咖提那犍度论的详细解释
Kathinakkhandhakakathāvaṇṇanā
2697已经住过雨安居的比丘们,进入前雨安居之后,直到大自恣日为止,中间没有中断过夜晚的,对于这些已住雨安居的比丘——不论是一位、两位、三位、四位、五位,还是超过五位——为了让他们获得下面将要说的五种利益,也就是不告而往等五种利益,那位牟尼中的牛王、具足一切功德、超胜一切在家修行者等诸牟尼的世尊,宣说了咖提那衣的展敷:“诸比丘,我允许已住雨安居的比丘展敷咖提那衣。”应当这样连接理解。
2697.Vutthavassānaṃ purimikāya vassaṃ upagantvā yāva mahāpavāraṇā, tāva ratticchedaṃ akatvā vutthavassānaṃ bhikkhūnaṃ ekassa vā dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnaṃ pañcannaṃ atirekānaṃ vā bhikkhūnaṃ pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ vakkhamānānaṃ anāmantacārādīnaṃ pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ paṭilābhakāraṇā munipuṅgavo sabbesaṃ agārikādimunīnaṃ sakalaguṇagaṇehi uttamo bhagavā kathinatthāraṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvutthānaṃ bhikkhūnaṃ kathinaṃ attharitu’’nti (mahāva. 306) abrvi kathesīti yojanā.
这里要做的判定是这样的:谁有资格得到展敷咖提那衣的资格,谁没有?先从人数来说,最少要五个人才能得到,往上即使有十万人也能得到,少于五个人就得不到。这段是义注针对展敷咖提那衣的比丘所在僧团授予咖提那衣布这件事说的。至于“依住雨安居来说,进入前雨安居、在第一次自恣时自恣的人能得到;雨安居中断的人,或者进入后雨安居的人,得不到;在别的精舍住雨安居的人,也得不到”——这是《大筏疏》里说的。这是就获得利益来说的,不是在说业。
Etthāyaṃ vinicchayo – ‘‘kathinatthāraṃ ke labhanti, ke na labhantīti? Gaṇanavasena tāva pacchimakoṭiyā pañca janā labhanti, uddhaṃ satasahassampi, pañcannaṃ heṭṭhā na labhantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 306) idaṃ aṭṭhakathāya atthārakassa bhikkhuno saṅghassa kathinadussadānakammaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Vutthavassavasena purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhanti, chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhanti. Aññasmiṃ vihāre vutthavassāpi na labhantīti mahāpaccariyaṃ vutta’’nti (mahāva. aṭṭha. 306) idaṃ aṭṭhakathāya ānisaṃsalābhaṃ sandhāya vuttaṃ, na kammaṃ.
现在把这两者分开来说明:
Idāni tadubhayaṃ vibhajitvā dasseti –
如果前来参加前安居的人全都只是凑人数,他们就得不到功德利益,利益只归其他那些人。如果参加前安居的有四个人、三个人、两个人或一个人,那就把其他人算作凑人数,然后展张咖提那衣。如果有四位比丘和一位已满二十岁、具备受具资格的沙弥参加了前安居,他若在后安居时受具足戒,那他就既算凑人数,也能得到利益。三位比丘加两位沙弥、两位比丘加三位沙弥、一位比丘加四位沙弥,道理也一样。如果参加前安居的人不擅长展张咖提那衣,就该去寻找擅长展张、精通犍度的长老比丘们来,让他们诵羯磨文,主持展张咖提那衣;他们受用布施后就可以离开,但利益仍然只归其他那些人。
‘‘Purimikāya upagatānaṃ pana sabbe gaṇapūrakā honti, ānisaṃsaṃ na labhanti, ānisaṃso itaresaṃyeva hoti. Sace purimikāya upagatā cattāro vā honti, tayo vā dve vā eko vā, itare gaṇapūrake katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Atha cattāro bhikkhū upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero, so ce pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti, ānisaṃsañca labhati . Tayo bhikkhū dve sāmaṇerā, dve bhikkhū tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya upagatā kathinatthārakusalā na honti, atthārakusalā khandhakabhāṇakattherā pariyesitvā ānetabbā, kammavācaṃ sāvetvā kathinaṃ attharāpetvā dānañca bhuñjitvā gamissanti, ānisaṃso pana itaresaṃyeva hotī’’ti (mahāva. aṭṭha. 306).
