不定法论的注释
Aniyatakathāvaṇṇanā
542-3现在,在僧残论之后,为了说明不定论,而说“以独坐之欲”等句。独处而坐就是独坐,对它的贪欲就是独坐之欲;以那独坐之欲,意思是与淫欲法相应的烦恼。正如注疏中所说:“‘独坐之欲’,是指与淫欲法相应的烦恼。”在分别句中虽然说到多种独处:“独处就是眼之独处、耳之独处。眼之独处,就是当眼被挖、或眉被抬、或头被抬时,无法看见。耳之独处,就是无法听到平常说话。”但在这里,只取眼之独处。正如注疏所说:“虽然圣典中说‘耳之独处’,但应当以眼之独处来限定理解。”
542-3. Idāni saṅghādisesakathānantaraṃ aniyatakathaṃ dassetumāha ‘‘rahonisajjassādenā’’tiādi. Rahasi nisajjā rahonisajjā, tassā assādo rahonisajjassādo, tena rahonisajjassādena, methunadhammasannissitena kilesenāti attho. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘rahonisajjassādoti methunadhammasannissitakileso vuccatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.451). ‘‘Raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotu’’nti (pārā. 445) padabhājane vuttarahesu cakkhussa raho eva idhādhippeto. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘sotassa raho’ti āgataṃ, cakkhussa raheneva pana paricchedo veditabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.444-445).
因为眼睛的隐蔽性,所以“遮蔽”这个词也被包含进来,正是因为它具有遮蔽性;“适于行事”这个词也同样被包含进来。由于采用了“坐”这个词,“于座”这个说法也就被涵盖在内了。由于“想前往女人近处”这句话,“与女人一起”的意思也被涵盖在内了。如此,通过义摄所得之词,其含义就是:若有比丘与女人,一男一女,独处于遮蔽的座位、适于行事之处,以坐之欲贪而住。意思是:由于眼睛的隐蔽性,在茅屋等遮蔽之处,坐在适合行淫欲之事的座位上,与当天出生的女人一起,具足了坐之欲贪的贪欲。在这里,“女人”一词也包含当天出生的女人。怎么得知呢?因为分别句中这样说:“所谓女人,是指人女,不是夜叉女,不是饿鬼女,不是畜生女,乃至当天出生的女孩也算,更何况年长的。”
Cakkhussa rahattā ‘‘paṭicchanna’’nti imampi paṭicchannattā eva ‘‘alaṃkammaniya’’nti imampi saṅgaṇhāti. Nisajjasaddopādānena ‘‘āsane’’ti idampi gahitameva. ‘‘Mātugāmassa santikaṃ gantukāmo’’ti iminā ‘‘mātugāmena saddhi’’nti idampi gahitameva. Evaṃ sāmatthiyā labbhamānapadopādānena yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjassādenāti vuttaṃ hoti. Cakkhussa rahabhāvena kuṭṭādipaṭicchanne teneva methunasevanakammassa anurūpe āsane tadahujātāyapi manussitthiyā saha nisajjassādarāgena samannāgato hutvāti attho. Ettha ‘‘mātugāmassā’’ti tadahujātampi itthiṃ gaṇhātīti kuto labbhatīti? ‘‘Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī’’ti (pārā. 445) padabhājanato labbhati.
“穿着”这个词,在这里指的是系腰带、披上僧衣。所谓“一切处”,就是根据前面所说的行为方式,把前后相关的行为也都包括进去。正因为这样,才作了“于每一行为、每一行为中”这样的分别说明。如果他坐下来,就有恶作罪,这是这里的搭配关系。因为后面将要说到“两人都坐着时为波逸提”,所以应当针对恶作来理解:是指一个人坐着的情况。
‘‘Nivāsetī’’ti iminā ‘‘kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupatī’’ti idaṃ lakkhīyati. Sabbatthāti yathāvuttaṃ payogato pubbāparapayoge saṅgaṇhāti. Teneva ‘‘payoge ca payoge cā’’ti vicchāpayogo kato. Nisīdato cassa dukkaṭanti yojanā. ‘‘Ubhinnampi nisajjāya pācittiya’’nti vakkhamānattā dukkaṭaṃ sandhāya ekakassa nisīdatoti gahetabbaṃ.
