舍堕论的注释巴利
Nissaggiyakathāvaṇṇanā
551 551. 这样显示了不定说之后,现在为了显示舍堕说而说“麻布”等。麻布,就是如此命名的衣。麻布是一种特殊灌木的名字,用它的纤维所制成的衣,依据原因和转借的言说方式,称为麻布。棉布,是用棉线织成的衣,这也是依照前面所说的方式,称为棉布。所谓绢,是蚕虫所结的茧,由茧产生的线叫绢线。但这里是指用那种绢线织成的衣,称为绢。麻纱,是用麻纱草的线织成而制成的衣。这也应当像麻布那样理解。杂织,是用麻线等一切,或者混合其中某几种而制成的衣。这也是依制作方式而得名的。有些人说:杂织是一种草类的名字,用它的纤维制成线而织成的衣。在这个说法中,应当像麻布那样理解。毛毯,是除去人毛和马尾毛之外,用其余各种毛织成而制成的衣,这里是这样说的。这是依据“衣,就是六种衣中的某一种衣”的分别句,以及注疏中所说的“麻布、棉布、绢、毛毯、麻纱、杂织”而说的。从种类,这是因为将要讲尺寸等差别而说的。从种类,就是从麻布等的总相而言。所谓总相,就是称为种类。长短、粗细、青黄等种种差别不同的一切布料支分,其总摄的性质——即以麻线等所成的性质,就称为种类。其余各种也是如此。巴利
551. Evaṃ aniyatakathaṃ dassetvā idāni nissaggiyakathaṃ dassetumāha ‘‘khoma’’ntiādi . Khomanti evaṃnāmakaṃ cīvaraṃ. Khomanti gacchavisesassa nāmaṃ, tassa vākehi katacīvaraṃ kāraṇopacāravohāravasena ‘‘khoma’’nti vuttaṃ. Kappāsanti kappāsasuttamayaṃ cīvaraṃ, idampi vuttanayeneva ‘‘kappāsa’’nti vuccati. Koseyyaṃ nāma kosakārakimikosaṃ, kosena nibbattaṃ suttaṃ koseyyaṃ. Idha pana tena koseyyasuttena nibbattaṃ cīvaraṃ ‘‘koseyya’’nti vuttaṃ. Sāṇanti sāṇavākasuttehi vāyitvā katacīvaraṃ. Idañca khomaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Bhaṅganti khomasuttādīni sabbāni, ekaccāni vā missetvā katacīvaraṃ. Idampi karaṇappakārena laddhanāmakaṃ. ‘‘Bhaṅgaṃ nāma ekā gacchajāti, tassā vākamayasuttehi vāyitvā katacīvara’’nti keci. Imasmiṃ pakkhe khomaṃ viya gahetabbaṃ. Kambalanti manussalomavāḷalomaṃ vinā sesalomehi vāyitvā katacīvaraṃ vuttanti. Idaṃ ‘‘cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvara’’nti (pārā. 463) padabhājane ca ‘‘khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅga’’nti (pārā. aṭṭha. 2.462-463) aṭṭhakathāya ca vuttaṃ sandhāyāha. ‘‘Jātito’’ti idaṃ pamāṇādibhedassa vakkhamānattā vuttaṃ. Jātitoti khomādisāmaññato. Sāmaññañhi ‘‘jātī’’ti vuccati. Dīgharassathūlasukhumanīlapītādibhedabhinnānaṃ sabbesaṃ vatthāvayavānaṃ saṅgāhikakhomasuttamayatāsāmaññaṃ jātīti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesesupi.
552 杜古拉是一种名叫杜古拉的树皮纤维做成的衣。巴图那是在巴图那地方出产的布。词汇宝库里说,巴图那是一种特别的绢。支那是支那地方出产的布。索马拉巴塔卡是索马拉地方出产的布。也有人写成索马拉支那巴塔卡,意思一样。神变生是善来比丘靠福德神变之力生出的衣。天所施是诸天施给的衣。那件衣是从如意树上生出来的,跟阇利尼天女送给阿那律长老的布一样。彼之,即从种类上说的六种如法衣。这六种衣各按相应的情况随顺来说,就是这个意思。杜古拉跟麻衣相应,因为都是纤维做的;巴图那等跟绢相应,因为是虫所造的线做的;神变生也属于麻布等当中的某一种,所以跟它们相应;天所施也因属于麻布等当中的某一种而跟它们相应。巴利
552.Dukūlanti evaṃnāmakaṃ rukkhavākamayacīvaraṃ. Pattuṇṇanti pattuṇṇadese sañjātavatthaṃ. ‘‘Pattuṇṇaṃ koseyyaviseso’’ti abhidhānakose vuttaṃ. Cinanti cinadese uppannavatthaṃ. Somārapaṭṭakanti somāradese uppannavatthaṃ. ‘‘Somāracinapaṭaka’’ntipi likhanti, soyevattho. Iddhijanti ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattaṃ cīvaraṃ. Devadinnanti devatāhi dinnaṃ cīvaraṃ. Tañhi kapparukkhe nibbattaṃ, jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ. Tassāti jātito chabbidhassa kappiyacīvarassa. Idaṃ chabbidhacīvaraṃ yathārahaṃ anulomikaṃ vuttanti attho. Dukūlañhi sāṇassa anulomaṃ vākamayattā, pattuṇṇādīni koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā, iddhijampi khomādīnaṃyeva aññataraṃ hotīti tesaṃ anulomaṃ, devadinnampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesaṃ aññatarabhāvato. Yathāha –
至于麻纱,杜古拉布、神变生衣、天施衣等。
而麻布等中最上等的,则与绢布相随顺。巴利
‘‘Sāṇassa tu dukūlañhi, iddhijaṃ devadinnakaṃ; Khomādīnaṃvasiṭṭhaṃtu, koseyyassānulomika’’nti.
553 553. 三件衣的合集称为“三衣”,这是就尺寸符合规定、并且已经以僧伽梨等名称确立的衣本身来说的,因为只有它才具备这个名称。不能按件数把随便哪三件衣都叫作三衣。就像大海的一部分也可以叫“大海”一样,在已经确立的三件衣当中,任何一件都可以叫“三衣”。“资具布”是指没有以僧伽梨等特定名称确立的布,也就是以“诸比丘,我允许长八善逝指、宽四指的后者衣”所允许的后衣为限,对已做成或未做成的一切衣的通俗称呼。巴利
553. Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ samāhāro ticīvaranti pamāṇayuttaṃ saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhitacīvarasseva nāmattā tadeva vuccati. Gaṇanavasena yaṃ kiñci cīvarattayaṃ na vattabbaṃ. Samuddekadesopi yathā ‘‘samuddo’’ti vuccati, evaṃ adhiṭṭhitesu tīsu cīvaresu aññataraṃ ‘‘ticīvara’’nti vuccati. Parikkhāracoḷanti saṅghāṭiādivisiṭṭhanāmehi anadhiṭṭhitaṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvara’’nti (pārā. 358) anuññātaṃ pacchimacīvarapariyantaṃ katvā katākatassa yassa kassaci cīvarassa ruḷhisaññā.
擦口布:这是用来擦掉从嘴里不断流出的口水的布,也就是为了擦掉从脸颊不断流下的口水,而被允许的一种特别的衣,它的名字就叫“擦口布”。坐具:意思是“坐在这个上面”,也就是允许比丘们铺开来坐的衣,它的名字就叫“坐具”。应当决意:意思是按照后面将要说的“这是遮疮布”等等方式,取一个名字然后决意。敷具:为了防止因为身体接触僧团的床椅而犯戒,为了铺在那里使用,而被允许的敷具衣。巴利
Mukhaṃ sandamānalālaṃ puñchati etenāti mukhapuñchananti kapolato niccaṃ sandamānalālānaṃ puñchanatthāya anuññātassa cīvaravisesassa nāmaṃ. Nisīdanti etthāti nisīdananti ca bhikkhūnaṃ attharitvā nisīdituṃ anuññātassa cīvarassa nāmaṃ. Adhiṭṭheyyāti ‘‘imaṃ kaṇḍuppaṭicchādi’’ntiādinā (vi. vi. 585) vakkhamānanayena nāmaṃ gahetvā adhiṭṭheyyāti attho. Paccattharaṇameva cāti saṅghike mañcapīṭhe sarīrasamphusanena āpajjitabbāya āpattiyā mocanatthāya tattha attharitvā paribhogatthāya anuññātaṃ paccattharaṇacīvarañca.
554 “一日”这个词,是为了表达与“制衣”的行为极度结合,所以用对格。“三衣”是指以三衣(而离宿)。所谓“应离宿”,因为律中说“或僧伽梨、或上衣、或下衣”,这是以整体代指部分、用全体之名来说某一支分,因此也就是指三衣中任何一件。“如是”这个词,是用来指代“无”。“决意”应当理解为“决意之后”,就像“如理省察”那样。这里“被受用”是省略的部分,意思是:坐具已经决意、正在被受用,就不会有(离宿的情况),不应住满四个月,这就是句子的连接方式。巴利
554.Ekāhanti vasanakiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Ticīvaranti ticīvarena. Vippavaseyyāti ‘‘saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā antaravāsakena vā’’ti (pārā. 476) vuttattā ekadese samudāyopacāravasena avayavassa vacanato tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarenātipi vuttaṃ hoti. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘vinā’’ti idaṃ paccāmasati. Adhiṭṭhāti adhiṭṭhāyāti gahetabbaṃ ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’ti (ma. ni. 1.22, 23; a. ni. 6.58) yathā, ettha ‘‘vaḷañjiyamāna’’nti seso, adhiṭṭhāya vaḷañjiyamānaṃ nisīdanaṃ tathā vinā catumāsaṃ na vaseyyāti yojanā.
555 “作净”是指令衣成为净物的做法,也就是作出青等颜色的区别。“作净”这个词,应当按“以果说因”的用法理解为“因”。“给了点”是指用铁锈等任何东西,按照“青、泥或黑褐色”的说法,给衣点上芒果核大小的点等。“于彼”是指在所应决意的三衣等当中,这是依止格表示别出。“三衣”是应被别出的。“适当”是合适的意思。“以量”是指接下来将要说的量。“应决意”是指应当按“我决意此僧伽梨”等将要说的方式,称名之后决意。而通过 eva 这个字,显示称名之后不应分配。这个规则对于其余诸衣也一样。世尊确实这样说过:“诸比丘,我允许决意三衣,不允许分配”等。因此,决意三衣等时,应当称“我决意此僧伽梨”等名之后决意。但分配时,不应取“此僧伽梨”等衣名,而应说“我分配此衣给你”来分配。不论三衣还是其他衣,如果取了这样那样的名字来分配,就成为未分配,仍处于长衣的状态。“彼衣”是关联语。巴利
555.Kappiyanti kappiyakāraṇaṃ nīlādivaṇṇabhedakaraṇaṃ. Kappiyanti ca kāraṇe kāriyūpacārena gahetabbaṃ. Binduṃ datvāti ‘‘nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā’’ti (pāci. 368) vuttalohamalādinā yena kenacipi maṅgulapiṭṭhippamāṇādikaṃ binduṃ datvā. Tatthāti tesu adhiṭṭhātabbesu ticīvarādīsu, niddhāraṇe bhummaṃ. Ticīvaranti niddhāritabbaṃ. Upapannanti yuttaṃ. Pamāṇenāti anantaraṃ vakkhamānena pamāṇena. Adhiṭṭhātabbanti ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā vakkhamānanayena nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Evakārena pana nāmaṃ vatvā na vikappetabbanti dasseti. Esa nayo sesacīvaresupi. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi bhikkhave ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ, na vikappetu’’ntiādi (mahāva. 358). Tasmā ticīvarādīni adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādinā tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati. Taṃ cīvaranti sambandho.
556-7 关于“已生起者以量”,这里为了说明所说的量,就说了“以后边”等。因为缝合在一起,所以叫僧伽梨。由于布片通过缝纫被缝合而成,所以“僧伽梨”是各种衣的通名。但在这里,按照惯用法,它指的是除下衣等特定名称之外的某种衣。关于“拳五”,这里因为一至十八等数词都用于可计数的对象,所以“五”这个字只用于从衣量章节中得到的、被称为手肘的量;因此“拳”这个字也因为后词省略,而用于拳肘。五的满数是第五,拳的第五就是拳第五。拳第五是它的量,本应说“拳第五者”,但省略了ma字,所以说“拳五者”,指的是僧伽梨。巴利
556-7. ‘‘Upapannaṃ pamāṇenā’’ti ettha vuttappamāṇaṃ dassetumāha ‘‘pacchimantenā’’tiādi. Saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭi. Vatthakhaṇḍāni sibbanakammena saṅghaṭetvā katattā ‘‘saṅghāṭī’’ti cīvarānaṃ sāmaññanāmaṃ. Idha pana ruḷhiyā antaravāsakādivisesanāmabyatiritte cīvaravisese vattati. Muṭṭhipañcakāti ettha ekādīnamaṭṭhārasantānaṃ saṅkhyāsaddānaṃ saṅkhyeyye vattamānattā pañcasaddo cīvarappamāṇappakaraṇato labbhamānahatthasaṅkhātarataneyeva pavattati, teneva muṭṭhisaddopi uttarapadalopena muṭṭhiratane vattati. Pañcannaṃ pūraṇo pañcamo, muṭṭhiyā pañcamo muṭṭhipañcamo. Muṭṭhipañcamo parimāṇametissāti ‘‘muṭṭhipañcamakā’’ti vattabbe ma-kāralopena ‘‘muṭṭhipañcakā’’ti saṅghāṭi vuttā.
“拳三”在这里,按照前面所说的方式,用于计数的“三”字只适用于从衣量章节中得来的、以手肘为计量单位的数量;因此“拳”字也因为省略了后面的词,而用于指拳肘。三的满数是第三,拳的第三就是拳第三。拳第三是它的量,本来应该说“拳第三者”,但省略了tiya后缀,就说成“拳三者”,指的其实就是僧伽梨。后面的也同理。“横”是指横向。巴利
Muṭṭhittikāti ettha vuttanayena saṅkhyeyye vattamāno ti-saddo cīvarappamāṇappakaraṇato labbhamānahatthasaṅkhātarataneyeva vattati, teneva muṭṭhisaddopi uttarapadalopena muṭṭhiratane vattati. Tiṇṇaṃ pūraṇo tatiyo, muṭṭhiyā tatiyo muṭṭhitatiyo, muṭṭhitatiyo parimāṇametissāti ‘‘muṭṭhitatiyakā’’ti vattabbe tiya-paccayalopena ‘‘muṭṭhittikā’’ti saṅghāṭiyeva vuccati. Evamuparipi. Tiriyanti tiriyato.
“最高量”是指最大的尺寸。“比世尊的衣还小”是指:比《巴吉第》548中所说的善逝衣尺寸——也就是“善逝的衣量是:长九搩手,按善逝搩手算;宽六搩手”——还要小。“也”字表示容许:以最高量作为上限,就算刚好到这个量也可以,比这更少就更不用说了,意思就是这样。通过指出两端,说明应当取两者中间那个够用又合适的尺寸。巴利
Uttamantenāti ukkaṭṭhaparimāṇantena. Satthuno cīvarūnāpīti ‘‘tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo’’ti (pāci. 548) vuttappamāṇasugatacīvarato ūnāpi. Pi-saddo sambhāvane, ukkaṭṭhaparicchedena tattakampi vaṭṭati, tato ce ūnaṃ vattabbameva natthīti attho. Antadvayasandassanena ubhayamajjhe yaṃ pahonakaruccanakappamāṇaṃ, taṃ gahetabbanti dasseti.
558 “拳五”这个词,按照前面所说的方式,在这里是指长边。“拳五是长边”,或者“以它为量”,这是词义解析,意思就是:从长边来说,以拳五为量。也有人写成“拳第五”。“从横边”就是从宽度那边。“半手”就是“半”,因为省略了后面的词,应当理解为:它的量是两肘半,也就是说,量是两肘半。“或者二手”,就是它的量是两手,也就是说,量是二肘。这也是依据义注中所说:“横量二手也可以,因为用披覆也能遮住肚脐。”(《巴拉基卡注》2.469)“其余下衣”,是指用上面所说的量所限定的衣作为示例。巴利
558.Muṭṭhipañcakasaddo pubbe vuttanayenidha dīghante vattati. Muṭṭhipañcako dīghanto yassa, yasmiṃ vā pamāṇeti viggaho, dīghantato muṭṭhipañcakappamāṇenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Muṭṭhipañcama’’ntipi likhanti. Tiriyantatoti vitthārantato. Aḍḍhahattho aḍḍho uttarapadalopena, so teyyo tatiyo yassa pamāṇassāti gahetabbaṃ, taṃ, aḍḍhateyyaratanappamāṇaṃ hotīti attho. Dvihatthaṃ vāti dve hatthā yassa pamāṇassāti viggaho, dviratanappamāṇaṃ vā hotīti attho. Idañca ‘‘tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Pārupanenapi hi sakkā nābhiṃ paṭicchādetu’’nti (pārā. aṭṭha. 2.469) aṭṭhakathāgatattā vuttaṃ. ‘‘Sese antaravāsake’’ti idaṃ yathāvuttaparimāṇena parimitacīvaranidassanaṃ.
559 “未打过的和近未打过的布”这里要补上“布”字。“未打过的布”就是新布。比未打过的稍差一点的,叫“近未打过的布”,意思是那些接近新布、已经洗过几次的布。“僧伽梨”就是名为僧伽梨的衣。“二重”就是做成双层的。巴利
559.Ahatāhatakappānanti ettha ‘‘vatthāna’’nti seso. Ahatānaṃ vatthānanti navavatthānaṃ. Ahatato kiñci ūnāni ahatakappāni, tesaṃ navavohārūpagānaṃ katipayadhotānaṃ vatthānanti vuttaṃ hoti. Saṅghāṭīti saṅghāṭināmakacīvaraṃ. Diguṇāti dupaṭṭakatā.
560 560.“时节已过之衣”:意思是说,已经过了那些日子、穿了很长时间之后舍弃的。或者也可以理解为:从时节来说已经拿出来的那些布料,也就是经历了三个时节中某一个时节而留下来的旧衣。“衣”:指本来为了做衣而取来的布料。“四重”:就是四层。“剩下的两件”:指下衣和上衣这两件。“随其所乐”:就是随自己的喜好。“粪扫衣”:指丢在墓地等处被遗弃的破布衣。巴利
560.Utuddhaṭānanti atikkantadivasānaṃ, bahukālaṃ nivāsetvā pariccattānanti vuttaṃ hoti. Atha vā yāni ututo uddhaṭāni, tesaṃ vatthānanti gahetabbaṃ, tiṇṇaṃ utūnamaññataraṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ purāṇavatthānanti vuttaṃ hoti. Cīvarānanti cīvaratthāni vatthāneva gahitāni. Catugguṇāti catupaṭṭā. Sesā duveti antaravāsakauttarāsaṅgā dve. Yathāsukhanti yathāruci. Paṃsukūlanti susānādīsu patitapilotikacīvaraṃ.
561 “三衣”等句里,在“做三衣时,全都裁断的不够”这段律文所说的事例中,因为“诸比丘,我允许两件裁断、一件不裁断”等说法,所以这里省略的应是“衣”字。“应裁断”是指把布料裁开、缝好再做。“若够”是指在裁布制作时,如果够做衣。“于一切”是指在三衣上。“若不够”是指裁布缝制时布料不够。“随增”是指去掉布料不足或多余的部分后,在衣的边缘贴上称为客来布片的随增布片,在中间则按需要贴上长短尺寸合适的布片,说的就是这个随增。巴利
561.‘‘Tīṇipī’’tiādīsu ‘‘ticīvare kayiramāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahotī’’ti pāḷiyaṃ āgatavatthumhi ‘‘anujānāmi bhikkhave dve chinnakāni ekaṃ achinnaka’’nti (mahāva. 360) ādivacanato ‘‘cīvara’’nti seso. Chinditabbanti vatthāni chinditvā sibbetvā kātabbaṃ. Pahoti ceti vatthāni chinditvā karaṇe yadi cīvarassa pahoti. Sabbesūti tīsu cīvaresu. Appahontesūti vatthānaṃ chinditvā sibbanena appahontesu. Anvādhikanti vatthe ūnātirekaṃ apanetvā āgantukapattasaṅkhātaṃ anuvātaṃ cīvarassa pariyante, majjhe ca yathārahaṃ dīgharassaparimāṇayuttaṃ alliyāpetabbanti vuttaṃ hoti.
562 或者不裁断,就是按照前面所说的方式不裁断。未取,是指没有拿来用的客来布片。三衣,是说三件衣中的每一件。以恶用,是指使用得很糟糕,也就是像所使用的那样让衣损坏,弄脏了也不清洗等,就这样穿着使用。巴利
562.Acchinnaṃ vāti yathāvuttanayena acchinnaṃ vā. Anādinnanti anādinnaāgantukapattaṃ . Ticīvaranti tīsu cīvaresu ekekanti vuttaṃ hoti. Dubbhogenāti duṭṭhu paribhogena . Yathā paribhuttaṃ nassati, tathā kiliṭṭhānaṃ dhovanādimakatvā nivāsanādinā paribhogena.
563-4 所谓“长布”,是指在长度和宽度上都跟“随风”一样的、位于衣中间的长条布片。这一点在《衣蕴注》里已经说过:“‘长布’,是在长度和宽度上与随风等相似的长条布片的名称。”“半长布”,是指在衣中间各处跟随风相似的短条布片。这也说过:“‘半长布’,是各处短条布片的名称。”“圆”,是指每一个片段中的大圆块。这也说过:“‘圆’,就是五片衣中每一个片段里的大圆块。”“半圆”,是指安放在圆块内部的小圆块。这也说过:“‘半圆’就是小圆块。”“开”,是把圆块和半圆块合在一起缝成的中间片段。这也说过:“‘开’,就是把圆块和半圆块合起来缝成的中间片段。”“随开”,是指在中间片段两侧缝上的、同样由两个圆块布片构成的两个片段。这也说过:“‘随开’,就是它两侧的两个片段。”“外”,是指在那些随开片段外侧缝上的外侧两个片段。这也说过:“‘外’,就是在随开之外各有一个片段。”巴利
563-4.Kusinti āyāmato ca vitthārato ca anuvātaṃ cīvaramajjhe tādisameva dīghapattañca. Vuttañhetaṃ cīvarakkhandhaaṭṭhakathāyaṃ ‘‘kusīti āyāmato ca vitthārato ca anuvātādīnaṃ dīghapattānametaṃ adhivacana’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Aḍḍhakusinti anuvātasadisaṃ cīvaramajjhe tattha tattha rassapattaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘aḍḍhakusīti antarantarā rassapattānaṃ nāma’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Maṇḍalanti ekekasmiṃ khaṇḍe mahāmaṇḍalaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘maṇḍalanti pañcakhaṇḍikacīvarassa ekekasmiṃ khaṇḍe mahāmaṇḍala’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Aḍḍhamaṇḍalanti maṇḍalassa anto nivesiyamānaṃ khuddakamaṇḍalaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘aḍḍhamaṇḍalanti khuddakamaṇḍala’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Vivaṭṭanti maṇḍalaṃ, aḍḍhamaṇḍalañcāti dve ekato katvā sibbitaṃ vemajjhe khaṇḍaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘vivaṭṭanti maṇḍalañca aḍḍhamaṇḍalañca ekato katvā sibbitaṃ majjhimakhaṇḍa’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Anuvivaṭṭanti majjhimakhaṇḍassa ubhosu passesu sibbitaṃ tatheva dvimaṇḍalapattaṃ khaṇḍadvayaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘anuvivaṭṭanti tassa ubhosu passesu dve khaṇḍānī’’ti (mahāva. aṭṭha. 345). Bāhantanti tesaṃ anuvivaṭṭānaṃ bāhirapasse sibbitaṃ bāhirakhaṇḍadvayaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘bāhantanti tesaṃ anuvivaṭṭānaṃ bahi ekekaṃ khaṇḍa’’nti (mahāva. aṭṭha. 345).
把五种片段集合起来,就叫作“五片衣”;用前面所说的五种片段缝制成的衣,名为五片衣。由“等”这个字,也包括了用七片段等缝制的衣。因此这里才说“应当做三衣”。七片衣中间的那一片,只叫作“开”;它两侧各有两片,分别称为“小随开”和“大随开”,都只是“随开”的名称。注疏里已经这样说:“或者‘随开’,就是‘开’的一侧两片、另一侧两片,这四片的名称。”所谓“外”,是指在两边边缘应当缝制的外侧两片;因为把它们缝合后放在肩端上,就像“床作高举”等说法那样,是依所放之处来转用名称,又因为它是衣的边缘部分,所以称为“肩”和“端”。这也已经说过:“‘外’,就是披量衣的人把衣收拢后,放在肩上、两端朝外而立的那部分,这就叫它的名称。”这七片衣只在大注疏中有规定,现在也还是这样才合适。这也已经说过:“这个方法就是在大注疏中所说的。”比丘应作长布……中略……外,这样把一切规则说明之后,应当裁制五片等分别、适合沙门身份的三衣,这就是这里的连接意思。巴利
Pañcannaṃ samāhāro pañcakaṃ, dassitappakārapañcakhaṇḍehi sibbitacīvaraṃ pañcakaṃ nāma. Ādi-saddena sattakhaṇḍādīhi sibbitacīvarānaṃ gahaṇaṃ. Tenevetthāha ‘‘kattabbaṃ tu ticīvara’’nti. Sattakhaṇḍassa cīvarassa ekaṃ majjhimakhaṇḍaṃ vivaṭṭanāmameva hoti, tassa ubhosu passesu dve dve khaṇḍāni cūḷānuvivaṭṭamahānuvivaṭṭasaṅkhātāni anuvivaṭṭanāmāneva honti. Vuttañcetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atha vā anuvivaṭṭanti vivaṭṭassa ekapassato dvinnaṃ, ekapassato dvinnanti catunnampi khaṇḍānametaṃ nāma’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Bāhantanti dvīsu pariyantesu sibbanīyaṃ bāhirakhaṇḍadvayaṃ, tañca saṅghaṭetvā bāhamatthake ṭhapiyamānattā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’tiādīsu viya ādheyye ādhāropacāravasena bāhāti ca cīvarassa pariyantāvayavattā ‘‘anta’’nti ca vuccati. Vuttampi cetaṃ ‘‘bāhantanti suppamāṇaṃ cīvaraṃ pārupantena saṃharitvā bāhāya upari ṭhapitā ubho antā bahimukhā tiṭṭhanti, tesaṃ etaṃ nāma’’nti (mahāva. aṭṭha. 345). Idaṃ sattakhaṇḍacīvarameva mahāaṭṭhakathāyaṃ vihitanti idānipi tadeva vaṭṭati. Vuttampi cetaṃ ‘‘ayameva hi nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ vutto’’ti. Bhikkhunā kusiṃ…pe… bāhantampicāti sabbaṃ vidhiṃ dassetvāva chinnaṃ pañcakādippabhedakaṃ samaṇasāruppaṃ ticīvaraṃ kattabbanti yojanā.
565-6 按照前面所说的规则没有违犯,把衣施与净点之后,以僧伽梨等名称决意而受用的人,他的决意怎么会坏掉呢?为了说明这一点,就说“由施与”等话。“由施与”,就是施与别人。“由不割取”,就是别人不割截而拿走。“由信取”,就是别人出于对自己的信任而拿走。“由退转下”,就是没有舍戒就过起在家人生活,这时就像施给别人的衣一样,因为对这件衣已经没有任何执著,所以自然就舍弃了。巴利
565-6. Yathāvuttavidhiṃ avirādhetvā cīvaraṃ kappabinduṃ datvā saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhāya paribhuñjantassa adhiṭṭhānaṃ kathaṃ bhijjatīti āha ‘‘dānenā’’tiādi. Dānenāti aññassa dānena. Acchijjagāhenāti aññena acchinditvā gahaṇena. Vissāsaggahaṇena cāti attani vissāsena aññassa gahaṇena. Hīnāyāvattanenāti sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanena aññassa dāne viya cīvare nirālayabhāveneva pariccattā.
有些人则说:所谓“由退转下”,是指比丘尼回到在家人的身份;他们这样理解之后,又说:比丘即使还俗,只要还没有明确舍弃学处,就仍然是比丘,所以他的决意并没有失去。这种说法不能采纳。因为原文并没有特别限定说“由比丘尼的退转下”;而且比丘尼回到在家身份时,决意的失去本来就应该另外说明,可是并没有这样的说明,因为她一旦还俗就已经不是沙门女了。巴利
Keci pana ‘‘hīnāyāvattanenāti bhikkhuniyā gihibhāvūpagamanenāti evamatthaṃ gahetvā bhikkhu pana vibbhantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘bhikkhuniyā hīnāyāvattanenā’’ti visesetvā avuttattā, bhikkhuniyā ca gihibhāvūpagamane adhiṭṭhānavijahanaṃ visuṃ vattabbanti natthi tassā vibbhamaneneva assamaṇibhāvato.
“于学”是指比丘的学处。“由舍弃”是指通过放弃。这里提到“舍弃学处”,是为了说明:如果一个人还保持着比丘的身份特征,却舍弃了学处,那么连他身上所穿的衣的决意也会失去。也有人写成“由舍弃学处”,这种写法只有在读诵顺序是“由退堕,也由舍弃学处”时才说得通。而按照前面所说的读法,则是在“由舍弃学处,也由退堕”这样的读诵顺序时才说得通。不管怎样,都没有矛盾。巴利
Sikkhāyāti bhikkhusikkhāya. Pahānenāti paccakkhānena. Sikkhāpaccakkhānaṃ panettha sace bhikkhuliṅge ṭhito sikkhaṃ paccakkhāti, tassa kāyalaggampicīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti dassanatthaṃ gahitaṃ. ‘‘Sikkhāya ca pahānato’’ti ca likhanti, taṃ ‘‘hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato’’ti pāṭhakkame sati yujjati. Yathāvutto pana pāṭho ‘‘sikkhāya ca pahānena, hīnāyāvattanenapī’’ti pāṭhakkame yujjati. Yathā tathā vā hotu, na koci virodho.
“由舍衣”是指由衣的舍衣。“由死亡”是因为注疏里说“由死亡”,所以这里的“破坏”就是指衣的主人生命毁坏。所谓“相的转变”,就是比丘转成女相、比丘尼转成男相,像这样以两种方式转变相。一切九种衣。“确立”在这里省略了“由此八种”这句话。这个意思注疏里已经说过:“在那里,由前面八种,一切衣都舍弃确立。”“破坏”就是舍弃。有破的状态就是破的状态,这句话说的是:有破时,就叫做生起破。“三衣”是指三衣中的任何一件;或者应当理解为“唯三衣”。并且已经说过“然而由破的状态,唯三衣”。巴利
Paccuddhārenāti cīvarassa paccuddharaṇena. ‘‘Kālakiriyāyā’’ti aṭṭhakathāvacanato vināsenāti cīvarasāmikassa jīvitavināsova vuccatīti. Liṅgassa parivattanāti bhikkhussa itthiliṅgaparivattanā, bhikkhuniyā purisaliṅgaparivattanāti evaṃ ubhayathā liṅgassa parivattanena. Sabbaṃ navavidhampi cīvaraṃ. Adhiṭṭhānanti ettha ‘‘imehi aṭṭhahī’’ti seso. Vuttovāyamattho aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tattha purimehi aṭṭhahi sabbacīvarāni adhiṭṭhānaṃ vijahantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469). Bhijjatīti pajahati. Chiddassa bhāvo chiddabhāvo, tasmiṃ, chidde sati chidde jāteti vuttaṃ hoti. Ticīvaranti tīsu cīvaresu aññataranti vuttaṃ hoti. Ticīvarameva vāti gahetabbaṃ. Vuttañca ‘‘chiddabhāvena pana ticīvarassevā’’ti.
567 问“破洞生起时有多大”时,回答说“最小的”等等。用“最小的……中间省略……摩沙迦”这一句,显示下限。巴利
567. Kīvappamāṇe chidde jāteti āha ‘‘kaniṭṭhassā’’tiādi. ‘‘Kaniṭṭha…pe… māṇaka’’nti iminā heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti.
568 所谓“单经线”,就是纵向或横向的单线经文。巴利
568.Ekotantupīti dīghato vā tiriyato vā ekampi suttaṃ.
569 569. 为了说明持三衣者在破损处缝补边条时所应遵循的方法,所以说了“首先”等话。“首先”,就是在剪掉破损处之前。“缝补边条后”,就是贴上布片后。“守护”,这里承接“决意”一词,可以理解为“持三衣比丘”;也就是说,这样贴上布片的持三衣比丘就是在守护决意,这就是上面所说的意思。反过来,则理解为“破坏决意”。应当连起来理解为“首先把两端缝合”。“中间破旧”,就是在剪断已决意衣的中间部位之前,先把两端合在一起缝好。“之后”,就是在缝合两端之后。“切断”,就是为了让中间变成两端而剪断。“守护”,就是如前所说的那样。巴利
569. Jiṇṇaṭṭhāne aggaḷaṃ dentena tecīvarikena vattitabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘paṭhama’’ntiādi. Paṭhamanti chinnaṭṭhānassa chindanato pubbeyeva. Aggaḷaṃ datvāti vatthakhaṇḍaṃ alliyāpetvā. Rakkhatīti ettha ‘‘adhiṭṭhāna’’nti anuvattate, ‘‘tecīvariko bhikkhū’’ti labbhati, evaṃ vatthakhaṇḍaṃ alliyāpento tecīvariko bhikkhu adhiṭṭhānaṃ rakkhatīti vuttaṃ hoti. Vipariyāyena adhiṭṭhānaṃ bhindatīti labbhati. Paṭhamaṃ dve koṭiyo ghaṭetvāti yojanā. Majjhe jiṇṇaṃ adhiṭṭhitacīvaraṃ majjhe chindanto tato pubbeyeva dve koṭiyo ekato ghaṭetvā sibbitvā. Pacchāti koṭighaṭanato pacchā. Chindatīti majjhaṃ ubhayakoṭiṃ kātuṃ chindati. Rakkhatīti vuttappakārameva.
570 570. 在三衣当中,破洞生在哪里会破坏决意呢?所以接着用“四指”等来说明。“四”和“八”合起来就是“四八”,也就是四指或八指合在一起,因此应当这样理解。应当连起来说“四指、八指”。“以内”,就是里面。“一”和“二”合起来就是“一二”,从上下文提到“衣”可以知道,这是指一件衣和两件衣。按照数目依次说明,应当连起来理解为:一件衣横向四指以内,两件衣横向八指以内。这两句里都应当接上“破洞会破坏决意”。巴利
570. Ticīvare kattha jātaṃ chiddamadhiṭṭhānaṃ bhindatīti āha ‘‘caturaṅgulā’’tiādi. Cattāri ca aṭṭha ca caturaṭṭhaṃ, catunnaṃ aṭṭhannaṃ vā aṅgulānaṃ samāhāro caturaṭṭhaṅgulaṃ, tasmāti gahetabbaṃ. Caturaṅgulā aṭṭhaṅgulāti yojanā. Oranti abbhantaraṃ. Ekañca dve ca ekadve, tesaṃ ekadvinnaṃ, ‘‘cīvarāna’’nti pakaraṇato labbhati, ekassa cīvarassa, dvinnañca cīvarānanti yojanā. Yathāsaṅkhyānuddesavasena ekassa tiriyato caturaṅgulato oraṃ, dvinnaṃ tiriyato aṭṭhaṅgulato oranti yojanā. Vākyadvayepi ‘‘chiddaṃ bhindatevā’’ti yojetabbaṃ.
“一件衣的”,是指下衣。“横向”,是指宽度。“四指以内”,是指在四指以内的破洞会破坏决意。“两件”,是指上衣和僧伽梨。“横向”,是指宽度。“八指以内”,是指在八指以内。三件衣纵向一拃以内的破洞,也同样破坏决意。这里应当采用木匠拃。这样一来,在所说的范围内出现破洞时,因为那件衣成了多余衣,所以要在不超过十天之内做好缝补并重新决意;如果不这样做,就应当决意为资具布。巴利
Ekassa cīvarassāti antaravāsakacīvarassa. Tiriyatoti vitthārato. Caturaṅgulaṃ oranti caturaṅgulato abbhantare chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati. Dvinnanti uttarāsaṅgasaṅghāṭīnaṃ. Tiriyatoti vitthārato. Aṭṭhaṅgulato oranti aṭṭhaṅgulato abbhantare. Tiṇṇampi dīghato vidatthiyā oraṃ chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindatevāti yojanā. Ettha vidatthi vaḍḍhakividatthi gahetabbā. Evaṃ vuttaparicchedabbhantare chidde jāte tassa cīvarassa atirekacīvarattā dasāhamanatikkamitvā sūcikammaṃ katvā adhiṭṭhātabbaṃ. Tathā akarontena pana parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbaṃ.
571 “坐具的”这句话,本来应该说“坐具衣的”,应当知道这是省略了后面的词才这样说的。关于“一搩手半”中的“搩手”,这里需要限定的搩手,依据“二搩手”和“善逝的搩手”这两种说法所提供的信息就可以确定。以半作为第二,就是“一搩手半”,本来应该说“第二半”,但省略了tiya后缀,所以说成“一搩手半”,意思就是半为第二。由于已经规定了“善逝的搩手”这个量度标准,所以木匠搩手的三搩手等于一个善逝搩手。这件坐具衣,纵向按木匠肘量是三肘,横向是二肘加六指。因为经文说到“缘为搩手”,应当知道缘是一肘半。巴利
571.‘‘Nisīdanassā’’ti ‘‘nisīdanacīvarassā’’ti vattabbe uttarapadalopena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Diyaḍḍhāti ettha visesitabbā vidatthi ‘‘dve vidatthiyo’’ti ca ‘‘sugatassa vidatthiyā’’ti ca vuttasāmatthiyā labbhati. Aḍḍhena dutiyā diyaḍḍhā, dutiyaṃ aḍḍhametassāti ‘‘dutiyaḍḍhā’’ti vattabbe tiya-paccayalopena ‘‘diyaḍḍhā’’ti vuttaṃ, aḍḍhadutiyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Sugatassa vidatthiyā’’ti pamāṇaniyamassa katattā vaḍḍhakividatthiyā tisso vidatthiyo ekā sugatavidatthi hoti. Idaṃ nisīdanacīvaraṃ dīghato vaḍḍhakihatthena tihatthaṃ, vitthārato chaḷaṅgulādhikadvihatthappamāṇaṃ hoti. ‘‘Dasā vidatthī’’ti (pāci. 533) vuttattā diyaḍḍhahatthā dasāti veditabbā.
572 “四”在这里也是根据语境才得出“搩手”这个意思。把格位变化连接起来,就是“疥疮覆盖衣的”长度。巴利
572.Catassoti etthāpi ‘‘vidatthiyo’’ti sāmatthiyāva labbhati. ‘‘Kaṇḍuppaṭicchādiyā’’ti vibhattipariṇāmena dīghatoti yojanā.
573 凡第三个为半者,即是半第三,说为半第三。巴利
573. Aḍḍhaṃ teyyaṃ tatiyaṃ yassā sā aḍḍhateyyā, aḍḍhatatiyāti vuttaṃ hoti.
574 574. 从那以上,再往上,就是超出那一条条所规定的量度。所谓“超过的截断”,意思是对超出规定量度的地方加以截断,这是针对波逸提的宣说方式,所以叫“超过的截断”;也就是在超出规定量度的地方截断之后,应当宣说波逸提。“已说”就是已经在圣典中说了的意思。巴利
574. Tato uttariṃ taduttariṃ, tassa tassa vuttappamāṇato atirekaṃ. Adhikacchedananti adhikassa pamāṇātirittaṭṭhānassa chedanaṃ assa pācittiyassa desanāyāti adhikacchedanaṃ, vuttappamāṇato adhikaṭṭhānaṃ chinditvā desetabbaṃ pācittiyaṃ. Udīritaṃ vuttaṃ pāḷiyāti attho.
575 以无量功德而具足无量的正自觉者。巴利
575.Appamāṇenāti guṇavasena appamāṇena sammāsambuddhena.
576 “一切都允许”这句话是在说明前后文的关联。这里用“一切”这个词,把注释书里提到的青色等也都包括进来了。凡是属于大、小等各种不同的敷布衣,全都允许。巴利
576. Sabbaṃ vaṭṭatīti sambandho. ‘‘Sabba’’nti iminā aṭṭhakathāya āgataṃ nīlādiṃ saṅgaṇhāti. Mahantādibhedaṃ sabbaṃ paccattharaṇacīvaraṃ vaṭṭati.
577 “拭口布一条”是拆解文句。因为洗了一条之后,要等它晾干,这期间必须有另一条拭口布可用,所以说“两条也完全允许”。巴利
577. ‘‘Mukhapuñchanacoḷaṃ eka’’nti padacchedo. Ekaṃ dhovitvā yāva sukkhāpīyati, tāva aññena mukhapuñchanena bhavitabbattā āha ‘‘dvepi vaṭṭanti sabbathā’’ti.
579 从量度和数目两方面来说,已经超越了的,就是“超越量度与数目”。用“超越量度”这个说法,是在显示持律者们具有不可衡量的功德;用“超越数目”这个说法,则是在显示他们已经超越了计数。“知本制”是指他们知道律中由佛陀世尊最初制定的规制,所以叫知本制者,也就是持律者,他们就是知本制者。这就是说,那些从具足无量功德宝珠庄严的优波离长老等大长老师徒相承而来、超越计数的持律者们。巴利
579. Pamāṇato, gaṇanato ca atītāti pamāṇagaṇanātītā. ‘‘Pamāṇātītā’’ti vacanena vinayadharānaṃ appamāṇaguṇataṃ dasseti, ‘‘gaṇanātītā’’ti iminā atikkantagaṇanataṃ. Pakataṃ vinaye paṭhamaṃ kataṃ buddhena bhagavatā paññattaṃ jānantīti pakataññū, vinayadharā, te pakataññuno. Aparimāṇaguṇamaṇigaṇabhūsitaupālidāsakādimahātherācariyaparamparāgatā saṅkhyāpathātītā vinayadharāti vuttaṃ hoti.
580 “善逝八指长”是指按木匠尺量出来的长度。“四指宽”是指按木匠搩手量出来的宽度。这叫做可以适于分与的最下衣。“最下衣”是对滤水布等物的限定语,说的是最下衣的量度。巴利
580.Sugataṭṭhaṅgulāyāmanti vaḍḍhakiratanappamāṇadīghaṃ. Caturaṅgulavitthatanti vaḍḍhakividatthippamāṇavitthāraṃ. Vikappanupagaṃ pacchimaṃ cīvaraṃ nāma hoti. Pacchimaṃ cīvaranti parissāvanapaṭādīnaṃ visesanaṃ, pacchimacīvarappamāṇanti vuttaṃ hoti.
581 滤水布,就是用来滤水的布。钵袋,就是装钵的套子。经袋,就是装经书的套子。用“等”这个字,还包括了最下量等任何布,以及杖布。巴利
581.Parissāvapaṭanti udakaparissāvanatthaṃ paṭaṃ. Pattatthavikanti pattakañcukaṃ. Potthakatthavikanti potthakakañcukaṃ . Ādiggahaṇena pacchimappamāṇādiṃ yaṃ kiñci paṭaṃ, daṇḍapaṭañca saṅgaṇhāti.
582 582.“应决意”是指要对资具衣作决意。“放置”是指没有作决意就放起来。不过《大筏疏》里说“无犯”。“没有过失性”中,过失本身就是过失性。他们说:“《大筏疏》所说的无犯,是针对已经脱离了属于自己所有的状态而放置的情况说的。”如果心想“我要用这个买药,我要把这个给母亲”而放置,那就应当作决意。如果能区分“这是属于药的,这是属于母亲的”,从而脱离了属于自己所有的状态,那就不再有决意的作用,这是这段话的意旨。这里有一句:巴利
582.Adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ. Ṭhapiteti anadhiṭṭhāya ṭhapite. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘anāpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469) āha. Natthi dosatāti doso eva dosatā. ‘‘Attano santakabhāvato mocetvā ṭhapitaṃ sandhāya mahāpaccariyaṃ anāpatti vuttā’’ti vadanti. ‘‘Iminā bhesajjaṃ cetāpessāmi, idaṃ mātuyā dassāmī’’ti ṭhapentena adhiṭṭhātabbaṃ. ‘‘Idaṃ bhesajjassa, mātuyā’’ti vibhajitvā sasantakabhāvato mocite adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti adhippāyo. Hoti cettha –
比丘所得任何衣,是母亲等亲属所有的。
这不构成舍堕,通晓律的人这样说。巴利
‘‘Yaṃ vatthaṃ bhikkhunā laddhaṃ, kataṃ mātādisantakaṃ; Nissaggiyaṃ na hotīti, tamāhu vinayaññuno’’ti.