咖提那衣由谁来布施才合适?不论是谁,天神也好,人也好,或者五位同法行者中的任何一位,布施了都合适。布施咖提那衣的人有他该做的事。如果他不知道而问:“尊者,咖提那衣该怎么布施?”就应该这样告诉他:“在日出的时候,布施足够做三衣中任何一件的布料,说‘我们布施咖提那衣布’,这样就合适。为了做准备工作,要布施若干根针、若干线、若干染料;还要为那些做准备工作比丘布施粥和饭,这样就合适。”
Kathinaṃ kena dinnaṃ vaṭṭatīti? Yena kenaci devena vā manussena vā pañcannaṃ vā sahadhammikānaṃ aññatarena dinnaṃ vaṭṭati. Kathinadāyakassa vattaṃ atthi, sace so taṃ ajānanto pucchati ‘‘bhante, kathaṃ kathinaṃ dātabba’’nti, tassa evaṃ ācikkhitabbaṃ ‘‘tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakaṃ sūriyuggamanasamaye vatthaṃ ‘kathinacīvaraṃ demā’ti dātuṃ vaṭṭati, tassa parikammatthaṃ ettakā nāma sūciyo, ettakaṃ suttaṃ, ettakaṃ rajanaṃ, parikammaṃ karontānaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattañca dātuṃ vaṭṭatī’’ti.
负责展张咖提那衣的人,也应当了解如法、平等地展张已经生起的咖提那衣的规矩。因为,从织布人家拿来、还连着经线的布,即使涂过糠粉也不合格,有污垢的布也不合格。所以,拿到咖提那衣布之后,要把它洗干净,准备好针等缝衣工具,和许多比丘一起在当天就缝好,完成缝纫、染色、点上净点,然后展张咖提那衣。如果在还没展张的时候,另一个人带来应当用来展张的咖提那衣布,还布施其他许多有咖提那衣利益的东西,那么谁带来的利益多,就用谁的那份布来展张。对另一个人,则要用适当的方式教诫、劝说他。
Kathinatthārakenāpi dhammena samena uppannaṃ kathinaṃ attharantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tantavāyagehato hi ābhatasantāneneva khalimakkhitasāṭakopi na vaṭṭati, malīnasāṭakopi na vaṭṭati, tasmā kathinatthārasāṭakaṃ labhitvā suddhaṃ dhovitvā sūciādīni cīvarakammūpakaraṇāni sajjetvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tadaheva sibbitvā niṭṭhitasūcikammaṃ rajitvā kappabinduṃ datvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace tasmiṃ anatthateyeva añño kathinasāṭakaṃ attharitabbakaṃ āharati, aññāni ca bahūni kathinānisaṃsavatthāni deti, yo ānisaṃsaṃ bahuṃ deti, tassa santakeneva attharitabbaṃ. Itaro yathā tathā ovaditvā saññāpetabbo.
咖提那衣应该由谁来展张呢?由僧团把咖提那衣布授予的那个人来展张。僧团又应该把布授予谁呢?应该授予衣服破旧的人。如果有很多人衣服都破旧了,就应该授予上座长老。在上座长老当中,如果某位随从众多,能在当天就把衣做好并展张,就应该授予他。如果上座长老做不到,而一位较年轻的比丘能做到,就应该授予那位较年轻的比丘。不过,僧团也应该照顾大长老,所以应该说:“尊者,请您收下这块布,我们做好之后再供养给您。”
Kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti. Saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti. Sace bahū jiṇṇacīvarā honti, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāparivāro tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Api ca saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’’ti vattabbaṃ.