544“两者同坐时”这一句里,还要补上“一次”这个词。也就是说,为了说明两人同坐这件事的完成方式,不论彼此是在前、在后,还是在同一刹那,只要女人或比丘有一次同坐,这里说的就是这个意思。律典中已经说过:“女人坐着时,比丘靠近坐下”等等。这里要连起来理解为:这就构成波逸提。并且应当知道,按行为的次数来算,就会有多条波逸提。意思是说:女人或比丘,或者两者,起来又坐下,反复靠近坐下,就按行为的次数来计算。因为后面将要说到“以三种罪”,所以这里举出波逸提,是用来标示波罗夷和僧残的,也就是说,在三者之中,这是其中一种。在这里,“按行为次数来计算”这个说法不适用于波罗夷,因为只要一次行为就已经构成。至于身相触的僧残和波逸提,则是身体反复分开又重新接触,按前面所说的方式,就可以成立。
544.Nisajjāyaubhinnampīti ettha ‘‘saki’’nti seso, ubhinnaṃ nisajjāpūraṇavasena aññamaññassa pure vā pacchā vā ekakkhaṇe vā mātugāmassa vā bhikkhussa vā ekavāraṃ nisajjāyāti vuttaṃ hoti. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hotī’’tiādi (pārā. 445). Hoti pācittiyanti yojanā. Payogagaṇanāya ca honti pācittiyānīti gahetabbaṃ, mātugāmassa vā bhikkhuno vā ubhinnaṃ vā uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ upanisīdanapayogagaṇanāya cāti attho. ‘‘Āpattīhipi tīhipī’’ti vakkhamānattā pācittiyaggahaṇaṃ pārājikasaṅghādisesānaṃ upalakkhaṇaṃ hoti, tīsu ekaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Ettha ‘‘payogagaṇanāyā’’ti idaṃ pārājikāya na labbhati ekapayogeneva sijjhanato. Kāyasaṃsaggasaṅghādiseso, pana sarīrato punappunaṃ viyujjitvā phusanena pācittiyañca yathāvuttanayeneva labbhati.
即使有很多女人,也会构成很多条波逸提,这是整句的关联方式。当很多女人坐在一起时,按坐着的人数来算,仅仅一个动作就能构成许多条波逸提和僧残。因为“按动作次数来算”这句话在这里也适用,所以当她们各自一次又一次地起身又坐下、反复坐下时,自己也一次又一次地起身又坐下、反复坐下,按她们的人数所应犯之罪以及按动作次数都很多——这个意思在这里也成立。不过在这里,波罗夷不成立,僧残和波逸提成立。
Bahūsupi mātugāmesu bahukāni pācittiyāni hontīti yojanā. Bahūsu mātugāmesu nisinnesu nisinnānaṃ gaṇanāya ekeneva payogena bahūni pācittiyāni ca saṅghādisesā ca honti. ‘‘Payogagaṇanāya cā’’ti imassa etthāpi yujjamānattā tāsu visuṃ visuṃ uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdantīsu, sayañca uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdato tāsaṃ gaṇanāya āpajjitabbāpattiyo payogagaṇanāya ca bahū hontīti idaṃ labbhati. Etthāpi pana pārājikaṃ na labbhati, saṅghādiseso, pācittiyañca labbhati.
545即使盲人就站在旁边,也不构成无犯。因为即使没有耳根的隐秘,但作为主要条件的“眼根隐秘”这一支仍然存在,所以说“在十二肘手之内”,这句话的意思是:即使处在能听到的范围内,仍然是犯。然而,即使有女人在场,也不构成无犯——这是承接上文来说的,意思是说,有智慧的男子不会处在那种近处。有些写本写作“即使有女人百人亦”,这样读也更好。这里的“亦”字应当理解为“而”的意思。
545. Samīpe ṭhitopi andho anāpattiṃ na karotīti sotassa rahabhāve asatipi padhānabhūtassa ‘‘cakkhussa raho’’ti imassa aṅgassa vijjamānattā vuttaṃ ‘‘antodvādasahatthake’’ti, iminā savanūpacāre vijjamānepīti vuttaṃ hoti. Itthīnaṃ tu satampi ca na karoti anāpattinti yojanā, viññuno purisassa asannihitabhāvenāti adhippāyo. ‘‘Itthīnampi satampi cā’’ti likhanti, tatopi ayameva pāṭho sundaro. Pi-saddo vā tu-saddatthe daṭṭhabbo.