583 “雨季四个月”指的是雨季里的四个月;为了说明由决意所作的四个月毫无间断,所以在表示完全相续不断的意义上用了对格。雨季四个月里应当穿的衣,就是雨季衣。巴利
583.Vassamāse caturoti vassāne caturo māse, adhiṭṭhānakiriyāya cattāro māse avicchedoti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vassike cattāro māse nivāsetabbā sāṭikā vassikasāṭikā.
584 584. “遮盖痒处”就是覆疮衣,这是对患有疮病的比丘,为了遮盖疮处而允许他使用的衣物的称呼。这里有几首偈颂:巴利
584. Kaṇḍuṃ paṭicchādetīti kaṇḍuppaṭicchādi, kaṇḍurogāturassa bhikkhuno tappaṭicchādanatthamanuññātacīvarassetamadhivacanaṃ. Honti cettha –
对于这部论母的注释,以及覆疮衣等,
并没有说在过了时限时,决意的撤回。
因为已经在决意和舍断支里特别讲过了,
智者应当审察,这里面可能有什么原因。巴利
‘‘Mātikaṭṭhakathāyassā, kaṇḍucchādikasāṭiyā; Na kālātikkame vuttaṃ, adhiṭṭhānavivaṭṭanaṃ. Adhiṭṭhānapahānaṅge-su vuttattā visesato; Vīmaṃsitabbaṃ viññūhi, tattha yaṃ kāraṇaṃ siyā’’ti.
586 仅仅通过“不在面前,这个”这句话本身,就能知道在面前的是“这个”。有智慧的人应当撤销——这就是句义的连接方式。巴利
586.‘‘Asammukheetanti cā’’ti vacaneneva sammukhe ‘‘ima’’nti viññāyati. Vicakkhaṇo paccuddhareyyāti yojanā.
587 已决意,就是决意。巴利
587. Adhiṭṭhitanti adhiṭṭhānaṃ.
588 “如是一切此”这句话,说的就是关于三衣等的尺寸等全部规定。“三衣比丘”,是指通过决意三衣而成为律制意义上受持三衣的比丘。三件衣的集合叫“三衣”;本来三件三衣的集合应该说成“三三衣”,但按照部分相似而省略的说法,简称为“三衣”,九件衣也包括在内。专心依止三衣的人,就叫三衣者,也就是律制所说的三衣者。头陀行中受持三衣的人,也同样适用这条规定,所以他也包括在内。或者在其余六种衣中,有一块资具布,只做成肩衣大小就可以。这样说了之后,就以“我决意这块资具布”等方式来说。那块就是资具布。他有这块资具布,或者心系于它,所以叫资具布者。巴利
588.Iti sabbamidanti evaṃ vuttaṃ idaṃ ticīvarādīnaṃ pamāṇādisabbavidhānaṃ. Tecīvarikabhikkhunoti ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitatecīvarikassa vinayatecīvarikassa. Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ samāhāro ticīvaraṃ, tiṇṇaṃ ticīvarānaṃ samāhāroti ‘‘titicīvara’’nti vattabbe ekadesasarūpekasesanayena ‘‘ticīvara’’nti navacīvarāni saṅgahitāni, ticīvare niyutto tecīvarikoti vinayatecīvariko vuccati. Dhutaṅgatecīvarikassāpi ticīvare idameva vidhānanti sopi saṅgayhati. Aññesu vā pana chasu cīvaresu parikkhāracoḷaṃ ekaṃ aṃsakāsāvameva vaṭṭati. Tathā vatvāvāti ‘‘imaṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nayena vatvā. Taṃ parikkhāracoḷaṃ. Parikkhāracoḷamassa atthi, tattha vā niyuttoti parikkhāracoḷiko.
589 有人追问说:三衣能不能决意为资具布?注释书(《波罗夷注》2.469)说可以,所以这里说的三衣就是指三件衣。因为文中说为了安乐受用,即使一件也应当分配,所以按照部分代表整体的说法,一件也应当分配。巴利
589. ‘‘Ticīvaraṃ pana parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatī’’ti anuyogaṃ katvā ‘‘vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469) aṭṭhakathāya vuttattā idha ‘‘ticīvara’’nti cīvarattayameva vuttaṃ. ‘‘Sukhaparihāratthaṃ ekampi vikappetabba’’nti vacanato ekadese samudāyopacāravasena ekampi vikappetabbameva hoti.
把布当作资具来决意也是可以的。具体来说:住在结界之外的独住比丘,如果只持三衣,在黎明到来之前,三件衣不在伸手可及的范围内,就犯舍堕。另外,因为能找到一起做律羯磨的同法比丘很难,而且为了生活安乐,可以把三衣中的一件、或者全部,先以三衣的名义决意,然后撤回,再以资具布的名义重新决意,这也是可以的。以上就是这段话的意思。巴利
Parikkhāracoḷaṃ kātumpi vaṭṭatīti baddhasīmato bahi vasantena ekakena tecīvarikena antoaruṇe asatiyā tīsu cīvaresu hatthapāse akatesu nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hotīti, vinayakammaṃ kātuṃ sabhāgapuggalānaṃ dullabhattā ca sukhaparihāratthaṃ tīsu ekaṃ vā sabbāni eva vā ticīvaranāmena katādhiṭṭhānāni paccuddharitvā parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhātumpi vaṭṭatīti vuttaṃ hoti.
如果不这样理解,那么“如果三衣允许以资具布的名义来决意,那么村内学处所说的守护规则就会变得没有意义”——这是为了展示大莲华长老的见解,才说了“如是于村内”等话。“如是”是说:像这样把三衣决意为资具布之后,持守是可行的。“于村内”是指紧接着这个学处的第二个咖提那学处。“所说的守护”是指在句分别末尾,依照“某一家族的村庄有围墙,把衣放在村内,就应住在村内”等(《波罗夷》478)的方式所说的,而这里则是接下来要依照“在村庄等处的区域”等方式说明的三衣守护规则。“没有意义”是说:因为以资具布的名义决意了衣之后,即使比丘不依照那套规则守护三衣,也没有犯戒,所以那套规则就成了没有用处。巴利
Evaṃ aggahetvā ‘‘sace ticīvaraṃ parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ labheyya, udositasikkhāpade parihāro niratthako bhaveyyā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469) vuttaṃ mahāpadumattherassa mataṃ dassetumāha ‘‘evaṃ cudosite’’tiādi. Evaṃ ceti evaṃ ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhahitvā pariharituṃ vaṭṭati ce. Udositeti imassa sikkhāpadassa anantare dutiyakathinasikkhāpade. Vutto parihāroti ‘‘ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca. Antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā antogāme vatthabba’’ntiādinā (pārā. 478) nayena padabhājanāvasāne vutto, idha ca ‘‘gāmādīsu padesesū’’tiādinā nayena anantaraṃ vakkhamāno ticīvarassa pariharaṇavidhi. Niratthakoti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhitacīvarassa tena vidhinā ticīvaraṃ apariharantassāpi bhikkhuno anāpattibhāvato nippayojanoti attho.
590 590. 为了排除这一点,所以说“不是”等等。“不是没有意义”就是整句的连接方式。为了说明理由,所以说“只有三衣者”等等。如果有人没有舍弃以“三衣”之名所作的决意,保持正念,在黎明到来之前不让衣离开手能够触及的范围,就这样让黎明到来,那么对于这样的三衣比丘来说,世尊才宣说了那条学处中关于在村落中守护的规定,这就是这段话的意思。因为只有这样的三衣比丘,才在村落中学处方面有守护的规定,所以说“因此”。所谓“那一切也”,是指那九种衣全部。“资具布”是说,如果有人想以“资具布”之名作决意而受用衣,那么以“资具布”之名来作决意是可以的。巴利
590. Tappariharitumāha ‘‘na’’iccādi. Na niratthakoti yojanā. Hetuṃ dassetumāha ‘‘tecīvarikassevā’’tiādi. Yo ticīvaranāmena adhiṭṭhānaṃ apaccuddharitvā satiṃ upaṭṭhapetvā antoaruṇe cīvaraṃ hatthapāsato amocetvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti, tādisassa tecīvarikasseva tasmiṃ sikkhāpade udositaparihārassa bhagavatā desitattāti attho. Yasmā tādisasseva tecīvarikassa udositasikkhāpade parihāro vutto, tasmā. Taṃ sabbampīti taṃ navavidhaṃ sabbampi cīvaraṃ. Parikkhāracoḷassāti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā cīvaraṃ paribhuñjitukāmassa parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati.
591 通过以上论证,已经成立“洗净保养并非没有意义”。现在,为了说明“三衣也可以用资具布这个名称来作决意”这一额外含义确实是大悲者所允许的,并且要以“允许其他行为”这种增上语作为表显的依据,所以说了“决意”等话。就在这同一个学处的无犯部分中,经文说“无犯,在十天内决意、分配”,就无犯性而言,仅仅靠“决意”这一点,就已经通过“分配”所允许的其他行为,表明了以另一种方式也没有过失的意趣,这就是这段话的意思。巴利
591. Iminā udositaparihārassa aniratthakabhāvaṃ sādhetvā idāni ‘‘ticīvaraṃ parikkhāracoḷanāmenāpi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’ti imassa adhikatthassa mahākāruṇikena anuññātabhāve kiriyantarānujānanasaṅkhātaadhikavacanassa ñāpakahetubhāvaṃ dassetumāha ‘‘adhiṭṭhetī’’tiādi. Imasmiṃyeva sikkhāpade anāpattivāre ‘‘anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti, vikappetī’’ti pāṭhe anāpattibhāve ‘‘adhiṭṭhetī’’ti ettakeneva pariyatte (pārā. 469) ‘‘vikappetī’’ti kiriyantarānujānanena pakārantarenāpi doso natthīti adhippāyassa viññāpitattāti attho.
592 “像这样做”是指:舍弃以“三衣”之名所作的决意,转而以“资具布”之名重新决意。现在,为了显示那位想指出过度推论之过的责难者的意图,所以说了“像这样”等话。意思是:即使舍弃了根本决意,也还存在其他可行的做法,因此即使把三衣撤销决意之后,拿来擦嘴等,然后再重新决意,也不应该有罪过——那为什么说不犯呢?“不”字是用来遮止过度推论的。巴利
592.Evaṃ karontassāti ticīvaranāmena adhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahantassa. Idāni atippasaṅgaṃ dassetukāmassa codakassa adhippāyaṃ dassetumāha ‘‘eva’’ntiādi. Mūlādhiṭṭhānaṃ pahāya kātabbappakārantarassāpi vijjamānattā ticīvaraṃ paccuddharitvā mukhapuñchanādikaṃ katvā adhiṭṭhahatopi doso na siyāti kasmā nāpajjatīti attho. Naiti atippasaṅganivāraṇe.
593 关于“所作事”:因为那些拭口布等各自能成办自己的作用,所以意思是:如果不依赖这样特定的事,就不适合以它们各自的名字来决意。“无事者”:指没有拭口等事。“多余者”:因为撤销决意之后,先前的决意已被舍去,所以成了多余的。“这”:指三衣的。然而决意是合适的:不超过十天,以资具布的名字来决意,这是合适的。巴利
593.Kiccavidhānatoti tesaṃ mukhapuñchanādīnaṃ attano attano kiccassa sādhanato, tādisaṃ kiccavisesāpekkhaṃ vinā taṃtaṃnāmena adhiṭṭhātuṃ na yujjatīti adhippāyo. Akiccassāti mukhapuñchanādikiccarahitassa. Adhikassāti paccuddharitvā paṭhamaṃ adhiṭṭhānassa vijahitattā atirekassa. Assāti ticīvarassa. Adhiṭṭhānaṃ tu yujjatīti dasāhaṃ anatikkamitvā parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhānaṃ pana yujjati.
594 594. “储藏处的入口”就是储藏口,意思是:除了下衣等各自以衣的名义作决意之外,任何多余的衣,只要按照安置的方式放置而不犯戒,这就是储藏的入口。这是对资具布(杂用布)的决意。关于“大波阇利”:在婆罗门帝萨引发恐惧的时候,为了把比丘僧团带到赡部洲,奉帝释天王之命,由毗首羯磨变化建造了大波阇利,众人坐在那里书写,所以在那部以它命名的律注释中,也写作“大波阇利等”。巴利
594. Nidhānassa mukhaṃ upāyoti nidhānamukhaṃ, antaravāsakāditaṃtaṃcīvaranāmena adhiṭṭhānato atirekaṃ yaṃ kiñci cīvaraṃ yathā ṭhapitaṃ āpattiṃ na karoti, tathā nidhānassa upāyoti attho. Etaṃ parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ. Mahāpaccariyanti brāhmaṇatissabhaye bhikkhusaṅghaṃ jambudīpaṃ netuṃ sakkassa devānamindassa āṇattiyā visukammena nimmitamahāpaccariyaṃ nisīditvā likhitattā taṃnāmakāyaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ, ‘‘mahāpaccariyādisū’’tipi likhanti.
595 595. 关于“以杂用布之名”的决意方式,前面所说的量度是怎样的呢?所以接着说了“衣”等。“在因缘中从生起”,这是句子的拆解。“衣圆满”:在因缘文中,比丘们向世尊报告说:“三衣已经圆满,这多出来的衣该怎么办?”“从生起”,意思是杂用布决意生起的原因,也就是被允许的原因。在那段经文里——“那时比丘们三衣圆满,又需要滤水布和袋子,他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许杂用布”——为了离衣宿的安乐,把已经以三衣之名决意的衣舍掉决意后,再以杂用布之名来决意,是合宜的。由于这个论证本身就能成立,所以即使只有一件衣,也适合用来做净施,这一点就已经说到了。因此注释中说:“这样一来,如果有人想在三衣中留一件衣而离衣宿,那么把三衣的决意舍掉后,为了离衣宿的安乐,净施的途径就已经给了他。”巴利
595. Parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhānavidhānassa vuttappamāṇaṃ katamanti āha ‘‘cīvara’’ntiādi. ‘‘Nidāne uppattito’’ti padacchedo. ‘‘Cīvaraṃ paripuṇṇa’’nti nidāne ‘‘ticīvaraṃ sampuṇṇaṃ vijjati, idamatirekacīvaraṃ kiṃ kātabba’’nti bhikkhūhi bhagavato ārocitavatthumhi . Uppattitoti parikkhāracoḷādhiṭṭhānassa uppannattā, anuññātattāti attho. ‘‘Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ paripuṇṇaṃ hoti ticīvaraṃ, attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave parikkhāracoḷaka’’nti (mahāva. 357) ettha pāḷiyaṃ evaṃ vippavāsasukhatthaṃ nāmenādhiṭṭhitaticīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatīti sādhanena tadekasādhanattā eva ekampi cīvaraṃ vikappetuṃ vaṭṭatīti vuttameva hoti. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘evañca sati yo ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hoti, tassa ticīvarādhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vippavāsasukhatthaṃ vikappanāya okāso dinno hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469).
596-8 到这一步,已经说明了如法的衣以及在那里应当做的事。现在为了说明不如法的衣,而说“古萨瓦咖等”。“古萨”是草。“瓦咖”是树等的树皮。由“等”字包含了木板。“吉拉”这个词是衣的同义词。这适用于用古萨等编成的衣。“人发所成之毯”:用人发编成的毯。“兽毛所成之毯”:用马毛、牦牛毛编成的毯。“猫头鹰翅”:即鸮鸟的翅膀,但这里应当取用它编成的衣。“兽皮”:羚羊皮、豹皮等。“持用者得土鲁迦”,这是各各分别相连的。巴利
596-8. Ettāvatā kappiyacīvarañca tattha kattabbañca dassetvā idāni akappiyacīvaraṃ dassetumāha ‘‘kusavākādī’’tiādi. Kusanti dabbatiṇaṃ. Vākanti rukkhādīnaṃ vākaṃ. Ādi-saddena phalakaṃ gahitaṃ, cīra-saddo cīvarapariyāyo, imasmiṃ kusādayo ganthetvā kate cīvareyeva vattati. Kesajaṃ kambalanti manussakesehi vītakambalañca. Vālajaṃ kambalanti assavālacamaravālehi vītakambalañca. Ulūkapakkhanti kosiyasakuṇapattaṃ. Idha pana taṃ ganthetvā katacīvarameva gahetabbaṃ. Ajinakkhipeti ajinadīpicamme. ‘‘Dhārayato thullaccaya’’nti paccekaṃ sambandho.
咖达离布,就是用芭蕉树皮做成的布。诶拉咖布,就是用诶拉草做成的布。阿咖布,就是拿阿咖的茎或者它的纤维织成的布。波塔咖,就是用麻树皮做成的布。帝离德或,就是那种名字叫帝离德的树皮。韦塔那,就是头巾。咖准咖,就是铠甲。巴利
Kadalidusseti kadalivākamayavatthe. Erakadusseti erakamayavatthe. Akkadusseti akkadaṇḍe vā tesaṃ suttāni vā gahetvā katavatthe. Potthaketi makacivākamayavatthe. Tirīṭe vāti evaṃnāmake rukkhatace. Veṭhaneti sīsaveṭhane. Kañcuketi kavace.
全青,就是纯青。紫红等颜色的说法也是这样。摩诃男红,就是薄莲花瓣那种颜色一样的红。大染红,就是百足虫那种颜色一样的红。巴利
Sabbanīlaketi kevalanīlake. Esa nayo mañjeṭṭhādīsu. Mahānāmaratteti tanupadumadalavaṇṇaratte. Mahāraṅgaratteti satapadivaṇṇaratte.
599 599.“未断穗”是指缝线没有断开的穗,就在那件衣上。这个道理对“长穗”也一样。“果穗”是指缝线被系成水果形状的穗,就在那件衣上。“花穗”是指把花蕊绑好再展开而做成的穗,就在那件衣上,意思是这样。“被夺衣者”是指被强盗剥光衣服、赤身裸体的人。“在此处”是指在古萨草等布中,以及在全青等布中。“任何”是指连一块不如法的、不合顺的都没有。“赤身裸体的人在这些不如法的衣料中,无论得到哪一种,先用它遮住羞处,后来得到如法的衣料时,受持那如法衣之后,这件不如法的衣就应该舍弃。如果得到全青等布料,就用如法的染料染它,或者把那个颜色去掉,或者把如法的布料贴在两面,或者遮盖之后再穿,是可以的。”这是注疏中说的。巴利
599.Acchinnadasaketi acchinnā dasā yassa, tasmiṃ cīvare. Esa nayo dīghadasepi. Phaladaseti phalasadisaganthitā dasā yassa, tasmiṃ. Pupphadaseti kaṇṇikaṃ bandhitvā vikāsetvā katā dasā yassa, tasmiṃ cīvareti attho. Acchinnacīvarassāti naggaṃ katvā corehi viluttacīvarassa . Etthāti kusavākādīsu, sabbanīlādīsu ca. Kiñcīti ekampi akappiyaṃ natthi ananulomikaṃ natthi. ‘‘Naggena etesu akappiyacīvaresu yaṃkiñci laddhaṃ, tena hirikopinaṃ paṭicchādetvā pacchā kappiyacīvare laddhe taṃ adhivāsetvā idaṃ akappiyacīvaraṃ pariccajitabbaṃ. Sabbanīlakādivatthesu laddhesu kappiyarajanena rajitvā, taṃ vaṇṇaṃ nāsetvā vā kappiyavatthāni ubhayapassesu alliyāpetvā, paṭicchādetvā vā nivāsetuṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
600 “十日内”这一说法,应当与“受持”等所有语句连在一起理解。“施与”就是把它给另一个人。这里布施有两种:当面布施和背后布施。见到接受者之后说“我把这个给你”,这样的布施叫当面布施。背后说“我把这个给某某人”而给出去,是背后布施。如果说“你拿这个”或者“你拿去”,对方说“我自己拿”,那么布施和领受两者都是清净的。如果施主说“你把这个变成你的东西,让它成为你的东西,它就是你的东西”,而拿取的人也顺着说“我把它变成我的东西,让它成为我的东西,它就是我的东西”,那么布施和领受两者都不清净。但如果施主说“你把它变成你的东西”时,对方说“善哉,尊者,我自己拿”,然后拿走,那么领受就是清净的。如果施主说“你拿这个”,对方说“我不拿”,施主又说“我已经给了,你拿吧”,对方还是拒绝,那么这件衣因为不属于任何人,即使超过十天也不构成舍堕罪。所以后来那两个人中谁想要,就可以由他受持后使用。这一切都是注疏中(与《波罗夷义注》2.469义理相同)所说的。巴利
600.‘‘Antodasāha’’nti idaṃ ‘‘adhiṭṭhetī’’tiādīhi sabbapadehipi yojetabbaṃ. Vissajjetīti aññassa deti. Idha dānaṃ duvidhaṃ sammukhādānaṃ, parammukhādānanti. Paṭiggāhakaṃ disvā ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’ti dānaṃ sammukhādānaṃ nāma. Parammukhā ‘‘idaṃ itthannāmassa dammī’’ti dinnaṃ parammukhādānaṃ. ‘‘Idaṃ tvaṃ gaṇhāhī’’ti vā ‘‘tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vā vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti sace vadati, dānagahaṇadvayampi suddhaṃ. ‘‘Idaṃ tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ hotī’’ti dāyakena vutte gaṇhantopi ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ hotī’’ti vadati ce, dānaṃ, gahaṇañca asuddhaṃ hoti. ‘‘Tava santakaṃ karohī’’ti vutte pana ‘‘sādhu bhante mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vatvā gaṇhāti, gahaṇaṃ suddhaṃ. ‘‘Idaṃ tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘ahaṃ na gaṇhāmī’’ti vadati, puna ‘‘dinnaṃ mayā, tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte itaropi puna paṭikkhipati, taṃ cīvaraṃ kassaci asantakattā dasāhātikkamenāpi nissaggiyaṃ na hotīti pacchā tesu dvīsu yo icchati, tena adhiṭṭhāya paribhuñjitabbanti sabbamidaṃ aṭṭhakathāya (pārā. aṭṭha. 2.469 atthato samānaṃ) vuttaṃ.
对于已受持的衣,在受持时如果心里有疑惑,应当先把自己的疑惑说出来,然后想:“如果这衣其实还没有受持,这样做就是如法可许的。”想清楚之后再舍衣、作律仪羯磨,这样做的人不犯妄语罪。正如义注中所说:“因为像这样先说明之后再作律仪羯磨的人,不构成妄语。”义注中还在同一处说:“有些人讲:‘像那样有疑惑的衣,由别人以信任取走后,应当再给与。’这种说法不好。”巴利
Adhiṭṭhitacīvare adhiṭṭhāne vematikena attano vimatiṃ paṭhamaṃ āvi katvā ‘‘sace anadhiṭṭhitaṃ, evaṃ kate kappiyaṃ hotī’’ti cintetvā nissajjetvā vinayakammaṃ karontassa musāvādadoso nāpajjati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘na hi evaṃ jānāpetvā vinayakammaṃ karontassa musāvādo hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469). ‘‘Keci ‘tathā vematikacīvaraṃ aññena vissāsena gahetvā puna dātabba’nti vadanti, taṃ na sundara’’nti (pārā. aṭṭha. 2.469 thokaṃ visadisaṃ) tattheva vuttaṃ.
“失坏”是指被盗贼等毁坏。“消失”“烧毁”“夺走”这些情况,因为也属于失坏的方式,所以都被“失坏”这个词涵盖。其中,“消失”是针对被盗贼等拿走而说的,“失坏”是针对被老鼠咬坏等情况而说的,“烧毁”是针对被火烧毁而说的。“信任”在这里是指对具足五种条件的人——见过面、有交情、能交谈、还活着、拿东西时心里高兴——以这样的自己的信任,由别人拿走。“已说明”是指以“无犯,十日内受持”等方式所说的。巴利
Vinassatīti corādīhi vinassati. ‘‘Nassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhantī’’ti imānipi vināsappakārattā ‘‘vinassatī’’ti imināva saṅgayhanti. Tattha ‘‘nassatī’’ti idaṃ corādīhi haṭaṃ sandhāya vuttaṃ, ‘‘vinassatī’’ti idaṃ undūrakhāyitādiṃ sandhāya vuttaṃ, ‘‘ḍayhatī’’ti agginā daḍḍhaṃ sandhāya. Vissāseti ettha sandiṭṭho ca sambhatto ca ālapito ca jīvati ca gahite cattamano hotīti pañcaṅgasamannāgatena attani vissāsena aññena gahiteti attho. Pakāsitāti ‘‘anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭhetī’’tiādinā (pārā. 469) nayena vuttā.
601 这个“生起”按名称来说,就是咖提那的生起,这是它的意思。这个所谓的咖提那生起,从身和语生起,也从身、语、心生起。即使没有知道规定的认知心,由于有知道有多余衣的认知心,犯戒仍然可能发生,所以是无心。因为没有受持,也没有分配,所以是无作。如果正在修习业处,或者正在礼拜佛塔等,而让第十一日的黎明到来,是以善心犯戒;如果沉溺于争吵等,或者明知违越而让它到来,是以不善心犯戒;而漏已尽的人因为失念或不知道规定而这样做,是以无记心犯戒,所以有三种心。按照所说的方式,修习业处等的人,具备喜心时是乐受,具备舍心时是舍受;沉溺于争吵等的人,具备忧心时是苦受,所以有三种受。这个道理在后面类似的地方也应当这样套用。巴利
601. Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ nāmena kathinasamuṭṭhānaṃ nāmāti attho. Idaṃ kathinasamuṭṭhānaṃ nāma kāyavācato ca kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Atirekacīvarabhāvassa jānanacittena paṇṇattijānanacitte asatipi āpattisambhavato acittaṃ. Anadhiṭṭhānato, avikappanato ca akriyaṃ. Kammaṭṭhānamanuyuñjanto vā cetiyādiṃ vandanto vā ekādasamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeti, kusalacitto āpajjati, kalahādipasuto vā vītikkamaṃ jānanto vā uṭṭhāpeti, akusalacitto āpajjati, khīṇāsavo pana asatiyā vā paṇṇattiṃ ajānanto vā tathā karonto abyākatacitto āpajjatīti ticittaṃ. Vuttanayena kammaṭṭhānādimanuyuñjantassa somanassacittasamaṅgino sukhavedanā, upekkhācittasamaṅgino upekkhāvedanā, kalahādipasutassa domanassacittasamaṅgino dukkhavedanā hotīti tivedanaṃ. Esa nayo uparipi evarūpe ṭhāne yojetabbo.
602 为了说明在村落等地,把三衣或五衣放下后因离衣所犯的过失,以及它生起的地方,按照圣典中以“村落为一界”等说法所讲的方式,在所谓村落、住处、货物堆积处、楼阁、殿堂、宫殿、宫室、船、商队、田地、打谷场、园林、精舍、树下、露地这十五种可以放置衣的地方中,这里说的就是这些。其中,村落,指的是只有一间小屋等的村落。巴利
602.Gāmādīsupadesesu tipañcasūti ticīvarāni nikkhipitvā vippavāsena dosaṃ, uppajjanaṭṭhānañca dassetuṃ ‘‘gāmo ekūpacāro’’tiādinā (pārā. 477) nayena pāḷiyaṃ vuttagāmanivesanaudositaaṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakara- ṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsasaṅkhātesu pannarasasu cīvaranikkhepaṭṭhānesūti vuttaṃ hoti. Ettha gāmo nāma ekakuṭikādigāmo.
所谓住处,就是村外那种有四厅堂等的房屋。因此论师在《甘提帕达》中说:“那些讲述村落与住处差别的人说:‘再者,把许多房屋划在一个界限内而居住,这叫做住处。’所以,这住处等一切都应当理解为‘村外’。”在同一处又说:“如果住处等在村内,因为能得到村中所说的守护,就应当理解为‘村内之外’。”巴利
Nivesanaṃ nāma gāmato bahi catusālādiko geho. Tenāha gaṇṭhipade ‘‘gāmanivesanānaṃ visesaṃ vadantā ‘puna ekaparicchedaṃ katvā nivesitā bahugehā nivesanaṃ nāma hontī’ti vadanti, tasmā idaṃ nivesanādi sabbaṃ ‘gāmato bahī’ti gahetabba’’nti. Idañca tattheva vuttaṃ ‘‘nivesanādikaṃ antogāme ce hoti, gāme vuttaparihārasseva labbhanato antogāmato bahī’ti gahetabba’’nti.
注疏里说,“货物堆积处”是指存放车辆等物品的厅堂,具备这种特征的,就叫货物堆积处。又说,“楼阁”是为了抵御敌王等而用砖砌成、墙壁厚实、有四五层的特殊建筑,具备这种特征的,就叫楼阁。又说,“殿堂”是顶部聚成一个尖顶、四面方正的宫殿,这里说的含摄单尖顶的方形房屋,就叫殿堂。宫殿,指长形的宫殿。宫室,指平顶的宫殿。船,指用于交通的船只。商队,分步行的商队和车行的商队两种人群,又各按定居和不定居分为两类。其中,定居者的驻地也有篱笆等围绕。巴利
Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘udositoti yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.482-487) vuttasarūpaṃ udositaṃ nāma. ‘‘Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.482-487) vuttasarūpo aṭṭo nāma. ‘‘Māḷoti ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo’’ti (pārā. aṭṭha. 482-487) vutto ekakaṇṇikasaṅgahito caturassageho māḷo nāma. Pāsādoti dīghapāsādo. Hammiyanti muṇḍacchadanapāsādo. Nāvāti yānappatti. Satthanti jaṅghasatthasakaṭasatthavasena duvidho janasamūho, so ca niviṭṭhāniviṭṭhavasena paccekaṃ duvidho. Tattha niviṭṭhe vatiādiparikkhepopi hoteva.
田,是指大麦田之类的田地。谷场,是打谷的地方。园林,是花园和果园。精舍,哪怕只是一处住所,也叫精舍。树,按照“所谓树,就是正午时四周能铺开树荫的”这个标准所说的那样,符合这个标准的树。露地,是指七寻以内的空地,它出现在藤林、密林等非村庄的荒野中,也出现在渔夫到不了的海岛上。渔夫到不了的地方,是指从水路出发当天回不了家的遥远海域。巴利
Khettanti yavakhettādikhettaṃ. Dhaññakaraṇaṃ khalaṃ. Ārāmo pupphārāmo, phalārāmo ca. Vihāroti ekampi senāsanaṃ vuccati. ‘‘Rukkho nāma yaṃ majjhantike kāle samantā chāyā pharatī’’ti (pārā. 494) vuttappamāṇaparicchanno rukkho. Ajjhokāso nāma sattabbhantaro, so viñcāṭaviādiagāmakāraññe ca macchabandhānaṃ agamanapathe samuddadīpe ca labbhati. Macchabandhānaṃ agamanapatho nāma udakapiṭṭhiyā gantvā puna tadaheva gehaṃ āgantuṃ asakkuṇeyyatāya dūro samuddappadeso vuccati.
村落等(这类处所)各自又分为两种:一界和非一界。其中,除了露地之外,村落等如果属于同一位国王或同一位地主等所有者家族的,按同一家族或不同家族来分:若是属于同一家族的,就是一界;若是属于不同家族的,就是非一界。正如圣典中所说:“所谓一界村落,就是属于同一家族的村落”等等(波罗夷 478)。注疏中也说:“同一家族的村落,就是指属于一位国王或一位地主的村落。”又说:“不同家族的村落,就是指属于不同国王或不同地主的村落,比如毗舍离、拘尸那等。”(波罗夷注疏 2.479)巴利
Ayaṃ gāmādiko paccekaṃ ekūpacāro, nānūpacāroti duvidho. Tattha ajjhokāsaṃ vinā gāmādiko taṃtaṃrājādisāmikakulānaṃ ekatthanānatthavasena ekakulasantako ce hoti, ekūpacāro. Nānākulasantako ce, nānūpacāro hoti. Vuttañhetaṃ ‘‘gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hotī’’tiādi (pārā. 478). Aṭṭhakathāyampi vuttaṃ ‘‘ekakulassa gāmoti ekassa rañño vā bhojakassa vā gāmo’’ti ca ‘‘nānākulassa gāmoti nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā gāmo vesālīkusinārādisadiso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.479) ca.
由同一个家族建造的精舍,属于同一界;由不同家族建造的,则属于非同一界。正如《甘提巴达》中所说:“精舍中所谓同一家族与不同家族的说法,是就建造者而言的。”至于露地,界的区分则应从内部范围来理解。圣典中也这样说:“所谓一界露地,是指在无村的荒野中,四周七个内部范围之内为一界;超出这个范围就是非一界。”这里,一个内部范围等于二十八肘。正如注疏中所说:“一个内部范围为二十八肘。”(《波罗夷注疏》2.489)以上是简要说明。为了显示前面所说的各种形态和分类,共有十五处,所以经文说“在村落等处所中,十五种”。这是此处的简要说明;详细内容则应从圣典、注疏和复注中了知。巴利
Ekakulena kārāpito vihāro ekūpacāro, nānākulehi kārāpito nānūpacāro hoti. Yathāha gaṇṭhipade ‘‘vihāre ekakulanānākulavohāro kārāpakānaṃ vasena vutto’’ti. Ajjhokāse pana upacārabhedo abbhantaravasena veditabbo. Vuttañcetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro. Tato paraṃ nānūpacāro’’ti. Idha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatiratanaṃ hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihattha’’nti (pārā. aṭṭha. 2.489). Evaṃ saṅkhepato vuttasarūpappabhedāni pannarasa ṭhānāni dassetumāha ‘‘gāmādīsu padesesu tipañcasū’’ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana pāḷiaṭṭhakathāvaṇṇanato veditabbo.
“应与三衣分离”,是指与桑喀帝、上衣或下衣中的任何一件分离。根据“把衣留在村内”这一说法(《波罗夷》476, 478),这里说的“三衣”,应当理解为三衣中的任何一衣。“一夜”,是就与分离行为彻底相关联而说的业格用法。“亦”字则引出这样的问题:那么,两夜等又怎么说呢?巴利
‘‘Ticīvarena vippavāseyyāti saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā antaravāsakena vā. Antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā’’ti (pārā. 476, 478) vacanato ettha ticīvaranti tiṇṇaṃ cīvarānamaññatarameva cīvaraṃ vattabbaṃ. Ekarattanti vippavāsakiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Api-saddena kiṃ pana dirattādikanti dasseti.
除了僧团许可之外,说的是:生病的比丘没有能力随身带着三衣出行,他向僧团顶礼,蹲跪合掌,三次请求说:“尊者,我生病了,没办法带着三衣离开,所以我向僧团请求不离三衣的许可。”僧团以白二羯磨的方式,把不离三衣的许可授予他,这就是这里所说的“除了僧团许可之外”。这样得到许可的病比丘,在那场病还没好,或者已经好了但在放衣的地方,或者回来时又生了别的病还没好的时候,依靠这个许可都没有过失。巴利
Saṅghasammutiyā vināti ticīvaraṃ pariharituṃ asamatthena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggayha ‘‘ahaṃ bhante gilāno, na sakkomi ticīvaraṃ ādāya pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ yācitena saṅghena tassa ñattidutiyāya kammavācāya dinnaṃ avippavāsasammutiṃ vināti vuttaṃ hoti. Tathā laddhasammutikassa gilānassa bhikkhuno tasmiṃ gelaññe avūpasante vā vūpasantepi cīvaranikkhepaṭṭhānaṃ āgamanakāle vā uppanne aññepi roge avūpasante tāyayeva sammutiyā na doso.
603 “比丘”是指还没有获得僧团许可的比丘。“带着那件衣”。“不应分开住”,意思是不能离开衣而住。这话说的是什么?就像律典里说的:“如果村子属于同一个家族,并且有围墙围起来,把衣放在村里,就应该住在村里;如果没有围墙,就应该住在放衣的那间屋子里,或者不能离开伸手所及的范围。如果村子属于多个家族,并且有围墙围起来,就应该住在放衣的那间屋子里,或者住在集会处,或者住在门口,或者不能离开伸手所及的范围。”按照这种说法,在开许的地方以外,不允许让天亮起来,这就是所说的意思。巴利
603.Bhikkhunoti aladdhasammutikassa bhikkhuno. Tena cīvarena. Vippavatthuṃ na vaṭṭatīti vinā vasituṃ na vaṭṭati. Kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca, antogāme cīvaraṃ nikkhipitvā antogāme vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa gāmo hoti parikkhitto ca, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vatthabbaṃ sabhāye vā dvāramūle vā, hatthapāsā vā na vijahitabba’’ntiādinā (pārā. 478) nayena pāḷiyā vuttaṭṭhānato bahi aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭatīti vuttaṃ hoti.
在这段经文里,“有围障”是指被墙、篱笆或壕沟围起来。“或伸手所及”:这里“伸手所及”是二肘半。正如注疏中所说:“不应离开那间屋子周围伸手所及的范围,也就是说不应离开二肘半的地方”,这就是所说的意思。巴利
Imasmiṃ pāṭhe ‘‘parikkhitto’’ti idaṃ pākārena vā vatiyā vā parikhāya vā parikkhittaṃ sandhāya vuttaṃ. Hatthapāsā vāti ettha hatthapāsā nāma aḍḍhatiyaratanaṃ hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘taṃ gharaṃ samantato hatthapāsā na vijahitabbaṃ, aḍḍhateyyaratanappamāṇā padesā uddhaṃ na vijahitabbanti vuttaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.477-478).
“离开的人有什么过失?”所以接着说“有……中略……到黎明升起时”。因为,在允许的范围之外,离开衣服而到黎明升起时,那件衣服就必须舍掉,以这个为因缘也就犯波逸提罪,这就是这段话的意思。正因如此,下文将会说“舍了之后……中略……由智者”。巴利
Vippavasantassa ko dosoti āha ‘‘hoti…pe… aruṇuggame’’ti. Anuññātaṭṭhānato hi bahi cīvarena vinā aruṇaṃ uṭṭhāpentassa taṃ cīvaraṃ nissajjitabbaṃ hoti, taṃhetukā pācittiyāpattipi hotīti attho. Teneva vakkhati ‘‘nissajjitvā…pe… viññunā’’ti.
604 正在沐浴的人:是说在离衣服手可及范围很远的地方沐浴的人;这里用的是不敬语的属格形式。巴利
604.Nhāyantassevāti cīvarassa hatthapāsato dūre nahāyantasseva, anādare sāmivacanaṃ.
606 僧衣被夺走、被抢走的人,就是“衣被夺走者”。这位比丘的处所,就是“衣被夺走者的处所”,即在那里。巴利
606. Acchinnaṃ viluttaṃ cīvaraṃ yassa so acchinnacīvaro, bhikkhu, tassa ṭhānaṃ acchinnacīvaraṭṭhānaṃ, tasmiṃ.
607 穿好下衣之后,在这里是指拿了安陀会(下衣)之后;拿了之后,在这里是指其他的衣,以及其余,这是省略的说法。这个应当做的开示,应当在要去的地方、以及附近没有人群拥挤的道路上做。在其他地方,则要穿好下衣、披好上衣,并且把桑喀帝搭在肩上才能去。如果在精舍里找不到同法者,也应当去集会堂,在同法者跟前做律的羯磨,这是义注里说的。舍弃之后,是指这样说之后而舍弃——尊者,这件衣已过夜离身,除了得到比丘的许可之外,是要舍弃的,我把它舍给僧团;或者对三个人、两个人说:尊者,这件衣……我把它舍给诸位具寿;或者对一个人说:贤友,这件衣……我把它舍给具寿。这样说了之后而舍弃,这就是舍弃之后的意思。有智慧的人,是指以智慧如此了知舍弃应舍之物等各种作法规定的人。巴利
607.Nivāsetvāti ettha ‘‘antaravāsaka’’nti ca gahetvāti ettha ‘‘itarānī’’ti ca seso. Idañca gantabbaṭṭhāne, āsanne magge ca manussasambādhe asati kattabbadassanaṃ. Itarattha nivāsetvā, pārupitvā ca saṅghāṭiṃ aṃse katvāva gantabbaṃ hoti. Vihāre sabhāgesu alabbhamānesu āsanasālampi gantvā sabhāgassa santike vinayakammaṃ kattabbanti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.495 atthato samānaṃ) vuttaṃ. ‘‘Nissajjitvā’’ti iminā ‘‘idaṃ me bhante cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti saṅghe vā ‘‘idaṃ me bhante cīvaraṃ…pe… ahaṃ āyasmantānaṃ nissajjāmī’’ti tiṇṇaṃ, dvinnaṃ vā santike vā ‘‘idaṃ me āvuso…pe… imāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti ekassa santike vā vatvā nissajjitvāti vuttaṃ hoti. Viññunāti evaṃ nissaggiyavatthunissajjanādinānappakāravidhijānanakena ñāṇavatāti attho.
608 那件应舍弃的衣。巴利
608.Taṃ nissaggiyacīvaraṃ.
609 “不还给已舍弃衣的人,得恶作罪。”因为这句话,按照“贤能、有能力的比丘应当领受其罪,应当把已舍弃的衣退还”所说的,了知这个规定、有能力按规矩去做的贤能比丘,应当依照《小品》中所说的方法,先领受其罪,再亲手取过已舍弃的衣,让那位比丘坐下。如果是僧团,就说:“尊者僧团,请听我说:这件衣是某比丘的应舍弃物,已舍给僧团。如果僧团同意,僧团应把此衣退还给那位比丘。”如果是三个人,就说:“诸具寿,请听我说:这件衣是某比丘的应舍弃物,已舍给诸具寿。如果诸具寿同意,诸具寿应把此衣退还给那位比丘。”如果只有一个人,就说:“我把此衣退还给具寿。”应当这样退还。如果以“只已施与我自己”的清净想取走已舍弃的衣,却不给予,就得恶作罪。这就是所说的意思。巴利
609.‘‘Adentassa ca nissaṭṭhaṃ dukkaṭa’’nti iminā ‘‘byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā, nissaṭṭhacīvaraṃ dātabba’’nti vuttattā imaṃ vidhiṃ jānanatāya byattena yathāvidhiṃ kātuṃ samatthatāya paṭibalena khandhake (cūḷava. 239) āgatanayena āpattiṃ paṭiggahetvā nissaṭṭhacīvaraṃ hatthena gahetvā nisīdāpetvā sace saṅgho hoti, ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, sace tayo honti, ‘‘suṇantu me āyasmantā, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ āyasmantānaṃ nissaṭṭhaṃ, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti, sace ekako hoti, ‘‘imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammī’’ti dātabbaṃ, nissaṭṭhacīvaraṃ ‘‘attanoyeva dinna’’nti suddhasaññāya gahetvā adentassa dukkaṭaṃ hotīti vuttaṃ hoti.
如果知道那是属于他的物品,却用变通手段抢夺,就按物品的价值,分别犯恶作、偷兰遮或波罗夷罪。正如注释书里说的:“如果知道那是属于他的物品,却用变通手段夺走,就应当先估定物品的价值,再据此治罪。”所谓“已遍说”,意思就是:比丘们,不应不退还已舍弃的衣;如果不退还,就犯恶作罪——这是圣典里所说的意思。巴利
Tassa santakabhāvaṃ ñatvā lesena vilumpantassa pana bhaṇḍagghavasena dukkaṭathullaccayapārājikāpattiyo honti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tassa santakabhāvaṃ pana ñatvā lesena acchindanto bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469). Pariyāputanti ‘‘na bhikkhave nissaṭṭhacīvaraṃ na dātabbaṃ, yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 470) pāḷiyaṃ vuttanti attho.