在三件衣当中,哪一件已经破旧,就应该为了那件衣而给(布)。对于本来穿双层衣的人,就应该为了做成双层而给。如果他的单层衣很厚实,而咖提那衣布很薄,为了合宜,就应该给足以做成双层的(布)。即使有人说“我要是得不到,就只披单层”,给他双层(的布)也是可以的。但对贪心成性的人,就不应该给。他也不能在铺开咖提那衣之后,怀着“以后拆开来做两件衣”的想法而接受。
Tīsu cīvaresu yaṃ jiṇṇaṃ hoti, tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭako ca pelavo, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ. ‘‘Ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassāpi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenāpi kathinaṃ attharitvā ‘‘pacchā visibbitvā dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ.
然而,所给予的那个人,就是那个人——
Yassa pana diyyati, tassa –
尊者僧团请听我说:这块僧团得到的咖提那布已经出现了。如果僧团觉得时机合适,僧团就把这块咖提那布交给名叫某某的比丘,让他敷展咖提那衣。这是公告。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti.
尊者,请僧团听我说:这块僧团的咖提那布已经出现了。僧团把这块咖提那布交给名叫某某的比丘,用来敷展咖提那衣。哪位尊者同意把这块咖提那布交给名叫某某的比丘用来敷展咖提那衣,就保持沉默;哪位不同意,就说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ, yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.
僧团把这块咖提那布施给某位比丘,用来敷展咖提那衣。僧团认可这件事,所以大家默然不语。我这样受持。
‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 307) –
按照这样的白二羯磨语来施与,就是这样施与的。
Evaṃ ñattidutiyāya kammavācāya dātabbanti evaṃ dinnaṃ.
2698-9排除了仅刮削等二十四种方式。经中说“不是仅靠刮削就算铺了咖提那”,就是排除了仅刮削等二十四种方式。所谓“衣”,是指经中说“用未捣过的布就算铺了咖提那”等十六种方式中,符合其中任何一种、已经做好完成、已经施与、已经点净(咖巴点)的三衣中的任何一件衣。那二十四种方式和十六种方式,应当从经文和注疏中获取。这里为了避免文字繁琐,所以没有列出。
2698-9.Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjitanti pāḷiyaṃ āgatehi ‘‘na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathina’’nti (mahāva. 308) ullikhitamattādīhi catuvīsatiyā ākārehi vajjitaṃ. Cīvaranti ‘‘ahatena atthataṃ hoti kathina’’nti (mahāva. 309) pāḷiyaṃ āgatānaṃ soḷasannaṃ ākārānaṃ aññatarena yuttaṃ katapariyositaṃ dinnaṃ kappabinduṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataracīvaraṃ. Te pana catuvīsati ākārā, soḷasākārā ca pāḷito (mahāva. 308), aṭṭhakathāto (mahāva. aṭṭha. 308) ca gahetabbā. Ganthagāravaparihāratthamidha na vuttā.
由知晓所说八法的展衣比丘,取来自己正在受用的旧衣,用应当展的衣把一件同名的旧衣提起并收回,然后决意新的应当展的衣,再以所收回旧衣的名字来决意。如果那是安陀会,就应当说:我以此安陀会展咖提那衣;如果是郁多罗僧,就说:我以此郁多罗僧展咖提那衣;如果是僧伽梨,就说:我以此僧伽梨展咖提那衣。
Bhikkhunā vakkhamāne aṭṭhadhamme jānantena attharakena ādāya gahetvā purāṇakaṃ attanā paribhuñjiyamānaṃ attharitabbacīvarena ekanāmakaṃ purāṇacīvaraṃ uddharitvā paccuddharitvā navaṃ attharitabbaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā purāṇapaccuddhaṭacīvarassa nāmena adhiṭṭhahitvāva taṃ antaravāsakaṃ ce, ‘‘iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmi’’iti vacasā vattabbanti yojanā. Sace uttarāsaṅgo hoti, ‘‘iminā uttarāsaṅgena kathinaṃ attharāmi’’, sace saṅghāṭi hoti, ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti vattabbaṃ.