546“躺卧”这里还要补上“在附近”这个意思。因为“躺卧”是用来限定“即使睡着了”的,它排除了“坐着睡”的情况,所以可以知道:在附近坐着睡的非盲人男子也不犯戒。用“仅仅”这个限定词,是指已经进入深睡的人;但意思并不是那样,而是说在断断续续地分辨犯与不犯的过程中、处于浅睡状态而睡的人,也不犯戒,这就是这里的意思。本来应该说“关闭了门的内室”,但按照省略中间词的复合词方式,说成了“关闭的内室”。用“门”这个词,应当理解为以邻近替代的方式,指属于门的一部分的门槛或者它附近的地方。如果内室不是关着门的,那就从反面说明不犯戒。
546.Nipajjitvāti ettha ‘‘samīpe’’ti seso, ‘‘niddāyantopī’’ti etassa visesakena ‘‘nipajjitvā’’ti iminā nisīditvā niddāyantoti imassa nivattitattā samīpe nisīditvā niddāyantopi anandho manussapuriso anāpattiṃ karotīti labbhati. ‘‘Kevala’’nti visesanena balavaniddūpagato gahitoti tathā ahutvā antarantarā āpannāpanne vinicchinitvā pavattamānāya kapiniddāya niddāyantopi anāpattiṃ karotīti ayamattho labbhati. ‘‘Pihitadvāragabbhassā’’ti vattabbe majjhapadalopīsamāsavasena ‘‘pihitagabbhassā’’ti vuttaṃ. ‘‘Dvāre’’ti iminā dvārekadesabhūtaṃ ummāraṃ vā taṃsamīpaṃ vā upacārena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sace gabbho pihitadvāro na hoti, anāpattīti byatirekato dassitaṃ.
547在这个不定学处中,巴利圣典的无犯部分虽然没有直接说到“任何比丘与女人在隐秘、有遮蔽的座位上共坐,波逸提”——即第五裸行品第四学处的无犯部分所说的“无犯:任何有智慧的男子作为第二人在场,或站着而不坐下,或为了值得观察的事,或心在别处而坐,或疯狂者、最初犯者”——但为了把它收摄进无犯部分,就说了“在非盲者存在时”等话。“在彼附近”这个意思,可以从上下文得知。这里用阳性词来指示男子,“他也应当不是愚人,应当是人”,这一点由“有智慧者”这个词可以得知。用“非盲”这个词,作为与盲者相似的深睡状态的对立面,由此可以得知是“非睡眠者”,意思是:能辨别可意与不可意、没有在睡觉的人中男子,存在于眼所见的近处范围之内。
547. Imasmiṃ aniyatasikkhāpade pāḷiyaṃ anāpattivāre asatipi ‘‘yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiya’’nti (pāci. 285) pañcamassa acelakavaggassa catutthasikkhāpade anāpattivāre ‘‘anāpatti yo koci viññū puriso dutiyo hoti, tiṭṭhati na nisīdati, arahopekkho, aññavihito nisīdati, ummattakassa ādikammikassā’’ti (pāci. 288) vutte anāpattivāre saṅgahetumāha ‘‘anandhe satī’’tiādi. ‘‘Etassa samīpe’’ti pakaraṇato labbhati. Idha pulliṅganiddesena puriso labbhati, ‘‘tenāpi abālena bhavitabbaṃ, manussajātikena bhavitabba’’nti idañca ‘‘viññusmi’’nti iminā labbhati. Andhasadisaniddūpagatapaṭipakkhavācianandhapadena ‘‘aniddāyante’’ti labbhati, manāpāmanāpaṃ jānante aniddāyante manussapurise dassanūpacārassa anto vijjamāneti attho.