610-1 这里,“长老与年少”这两者,应当和“在道路上行走时”连起来理解。用“长老”这个词,是在说他没有依止;“年少”这个词,则是在说有依止。“落后”就是退到后面。如果那位长老是依止师,出于这个用意,就说他是“尊重者”。对于那位年少比丘,“衣”是指放在他手里的衣。“不轻安”的意思是:还没有放下担子就上路,因为仍然在精勤用功,所以依止的轻安还没有生起。正是因为这个,才说了“须臾”等话。巴利
610-1. There dahare cāti etesu ubhosupi maggaṃ gacchantesūti yojanā. ‘‘There’’ti iminā anissitabhāvamāha, ‘‘dahare cā’’ti iminā nissitabhāvaṃ. Ohīneti osakkite. Sace so thero nissayācariyo bhaveyyāti adhippāyenāha ‘‘garu’’nti. Tasmiṃ dahare. Vatthanti tassa hatthe ṭhitacīvaraṃ. Na passambhatīti dhuranikkhepaṃ akatvā gamane saussāhattā nissayapaṭippassaddhi na hotīti adhippāyo. Teneva ‘‘muhutta’’ntiādimāha.
614 “在收回时,在天亮之前”这句话是这样关联的:知道那位年少比丘还在远处,又知道天快亮了,为了不让这件衣成为该舍掉的东西,便留意到衣还留在他手里,于是赶在天亮之前把它收回。这就是这句话的意思。“令舍弃”是指把衣给别人。“灭失”是指被贼等偷走而失去。巴利
614. Paccuddhāre antoyevāruṇeti iminā sambandho, daharabhikkhuno dūrabhāvañca aruṇuggamanañca ñatvā cīvarassa anissaggiyatthaṃ tassa hatthe ṭhitabhāvaṃ sallakkhetvā purāruṇā paccuddhareti attho. Vissajjetīti aññassa deti. Vinassatīti corādīhi nassati.
616 非时衣是指:按照律中所说“所谓非时衣,就是在没有举行咖提那衣仪式的情况下,十一个月里所得到的;在已举行咖提那衣仪式的情况下,七个月里所得到的;以及在允许的时期内指定后布施的”,所以在没有举行咖提那衣仪式的住处,所谓“衣月”,是从前迦提月的黑分初日开始,一直到后迦提月的满月日为止,这一个月;此后十一个月里所得到的,以及在已举行咖提那衣仪式的住处,除去衣月和冬季四个月之外,其余七个月里所得到的;还有在已举行咖提那衣仪式的住处,在如上所限定的五个月期间,对僧团说“我把这个非时衣布施”,或者对个人说“我把这个布施给你”而给予的——这些都叫非时衣。这里省略了“生起”这个词。按照律中所说“应当生起,或者从僧团、或者从群体、或者从亲属、或者从朋友、或者从粪扫衣、或者用自己的财物”,意思是:由僧团给予,或者由群体以“我们把这个布施给经师众,我们把这个布施给论师众”等方式给予,或者从自己依戒腊所得的份额,或者从亲属等处,或者从墓地等粪扫衣的来处,或者从自己所有的线、棉花等如法的布料中所生起的衣。巴利
616.Akālacīvaranti ‘‘akālacīvaraṃ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppannaṃ, kālepi ādissa dinna’’nti (pārā. 500) vacanato anatthatakathine vihāre ‘‘cīvaramāso’’ti yo pubbakattikakāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya yāva aparakattikapuṇṇamī, tāva māso vuccati, tato paresu ekādasasu māsesu uppannañca atthatakathine vihāre yo cīvaramāso, hemantā ca cattāro māsāti pañcamāsato bahi sattasu māsesu uppannañca atthatakathine pañca māsā yathāparicchinnakāle saṅghassa ca ‘‘idaṃ akālacīvaraṃ dammī’’ti puggalassa ca ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’ti dinnañceti idaṃ akālacīvaranti attho. ‘‘Uppanna’’nti seso, ‘‘uppajjeyya saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlato vā attano vā dhanenā’’ti (pārā. 500) vacanato saṅghassa vā ‘‘idaṃ suttantikagaṇassa dema, idaṃ ābhidhammikagaṇassa demā’’tiādinā nayena gaṇassa vā dinnato attano vassaggena vā ñātiādito vā susānādipaṃsukūlakhettato vā attano santakena suttakappāsādikappiyavatthuto vā uppannacīvaranti attho.
“最多保存一个月”的意思是:一个月是保存这件事的最大限度,所以叫“最多一个月”。“保存”应当理解为对动作的限定,也就是说,应当做最多一个月的保存。依据律文“若比丘想要,就应受取;受取后应尽快做;如果不圆满,为了让不足的圆满,那位比丘应把那条衣最多保存一个月”,对于这样得到的衣,想要的人受取之后,如果能做,就不应超过十天;如果不能做,为了补足不足的部分,应最多保存一个月。这就是这段话的意思。巴利
Māsaparamaṃ nikkhipeti māso paramaṃ pamāṇaṃ etassa nikkhipanassāti māsaparamaṃ, nikkhipananti kiriyāvisesanaṃ kātabbaṃ, māsaparamaṃ nikkhipanaṃ kareyyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūrī, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā’’ti (pārā. 500) vacanato evaṃ uppannaṃ cīvaraṃ icchantena paṭiggahetvā sace pahoti, dasāhamanatikkāmetvā kāretabbaṃ. Sace nappahoti, ūnassa paripūraṇatthaṃ māsaparamaṃ ṭhapetabbanti attho.
什么时候应该这样存放?回答说:“在有期待的时候。”所谓“期待”,就是按照“期待从僧团、从群体、从亲属、从朋友、从粪扫衣,或者从自己的财物中得到”这段话所说的,从僧团等来源,或者从自己雨安居结束后的所得等来源,可能得到衣。怀着“我要用这个来补足不足的、使它圆满”的期待,在这种期待存在时,就应该这样存放,这就是这段话的意思。从那时以后就不可以再存放了,也就是说,超过一个月的时间就不可以存放,犯舍堕,这就是意思。巴利
Kadā evaṃ nikkhipitabbanti āha ‘‘sati paccāsāyā’’ti, ‘‘paccāsā hoti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlato vā attano vā dhanenā’’ti (pārā. 500) vuttasaṅghādito attano vassaggādito labheyya, tena ‘‘imassa ūne paripuṇṇe kāressāmī’’ti paccāsāya sati evaṃ nikkhipitabbanti attho. Tato uddhaṃṭhapetuṃna vaṭṭatīti māsato atirekakālaṃ nikkhipituṃ na vaṭṭati, nissaggiyapācittiyaṃ hotīti attho.
如果是这样,那么为什么说“在根本衣生起的当天,若有期待衣生起,应当在十日内做成……乃至……在第二十日根本衣生起时,若有期待衣生起,应当在十日内做成”呢?因为把期待衣搁置超过十天是不合适的,而根本衣是期待衣的依止,所以这样说。正如注疏中所说:“从根本衣生起的那天起,直到第二十日为止,在这期间生起的期待衣,就让期待衣以根本衣为自己的依止。”巴利
Yadi evaṃ ‘‘tadahuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ…pe… vīse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabba’’nti (pārā. 500) kasmā āhāti? Paccāsācīvarassa dasadivase atikkamma ṭhapetuṃ ayuttattā, mūlacīvarassa taggatikattā evaṃ vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘mūlacīvarassa uppannadivasato yāva vīsatimo divaso, tāva uppannaṃ paccāsācīvaraṃ mūlacīvaraṃ attano gatikaṃ karotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.500).
618-9 “令比丘尼洗”这句是承接关系。按照“比丘尼,是指在两众僧团中受具足戒者”这句话,在比丘尼僧团以白四羯磨、在比丘僧团以白四羯磨,总共经过八次告白而受具足戒的,就叫比丘尼。“已用”是指比丘自己已经用过、已染过色、已作过持衣的衣,意思是说,哪怕只是把衣放在头上、仅仅当作卧具用过,也已经成为旧衣。正如注疏中所说:“染了色、作了持衣之后,哪怕只穿过一次或披过一次,甚至只是以受用的方式把衣放在肩上或头上走路,或者裹在头上躺着,这也都算是旧衣。”“布”是以作用代指原因,在应作的语境中其实指的就是衣本身。巴利
618-9. Bhikkhuniyā yo dhovāpetīti sambandho. ‘‘Bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti (pārā. 500) vacanato bhikkhunisaṅghe ñatticatutthāya kammavācāya, bhikkhusaṅghe ñatticatutthāya kammavācāyāti aṭṭhavācikāya upasampannā bhikkhunī nāma. Bhuttanti bhikkhunā attanā paribhuttaṃ rajitaṃ ādinnakappaṃ, ‘‘paribhogaṃ karissāmī’’ti antamaso sīsaṃ ṭhapetvā sayanamattenāpi purāṇabhūtaṃ cīvaranti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘rajitvā kappaṃ katvā ekavārampi nivatthaṃ vā pārutaṃ vā antamaso paribhogasīsena aṃse vā matthake vā katvā maggaṃ gato hoti, ussīsakaṃ vā katvā nipanno hoti, etampi purāṇacīvaramevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.503-505). Vatthanti kāriye kāraṇopacāravasena cīvarameva āha.
“非亲族女”是指:按照“非亲族女,就是从母方或父方算起,直到第七代祖父辈都没有亲属关系”这句话,对自己这边,或对她那边,从母亲或父亲一代代往上算,直到第七代之间,跟任何亲属都没有关联,这样就是“非亲族女”,这是它的意思。正如注疏里说的:“祖父辈就是祖父那一代。从那里再往上,所有先辈都包括在‘祖父’这个说法里。这样一直到第七代的人,只要没有关联,就是非亲族女。” “令捶打”就是让人去打。巴利
Aññātikāyāti ‘‘aññātikā nāma mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā’’ti vacanato attano vā tassā vā mātu vā pitu vā paramparāya yāva sattamā yugā, etthantare yena kenaci ñātakena asambaddhabhāvena aññātikāyāti attho. Yathā cāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso, tāva yā asambaddhā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.503-505). Ākoṭāpetīti paharāpeti.
从“令洗”等(行为)之后。舍堕罪,就是应舍之罪名为舍堕;它是借着“应舍衣”这个名称而特别区分出来的波逸提罪,这就是它的含义。这里显示的是:在三种行为的最终阶段所应犯的罪。应当这样理解:比丘尼按照比丘的指令去做洗涤等事时,为了这件事,在计算一切前行行为的过程中,比丘每一步都得恶作。正如注疏中所说:“直到她洗完并拿起那件衣为止,比丘尼每做一个动作,比丘就得一个恶作。”所谓“以第一”,意思是:如果让做三件事,就以他让做的第一件事来定罪。“已显示”,是指像“对非亲族女有非亲族女想,令洗旧衣、令染、令捶打,犯舍堕罪,并犯两个恶作”等文所说的那样。按照这个方式,让做两件事时,第一件事犯舍堕罪,第二件事犯恶作,这个意思就被包含在内了。巴利
Tato dhovāpanādito. Nissaggiyāpattīti nissaggiyassa āpatti nissaggiyāpatti, nissaggiyassa cīvarassa nāmena visiṭṭhā pācittiyāpatti hotīti attho. Idañca tiṇṇaṃ payogānaṃ ante āpajjitabbāya āpattiyā dassanaṃ. Tassa niyogena dhovanādiṃ karontiyā bhikkhuniyā tadatthaṃ sabbapubbapayogagaṇanāya bhikkhuno dukkaṭaṃ hotīti gahetabbo. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāva naṃ dhovitvā ukkhipati, tāva bhikkhuniyā payoge payoge bhikkhussa dukkaṭa’’nti (pārā. aṭṭha. 2.503-505). Paṭhamenāti tīṇipi kārāpentassa yaṃ paṭhamaṃ kārāpeti, tenāti attho. Dīpitanti ‘‘aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭāna’’ntiādinā (pārā. 506) desitaṃ. Iminā nayena dve kārāpentassa paṭhamena nissaggiyāpatti, dutiyena dukkaṭanti ayamattho saṅgayhati.
620 通过“为了洗涤而给”这句话,依所依可得“已经用过的衣”。巴利
620.‘‘Dhovanatthāya detī’’ti iminā ‘‘bhuttaṃ vattha’’nti adhikārato labbhati.
621 在“沙弥的指示”这一部分中,所谓“沙弥的指示”,是指对沙弥所作的指示;在那里也同样适用这样的连接:把自己用过的东西,为了洗涤而给与。意思是:把自己用过的衣,为了洗涤而给与沙弥。“亦”字表示合集的意思。“受具足戒后”这一说法,是通过前后动作的关联而得以理解的——前面的动作是“洗涤”,后面的动作也是“洗涤”。巴利
621.Sāmaṇeraniddesepīti ‘‘sāmaṇerā’’ti niddeso nāma yassa, tasmimpi, attanā paribhuttaṃ vatthaṃ dhovanatthāya detīti yojanā, attano paribhuttaṃ cīvaraṃ dhovanatthāya sāmaṇerassa detīti attho. Pi-saddo samuccayattho. Upasampajjāti pubbakiriyāya ‘‘dhovatī’’ti aparakiriyā sāmatthiyā labbhati.
622 “年轻比丘们”是指比自己戒腊更浅的比丘们。“已交出而给与”就是已经给了、已经施与了。所谓“这个方法”,指的是这样的判定方式:以其中一种方式犯波逸提,以其余两种或一种方式在一切行为中犯恶作。巴利
622.Daharānañca bhikkhūnanti attano navakatarānaṃ bhikkhūnaṃ. Niyyādite dinne. Esa nayoti ‘‘ekena pācittiyaṃ, avasiṭṭhehi dvīhi vā ekena vā sabbapayogesu dukkaṭaṃ hotī’’ti nayo.
623 所谓“衣”,是指已穿用过的衣。巴利
623.Cīvareti paribhuttacīvare.
624 “只是因为洗涤的缘故”这句话,是用来说明:另外两种情形,因为不是由他(比丘)所命令而做的,所以对他来说就没有犯戒。巴利
624.‘‘Dhovanappaccayāyevā’’ti iminā itaradvayassa tassa anāṇattiyā katattā tato anāpattibhāvamāha.
626 这里“亲族尼”一词,就像“如理审思”等语句中那样,因为偈颂体裁的关系省略了 ya 音,意思是“亲族比丘尼”。“对亲族尼有非亲族想”是这一句的拆解。“敷具”是指应该铺在床或椅上的敷具衣。巴利
626.Ñātikāti ettha ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’tiādīsu (ma. ni. 1.22-23, 422; a. ni. 6.58; 8.9; mahāni. 206; dha. sa. 1355; vibha. 518) viya gāthābandhavasena ya-kāralopo, ñātikāya bhikkhuniyāti attho. ‘‘Ñātikā aññātisaññissā’’ti padacchedo. Paccattharaṇanti mañcapīṭhe attharitabbaṃ paccattharaṇacīvarañca.
627 “依比丘尼众来说”这一句,是说如果也在比丘僧团中受具足戒,就有犯波逸提的可能。正如义注所说:“然而在比丘面前受具足戒的,则仍按其事本身处理。”如果先在比丘尼僧团受具足戒,之后又在比丘僧团受具足戒,那就不能称为仅在比丘僧团受具足戒,因此她们被称为世尊住世时最初出家的五百释迦女。正如义注所说:“在比丘面前受具足戒者,名为五百释迦女。”由于比丘身份转变时,那同一受具足戒的羯磨是被允许的,所以那也应被采纳。巴利
627.‘‘Bhikkhunīnaṃ vasenā’’ti idaṃ bhikkhusaṅghepi upasampannā ce, pācittiyasambhavā vuttaṃ . Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathāvatthukamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.506). Bhikkhunisaṅghe paṭhamaṃ upasampajjitvā pacchā bhikkhusaṅghe ce upasampajjati, kevalaṃ bhikkhusaṅghe upasampannāti na vuccatīti tā bhagavati dharamāne paṭhamaṃ pabbajitā pañcasatā sākiyāniyo vuccanti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ santike upasampannā nāma pañcasatā sākiyāniyo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.506). Bhikkhuno liṅge parivatte tasseva upasampannakammassa anuññātattā sopi gahetabboyeva.
628 “没有吩咐就洗”是指:如果没有人说“把这件衣洗了”,他看见衣脏了,却不出声,就从放衣的地方把衣拿来;或者自己开口,用请求等方式;或者没有受任何差使就把衣拿来,然后做洗衣等事。“没有用过”是指:按前面所说的方式,还没有用过的衣。“其他的”是指:鞋袋、钵袋、布书袋、床、椅等任何资具。巴利
628.Avuttā dhovatīti ‘‘imaṃ cīvaraṃ dhovā’’ti avuttā cīvaraṃ kiliṭṭhaṃ disvā avatvā ṭhapitaṭṭhānato cīvaraṃ gahetvā vā sayameva vatvā yācanādinayena vā anāṇattiyā ca gahetvā cīvaradhovanādiṃ kareyya ce. Aparibhuttaṃ vāti heṭṭhā vuttanayena aparibhuttaṃ cīvaraṃ. Aññaṃ vāti upāhanatthavikapattatthavikapotthakatthavikamañcapīṭhādiṃ yaṃ kiñci parikkhāraṃ.
629 629. 关于“取任何堪作净着的后段衣”,这是句子的连接方式。在这里,由于后面将要说的“从非亲比丘尼手中”“从亲比丘尼但想成非亲”“从一处受具戒者手中取”等语句的力量,可以得知其含义是:按照前面所说的方式,从非亲的、在二部僧团受具足戒的比丘尼手中,取走堪作净着的、从最低一搩手大小的布料开始的任何衣。虽然笼统地说“有罪”,但从上下文类别以及将要说的“舍堕罪”可以得知,这里指的是“舍堕罪”。“除了交换物”:根据“交换物,或以小的换大的、或以大的换小的”这句话,以及大筏疏中说“乃至以诃梨勒果片”,从最低限度来说,即使只给了诃梨勒果片也应当接受,三衣就叫做交换物,这里是说除了那三衣之外。交换就是互换,这个交换物是属于它的,意思就是应当通过买卖的方式取得的衣。巴利
629. Vikappanupagaṃ pacchimaṃ upādāya kiñci cīvaraṃ gaṇhatoti yojanā, ettha ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā hatthato’’ti ca ‘‘ñātikāya aññātikasaññissā’’ti ca ‘‘ekatoupasampannāya hatthato gaṇhātī’’ti ca vakkhamānavacanasāmatthiyā labbhamānato pubbe vuttanayena aññātikāya ubhatosaṅghe upasampannāya bhikkhuniyā hatthato vikappanupagaratanavidatthippamāṇavatthato paṭṭhāya yaṃ kiñci cīvaraṃ gaṇhantassāti attho. ‘‘Āpattī’’ti sāmaññena vuttepi ‘‘nissaggiyā pācittiyāpattī’’ti pakaraṇato ca ‘‘nissaggiyāpattī’’ti vakkhamānato ca labbhati. Ṭhapetvā pārivattakanti ‘‘pārivattakaṃ parittena vā vipulaṃ, vipulena vā paritta’’nti (pārā. 514) vacanato mahāpaccariyaṃ ‘‘antamaso harītakakhaṇḍenāpī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.514) vuttattā ca heṭṭhimantato harītakakhaṇḍampi datvā gahetabbaṃ ticīvarañca pārivattakaṃ nāma hoti, taṃ ṭhapetvāti vuttaṃ hoti. Parivattanaṃ parivattaṃ, taṃ etassa atthīti pārivattakaṃ, kayavikkayena gahetabbaṃ cīvaranti attho.
630 “为了拿取的努力”,是指为了拿取而伸手等所做的努力。“已遍说”,是指按照“在努力时接受则犯恶作”这一教导所说的。巴利
630.Gahaṇatthāyapayogeti gaṇhituṃ hatthapasāraṇādippayoge. Pariyāputanti ‘‘paṭiggaṇhāti payoge dukkaṭa’’nti (pārā. 512) desitaṃ.
631 “未受具足戒者手中”:除了比丘和比丘尼之外,其他所有未受具足戒的人,都算在“未受具足戒者手中”这里面。就像注疏里说的:“如果派人把东西送到学女、沙弥、沙弥尼、近事男、近事女手中,而他接受了,那就无犯。”巴利
631.Anupasampannahattheti bhikkhubhikkhunito aññe sabbe anupasampannā gahitā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sace pana sikkhamānāsāmaṇerasāmaṇeriupāsakaupāsikānaṃ hatthe pesitaṃ paṭiggaṇhāti, anāpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.512).
632 这里“一方”应当理解为比丘尼僧团这一方。如果是在另一方,那就只犯波逸提罪。正如注疏中所说:“如果是已经从比丘面前受具足戒的比丘尼,那就只犯波逸提罪。”巴利
632.Ekatoti ettha bhikkhunisaṅghatoti gahetabbaṃ. Aññasmiṃ pakkhe pācittiyameva. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana pācittiyamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.513).
633 心里作意“我要给回换的东西”之后再拿,就没有过失——这是句子的连接解释。巴利
633. ‘‘Pārivattakaṃ dassāmī’’ti ābhogaṃ katvā gaṇhāti, doso na vijjatīti yojanā.
634 “其他资具”是指袋子、腰带等不可分配的东西,或者不适合用来分配的资具,只能拿这类东西本身。但是,适合用来分配的东西则不可以。正如注疏中所说:“适合用来分配的东西,哪怕是一块最后袈裟大小的滤水布,也不行。”接受袈裟是“做”,给予交换物是“没做”;因为这种罪要由“做”和“没做”两方面构成,所以叫“做与没做”。巴利
634.Aññaṃ parikkhāranti thavikakāyabandhanādi avikappiyaṃ vā avikappanupagaṃ vā parikkhārameva gahetabbaṃ. Vikappanupagaṃ pana na vaṭṭati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vikappanupagaṃ pacchimacīvarappamāṇaṃ pana paṭaparissāvanampi na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.514). Cīvarapaṭiggaṇhanaṃ kiriyā, pārivattakassa adānaṃ akiriyāti kiriyāya ca akiriyāya ca āpajjitabbato kriyākriyaṃ.
635 “非亲属、未受邀请”是拆词断句的结果。“居士或女居士”是经文里省略的部分。因为世尊确实说过:“非亲属的居士或女居士”。按照前面说过的道理,由于一直追溯到第七代祖父辈都没有亲属关系,所以叫“非亲属”。以“凡是我家里有的,我都拿来邀请”这种方式,就是“未受邀请”。“居士”就是指任何一个住在家里的人,这是巴利原文里说的居士。“女居士”就是指任何一个住在家里的人,这是巴利原文里说的女居士。这就是它的意思。巴利
635. ‘‘Aññātakaṃ appavārita’’nti padacchedo. ‘‘Gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā’’ti pāṭhaseso. Vuttañhi bhagavatā ‘‘aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā’’ti (pārā. 516, 518). Pubbe vuttanayena yāva sattamā pitāmahayugā sambaddhaññātikatāya abhāvato aññātakaṃ. ‘‘Yaṃ mayhaṃ gehe atthi, taṃ pavāremī’’tiādinā nayena appavāritaṃ. ‘‘Gahapati nāma yo koci agāraṃ ajjhāvasatī’’ti (pārā. 519) pāḷiyaṃ vuttaṃ gahapatiṃ vā. ‘‘Gahapatānī nāma yā kāci agāraṃ ajjhāvasatī’’ti (pārā. 519) pāḷiyaṃ vuttaṃ gharaṇiṃ vāti attho.
所谓“舍堕罪”,是指巴利原文中所说的:“除了适当的时候以外,他去乞求,在行动阶段犯恶作;由于得到衣物,就构成舍堕。”这句话的意思是:在所有这些先前的行动阶段中,都与恶作一起构成舍堕罪。“除了适当的时候以外”,意思是除了论母和逐词解释中所指明的那些特定情况之外。论母中说:“这时就是适当的时候:比丘的衣被夺走,或者衣丢失了。”逐词解释中说:“所谓衣被夺走,就是比丘的衣被国王、盗贼、骗子或任何人夺走。所谓衣丢失了,就是比丘的衣被火烧了、被水冲走了、被老鼠或白蚁咬了。”巴利
Hoti nissaggiyāpattīti ‘‘aññatra samayā viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hotī’’ti (pārā. 519) pāḷiyaṃ vuttesu sabbesu pubbapayogesu dukkaṭena saddhiṃ nissaggiyapācittiyaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Aññatra samayāti ‘‘tatthāyaṃ samayo, acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu naṭṭhacīvaro vā’’ti (pārā. 518) mātikāya, ‘‘acchinnacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hoti. Naṭṭhacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vūḷhaṃ hoti, undūrehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hotī’’ti (pārā. 519) padabhājane ca niddiṭṭhasarūpakālato aññatrāti attho.
636 三波逸提已说,是指世尊所说的三种波逸提:于非亲属作非亲属想、或心存疑惑、或作亲属想,若非时乞衣,则犯舍堕波逸提。此处的句读是“于亲属作非亲属想”。其中“于彼”指对于那位亲属。“疑惑者”指心中疑惑“是亲属呢,还是非亲属”的人。“二恶作亦如是”是连接语。“亦如是”承接“已说”,意思是:于亲属作非亲属想、或心存疑惑,若非时乞衣,则犯恶作,这是世尊所宣说的。巴利
636.Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘aññātake aññātakasaññī, vematiko, ñātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 520) pācittiyattayaṃ bhagavatā vuttaṃ. ‘‘Ñātake aññātisaññissā’’ti padacchedo. Tatthāti tasmiṃ ñātake. Vematikassāti ‘‘ñātako nu kho, aññātako’’ti vematikassa. Dvikadukkaṭaṃ tathevāti yojanā. ‘‘Tathevā’’ti ‘‘vutta’’nti idaṃ ākaḍḍhati, ‘‘ñātake aññātakasaññī, vematiko aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 520) desitanti attho.
637-8 “于适当的时候向人乞求,无犯”,这是句子的连接方式。这里要把“非亲属未受邀请者的衣”引进来配合理解,意思是:在规定的两种时间中的任何一种,向非亲属未受邀请的人乞求衣,无犯。“或于亲属受邀请者”这里也要补上“自己的”,用“于适当的时候”来连接,意思是:向自己的亲属或受邀请者,即使不在适当的时候乞求衣,也无犯。“为了他人的利益”这里省略了“自己的”,连接起来是:向自己的亲属或受邀请者乞求衣的人无犯,也就是说,依止另一位比丘,为自己的亲属或受邀请者乞求衣,无犯,这是这里所说的意思。接着显示另一种情况:“或于他的亲属或受邀请者”。“他的”指的是前面说的“另一位”,要和“乞求者无犯”连接起来。“或”是对前面那种分类而言的。也就是说,依止另一位比丘,向自己的亲属或受邀请者乞求衣,对于那个人的亲属或受邀请者,依那个人而乞求衣,无犯,这是所说的意思。巴利
637-8. Samaye viññāpentassa anāpattīti yojanā. Ettha ‘‘cīvaraṃ aññātakaappavārita’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ, yathāparicchinnakāladvayato aññatarasmiṃ kāle aññātakaappavāritaṃ cīvaraṃ viññāpentassa anāpattīti attho. Ñātake vā pavāriteti etthāpi ‘‘attano’’ti ajjhāhāro, ‘‘samaye’’ti iminā yojetabbaṃ, attano ñātakapavārite asamayepi cīvaraṃ viññāpentassa anāpattīti attho. Aññassatthāyāti ettha ‘‘attano’’ti seso, attano ñātake, pavārite vā viññāpentassa anāpattīti yojanā, aññaṃ bhikkhuṃ nissāya attano ñātake vā pavārite vā cīvaraṃ viññāpentassa anāpattīti vuttaṃ hoti. Itaraṃ pakkhaṃ dasseti ‘‘tassa ñātake vā pavārite vā’’ti. Tassāti ‘‘aññassā’’ti vuttassa, ‘‘viññāpentassa anāpattī’’ti iminā yojetabbaṃ. Vāti purimavikappāpekkhaṃ. Yaṃ sandhāya cīvaraṃ viññāpeti, tassa ñātake vā pavārite vā taṃyeva sandhāya cīvaraṃ viññāpentassa anāpattīti vuttaṃ hoti.
对于“以自己的财物”这句话,所说的无犯情况中,癫狂者等(属于无犯的情形);在这里,“等”这个字涵盖了以下情况:有人把自己的线、棉花等如法物品给了对方之后,因为想要再拿回来,就用不如法的方式去索求,这也没有犯戒。这就是这段的意思。巴利
‘‘Attano vā dhanenā’’ti vuttaṃ anāpattiaṅgaṃ ummattakādinoti ettha ādi-saddena saṅgayhati , attano santakaṃ suttakappāsādikaṃ kappiyavatthuṃ datvā gaṇhitukāmatāya akappiyavohārena yācantassa ca anāpattīti attho.
639 639. 关于“非所邀请之非亲属”这一句,这里说的“居士或居士女”,是从义理上引申出来的。“从彼更超出”则应理解为:从此再进一步,直到最上的超出。因为经文说“那位比丘应从彼受用最上以内衣、上衣为限”,意思是:失了衣的比丘应受用的量,以内衣和上衣之量为上限,不应再超出。巴利
639.Appavāritamaññātinti ettha ‘‘gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā’’ti idaṃ sāmatthiyā labbhati. Tatuttarinti tato santaruttaraparamato uttarinti gahetabbaṃ, ‘‘santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabba’’nti (pārā. 523) vuttattā acchinnacīvarena sāditabbaantaravāsakauttarāsaṅgamattena adhikanti attho.
既然经文说“如果从此以后还进一步接受”,按理应该说“接受的人”,那为什么却说“乞求的人”呢?因为在失衣比丘与六群比丘乞衣的那件事里,世尊呵责六群比丘说:“你们这些愚人,为什么不知适量而乞求许多衣服?”并因此制定了这条学处。所以这里的“应接受”就是“应乞求”的意思。正因如此,在句分别中说“如果从此以后还进一步接受,就是从彼进一步乞求”,在显示犯相的地方也说“对非亲属作非亲属想,进一步向他乞求衣服,舍堕”等等。
如果是这样,那在学处本身以及“应接受”“如果接受”这两处,为什么不直接说“应乞求”“如果乞求”呢?因为已经知道是失衣的情况,即使没有乞求而有人拿来布施,随顺接受的人也应当照样接受,这并不是在禁止如法接受。而且,为了禁止过量乞求才这样说,却以“如果那位非亲属的居士或居士女,用许多衣服邀请他拿取,那位比丘最多只能接受内衣和上衣”来显示应以接受的限量为主。因此,失衣的比丘——无论是自己乞求、通过别人代求,还是没有乞求——在接受所施与的衣服时,都不应超过内衣和上衣的最大限量。这是在这条学处中应当观察的义理。为了让这个义理被人了解,所以不说“接受的人”而说“乞求的人”,应当知道这就是阿阇梨的意趣。巴利
‘‘Tato ce uttari sādiyeyyā’’ti (pārā. 523) vacanato ‘‘sādiyantassā’’ti vattabbaṃ, evaṃ vattabbe ‘‘viññāpentassā’’ti kasmā vuttanti? Acchinnacīvarānaṃ bhikkhūnaṃ chabbaggiyehi bhikkhūhi cīvaraviññāpanavatthusmiṃ ‘‘kathañhi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) chabbaggiye bhikkhū garahitvā imassa sikkhāpadassa paññattattā ‘‘sāditabba’’nti ettha viññāpetabbanti attho hoti, teneva imasmiṃ padabhājane ‘‘tato ce uttari sādiyeyyāti tatuttari viññāpetī’’ti (pārā. 524) ca āpattibhedasandassanaṭṭhāne ‘‘aññātake aññātakasaññī tatuttari cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’ntiādivacanato (pārā. 525) ca vuttaṃ. Yadi evaṃ sikkhāpadeyeva ‘‘sāditabbaṃ, sādiyeyyā’’ti ca ubhayattha ‘‘viññāpetabbaṃ, viññāpeyyā’’ti ca kasmā na vuttanti? Acchinnacīvarabhāvaṃ ñatvā aviññāpitepi abhiharitvā diyyamānampi adhivāsentena evameva sāditabbanti na vuttaṃ. Imasseva ca adhikaviññāpananisedhanatthaṃ vadantenāpi ‘‘tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabba’’nti sāditabbaniyamappadhānaṃ vuttaṃ. Tasmā acchinnacīvarena attanā vā taṃ sandhāya aññena vā viññāpentenapi aviññāpentepi diyyamānaṃ sādiyantenāpi santaruttaraparamataṃ nātikkamitabbanti imasmiṃ sikkhāpade sandhāya bhāsitatthoti sallakkhetabbanti ettakaṃ ñāpetuṃ ‘‘sādiyantassā’’ti avatvā ‘‘viññāpentassā’’ti vuttanti ācariyābhisandhi veditabbā.
640 现在为了说明在乞求和接受这两方面各自的限定,先要展示句分别中已经说过的判定标准:“如果三件丢失了,可以接受两件;两件丢失了,可以接受一件;一件丢失了,就什么都不能接受。”为了说明这个判定,所以说了“若有……”等话。把“若有人三件都丢失了,或者两件丢失了,或者一件丢失了”连接起来,然后依次对应“他应该接受两件、应该接受一件、什么都不能接受”来理解。意思是:如果某人的三件衣都丢失了,而别人又布施了很多,他应该只接受两件;如果两件丢失了,就接受一件;如果一件丢失了,就不应该接受,剩下的应该通过如法、平等、靠所得的努力去获取。就像注释书里说的:“剩下的应该从同类的地方去寻求。”不过注释书里又说:“对比丘尼来说,五件丢失时应该接受两件,四件丢失时应该接受一件,三件丢失时什么都不能接受。”巴利
640. Idāni viññāpane ca adhivāsane ca ubhayattheva niyamaṃ dassetuṃ ‘‘sace tīṇi naṭṭhāni honti, dve sāditabbāni. Dve naṭṭhāni, ekaṃ sāditabbaṃ. Ekaṃ naṭṭhaṃ, na kiñci sāditabba’’nti (pārā. 524) padabhājane vuttavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘yassā’’tiādi. ‘‘Yassa tīṇipi naṭṭhāni, dve vā naṭṭhāni, ekaṃ vā naṭṭha’’nti sambandhitvā yathākkamaṃ ‘‘tena dve sāditabbāni, ekaṃ sāditabbaṃ, na kiñcipi sāditabba’’nti yojanā kātabbā. Yassa tīṇipi cīvarāni naṭṭhāni, bahu ca diyyati, tena dveyeva cīvarāni sāditabbāni. Dve cīvarāni naṭṭhāni, ekaṃ sāditabbaṃ. Ekañce naṭṭhaṃ, na sāditabbaṃ, avasiṭṭhaṃ pacchā dhammena samena laddhanīhārena gahetabbanti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sesaṃ sabhāgaṭṭhānato pariyesissatī’’ti. ‘‘Bhikkhuniyā pana pañcasupi naṭṭhesu dve sāditabbāni, catūsu naṭṭhesu ekaṃ sāditabbaṃ, tīsu naṭṭhesu kiñci na sāditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.522-524) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
641-2 应当知道,这里的连接是“取回剩余物的人无犯”。上面也应这样连接。意思是:把衣料配好之后,拿回多余的布料,心想“我要布施”,即使拿了很多走,也无犯。即使是取用别人所给的“多余的你们也拿去吧”这样的布施,也无犯。这里的连接是“这不是因为被抢等原因而施与的”,意思是:并非以衣被抢的状态为理由,即使是以多取衣为理由,也无犯。同样,“不是因为失坏而施与”这一点也已经显示出来了。因为这条学处是针对在衣被抢的情况下乞求更多衣的人而制定的,所以在无犯的条款中,并没有列入“为他人利益”这一项。巴利
641-2. Sesakaṃ āharantassa anāpattīti ñātabbanti yojanā. Evamuparipi yojetabbaṃ. Cīvaraṃ yojetvā atirekaṃ vatthaṃ paccāharitvā ‘‘dassāmī’’ti bahumpi gahetvā gacchantassa anāpattīti attho. Atirekampi tumheyeva gaṇhathāti dinnaṃ gaṇhatopi anāpatti. Na acchinnakāraṇā dinneti yojanā, acchinnacīvarabhāvaṃ anuddissa bahūnaṃ cīvarānaṃ gahaṇanimittenāpi anāpattīti attho. Evameva ‘‘na naṭṭhakāraṇā dentī’’ti idampi dassitameva. Acchinnacīvare nissāya tatuttaricīvaraviññāpanavatthumhi imassa sikkhāpadassa paññattattā anāpattivāre ‘‘aññassatthāyā’’ti na gahitaṃ.
643 “因为想要好的”这一说法,是承接“因为贪求好的、昂贵的衣”,可能会犯对衣的分别。意思是:先前并没有人问过他“尊者,您需要什么样的衣”,他却提出《分别》里所说的殊胜规定之外的额外要求,比如说“要长的,或者要宽的,或者要厚实的,或者要细软的”。由于他这样获得,就构成舍堕:也就是说,在没有人问过的情况下,他作了额外要求而把衣做成之后,因为获得这件衣的行为,就犯恶作和舍堕波逸提。巴利
643.Kalyāṇakamyatāhetūti sundarassa mahagghassa kāmataṃ paṭicca cīvare vikappanaṃ āpajjeyyāti yojanā, ‘‘kīdisena te bhante cīvarena attho’’ti pubbe appavārito ‘‘āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā’’ti (pārā. 529) padabhājane vuttavisiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ karotīti attho. Tassa lābhā nissaggiyaṃ bhaveti tathā appavāritena hutvā katena adhikavidhānena nipphannacīvarassa lābhappayogena dukkaṭanissaggiyapācittiyā honti.
644 “乞求昂贵的……[中略]……是指”:当施主想供养一件价值二十迦哈那的衣时,他却说:这对我来说够了,请给我价值十迦哈那的,或者更少的。巴利
644.Mahagghaṃ…pe… viññāpetīti vīsatiagghanakaṃ cīvaraṃ dātukāmamhi upāsake, ‘‘alaṃ mayhaṃ etena, dasagghanakaṃ vā appagghanakaṃ vā dehī’’ti vadati.
645 “对亲戚有非亲戚想”这句话的拆词。巴利
645. ‘‘Ñātake aññātisaññissā’’ti padacchedo.
646 在第646条,第一学处里,一位近事男造成了逼害;这里则是两位,差别只有这一点。其余部分和第一学处完全相同,所以说“第二……中略……决断”。以“预备”一词标示的学处就是“预备”,而它既是第二项又是预备,所以叫“第二预备”,即在那第二预备中。“其”指的就是第二预备。巴利
646. Paṭhamasikkhāpade ekena upāsakena pīḷā laddhā, idha dvīhīti ettakaṃ nānākaraṇaṃ. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti āha ‘‘dutiyo…pe… vinicchayo’’ti. Upakkhaṭapadena lakkhitaṃ sikkhāpadaṃ upakkhaṭaṃ, dutiyañca taṃ upakkhaṭañcāti dutiyopakkhaṭaṃ, tasmiṃ dutiyopakkhaṭe. Assāti dutiyopakkhaṭassa.
647 “或从王”是指从国王那里。从国王那里有应当享用的物品,所以被称为“王受用者”。关联是:从国王那里,通过饭食和工资所得,或者从任何施主那里带来。“不允许”:这里应当补充“因为是舍堕罪的缘故”。更详细的内容,将在“三次”等偈颂中说明。巴利
647.Raññā vāti rājato vā. Rājato bhoggaṃ bhuñjitabbaṃ assa atthīti ‘‘rājabhoggo’’ti vutto, rājato bhattavettanalābhito yato kutoci dāyakā ābhatanti sambandho. Na ca vaṭṭatīti ettha ‘‘nissaggiyapācittiyabhāvato’’ti ajjhāharitabbaṃ. Idha uttarikaraṇīyaṃ ‘‘tikkhattu’’ntiādigāthāya (vi. vi. 671) vakkhati.
648 为了说明以衣资名义得到的银等物,无论通过什么方式都不该接受,所以说了“银或”等话。因为自性是白色的,所以发光,因此叫银,也就是白银。这种生起的色是颜色所依,所以叫生金,也就是黄金。“任何”:哪怕只是一点点。无论是为了自己还是为了别人而给的,任何东西都不该拿,这就是这里的连接意思。巴利
648. Cīvaracetāpannavasena adhigatarajatādi yena kenaci pariyāyenāpi na sāditabbanti dassetumāha ‘‘rajataṃ vā’’tiādi. Dhavalasabhāvatāya rājatīti rajataṃ, sajjhu. Jātaṃ rūpaṃ vaṇṇāyatanametassāti jātarūpaṃ, suvaṇṇaṃ. Kiñcīti appamattakampi. Attano vā atthāya parassa vā atthāya diyyamānaṃ kiñci gaṇhituṃ na vaṭṭatīti yojanā.
649 649. 因为自己接受时犯的罪会在受取金银学处里说明,这里为了指出为他人利益而接受时也犯罪,所以说了“为他人之利”等话。其中,“为他人之利”是指为了其他个人、团体、僧团、塔庙或新建工程的利益。“被指定之物”是指被拿来后说“拿这个吧”的银、生金,或者其他任何属于应舍、会导致恶作罪的物品。比丘接受这样的东西,就犯恶作罪。这是《大筏疏》里说的,这就是本段的关联。巴利
649. Attano paṭiggahaṇe āpattiyā rūpiyagahaṇasikkhāpade vakkhamānattā aññassa atthāya gahaṇe āpattidassanatthamāha ‘‘aññassatthāyā’’tiādi. Tattha aññassatthāyāti aññassa puggalassa, gaṇassa, saṅghassa, cetiyassa, navakammassa vā atthāya. Niddiṭṭhanti āharitvā ‘‘imaṃ gaṇhathā’’ti vuttaṃ rajataṃ, jātarūpaṃ vā aññaṃ vā yaṃ kiñci nissaggiyadukkaṭavatthuṃ paṭiggaṇhato tassa bhikkhuno dukkaṭaṃ hotīti mahāpaccariyaṃ vuttanti yojanā.
650-1 对于已经说过的内容,为了从它自身的形态上加以说明,所以说了“带来”等话。“带来”就是取来。“不净物品”就是前面所说的“银或生金”那样不净的物品。“如此”就是按下面将要说明的方式。“且不允许”这里,用“且”字表示“允许”即已被准许。正如注疏中所说——巴利
650-1. Vuttamevatthaṃ sarūpato vibhāvetumāha ‘‘netvā’’tiādi. Netvāti ānetvā. Akappiyaṃ bhaṇḍanti ‘‘rajataṃ jātarūpaṃ vā’’ti yathāvuttameva akappiyabhaṇḍaṃ. Itthanti vakkhamānappakārena. Na ca vaṭṭatīti ettha ca-kārena vaṭṭati cāti anuññātaṃ katanti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ –
如果比丘拒绝说“这不适合比丘们接受”,然后施主又说“那会落到工匠或工人手里,你们只要知道什么是善作、什么是恶作就好”,说完就把它交到他们手里然后离开,这是允许的。或者他说“那会落到我的人手里,或者落到我自己手里,你们只要为了该得到它的人,派人送去就好”,这样说也是允许的。巴利
‘‘Sace pana ‘nayidaṃ bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’ti paṭikkhitte ‘vaḍḍhakīnaṃ vā kammakarānaṃ vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe sukatadukkaṭaṃ jānāthā’ti vatvā tesaṃ hatthe datvā pakkamati, vaṭṭati. Athāpi ‘mama manussānaṃ hatthe bhavissati, mayhameva vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe yaṃ yassa dātabbaṃ, tadatthāya peseyyāthā’ti vadati, evampi vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539).
652 这里“寺院的”一词,因为注疏中已经说成“新建工程的”,本来应该说明,但为了偈颂的格律结构就没有说出来。巴利
652.Vihārassāti ettha ‘‘navakammassā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā vattabbaṃ gāthābandhavasena na vuttaṃ.