2700-1像这样说了三遍之后,咖提那衣就算已经铺展好了——这是句子的连接方式。然后那位新学比丘应该拿着咖提那衣,走到僧团跟前,这样说:尊者,僧团的咖提那衣已经铺展好了,铺展咖提那衣是如法的,请随喜。
2700-1. Iccevaṃ tikkhattuṃ vutte kathinaṃ atthataṃ hotīti yojanā. Tena pana bhikkhunā navakena kathinacīvaraṃ ādāya saṅghaṃ upasaṅkamma ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodatha’’iti vattabbanti yojanā.
2702长老们随喜时应当这样说:“贤友,僧团的咖提那衣已经铺展好了,铺展咖提那衣是如法的,我们随喜。”新学比丘则应当这样说:“尊者,僧团的咖提那衣已经铺展好了,铺展咖提那衣是如法的,我随喜。”这样再次说出。至于偈颂中的随喜文,是通过显示其含义的方式来说“尊者,您善巧地铺展了”,应当知道这并不是按照文句的顺序来展示的。
2702. Anumodakesu ca therehi ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti vattabbaṃ, navena pana ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī’’ti iti puna īraye katheyyāti yojanā. Gāthāya pana anumodanapāṭhassa atthadassanamukhena ‘‘suatthataṃ tayā bhante’’ti vuttaṃ, na pāṭhakkamadassanavasenāti veditabbaṃ.
在展衣者和随喜者当中,新学比丘对长老们说话的次第已经讲过了;而长老们对新学比丘说话的次第,则应当依照那个方式,按合适的情况套用来说,这在偈颂里没有提到,应当知道。至于展衣者——不管是长老还是新学——对群体或个人说话的次第,以及群体或个人对展衣者说话的次第,都可以按照已说的方法按合适的情况套用,所以没有另外说。
Atthārakesu ca anumodakesu ca navehi vuḍḍhānaṃ vacanakkamo vutto, vuḍḍhehi navānaṃ vacanakkamo pana tadanusārena yathārahaṃ yojetvā vattabboti gāthāsu na vuttoti veditabbo. Atthārakena therena vā navena vā gaṇapuggalānaṃ vacanakkamo ca gaṇapuggalehi atthārakassa vacanakkamo ca vuttanayena yathārahaṃ yojetuṃ sakkāti na vutto.
当咖提那衣如此展开时,如果施主们连同咖提那衣一起带来供养,并且说“我们只把它布施给那位受持咖提那衣的人”,那么比丘僧团没有决定权。如果他们不加分别地布施后就离开了,那么比丘僧团有决定权。因此,如果受持咖提那衣的人其余的衣料比较单薄,僧团应当先告知大众,然后也为它们之故布施布料,不过羯磨语只用一次就够了。其余与咖提那衣利益相关的厚重布料,应当布施给安居者次第;若无此次第,就从上座开始依次布施,重物不可分配。如果同一界内有多个寺院,应当把所有比丘集合到一处来展开咖提那衣,不可以各自分别展开。
Evaṃ atthate pana kathine sace kathinacīvarena saddhiṃ ābhataṃ ānisaṃsaṃ dāyakā ‘‘yena amhākaṃ kathinaṃ gahitaṃ, tasseva ca demā’’ti denti, bhikkhusaṅgho anissaro. Atha avicāretvāva datvā gacchanti, bhikkhusaṅgho issaro. Tasmā sace kathinatthārakassa sesacīvarānipi dubbalāni honti, saṅghena apaloketvā tesampi atthāya vatthāni dātabbāni, kammavācāya pana ekāyeva vaṭṭati. Avasese kathinānisaṃse balavavatthāni vassāvāsikaṭhitikāya dātabbāni, ṭhitikāya abhāve therāsanato paṭṭhāya dātabbāni, garubhaṇḍaṃ na bhājetabbaṃ. Sace pana ekasīmāya bahū vihārā honti, sabbe bhikkhū sannipātetvā ekattha kathinaṃ attharitabbaṃ, visuṃ visuṃ attharituṃ na vaṭṭati.
2703“咖提那衣的根本是什么”等这些问题,它自己就会说明。
2703.‘‘Kathinassa ca kiṃ mūla’’ntiādīni sayameva vivarissati.