“因坐而无过失”这句话是这样连接的:意思是,在那样隐蔽的座位上,与女人同坐,并不构成犯戒。“站立者”这个词也应当接在同一句上。意思是:即使旁边没有有智慧、有能力的男子在场,在那样隐蔽的座位上,女人无论是坐着、躺着还是站着,而自己只是站着,因为没有坐,所以由此不构成犯戒。作“非隐蔽想”的人因坐而无过失,意思是:即使在隐蔽的座位上与女人同坐,但如果没有“这是隐蔽处”的想法而坐,因坐而不犯戒。心散乱的人因坐而无过失,应当这样连接理解。
‘‘Nisajjapaccayā doso natthī’’ti iminā sambandho, evarūpe raho āsane mātugāmena saddhiṃ nisinnapaccayā āpatti natthīti attho. ‘‘Ṭhitassā’’ti imināpi tadeva padaṃ yojetabbaṃ. Viññumhi paṭibale manussapurise asannihitepi tathāvidhe raho āsane mātugāme āsane nisinnepi sayānepi ṭhitepi sayaṃ ṭhitassa nisajjāya abhāvā tappaccayā āpatti na hotīti attho. Arahasaññino nisajjapaccayā doso natthīti raho āsane mātugāmena saddhiṃ nisajjantassāpi ‘‘raho’’ti saññārahitassa nisīdato nisajjapaccayā anāpattīti attho. Vikkhittacetaso nisajjapaccayā doso natthīti yojanā.
548到这一步,已经说明了从只是波逸提罪的角度来看无犯的情况。现在为了说明这个学处中,以三种罪作为不定说示之因的无犯情况,所以说“无犯”等语。所谓“以三种罪”,就是依据经文中所说的“比丘承认共坐时,应以三法之一来处理:或是波罗夷,或是僧残,或是波逸提”,这里指的就是第一波罗夷罪、身触僧残罪和波逸提罪这三种罪。
548. Ettāvatā pācittiyāpattimattato anāpattippakāraṃ dassetvā idāni imassa sikkhāpadassa aniyatavohārahetubhūtāhi tīhi āpattīhi anāpattipakāraṃ dassetumāha ‘‘na doso’’tiādi. Āpattīhipi tīhipīti ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 444) pāḷiyaṃ vuttāhi ‘‘paṭhamapārājikāpattikāyasaṃsaggasaṅghādisesāpattipācittiyāpattī’’ti imāhi tīhipi āpattīhīti vuttaṃ hotīti.
549关于第二不定法的判决,由于要舍弃与第一不定法中所说判决相同的部分,并显示这里没有提到的、属于这第二不定法特有的判决,所以说了“非盲者”等话。这里因为也包含了粗恶语僧残,为了说明对这种情况不犯戒,所以说了“非聋者”。“非盲、非聋”是针对男人说的;针对女人,则应当理解为“非盲、非聋的女人”。下面也一样。为了说明其也应当处于能听到的范围之内,所以说了“站在十二手以内”。
549. Vattabbabhāvenādhikatadutiyāniyatavinicchayato paṭhamāniyate vuttavinicchayehi samaṃ vinicchayaṃ pahāya tattha avuttaṃ imasseva vinicchayavisesaṃ dassetumāha ‘‘anandhā’’tiādi. Idha duṭṭhullavācāsaṅghādisesassāpi gahitattā tato anāpattikaraṃ dassetuṃ ‘‘abadhiro’’ti vuttaṃ. Anandho abadhiroti ‘‘puriso’’ti idaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Itthī’’ti idaṃ sandhāya ‘‘anandhābadhirā’’ti gahetabbaṃ. Evamuparipi. Tenāpi savanūpacārantogadhena bhavitabbanti dassetuṃ ‘‘antodvādasahatthaṭṭho’’ti vuttaṃ.
550盲而不聋者不成就无犯,这句话是针对身触僧残说的。而聋人或眼明者不成就无犯,这句话则是针对粗恶语僧残说的。应当这样理解这里随文而说的含义。
550.‘‘Andho abadhiro anāpattiṃ na karotī’’ti idaṃ kāyasaṃsaggasaṅghādisesaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Badhiro vāpi cakkhumā, na karoti anāpatti’’nti idaṃ pana duṭṭhullavācāsaṅghādisesaṃ sandhāya vuttanti evamettha sandhāya bhāsitattho veditabbo.