654 654. 对于“银或生金属于僧团”这一句,这里省略了“你们用来受用四种资具”这部分。正如注疏中所说:“如果有人拿来许多金银,说‘我把这个供养僧团,你们用来受用四种资具’,如果僧团接受了,那么在接受时和受用时都犯戒。”对于这样带来的财物,如果那个僧团里有任何比丘拒绝说“这是不许可的”,那么,对正在说“这个人障碍了僧团的利益”的人来说,当下就犯戒。正如注疏中所说:“凡是呵责那个人的人,他自己就是犯戒者,但因为那一个人,许多人得以无罪。”这里“他自己就是犯戒者”这句话,在《结节》中解释说:“说的是恶作罪。”在这首偈颂中,有人不写“僧团的”而写成“比丘的”,那是不妥当的。现在,因为所引的注疏文中说到“僧团接受”,所以“僧团的”这个读法才是妥当的。巴利
654.Rajataṃ jātarūpaṃ vā saṅghassāti ettha ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathāti dinna’’nti seso. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sace pana koci bahumpi hiraññasuvaṇṇaṃ ānetvā ‘idaṃ saṅghassa dammi, cattāro paccaye paribhuñjathā’ti vadati, taṃ ce saṅgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539). Evaṃ ābhataṃ tasmiṃ saṅghe yo koci bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti sace paṭikkhipati, ‘‘ayaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karotī’’ti vadantasseva āpatti hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti, tena pana ekena bahū anāpattikā katā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539). Idha sveva sāpattikoti ettha ‘‘dukkaṭāpattikoti vuttaṃ hotī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Imissā gāthāya ‘‘saṅghassā’’ti alikhitvā ‘‘bhikkhuno’’ti ca likhanti, taṃ na sundaraṃ. Idāni dassitaaṭṭhakathāpāṭhe ‘‘saṅgho sampaṭicchatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vuttattā ‘‘saṅghassā’’ti pāṭho sundaro.
655 关于“池沼”,指的是人工蓄水池。因为它是谷物生长的来源,所以池沼就归入田地;因此,获取或受用它都不允许——应当这样理解句意。在“以及池沼”这一表达中,通过“以及”一词,把田地类的事物也包含进来了。而在“不允许”这里,通过“以及”一词,也暗示了“也有允许的情况”。巴利
655.Taḷākassāti vāpiyā. Sassuppattinidānato taḷākaṃ khettaṃ, tato tassa gahaṇaṃ vā paribhogo vā na ca vaṭṭatīti yojanā. Taḷākassa cāti ettha ca-kārena khettavatthu saṅgahitaṃ. Na ca vaṭṭatīti ettha cakārena vaṭṭati cāti dassitaṃ hoti.
656 “那是什么?”于是说“四种”等等。“一切”则是指池沼、莲池、田地等所有一切。巴利
656. Taṃ katamanti āha ‘‘cattāro’’tiādi. Sabbampīti taḷākapokkharaṇikhettādi sabbampi.
658-9 “在未划分份额的地段上”:就是先前没有这样规定过——“在这块地段上,因诸业所作,应当给出这样一份”——的地段。“未曾作过的”,叫做新谷。“给出这么多份额”,就是给出这么多迦哈巴纳的份额。“使生起”,就是令它产生。巴利
658-9.Aparicchinnabhāgasminti ‘‘imasmiṃ bhūmibhāge katassa kammehi ettako bhāgo deyyo’’ti evaṃ pubbe aniyamitaāye bhūmibhāge. Akatapubbaṃ navasassaṃ nāma. Ettakaṃ bhāgaṃ dethāti ettakaṃ kahāpaṇabhāgaṃ detha. Uṭṭhāpetīti uppādeti.
“你们耕作、播种”这句话,是说了不被允许的话,这样连接理解。在“及播种”这个说法里,“及”这个字,是把这里没有说、但在那时做那件事时所说的另一句不被允许的话也一并包括进来。在“及所生起的”这个说法里,“及”这个字,是把迦哈巴纳钱币也包括进来。“一切”是指:像这样生起的迦哈巴纳,以及以不被允许的方式所生起的,这一切。巴利
‘‘Kasatha vapathā’’ti akappiyaṃ vācaṃ vatvāti yojanā. Vapathāti cāti ettha ca-saddo idha avuttaṃ taṃkattuyogakāle vuccamānaṃ akappiyavacanantaraṃ samuccinoti. Uppāditañcāti ettha ca-saddo kahāpaṇaṃ samuccinoti. Sabbanti tathā uppāditakahāpaṇañca evaṃ akappiyavohārena uppāditañcāti sabbaṃ.
660 不说“耕作”等话,而是用“在这块地上有这样一个份额”的方式来确定土地的人,对他也同样是不允许的——这要和下文连起来理解。“及”这个字,则是指向下文将要说的另一个人。巴利
660. Kasathādikaṃ vacanaṃ avatvā ‘‘ettikāya bhūmiyā ettako nāma bhāgo’’ti bhūmiṃ yo ca patiṭṭhāpeti, tassevetamakappiyanti vakkhamānena yojetabbaṃ. Ca-saddo ‘‘yo panā’’ti vakkhamānapuggalantarāpekkho.
661-2 “只是为了自己知道土地的量度”这一句要这样连接:耕作者说“我们在这些地块上种了庄稼,你们就取这么大的一块吧”,比丘不相信他们的话,想自己亲自弄清楚田地的量度,这就是它的意思。“又”这个字正是为了点出这一层区别。“又,凡是测量的人”,应当和后面将要说的“那对他是不允许的”连起来理解。“用绳或用杖”这里,有人说用脚来量也不可以。“守护”等表示动作的词,也应当照同样的方式连接。巴利
661-2. Bhūmiyā sayameva pamāṇassa jānanatthaṃ tūti yojanā, ‘‘ettake bhūmibhāge amhehi sassaṃ kataṃ, ettakaṃ nāma bhāgaṃ gaṇhathā’’ti kasakehi vutte tesaṃ vacanaṃ asaddahitvā sayameva khettabhūmiyā pamāṇaṃ ñātukāmatāyāti attho. Tu-saddo imameva visesaṃ joteti. Yo pana mināti, tassevetamakappiyanti vakkhamānena yojetabbaṃ. Rajjuyāpi ca daṇḍenāti ettha pādenāpi minituṃ na vaṭṭatīti vadanti. ‘‘Rakkhatī’’tiādikiriyāpadehipi evameva yojetabbaṃ.
站在打谷场上守护,意思是站在谷物加工处,不让别人拿走,加以保护。怎样守护才算是允许的,怎样守护是不允许的呢?如果他这样守护那些稻谷,说“不要拿这个”“不要拿这么多”“这个不能拿”,或者说“从这里搬走”“在这里堆起来”等等,用这类做法来守护,那是不允许的。如果他只是想“我站在这里就是在守护”,或者看到有人拿的时候说“你们在干什么”,这是允许的。在金银受持学处中确实说过,应当关上门守护而住,这里应按照甘提巴达中所说的方式来理解。另一部甘提巴达中也说:“当有人偷拿时,可以反问:‘贤者,我该把这件事报告给比丘僧团吗?’”他们说这是允许的。“令取出”这一句,这里如果是以间接的方式说,他们说这是允许的。“那对他是不允许的”,这一说法出现在两部甘提巴达中,因为测量田地等者可得之故,由于他人无新产生者,所以对其他人来说是允许的。巴利
Khaleṭhatvā rakkhatīti dhaññakaraṇe ṭhatvā aññe gaṇhituṃ adatvā pāleti. Kathaṃ rakkhituṃ vaṭṭati, kathaṃ rakkhituṃ na vaṭṭatīti? Taṃ pana vīhiṃ ‘‘idaṃ vā ettakaṃ vā mā gaṇha, idaṃ gahetuṃ na labbhatī’’ti vā ‘‘ito apanehi, idha puñjaṃ karohī’’ti vā evamādinā payogena ce rakkhati, taṃ akappiyaṃ. Sace ‘‘mayi ṭhite rakkhitaṃ hotī’’ti rakkhati, gaṇhante vā passitvā ‘‘kiṃ karothā’’ti bhaṇati, vaṭṭati. Rūpiyapaṭiggahaṇasikkhāpade dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbanti hi vuttanti gaṇṭhipade vuttanayena veditabbo. Aññasmimpi gaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘thenetvā gaṇhante sati etaṃ bho pavattiṃ bhikkhusaṅghassa kiṃ ārocessāmīti paṭipucchituṃ vaṭṭatīti vadantī’’ti. Nīharāpetīti etthāpi sace pariyāyena vadati, vaṭṭatīti vadanti. Tassevetamakappiyanti idaṃ khettaminanādiṃ karontena laddhabbato aññassa abhinavuppāditassa abhāvā aññesaṃ vaṭṭatīti dvīsu gaṇṭhipadesu vuttaṃ.
663 如果对他说“用这么多稻谷把这个换走”,而他们真的拿走了,就应该这样连接理解。这里说“那对他是不可接受的”,是因为谷物已经被拿来交换处理了。就像注释书里说的:“那对他是不可接受的。为什么?因为谷物已经被交换处理了。”巴利
663. ‘‘Ettakehi vīhīhi idaṃ āharathā’’ti vuttā sace āharantīti yojanā. Ettha ‘‘tassevetamakappiya’’nti idaṃ dhaññassa vicāritattā vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tasseva akappiyaṃ. Kasmā? Dhaññassa vicāritattā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539).
664 “以金钱”就是指金币。这里说“那是不允许的”,是因为这些金币已经被拿来交换处理过了。就像注释书里说的:“对所有人都算是不允许的。为什么?因为金币已经被交换处理过了。”巴利
664.Hiraññenāti kahāpaṇena. ‘‘Tamakappiya’’nti idaṃ kahāpaṇānaṃ vicāritattā vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539).
665 或者给织工奴仆:就是给叫做织工的奴仆,织工就是织布的人。以净人的名义布施:就是以“我布施给净人,我布施给做杂务的人”这样的方式布施。巴利
665.Pesakārakadāsaṃ vāti pesakārakasaṅkhātaṃ dāsaṃ vā, pesakāro tantavāyo. Ārāmikānaṃ nāmena denteti ‘‘ārāmikaṃ dammi, veyyāvaccakaraṃ dammī’’tiādinā nayena dente.
666 牛乳、酪、酸乳、酥油、生酥,这就是五种乳制品。巴利
666. Khīraṃ dadhi takkaṃ sappi navanītanti pañcagorasā.
667 “山羊等”中的“等”字,把水牛也包括进去了。巴利
667.Ajikādīsūti ādi-saddena mahisaṃ saṅgaṇhāti.
669 即使被禁止,也还是拒绝的意思。给根本,就是给如法物品的钱。至于鸡等,应该以“愿它们快乐地生活”这样的话放归山林。正如注疏中所说:“鸡和猪,以‘愿它们快乐地活着’这样的话放归山林,这是可以的。”对于猪、孔雀等,如果得到了它们,也应该在适合它们的地方放归。巴利
669.Paṭisiddhepīti paṭikkhittepi. Mūlaṃ datvāti kappiyabhaṇḍamūlaṃ datvā. Kukkuṭādayo pana ‘‘sukhena vasantū’’ti araññeyeva vissajjetabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kukkuṭasūkare ‘sukhaṃ jīvantū’ti araññe vissajjetuṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539). Sūkaramayūrādīsupi laddhesu tesaṃ anurūpeyeva visaye vissajjetabbā.
671 “三次”等偈颂的关联是什么?按照“由王或王臣”等偈颂所归纳的方式:无论是国王、王臣、婆罗门、家主等人中的哪一个,或者由他自己,或者用衣资,让人制作衣服后,说“以此衣覆盖某某比丘”,把那份称为衣资的衣钱交出去;或者派使者到比丘那里,说:“尊者,这份衣资是为尊者送来的,请尊者接受这份衣资。”如果比丘说:“贤友,我们不接受衣资,我们只在适当的时候接受如法的衣。”然后那人说:“尊者有侍者吗?”需要衣服的比丘如果指出:“贤友,这个人是比丘们的侍者。”——指出园丁或近事男——如果那人自己带过去,嘱咐说:“如果这位比丘需要衣服,就用这个给他制作衣服然后覆盖他。”然后到那位比丘那里,说:“尊者,您指出的那位侍者,我已经交代好了。请尊者适时前往,他会用衣服覆盖您。”这时,那位需要衣服的比丘应该怎么做?世尊是这样说的。这就是这段偈颂的关联。巴利
671. ‘‘Tikkhattu’’ntiādigāthāya ko sambandho? ‘‘Raññā vā rājabhoggenā’’tiādigāthāya saṅgahitanayena rājarājāmaccabrāhmaṇagahapatādīsu yena kenaci attanā vā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā ‘‘itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti vatvā taṃ cīvaracetāpannasaṅkhātaṃ cīvaramūlaṃ datvā pahitadūtena vā bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti yadi vucceyya, bhikkhunā ‘‘na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti vutte sace tena ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti vutte cīvaratthikena bhikkhunā ‘‘eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti ārāmike vā upāsake vā dassite yadi so tassa attanā āharitvā ‘‘imassa bhikkhuno cīvarena atthe sati iminā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti vatvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti yadi vadeyya, tena cīvaratthikena bhikkhunā kiṃ kātabbanti bhagavatā vuttanti āhāti ayamimissā gāthāya sambandho.
三次催促已经说过,也就是:比丘们,需要衣的比丘应该去找负责办事的人,催两三次、提醒他:“贤友,我需要衣。”应该这样催促三次,这就是所说的“三次催促”。巴利
Tikkhattuṃ codanā vuttāti ‘‘cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘attho me āvuso cīvarenā’’ti tikkhattuṃ codanā kātabbāti vuttā.
世尊说“六次站立处”,是因为律中说:“催促、提醒两三次,让那件衣做成,这样是好的;如果做不成,就四次、五次,最多六次,应当为他默然而立。”所以,去了三次,说“贤友,我需要衣”,这样催促之后,如果衣还是没做成,那么再去时什么都不说。因为律中说“不应坐在座位上,不应接受食物,不应说法”,所以不做坐下等任何破坏站立的事。如果被问“你为什么来”,只回答“贤友,你该知道”这么多而已。这就是正法轮王世尊所教导的、以最多六次为限的站立处。巴利
Chakkhattuṃ ṭhānamabravīti ‘‘dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabba’’nti (pārā. 538) vuttattā tikkhattuṃ upasaṅkamitvā ‘‘attho me āvuso cīvarenā’’ti katāya codanāya na nippajjeyya, tena puna gantvā yaṃ kiñci avatvā ‘‘na āsane nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo’’ti (pārā. 539) vacanato ṭhānabhañjanakaṃ nisajjādiṃ kiñci akatvā ‘‘kiṃ kāraṇaṃ āgatosī’’ti pucchite ‘‘jānāhi , āvuso’’ti ettakamattaṃ vatvā ukkaṭṭhaparicchedena chakkhattuṃ ṭhānaṃ saddhammavaracakkavattinā bhagavatā desitanti vuttaṃ hoti.
如果只是催促而已,意思是:假如没有按规定去站立,只是催促一下,那么“他说了六次”这句话就是连起来理解的;“催促”这个词是从它的作用上得出来的。也就是说,催促六次之后,一次也不该再站了。巴利
Yadi codetiyevāti sace ṭhānaṃ akatvā codanāmattaṃ karoti, cha abravīti yojanā, ‘‘codanā’’ti sāmatthiyato labbhati, chakkhattuṃ codetvā sakimpi na ṭhātabbanti vuttaṃ hoti.
如果没有做催促,只是站着,那要站多少次呢?所以他说“站立是催促次数的倍数”,“应当做”是补上去的词,要和“他说”连起来理解。律文里说:“催促四次后,要站四次;催促五次后,要站两次;催促六次后,就不用再站。”又说“最多六次”,所以六次催促的两倍就是十二次站立。因此,如果只站着而不做催促,就应当按上面说的方式站十二次。说到这里,不再显示接下来该做的事,只以这一点作为答复就够了。为了让人知道这一点,他开示说:“如果在这之后还继续努力,把衣服做成了,在努力的过程中犯恶作,得到衣服时犯舍堕。”按照所说的方式,就有罪。巴利
Chacodanaṃ akatvā yo ṭhānameva karoti, tena kati ṭhānāni kātabbānīti āha ‘‘codanādiguṇā ṭhitī’’ti, ‘‘kātabbā’’ti seso, ‘‘abravī’’ti iminā yojetabbaṃ, ‘‘catukkhattuṃ codetvā catukkhattuṃ ṭhātabbaṃ, pañcakkhattuṃ codetvā dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ, chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabba’’nti (pārā. 539) vacanato, ‘‘chakkhattuparama’’nti (pārā. 539) vacanato ca chakkhattuṃ codanāya diguṇā dvādasakkhattukā ṭhiti hotīti siddhattā codanameva akatvā ṭhānamattameva karontassa dvādasakkhattuṃ vuttanayena ṭhātabbamevāti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ kātabbaṃ adassetvā ettakeneva nivattetabbanti ñāpento ‘‘tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiya’’nti (pārā. 539) vuttanayā āpatti hotīti dasseti.
672 “不催促而获得”这一说法是一种标示,因为也可以理解为“不站立而获得”。巴利
672.‘‘Acodetvā laddhe’’ti idaṃ upalakkhaṇaṃ ‘‘aṭṭhatvā laddhe’’ti ca gayhamānattā.
673 “即使只用一根”这句话,是在说明:用两根、用很多根又怎么样呢?“混合”,是说哪怕只是被风吹来的一根蚕丝线,也算混进去了。“毡”,在词句分析中说:“所谓毡,是铺展开来做的,不是织出来的。”注疏里也说:“在平整的地面上,把蚕丝线一层一层铺开,洒上米汁之类,这样铺好丝线,一直加到想要的厚度,用来坐卧等,这就叫毡。”这就是毡的意思。“蚕丝线”,是说蚕虫的丝,那丝的纤维,就叫蚕丝线。“令作”,因为这里有标示的作用,所以“作”也应当包括进去。正如所说:“即使只用一根蚕丝线混合而作,或令他人作,就是作或令作。”因此说“为他人而作、或令他人作”。巴利
673.‘‘Ekenāpī’’ti iminā kiṃ pana dvīhi, bahūhi vāti vuttaṃ hoti. Missetvāti antamaso vātena āhaṭenāpi kosiyaṃsunā missetvā. Santhatanti ‘‘santhataṃ nāma santharitvā kataṃ hoti avāyima’’nti (pārā. 544) padabhājane ca ‘‘same bhūmibhāge kosiyaṃsūni uparūpari santharitvā kañjikādīhi siñcitvā kataṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.542) aṭṭhakathāya ca vuttasarūpaṃ kañjikaṃ siñcitvā kosiyaṃsūni attharitvā yāva bahalamicchati, tāva vaḍḍhetvā nisīdananipajjanādiatthaṃ kātabbaṃ santhatanti attho. Kosiyaṃsunāti kosiyakimikosiyassa idanti kosiyaṃ, suttaṃ, tassa suttassa aṃsu, tena kosiyaṃsunāti attho . Kārāpentassāti upalakkhaṇattā ‘‘karontassā’’tipi gahetabbaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘kārāpeyyāti ekenāpi kosiyaṃsunā missetvā karoti vā kārāpeti vā’’ti (pārā. 544). Tenevāha ‘‘paratthāya karontassa kārāpentassā’’ti.
675 地敷:指为了保护和防止皮肤受损,在已经平整处理过的地面上应当铺设的覆盖物。褥:指床褥和椅褥两种。枕:就是头枕。巴利
675.Bhūmattharaṇanti parikammakatāya bhūmiyā chavirakkhanatthāya attharitabbaṃ attharaṇaṃ. Bhisi nāma mañcabhisi, pīṭhabhisīti dvayaṃ. Bibbohanaṃ upadhānaṃ.
676 关于“黑羊毛”:根据“所谓黑,有两种黑——天生黑或染黑”这一说法,这里指的就是这种黑羊毛。“纯”是指不与其他颜色的羊毛混杂。正如注疏中所说:“纯黑,就是纯粹的黑,不与其他颜色混杂的黑。” “应作”:这里说的是自己做和让别人做两种情况,正如“应作,就是自己做或让别人做”所说的那样。“有罪”:巴利文中说“在行动时犯恶作,在获得时犯舍堕”,这里说的就是前期的恶作罪和舍堕罪。巴利
676.Kāḷakeḷakalomānanti ‘‘kāḷakaṃ nāma dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rajanakāḷakaṃ vā’’ti (pārā. 549) vacanato evaṃ kāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ. Suddhānanti itaravaṇṇehi eḷakalomehi amissānaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘suddhakāḷakānanti suddhānaṃ kāḷakānaṃ, aññehi amissitakāḷakānanti attho’’ti (pārā. aṭṭha. 2.547). Kareyyāti karontassa ca kārāpentassa cāti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā’’ti. Āpatti hotīti ‘‘payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiya’’nti pāḷiyaṃ vuttaṃ pubbapayogadukkaṭañca nissaggiyapācittiyañca āha.
677 677. “取了白色或褐色,或很多,或全部”,这是句子的连接方式。在这里,“或褐色”也应当同样连接。这里“或全部”是指应当取用作敷具的全部羊毛。“制作的人”在这里是从上文所讨论的“敷具”而得出。“新”这个词则是依据“制作的人”这个词的力量而得出,意思是“制作新敷具的人”,并与“无犯”相连。“或褐色”中的“或”字,也包含了以其他方式制作而无犯的情况。那是怎样的呢?“比丘制作新敷具时,应当取两份纯黑羊毛,第三份白色,第四份杂色”,这应当依照论母中所允许的方式来理解。巴利
677. Odātaṃ tulaṃ vā bahuṃ vā sabbameva vā gahetvānāti yojanā. Kapilampi vāti etthāpi evameva yojetabbaṃ. Ettha sabbameva vāti santhatassa gahetabbaṃ sabbameva vā lomaṃ. Karontassāti ettha ‘‘santhata’’nti adhikārato labbhati. ‘‘Nava’’nti idaṃ ‘‘karontassā’’ti padasāmatthiyena labbhati, navaṃ santhataṃ karontassāti attho, ‘‘anāpattī’’ti iminā sambandho. Kapilampi vāti vākārena pakārantarenāpi karontassa anāpattiṃ saṅgaṇhāti. Seyyathidaṃ? ‘‘Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyāna’’nti (pārā. 553) mātikāya anuññātappakāro veditabbo.
这里,“白色或褐色”这句话,通过“多或”这个限定语,说明超过前面所说的两份比例的黑羊毛也不能取,因为纯粹的黑羊毛不能取这一点,第一学处本身就已经说过了。“全部或”这句话也同样说明,像前面的学处那样,这些白色等一切纯粹的羊毛并非不能取。“无犯”这句话则从反面表明,如果不这样做而以其他方式来做,就有罪。巴利
Ettha ‘‘odātaṃ kapilampi vā’’ti etassa ‘‘bahuṃ vā’’ti visesanena kāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ yathāvuttabhāgadvayato adhikaṃ eḷakalomampi na gahetabbanti dīpeti kevalānaṃ kāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ aggahetabbatāya paṭhamasikkhāpadeneva vuttattā. ‘‘Sabbameva vā’’ti imināpi purimasikkhāpade viya ime odātādayo sabbe kevalā na gahetabbā na hontīti dassitaṃ hoti. ‘‘Anāpattī’’ti iminā evaṃ akatvā aññena pakārena karontassa āpatti hotīti byatirekato dīpitaṃ hoti.
这是怎样的情况呢?世尊确实这样说过:“比丘如果不取旧坐卧具的一部分,而用纯黑羊毛两分、白色羊毛第三分、杂色羊毛第四分来制作新坐卧具,就犯舍堕。”想要用一定数量的羊毛制作新坐卧具时,应把那些羊毛称成四份,取两份或少于两份的黑羊毛,再用一份白色、或一份杂色、或一份黑色补到两份,或者让它超过两份。把黑羊毛排除之后,在剩下的两份中取一份,或者两份都取,自己制作或让别人制作,都是允许的。这就是这段话的意思。应当这样理解:通过说明无犯的情况,整个学处的含义也都包括在内了。巴利
Seyyathidaṃ? Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti. Yattakappamāṇehi eḷakalomehi navaṃ santhataṃ kātukāmo hoti, te lome catubhāgaṃ tulayitvā dve tule vā ūne vā kāḷakalome gahetvā ekaṃ tulaṃ odātehi vā ekaṃ tulaṃ gocariyehi vā kāḷakehi vā ūne katvā dvīhipi adhike vā katvā kāḷakalome vajjetvā dvīsu ekaṃ vā dve eva vā gahetvā kātuñca kārāpetuñca vaṭṭatīti vuttaṃ hoti . Evaṃ anāpattidassanena sabbopi sikkhāpadattho saṅgahitoti daṭṭhabbo.
678 “按顺序”这句话是在说明:不是只取这一条学处,而是要把前面紧接着讲的两条学处也一起拿来理解。应理解为“舍弃之后所得的”。用“也”这个字,是要把“受用别人做的东西,犯恶作”这个说法,以及“不舍弃应舍的衣而受用,犯恶作”这个说法,按照第一条舍堕学处所说的方式,在这里也同样说“不舍弃应舍的坐卧具而受用,犯恶作”。法集结者以省略的方式把这段简略了,应当知道,那个恶作连同这两者都已被包含进去了。巴利
678.‘‘Anukkamenā’’ti iminā imameva aggahetvā purimānantaraṃ vuttasikkhāpadadvayañca gahetabbanti dīpeti. Nissajjitvā laddhānipīti yojanā. ‘‘Apī’’ti iminā ‘‘aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 555) vuttadukkaṭañca ‘‘nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 468) paṭhamanissaggiyasikkhāpade vuttanayena ihāpi ‘‘nissaggiyaṃ santhataṃ anissajjitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttampi dhammasaṅgahakārakehi peyyālavasena saṃkhittaṃ taṃ dukkaṭañcāti idaṃ dvayaṃ saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.
679 第三则“作与不作”:这第三学处,不采用“二分纯黑色”等所说的方式,而是以多取黑色、用不被允许的方式制作,所以叫“作与不作”。正如注疏中所说:“因为取用和不取用而制作,所以是作与不作。”巴利
679.Tatiyaṃ tu kriyākriyanti idaṃ tatiyasikkhāpadaṃ pana ‘‘dve bhāgā suddhakāḷakāna’’ntiādinā (pārā. 554) vuttanayena aggahetvā kāḷakānaṃ atirekaggahaṇavasena ananuññātappakārena karaṇato kiriyākiriyaṃ nāma. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ādāya ca anādāya ca karaṇato kiriyākiriya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.552).
680 “六年之内”的意思是:从先前那件坐卧具做好的那一天算起,往后六年之内。“有应舍罪”的意思是:在六年之内做成的坐卧具是应舍的,做的人还得波逸提罪。“除了比丘的许可”的意思是:除了僧团所授予的许可,即使是在六年之内也可以制作坐卧具;这个许可是给那些生了病、没办法带着坐卧具上路远行的比丘的。他在僧团当中坐着,合掌三次请求说:“尊者,我生病了,没办法带着坐卧具离开,所以我向僧团请求坐卧具的许可。”僧团以白二羯磨授予许可,使他能在所到之处,即使在六年之内也可制作坐卧具。巴利
680.Channaṃvassānaṃ orenāti pubbe santhatassa katadivasato paṭṭhāya upari channaṃ vassānaṃ abbhantareti attho. Hoti nissaggiyāpattīti chabbassantare katasanthataṃ nissaggiyaṃ hoti, kārakassa ca pācittiyaṃ hotīti attho. Bhikkhusammutiṃ ṭhapetvāti santhataṃ gahetvā addhānamaggaṃ paṭipajjituṃ asamatthassa gilānassa ‘‘ahaṃ bhante gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācāmī’’ti (pārā. 559) saṅghamajjhe nisajja añjaliṃ paggahetvā tikkhattuṃ yācite ñattidutiyāya kammavācāya gataṭṭhāne chabbassānaṃ antopi santhataṃ kātuṃ saṅghena dinnasammutiṃ vināti attho.
682 682. “作六年者”:这里省略了“当圆满时,则”这句话,意思是:当六年圆满时制作坐卧具的人。正如注疏中所说:“当六年圆满时,则制作坐卧具。”“从彼以上”:即从六年以上。“帐幕”:指为作帐幕相而制作。“麻布围墙”:指为作如围墙般遮蔽相而制作。“舍弃后所作亦”:应连接为:将旧坐卧具送给他人后,在另一坐卧具上即使于六年之内制作,也无犯。这个无犯段落既不见于圣典,也不见于诸注疏,因此应知这是由师长传承、师长所示。然而共通判定将说:“对于无间者,也不得特殊。”巴利
682.Chabbassāni karontassāti ettha ‘‘yadā paripuṇṇāni, tadā’’ti seso, chabbassesu paripuṇṇesu santhataṃ karontassāti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yadā chabbassāni paripuṇṇāni honti, tadā santhataṃ karotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.557). Taduddhampīti chabbassato uparipi. Vitāneti vitānanimittaṃ karontassa. Sāṇipākāreti pākārasadisatirokaraṇīyanimittaṃ karontassa. Nissajjitvā katepi cāti purāṇasanthate aññassa datvā aññasmiṃ santhate orato channaṃ vassānaṃ katepi ca anāpattīti yojanā. Ayamanāpattivāro neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāsu dissati, tasmā so ācariyaparamparābhato ācariyena dassitoti viññāyati. Sādhāraṇavinicchayaṃ pana ‘‘anantarassimassāpi, viseso nupalabbhatī’’ti vakkhati.
683 “不取”是指:比丘制作新的坐卧具时,为了使它变色,律典中说“应当从旧坐卧具的边缘取一善逝张手之量,用来使它变色”,这里所说的应当取的那一份,如果没有从旧坐卧具的断口边缘处取一善逝张手之量,就是这里所说的情形。怎么知道是这样说的呢?从下文将要说的“以不取的方式,善逝张手之量”就可以知道。在“坐卧具”这个词这里,应当补上“旧的”;而在“令作与所作”那里,应当补上“新坐具”。当没有旧坐卧具时,不从边缘取一善逝张手之量而制作新坐卧具的人,无犯。应当这样会通:为他人利益而令作新坐卧具,以及取得他人所作的新坐卧具来受用,都无犯。巴利
683.Anādāyāti navaṃ nisīdanasanthataṃ karontena bhikkhunā tassa vivaṇṇakaraṇatthāya pāḷiyaṃ ‘‘purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāyā’’ti (pārā. 567) yā ādātuṃ vuttā, taṃ purāṇasanthatassa chinnamukhāvattato sugatavidatthiṃ adatvā. Evametaṃ vuttanti kathaṃ viññāyatīti? ‘‘Anādānavasenassa, sugatassa vidatthiyā’’ti vakkhamānena viññāyati. Santhateti ettha ‘‘purāṇe’’iti ca kāretuṃ katañcāti ettha ‘‘navaṃ nisīdanaṃ santhata’’nti ca seso , purāṇe santhate asante sāmantā sugatavidatthiṃ anādāya navaṃ nisīdanasanthataṃ karontassa anāpatti. Aññassatthāya navaṃ nisīdanasanthataṃ kāretuṃ, navaṃ nisīdanasanthataṃ aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjituñca anāpattīti yojanā.
“为他人利益而作”这句话,在这里应当理解为:这是就波逸提罪本身显示无犯的情况。因此,由于注疏中说“为他人利益而作,或令他人作,犯恶作罪”,而这种说法在那些注释中看不到,所以不应这样说。或者,看了紧接着的前一个学处中所说的“作满六年……乃至为他人利益而作或令他人作”,又因为恶作罪已在那里制定,可知这里是就波逸提罪的无犯情形而写的。“已作而受用”这一句里,应当补上“由他人”的意思,这样就显示了“得到他人所作而受用,无犯”这一文句。巴利
‘‘Aññassatthāyakāretu’’nti idamettha pācittiyeneva anāpattidassananti gahetabbaṃ. Tasmā ‘‘aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 569) vuttattā ca aṭṭhakathāya, tabbaṇṇanāsu ca adissamānattā vā taṃ na vattabbaṃ. ‘‘Anāpatti chabbassāni karoti…pe… aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā’’ti (pārā. 564) anantarasikkhāpade vuttamoloketvā vā dukkaṭassa ca vihitattā pācittiyena anāpattibhāvaṃ sandhāya likhitanti viññāyati. Katañca paribhuñjitunti ettha ‘‘aññenā’’ti vattabbaṃ, iminā ‘‘aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, anāpattī’’ti pāṭhova dassito.
684 导师把这条学处说成有作与不作两种情况,是因为没有拿取善逝张手那么长的东西,也是因为做了那样的坐具。这就是这里的连接方式。巴利
684. Sugatassa vidatthiyā anādānavasena ca assa santhatassa karaṇena ca satthārā etaṃ sikkhāpadaṃ kiriyākiriyaṃ vuttanti yojanā.
685 685. 有人问:这部学处的注释书里说“起因等项,由于有作与不作之分,这部学处与二分学处相似”,那这里为什么又说“与行筹相同”呢?回答是:在二分学处中,注释书说“起因等项也唯独与绢学处相似”,而在绢学处中已经说过起因等项与行筹具有相同性;因为要忆念根本,并且把有作与不作这个差别单独显示出来,所以应当理解为:这是就剩余部分的判定而这样说的。舍弃这个差别,为了用剩余部分的判定来显示两个学处中共同判定并无差别,所以说了“前一的”等话。巴利
685. Nanu ca imassa sikkhāpadassa aṭṭhakathāya ‘‘samuṭṭhānādīni kiriyākiriyattā imassa sikkhāpadassa dvebhāgasikkhāpadasadisānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.567) vuttāni, iha ‘‘sañcarittasamā’’ti kasmā vuttānīti? Vuccate – dvebhāgasikkhāpade ‘‘samuṭṭhānādīnipi kosiyasikkhāpadasadisānevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.552) aṭṭhakathāya vuttāni, kosiyasikkhāpade samuṭṭhānādīnaṃ sañcarittena samabhāvassa vuttattā, mūlameva saritvā kiriyākiriyasaṅkhātavisesassa visuṃ dassitattā avasiṭṭhavinicchayamattaṃ sandhāya evaṃ vuttanti gahetabbaṃ. Imaṃ visesaṃ muñcitvā avasiṭṭhavinicchayena dvīsu sikkhāpadesu sādhāraṇavinicchayassa avisesataṃ dassetumāha ‘‘anantarassā’’tiādi.
686-7 “正在走”是指越过三由旬的全程而走。“车乘”是指牛车之类。“毛”是指羊毛。“主人的”是指车乘等物的主人。“不知”是在不尊重的情况下用“主人”这个说法。然而,行于长途旅途的比丘得到羊毛后,因为“最多三由旬可以亲手携带”这条规定已被允许,所以在三由旬以内可以亲手携带;但越过三由旬时,如果别人——那些车乘等物的主人——不知道,他心里想“这些人会带走的”而把羊毛放下,就是这个意思。“在他们那里”是指:在那些羊毛被放下的车乘等物越过三由旬时,即使没有比丘的作为,只要越过了三由旬,那位比丘就犯罪,这是连接。因为对那位比丘说过:“第一只脚越过三由旬,犯恶作罪;第二只脚越过,犯舍堕波逸提。”所以有恶作罪和波逸提罪,这就是这个意思。巴利
686-7.Gacchanteti tiyojanapūraṇaṭṭhānaṃ atikkamma gacchante. Yāneti sakaṭādike. Lomānīti eḷakalomāni. Sāmikassāti yānādisāmino. Ajānatoti anādare sāmivacanaṃ. Addhānamaggapaṭipanno yo pana bhikkhu eḷakalomaṃ labhitvā ‘‘tiyojanaparamaṃ sahatthā hāretabbānī’’ti (pārā. 573) anuññātattā tiyojanabbhantare sahatthenāpi haritvā tiyojanātikkame paresaṃ yānādīsu sāmikesu ajānantesu ‘‘ete harissantī’’ti cintetvā yadi ṭhapeyyāti attho. Tesūti yesu eḷakalomāni ṭhapitāni, tesu yānādīsu tiyojanamatītesu bhikkhussa payogaṃ vināpi tiyojanaṃ atikkantesu tassa bhikkhuno āpatti hotīti yojanā, tassa bhikkhuno ‘‘paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 573) vuttattā dukkaṭapācittiyā hontīti attho.
这个“方法”的意思是:如果比丘没有亲自去搬运,而羊毛被放在某处,当那些车乘等越过三由旬时,比丘就犯戒。应当这样理解这个道理,这就是它的含义。巴利
Ayaṃ nayoti bhikkhuno payogaṃ vinā yattha eḷakalomāni ṭhapitāni, tesu yānādīsu tiyojanaṃ atikkamantesu āpatti hotīti ayamattho daṭṭhabboti attho.
688 “不来”是指住在三由旬之内。“登上后”这句话,是为了说明无犯的诸原因之一。注疏中说:“站在地上布施,或者呼唤着走到前面,这就是同样的方式。”在无犯的部分,因为说到“令他人拿走”,为了说明自己派人去而他人拿走时是可以的,所以说“若令(他)拿走,则可以”。因此说“然而令他人拿走,就与这句话相违”。巴利
688.Agacchanteti tiyojanabbhantare ṭhite. ‘‘Abhirūhitvā’’ti idaṃ anāpattikāraṇesu ekaṃ dassetumāha. ‘‘Bhūmiyañhi ṭhatvā dento, avhāyanto vā purato gacchati, esevanayo’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Anāpattivāre ‘‘aññaṃ harāpetī’’ti vacanato attanā pesite aññasmiṃ harante vaṭṭatīti dassetumāha ‘‘sace sāreti vaṭṭatī’’ti. Tenevāha ‘‘taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhatī’’ti.
690 在自己的耳孔里。巴利
690.Kaṇṇacchiddesūti attano kaṇṇabilesu.
691 在无犯的部分,因为已经说到“已制物品”,所以那里哪怕只是用线绑起来,也仍然算是已制物品,因此说“用线绑起来”。所谓“作辫”,就是编成像稗子穗或稻草辫那样的辫子。所谓“罪已显示”,注疏里说:“编成辫子拿走,这叫做藏匿口,就是有罪。”巴利
691. Anāpattivāre ‘‘katabhaṇḍa’’nti vuttattā tattha antamaso suttakena baddhamattampi katabhaṇḍamevāti āha ‘‘suttakena ca bandhitvā’’ti. Veṇiṃ katvāti kudrūsasīsapalālaveṇisadisaṃ veṇiṃ katvā. Āpatti paridīpitāti ‘‘veṇiṃ katvā harati, idaṃ nidhānamukhaṃ nāma, āpattiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.575) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
692 “税关”这里要补上“那个地方”,连起来就是“如果那个地方是税关”。意思是:如果三由旬的终点正好是税关所在的地方。“到达”就是到达那个地方。被贼等侵扰而走,或者被指派到别处而走,这样连接。“有罪”:这里说的是“那个行者有罪”。这里用“有罪”这个说法,是依这条学处来判罪。因为此(罪)是非故意性的,所以对那两者都存在。但不与取的波罗夷罪因为是故意性的,对他们就不存在。所以注疏里说:“那边有的罪,这边无犯;这边有的罪,那边无犯。”以偷盗的心拿走物品,按物品的价值,在波罗夷、偷兰遮、恶作中得到一个罪。所以注疏里说:“但在不与取中,在税关上有罪。”巴利
692.Suṅkaghātanti ettha ‘‘taṃ ṭhāna’’nti seso, yadi taṃ ṭhānaṃ suṅkaghātanti yojanā, tiyojanosānaṭṭhānaṃ yadi suṅkaghātaṭṭhānaṃ bhaveyyāti attho. Anuppatvāti taṃ ṭhānaṃ patvā. Corādīhi upadduto vā gacchati, yo aññavihito vā gacchatīti yojanā. Āpattīti ettha āpatti tassa gacchatoti labbhati. Ettha ‘‘āpattī’’ti iminā sikkhāpadena āpattimāha. Imissā acittakatāya tesaṃ dvinnampi hoti. Adinnādānapārājikaṃ pana sacittakatāya etesaṃ na hoti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yā hi tattha āpatti, sā idha anāpatti. Yā idha āpatti, sā tattha anāpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.572). Theyyacittena harato bhaṇḍagghavasena pārājikathullaccayadukkaṭesu ekaṃ hoti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘adinnādāne pana suṅkaghāte āpatti hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.572).
693 “三由旬”在这里,是为了表达与“拿走”这个动作有直接关联,所以用了业格(宾格)。“拿走者的”这个说法,它的宾语“毛”要从上下文来理解。“无犯已说明”这一句,要和后面到处都会讲到的内容连起来理解。“把那些毛再带回来的人”,要这样连接。这里“三由旬”指的就是那三由旬本身。意思是:自己已经走到三由旬的地方,再拿起那些毛走回来的人。巴利
693.Tiyojananti ettha haraṇakiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. ‘‘Harantassā’’ti imassa kammadīpakaṃ ‘‘lomānī’’ti idaṃ pakaraṇato labbhati. ‘‘Anāpatti pakāsitā’’ti idaṃ sabbattha vakkhamānena sambandhanīyaṃ. Tāniyeva paccāharantassāti yojanā. Tiyojananti ettha taṃyeva tiyojananti labbhati. Attanā gataṃ tiyojanaṃ puna tāneva lomāni gahetvā paccāgacchantassāti attho.
694 或者为了住下来而前往:为了在三由旬以内或界内某个住处住下来而前往。从那里再拿走:意思是,在那个住处没有得到教导等,又为了去另一个住处住下来,再携带行走三由旬。按照这个方式,从一处到另一处,再从那里到别处,以清净心从一个又一个所到之处继续前行,即使携带行走一百由旬也没有犯。这也是针对这种情况说的。正如义注中说:“这样携带行走一百由旬的人也无犯。”或者得到被强夺的毛而拿走:得到被贼劫走而丢弃的毛而拿走。在这里,一切“或者为了住下来而前往”等无犯的段落中,应当知道:从最初得到的地方开始,携带行走超过三由旬也无犯。得到已舍弃的:舍弃之后,通过律羯磨而得到所施与的。巴利
694.Nivāsatthāya vā gantvāti tiyojanabbhantare vā sīmāya vā āvāse vasitukāmatāya gantvā. Tato paraṃ harantassāti tasmiṃ āvāse uddesādiṃ alabhitvā tato paraṃ aññasmiṃ āvāse vasitukāmatāya punapi tiyojanaṃ harantassāti attho. Imināva nayena tatopi aññaṃ ṭhānaṃ, tatopi aññanti suddhacittena gatagataṭṭhānato punapi paramparaṃ ṭhānaṃ gamanavasena yojanasatampi harato doso natthīti idampi vuttaṃ hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘evaṃ yojanasatampi harantassa anāpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.575). Acchinnaṃ vāpi labhitvā haratopīti ‘‘corāvahaṭapariccattaṃ labhitvā harantassa. Idha sabbattheva ‘‘nivāsatthāya vā gantvā’’tiādike anāpattivāre paṭhamaladdhaṭṭhānato pabhuti atirekatiyojanampi harantassa anāpattīti attho viññāyati. Nissaṭṭhaṃ labhitvāti nissajjitvā vinayakammaṃ katvā dinnaṃ labhitvā.
695 “由他人”是指除了携带那些(羊毛)的人之外的其他人。“已制成的物品”,义注里说:“毛毯、毡垫、卧具之类,哪怕只是用线绑起来的一点点东西”,也就是用羊毛制成的物品。巴利
695.Aññenāti tāni hārinā aññena. Katabhaṇḍakanti ‘‘kambalakojavasanthatādiṃ yaṃ kiñci antamaso suttakena baddhamattampī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.575) aṭṭhakathāyaṃ vuttaeḷakalomehi katabhaṇḍakaṃ.
696 这个起源,说的是这条关于羊毛的学处的起源。因为不了解规定,或者虽然了解,却不知道羊毛会粘附在衣服等资具上,这样走过三由旬的人,即使是阿罗汉,也有可能犯这条罪,所以说是无心的。巴利
696.Idaṃ samuṭṭhānanti idaṃ eḷakalomasamuṭṭhānaṃ. Paṇṇattiṃ ajānanatāya vā ñatvāpi cīvarādiparikkhāresu lomassa allinabhāvaṃ ajānitvāpi vā tiyojanaṃ atikkāmentassa arahatopi imāya āpattiyā sambhavato ‘‘acitta’’nti āha.