2706在八法总说的偈颂里,“前行事”这个说法,是通过“前”这个词加上省略后半部分的方式表达出来的。正因如此,注释中才会说“称为前行事”。本来应该说“paccuddhāra”,但为了符合偈颂的格律,把长音缩成了短音“paccuddhara”。正因如此,注释中才会说“paccuddhāra”。决意就是决意。“拔除”和“决意”合在一起,构成“拔除决意”这个并列复合词,两者之间是互相搭配的关系。至于“展开者”这个词,在这里可以从“咖提那衣的展开”这一主题范围中得知。
2706. Aṭṭhadhammuddesagāthāya pubbakiccaṃ pubba-vacaneneva uttarapadalopena vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘pubbakiccanti vuccatī’’ti. ‘‘Paccuddhāra’’iti vattabbe ‘‘paccuddhara’’iti gāthābandhavasena rasso. Teneva vakkhati ‘‘paccuddhāro’’ti. Adhiṭṭhahanaṃ adhiṭṭhānaṃ. Paccuddhāro ca adhiṭṭhānañca paccuddharādhiṭṭhānā. Itarītarayogena dvandasamāso. Atthāroti ettha ‘‘kathinatthāro’’ti pakaraṇato labbhati.
“论母”这个词,从“八种咖提那衣拔除的论母”这个论题就可以知道。就像律中所说:“诸比丘,有这八种论母,为咖提那衣的拔除。”论母就是母亲、能生者,意思是这八种能生起咖提那衣的拔除。“拔除”就是咖提那衣的拔除。“利益”在这里要从“咖提那衣的”这个论题来理解。咖提那衣的利益就是这八法,这样搭配。就像所说:“诸比丘,对于已经完成咖提那衣的人,五种事可以开许。”等等。也有读作“与利益一起”的。就是这八法与利益一起,这样搭配。
‘‘Mātikā’’ti iminā ‘‘aṭṭha kathinubbhāramātikā’’ti pakaraṇato viññāyati. Yathāha – ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassa ubbhārāyā’’ti (mahāva. 310). Mātikāti mātaro janettiyo, kathinubbhāraṃ etā aṭṭha janentīti attho. Uddhāroti kathinassa uddhāro. Ānisaṃsāti ettha ‘‘kathinassā’’ti pakaraṇato labbhati. Kathinassa ānisaṃsāti ime aṭṭha dhammāti yojanā. Yathāha ‘‘atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissantī’’tiādi (mahāva. 306). ‘‘Ānisaṃsenā’’tipi pāṭho. Ānisaṃsena saha ime aṭṭha dhammāti yojanā.
2707以“非仅刻画等排除二十四”等(语)而言,如果已经得到一块为展开咖提那衣而完全做好的衣,那么在说明其行法之后,如果得到的只是尚未缝纫等加工的布料,那就为了以“前行事”的方式说明其行法,所以说“洗涤”等。其中,“洗涤”是指把咖提那衣的布料洗白。“考虑”是指考虑“要做成五条、七条、九条还是十一条”。“裁剪”是指按照考虑好的样式裁剪布料。“系缚”是指安放假缝线。“缝纫”是指所有针线活。“染色”是指染色的工序。“净施”是指作净点。这一切都称为“前行事”,因为它们是展开咖提那衣时最先要做的事。
2707. ‘‘Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjita’’ntiādinā kathinaṃ attharituṃ katapariyositaṃ cīvaraṃ ce laddhaṃ, tattha paṭipajjanavidhiṃ dassetvā sace akatasibbanādikammaṃ vatthameva laddhaṃ, tattha paṭipajjanavidhiṃ pubbakiccavasena dassetumāha ‘‘dhovana’’ntiādi. Tattha dhovananti kathinadussassa setabhāvakaraṇaṃ. Vicāroti ‘‘pañcakaṃ vā sattakaṃ vā navakaṃ vā ekādasakaṃ vā hotū’’ti vicāraṇaṃ. Chedananti yathāvicāritassa vatthassa chedanaṃ. Bandhananti moghasuttakāropanaṃ. Sibbananti sabbasūcikammaṃ. Rajananti rajanakammaṃ. Kappanti kappabindudānaṃ. ‘‘Pubbakicca’’nti vuccati idaṃ sabbaṃ kathinatthārassa paṭhamameva kattabbattā.