前一个不定说里没有讲到的差别,因为第二个不定说想要说明它,所以这个差别也应该在这里说明。那么,这里要说明的差别是什么呢?在前一个不定说里,提到了“在隐蔽的座位、适合做不净行的座位”这两项关于座位的条件;而在这里,先否定了“座位既不隐蔽,也不适合做不净行”,然后提出了“但足以用粗恶语对女人说话”这个前面没有出现过的条件。在前一个不定说里,“女人”甚至包括当天刚出生的女婴;而在这里则说“所谓女人,是指人女,不是夜叉女,不是饿鬼女,不是畜生女,而是有智慧、有能力分辨善说恶说、粗恶非粗恶的人”,所以这里只指有智慧、有能力的女人。在前一个不定说里,提到了三种罪:“波罗夷、僧残或波逸提”;而在这里则说“比丘若承认共坐,应以两种法中的一种来处置——僧残或波逸提”,只说两种罪。在僧残中,前一个不定说只说了身触僧残:“如果她这样说‘我看见尊者与女人共坐而作身体接触’,他若承认,就应依罪处置”;而在这里,不仅说了这个,还说了粗恶语僧残:“如果她这样说‘我听见尊者共坐时用粗恶语对女人说话’,他若承认,就应依罪处置”。这就是两个不定说之间的差别。
Purimāniyatakathāya avuttavisesassa dutiyāniyatakathāya vattumicchitattā ayampi viseso idha vattabbo. Koyaṃ viseso, yo idha vattabboti ce? Tattha ‘‘paṭicchanne āsane alaṃkammaniye’’ti (pārā. 444) vuttaṃ āsanaṅgadvayaṃ idha ‘‘na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniya’’nti (pārā. 453) nisedhetvā ‘‘alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitu’’nti (pārā. 453) idaṃ apubbaṅgaṃ vuttaṃ. Tatra mātugāmoti antamaso tadahujātāpi dārikā gahitā, idha ‘‘mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānitu’’nti (pārā. 454) viññū paṭibalo mātugāmova vutto. Tattha ‘‘pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 444) tisso āpattiyo vuttā, idha ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 453) dveyeva āpattiyo vuttā. Saṅghādisesesu ca tattha ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto’ti, so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’ti (pārā. 448) kāyasaṃsaggasaṅghādisesova vutto, idha so ca vutto, ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyassa mayā sutaṃ nisinnassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassā’ti, so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’ti (pārā. 455) duṭṭhullavācāsaṅghādiseso ca vutto. Ettako ubhinnamaniyatānaṃ viseso.
这里为什么没有说呢?应当知道:这是想表达正觉事相的差别,但因为是注释书里所传的判定差别,所以没有说。这个只具备三种等起,即按身与心、语与心、身语与心,而成为三种等起。
Ayaṃ kasmā na vuttoti? Ayaṃ sambodhavatthuviseso vattumicchito pana aṭṭhakathāgatavinicchayavisesatoti tasmā na vuttoti daṭṭhabbo. Tisamuṭṭhānamevidaṃ kāyacittavācācittakāyavācācittavasena tīṇi samuṭṭhānāni etassāti katvā.
即使用这两条不定学处,在诸学处当中也已经显示了所制定的有罪与无罪,但并没有说任何具体的罪类差别。那么,说这两条有什么意义呢?回答说:世尊是在事由发生的时候,为了确立律的抉择相状,才制定了这两条不定学处。怎样确立呢?即使是被具有可信言语的近事女所举发,也只有承认的人应当按罪处理,不承认的人则不按罪处理。因此应当知道:无论什么罪,只要被任何人举发,承认本身就是应当实行的支分。正是以这些学处确立了抉择的相状。那么,为什么没有对比丘尼说“不定”呢?因为这一抉择相状普遍适用于一切情况,所以没有特别宣说。
Imehipi dvīhi aniyatasikkhāpadehi sikkhāpadantaresu paññattāyeva āpattiyo, anāpattiyo ca dassitā, na koci āpattiviseso vutto, tasmā kimetesaṃ vacanenāti? Vuccate – vinayavinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapetuṃ bhagavatā uppanne vatthumhi dve aniyatā paññattā. Kathaṃ? Evarūpāyapi saddheyyavacanāya upāsikāya vuccamāno paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo, na appaṭijānamāno, tasmā ‘‘yāya kāyaci āpattiyā yena kenaci codite paṭiññātakaraṇaṃyevaṅgaṃ kātabba’’nti imehi sikkhāpadehi vinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapitanti veditabbaṃ. Atha kasmā bhikkhunīnaṃ aniyataṃ na vuttanti? Idameva lakkhaṇaṃ sabbattha anugatanti na vuttaṃ.
《律抉择》的注释
Vinayavinicchayavaṇṇanāya