697 关于洗羊毛的这段说明本身已经很清楚。巴利
697. Eḷakalomadhovāpanakathā uttānāyeva.
698 “应取或”这里,省略了“凡……”这个主语。通过“应取或应令取”这句话,以及下文将要说的“为了自己的利益”,还有“舍弃之后”等说法,可以知道这里说的是:为了自己的利益,应自己取或令他人取。“或”这个字则涵盖了“或应受用所放置之物”,意思是:如果受用了以“愿此物属于尊者”之意而放置的物品。巴利
698.Gaṇheyya vāti ettha ‘‘yo’’ti seso. ‘‘Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya vā’’ti iminā ‘‘tatthattano panatthāyā’’ti vakkhamānattā ca ‘‘nissajjitvā’’tiādivacanato ca attano atthāya uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vāti vuttaṃ hoti. Vākārena ‘‘upanikkhittaṃ vā sādiyeyyā’’ti idaṃ saṅgaṇhāti, ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti upanikkhittaṃ ce sādiyatīti attho.
“银”在其他地方指的是银,但在这里指的是可作为流通手段的钱币等。正如巴利圣典中所说:“所谓银,就是钱币、铜马萨咖、木马萨咖、胶马萨咖,凡是能用来流通交易的。”在这里,关于钱币等的具体形态,注疏中这样说:巴利
Rajatanti aññattha sajjhu vuccati, idha pana vohārūpagakahāpaṇādi vuccati. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘rajataṃ nāma kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako jatumāsako, ye vohāraṃ gacchantī’’ti (pārā. 584). Idha kahāpaṇādīnaṃ sarūpaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
这里,咖哈巴纳可以是金制的、银制的,或者普通材质的。铜马萨咖是用红铜等金属制成的马萨咖。木马萨咖是用坚木、竹片,甚至在多罗树叶上切割出形状而制成的马萨咖。胶马萨咖是用紫胶或树脂塑造出形状而制成的马萨咖。而“凡流通者”这句话,则涵盖了无论在哪里、在哪个地区、在什么时候,凡是作为交易媒介流通的——甚至包括骨制的、皮制的、树木果实种子制的,无论有没有造出形状,全都包括在内。巴利
‘‘Tattha kahāpaṇoti sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā pākatiko vā. Lohamāsakoti tambalohādīhi katamāsako. Dārumāsakoti sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇepi rūpaṃ chinditvā katamāsako. Jatumāsakoti lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā katamāsako. ‘Ye vohāraṃ gacchantī’ti iminā pana padena yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopi sabbo saṅgahito’’ti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) –
应当按前面所说的方式来了知。巴利
Vuttanayena veditabbaṃ.
这里,“普通的”指的是现在通用的普通迦哈巴纳币。“树果种子所成”,是指用丁提尼迦等树的果实种子做成的。巴利
Ettha ca pākatiko nāma etarahi pakatikahāpaṇo. Rukkhaphalabījamayoti tintiṇikādirukkhānaṃ phalabījena kato.
生金就是黄金。就像律文里说的:“所谓生金,说的就是如大师之色。”在“舍弃后”这个词这里,要补上“由那位”,和“比丘”搭配,意思是“由曾受用的比丘”。“舍弃后”指的是:自己拿到的,或者让别人拿到的,或者以受用的方式受用了别人寄存的银或生金;按照律文所说“那位比丘前往僧团,偏袒上衣,顶礼长老比丘们的脚,蹲踞而坐,合掌”,也就是前往僧团中,顶礼长老比丘们的脚,蹲下合掌,说:“尊者们,我受了银,这是我该舍弃的东西,我现在把它舍弃。”这样舍弃之后,就是上面所说的意思。巴利
Jātarūpakaṃ suvaṇṇaṃ. Yathāha pāḷiyaṃ ‘‘jātarūpaṃ nāma satthuvaṇṇo vuccatī’’ti (pārā. 584). Nissajjitvāti ettha ‘‘tenā’’ti labbhati, ‘‘bhikkhunā’’ti iminā yujjati, evaṃ sāditabhikkhunāti attho. Nissajjitvāti attanā uggahitaṃ vā parena uggahāpitaṃ vā upanikkhipitassa sādiyanavasena sāditaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā ‘‘tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā’’ti (pārā. 584) vacanato saṅghamajjhe upasaṅkamitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggayha ‘‘ahaṃ bhante rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ nissajjāmī’’ti nissajjitvāti vuttaṃ hoti.
应当告罪,是指自己所犯的舍堕罪,要在那座僧团中间同样地坐下之后告白。这样告白了的罪,应当由僧团认可、善巧而有能力的比丘接受。因为经中这样说:“罪应当由善巧而有能力的比丘接受。”(波罗夷 584)巴利
Āpattidesetabbāvāti attanā eva āpannaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ tasmiṃ saṅghamajjhe evameva nisīditvā desetabbā. Evaṃ desitā āpatti saṅghānumatena byattena paṭibalena bhikkhunā paṭiggahetabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā’’ti (pārā. 584).
699 “银”就是银钱。“生金”就是黄金。用这两个词,把已制成和未制成的一切都包括进去了。“两者的钱币”,说的是生金钱币和银钱币。这里“银钱币”,是指在“银”字解释中所说的迦利沙波拏等五种钱币,都被包括在内。正如注疏中所说:“所说的一切种类都是银钱币。”这里因为“生金钱币”已经单独列出,所以“迦利沙波拏”一词,除了金迦利沙波拏之外,只指其余两种。“导致舍堕”,这是针对为了自己而自取、令他人取、接受享用的人说的。依照“在彼处”等下文将要说的方式,也确实招致恶作。巴利
699.Rajatanti rūpiyaṃ. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Iminā padadvayena katākataṃ sabbaṃ saṅgaṇhāti. Ubhinnaṃ māsakoti jātarūpamāsako, rajatamāsakopi cāti vuttaṃ hoti. Idha rajatamāsakoti ‘‘rajata’’nti padabhājane (pārā. 584) vuttakahāpaṇādi pañcappakāro māsako gahito. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vuttappakāro sabbopi rajatamāsako’’ti (pārā. aṭṭha. 2.583-584). Idha ‘‘jātarūpamāsako’’ti visuṃ gahitattā kahāpaṇapadena suvaṇṇakahāpaṇaṃ vajjetvā itaradvayameva vattabbaṃ. ‘‘Nissaggiyāvaha’’nti idaṃ attano atthāya uggaṇhanauggaṇhāpanasādiyanāni karontaṃ sandhāyāha. ‘‘Tatthā’’tiādinā vakkhamānanayena dukkaṭāvahañca hoteva.
700-1 珍珠等物,在这个学处的分别里虽然没有直接说到,但在波逸提品第九品第二个宝物学处的文句分别中,已经说到“宝物就是珍珠、摩尼、琉璃、螺贝、宝石、珊瑚、银、生金、红玉、猫眼石”这十种宝物。在这个学处里,把银和生金排除掉——因为它们是作为舍堕事来说的——剩下八种宝物属于恶作事,这一点在这部注疏里已经确定下来。为了说明这个意思,所以说“珍珠……乃至……猫眼石”。这里的琉璃因为偈颂格式的关系没有单独列出来,但在总摄一起说的七种宝物时就已经包含了。珍珠等的性质,就如前面所说的那样。为了说明对七种谷物等物的接受会犯什么罪——这些在以《梵网经》等经典的方式中已经被判定为“不许可”——所以说了“谷物”等。巴利
700-1.Muttādīnaṃ imasmiṃ sikkhāpadavibhaṅge avuttattepi pācittiyakaṇḍe navamavagge dutiyassa ratanasikkhāpadassa padabhājane ‘‘ratanaṃ nāma muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavālaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragalla’’nti (pāci. 506) vuttānaṃ dasannaṃ ratanānaṃ imasmiṃ sikkhāpade nissaggiyavatthuṃ katvā vuttaṃ rajataṃ, jātarūpañca vajjetvā avasiṭṭhānaṃ aṭṭhannaṃ ratanānaṃ dukkaṭavatthubhāvo imassa aṭṭhakathāyaṃ vavatthāpitoti dassanatthamāha ‘‘muttā…pe… masāragalla’’nti. Ettha veḷuriyo gāthābandhavasena na vutto , so ekayoganiddiṭṭhānaṃ sattannaṃ ratanānaṃ gahaṇeneva gayhati. Muttādayo yathādassitasarūpāyeva. Brahmajālādisuttantavasenāpi ‘‘akappiyā’’ti siddhānaṃ sattadhaññādīnaṃ paṭiggahaṇe āpattiṃ dassetumāha ‘‘dhaññānī’’tiādi.
702 为了说明在宝学处本身当中,接受那被称为“被认可为宝物”的如法物品的人没有犯戒,所以说了“绿豆、摩沙豆等”这一段。巴利
702.Ratanasikkhāpadeyeva ‘‘ratanasammata’’nti āgataṃ kappiyavatthuṃ paṭiggaṇhato anāpattibhāvaṃ dassetumāha ‘‘muggamāsādika’’ntiādi.
703-4 为了说明:对于以这三种方式存在的事物,由于取用者意图不同而产生的犯戒种类差别,所以说了“其中”等话。“其中”是指在那些三种舍堕等事物当中。“僧团等”是指僧团、团体、个人、塔庙等。“那”是指舍堕物。“为一切的利益”是拆解为“为一切人的利益”。意思是:即使是为了自己的利益,以及为了僧团等的利益而取恶作物,也同样只是恶作。这里用“及”字,把注释书里没有明说而收摄进来的内容也包括了,即:“如果为了储藏,以库藏主的名义接受一切,按照上面宝学处所说的方式,得波逸提。”巴利
703-4. Evaṃ tippakārena ṭhitaṃ vatthuṃ gaṇhato adhippāyanānattena sambhavantaṃ āpattippabhedaṃ dassetumāha ‘‘tatthā’’tiādi. Tatthāti tesu tīsu nissaggiyādivatthūsu. Saṅghādīnanti saṅghagaṇapuggalacetiyādīnaṃ. Tanti nissaggiyavatthuṃ. Sabbatthāyāti sabbesaṃ atthāyāti viggaho. Attano atthāya ca saṅghādīnamatthāya ca dukkaṭavatthuṃ gaṇhantassāpi dukkaṭameva hotīti attho. Avuttasamuccayenettha ca-saddena ‘‘sabbampi nikkhipanatthāya bhaṇḍāgārikasīsena sampaṭicchato upari ratanasikkhāpade āgatavasena pācittiya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) aṭṭhakathāya vuttavinicchayavisesassa saṅgaho kato.
705 “迦利沙波拏等”里的“等”字,把黄金之类也包括进来了。“千”只是一个举例的说法,意思是说即使有一千也一样。巴利
705.Kahāpaṇādīnanti ādi-saddena suvaṇṇādīnaṃ saṅgaho. ‘‘Sahassa’’nti idaṃ upalakkhaṇaṃ, sahassampīti vuttaṃ hoti.
706 706. “于皮袋等”中,以“等”字包含了松散填充的容器。通过“于松散系缚者”这一限定语,以排除的方式说明了注疏中剩下的含义,即“若是紧密系缚或紧密填充,就只有一种罪”。巴利
706.Thavikādīsūti ādi-saddena sithilapūritāni bhājanāni gahitāni. ‘‘Sithilabaddhesū’’ti visesanena byatirekavasena ‘‘ghanabaddhe, pana ghanapūrite vā ekāva āpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) aṭṭhakathāsesaṃ dīpeti.
707 为了说明放置后接受的做法,说了“此”等话。这里“即使想要拿取”后面应补上“也好”。“应当拒绝”的意思是:必须用身体或语言表示“这个不允许”来拒绝,这样做就没有犯戒。这个意思在注疏中已经说过:“即使不用身体或语言拒绝,只要以清净心想‘这个我们不允许’而不接受,也没有犯戒。”巴利
707. Upanikkhittasādiyanakammaṃ dassetumāha ‘‘ida’’ntiādi. Gaṇhitukāmopīti ettha ‘‘hotū’’ti seso. Nisedhetabbamevāti kāyena vā vācāya vā ‘‘idaṃ na kappatī’’ti paṭikkhipitabbameva, evaṃ sati anāpattiyevāti attho. Ayamattho aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kāyavācāhi vā appaṭikkhipitvāpi suddhacitto hutvā ‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’ti na sādiyati, anāpattiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) āgatoyeva.
708 那事物:就是那样被拒绝的事物。除非若去:如果他说“你们拿也好,不拿也好,布施已经布施了”,那么如果他放下就离去。应当这样理解:要以让那东西不损坏的方式守护它。按照注疏里说的“另有别人来到那里询问”等等,当净人来到那里问“这是什么”时,把实情告诉他之后,如果他说“尊者,我会守护,请指示守护的地方”,不说“拿这个来”,即使登上七层楼阁,也不说“放在这里”,而是指示一个妥善守护的地方说“这是守护的地方”,放在那里之后,闩上门守护。巴利
708.Taṃvatthunti tathā paṭikkhittaṃ vatthuṃ. Ṭhapetvā yadi gacchatīti ‘‘tumhe gaṇhatha vā, mā vā, dinnaṃ dinnamevā’’ti sace so ṭhapetvāva gacchati. Yathā taṃ na vinassati, tathā taṃ gopayitabbanti yojanā. ‘‘Añño tattha āgantvā pucchatī’’tiādinā aṭṭhakathāya vuttanayena tatthāgatena kappiyakārakena ‘‘kimida’’nti pucchite sarūpaṃ āvi katvā ‘‘gopayissāmahaṃ bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti vutte ‘‘imaṃ gahetvā ehī’’ti avatvā sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idha ṭhapehī’’ti avatvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti surakkhitaṭṭhānaṃ dassetvā tattha ṭhapite aggaḷaṃ datvā rakkhitabbanti vuttaṃ hoti.
709 709. 为了说明拿了守护处之后前去的净人不可说的话,而说“把这个拿来”等。“不许可”,在这里指的是“话语”。这样,不说那不许可的话,把东西取来放在妥善守护的地方之后,该怎么做呢?如果带来了可出售的钵、衣等如法物品,就说“我们需要这个,它值这个价,但没有净人”。如果他说“我是净人,请告诉我”,同意之后,开了门,说了“拿这个”,并示意“放在这里”。他拿了等值的东西给与时,可以接受。如果他拿得过多,就把他赶出去,说“我们不拿你们的东西,走吧”,然后闩上门。有了净人之后,说“我们需要某某东西,这叫作价值”,他买来之后给与,可以接受。应当依照注释书所说的方式来做。巴利
709. Guttaṭṭhānaṃ gahetvā gacchantassa kappiyakārakassa avattabbavohāraṃ dassetumāha ‘‘āharedamida’’ntiādi. Akappiyanti ettha ‘‘vacana’’nti labbhati. Evaṃ akappiyavacanaṃ avatvā surakkhitaṭṭhāne āharitvā ṭhapite kiṃ kātabbanti? Vikkāyike pattacīvarādikappiyabhaṇḍe āhaṭe ‘‘amhākaṃ iminā attho, imassa evarūpaṃ mūlampi atthi, kappiyakārako eva natthī’’ti vatvā tena ‘‘ahaṃ kappiyakārako, mayhaṃ dassethā’’ti vutte sace ruccati, dvāraṃ vivaritvā ‘‘idaṃ gaṇhā’’ti avatvā ‘‘ettha ṭhapita’’nti dassetvā tasmiṃ tassa agghappamāṇaṃ gahetvā dente adhivāsetabbaṃ. Atirekaṃ gaṇhante ‘‘mayaṃ tumhākaṃ bhaṇḍaṃ na gaṇhāma, gacchathā’’ti nīharitvā aggaḷaṃ datvā kappiyakārake laddhe ‘‘amhākaṃ evarūpena attho, idaṃ nāma mūlaṃ atthī’’ti vatvā tena kiṇitvā dinne adhivāsetabbanti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena paṭipajjitabbaṃ.
710 除了受持金钱的人:也就是在紧接着的学处里将要讲的那种情况——已经接受了金、银等货币,把它舍弃、发露了罪过的人,要排除在外。所舍之物转换所得:在这里,舍弃并发了露罪之后,按照“如果园丁或男居士来到那里”等句在分别解释里所说的方式,对来到那里的净人说:“贤友,你认得这个。”当他说“用这个要换什么来”时,不说“拿这个或那个来”,因为文中说“应当告知净物:酥油、油、蜜或糖”,所以比丘们只告知净物,由净人把所舍之物换取之后拿来的净物,这就是它的意思。巴利
710.Ṭhapetvā rūpiyaggāhanti anantarasikkhāpade vakkhamānasarūpaṃ suvaṇṇādirūpiyaṃ paṭiggahetvā nissajjitvā desitāpattikaṃ puggalaṃ ṭhapetvā. Nissaṭṭhaparivattitanti ettha nissajjitvā āpattiyā desitāya ‘‘sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā’’tiādinā (pārā. 584) padabhājane vuttanayena tatthāgataṃ kappiyakārakaṃ ‘‘āvuso imaṃ jānā’’ti vatvā ‘‘iminā kiṃ āhariyyatū’’ti tena vutte ‘‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti avatvā ‘‘kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā’’ti (pārā. 584) vuttattā bhikkhūnaṃ kappiyavatthumatte ācikkhite tena nissaṭṭhavatthuṃ parivattetvā āhaṭaṃ kappiyabhaṇḍanti attho.
711 自己应得的那一份也不可以:当那些如法物品被拿来后在僧团中分配时,连按自己戒腊所分得的那一份也不可以。受持货币的比丘:意思是说,对于接受了货币、犯了罪、舍弃并忏悔了罪过的比丘来说,不可以接受。这是前后文的关联。他人:指除了自己以外的其他出家人、人、非人、畜生、女人、男人中的任何一种。所得:指他们从自己所得的那一份中,以布施的方式给出的那件物品。巴利
711.Attanopattabhāgampīti tathā āhaṭe kappiyabhaṇḍe saṅghassa bhājiyamāne attano vassaggena attano pattakoṭṭhāsampi. Paṭiggāhakabhikkhunoti rūpiyaṃ paṭiggahetvā āpajjitvā nissajjitvā desitāpattikassa bhikkhuno na vaṭṭatīti sambandho. Aññatoti attato aññasmā pabbajitamanussāmanussatiracchānagatitthipurisānaṃ aññatarato. Laddhanti tehi attanā laddhakoṭṭhāsato dinnavasenapi laddhaṃ taṃ vatthuṃ.
712 “无论任何缘”:把那件物品转换之后,在所取得的四种资具中,任何一种资具也算。乃至挖地所生起的水、用木柴点燃的火、用油点燃的灯、在树上或屋里自然形成的荫凉、多罗叶,以及其他任何适合受用、适合享用的东西,都应依照注疏所说的方法,认定为本处所包含的。正如注疏中说:“乃至被猴子等从那里拿走丢在林中,或从它们手中掉落而被畜生占有的粪扫衣,也不允许”等等(波罗夷注疏2.583-584),又说:“然而,对接受金钱的人来说,以任何方式从那些金钱所生起的资具,受用都不允许”(波罗夷注疏2.585)。“比丘”:指接受金钱的比丘。巴利
712.Yaṃ kiñci paccayanti taṃ vatthuṃ parivattetvā gahitesu catūsu paccayesu aññatarampi paccayaṃ. Antamaso pathaviṃ khaṇitvā uppāditodakampi dārūhi ādittaaggimpi telena jalitapadīpampi rukkhe vā gehe vā pakatichāyampi tālapaṇṇampi upabhogaparibhogārahaṃ aññampi yaṃ kiñcīti aṭṭhakathāya vuttanayaṃ imināva saṅgahitanti gahetabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘antamaso makkaṭādīhi tato haritvā araññe ṭhapitaṃ vā tesaṃ hatthato gaḷitvā tiracchānapariggahitampi paṃsukūlampi na vaṭṭatiyevā’’tiādi (pārā. aṭṭha. 2.583-584), ‘‘rūpiyapaṭiggāhakassa pana kenaci pariyāyena tato uppannapaccayaparibhogo na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.585) cāti. Bhikkhunoti rūpiyapaṭiggāhakassa bhikkhussa.
713 在寺院范围内:指后面将要说明的特征所界定的寺院范围内。那句“那金钱”,省略了“见到掉落”等话。在住处内也是:指具有将要说明的特征的住处内部。放置者:当有人说“这将来归谁,谁就拿走”时,在那地方对那物品数过、做过标记之后再放下的人。巴利
713.Ajjhārāme vāti upari vakkhamānalakkhaṇena paricchinne ajjhārāme vā. Taṃ rūpiyaṃ, ‘‘patitaṃ disvā’’ti seso. Ajjhāvasathepi vāti vakkhamānalakkhaṇe antoāvāse ca. Nikkhipantassāti ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti vutte ṭhāne tasmiṃ vatthusmiṃ gaṇanañca upalakkhaṇañca sallakkhetvā ṭhapentassa.
714 三句波逸提已经说过,这是指世尊说过波逸提:“对金钱有金钱想、犹豫不定、有非金钱想,却接受金钱,犯舍堕。”这里说的“恶作”,在此处依据义理可以得出“二恶作”。巴利
714.Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘rūpiye rūpiyasaññī, vematiko, arūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 586) bhagavatā pācittiyaṃ vuttaṃ. Dukkaṭanti ettha ‘‘dvikadukkaṭa’’nti sāmatthiyā labbhati.
715 因取受而领会,故称“作”;因拒绝而未行,故称“不作”。巴利
715.Kriyākriyanti gahaṇena āpajjanato kiriyaṃ. Paṭikkhepassa akaraṇato akiriyanti.
716-7 “舍堕之物”:指在第一学处中所说的银等四种物品中的任何一种物品。“恶作之物”:指前面所说的珍珠等恶作物品中的任何一种,这里用的是表示因果关系的属格。“净物之物”:指如前所说的绿豆、马豆等净物物品中的任何一种,这里用的是表示部分与整体关系的属格。虽然部分与整体并无区别,但按照分别假说的方式,就像说“石像的身体”一样,所以说“净物之物”,因为接下来要说“以净物之物”。这里应当理解:由于用恶作之物和净物之物交换了舍堕之物,所以有罪。连接起来就是:用舍堕之物进行交换的人,有罪。巴利
716-7.Nissaggiyassāpivatthunti ‘‘nissaggiyapācittiyassa vatthū’’ti paṭhamasikkhāpade niddiṭṭhesu rajatādīsu catūsu aññataraṃ vatthuṃ. Dukkaṭassa ca vatthuṃ vāti paṭhamaṃ dassitamuttādidukkaṭavatthūsu aññataraṃ vā, ihobhayattha hetuphalasambandhe sāmivacanaṃ. Kappiyassa ca vatthuṃ vāti yathādassitesu eva muggamāsādikappiyavatthūsu aññataraṃ vā, iha avayavāvayavisambandhe sāmivacanaṃ. Avayavāvayavīnaṃ abhedepi bhedūpacāravasena yathā ‘‘silāputtakassa sarīra’’nti kappiyavatthunti vuttaṃ hoti ‘‘kappiyena vatthunā’’ti vakkhamānattā. Idānettha dukkaṭavatthuno, kappiyavatthuno ca nissaggiyavatthunā parivattitattā āpatti hotīti gahetabbaṃ. Nissaggiyavatthunā yo parivatteti, tassa āpattīti yojanā.
用恶作的对象,或者用净物的对象,来交换舍堕的对象,就犯戒——这是句子的连接方式。在这里,两种情况下都一样:因为被交换的东西属于舍堕的对象,所以犯戒。这样一来,在三个地方都用“犯戒”这个笼统的说法,实际上指的就是舍堕罪——这一点从上下文可以看出来。巴利
Dukkaṭassa vatthunā, kappiyena ca vatthunā vatthuṃ nissaggiyassa parivatteti, āpattīti yojanā. Idha ubhayatthāpi parivattitassa nissaggiyavatthuttā āpatti hoti. Evaṃ tīsupi ṭhānesu ‘‘āpattī’’ti sāmaññavacanena nissaggiyapācittiyameva vuttanti pakaraṇato labbhati.
718 用恶作之物交换恶作之物,或者用恶作之物交换净物之物,就构成恶作——这是句子的连接方式。“或者用净物之物”这一句,和前面说的一样,指的是净物。应当理解:这个净物之物因为被恶作之物交换了,所以也成了恶作。巴利
718. Dukkaṭasseva vatthunā dukkaṭassa ca vatthuṃ vā parivatteti, dukkaṭanti yojanā. ‘‘Vatthuṃ vā kappiyassā’’ti idaṃ vuttanayameva, kappiyavatthunti vuttaṃ hoti. Imassa kappiyavatthunopi dukkaṭavatthunā parivattitattā dukkaṭaṃ hotīti gahetabbaṃ.
719 以净物作为所依事这一点,也是按照前面所说的方式来理解。如果连净物的所依事也被交换了,那就以恶作的所依事为准,仍然构成恶作。因此说“同样”。巴利
719.‘‘Vatthunā kappiyassā’’ti idampi vuttanayameva. Kappiyavatthunāpi parivattite dukkaṭavatthuvasena dukkaṭaṃ hotīti āha ‘‘tathā’’ti.
720 用“如此”这个词,是把“物”引出来。用“舍堕”这个词,说的是波逸提。“前”就是第一,指的是先前所说的接受银学处。用“此”这个词,指的是银交易学处。关联是:交换被遮止了。巴利
720. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘vatthuno’’ti idaṃ ākaḍḍhati. ‘‘Nissaggiyassā’’ti iminā pācittiyamāha. Pubbanti paṭhamaṃ, pubbe vuttarūpiyapaṭiggahaṇasikkhāpadeti vuttaṃ hoti. Imināti rūpiyasaṃvohārasikkhāpadena. Parivattanaṃ vāritanti sambandho.
721 “银”是指对银生起想。在分别文中说到,被想为银的那些物品是:“所谓银,就是金、金币、铜摩沙迦、木摩沙迦、胶摩沙迦,凡是拿来交易的东西。”在这些当中,对“任何一种”生起银想。“非银”是指粗叶等东西。用那非银。“令非银交换”,这是词句的划分。因为说到“于非银有银想而令人交换银,犯舍堕”,所以在交换银时没有恶作,而有波逸提,因此不应拿银。若于非银有银想,或者对此有疑惑,而令人交换非银,则有两个恶作。应当这样连接。巴利
721.Rūpiyanti ca saññissāti ‘‘rūpiyaṃ nāma satthuvaṇṇo kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako jatumāsako, ye vohāraṃ gacchantī’’ti (pārā. 589) padabhājane vuttesu rūpiyasaññitesu vatthūsu ‘‘aññatara’’nti saññissa. Arūpiyeti kharapattādimhi. Tena arūpiyena. ‘‘Cetāpentassa arūpiya’’nti padacchedo. ‘‘Arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti , nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 591) vuttattā rūpiyaparivattane dukkaṭassa abhāvato, pācittiyassa ca sambhavato rūpiyaṃ na gahetabbaṃ. Arūpiye rūpiyaṃ iti saññissa ca vimatissa ca arūpiyaṃ cetāpentassa tena dve dukkaṭāni hontīti yojanā.
722 对于非银而有非银想这一句,这里省略了“转换非银的人”这部分。以五种:这是工具格,省略了“与同法者”,意思是与五种同法者一起。说:指从事言说,也就是做买卖的意思。整体意思是:与比丘、比丘尼、沙弥、沙弥尼、在学尼这五种同法者交换非银,不犯戒。巴利
722.Arūpiye arūpiyanti saññissāti ettha ‘‘arūpiyaṃ parivattentassā’’ti seso. Pañcahīti sahatthe karaṇavacanaṃ, ‘‘sahadhammikehī’’ti seso, pañcahi sahadhammikehi saddhinti attho. Vadatoti voharato, kayavikkayaṃ karontassāti attho. Bhikkhubhikkhunisāmaṇerasāmaṇerisikkhamānāsaṅkhātehi pañcahi sahadhammikehi arūpiyaṃ parivattentassa anāpattīti attho.
723 通过互通交易而生起,就是由行为而生起。巴利
723. Saṃvohārena samuṭṭhānato kriyasamuṭṭhānaṃ.
724 “净物”是指律文分别中说的那些允许使用的物品:衣、食、住处、生病所需的药物等资具,哪怕是一团药粉、一根齿木、一根线。正如注疏里说的:“依衣等净物而有种种不同。”“唯以净物”就是用那些净物本身。由于律文说“作买卖者,以‘用这个给这个、用这个拿这个、用这个换这个、用这个让对方买这个’的方式来做”,所以“转换的人”就是“作买卖的人”的另一种说法。巴利
724.Kappiyaṃ nāma ‘‘cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampī’’ti padabhājane vuttāni kappiyavatthūni. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānaṃ vasena anekavidha’’nti. Kappiyenevāti teneva kappiyena vatthunā. ‘‘Kayavikkayaṃ samāpajjeyyāti ‘iminā imaṃ dehi, iminā imaṃ āhara, iminā imaṃ parivattehi, iminā imaṃ cetāpehī’ti ajjhācaratī’’ti (pārā. 595) vacanato ‘‘parivattayato’’ti imassa ‘‘kayavikkayaṃ samāpajjato’’ti pariyāyo.
在这里,从别人手里用净物交换而拿过来,就叫买;从自己手里把净物交换出去给出去,就叫卖。就像注疏里说的:用“拿这个换那个给我”这样的方式,拿别人的净物,就是在做买;把自己的净物给出去,就是在做卖。因为说了“除了同法者”,所以这里说的“交换者”,可以理解为和其他人之间。这里的“其他人”,指的是在家的男女,以及僧团之外的出家外道。因此,这种买卖,哪怕是对父母也不该做。就像注疏里说的:这种买卖,除了五位同法者以外,和其余在家、出家的人,哪怕是对父母,也都是不允许的。巴利
Tattha aññassa hatthato kappiyavatthunā parivattetvā gahaṇaṃ kayo nāma. Attano hatthato kappiyavatthuṃ parivattetvā dānaṃ vikkayo. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘iminā imaṃ dehī’tiādinā hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyaṃ dento vikkaya’’nti. ‘‘Ṭhapetvā sahadhammike’’ti vuttattā parivattayatoti ettha aññehi saddhinti labbhati. Ettha aññe nāma gihino itthipurisā, sāsanato bāhirā pabbajitā ca. Tasmā ayaṃ kayavikkayo antamaso mātāpitūhipi na kātabboyeva. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ayañhi kayavikkayo ṭhapetvā pañca sahadhammike avasesehi gihipabbajitehi antamaso mātāpitūhipi saddhiṃ na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.595).
725 “非净物”:在这个学处里所说的衣等净物之外,其他属于舍堕和恶作的非净物。“以彼”:就是以非净物。这里省略了“以及净物”这句话,意思是:以那非净物交换净物,这样连接起来理解。因为如果不补上这句省略的话,以非净物交换净物就该被归入买卖之中,但这并不合理,因为它已经归在金钱交易里了,而且这里已经限定“只有以净物交换净物才是买卖”。“已说”:意思是在注疏中已经说明“非净物的交换不属于买卖所摄”。巴利
725.Akappiyassa vatthussāti imasmiṃ sikkhāpade vuttacīvarādikappiyavatthuto aññassa nissaggiyadukkaṭavatthussa. Tenevāti akappiyavatthunāyeva. ‘‘Kappiyassa cā’’ti pāṭhaseso, teneva akappiyena vatthunā kappiyassa vatthussa parivattanañcāti yojanā. Evañhi pāṭhasese akate akappiyena vatthunā kappiyassa parivattanaṃ kayavikkaye saṅgahetabbaṃ siyā, taṃ na yujjati tassa rūpiyasaṃvohāreyeva saṅgahitattā, idha ca ‘‘kappiyavatthusseva kappiyavatthunā parivattanaṃ kayavikkayo’’ti niyamitattā. Niddiṭṭhanti ‘‘akappiyabhaṇḍaparivattanañhi kayavikkayasaṅgahaṃ na gacchatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.594) aṭṭhakathāyaṃ niddiṭṭhanti attho.
726 因此,因为除了同法者之间以外,连净物的买卖也不允许;而非净物的交换,以及用非净物交换净物,由于已经被归入金钱交易,所以不归入买卖的范畴。因此。巴利
726.Tasmāti yasmā aññatra sahadhammikehi kappiyavatthussāpi kayavikkayo na vaṭṭati, akappiyassa, kappiyassa ca vatthuno akappiyeneva vatthunā parivattanañca rūpiyasaṃvohāre saṅgahitattā kayavikkayasaṅgahaṃ na gacchati, tasmā.
729 这里说的“此物”,指的就是饭等适合出家人用的物品。巴利
729.Idaṃ nāmāti odanādikappiyavatthumeva āha.
730-1 在“取”等偈颂中,先举出事相特征的例子,再说明罪的差别,所以说“残食”等。“树皮”就是树的外皮。“藤”就是蔓藤。“薪”就是作燃料的木头。“木”就是用于房舍器具等的木材。也可以用倒序来说:“藤或树皮,木或薪”。“诸物”就是那样说了之后让人取来的树皮等物品。在买卖时就有罪,这样连接起来,意思就是犯舍堕罪。巴利
730-1. ‘‘Gahetvā’’tiādigāthāya vatthulakkhaṇassa udāharaṇaṃ dassetvāva āpattibhedaṃ dassetumāha ‘‘vighāsāda’’ntiādi. Challinti rukkhatacaṃ. Vallinti lataṃ. Kaṭṭhanti indhanadāruṃ. Dārunti gehasambhārādidāruṃ. Vipallāsenāpi vattabbaṃ ‘‘valliṃ vā pana challiṃ vā, dāruṃ vā kaṭṭhameva vā’’ti. Vatthūnanti tathā vatvā āharāpitānaṃ challiādivatthūnaṃ. Kayavikkaye āpattiyo hontīti yojanā, nissaggiyapācittiyāpattiyo hontīti vuttaṃ hoti.
732 “iti evā”是词的分割,意思是:不按照“pivitvā”等那样的方式,把前时所作、带有词尾结尾的词不作成,而只是依照所说的方式。巴利
732. ‘‘Iti evā’’ti padacchedo, ‘‘pivitvā’’tiādinā nayena pubbakāle vihitapaccayantaṃ akatvā vuttanayenevāti attho.
733 “涂地”是指在分配住处时,以黑色等颜料涂抹住处地面,用来做围边装饰。“洗物”是指洗衣服等物品。“于此”是指前面所说的那些情形。因为列举这些只是举例标示,所以也适用于其他类似的情况。巴利
733.Bhūmiyā limpaneti yojanāyaṃ pana senāsanabhūmiyaṃ paribhaṇḍakaraṇakāḷakādivaṇṇakaraṇavasena lepane. Vatthudhovaneti cīvarādivatthūnaṃ dhovane. Etthāti tesu vuttappakāresu. Etesaṃ gahaṇassa upalakkhaṇattā evarūpesu aññesu ṭhānesu.
734 “此”是指因为清扫地面等事而犯下的波逸提罪。巴利
734.Ayanti bhūmisodhanādivasena āpannā pācittiyāpatti.
735 除了物主之外,依排除的方式,可以得出“其他适宜作者”的意思。巴利
735.Ṭhapetvā bhaṇḍasāmikanti ettha byatirekavasena aññassa kappiyakārassāti labbhati.
736 736. “说的时候不犯戒”,这是句子的连接方式。这里其余的内容都很清楚。巴利
736. Bhāsato anāpattīti yojanā. Sesamettha uttānameva.
737 737. 如法的钵有陶制和铁制两种,这是就种类来说的。“色”指的是量度。正如注疏中所说:“钵的三种色,就是钵的三种量度。”因此说“上等、中等、下等”。巴利
737. Kappiyā pattā mattikāyomayā jātito duveti yojanā. Vaṇṇāti pamāṇāni. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tayo pattassa vaṇṇāti tīṇi pattassa pamāṇānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.602). Tenāha ‘‘ukkaṭṭho majjhimomako’’ti.
738 “两那离米”是指要取两那离善舂、没有碎破的陈旧粳米。正如注疏中所说:“没有损坏的陈旧粳米,善舂而清净。”“饭”则要取没有流散、没有碎粒、不黏腻、不成团、极清净、像茉莉花蕾堆一样煮得恰到好处的饭。正如注疏中所说:“没有碎粒、不黏腻、不成团、极清净、像茉莉花蕾堆一样的没有流散之饭。”“摩揭陀那离”是指摩揭陀国的那离,这一那离可装八巴萨特的胡麻。因此古人说:巴利
738.Dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnanti sukoṭṭitānaṃ akhaṇḍānaṃ purāṇasālitaṇḍulānaṃ dve nāḷiyo gahetabbā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhāna’’nti (pārā. aṭṭha. 2.602). Bhattanti avassāvitaṃ anuttaṇḍulaṃ akilinnaṃ apiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakularāsisadisaṃ supakkodanameva gahetabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anuttaṇḍulaṃ akilinnaṃ apiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakularāsisadisaṃ avassāvitodana’’nti (pārā. aṭṭha. 2.602). Magadhanāḷiyāti magadharaṭṭhe nāḷiyā, sā nāḷi tilānaṃ aṭṭhapasatāni gaṇhāti. Tenāhu porāṇā –
二十把卡离的量器合起来是一驮,十六多纳为一卡离。
十六那离为一多纳,一那离为八巴萨特。
十万粒芝麻算作一巴萨特,这是按量度来说的。巴利
‘‘Khāridasadvayaṃ vāho, khārī doṇaṭṭhakadvayaṃ; Dviaṭṭhanāḷiyo doṇo, nāḷekā pasataṭṭhakaṃ; Lakkhaṃ tilānaṃ pasataṃ, etaṃ vuttaṃ pamāṇato’’ti.
在安达伽注释中说“摩揭陀那利称为十二波罗又半”(巴利律疏2.602)。对它的注释则说“应以月为单位取十二波罗又半”。然而有些人说——巴利
‘‘Magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalā hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.602) andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tabbaṇṇanāya ‘‘aḍḍhaterasapalāni māsehi gahetabbānī’’ti vuttaṃ. Keci panāhu –
四巴萨特是一握的量,而这一波罗是它的四倍;
一库杜瓦与一帕萨塔,以及四那离。
正是那四个帕萨被称为阿喇卡。
四个阿喇卡也被称为度那。巴利
‘‘Catuppasatikā muṭṭhi, palañcetaṃ catugguṇaṃ; Kuḍuvappasatañceva, cattāri ceva nāḷi tu. ‘‘Soyeva pattho cattāro, patthā aḷhakamuccate; Aḷhakānampi cattāri, ‘doṇo’ti parikittito’’ti.
不过,老师们只认可前一种说法,也就是“八把等于一摩揭陀那离”。巴利
Ācariyā pana ‘‘aṭṭhapasatā māgadhanāḷī’’ti pubbapakkhameva rocayanti.
“配菜是四分之一”这句话的意思是:在那份饭分成四份之后,取其中一份的量,就是用手能拿起来的、稠的绿豆汤。正如注疏中所说:“应当放入相当于那份米饭四分之一量、不太稠也不太稀、用手能拿得起来、具备一切配料的绿豆汤。”巴利
Khādanañca catubbhāganti tasmiṃ bhatte catudhā vibhatte ekabhāgamattaṃ hatthahāriyaghanamuggasūpanti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.602).
与每一口食物相配的菜肴,是指直到最后一口为止,与每一口食物都相配的鱼肉等菜肴。正如注疏中所说:“应当投入与每一口食物相配、足够配到最后一口的鱼肉等菜肴。”这里所说的“与每一口食物相配”,因为《梵天寿经》的注疏中说“菜肴的量,是米饭的四分之一”,所以应当理解为:与一口食物相配的菜肴,就是一口食物的四分之一量。不过在这里,只举出绿豆汤是米饭的四分之一量来显示;既然显示了这一标准,其他的也就同样显示出来了,所以没有另外单独说明菜肴的量。至于应当放进米饭里的酥油、油、酪、粥等,则不算在计数之内。巴利
Byañjanañca tadūpiyanti yāva carimālopaṃ, tāva sabbālopānurūpaṃ macchamaṃsādibyañjanañca. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ālopassa ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabba’’nti. Ettha ca ālopassa ālopassa anurūpanti ‘‘byañjanassa mattā nāma odanacatutthabhāgo’’ti (ma. ni. aṭṭha. 2.387) brahmāyusuttassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ālopassa catutthabhāgappamāṇaṃ byañjanaṃ ālopassa anurūpanti gahetabbaṃ. Idha pana sūpasseva odanacatutthabhāgappamāṇaṃ dassetvā etassa lakkhaṇe dassite itarassāpi dassitameva hotīti byañjanassa tathā visesetvā pamāṇaṃ na dassitaṃ. Odane pakkhipitabbāni sappitelatakkarasakañjikādīni gaṇanūpagāni na honti.
739 “那一切”指前面所说的饭食等,完全没有剩余。“取”指用接下来所说的三种方式取。“那”指最大的钵。“半”指在那个钵里,能装下取用物料的钵,因为与它相伴,所以被称为“半”。“那的半”在这里也是同样的道理,应当理解为中等钵的一半就是它的半。巴利
739.Taṃ sabbanti yathāvuttabhattādiniravasesaṃ. Gaṇhatīti vakkhamānehi tīhi pakārehi gaṇhāti. Tassāti ukkaṭṭhassa pattassa. Upaḍḍhoti tasmiṃ patte gaṇhanakadabbasambhāragāhī patto taṃsahacariyena ‘‘upaḍḍho’’ti vutto. Tadupaḍḍho cāti etthāpi eseva nayo. Tassa majjhimassa pattassa upaḍḍho tadupaḍḍhoti gahetabbaṃ.
740 在这三种钵里,把上面说的最上等钵的米饭等所有食物装进某个钵时,如果堆到钵口边缘顶端的那一团食物碰到了钵口下缘,这个钵就叫“最上中等”;如果那团食物高出钵口边缘还继续堆着,就叫“最上小”;如果在钵内还没碰到钵口边缘下端就停住了,就叫“最上最上”。同样地,中等钵和小钵也各有三种,这样一共就是九种钵。为了说明这一点,所以说“最上等的……”等话。“那个最上等钵的”,就是指最上等钵本身的。“小和中等”,就是小等和中等。在这里,中等和小都是就最上等钵本身来分的。其余两种钵也是同样的道理。用“如此”这个词,是要说明像“最上最上、最上小、最上中等”这样依次搭配,也同样说明中等钵和小钵的依次搭配:“中等、中等最上、中等小,小最上、小中等、小小”。巴利
740. Imesu tīsu pattesu ukkaṭṭhassa vuttaṃ odanādi sabbaṃ yasmiṃ patte pakkhittaṃ, tassa mukhavaṭṭimatthake puñjiyamānaṃ hīrakaṃ heṭṭhābhāge phusati, so ukkaṭṭhamajjhimo nāma, hīrato atirekaṃ tiṭṭhati, so ukkaṭṭhomako nāma, antopatte mukhavaṭṭiyā heṭṭhimantaṃ appatvā tiṭṭhati, so ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma, evaṃ majjhimo ca omako ca paccekaṃ tividho hotīti sabbe nava pattā hontīti dassetumāha ‘‘ukkaṭṭhassā’’tiādi. Tassevāti ukkaṭṭhasseva. Omako ca majjhimo cāti omakamajjhimā. Idha majjhimo ca omako ca ukkaṭṭhasseva bhedo. Esa nayo itaradvayepi. ‘‘Eva’’nti iminā yathā ‘‘ukkaṭṭhukkaṭṭho ukkaṭṭhomako ukkaṭṭhamajjhimo’’ti yojetabbo, evaṃ majjhimomakānampi yathākkamayojanaṃ dasseti ‘‘majjhimo majjhimukkaṭṭho majjhimomako, omakukkaṭṭho omakamajjhimo omakomako cā’’ti.
741 “于他们”说的是九种钵。“因此”是因为不成钵的缘故。“不成”是同时考虑到“最上最上”和“小小”这两种情况,所以用了复数。这些应当以容器的方式来受用。正如注疏中所说:“因此,这些应当以器物的方式来受用。”巴利
741.Tesūti navasu pattesu. Tasmāti apattabhāvato. Na gacchantīti ukkaṭṭhukkaṭṭhañca omakomakañcāti dve apekkhitvā bahuvacanaṃ kataṃ. Ete bhājanasaṅkhepena paribhuñjitabbāti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.602).