2708在下衣(antaravāsaka)这个词里,这里的“iti”一词是省略了所指成分的用法。僧伽梨、上衣以及下衣,这三者的舍弃、决意和展开也都已经说过了,应当这样理解句子的关联。
2708.Antaravāsakoti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. Saṅghāṭi, uttarāsaṅgo, atho antaravāsakoti esameva tu paccuddhāropi adhiṭṭhānampi atthāropi vuttoti yojanā.
27092709. 为了显示八母句(《大品》310-311;《附随》415;《大品注疏》310-311),而说“出发……”等。出发是此(母句)的内涵,本应说“以出发为内涵的(母句)”,却由省略后词而说为“出发”。此理趣于一切处皆然。在“此八母”中,由上下文可得“母句”一词。应配合为:这些即是八母句。
2709. Aṭṭhamātikā (mahāva. 310-311; pari. 415; mahāva. aṭṭha. 310-311) dassetumāha ‘‘pakkamanañcā’’tiādi. Pakkamanaṃ anto etassāti pakkamanantikāti vattabbe uttarapadalopena ‘‘pakkamana’’nti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Aṭṭhimāti ettha ‘‘mātikā’’ti pakaraṇato labbhati. Imā aṭṭha mātikāti yojanā.
2710按照诵出的次第来解释,说了“已作衣持……”等。“已作衣持”这句话,显示衣的障碍已经断除。“于住处无系着”这句话,显示第二种住处障碍已经断除。在这里的一切句子中,都要补上“已受持咖提那衣的比丘,如果出发”这一剩余部分。“已越界”就是越过了寺院界。“成为出发之内的”这里要补上“那位比丘”,意思是:那位比丘的“出发之内”这个论母成立。
2710. Uddesānukkamena niddisitumāha ‘‘katacīvaramādāyā’’tiādi. ‘‘Katacīvaramādāyā’’ti iminā cīvarapalibodhupacchedo dassito. ‘‘Āvāse nirapekkhako’’ti iminā dutiyo āvāsapalibodhupacchedo dassito. Ettha sabbavākyesu ‘‘atthatakathino yo bhikkhu sace pakkamatī’’ti seso. Atikkantāya sīmāyāti vihārasīmāya atikkantāya. Hoti pakkamanantikāti ettha ‘‘tassa bhikkhuno’’ti seso, tassa bhikkhuno pakkamanantikā nāma mātikā hotīti attho.
2711-2所谓“利益”,就是住完雨安居的人所得到的、还没缝制过的衣布。因此接下来会说“作……”等等。“对住处不执着”这句话,在这里显示了第一种住处障碍的断除。以安乐而住是他的目的,所以叫“乐住者”,也就是住处。在那里,如果正住在那个住处时做那件衣,那么当那件衣完成时,从完成之末起就称为“完成之末者”——应该这样连接。“衣已完成”这句话,显示了衣障碍的断除。
2711-2.Ānisaṃsaṃ nāma vutthavassena laddhaṃ akatasūcikammavatthaṃ. Teneva vakkhati ‘‘karotī’’tiādi. ‘‘Vihāre anapekkhako’’ti iminā ettha paṭhamaṃ āvāsapalibodhupacchedo dassito. Sukhaviharaṇaṃ payojanamassāti sukhavihāriko, vihāroti. Tattha tasmiṃ vihāre viharantova taṃ cīvaraṃ yadi karoti, tasmiṃ cīvare niṭṭhite niṭṭhānantā niṭṭhānantikāti vuccatīti yojanā. ‘‘Niṭṭhitecīvare’’ti iminā cīvarapalibodhupacchedo dassito.