742 与“具钵相”相应的部分:这里所说的“钵相”有五种,也就是前面说过的尺寸合格;“铁钵经过五次烧制而成,陶钵经过两次烧制而成”所说的烧制完好;如果是买来的,那么应付的价钱已经全部付清;没有孔洞;没有裂缝。一共这五种。这里还有一首偈颂:巴利
742.Pattalakkhaṇasaṃyutanti ettha pattalakkhaṇaṃ nāma yathāvuttapamāṇayuttatā, ‘‘ayopatto pañcahi pākehi pakko mattikāpatto dvīhi pākehi pakko’’ti (pārā. aṭṭha. 2.608) vuttā pākasampatti, kiṇitvā gaṇhāti ce, tassa dātabbamūlassa asesetvā dinnabhāvo, chiddābhāvo, chinnarājīnaṃ abhāvoti pañcavidhaṃ. Hoti cettha –
尺寸合格、烧制完美、付清了价钱、
无孔、无裂痕等,这就是钵的五种特征。巴利
‘‘Pamāṇayuttatā pāka-sampatti dinnamūlatā; Acchiddārājitā ceti, pattalakkhaṇapañcaka’’nti.
“决意或作净分别”这句话里,要加上“或”这个字来理解。
所谓“决意”:如果已经有一个先前用过的钵,撤回对它的决意之后,若是应当决意的钵就在伸手可及的范围内,就按照下面要说的方法,通过说出“我决意这个钵”这句话来作决意;或者不出声,只是在心里这样想,然后用手拿起钵来摇动。如果钵不在伸手可及的地方,就看清它放置的位置,然后说出“我决意那个钵”这句话。
按照注疏中所说的方式,可以由一个人自己决意;也可以在日后忘失正念时,为了能有人提醒自己、消除追悔,而在有能力做到这一点的人面前决意。这就是“决意”的意思。
在他人面前决意有这样的好处:如果自己生起“我到底已经决意了没有”的疑惑,另一个人可以提醒,从而断除疑惑。这个意思出自注疏。
“不得决意两个钵”,出自甘提巴达。巴利
‘‘Adhiṭṭhāya vā vikappetvā vā’’ti vā-saddo yojetabbo. Adhiṭṭhāyāti paṭhamaṃ paribhutte patte sati taṃ paccuddharitvā adhiṭṭhātabbapatto hatthapāse ce hoti, vakkhamānanayena ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vacībhedakaraṇavasena vācāya vā vacībhedaṃ akatvā evameva cintetvā hatthena gahetvā phandāpentena kāyena vā dūre ce hatthapāsā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbāti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.608 atthato samānaṃ) vuttanayena ekakena vā pacchā satisammose sarāpetvā kukkuccaṃ vūpasametuṃ samatthassa puggalassa sannidhāne vā adhiṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Aññassa santike adhiṭṭhāne ayamānisaṃso – sacassa ‘adhiṭṭhito nu kho me, no’ti vimati uppajjati, itaro sāretvā vimatiṃ chindissatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.608) ayamattho aṭṭhakathāyaṃ vutto. ‘‘Dve patte adhiṭṭhātuṃ na labhatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ.
“作净分别”这里,要先看清所要分别的钵是一个还是多个,在不在跟前。如果是一个钵,又在跟前,就用“我把这个钵净分别给你”或者“我把这个钵净分别给提舍比丘”这样的方式,对一个钵作净分别,这就叫“作净分别”。这里因为说了“可受用”,意思是“你可以受用我的东西,或者舍弃,或者随缘处理”,但在对方还没有把它取走之前,是不适合受用的,所以“作净分别”应当理解为一种让对方取走的特别方式。巴利
Vikappetvāti (pāci. 373; pārā. aṭṭha. 2.608; kaṅkā. aṭṭha. vikappanasikkhāpadavaṇṇanā) ttha vikappetabbassa pattassa ekattabahuttaṃ, sannihitāsannihitattañca sallakkhetvā ekaṃ ce sannihitaṃ, ‘‘imaṃ pattaṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vā ‘‘imaṃ pattaṃ tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ādinā nayena ekaṃ vikappetvāti vuttaṃ hoti. Ettha ‘‘paribhuñjeyyā’’ti vuttattā, ‘‘mayhaṃ santakaṃ paribhuñjehi vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti tena apaccuddhaṭe paribhuñjituṃ ayuttattā ‘‘vikappetvā’’ti paccuddhaṭaviseso gahetabbo.
743 “持有”是指:没有决意、没有作净分别,就可以使用。应当这样连接理解:“让超过那个时候的钵”——也就是超过了那个时限。通过“舍堕”这个词,也能和“钵”对应上。“钵”这个词在摩揭陀语中有两个性,所以这样说。巴利
743.Dhāreyyāti anadhiṭṭhahitvā, avikappetvā ca paribhuñjitabbo. Taṃ kālaṃ pattaṃ atikkāmayatoti yojanā. ‘‘Nissaggiya’’nti imināpi ‘‘patta’’nti idaṃ yujjati. Patta-saddo māgadhikānaṃ dviliṅgako, tasmā evaṃ vutto.
744 为了说明在已决意、已分配的事物中,由于不包含在内而显示出的超出部分,所以说了“凡钵”等话。巴利
744. Adhiṭṭhitavikappitesu anantogadhattā atirekabhāvaṃ dassetumāha ‘‘yaṃ patta’’ntiādi.
745 “现前”是指放在两肘半距离以内的钵。“远处”是指超出两肘半距离之外,也就是注疏里说的“在内室中、或在楼阁上、或在附近住处”等种种远处的情形。不论在什么地方作净,说到近和远时,也都要按同样的方式搭配来说。甘提巴达中说:“然而,也可以对多个钵作净。”这里的方法就是“我取回此钵”等说法。巴利
745.Sammukheti aḍḍhateyyahatthappadesato anto ṭhitaṃ pattaṃ. Dūrasminti aḍḍhateyyaratanato parabhāge ‘‘antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttappakāre dūrepi. Yattha katthaci vikappanakālepi santikadūravacanabhedā evameva yojetvā vattabbā. ‘‘Vikappetuṃ pana bahūnipi labbhatī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Ayaṃ nayoti ‘‘imaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’tiādinayo.
746 在语决意和身决意这两种决意当中,先说明了语决意,接着为了说明身决意,就说了“意向”等话。“意向”就是指“我决意这个钵”的那个意向。用“以心”这个词,是在说不是用言语。身的变化本身就是身的变化动作,意思是用手摇动等身体的行为。正是通过这一点,显示出:身决意不应该在手够不到的远处做。巴利
746. Vācākāyavasena duvidhe adhiṭṭhāne vācādhiṭṭhānaṃ dassetvā kāyādhiṭṭhānaṃ dassetumāha ‘‘ābhoga’’ntiādi. Ābhoganti ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti ābhogaṃ. ‘‘Manasā’’ti iminā na vacasāti vuttaṃ hoti. Kāyavikārova kāyavikārakaṃ, hatthena phandāpanādikāyakiriyāti attho. Eteneva kāyādhiṭṭhānaṃ hatthena apattabbe dūre na kātabbanti dasseti.
747-8 “舍弃决意”是这句话的拆解。以布施,是指用布施给别人的方式。以破坏,是指用弄坏的方式。以失,是指因钵的主人死亡而丧失。以还俗,是指不放弃学处却回到在家人的身份。以撤回,是指正式解除决意。以舍戒,是指公开舍弃学处。以转变,是指改变性别特征。以取,是指以信任而拿取,以及强行夺走而拿取。巴利
747-8. ‘‘Jahati adhiṭṭhāna’’nti padacchedo. Dānatoti aññassa dānena. Bhedakatoti bhijjanena. Nāsatoti pattasāmikassa kālakiriyāya. Vibbhamatoti sikkhaṃ apaccakkhāya gihibhāvūpagamanena. Uddhāratoti paccuddharaṇena. Paccakkhatoti sikkhāpaccakkhānena. Parivattanatoti liṅgaparivattanena. Gāhatoti vissāsaggahaṇena, acchinditvā gahaṇena ca.
“以稗子粒之量”是指以七种谷物中较小的稗子粒之量。“以孔”是指在口缘下方两指处,以空间的方式开孔。“或以钉”是指或以铁钉为之。巴利
Kaṅgusitthappamāṇenāti sattannaṃ dhaññānaṃ khuddakatarassa kaṅguno sitthappamāṇena. Khenāti mukhavaṭṭiyā dvaṅgulato heṭṭhā ākāsapariyāyena chiddena. Āṇiyā vāti ayomayāya āṇiyā vā.
750-1 “摩尼宝所成”就是用摩尼宝做成的。“琉璃所成”就是用绿宝石做成的。“水晶所成”就是用水晶石做成的。“玻璃所成”就是用玻璃土做成的。“青铜所成”就是用青铜做成的。“锡所成”就是用黑锡做成的。“铅所成”就是用白锡做成的,不过也有人反过来讲。“银所成”就是用银做成的。巴利
750-1.Maṇipattoti maṇinā kato. Veḷuriyubbhavoti marakatamaṇimayo. Phalikubbhavoti phalikapāsāṇena kato. Kācamayoti kācamattikāmayo. Kaṃsamayoti kaṃsalohena kato. Tipumayoti kāḷatipumayo. Sīsamayoti setatipumayo. Vipallāsena ca vadanti. Sajjhumayoti rajatamayo.
752 陶片钵是指陶器的碎片所制的钵。头骨钵是指死人的头骨片所制的钵。葫芦是指瓢葫芦。属于彼是指十一种钵中属于彼的。随顺是指在不如法的情况下随顺开许。于彼是指在那十一种当中。应当这样连接:铜制的、金属制的碗则是许可的。意思是钵本身不被许可,但铜制、金属制的碗则是被许可的。巴利
752.Ghaṭakaṭāhoti ghaṭakapālaṃ. Sīsakaṭāhoti chavasīsakapālaṃ. Tumbanti alābu. Assāti ekādasavidhassa pattassa. Anulomikanti akappiyavasena anulomaṃ. Tatthāti tasmiṃ ekādasavidhe. Tambamayaṃ lohamayaṃ thālakaṃ pana vaṭṭatīti yojanā, pattoyeva na vaṭṭati, tambalohamayā thālakā pana vaṭṭantīti attho.
753 “塔提咖等”中的“等”字,涵盖了瓦塔咖等。“瓦塔咖”是一种半月形的、用铁等材料制成的特殊器具。“个人的”是指比丘的。“居士与僧团”就是居士和僧团,属于他们的物品就叫居士僧团物。巴利
753.Taṭṭikādīnīti ādi-saddena vaṭṭakādīnaṃ saṅgaho. Vaṭṭakanti ca aḍḍhacandākāro lohādimayo bhājaniyaviseso. Puggalassāti bhikkhussa. Gihī ca saṅgho ca gihisaṅghā, tesaṃ santakā gihisaṅghikā.
754 无论哪一种钵,就是指七种钵当中的任何一种。把水去掉,就是让水消失、把它弄干。应当收好,就是放在适合存放的地方收起来,或者装进袋子里绑好保存。巴利
754.Yaṃ kiñci pattanti sattasu pattesu yaṃ kiñci pattaṃ. Vodakaṃ katvāti vigatodakaṃ katvā. Paṭisāmeyyāti nikkhepārahaṭṭhāne nikkhipanavasena, thavikāya pakkhipitvā bandhanavasena vā saṅgopeyya.
755 “令曝晒”,就是放在日光下或火里加热。“于热”,就是在那种热当中。“不应烧焦”,就是不应把它烧掉。意思是说,连只是去掉湿气也不允许;这一点,从“不应烧焦”这个额外的禁止本身就能明白。巴利
755.Otāpetunti ātape, aggimhi vā tāpetuṃ. Uṇheti tasmiṃyeva uṇhe. Na nidahetabboti na jhāpetabbo. Sīsāpanayanameva na vaṭṭatīti na nidahetabboti attho adhikanivāraṇeneva viññāyati.
756 “在粪堆边”,就是粪堆的边缘。“在围绕处”,就是大粪堆前方的边缘。有人说,“展开”是指至少展开两个钵那么大的空间。而“允许放置”是接续说明,意思是即使没有环之类的承载物,也允许放置。他们说:“在粪堆前方、在粪堆和粗糙地面等处、在环的顶上,允许放置。”巴利
756.Miḍḍhanteti miḍḍhiyā ante. Paribhaṇḍanteti pamukhe mahāmiḍḍhiyā ante. ‘‘Vitthiṇṇeti antamaso dvipattamattokāsavitthāre’’ti keci. Ṭhapetuṃ pana vaṭṭatīti yojanā, valayādiādhārena vināpi ṭhapetuṃ vaṭṭatīti attho. ‘‘Miḍḍhiyā pamukhe miḍḍhiyā ca kharabhūmipadesādīsu ca valayamatthake ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti.
757 在像臼一样的木制支架上,也就是木制的承载物。也允许放两个钵,意思是说,在一个钵上面再叠放另一个钵,这样放两个钵也可以。用“也”这个字,是表示在这个地方没有别的什么需要再说了。“这就是方法”,意思是说“也允许放两个钵”,这就是方法。在“杖支持与地支持等”里面,“杖支持”就是用很多根杖做成的支架。“地支持”就是在地面上做成的、像围栏圆环形状的、光滑的支架。有些人说:“地支持是用象牙、藤、蔓等做成的支架。”巴利
757.Dāruādhāraketi udukkhalasadise dārumaye ādhāre. Dve patte ṭhapetumpi vaṭṭatīti pattamatthake aparassāpi pattassa ṭhapanavasena dve patte ṭhapetumpi vaṭṭati. Api-saddena ekasmiṃ vattabbameva natthīti dasseti. Ayameva nayoti ‘‘dvepi patte ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti ayaṃ nayo. Daṇḍabhūmiādhārakesūti ettha daṇḍādhāro nāma bahūhi daṇḍehi kato. Bhūmiādhārako nāma bhūmiyaṃ kato ālavālavalayākāro siliṭṭhādhāro. ‘‘Dantavettalatādimayo bhūmiādhārako’’ti keci.
758-9 “塔提咖”是指用多罗叶等做成的垫子。“布”是指用树皮纤维或树皮制成的铺具。“咖德萨拉咖”是指用多罗叶等编织的铺具。“于涂抹处”是指已经涂了牛粪的地方。用“亦”字表明:已经涂了灰、用石头磨得光滑的地面,就没什么可说的了。“于砂上”是指在远离土块、石头、碎石、瓦片等的细滑砂上,这就是所说的意思。因此他说“于如是处”等。不论有尘土还是没有尘土,因为已经说过“不应放在粗糙地面上”,所以这里“有尘土”是指尘土布满的细滑地面。“于粗糙地面”是指粗硬的地面。巴利
758-9.Taṭṭikāyāti tālapaṇṇādīhi katataṭṭikāya. Potthaketi makacivākamaye vā rukkhavākamaye vā attharaṇe. Kaṭasāraketi tālapaṇṇādīhi vīte attharaṇe. Paribhaṇḍakatāyāti katagomayaparibhaṇḍāya. Api-saddena sudhākammaṃ katvā pāsāṇena ghaṃsitvā maṭṭhakatāya bhūmiyā vattabbameva natthīti dasseti. Vālukāsu vāti leḍḍupāsāṇasakkharakapālādiamissāsu saṇhasukhumavālukāsūti vuttaṃ hoti. Tenevāha ‘‘tathārūpāsū’’tiādi. Rajamhi santepi asantepi visuṃyeva ‘‘kharabhūmiyā na ṭhapetabba’’nti vuttattā ‘‘sarajāyā’’ti iminā rajokiṇṇaṃ saṇhabhūmimāha. Kharabhūmiyāti pharusabhūmiyā.
760 “悬挂”是指垂挂。用杖的末端、象牙的末端把钵口插进去放置,也叫悬挂。“在伞、膝、床座上”是指在伞上、膝上、床座上。巴利
760.Laggetunti olambetuṃ. Daṇḍakoṭiyā, nāgadantakoṭiyā ca pattamukhena pakkhipitvā ṭhapanampi lagganaṃ nāma. Chattaṅkamañcapīṭhesūti chatte, aṅke, mañcapīṭhe ca.
761 在支分上。系缚之后,指用袋、肩带等随便什么方式系缚之后。也令悬挂,指也令挂上去。句读为“安置在上面”。巴利
761.Aṭanīsūti aṅgesu. Bandhitvāti thavikāya aṃsavaddhanakādinā yena kenaci bandhitvā. Olambetumpīti laggetumpi. ‘‘Ṭhapetuṃ uparī’’ti padacchedo.
762 所谓“床座架”,就是放在床座上、让钵不会掉下来的装置。具体说,就是在横档顶端用木板围成一圈,这就叫床座架;允许把钵放在这样的床座架上,这就是这段话的意思。“食满”就是食物装满。用“亦”这个字,也包括了粥、油等装满的情况。空钵的判断和前面说的一样。“满”就是装满,食满就是食物装满。巴利
762.Mañcapīṭhaṭṭaketi mañcapīṭhesu ṭhapitapattā yathā na patanti, tathā aṭanimatthake dārunā parikkhepe kate mañcapīṭhaṭṭakā nāma honti, tādise mañcapīṭhaṭṭake ṭhapetuṃ vaṭṭatīti attho. Bhattapūropīti bhattassa pūropi. Api-saddena yāgutelaparipūritassāpi saṅgaho. Tucchapatte vinicchayo yathāvuttoyeva. Pūraṇaṃ pūro, bhattassa pūro bhattapūro.
763 门扇,就是门板。在“住所的门扇、窗扇等”这类说法里,门板确实被称为“门扇”。“不应推开”,意思是不应移动、不应摇动,也不应关上。“持钵手”,是指手拿着钵的人;这是一个异依主复合词,就像“金刚手”这类说法一样。句读应作“应推开门”。巴利
763.Kavāṭanti dvārakavāṭaphalakaṃ. ‘‘Senāsane dvārakavāṭavātapānakavāṭādī’’tiādīsu dvāraphalakaṃ ‘‘kavāṭa’’nti hi vuttaṃ. Na paṇāmeyyāti na nāmeyya na cāleyya, na ca pidaheyyāti attho. Pattaṃ hatthe yassa so pattahatthoti bhinnādhikaraṇoyaṃ bāhiratthasamāso ‘‘vajirapāṇī’’tiādīsu viya. ‘‘Paṇāmeyya assā’’ti padacchedo.
764 不应该用钵把那些会动的东西带出去。意思是:喝完汁以后吐出来的蜜果核之类的丢弃物,不可以用钵带到外面去扔。或者“骨头”,指的是波罗蜜果核、枣核之类的核骨。“残水”,指的是漱口等用过的脏水。应该这样连接理解:“用钵带出去的人”,就是把它倒进钵里拿出去扔掉,这是这里要说的意思。不然的话,洗残钵的水也不应该用那个钵端到外面去倒。巴利
764.Na nīhareyya pattena calakānīti rasaṃ pivitvā pātitamadhukaphalaṭṭhikādi chaḍḍitāni bahi chaḍḍetuṃ pattena na nīhareyya. Aṭṭhikāni vāti panasaṭṭhikolaṭṭhiādiaṭṭhikāni vā. Ucchiṭṭhamudakanti mukhadhovanādikaṃ ucchiṭṭhamudakaṃ. Pattena nīharantassāti yojanā, bahi chaḍḍetuṃ taṃ patte āsiñcitvā harantassāti vuttaṃ hoti. Itarathā ucchiṭṭhapattadhovanodakampi teneva pattena bahi na nīharitabbaṃ siyā.
765 接受漱口水,就是承接漱口水的器皿,也就是唾壶。从口里取出来的,就是从口中吐掉的任何东西,比如肉块之类的。巴利
765. Paṭiggaheti mukhadhovanodakanti paṭiggaho, kheḷamallakova. Mukhato nīhaṭanti mukhena chaḍḍitaṃ maṃsakhaṇḍādi yaṃ kiñci.
766 “坏失”是指:因为还俗、放弃学处,或者死亡而坏失。另外,“其”是单数主格,这里转成属格“其之”来理解,也就是:某位比丘的钵因为破裂、被夺走或被偷而丢失时,这位比丘不犯戒。这就是文句的关联。巴利
766.Vinassatīti vibbhamena vā sikkhāpaccakkhānena vā kālakiriyāya vā vinassati. Atha vā yoti paccattavacanaṃ ‘‘yassā’’ti sāmivasena pariṇāmetvā yassa bhikkhuno patto bhedena vā acchedena vā corikāya haraṇena vā nassati, tassa anāpattīti yojanā.
767 “第一的”是指:因为被收在钵品的最前面,所以叫第一的。“钵的”是指:属于钵学处。“以第一”是指:因为被收在衣品的最前面,所以和第一咖提那衣相关联。“大仙”是指:已经寻求广大戒蕴等功德,所以叫大仙。第一钵的起源等所有内容,在这里没有特别说明的判定,都和第一咖提那衣相同、相似,这是大仙所认为、所认可、所允许的。应当这样连接理解。巴利
767.Paṭhamassāti pattavaggassa paṭhamaṃ saṅgahitattā paṭhamassa. Pattassāti pattasikkhāpadassa. Paṭhamenāti cīvaravaggassa paṭhamaṃ saṅgahitattā paṭhamena kathinenāti sambandho. Mahesināti mahante sīlakkhandhādayo guṇe esi gavesīti mahesi. Paṭhamassa pattassa samuṭṭhānādayo sabbe idha aniddiṭṭhavinicchayā paṭhamena kathinena samā sadisā iti mahesinā matā anumatā anuññātāti yojanā.
768 768. 如果某个钵缺少五种系缚,它就是“五系缚不足”的钵。在这里,“无系缚”“一系缚”“二系缚”“三系缚”“四系缚”都被归入“五系缚不足”。正如圣典中所说:“所谓五系缚不足的钵,就是无系缚、或一系缚、或二系缚、或三系缚、或四系缚的钵。”即使还没有做系缚,只要它适合做系缚、并且具有下面将要说明的特征边缘,也应当认定为“五系缚不足”。这里所说的“无系缚”,是指根本没有系缚的钵。因此注疏中说:“因为对于无系缚的钵来说,五种系缚无法圆满,由于完全不存在。”具有不足两指量边缘的无系缚处(钵),也应当认定为“无系缚”。正如圣典中所说:“所谓无系缚之处,就是边缘不到两指的钵。”巴利
768. Pañca bandhanāni ūnāni yassa so pañcabandhanaūno, patto, tasmiṃ, abandhanañca ekadviticatubandhanañca ‘‘pañcabandhanaūna’’nti gahitaṃ. Yathāha pāḷiyaṃ ‘‘ūnapañcabandhano nāma patto abandhano vā ekabandhano vā dvibandhano vā tibandhano vā catubandhano vā’’ti (pārā. 613). Bandhane akatepi bandhanāraho vakkhamānalakkhaṇarājiyuttopi ‘‘ūnapañcabandhanoyevā’’ti gahetabbo. Ettha abandhano nāma yassa bandhanameva natthi, so. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yasmā abandhanassapi pattassa pañca bandhanāni na pūrenti sabbaso natthitāyā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.612-613). Dvaṅgulappamāṇato ūnarājiyutto abandhanokāsopi ‘‘abandhanoyevā’’ti gahetabbo. Yathāha pāḷiyaṃ ‘‘abandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji na hotī’’ti (pārā. 613).
769 已说指的是在词句分析中说的:“所谓系缚之处,就是具有两指宽边缘的钵。”也就是把两指宽的边缘和一处系缚结合起来理解。注疏里说“从口缘向下放置”,由此在《无疑解》中说:“一切边缘都应该从口缘开始向下放置来理解。”如果离开口缘,在其他地方存在五系缚不足或五系缚不足之处,那个钵也不能说不是五系缚不足,所以注疏中限定说“从口缘开始”这句话,需要仔细考察。不过这里并没有显示这样的限定,因此这个判定按照一般所说的圣典,正好与其他地方相合、一致。由于“及”字有未明说的合集含义,所以每两指宽的两处,以及两处系缚和三处系缚,这些也已经说到了。正如注疏中所说:“如果有两条边缘,或者只有一条四指宽的边缘,就应当给两处系缚。如果有三条,或者只有一条六指宽的边缘,就应当给三处系缚。”巴利
769.Uddiṭṭhanti ‘‘bandhanokāso nāma patto yassa dvaṅgulā rāji hotī’’ti (pārā. 613) padabhājane vuttaṃ. Dvaṅgulāya rājiyā ekañca bandhananti yojanā. ‘‘Mukhavaṭṭito heṭṭhā bhaṭṭhā’’ti aṭṭhakathāvacanato (pārā. aṭṭha. 2.612-613) ‘‘sabbāpi rājiyo mukhavaṭṭito paṭṭhāya heṭṭhā bhaṭṭhāyeva gahetabbā’’ti nissandehe vuttaṃ. Mukhavaṭṭiṃ vinā aññatthāpi ūnapañcabandhane vā ūnapañcabandhanokāse vā sati sopi patto ūnapañcabandhano na hotīti na sakkā vattuṃ, tasmā ‘‘mukhavaṭṭito paṭṭhāyā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.612-613) aṭṭhakathāyaṃ niyametvā vacanaṃ vīmaṃsitabbaṃ. Idha pana tathā niyamo na dassito, tasmā ayameva vinicchayo sāmaññena vuttāya pāḷiyā aññadatthu saṃsandati sameti. Ca-kārassa avuttasamuccayatthattā dvaṅguladvaṅgulāhi dvīhi dve bandhanāni ca tīṇi bandhanāni cāti idampi vuttameva hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yassa pana dve rājiyo, ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso, ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi bandhanāni dātabbānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.612-613).
为了说明不足五道系缚的钵中最后一种钵的区分,说了“以及诸系缚”等话。意思是说:从钵口边缘起,有四条各长八指的边,就有四道系缚。“以及”这个词是用来把前面已经说过的内容一并收拢进来。“以八指的边,如此”的意思是:从钵口边缘开始,向下延伸八指长的边,每隔两指的地方,以同样的方式系缚,因此有四道系缚。这就是这段话的意思。巴利
Ūnapañcabandhanapattesu antimapattassa vibhāgaṃ dassetumāha ‘‘bandhanāni cā’’tiādi. Mukhavaṭṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇānaṃ catunnaṃ rājīnaṃ cattāri bandhanāni cāti vuttaṃ hoti. Cakāro pubbe vuttasseva samuccayaṃ karoti. Aṭṭhaṅgularājiyā tathāti mukhavaṭṭito paṭṭhāya aṭṭhaṅgulāyāmaṃ bhaṭṭhāya rājiyā dvaṅguladvaṅgulamatte ṭhāne teneva nīhārena baddhāni cattāri bandhanāni cāti attho.
770 像这样,说明了不足五系缚的钵之后,现在为了说明具足五系缚的钵,而说“或五”等。从口缘向下延伸,每条长约二指的五条边缘。借由“或”字说明五系缚的不同情况。所谓“或一处十指”,是指从口缘向下量取十指长的一条边缘。以“亦”字显示该边缘的系缚属于五系缚一类。所谓“此钵”,即指具有五条边缘,或其上具有这些系缚——亦即五系缚——的钵;或是有一条十指长的边缘,其上具足五系缚,这样的钵即称为五系缚。巴利
770. Evaṃ ūnapañcabandhanapattaṃ dassetvā idāni paripuṇṇapañcabandhanapattaṃ dassetumāha ‘‘pañca vā’’tiādi. Mukhavaṭṭiyā dvaṅguladvaṅgulāyāmaṃ otiṇṇā pañca rājiyo ca. Vā-saddena pañcabandhanavikappā dassitā. Ekā vāpi dasaṅgulāti mukhavaṭṭito dasaṅgulāyāmā ekā vā rāji hoti. Api-saddena tassā rājiyā bandhano pañcabandhanapakkho dassito. Ayaṃ pattoti yassa pañca rājiyo vā tattha bandhanāni pañcabandhanāni vā, dasaṅgulā ekā rāji vā tattha bandhanāni pañcabandhanāni vā santi, ayaṃ patto pañcabandhano nāma.
771 到这一步,已经说明了陶钵的判定,现在为了说明铁钵,所以说“铁钵”等。为了遮住破洞而绑上去的铁片,叫做铁圆片;“邦帝”也是同一个意思的另一种说法。用邦帝绑好、遮住破洞之后,如果因为表面不够光滑而还有食物留在上面,这样的钵也还是不合格的钵,所以说“光滑的才合格”。在“用铁粉涂抹”这一句里,也同样要接上“光滑的才合格”来理解。巴利
771. Ettāvatā mattikāpatte vinicchayaṃ dassetvā idāni ayopatte dassetumāha ‘‘ayopatto’’tiādi. Chiddāni paṭicchādetuṃ bandhitabbāni ayopaṭṭāni lohamaṇḍalakāni nāma. ‘‘Bhaṇḍī’’tipi tasseva pariyāyo. Bhaṇḍitabbaṃ bandhitvā chidde paṭicchāditepi yattha asaṇhatāya āmisaṃ tiṭṭhati, tādisopi apattoyevāti āha ‘‘maṭṭho vaṭṭatī’’ti. Ayocuṇṇena vāṇiyāti etthāpi ‘‘maṭṭho vaṭṭatī’’ti sambandhanīyaṃ.
772 这个已经舍给僧团的应舍之钵,僧团因为怜悯那个舍钵的人而不接受。应该这样连接:根据“应当在僧众当中舍”这句话,这个已经在僧众当中舍出去的钵,僧团出于对那位舍钵者的怜悯而不取回。巴利
772. Tassa nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ taṃ pattaṃ tasmiṃ anukampāya agaṇhantassāti yojanā, ‘‘saṅghamajjhe nissajjitabbo’’ti (pārā. 613) vacanato saṅghamajjhe nissaṭṭhaṃ tassa taṃ pattaṃ tasmiṃ pattanissajjake puggale anukampāya agaṇhantassa.
773 当一位比丘用不足五缀的钵求取新钵,在僧团中把那个钵舍出、说罪之后坐下,具备五项条件的比丘——不前往四种不应行处、了知已取与未取——先向僧团请求,僧团以白二羯磨授权他为取钵者,他用手拿起所舍出的钵,在僧团中从长老开始依次走近,说明所请求的功德,当那个钵被授予时。“于谁”:指在僧团中坐着的某位比丘,这是表示喜悦意义的与格。那个被授予的钵,就是彼被给与之钵。巴利
773.Dīyamāne tu pattasminti ūnapañcabandhanena pattena viññāpitanavapatte bhikkhumhi taṃ pattaṃ saṅghamajjhe nissajjitvā āpattiṃ desetvā nisinne catasso agatiyo agamanaṃ, gahitāgahitajānananti imehi pañcahi aṅgehi samannāgatena bhikkhunā paṭhamaṃ saṅghaṃ yācitvā ñattidutiyāya kammavācāya saṅghena pattagāhakaṃ katvā sammatena nissaṭṭhapattaṃ hatthena gahetvā tasmiṃ saṅghe saṅghattherato paṭṭhāya anukkamena upasaṅkamma viññāyamānaṃ guṇaṃ vatvā paṇāmite. Yassāti tasmiṃ saṅghamajjhe nisinnassa yassa bhikkhuno, rocanatthayoge sampadānavacanaṃ. So dīyamāno patto. Taṃ dīyamānaṃ pattaṃ.
774 “已说明”是指“不应把钵给没有钵的人”这句话已经说了。“在那里”是指在那个比丘僧团中。“钵的边际”在这里的意思是:因为注疏中说“这样辗转之后,停在边际的钵”,所以,通过那次辗转钵而得到的钵,或者因为所有人都没有拿而到来的那个钵,它本身就是所谓的“边际”。“那位比丘尼的”是指舍弃了钵之后坐着的那位比丘尼的。巴利
774.Dīpitoti ‘‘apattakassa na gāhetabbo’’ti (pārā. 615) vutto. Tatthāti tassaṃ bhikkhuparisāyaṃ. Pattapariyantoti ettha ‘‘evaṃ parivattetvā pariyante ṭhitapatto’’ti (pārā. aṭṭha. 2.615) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā tena pattaparivattanena āgato vā sabbehi aggahitattā āgato so eva vā patto pariyanto nāma hotīti attho. Tassa bhikkhunoti pattaṃ nissajjitvā nisinnassa tassa bhikkhuno.
775 所谓“那”,是指自己给出的、已经到了边际的那个钵。“非处”,是指床、椅子等地方。正如注疏里说的:“床、椅、伞、象牙钉等非处。”“舍弃”,就是给他人。注疏中说:不自己让别人给,而是别人自己拿走那个钵之后,接受别人给的其他合适的钵,是允许的。“以非受用而受用”,是指用来煮粥等方式来使用。正如注疏里说的:“以非受用,是指煮粥、染色、煮等。”又因为注疏中说:“然而如果在途中生病时,没有别的容器,用泥涂在钵上煮粥或烧水,是允许的”,所以在那种情况下,这样使用也是允许的,这是其中的差别。巴利
775.Tanti attano dinnaṃ taṃ pariyantapattaṃ. Appadeseti mañcapīṭhādiaṭṭhāne. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘mañcapīṭhachattanāgadantādike adese’’ti (pārā. aṭṭha. 2.615). Vissajjetīti aññassa deti. Attanā adāpetvā aññena taṃ pattaṃ sayameva attano gahetvā aññaṃ anurūpaṃ pattaṃ diyyamānaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Abhogena paribhuñjatīti yāgurandhanādivasena paribhuñjati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘abhogenāti yāgurandhanarajanapacanādinā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.615). ‘‘Antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpitvā yāguṃ vā pacituṃ udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.615) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā tādise ṭhāne tathāpi paribhuñjituṃ vaṭṭatīti ettha viseso.
776 “失”:自己正在用的钵因为被贼偷走等原因而丢失了。“破”:钵已经破损了。“无犯”:向别人乞求另一个钵,不算犯戒。“已显示”:这是按照经里的方式说明的,比如“失钵的、破钵的,从亲戚、从已邀请者、为他人、用自己的财物”等等,无犯。因为这里说的是“为他人”,所以即使自己正在用的钵还在,为了他人而乞求一个钵也是可以的。“从亲戚等取”在这里是指获得“所有物”,要和“用自己的财物”连起来理解。这里的“财”指的是线、布等如法物品。巴利
776.Naṭṭheti attano paribhuñjiyamāne patte coraggahaṇādinā naṭṭhe. Bhinneti bhedamupagate. Anāpattīti aññaṃ pattaṃ viññāpentassa anāpatti. Pakāsitāti ‘‘anāpatti naṭṭhapattassa bhinnapattassa ñātakānaṃ pavāritānaṃ aññassatthāya attano dhanenā’’tiādinā (pārā. 617) nayena pāḷiyaṃ desitā. Idha ‘‘aññassatthāyā’’ti vuttattā attano vaḷañjiyamāne patte satipi aññassatthāya pattaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati. Ñātakādīnaṃ gaṇhatoti ettha ‘‘santaka’’nti labbhati. Attano dhanenāti yojanā. Ettha dhanaṃ nāma suttavatthādi kappiyavatthu.
777 在这里,让人知道(请求)就是动作本身。巴利
777. Ettha viññāpanaṃ kriyaṃ.
778 “酥油等药”:在这里,经中先列举“也就是:酥油、生酥、油、蜜、糖”,然后解释酥油为“所谓酥油,就是牛酥油、山羊酥油或水牛酥油,凡是肉可以吃的那些动物的酥油”;又解释生酥为“就是那些动物的生酥”;解释油为“胡麻油、芥子油、蜜树油、蓖麻油、动物脂油”;解释蜜为“所谓蜜,就是蜜蜂的蜜”;解释糖为“所谓糖,就是从甘蔗产生出来的”,以及糖块等糖类。在这五种药类当中,无论哪一种作为药,就是这里的意思。“食前”:在进食之前。“受取”:接受取用之后。巴利
778.Sappiādiṃ bhesajjanti ettha pāḷiyaṃ ‘‘seyyathidaṃ? Sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇita’’nti (pārā. 622) uddisitvā ‘‘sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṃsasappi vā, yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappī’’ti (pārā. 623) niddiṭṭhaṃ ghatañca ‘‘tesaṃyeva navanīta’’nti (pārā. 623) niddiṭṭhaṃ navanītañca ‘‘tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātela’’nti (pārā. 623) niddiṭṭhaṃ telañca ‘‘madhu nāma makkhikāmadhū’’ti (pārā. 623) niddiṭṭhaṃ madhuñca ‘‘phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbatta’’nti (pārā. 623) niddiṭṭhaṃ guḷādiphāṇitañcāti etasmiṃ pañcabhesajjarāsimhi yaṃ yaṃ bhesajjanti attho. Purebhattanti purebhatte. Paṭigayhāti paṭiggahetvā.
779 这药是他在午饭前受取的。这里“七日”一词,因为与动作“允许”有绝对关联,所以用业格。句子应拆为“对超过七日者”。也有版本写作“于七日超过时,对彼”。七日的超过就是“七日超过”,即在那七日超过时。“对彼”指对受取这药的比丘。用“舍堕”这个词,只是表明这属于波逸提。舍堕物按容器的数量来定罪。即使在一个容器里,分别放置的生酥团、糖团、砂糖、蜜饼等,也各按自己的数量分别定罪。巴利
779.Taṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ bhesajjaṃ. Sattāhanti ettha ‘‘vaṭṭatī’’ti kiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. ‘‘Sattāhaṃ atikkamantassā’’ti padacchedo. ‘‘Sattāhātikkame tassā’’ti vā pāṭho. Sattāhassa atikkamo sattāhātikkamo, tasmiṃ sattāhātikkame. Tassāti bhesajjapaṭiggāhakassa bhikkhuno. ‘‘Nissaggiya’’nti iminā pācittiyameva dassitaṃ. Nissaggiyavatthu bhājanagaṇanāya āpattiṃ karoti. Ekasmiṃ bhājanepi visuṃ visuṃ ṭhapitāni navanītapiṇḍaguḷapiṇḍasakkaramadhupaṭalānipi attano gaṇanāya āpattiṃ karonti.
780 已经拿了,就是已经接受了。积存,就是储藏;储藏的东西,为了留到以后的日子而放置,这就是它的行为、做法。这样做了之后,把食后接受的东西,弄成能留到第二天那样,再放下来,就是这个意思。不掺杂地食用,是指没有跟食物混在一起而吃。巴利
780.Gaṇhitvāti paṭiggahetvā. Sannidhīyatīti sannidhi, sannihitavatthu, tassa kārakaṃ karaṇaṃ aparāparadivasatthāya ṭhapanaṃ, taṃ katvā, pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ yathā aparaṃ divasaṃ gacchati, tathā katvā nikkhipitvāti attho. Nirāmisaṃ sāyatoti āmisena amissetvā bhuñjantassa.
781 用手直接拿而没有先让人正式接受,这叫“拿取”。“身体受用”是指在身体外在的受用上。巴利
781.Uggahitanti appaṭiggahāpetvā hatthena gahitaṃ. Sarīrabhogeti bahi sarīraparibhogeneva.
782 已拿取,就是已经接受了。加热,就是让它融化。巴利
782.Gahitaṃ paṭiggahitaṃ. Tāpetvāti vilīyāpetvā.
783 “自己加热……就不成立”这句话,是针对已经好好洗净的熟酥说的。但如果是没洗干净、还混着凝乳块之类东西的,那自己煮熟确实成立。对熟酥来说,自己加热并不成为自己煮熟,即自己煮熟的情况不成立——应当这样连接理解。巴利
783.‘‘Sayaṃ tāpeti…pe… na hoti so’’ti idaṃ sudhotanavanītaṃ sandhāya vuttaṃ, duddhotena pana dadhiguḷikādisahitena sāmaṃpāko hoteva. Navanītassa yaṃ sayaṃ tāpanaṃ, so sāmaṃpāko na hotīti yojanā.
784 无论由谁,即由已受具足戒的人,或由未受具足戒的人。巴利
784.Yena kenacīti upasampannena, anupasampannena vā.
785 “自己作”这句话,是为了排除未受具足戒的人。不过,由他做的东西,如果是在当天午前,即使掺有食物,也是允许的。就像注疏里说的:午前用已接受的乳或酪做成的熟酥,由未受具足戒的人制作,即使掺有食物,在当天午前也是允许的。巴利
785.‘‘Sayaṃ karotī’’ti iminā anupasampannaṃ nivatteti. Tena kataṃ pana tadahu purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘purebhattaṃ paṭiggahitakhīrena vā dadhinā vā katasappi anupasampannena kataṃ sāmisampi tadahu purebhattaṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.622).
786 对于“有根本者”这一说法,这里所说的“根本”是指乳和酪。巴利
786.Savatthukassāti ettha vatthu nāma khīradadhi.
787 “对彼”是指用所受取的乳和酪做成的熟酥。因为前面说过“受取它们”,所以这里的意思是:在“诸病比丘可服用的药,比如熟酥、生酥、油、蜜、糖,受取它们”这一论母语句中,说的是“它们”,指的就是前面提到的熟酥等;其中没有提到乳和酪,这就是这里的意趣。巴利
787.Assāti paṭiggahitakhīradadhīhi katasappimāha. ‘‘Paṭiggahetvā tānī’’ti vuttattāti idaṃ ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ? Sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā’’ti (pārā. 622) imasmiṃ mātikāpāṭhe ‘‘yānī’’ti vuttasappiādīnameva ‘‘tāni paṭiggahetvā’’ti vuttattāti vuttaṃ hoti, tattha khīradadhīnaṃ avuttattāti adhippāyo.
788 “在可用的酥油中”,指的是可食用肉类的众生的酥油。“在不可用的酥油中”,指的是不可食用肉类的众生的酥油;意思是说,接受之后已经过了七天。巴利
788.Kappiyasappimhīti kappiyamaṃsānaṃ sattānaṃ ghate. Akappiyasappimhīti akappiyamaṃsānaṃ sattānaṃ ghate, paṭiggahetvā sattāhe atikkanteti vuttaṃ hoti.
789 789. 既然说“用那种不可吃的酥油”,这恶作是怎么成立的?为了说明这一点,就说了“一切”等话。所谓“不可吃的肉”,是指那些(人)的肉是不可吃的,比如人类等;所有这些(人)的肉都是不可吃的,所以叫“一切不可吃肉者”,指的就是他们。巴利
789. Tena sappinā akappiyena bhavitabbanti idaṃ dukkaṭaṃ kathaṃ hotīti āha ‘‘sabbā’’tiādi. Akappiyaṃ maṃsaṃ yesaṃ te akappiyamaṃsā, manussādayo, sabbe ca te akappiyamaṃsā cāti sabbākappiyamaṃsā, tesaṃ.
790-1 如果这样成立的话,那么“凡是他们的肉可以吃,他们的酥油也可以吃”这句话,为什么在巴利圣典里这么说呢?提出这个责难之后,为了回应它,就说了“凡是”等话。其中,“凡是他们的肉可以吃,他们的酥油也可以吃”这句话,是要达成什么目的呢?这就是所说的意思。现在为了指出这个目的以及它所涉及的范围——也就是所谓的限定和规定——就说了“上等食物”等话。应当这样理解:这是对上等食物的限定和规定。在七日药中的五种药,这里说的是依格,表限定。对于舍堕之物,这是指出应限定的对象。所谓“舍堕”,在这里是指以它为因的波逸提。所谓“物”,这里只说了酥油和生酥两者。为了指出在七日药中,舍堕波逸提的“物”就是这些酥油和生酥,而上等食物也就是这些乳、酪、酥、生酥,所以才那样说,并不是为了禁止不可食用的肉类的众生[所用]的酥油等而说的——这是巴利圣典中如来所意指的含义。巴利
790-1. Evaṃ ce vaṭṭati, ‘‘yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappī’’ti kasmā pāḷiyaṃ vuttanti codanaṃ samuṭṭhāpetvā taṃ pariharitumāha ‘‘yesa’’ntiādi. Tattha ‘‘yesañhi kappati maṃsaṃ, tesaṃ sappī’’ti idaṃ vacanaṃ kiṃ payojanaṃ sādhetīti vuttaṃ hoti. Idāni paricchedaniyamanasaṅkhātaṃ taṃpayojanañca tabbisayañca dassetumāha ‘‘paṇītabhojanassā’’tiādi. Paṇītabhojanassa paricchedaniyāmananti yojanā. Sattāhakālike pañcavidhe bhesajjeti vuttaṃ hoti, niddhāraṇe bhummaṃ. Nissaggiyassa vatthūnanti niddhāritabbadassanaṃ. Nissaggiyassāti ettha taṃhetukassa pācittiyassāti attho. Vatthūnanti sappinavanītadvayameva vuttaṃ. Sattāhakālike nissaggiyapācittiyassa vatthu nāma etesameva sappinavanītāni, paṇītabhojanañca tesameva khīradadhisappinavanītānīti dassetuṃ tathā vuttaṃ, na akappiyamaṃsasattānaṃ sappiādinivāraṇatthaṃ vuttanti ayaṃ pāḷiyaṃ tathāgatā dhippeto atthoti vuttaṃ hoti.
792 对于已取、已领受等情形,以及已受取、已领受等情形中的生酥,一切判定都应依照在酥(熟酥)部分所说的方式来理解,这就是句子的连接方式。通过“等”这个字,还包括了食前、食后由已受取的乳和酪制成的生酥,由已取的乳和酪制成的生酥,以及同样属于不许可食用的肉生酥。“一切判定”涵盖了犯戒与不犯戒等所有判定,正如义注中所说:“一切犯与不犯、可用与不可用的方式。”巴利
792.Gahituggahitādike uggahitapaṭiggahitādike navanītepi sabbo vinicchayo sappimhi vuttanayeneva veditabboti yojanā. Ādi-saddena purebhattaṃ, pacchābhattaṃ paṭiggahitakhīradadhīhi, uggahitakhīradadhīhi ca kataṃ navanītaṃ, tādisameva akappiyamaṃsanavanītañca saṅgahitaṃ. Sabbo vinicchayoti āpattiādikaṃ sabbavinicchayaṃ saṅgaṇhāti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbo āpattānāpattiparibhogāparibhoganayo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.622).
793-4 比丘们洒下去,这里依义可得“在钵里”。日光熟,是指在阳光下融化了的。混合,即过滤者。巴利
793-4.Bhikkhūnaṃ ākirantīti ettha ‘‘patte’’ti sāmatthiyā labbhati. Ādiccapakkanti ātape vilīnaṃ. Saṃsaṭṭhaṃ parissāvitaṃ.
795-6 795-6. 芝麻油、芥子油、蜜油、蓖麻油。“已取”就是已接受。食前,有食也好,无食也好,都应当涂用——应该这样理解。“以它们为据”是指以那些超过七天的油为据,也就是在计算油器时所说的意思。巴利
795-6. Tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ. Gahitanti paṭiggahitaṃ. Purebhattaṃ sāmisampi nirāmisampi sāyitabbanti yojanā. Tesaṃ vasāti sattāhātikkantānaṃ tesaṃ telānaṃ vasena, telabhājanagaṇanāyāti vuttaṃ hoti.
798 他们三者,就是蓖麻、末度迦、芥子三种种子。巴利
798.Tesaṃ tiṇṇampīti eraṇḍamadhukasāsapabījānaṃ tiṇṇaṃ.
799 舍堕波逸提。巴利
799.Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
800 这里“芥子等”中的“等”字,是逆着顺序把末度迦和蓖麻也包括进来。“取得”就是接受过来。应当这样理解:比丘如果为了榨油而取得并存放芥子等种子,超过七天,就可能犯恶作罪。巴利
800.Sāsapādīnanti ettha ādi-saddena paṭilomena madhukeraṇḍakānaṃ gahaṇaṃ. Gahetvāti paṭiggahetvā. Bhikkhunā telatthāyeva gahetvā ṭhapitānaṃ sāsapādīnaṃ sattāhātikkame dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
801-2 椰子与迦兰阇,即椰子与迦兰阇两类;那些椰子果的油,以及那塔玛拉树核的油,如此相连。咖儒瓦咖,即阿德西籽。楝与国桑巴咖,即楝与国桑巴咖两类;那些布吉曼德籽的油,以及潘德纳籽的油,如此相连。帕喇德咖,即名为帕喇德咖的树籽。时限已过,即超过七天。巴利
801-2. Nāḷikerañca karañjañca nāḷikerakarañjāni, tesaṃ, nāḷikeraphalānaṃ, nattamālaṭṭhīnañca telanti sambandho. Kuruvakassāti atasibījassa. Nimbañca kosambakañca nimbakosambakāni, tesaṃ, pucimandabījassa ca phandanabījassa ca telanti sambandho. Bhallātakassāti evaṃnāmakassa rukkhabījassa. Samayaccayeti sattāhātikkame.
803 在“时分食的分别”这一说法里,“时分食”是分别,用来限定“这是事”;它也是对应当受用、应当简别的事所作的限定。“尽寿”也同样是对它的限定。所谓“其余”,是指注疏中已经说过的“自煮的事、午前午后已接受已执取的事、贮藏的规定等一切”这些特殊类别。这里所说的“也”,就是指在这关于油的抉择中也是如此。巴利
803.Yāvakālikabhedañcāti ettha ‘‘yāvakālika’’nti bhedo visesanaṃ yassāti viggaho, ‘‘idaṃ vatthu’’nti etassa ajjhoharaṇīyavisesitabbassa visesanaṃ. Yāvajīvikantipi tasseva visesanaṃ. Sesanti ‘‘sāmaṃpākasavatthuka purebhattapacchābhattapaṭiggahitauggahitakavatthuvidhānaṃ sabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.622) aṭṭhakathāyaṃ dassitaṃ sesaṃ visesappakārajātamāha. Etthāpīti imasmiṃ telavinicchayepi.
804 熊的脂,鱼的脂,野猪的脂,名为苏苏咖的摩咖拉的脂。虽然摩咖拉已经包括在“鱼”这个说法里了,但因为它属于猛鱼,所以另外单独列出——注疏里是这样说的。驴的脂。依这五种众生,五种脂与油皆成五种,这就是这段话的意思。巴利
804.Acchassa isassa. Macchassa jalajassa. Varāhassa sūkarassa. Susukāsaṅkhātassa makarassa. Macchavacaneneva makarassa saṅgahitattepi vāḷamacchabhāvena visuṃ gahaṇanti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Gadrabhassa kharassa. Imesaṃ pañcannaṃ sattānaṃ vasena pañcavidhānaṃ vasānaṃ telañca pañcappakāraṃ hotīti attho.
805 所谓“净与不净”,说的是净肉与不净肉的有情,这是针对“一切脂油都许可”这句话来说的。在这里,“诸比丘,我允许脂药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂”这段许可文句中,举出熊脂,是因为除了人以外,其他一切不净肉有情的脂都已获得许可,所以用“不净”一词来涵盖它们,应当这样理解。正如注疏中所说:“以‘熊脂’一语,除人脂外,一切不净肉有情的脂都许可了。”这里,不净肉有情的肉之所以不净,应依据注疏的话来了知:“在肉中,人、象、马、狗、蛇、狮、虎、豹、熊、鬣狗这十种肉是不净的。在脂中,只有人脂是不净的。在乳等中,没有所谓不净的。”因为“不净”一词也会把人脂包含进去,为了把它排除,所以特别说“除”。巴利
805.Kappiyākappiyassa cāti kappiyākappiyamaṃsassa sattassāti vuttaṃ hoti, sabbameva vasātelaṃ vaṭṭatīti iminā sambandho. Ettha ‘‘anujānāmi bhikkhave vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) anuññātapāṭhe acchavasāggahaṇena manussehi aññesaṃ sabbākappiyamaṃsasattānaṃ vasāya anuññātattā taṃ saṅgahetuṃ akappiyaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘acchavasa’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.623). Ettha akappiyamaṃsasattānaṃ maṃsānaṃ akappiyabhāvo ‘‘maṃsesu hi dasa manussahatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchānaṃ maṃsāni akappiyāni. Vasāsu ekā manussavasāva. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.623) aṭṭhakathāvacanato veditabbo. Akappiyavacanena manussavasāyapi gayhamānattā tasmiṃ nīharitumāha ‘‘ṭhapetvā’’ti.
806 午前,就是指午前这段时间。混合,是指过滤过的。午前这个词,应该分别和受取后、煮熟、混合这几个词搭配理解。就像律典里说的:在适当的时间受取,在适当的时间煮熟,在适当的时间混合,可以作为油来食用。巴利
806.Purebhattanti purebhatte. Saṃsaṭṭhaṃ parissāvitaṃ. ‘‘Purebhatta’’nti idaṃ ‘‘paṭiggahetvāna, pakkaṃ, saṃsaṭṭha’’nti imehi padehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Yathāha pāḷiyaṃ ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262).
807 把脂熬成油后布施,意思是:取来没有受持过的脂,煮过之后给油。所以注疏里说:“未受具足戒的人做成的、炼出来的脂油,在午饭前受持的,午饭前即使掺有肉末也可以。”从那时以后,应当持守不超过七天。正如注疏所说:“从午饭后开始,七天之内只有不掺肉的才允许。”在这里,无论适时还是非时,当布施掺有可允许或不可允许的肉和脂的油时,像细微肉末之类的东西是不算数的。正如注疏所说:“然而其中若有像微尘一样的肉、筋、骨或血,那是不算数的。”巴利
807.Taṃ katvā detīti apaṭiggahitavasaṃ gahetvā pacitvā telaṃ detīti attho. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anupasampannehi kataṃ nibbaṭṭitavasātelaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.623). Tato uddhaṃ sattāhamanatikkammāti gahetabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.623). Idha ubhayatthāpi kāle, vikāle ca kappiyākappiyamaṃsavasānaṃ telaṃ diyyamānaṃ sukhumamaṃsacuṇṇādikaṃ abbohārikaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yaṃ pana tattha sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārika’’nti (pārā. aṭṭha. 2.623).
808 “受持”在这里,从上下文可以推出是指“脂”;“作”在这里可以推出是指“油”。“作”在这里的意思是煮和滤这两者。“不允许”这句话,是因为受持等三种操作各自分别犯一个恶作才说的。就像律典里说的:“诸比丘,若非时受持、非时煮熟、非时混合,而受用彼者,犯三个恶作。”因为这三种操作,就有三个恶作。“其余”是指:关于取来物、受持物、以脂为基的范围判定,以及依容器计数的犯相差别等,这一类应当说明的差别。巴利
808.Paṭiggahetunti ettha ‘‘vasa’’nti ca kātunti ettha ‘‘tela’’nti ca pakaraṇato labbhati. Kātunti ettha pacituṃ parissāvitunti ubhayamevāti attho. ‘‘Na vaṭṭatī’’ti idaṃ paṭiggahaṇādipayogattaye visuṃ visuṃ dukkaṭattā vuttaṃ. Yathāha pāḷiyaṃ ‘‘vikāle ce bhikkhave paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭāna’’nti (mahāva. 262). Imāni hi tīhi payogehi tīṇi dukkaṭāni honti. Sesoti uggahitakapaṭiggahitakasavatthukavisayo vinicchayo ca bhājanagaṇanāya āpattibhedo cāti evaṃpakāro vattabbaviseso.
809 “取”是指已接受、领受。“由蜜蜂所造”是指由蜜蜂、小蜜蜂、大黄蜂这三类蜂所造。巴利
809.Gahitanti paṭiggahitaṃ. Madhukarīkatanti madhumakkhikākhuddakamakkhikābhamaramakkhikāsaṅkhātāhi tīhi madhukarīhi kataṃ.
810 对诸物的计数:如果蜜结成层状,就按层数来计;如果压榨后放进容器里放着,就按容器来计;如果像树脂一样凝结成块,就按大黄蜂蜜块、蜜团来计;如果各自分开做成一份一份,就按它们各自的数量来计。这就是这段话的意思。巴利
810.Vatthūnaṃ gaṇanāti madhupaṭalena ṭhitaṃ ce, paṭalagaṇanāya, pīḷetvā bhājane pakkhipitvā ṭhapitaṃ ce, bhājanagaṇanāya, silesamiva patthinnaṃ ce, mahābhamaramadhukhaṇḍapiṇḍavasena, visuṃ visuṃ kate tesaṃ gaṇanāyāti attho.
811 这里,“浓的、稀的”当中,糖块和各种砂糖属于浓熟;煮到很稀的糖浆属于稀熟。甘蔗汁的胶状物属于未煮的浓;从甘蔗茎压榨出来的汁液属于未煮的稀。依据共通律典中“糖浆,名为从甘蔗所生”这句话,以及注释书中“糖浆,名为依甘蔗汁”这句话,这里也把甘蔗汁等甘蔗饮料包括在内。有人解说甘蔗具有四时性,这种说法不应作为核心要义来接受。巴利
811.Ghanāghananti ettha guḷañca nānappakārā sakkarā ca ghanapakkaṃ nāma. Pakkatanukaṃ phāṇitaṃ aghanapakkaṃ nāma. Ucchusileso apakkaghanaṃ nāma. Ucchudaṇḍato pīḷitaraso apakkāghanaṃ nāma. ‘‘Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbatta’’nti (pārā. 623) sādhāraṇapāḷivacanato, ‘‘phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāyā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā; vi. saṅga aṭṭha. 98) aṭṭhakathāvacanato ca iha rasādīhi ucchupānampi saṅgahitaṃ. Keci ucchuno catukālikattaṃ vaṇṇayanti, taṃ na sārato paccetabbaṃ.
812 糖浆,是指前面所说的那种糖浆当中的某一种。已取,就是已经接受。巴利
812.Phāṇitanti vuttappakāre tasmiṃ phāṇite aññataraṃ. Gahitaṃ paṭiggahitaṃ.
813 “未混合”是指没有过滤过。“已制糖浆”是指过滤后自己做的糖浆。“食前所取的”是指食前接受下来的。因为已经说过“自己制作”,所以这里的“制作”应当理解为取甘蔗汁。巴利
813.Asaṃsaṭṭhenāti aparissāvitena. Kataphāṇitanti parissāvetvā attanā kataphāṇitaṃ. Purebhattaṃ gahitenāti purebhattaṃ paṭiggahitena. ‘‘Sayaṃ kata’’nti (pārā. aṭṭha. 2.623) vuttattā katanti ucchuraso gahetabbo.
816 做好之后,就是熬好、做成糖浆之后。巴利
816.Katvāti pacitvā phāṇitaṃ katvā.
817 饭后所做的,也包括自己做的、未受具足戒的人做的,以及糖浆。巴利
817.Pacchābhattaṃ katañcāpīti pacchābhattaṃ attanā ca kataṃ anupasampannena ca kataṃ phāṇitampi.
818 用冷水做成的蜜花糖浆,是把蜜花投进冷水里,放一会儿,再揉碎,然后用过滤出来的汁液做成的。巴利
818.Kataṃ…pe… sītavārināti sītudake madhukapupphāni pakkhipitvā ṭhapetvā madditvā parissāvitarasena kataṃ madhukaphāṇitaṃ.
819 “阿萨”是指蜂蜜糖浆。“恶作”是按装它的容器数量来算的。如果加了牛奶做成的蜂蜜糖浆是时限药,那为什么块糖做成的却是七日药呢?对于这个疑问,他们这样辩解:因为块糖是反复洗掉牛奶凝乳后才取用的,所以是允许的。正如注释书中所说:“块糖要反复去除牛奶凝乳来洗净,所以是允许的。”注释书中还说:“除了从种子阶段起就不被允许的蜂蜜花酒之外,生的和熟的蜂蜜花在午饭前是允许的。”巴利
819.Assāti madhukaphāṇitassa. Dukkaṭanti tadādhārabhājanagaṇanāya dukkaṭaṃ. Khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikaṃ ce hoti, kathaṃ khaṇḍasakkarākataṃ sattāhakālikaṃ hotīti vicāraṇāyaṃ khīrajallikaṃ dhovitvā dhovitvā gayhamānattā vaṭṭatīti pariharanti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘khaṇḍasakkaraṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.623). ‘‘Bījato paṭṭhāya na vaṭṭatī’’ti paṭikkhittamadhukapupphamerayaṃ vinā āmakañca pakkañca madhukapupphaṃ purebhattaṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
820 至于“一切果”,指的是芭蕉果、椰枣果之类的果实。巴利
820.Sabbesaṃ pana phalānanti kadalikhajjūriādiphalānaṃ.
821 821. 为了说明共通性,即使在特殊情况下也不改变,所以通过“时限药”这个词,依据“食后若有因缘”这一说法的语义,应当取用除时药以外的三种时限药;依据“食前随意”这一说法的语义,则应当取用全部四种。除时药以外的三种时限药,在食后非时,若有口渴等因缘,比丘单独受用、各自分开受用、或混合在一起受用,都是允许的。四种时限药,在食前时分直到正午,单独受用或混合受用,随宜受用,即使没有因缘,比丘受用也是允许的——应当这样连接理解。巴利
821. Sāmaññajotanāya visesepi avaṭṭhānato ‘‘kālikā’’ti iminā ‘‘pacchābhattaṃ sati paccaye’’ti vacanasāmatthiyā yāvakālikavajjā tayo kālikā gahetabbā , ‘‘purebhattaṃ yathāsukha’’nti vacanasāmatthiyā cattāropi gahetabbā. Yāvakālikavajjā tayo kālikā pacchābhattaṃ vikāle paccaye pipāsādikāraṇe sati kevalampi paccekampi missetvāpi paribhuñjituṃ bhikkhussa vaṭṭanti. Kālikā cattāropi purebhattaṃ kāle yāvamajjhanhā kevalampi missetvāpi yathāsukhaṃ asatipi paccaye paribhuñjituṃ bhikkhussa vaṭṭantīti yojanā.
822 “疮等”是指伤口等。因为说了“不允许涂抹”,所以连外用涂抹也被禁止了。巴利
822.Aruādīnīti vaṇādīni. ‘‘Makkhetuṃ na vaṭṭatī’’ti iminā bāhiraparibhogopi nivārito.
823 在“无犯”这一段里,说到“七日内”这个限定的时候,因为《巴帝摩卡》中已经讲过“对未受具足戒的人,把舍弃的东西、吐出来的东西、排出来的东西,不抱期待地给出去,再拿回来受用”,所以这里“舍弃之后”应当说成“在七日内对未受具足戒的人”。至于“取得之后”,这里是依据“即使超过七日”这个道理才成立的。因此大莲华长老说:“在七日内布施的东西,再拿来受用确实没有犯戒;但为了说明超过七日的东西拿来受用也没有犯戒,才说了这句话。”“取得之后”,是指未受具足戒的人恭敬或不恭敬地布施出来,然后取得。“受用”那里,“取得”是省略的说法。巴利
823.Anāpattivāre ‘‘antosattāha’’nti adhikāre ‘‘anupasampannassa cattena vantena muttena anapekkho datvā paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti (pārā. 625) vuttattā cajitvāti ettha ‘‘antosattāhaṃ anupasampannassā’’ti vattabbaṃ. Labhitvāti ettha ‘‘sattāhātikkamepī’’ti sāmatthiyā labbhati. Tenāha mahāpadumatthero ‘‘antosattāhe dinnassa hi puna paribhoge āpattiyeva natthi, sattāhātikkantassa pana paribhoge anāpattīti dassanatthamidaṃ vutta’’nti. Labhitvāti gahitatelena anupasampannena sakkaccaṃ, asakkaccaṃ vā dinnaṃ labhitvā. Sāyitunti ettha ‘‘labhatī’’ti seso.
824 “无犯,决意”这两个词之间,省略了“七日内”一语,而且它和所有词都搭配。所谓“决意”,就是在七日之内决意:酥、油、脂将成为涂头油或涂身油,蜜将成为疮药涂抹,糖将成为熏屋之物。如果已决意之物和未决意之物混在一起,就应当重新决意。所谓“转让”,就是在七日之内送给另一位已受具足戒者。如果这样送出去,因为对方没有接受,或者虽然对方接受了,但因为是送给另一人的,所以他们无犯——注疏中这样说。巴利
824.‘‘Anāpatti adhiṭṭhetī’’ti dvinnaṃ padānaṃ antare ‘‘antosattāha’’nti seso, sabbapadehipi yujjati. Adhiṭṭhetīti sattāhabbhantare sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā, madhuṃ arumakkhanaṃ, phāṇitaṃ gharadhūpanaṃ bhavissatīti adhiṭṭheti. Adhiṭṭhitena anadhiṭṭhitaṃ ce missaṃ hoti, punapi adhiṭṭhātabbaṃ. Vissajjetīti antosattāhe aññassa upasampannassa deti. Sace tathā dinnaṃ aññena appaṭiggahitattā , tena paṭiggahitampi itarassa dinnattā tesaṃ anāpattīti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.625 atthato samānaṃ) vuttaṃ.
所谓“失坏”,是指在七天之内,因为任何一种原因使它变得不能受用,比如被偷走等而失去。正如注疏中所说:“失坏,就是变得不能受用。”所谓“夺取”,是指别人在这七天之内强行抢走。“以信任而取”,是指别人在这七天之内凭信任拿走。巴利
Vinassatīti sattāhabbhantare yena kenaci ākārena yathā aparibhogaṃ hoti, tathā corikāya haraṇādivasena nassati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vinassatīti aparibhogaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.625). Acchinditvā gaṇhatīti añño tasmiṃ sattāhabbhantare vilumpitvā gaṇhāti. Vissāsaṃ gaṇhatīti tasmiṃyeva sattāhabbhantare añño vissāsaṃ gaṇhāti.
825 由导师以柔和之心将等起等一切阐明为与第一咖提那相同——这是文句的关联。所谓“以柔和之心”,就是被大悲之味浸润、不粗涩的心,也就是乐于不害的心,这是所要表达的意思。所谓“导师”,因为他以现世利益、来世利益等教诫包括诸天在内的世间,所以是导师,也就是那位一切知者、具足十力者、正自觉者。巴利
825. Akathinacittena satthunā samuṭṭhānādayo sabbeva paṭhamena kathinena samā pakāsitāti yojanā. Akathinacittenāti mahākaruṇārasena tintatāya akakkasacittena, avihiṃsābhiratacittenāti vuttaṃ hoti. Satthunāti diṭṭhadhammikasamparāyikādīhi atthehi sadevakaṃ lokaṃ anusāsatīti satthā, tena sabbaññunā dasabalena sammāsambuddhena.
826 在“热季诸月”这里,依语境可以推知说的是“诸月”,这是属格表示限定,意思是“在热季的四个月中”。这里显示所限定的是“剩下的一月”,此处应补上“在应当说的时候”。意思是:从颇求那月黑分初日开始,到揭德月满月结束,这三个月已经过去。所谓剩下的一月,就是从揭德月黑分初日开始,到阿萨荼月满月结束。“热季剩下的一月”,意思就是“在应当说的时候”。巴利
826.Gimhānanti ettha ‘‘māsāna’’nti sāmatthiyā labbhati, niddhāraṇe sāmivacanaṃ, gimhesu catūsu māsesūti attho. Niddhāritabbaṃ dasseti ‘‘māso seso’’ti, ettha ‘‘vattabbe kāle’’ti seso. Phaggunamāsakaṇhapakkhapāṭipadato paṭṭhāya jeṭṭhamāsapuṇṇamipariyosānesu tīsu māsesu atikkantesūti attho. Sesamāso nāma jeṭṭhamāsassa kaṇhapakkhapāṭipadato paṭṭhāya āsāḷhimāsapuṇṇamipariyosāno. Gimhānaṃ māso sesoti vattabbe kāleti attho.
在热季的最后一个月,也就是揭德月的黑分,如果还没拿到雨浴衣,那么可以去寻求、拿到后可以制作,但不可以决意和穿着。阿萨荼月的前半月,可以寻求、制作和穿着,但不可以决意。从阿萨荼月黑分第一天开始,一直到最后的迦提迦月满月,这整段时间里四件事都许可。这就是这里的简要总结。巴利
Imasmiṃ pacchime gimhamāse jeṭṭhamāsassa kaṇhapakkho vassikasāṭikā ce na laddhā, pariyesituṃ laddhaṃ kātuṃ khettaṃ, adhiṭṭhānanivāsanānaṃ akhettaṃ. Āsāḷhipurimapakkho pariyesanakaraṇanivāsanānaṃ khettaṃ, adhiṭṭhātuṃ akhettaṃ. Āsāḷhikaṇhapakkhapāṭipadato yāva pacchimakattikapuṇṇamī, idaṃ catunnampi khettanti ayamettha saṅkhepo.
应当寻求:按照“那些人在先前布施雨季衣”等句在分别文中所说的方式,走到先前布施雨季衣的人那里,不用“请把雨季衣布施给我”这类话直接开口乞求,而只是以“现在是雨季衣的时候,是雨季衣的时节,别人也在布施雨季衣”这样仅仅唤起对方忆念的方式去寻求。巴利
Pariyeseyyāti ‘‘ye manussā pubbe vassikasāṭikaṃ dentī’’tiādinā (pārā. 628) padabhājane vuttanayena pubbe vassikasāṭikadāyakaṃ upasaṅkamma ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’’ntiādinā vacanena aviññāpetvā ‘‘kālo vassikasāṭikāya samayo vassikasāṭikāya, aññepi manussā vassikasāṭikaṃ dentī’’ti evaṃ satuppādamattakaraṇena pariyeseyya.
“衣”是指雨季衣。“剩下的半个月”这句,要和“热季”连在一起理解。这里应当补上“在应当说的时候”,意思是阿萨荼月的前半月。“作已”在这里根据语境可以理解为“已得”。也就是说,按照前面所说的方式,或者通过唤起忆念,或者从其他具足信心的家族那里得到,再经过缝制、染色、作净、点净而完成,这就叫“作已”。“穿着”是指应当穿。巴利
Sāṭikanti vassikasāṭikaṃ. ‘‘Addhamāso seso’’ti idaṃ ‘‘gimhāna’’nti imināva yujjati. Tattha ‘‘vattabbe kāle’’ti ajjhāharitabbaṃ, āsāḷhimāsassa purimapakkheti attho. Katvāti ettha ‘‘laddha’’nti sāmatthiyā labbhati. Yathāvuttanayena satuppādena vā avasesānaṃ saddhāsampannakulānaṃ vā santikā laddhaṃ sibbanarajanakappabindudānavasena niṭṭhāpetvāti vuttaṃ hoti. Paridaheti nivāseyya.
827-8 在被认可的后时(piṭṭhisamaya)之时,是指在所说的七个月里。按照义注所说:“从迦提月(Kattikā)满月之后的第一天(黑分初日)开始,直到逝瑟咤月(Jeṭṭhā)的根本满月为止,这七个月就叫作后时。”对亲族、非亲族等人生起忆念——这是句子的连接方式。用“等”这个字,是把已邀请的和未邀请的都包括进来。正如义注中所说:“从非亲族、未邀请者之处。”巴利
827-8.Piṭṭhisammate samayeti ‘‘kattikapuṇṇamāsiyā pana pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva jeṭṭhamūlapuṇṇamā ime satta māsā piṭṭhisamayo nāmā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628) evaṃ dassitesu sattasu māsesu. Ñātakāññātakādino satuppādaṃ katvāti yojanā. Ādi-saddena pavāritāpavāritānaṃ saṅgaho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘aññātakaappavāritaṭṭhānato’’ti.
“于他们”指的是亲族、非亲族、已邀请、未邀请的人。“如是”这个词,是用来说明“构成舍堕罪”。这个罪,在非亲族、未邀请的人那里,是依非亲族乞求学处而成立的。正如义注中所说:“以‘请施我雨季衣’等语乞求并让人做成,依非亲族乞求学处构成舍堕波逸提。”如果是亲族或已邀请的人,依那条学处不犯,但因为属于后时,所以依此学处仍然犯罪。在非亲族、未邀请的人那里,应当知道此罪是与后面所说的由轨范违犯所产生的恶作一同生起的。巴利
Tesuyevāti ñātakaaññātakapavāritaappavāritesu. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘hoti nissaggiyāpattī’’ti idaṃ dassitaṃ. Sā āpatti aññātakaappavāritesu aññātakaviññattisikkhāpadena hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’ntiādinā nayena viññattiṃ katvā nipphādentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.628). Ñātakapavāritesu tena sikkhāpadena anāpatti, piṭṭhisamayattā iminā āpatti hoti. Aññātakaappavāritesu ca vakkhamānanayena vattabhedadukkaṭena saddhiṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
829-30 把“非亲族等”作为起点来理解,即是连接上下文。用“等”这个字,是把没有邀请的人也包括进来。“在被称为腹时的时节”,是说除了前面说过的后时七个月之外,另外说的那五个月。正如义注中所说:“从逝瑟吒月满月的后一个黑分初日开始,直到迦提月满月为止,这五个月叫作腹时。”“衣”是指雨季衣。“未曾施过的人”,是指那些以前没有施过雨季衣的人;这里是在说明行为差别的原因。这里所谓行为差别,就是根据“那些人先前施过雨季衣”等说法,对曾经施过的人应当生起的忆念,却对未曾施过的人去做。通过这种排除,就表明在曾经施过的人那里没有这一规定。巴利
829-30. Aññātakādino katvā pana satuppādanti yojanā. Ādi-saddena appavāritānaṃ saṅgaho. Kucchisaññite samayeti yathāvuttapiṭṭhisamaye sattamāse vinā itare pañca māsā vuttā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pana pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva kattikapuṇṇamā ime pañca māsā kucchisamayo nāmā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628). Vatthanti vassikasāṭikaṃ. Adinnapubbesūti yehi vassikasāṭikā na dinnapubbā, tesu, iminā vattabhedassa kāraṇamāha. Iha vattabhedo nāma ‘‘ye manussā pubbe vassikasāṭikacīvaraṃ dentī’’tiādivacanato (pārā. 628) dinnapubbesu kātabbassa satuppādassa adinnapubbesu karaṇaṃ. Byatirekato dinnapubbesu natthīti dīpitaṃ hoti.
这里的“于此”是指非亲族等人。用“舍堕”这个词,是说明由非亲族请求这一学处所犯的罪。正如在“腹时四句”中所说:“作了请求并让人织成,依非亲族请求学处,犯舍堕。”这个波逸提罪,对通常施与雨浴衣的人来说也同样成立;这一点从义注中“然而这个对通常施与雨浴衣的人,也确实成立”这句话可以知道。巴利
Tatrāti aññātakādimhi. ‘‘Nissaggiya’’nti iminā aññātakaviññattisikkhāpadena āpattiṃ āha. Yathāha kucchisamayacatukke ‘‘viññattimpi katvā nipphādentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiya’’nti. Ayaṃ pācittiyāpatti pakatiyā vassikasāṭikadāyakesupi hotīti idaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘idaṃ pana pakatiyā vassikasāṭikadāyakesupi hotiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628) vacanato viññāyati.
831 令雨淋:只是用从空中落下的雨水把身体弄湿,这就说明用瓶等器具浇淋是允许的。注疏中说,用没有衣布裹身的方式沐浴是允许的。虽有衣:即使有雨浴衣。于终了时犯恶作:以此说明按水滴数量计罪。露地:指没有被树木等任何东西遮盖的地方。巴利
831.Ovassāpetīti ākāsato patitaudakeneva kāyaṃ temeti, iminā ‘‘ghaṭādīhi osiñcituṃ vaṭṭatī’’ti dīpitaṃ hoti. ‘‘Nibbakosambunā nahāyituṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Satipi cīvareti vassikasāṭikāya satiyāpi. ‘‘Pariyosāne dukkaṭa’’nti iminā bindugaṇanāyāti dīpeti. Vivaṭaṅgaṇeti rukkhādinā kenaci anāvaṭaṭṭhāne.
832 “于月”是指热季的最后一个月。巴利
832.Māsasminti gimhānaṃ pacchimamāsasmiṃ.
833 《注疏》里说:“‘未断衣者’这句话,只是针对雨浴衣说的。”穿着雨浴衣洗澡时,遇到盗贼的危险,就叫作急难。“浴室”,是指为了洗澡而建的房间。“池”这个词,涵盖了莲池、天然湖等。从上下文可以推出,“浴者”是指裸身洗澡的人。《注疏》里还说:“仅仅是用从空中落下来的水。”巴利
833. ‘‘Acchinnacīvarassāti etaṃ vassikasāṭikameva sandhāya vutta’’nti (pārā. aṭṭha. 2.630) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Vassikasāṭikaṃ nivāsetvā nahāyantassa corupaddavo āpadā nāma. Nhānakoṭṭhakanti nahānatthāya katakoṭṭhakaṃ. ‘‘Vāpī’’ti iminā pokkharaṇijātassarādayo upalakkhitā. Nhāyantassāti naggo hutvā nahāyantassāti pakaraṇato labbhati. ‘‘Ākāsato patitaudakenevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.629) aṭṭhakathāyameva vuttaṃ.
834 在非时寻求、制作、受持、穿着而犯,因此称为“作”。以身体和言语做表白等行为的人,就有身业和语业。巴利
834.Kriyanti akāle pariyesanakaraṇaadhiṭṭhānanivāsanehi āpajjitabbato kiriyaṃ. Kāyena ca vācāya ca viññāpanādiṃ karontassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ hoti.
835 第835条:从“若有比丘亲手把衣给了比丘”这句话来看,这里的“自己”指的就是“比丘”;而从“给了”和“比丘”这两个词的关系来看,受衣者就是那位比丘。“衣”是指六种衣当中任何一种可以用来作净施的、最后那件衣。从“愤怒、不满而夺走”这句话来看,“夺走者”这里省略了“愤怒、不满”这两个限定,意思是说,是愤怒、不满的人亲自夺走,或者叫人去夺走。“那件”指的是自己给出去的那件衣。通过“当作自己的想”这一说法,说明这种情况还不构成波罗夷罪。巴利
835. ‘‘Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā’’ti (pārā. 632) vacanato sāmanti ettha ‘‘bhikkhū’’ti ca datvāti ettha ‘‘bhikkhussa’’iti ca labbhati. Cīvaranti channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ. ‘‘Kupito anattamano acchindeyyā’’ti (pārā. 632) vacanato acchindantassāti ettha ‘‘kupitassa anattamanassā’’ti seso, kupitassa anattamanassa acchindantassa vā acchindāpentassa vāti attho. Tanti attanā dinnacīvaraṃ. ‘‘Sakasaññāyā’’ti iminā pārājikāya avatthubhāvaṃ dīpeti.
836 “如是”这个词,就是在表明只有一种罪。巴利
836.Tathāti ekāyeva āpattīti dīpeti.
837 所谓“诸衣的”,就是诸衣的;“彼的”,就是比丘的。巴利
837.Vatthānanti cīvarānaṃ. Assāti bhikkhussa.
841 拿僧伽梨,取上衣,这是连接方式。巴利
841. Saṅghāṭiṃ gaṇha, uttarāsaṅgaṃ gaṇhāti yojanā.
842 842.“可作净施的、最后的”:在这里,可以理解为“衣”。从长度上说,一木匠手宽,横向也同样,达到一拃大小的布片,从最低限度来说,就叫作“可作净施”。应当这样连接:其他任何资具,乃至针也包括在内。“他人”,指另一个人。“令夺”,意思是让人夺取。对于令夺者,因为涉及双业作者,所以“他人”和“资具”是双重对象。“其他”是资具的修饰语。恶作,按事物数量和言语数量来计算。巴利
842.Vikappanupagaṃ pacchimanti ettha ‘‘cīvara’’nti labbhati. Āyāmato vaḍḍhakihatthaṃ tiriyaṃ tathā vidatthippamāṇaṃ vatthakhaṇḍaṃ heṭṭhimaparicchedato vikappanupagaṃ nāma. Aññaṃ kiñci parikkhāranti yojanā, antamaso sucimpīti vuttaṃ hoti. Paraṃ puggalaṃ. Chindāpentassāti acchindāpentassa. Kāritantassa dvikammakattā ‘‘para’’nti ca ‘‘parikkhāra’’nti ca kammadvayagahaṇaṃ. Aññanti parikkhāravisesanaṃ. Dukkaṭaṃ vatthugaṇanāya, vacanagaṇanāya ca.
844 “如是”这句应这样连接:如同对未受具足戒的人,有“未受具足戒”想,就犯恶作;同样,对未受具足戒的人……乃至对心存疑惑的人,也犯恶作。“正在夺取的人”这里,要把前面所说的“未受具足戒的人”通过变格改成属格,再补上“已给予”来连接;“衣”这个词从上下文可以推知。整句的意思是:正在夺取已给予未受具足戒者的衣的人。巴利
844.Evanti yathā anupasampanne anupasampannasaññino dukkaṭaṃ, evaṃ anupasampanne…pe… vematikassāpi dukkaṭanti yojanā. Acchindantassāti ettha yathāvuttaṃ ‘‘anupasampanne’’ti idaṃ vibhattivipariṇāmena sāmivacanaṃ katvā ‘‘dinna’’nti ajjhāhārena saha yojetabbaṃ, ‘‘cīvara’’nti pakaraṇato labbhati, anupasampannassa dinnaṃ cīvaraṃ acchindantassāti vuttaṃ hoti.
845 “或那个人”:就是指衣服被布施给的那个人,也就是那位比丘。应当这样连接理解:不管他是满心欢喜还是心怀嗔怒,他都会给。“或仅仅因为信任”:应当这样连接理解:是出于信任才拿的。巴利
845.So vāti yassa cīvaraṃ dinnaṃ, so eva vā bhikkhu. Tuṭṭho vā duṭṭho vā so detīti yojanā. Vissāsameva vāti vissāsaṃ katvā gaṇhatoti yojanā.
846 这里,在这个学处中。巴利
846.Etthāti imasmiṃ sikkhāpade.
847 “令知”是指为了织布而提出请求。“六种线”是指在词句分析中提到的“麻、棉、丝、毛、粗麻布、大麻”这六种线。“毛”是指羊毛线。“粗麻布”等六种线,应按照下文衣的抉择中所说的来理解。用来做衣的布称为“衣”。“由织布者”:是指由如法或不如法的织工。有些本子中出现了“令织不许可”的读法,但因为与“若”这个词不搭配,所以那不是正确的读法。“令织”的读法则搭配得上,因此应连起来理解为“若令织”,意思是:如果为了自己的利益而让人织。巴利
847.Viññāpetvāti vatthavāyāpanaṃ sandhāya yācitvā. Chabbidhaṃ suttanti padabhājane ‘‘khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅga’’nti (pārā. 638) āgataṃ chappakāraṃ suttaṃ. Kambalanti eḷakalomasuttaṃ. Sānulomāni chappakārasuttāni heṭṭhā cīvaravinicchaye vuttānusārena veditabbāni. Cīvaratthaṃ vatthaṃ ‘‘cīvara’’nti vuttaṃ. Tantavāyehīti kappiyākappiyehi pesakārehi. Potthakesu ‘‘vāyāpetuṃ na vaṭṭatī’’ti pāṭho dissati, ‘‘sace’’ti iminā ayujjamānattā so apāṭho. ‘‘Vāyāpeti na vaṭṭatī’’ti pāṭho yujjatīti sace vāyāpetīti yojanā, attano atthāya yadi vāyāpeyyāti attho.
848 同样地,是不如法的。那是怎样的呢?回答说:“非亲戚之类”。所谓“非亲戚之类”,就是以非亲戚为首,也就是非亲戚等;“等”这个字包含了没有受邀请的人。意思是:如果一位比丘对织布的人来说,既不是他的亲戚,也没有受他邀请,那么这位比丘向这位被称为“非亲戚之类”的织布者提出要求,这位织布者就是不如法的。巴利
848.Tathā akappiyo. Kīdisoti āha ‘‘aññātakādiko’’ti. Aññātakādikoti aññātako ādi yassa so aññātakādiko. Ādi-saddena appavārito gahito. Yo bhikkhu tantavāyassa aññātako, tena appavārito ca, tassa aññātakādiko bhikkhunā viññatto so tantavāyo akappiyoti attho.
849 “由不如法”:是指由被(比丘)告知(的织工)。“令(他)织”这一句里,省略了“每做一次加行就犯恶作,由获得(衣)时(犯舍堕)”这层意思。正如律文所说:“若令(他)织,每做一次加行就犯恶作;由获得时成舍堕。”巴利
849.Akappiyenāti viññāpitena. Vāyāpentassāti ettha ‘‘payoge payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhenā’’ti seso. Yathāha ‘‘vāyāpeti, payoge payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiya’’nti (pārā. 638).
850 “织成多少时成舍堕?”所以他说“一搩手量”等。“一肘量”就是一肘量。在分别句中说的是“由获得时成舍堕”,这里为什么说“织成时成舍堕”?因为义注里是这样说的。那义注里又为什么也这样说?因为紧接着织成之后,它就已成为自己的所有物,织成之处就已经获得了。分别句里也是根据这个意思,说“由获得时成舍堕”。所以,只要衣在增长,按这个量计算的罪也在增长。“在板上也”:这里“板”指的是织布的地方,在那里把线收拢后放置。应当这样连接:在板上、在每一块板上,也说舍堕。巴利
850. Kittake vīte nissaggiyaṃ hotīti āha ‘‘vidatthimatte’’tiādi. Hatthamatteti ratanamatte. Padabhājane ‘‘paṭilābhena nissaggiya’’nti vuttaṃ, idha ‘‘vīte nissaggiya’’nti kasmā āhāti? Aṭṭhakathāyaṃ vuttattā. Tatthāpi tathā kasmā vuttanti? Tadanantaraṃ attano santakattā vītavītaṭṭhānaṃ paṭiladdhameva hoti, padabhājanepi iminā adhippāyena paṭilābhena nissaggiyaṃ vuttaṃ, tasmā yāva cīvaraṃ vaḍḍhati, tāva iminā pamāṇena āpattiyo vaḍḍhanti. Phalakepi cāti ettha phalakaṃ nāma turivītaṭṭhānaṃ, yattha saṃharitvā ṭhapenti. Phalake phalakepi ca nissaggiyaṃ vuttanti yojanā.
851 “以彼”是指由那个被通知的织工。“如法的线”是指没有通过通知而得到的线。应该这样理解:如果让如法的织工织不如法的线,同样犯恶作。巴利
851.Tenevāti viññattatantavāyeneva. Kappiyaṃ suttanti aviññattiyā laddhasuttaṃ. Kappiyena tantavāyena akappiyasuttaṃ vāyāpentassa tatheva dukkaṭanti yojanā.
852 或者按“间隔”来理解:只因为用如法和不如法的线织成,就犯恶作。意思是:在那些间隔处,由于展开并织入不如法的线,就犯恶作。或者按“纵向”或“横向”来理解:只因为用如法和不如法的线织成,就犯恶作。意思是:纵向展开如法的线之后,横向用不如法的线织入,就犯恶作。由于“或”这个字,也应该按相反的情况来理解:纵向展开不如法的线之后,横向用如法的线织入,这就是这里相反的情形。这里的“织成”,应当连着“在每一块板上”来理解。巴利
852. Ekantarikato vā kappiyākappiyeheva suttehi vīte dukkaṭanti yojanā, antarantarā akappiyasuttānaṃ pasāraṇena, vāyanena ca dukkaṭaṃ hotīti attho. Dīghato vā tiriyato vā kappiyākappiyeheva suttehi vīte dukkaṭanti yojanā, dīghato kappiyasuttaṃ pasāretvā tiriyaṃ akappiyasuttena vīte dukkaṭaṃ hotīti attho. Vāggahaṇena vuttavipariyāyatopi yojetabbaṃ. Dīghato akappiyasuttaṃ pasāretvā tiriyato kappiyasuttena vīteti ayamettha vipariyāyo. Vīteti ettha ‘‘phalake phalake’’ti anuvattetabbaṃ.
853 应这样连接理解:由如法或不如法的织工,把如法的经文和不如法的经文混在一起织成后,在每一块织成的织板上,那位比丘都得恶作。“韦”只是一个虚词;或者,“韦”的意思是在那已织成的东西之中。巴利
853. Kappiyākappiyehi tantavāyehi kappiyākappiyasuttaṃ missetvā kate vīte phalake phalake tassa bhikkhussa dukkaṭanti yojanā. Veti nipātamattaṃ, atha vā ve tasmiṃ kate vīteti attho.
854-5 他们先说明了如法织工与不如法织工的差别,然后这样连接文义:如果仅凭(纬线的)往返次数来判定,那么若他们织入的是不如法的线……“由不如法的纬线已织成”——为了照顾文句的节奏,才说“已织成”。“在量时”,是指在可以作为分别依据的最后那个尺寸时。“少于彼”,是指少于那个可以作为分别依据的最后尺寸。“以其余”,是指以如法的织工。应当这样连接理解:在两种情况下,即在(正好达到)那个尺寸时和少于那个尺寸时,都只犯恶作。巴利
854-5.Te kappiyākappiyatantavāyā paricchedaṃ dassetvā vāreneva akappiyasuttaṃ sace vinantīti yojanā. Akappiyena tantavāyena vīte. Chandānurakkhanatthaṃ ‘‘vite’’ti vuttaṃ. Pamāṇasminti vikappanupagapacchimappamāṇasmiṃ. Tadūneti tato vikappanupagapacchimappamāṇato ūne. Itarenāti kappiyatantavāyena. Ubhayatthāti pamāṇasmiṃ, tadūne ca dukkaṭaṃ evāti yojanā.
856 如果如法织工和不如法织工两人一起抓住织筘的两端,仅从一侧编织,这就是这里的连接方式。把横线穿进去之后,用以敲打使它变得密实者,这叫作织筘。巴利
856. Sace kappiyākappiyatantavāyā dvepi vemaṃ ubhayakoṭiyā gahetvā ekatova vinanti vāti yojanā. Tiriyaṃ suttaṃ pavesetvā yena ākoṭento ghanabhāvaṃ sampādenti, taṃ vemaṃ vuccati.
857 “一切处的差别”是指:由如法线和不如法线以及织工做成的织物,在足量、不足量、一肘间隔、纵向、横向等各种情形中,一切处的类别差别。“罪行的差别”是指:用不如法线,在纵向、横向上由不如法织工所织的地方,如果符合量度,就犯波逸提;在其他情况下,就犯恶作。这就是罪行的差别。巴利
857.Sabbattha bhedeti kappiyākappiyasuttatantavāyehi kate pamāṇatadūnaekantarikadīghatiriyappakāre sabbattha vārabhede. Āpattibhedoti akappiyasuttehi āyāmavitthārato akappiyatantavāyena vītappadese pamāṇayutte pācittiyaṃ, itaratra dukkaṭanti bhedo.
858 所谓“如法的织工”,是指亲属、受邀者,或者以如法的报酬雇用的人。巴利
858.Kappiyo tantavāyo nāma ñātako vā pavārito vā kappiyamūlena payojito vā.
859 859. 为了说明“无犯:缝衣、腰带、肩带、钵袋、滤水囊、亲属、受邀者、为他人、用自己的财物”等这一整套无犯的情形,所以说了“无犯”等话。在这里,凡是已经指明的,固然可以依照特征来了知;没有明确指出的,也应当同样理解。其中,“为了缝衣”的意思是:为了缝衣而向人讨线,无犯。“财物”指的是米等如法之物。在“滤水囊”等语句中,处格表示目的,也就是说:为了滤水囊等目的而向织工讨线,无犯。巴利
859. ‘‘Anāpatti cīvaraṃ sibbetuṃ, āyoge, kāyabandhane, aṃsabaddhake, pattatthavikāya, parissāvane, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanenā’’tiādikaṃ (pārā. 640) anāpattivāraṃ dassetumāha ‘‘anāpattī’’tiādi. Idha niddiṭṭhova lakkhaṇena aniddiṭṭhampi veditabbaṃ. Ettha cīvaraṃ sibbetuṃ suttaṃ viññāpentassa anāpattīti yojanā. Dhanaṃ nāma taṇḍulādi kappiyavatthu. ‘‘Parissāvane’’tiādīsu nimittatthe bhummaṃ, parissāvanādinimittaṃ suttañca tantavāye ca viññāpentassa anāpattīti vuttaṃ hoti.
860 未受邀请的非亲戚:是指没有受到邀请的非亲戚。按照分别句里所说的方式——“尊者,您需要什么样的衣?我该为您张罗什么样的衣?”——以分别说所述的方式,未受邀请的非亲戚,就是这个意思。亲自:就是前去。特别指定:是指殊胜的指定,也就是额外的规定做法。犯:就是去做。好比说:“贤友,这件衣是为我而织的,请把它做得长、做得宽、做得厚、织得好、展得好、刮得好、梳得好。”像这样,为做成比施主意图更长等而作安排,就说他犯了。巴利
860.Appavāritaññātīnanti appavāritānaṃ aññātīnaṃ, ‘‘kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ vāyāpemī’’ti (pārā. 643) padabhājane vuttanayena appavāritānaṃ aññātīnanti attho. Sameccāti upagantvā. Vikappanti visiṭṭhaṃ kappaṃ adhikavidhānaṃ. Āpajjatīti karoti, ‘‘idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karothā’’tiādinā (pārā. 642) nayena dāyakānaṃ adhippāyato adhikataraāyatādikaraṇatthaṃ vidhānaṃ karotīti vuttaṃ hoti.
这里,“长”就是长。“宽”就是宽。“厚”就是密实。“善织”就是织得很好,在各方面都织得均匀。“善展”就是展得很好,在各方面都把线均匀地展开。“善刮”就是用刮刀刮得很好。“善梳”就是用梳子梳得很好。“善清洗”就是清洗得很干净,意思是清洗得很干净。巴利
Tattha āyatanti dīghaṃ. Vitthatanti puthulaṃ. Appitanti ghanaṃ. Suvītanti suṭṭhu vītaṃ sabbaṭṭhānesu samaṃ katvā vītaṃ. Suppavāyitanti suṭṭhu pavāyitaṃ sabbaṭṭhāne samaṃ katvā tante pasāritaṃ. Suvilekhitanti lekhaniyā suṭṭhu vilikhitaṃ. Suvitacchitanti kocchena suṭṭhu vitacchitaṃ, suviniddhotanti attho.
861 为了说明让线增长的方式,所以说道“因长、因宽、因厚”。而在分别句中,“依照那句话,做成长的、或做成宽的、或做成厚的,在动手做的时候犯恶作,在拿到手的时候犯舍堕”,这里说的正是长等三种。在“让线增长”这件事上,应当把紧接着要说的“在动手做的时候犯恶作,在拿到手的时候”这一剩余文句连接起来理解。意思是:施主们称量后所布施的量,比丘用各种方式把线加长,以这一切所作的行为,比丘在动手做时犯恶作,在拿到手时犯舍堕。巴利
861. Suttavaḍḍhanappakāraṃ dassetumāha ‘‘dīghāyatappitatthāyā’’ti. Tena ca padabhājane ‘‘tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hotī’’ti (pārā. 643) etaṃ āyatādittayameva vuttaṃ. Suttavaḍḍhanake kateti ettha anantaraṃ vattabbena ‘‘payoge dukkaṭaṃ paṭilābhenā’’ti pāṭhasesena saha yojanā kātabbā, dāyakehi tulayitvā dinnappamāṇato suttaṃ vaḍḍhituṃ tena katena sabbenāpi payogena bhikkhuno dukkaṭañca paṭilābhena nissaggiyapācittiyañca hotīti attho.
862 这段是在说明:对亲属等人的织工,当比丘对衣服作出分配(指定)时,不犯戒。这里“以自财物”后面要补上“所雇用的”,用来修饰“织工”。整句的意思是:对于用自己财物所雇用的织工,当比丘对衣服作出分配时,不犯戒。也就是说,拿自己拥有的如法物品,对那些织造的人作出分配时。还应结合后面“对于为他人利益而织造的人作出分配时”这一句来理解。巴利
862. Ñātakādīnaṃ tantavāyesu cīvare vikappaṃ āpajjantassa anāpattiṃ viniddiseti yojanā. Attano dhanenāti ettha ‘‘payojitesū’’ti seso, tantavāyesūti etassa visesanaṃ. Attano dhanena payojitesu tantavāyesu cīvare vikappaṃ āpajjantassa anāpattiṃ viniddiseti yojanā, attano santakaṃ kappiyavatthuṃ gahetvā vinantesu vikappaṃ āpajjantassāti attho. Aññassatthāya vinantesu vikappaṃ āpajjantassāti saha pāṭhasesena yojanā daṭṭhabbā.
863 想要织出很贵的布,却让织工织成很不值钱的布,这种情况不算犯戒——这是这段的连缀解释。巴利
863. Mahagghaṃ kattukāmino tantavāyehi appagghaṃ vāyāpentassa anāpattiṃ viniddiseti yojanā.
864 “为已度过雨安居的比丘们”:意思是,先为已入雨安居的比丘们指定(衣的分配)。“在自恣之前所布施的衣”,这是前后关联的表述。这里说的是:按照律文中所说的“迦提月满月前十天到来”,也就是在大自恣布萨日之前,在前迦提月白分第五日,所布施的衣——这属于“名为急迫衣、想前往军队”等语句的分别解释中,由将出行者、病人、孕妇、刚生产者、新得信心者等任何一种人,派人去或者自己前来,说“我供养雨安居衣”而布施的。那件衣就是急迫衣,名为急迫衣。巴利
864.Vassaṃvutthe bhikkhū uddissāti purimikāya vassūpagate bhikkhū uddisitvā. Pavāraṇāya pubbeva yaṃ cīvaraṃ dīyatīti sambandho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇama’’nti (pārā. 648) pāḷiyaṃ vuttaṃ mahāpavāraṇāuposathadivasassa puretarameva pubbakattikamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ yaṃ cīvaraṃ ‘‘accekacīvaraṃ nāma senāya vā gantukāmo hotī’’tiādinā (pārā. 649) padabhājanāgatesu gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhādīsu aññatarena dūtaṃ pesetvā vā attanā vā āgantvā ‘‘vassāvāsikaṃ dammī’’ti vatvā diyyatīti. Taṃ hotaccekacīvaranti taṃ accāyikacīvaraṃ nāma hoti.
865 在自恣日之前,也就是从大自恣日前的第五天起,任何一天。在“分配后如果取用”这句里,应当加上“由谁”;在“不应做”这句里,应当加上“由那个人”;在“他破坏雨安居”这句里,从上下文可以推得。如果分配后由某人取用,那个人不应破坏雨安居;如果他破坏了雨安居,那么他分配后取用的衣就归僧团所有——这是整句的关联。意思是说:破坏雨安居的人,那件衣应当归还给僧团本身。巴利
865.Pure pavāraṇāyevāti mahāpavāraṇāya puretarameva pañcamito paṭṭhāya yasmiṃ kismiñci divase. Bhājetvā yadi gayhatīti ettha ‘‘yenā’’ti ca na kātabboti ettha ‘‘tenā’’ti ca karoti ceti ettha ‘‘so vassaccheda’’nti ca sāmatthiyā labbhati. Bhājetvā yadi yena gayhati, tena vassacchedo na kātabbo. So vassacchedaṃ karoti ce, taṃ bhājetvā gahitacīvaraṃ saṅghikaṃ hotīti yojanā, chinnavassena taṃ cīvaraṃ saṅghasseva dātabbanti vuttaṃ hoti.
866 “正是在时限之内”这句话,应当与“决意”等词分别搭配理解。在词句分析中说:“所谓衣时期间,如果咖提那还没敷展,就是雨安居的最后一个月;如果咖提那已经敷展,就是五个月。”这件急迫衣只能在这所说的时限之内受持。巴利
866.‘‘Antosamayamevā’’ti idaṃ ‘‘adhiṭṭhetī’’tiādīhi padehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Padabhājane ‘‘cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā’’ti vuttasamayabbhantareyeva taṃ accekacīvaraṃ.
867 在咖提那未敷展时,意思是:在那个咖提那未敷展的住处。“但”这个字是用来点出特别的意思。所谓持守,是指在这里还没有作决意、还没有作舍弃而持有的急迫衣,也就是一个月。那唯一的一个月,就叫作一月。从前迦提月第一天开始,一直到后迦提月满月日为止,这段时间所说的月,就是衣时期间。十天的集合叫十日,这是最长的期限,超过这个就不行,也就是以十日为最长的期限,一个月。律典里说“迦提月满月前十天到来”,意思是以前迦提月满月为限的十天加上去。不过在咖提那未敷展时,只是以十日为最长的期限,这一个月就是那件急迫衣的持守期限,这是所持的观点,这样就是意义上的连接。巴利
867.Kathine tu anatthateti yasmiṃ kathinaṃ anatthataṃ, tasmiṃ vihāreti vuttaṃ hoti. Tu-saddo visesatthajotako. Anadhiṭṭhāya avikappetvā pariharīyati ettha accekacīvaranti parihāro, māso, eko ca so māso cāti ekamāso, pubbakattikamāsassa pāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva aparakattikamāsassa puṇṇamī, ayaṃ cīvarakālasamayoti vutto māso. Dasannaṃ ahānaṃ samāhāro dasāhaṃ, taṃ paramaṃ adhikaṃ etassāti dasāhaparamo, māso. ‘‘Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇama’’nti (pārā. 648) pāḷiyaṃ vuttapubbakattikapuṇṇamipariyantadasāhādhikoti attho. Kathine anatthate tu dasāhaparamo ekamāsova tassa accāyikavatthassa parihāro matoti yojanā.
868 在“已敷展咖提那”这句里,说的是“在咖提那已敷展的住处”。这跟“那件急迫衣”相关联。跟“最多十日、五个月”相关联。在咖提那未敷展的住处,从所说的衣时期间——也就是雨安居结束的那个月——以及从咖提那收取之日,也就是最后迦提月黑分初一日开始,一直到颇勒窭那月满月日为止,这中间冬季四个月,加起来共五个月。“已说明”的意思是,像“咖提那未敷展时,是雨安居的最后一个月;咖提那已敷展时,是五个月”这样显示出来。“最多十日”,就是前面已经说过的意思。连起来就是:咖提那已敷展时,最多十日、五个月,是那件急迫衣的持有时间,这是牟尼主所说明的。巴利
868.Atthate kathineti kathinatthatavihāreti vuttaṃ hoti. Tassa accāyikavatthassāti sambandho. Dasāhaparamā pañca māsāti sambandho. Anatthatakathine vihāre yathāvuttacīvarakālasamayasaṅkhātavassānāvasānamāso ca kathinuddhāradivasasaṅkhātapacchimakattikakāḷapakkhapāṭipadato yāva phaggunamāsapuṇṇamī, tāva hemantā cattāro māsā cāti pañca māsā. Pakāsitāti ‘‘anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā’’ti (pārā. 649) dīpitā. Dasāhaparamāti vuttatthoyeva. Atthate kathine dasāhaparamā pañca māsā tassa accāyikavatthassa parihāro kāloti munindena pakāsitāti yojanā.
这里两种情况所说的“最多十日”,要对照注疏里的文句“未敷展咖提那时,是超过十一日的一个月;已敷展咖提那时,是超过十一日的五个月”来思择理解,才能不相违背。按照这样的文句来理解,就不会相违:巴利
Ayamubhayattha vuttā dasāhaparamatā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.650) vuttapāṭhena yathā na virujjhati, tathā vicāretvā gahetabbā. Evañhi pāṭhe sati na virujjhati –
对于那件属于他本人的急迫衣,在咖提那衣尚未敷展时,
守护期最长为一个月零十天,超过则被视为死。
咖提那衣做成之后,就宣布那五个月。
守护期最多以十日为限。巴利
‘‘Tassaccāyikavatthassa , kathine tu anatthate; Parihārekamāsekā-dasāhaparamo mato. Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā; Parihāro dinenekā-dasāhaparamā panā’’ti.
869 以第一段咖提那为连接。把“不作、无心”拆开来理解。“不作”是指在规定期限内不进行决意等行为。巴利
869. Paṭhamena kathinenāti yojanā. ‘‘Akriyaṃ acitta’’nti padacchedo. Akriyanti antosamaye adhiṭṭhānādiakaraṇaṃ.
870-1 “比丘”是指对住在被认为有危险、有恐怖的阿兰若住处的比丘说的。正如经中所说:“凡是那些被认为有危险、有恐怖的阿兰若住处,比丘住在这样的住处时。”与“住过前迦提满月”相连。所谓“前迦提满月”,就是阿萨尤迦月白分的第十五日;但这里按照借代法,把前三个雨安居月称为以它为标志的月份。“满月”在这里是受格,表示与“住”这个动作有完全的关联。意思是:进入前雨安居后,成为安居不中断的人,住了三个月。正如注疏中所说:“因为凡是进入雨安居后住到第一个迦提满月的人。”巴利
870-1.Bhikkhūti sāsaṅkasammate sappaṭibhaye āraññakasenāsane vasantaṃ bhikkhumāha. Yathāha ‘‘yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto’’ti (pārā. 653). Pubbakattikapuṇṇamaṃ vasitvāti sambandho. Pubbakattikapuṇṇamā nāma assayujamāsassa juṇhapakkhapannarasī, ettha pana sahacariyanayena tadupalakkhitā purimikā tayo vassānamāsā vuccanti. Puṇṇamanti ettha vāsakiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Purimikāya vassaṃ upagantvā acchinnavasso hutvā tayo māse vasitvāti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yasmā pana yo vassaṃ upagantvā yāva paṭhamakattikapuṇṇamaṃ vasatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.653-654).
“衣”是指三种衣中的任何一件。“置于村中”是连接语。这里省略了“迦提月满月”和“希望者”,意思是:在后迦提月,因为害怕迦提月的盗贼而想要把衣收存起来的比丘,把衣放在阿兰若住处附近的乞食村中。正如所说:“在迦提月满月之后……希望者可以把三衣中的任何一件衣放在俗家之中。”巴利
‘‘Cīvara’’nti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ vuccati. Gāme ṭhapetvāti sambandho, ettha ‘‘kattikapuṇṇama’’nti ca ‘‘ākaṅkhamāno’’ti ca seso, aparakattikamāse kattikacorabhayena cīvaraṃ paṭisāmetukāmo bhikkhu āraññakasenāsanassa sāmantā gocaragāme nikkhipitvāti attho. Yathāha ‘‘upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ…pe… ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyyā’’ti (pārā. 653).
“在周围有施食的村落”:这是依据“可放在俗家之中,也就是放在周围有施食的村落”这一词句分别解释中所说的。“在后迦提月”:也是依据“迦提月满月,称为迦提四月”的词句分别解释方式而说的。在这里,“迦提月满月”虽然指的是后迦提月白半月的第十五日,但按照相伴而说的方式,也指与它相伴的第四个月。巴利
‘‘Samantā gocaragāme’’ti idaṃ ‘‘antaraghare nikkhipeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyyā’’ti (pārā. 654) padabhājane vuttattā vuttaṃ. ‘‘Aparakattikamāse’’ti ca ‘‘kattikapuṇṇamanti kattikacātumāsinī vuccatī’’ti (pārā. 654) padabhājaniyavasena vuttaṃ. Idhāpi hi ‘‘kattikapuṇṇama’’nti aparakattikajuṇhapakkhapannarasiyā vuccamānāyāpi sahacariyanayena taṃsahacarito catuttho māso vutto.
到这里为止,已经说明:在前安居入雨安居、在大自恣日自恣之后,住在符合所说特征的阿兰若住处、具足阿兰若支的阿兰若比丘,在后迦提月遇到迦提盗贼之险时,把三衣中的任何一件放在施食村里,那个月里就不算与衣分离,因此这是被允许的。为了说明这一点,接下来便以“安放方式”的说明方式说:“就在迦提月……中略……是允许的。”巴利
Ettāvatā purimikāya vassaṃ upagantvā mahāpavāraṇāya pavāretvā vuttalakkhaṇe āraññakasenāsane vasantassa āraññakassa bhikkhuno pacchimakattikamāse kattikacorabhaye sati tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ gocaragāme ṭhapetvā āraññakaṅgaṃ pūrayato cīvarena vippavāso tasmiṃ māse na hotīti anuññātabhāvo dīpito. Tadeva pakāsetuṃ nikkhepopāyasandassanamukhena vakkhati ‘‘kattikeyeva māsasmiṃ…pe… vaṭṭatī’’ti.
现在,就在这个月里,那位比丘因为某件应办的事要去别的地方,而把衣寄放在村里,因此与那件衣分离。世尊在允许这种情况不算犯戒时说过:“那位比丘可能有……应与那件衣分离。”现在为了说明这段话的意思,所以接着说“有因缘……许可”。“有因缘时,如是”的意思是:从“可能有因缘,可能有应办的事”这句话来看,就是当有那样的事情时。“最多六夜”是指:以六夜为极限的居住行为,也就是那个最多六夜的住止行为,这是对行为的限定语,意思是应当做最多六夜的住止行为。“应无彼而住”是指:应当离开寄放在村里的那件衣,住在那个住处之外的其他地方。为了使这一点更清楚,接下来就说“住在其他地方的人,被认为最多六夜”。巴利
Idāni asmiṃyeva māse tato aññattha tassa bhikkhuno kenaci karaṇīyena gacchato gāme ṭhapitena tena cīvarena vippavasato niddosabhāvaṃ anujānantena bhagavatā ‘‘siyā ca tassa bhikkhuno…pe… tena cīvarena vippavasitabba’’nti (pārā. 653) vuttamatthaṃ dassetumāha ‘‘paccaye…pe… sammuti’’nti. Paccaye sati tādiseti ‘‘siyā paccayo, siyā karaṇīya’’nti (pārā. 654) vacanato tādise kicce satīti attho. Chārattaparamanti cha rattiyo paramā yassa vāsakammassa taṃ chārattaparamaṃ, kiriyāvisesanaṃ, chārattaparamaṃ vāsakammaṃ kātabbanti attho. Tena vinā vasitabbanti gāme nikkhittena tena cīvarena vinā tamhā āvāsā aññattha vasitabbaṃ. Tadeva pākaṭaṃ kātuṃ vakkhati ‘‘aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mata’’nti.
这里说的“从那时起”,是指从六夜之后。“更住”,意思是让第七天的黎明升起之后还继续住。就像论中所说:“如果从那以后还继续离开而住,到第七天黎明升起时,就犯舍堕。”这里的“罪”,就是舍堕。“除了僧团的许可”,这句话说的是什么?在优陀夷学处制定之后,世尊在憍赏弥为生病的比丘开许:“诸比丘,我允许给生病的比丘授予三衣不离住的许可。”所以这里说的是:除了僧团先前以白二羯磨给生病比丘授予的不离住许可之外。意思是:得到这个许可的比丘,在病好之前,即使长时间离开那件衣而住,也没有犯。正如注疏中所说:“‘除了比丘的许可’,就是指优陀夷学处中在憍赏弥所开许的那个许可。如果得到了那个许可,超过六夜离开而住也没有犯。”巴利
Tatoti chārattato. Uttari vasatoti sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpetvā vasantassāti attho. Yathāha ‘‘tato ce uttari vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiya’’nti (pārā. 654). Dosoti nissaggiyapācittiyaṃ. ‘‘Vinā saṅghassa sammuti’’nti iminā kiṃ vuttaṃ hoti? Udositasikkhāpade anupaññattiṃ katvā kosambiyaṃ gilānabhikkhuno ‘‘anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ dātu’’nti (pārā. 473) anuññātattā gilānassa bhikkhuno saṅghena ñattidutiyāya kammavācāya purimameva yā avippavāsasammuti dinnā, taṃ vināti vuttaṃ hoti. Tena laddhasammutikena yāva rogo vūpasammati, tāva cirampi tena cīvarena vinā vasituṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘aññatra bhikkhusammutiyāti yā udositasikkhāpade kosambakasammuti anuññātā, tassā sammutiyā aññatra. Sace sā laddhā hoti, chārattātirekampi vippavasituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.653-654).
872-3 为了说明舍弃衣的作法,而说“唯在迦提月……中略……已说明”。所谓“唯在迦提月”,是指在四个月雨安居的最后一个月,也就是迦提月,这是第一支。所谓“于初日自恣”,是第二支。这里应当理解为:在前雨安居期入安居后自恣,也就是说在大自恣日自恣。正如注疏中所说:“在前雨安居期入安居,而于大自恣日自恣。”所谓“与后量相应”,是第三支。“住所”是它的修饰语。这里,阿兰若住所的“后量”是指:从以墙、篱笆或壕沟围起来的村庄的门柱,也就是村门角落,或者未围起来的村庄中应当立界标处的边屋附近,由强壮中等身材的人尽力掷石、石块两次落地之处开始;对于围起来的寺院,连同围墙在内,或者对于未围起来的寺院,在村庄所在的方向,以村边住所、塔或菩提树为界,沿着通往寺院的平常道路,用一搩手深的教师弓量出的五百弓距离。简略地说,应当这样理解。巴利
872-3. Cīvaranikkhepaṃ dassetumāha ‘‘kattikeyeva…pe… pakāsito’’ti. Kattikeyeva māsasminti catunnaṃ vassānānaṃ māsānaṃ pacchime kattikamāseyeva idamekaṅgaṃ. Paṭhamāya pavāritoti dutiyamaṅgaṃ, idha paṭhamāya vassūpanāyikāya vassaṃ upagantvā pavāritoti yojanā, mahāpavāraṇāya pavāritoti vuttaṃ hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘purimikāya upagantvā mahāpavāraṇāya pavārito hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.653-654). Pacchimena pamāṇena yutteti tatiyamaṅgaṃ. Senāsaneti etassa visesanaṃ. Iha āraññakasenāsanassa pacchimappamāṇaṃ nāma pākārena vā vatiyā vā parikhāya vā parikkhittassa gāmassa indakhīlasaṅkhātagāmadvārakoṭṭhakummārato vā aparikkhittassa gāmassa parikkhepārahaṭṭhānasaṅkhāte pariyantagehassa upacāre ṭhitassa thāmamajjhimassa purisassa balappamāṇena vissaṭṭhaleḍḍupātadvayato vā paṭṭhāya parikkhittassa vihārassa saparikkhepaṃ vā aparikkhittassa vihārassa yassaṃ disāyaṃ gāmo hoti, tattha gāmapariyantasenāsanaṃ vā cetiyaṃ vā bodhiṃ vā avadhiṃ katvā vihāragamanīyena pakatimaggena vidatthigambhīraṃ āropitena ācariyadhanunā pamitapañcadhanusatapamāṇadūranti saṅkhepato gahetabbaṃ.
“有畏惧而认可”是第四支;“这里存在恐怖”是剩下的部分。因为巴利原文说:“有畏惧而认可的、有恐怖的。”这两者都是对“住所”的修饰。在园林或园林附近,由于看得见盗贼坐卧站立、吃喝的地方等,所以有理由让人心生疑虑;就在那些园林等处,又因为看得见有人被打、被杀、被抢,所以特别有恐怖——意思是说,在阿兰若住所中,有恐怖。住,指比丘。“住”这里的“唯”字用得不恰当。因此,应当把它取过来,连成“只在四支和合”。所谓“只在四支和合”,就是只有在前面所说的四支会合、聚集时。这里的“唯”字,表明那些支不存在时就得不到。已说明,是指注疏中“此处有支具足”等所说的内容。巴利
Sāsaṅkasammateti catutthamaṅgaṃ, ‘‘iha sappaṭibhaye’’ti seso. ‘‘Sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayānī’’ti (pārā. 653) hi pāḷi. Idaṃ dvayampi ‘‘senāsane’’ti etassa visesanaṃ. Ārāmaārāmūpacāresu corānaṃ nisinnasayitaṭṭhitabhuttapītaṭṭhānādīnaṃ dissamānatāya āsaṅkāsahite tattheva ārāmādīsu pahaṭamāritaviluttamanussānaṃ dissamānatāya visesena sahabhayatāya sappaṭibhaye āraññake senāsaneti attho. Vasanto bhikkhu. Vasantovāti ettha evakāro aṭṭhānappayutto. Tasmā tato ānetvā caturaṅgasamāyoge evāti yojetabbo. Caturaṅgasamāyoge evāti yathāvuttānaṃ catunnaṃ aṅgānaṃ samāyoge sannipāte sati eva. Ettha evakārena tassa aṅgassa abhāve alabbhamānataṃ dīpeti. Pakāsitoti ‘‘tatrāyaṃ aṅgasampattī’’tiādikāya (pārā. aṭṭha. 2.653-654) aṭṭhakathāya vutto.
874 那件僧衣。所谓“一月”,是指雨安居最后一个月这一个月。如果那个村子位于先前所结的不离衣界之内,那么在那里放置超过一个月也是可以的。金刚觉长老是这样说的。巴利
874.Taṃ cīvaraṃ. Māsamekanti vassānassa pacchimamāsasaṅkhātaṃ ekaṃ māsaṃ. Yo gāmo sace purimabaddhāya avippavāsasīmāya anto hoti, tattha māsato atirekampi ṭhapetuṃ vaṭṭatīti (vajira. ṭī. pārājika 653 atthato samānaṃ) vajirabuddhittherena vuttaṃ.
875 在其他地方:是指僧衣被放在那座阿兰若住处的乞食村里,而比丘在那座阿兰若住处之外。这就是意趣:由哪个村等一颂半所阐明的两层含义所构成的意趣。此者:属于这个有疑学处。这样一来,因为这条学处允许迦提月里可以离开僧衣住在阿兰若,即那位比丘最多可以离开那件僧衣六夜,所以当他把僧衣放在乞食村、自己住在阿兰若住处,又因某些事务从那个住处出去、住在外面时,由于天数已经明确可知,就说隐覆已说明。巴利
875.Aññatthevāti yassa āraññakasenāsanassa gocaragāme cīvaraṃ nikkhittaṃ, tato āraññakasenāsanato bahi eva. Ayaṃ adhippāyoti ‘‘yaṃ gāma’’ntiādikāya diyaḍḍhagāthāya paṭipāditatthadvayasaṅkhāto adhippāyo. Assāti sāsaṅkasikkhāpadassa. Evaṃ iminā sikkhāpadena ‘‘cīvarena vinā kattikamāse araññe vaseyyā’’ti anuññātattā ‘‘chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabba’’nti (pārā. 653) iminā gocaragāme taṃ ṭhapetvā tasmiṃ āraññakāvāse vasitvā kenaci karaṇīyena tato āvāsato gantvā bahi vasato divasaparicchedassa viññāyamānattāyevāha ‘‘paṭicchanno pakāsito’’ti.
876 为了说明注释书里“如果住所在乞食村的东边,而这个人去了西边”等所说的判定方式,现在说“来到住所”等话。住所,是指自己居住的林野住所。来到,是指从外出的地方回来。把衣放在乞食村后,从那个村子的东边住在林野住所里,又从寺院出来,从那个乞食村往西边走到远处,再从去过的地方回到这个住所,因为路途遥远,无法让第七天的晨曦出现,对这样的比丘,作了什么规定呢?这里要表达的就是这个意思。巴利
876. ‘‘Sace gocaragāmato puratthimāya disāya senāsanaṃ, ayañca pacchimaṃ disaṃ gato hotī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.656) aṭṭhakathāyaṃ kathitaniyāmena vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘senāsanamathāgantvā’’tiādi. Senāsananti attanā nivutthaṃ āraññakasenāsanaṃ. Āgantvāti bahi gataṭṭhānato āgantvā. Gocaragāme cīvaraṃ nikkhipitvā tato puratthimāya disāya āraññakasenāsane viharato vihārā nikkhamma tato gocaragāmato pacchimadisāya dūraṭṭhānaṃ gatassa āgataṭṭhānato taṃ senāsanaṃ āgantvā vidūrattā sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ asakkontassa bhikkhuno kiṃ vihitanti ayamettha yojanā.
877 或者,即使已经进入村界,也要在黎明之前来到那个放衣的地方,进入村界也可以。所谓“在任何地方”,是指在会堂、神殿、门楼等任何合乎戒律的处所。因为经文用“在任何地方”这一泛称来说,所以如果在该村界之内找到了一处足够远、适合林住头陀支守护的地方,就可以不破头陀支,在那里等到天亮。即使还在行头陀支,为了不犯戒,也应该知道:就算是在村内让天亮,也仅须了知衣之现前。正如注释中所说:进入村界,在会堂或任何地方住下,知道衣已现前之后离开,是可以的。巴利
877.Gāmasīmampivāgantvāti yattha cīvaraṃ nikkhittaṃ, taṃ gāmasīmampi purāruṇāyeva āgantvā. Yattha katthacīti (pārā. aṭṭha. 2.656) sabhādevālayadvārakoṭṭhakādīsu yattha katthaci kappiyaṭṭhāne . ‘‘Yattha katthacī’’ti sāmaññena vuttattā tassā gāmasīmāya anto āraññakaṅgārakkhanārahaṃ dūraṭṭhānaṃ laddhaṃ ce, aṅgabhedaṃ akatvā tattha aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Dhutaṅge vijjamānepi āpattiṃ anāpajjituṃ antogāmepi aruṇaṃ uṭṭhāpetvā cīvarapavattiyeva ñātabbā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘gāmasīmampi okkamitvā sabhāyaṃ vā yattha katthaci vā vasitvā cīvarappavattiṃ ñatvā pakkamituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.656).
878 即使这样也不能:指没有破戒,或者破了戒,也不能走到村界以内让天亮。知道:指看清自己放衣的地方。就在那里:这里可补上“站着”。迅速:就是很快,意思是天亮之前。在多余衣处:这是连接词,就像注释里说的“将站在多余衣处”,意思是心里想“站在多余衣处”。巴利
878.Evañcāpi asakkontoti aṅgabhedaṃ akatvā, katvā vā antogāmasīmāya aruṇaṃ uṭṭhāpetumpi gantuṃ asakkonto. Ñatvāti attano cīvarassa ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā. Tatthevāti ettha ‘‘ṭhito’’ti labbhati. Khippanti sīghaṃ, purāruṇāti vuttaṃ hoti. Atireke ṭhāneti yojanā, yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne ṭhassatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.656), ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti cintetvāti attho.
879 “舍给”是指,在第七天黎明升起之前就先给了别人。之后也应当同样这样说。巴利
879.Vissajjetīti sattamaaruṇuṭṭhānato puretarameva aññassa deti. Uparipi evameva vattabbaṃ.
880 在名为“有疑”的学处中,生起等一切情况都和前面第二条咖提那一样,这是牟尼王所认为、所认可、所允许的——应当这样理解。巴利
880.Sāsaṅkasammate evaṃnāmake sikkhāpade samuṭṭhānādayo sabbe tena dutiyena kathinena samā iti munindena matā anumatā anuññātāti yojanā.
881 知道“我们施给僧团”这句话,就以任何方式了知它已经转属僧团。正如在分别里说的“自己知道”等。这里“已转属”在分别中依照“所谓已转属,就是‘我们要给、我们要做’这样的话已经说出”这一规定,意思是已转属僧团。“利得”指应当得到的衣服等任何东西。正如说“所谓利得,就是衣服、饮食、住处、生病所需的药物等用品,甚至一小团粉末、齿木、一根线也算”。“转给自己”就是依照经中这段话说:“贤友,僧团有很多施主,僧团有很多供饭的人,我们依靠你们、看着你们才住在这里。如果你们不给我们,那还有谁会给我们?贤友,把这些衣服给我们吧。”——这样就叫转给自己。“他犯舍堕”在这里省略了“在行动时犯恶作,得到时犯舍堕”这一句。“舍堕”是针对已经把物品转属僧团、并且心里也认为已经转属的情况说的。如果心里犹豫,就犯恶作。正如说“对已转属的物品心里犹豫,转给自己,犯恶作”。如果认为还没有转属,就不犯。正如说“对已转属的物品认为没有转属,转给自己,不犯”。巴利
881.Jānanti ‘‘saṅghassa demā’’ti vacanena pariṇāmitabhāvaṃ yena kenaci ākārena jānanto. Yathāha padabhājane ‘‘sāmaṃ vā jānātī’’tiādi (pārā. 659). Pariṇatanti ettha padabhājane ‘‘pariṇataṃ nāma ‘dassāma karissāmā’ti vācā bhinnā hotī’’ti vuttaniyāmena saṅghassa pariṇatanti attho. Lābhanti labhitabbaṃ cīvarādi yaṃ kiñci. Yathāha ‘‘lābho nāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampī’’ti. Attano pariṇāmeyyāti ‘‘bahū āvuso saṅghassa dāyakā, bahū saṅghassa bhattā, mayaṃ tumhe nissāya tumhe sampassantā idha viharāma. Tumhe ce amhākaṃ na dassatha, atha ko carahi amhākaṃ dassati. Dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānī’’ti (pārā. 657) pāḷiyā āgatanayena attano pariṇāmeyyāti vuttaṃ hoti. Tassa nissaggiyanti ettha ‘‘payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhenā’’ti seso. Nissaggiyanti idaṃ pariṇate pariṇatasaññiṃ sandhāya vuttaṃ. Vematikassa pana dukkaṭaṃ hoti. Yathāha ‘‘pariṇate vematiko attano pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassā’’ti. Apariṇatasaññino anāpatti. Yathāha ‘‘pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, anāpattī’’ti.
882 如果知道已经归属僧团,却还是说“给其他人”,那就是在把它转给别人的时候,明知它已经属于僧团,仍然说“给其他人”。所谓“单纯的波逸提”,意思是这里没有需要交出的物品,仅仅只是波逸提罪本身。“以清净心”,是指世尊已经断除一切烦恼和随眠,心得彻底清净。“宣说波逸提”,是指在诸波逸提中,第八如法品末尾所说的:“若比丘明知已经施予僧团的利得,却把它转给个人,波逸提。”巴利
882.‘‘Aññassa dehī’’ti sace pariṇāmetīti tathā saṅghassa pariṇatabhāvaṃ jānanto ‘‘aññassa dehī’’ti yadi pariṇāmeti. Suddhikaṃ pācittiyanti nissajjitabbavatthurahitaṃ kevalaṃ pācittiyamattanti attho. Suddhacittenāti savāsanānavasesakilesappahānena parisuddhacittena bhagavatā. Pācittiyamudīritanti pācittiyesu aṭṭhamassa sahadhammikavaggassa avasāne ‘‘yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiya’’nti (pāci. 490) desitaṃ.
883 “一件衣”:从已经指定给僧团的衣当中取一件衣。“或衣”:这里的“或”字表示其他资具的选项。“或者”:这里的“或”字表示意义上的选项。应当这样理解:把一件衣或其他资具转给他人,而把一件转给自己。“同时”:说的是同一时刻。应当这样理解:“两种波逸提同时生起”:因为转给他人而有单纯的波逸提,因为转给自己而有舍堕波逸提,这两种波逸提在同一刹那发生,这就是它的意思。巴利
883.Ekaṃcīvaranti saṅghassa pariṇatacīvarato ekaṃ cīvaraṃ. Cīvaraṃ vāti ettha vā-saddo paccayantaravikappattho. Vā panāti ettha vā-saddo atthavikappattho. Ekaṃ cīvaraṃ vā aññaṃ vā paccayaṃ parassa, ekaṃ pana attano vā pariṇāmeyya ceti yojanā. Saddhinti ekato, ekakkhaṇeti vuttaṃ hoti. Dve pācittiyo saddhiṃ siyunti yojanā, aññassa pariṇāmanena suddhapācittiyañca attano pariṇāmanena nissaggiyapācittiyañcāti dve pācittiyo ekakkhaṇe hontīti attho.
884 对于已经转属并放置好的,说明了裁决之后,为了说明已经舍弃并给予的裁决,而说“僧团的”等话。“波罗夷”这个词,是针对足以构成根本事的情况而说的。不过,按照具体事状,也应当说成恶作或粗罪。巴利
884. Pariṇāmetvā ṭhapite vinicchayaṃ dassetvā pariccajitvā dinne vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘saṅghassā’’tiādi. ‘‘Parājayo’’ti idaṃ pādappahonakaṃ vatthuṃ sandhāya vuttaṃ. Yathāvatthuvasena pana dukkaṭathullaccayāpi vattabbā.
885 已施与某座塔的(物品),如果转属给另一座塔、僧团或个人,应这样连接文句。“僧团的、个人的”这两个词,也应同样连接。正如(律典中)所说:“已施与僧团的(物品),如果转属给另一个僧团、塔或个人,犯恶作罪”等等。已施与某个人的(物品),如果转属给另一个人。巴利
885. Aññassa cetiyassa poṇaṃ pariṇataṃ aññassa cetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vāpi pana pariṇāmeyyāti yojanā. Saṅghassa puggalassāti padadvayepi evameva yojetabbaṃ. Yathāha ‘‘saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti , āpatti dukkaṭassā’’tiādi (pāci. 492). Aññassa puggalassa poṇaṃ aññassa puggalassa pariṇāmeyyāti.
886 为了说明这是遍及一切有情的范围,所以说了“凡是”等话。巴利
886. Imassa sabbasattavisayataṃ dassetumāha ‘‘yo panā’’tiādi.
887 这是关于“已转属”的学处。说它有三种发起,是因为它由三种有心发起而来,也就是以身与心、语与心、身语与心这三种方式发起。由于是依转属之缘而犯,所以是行为。由于没有“已转属给僧团等”这种想,因而得以脱离,所以是想解脱。由于要透过身表和语表来转属,所以是身业和语业。巴利
887.Idaṃ pariṇatasikkhāpadaṃ. Tisamuṭṭhānanti kāyacittavācācittakāyavācācittasaṅkhātehi tīhi sacittakasamuṭṭhānehi samuṭṭhānato tisamuṭṭhānaṃ. Pariṇāmanapaccayā āpajjitabbato kriyaṃ. Saṅghādīnaṃ pariṇatantisaññāya abhāvena vimuccanato saññāvimokkhaṃ. Kāyaviññattivacīviññattīhi pariṇāmetabbato kāyakammaṃ vacīkammaṃ.
888 凡是能渡过这个抉择的人,就是渡过了施设的大海。这里的“施设大海”,指的是名为施设的律藏本身,就像大海一样。这样先展示了整体,接着为了展示它的各个部分,才说了“诸多”等话。“诸多”是指各种各样的事,比如房舍事等犍度里讲到的,高高涌起、像花环一样的波浪,这是词义解析;意思是说,它被种种犍度事所构成的大波浪序列装饰着。戒,就是巴帝摩卡防护等本身,是内侧的岸界,所以叫“戒岸”;意思是说,巴帝摩卡防护戒等四种清净戒,因为是应当修行的,所以是内侧岸界一样的存在。罪,就是七罪聚,以及戒、行、见、活命方面的违犯,像鳄鱼等能抓人的东西,这是词义解析;意思是说,它有能摧毁名为戒、行、活命、见成就的柔和众生的、名为罪和违犯的凶猛众生,像象、鳄鱼等。这样应当知道,这首偈颂是用譬喻作装饰,把整体和部分全都构建出来了。巴利
888. Ye imaṃ vinicchayaṃ taranti, te paññattimahāsamuddaṃ tarantīti yojanā. Paññattisaṅkhātaṃ vinayapiṭakameva mahāsamuddo viyāti paññattimahāsamuddo, taṃ. Evaṃ samudāyaṃ dassetvā tadavayave dassetumāha ‘‘nekā’’tiādi. Nekāni nānappakārāni vattāni senāsanavattādīni khandhakāgatāni uggā uttuṅgā taraṅgamālā mahāvīciparamparā yassāti viggaho, nānappakārakhandhakavattasaṅkhātamahātaraṅgaparamparāya sajjitanti attho. Sīlaṃ pātimokkhasaṃvarādikameva anto velāvalayo yassa so sīlanto, taṃ, pātimokkhasaṃvarasīlādicatupārisuddhisīlameva paṭipādetabbatāya antaṃ velāvalayabhūtanti attho. Āpattiyo sattāpattikkhandhā, sīlācāradiṭṭhiājīvavipattiyo ca gāhakā makarādayo yassāti viggaho, sīlācārājīvadiṭṭhisampattisaṅkhātamudusattanāsakaāpattivipattisaṅkhā- tamātaṅgamakarādicaṇḍasattavantanti attho. Evaṃ ayaṃ gāthā samudāyāvayavānaṃ sabbesameva rūpakālaṅkārena viracitāti daṭṭhabbā.
《律抉择》的注释巴利
Vinayavinicchayavaṇṇanāya