2713“它的”是指他住过雨安居的那个住处。“舍担”是指在舍弃两种担的那一刻心念的生起。“决定”就叫作舍担。这里,两种障碍在同一刹那被断除,注释书里说:“在决定即将完成时,两种障碍仅仅在想到‘我不做这件衣,也不返回’的当下,就一起被断除了。”
2713.Tamassamanti taṃ vutthavassāvāsaṃ. Dhuranikkhepeti ubhayadhuranikkhepavasena cittappavattakkhaṇe. Sanniṭṭhānaṃ nāma dhuranikkhepo. Ettha palibodhadvayassa ekakkhaṇeyeva upacchedo aṭṭhakathāyaṃ vutto ‘‘sanniṭṭhānantike dvepi palibodhā ‘nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’nti cintitamatteyeva ekato chijjantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 311).
2714“咖提那覆”是指具有咖提那利益的衣布。“不返回”,就是“我将不返回”。“正在作之时”——这里从上下文可以得出“衣”,或者应该联系“咖提那覆”来理解。“正在作”是表示不敬的属格。“失”,是指被贼偷走,或者被白蚁等啃食而丢失。“或烧”,就是被火烧毁。“失之内”:意思是,像这样在衣丢失后所得的本母句,就叫作“失之内”。这里,用“不返回”说明了第一种住处障碍的断除;用“正在作之时”说明了第二种衣障碍的断除。
2714.Kathinacchādananti kathinānisaṃsaṃ cīvaravatthuṃ. Na paccessanti na paccāgamissāmi. Karontassevāti ettha ‘‘cīvara’’nti pakaraṇato labbhati. ‘‘Kathinacchādana’’nti idaṃ vā sambandhanīyaṃ. Karontassāti anādare sāmivacanaṃ. Naṭṭhanti corehi haṭattā vā upacikādīhi khāditattā vā naṭṭhaṃ. Daḍḍhaṃ vāti agginā daḍḍhaṃ vā. Nāsanantikāti evaṃ cīvarassa nāsanante labbhamānā ayaṃ mātikā nāsanantikā nāmāti attho. Ettha ‘‘na paccessa’’nti iminā paṭhamaṃ āvāsapalibodhupacchedo dassito. ‘‘Karontassevā’’ti iminā dutiyaṃ cīvarapalibodhupacchedo dassito.
2715已得利益,就是指已经获得咖提那利益的衣。对衣的利益有所期待、有所盼望,出了界外——也就是出了雨安居的结界——而作衣;作好衣之后,如果他在中间、在举衣之间听到,那就叫作“闻断”。这是句子的连接。“出界外”等话,显示第二障碍的断除。这里因为说了“已作衣”,所以衣障碍的断除在先;而另一种,因为《大品注疏》中说“与听闻同时,住处障碍就断除”,所以在后。
2715.Laddhānisaṃsoti laddhakathinānisaṃsacīvaro. Ānisaṃse cīvare sāpekkho apekkhavā bahisīmagato vassaṃvutthasīmāya bahisīmagato taṃ cīvaraṃ karoti, so katacīvaro antarubbhāraṃ antarā ubbhāraṃ suṇāti ce, savanantikā nāma hotīti yojanā. ‘‘Bahisīmagato’’tiādinā dutiyapalibodhupacchedo dassito. Ettha ‘‘katacīvaro’’ti vuttattā cīvarapalibodhupacchedo paṭhamaṃ hoti, itaro pana ‘‘saha savanena āvāsapalibodho chijjatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 311) aṭṭhakathāya vuttattā pacchā hoti.
2716-7有一位比丘为了得到衣而住满雨安居,他从住处离开后,有人对他说“我要给你衣”。可是当他走到界外时,却听说那人又说“我没法给你衣了”。当这种期望刚刚断绝、对衣的期望刚刚被截断时,这就叫作“期望断”的论母,应当知道、应当理解,这就是句子的连接方式。在“期望断”等关于咖提那衣的舍中,住处障碍先断;当对衣的期望被截断时,衣障碍就断。
2716-7. Cīvarāsāya vassaṃvuttho āvāsato pakkanto ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ dassāmī’’ti kenaci vutto bahisīmagato pana savati, puna ‘‘tava cīvaraṃ dātuṃ na sakkomī’’ti vutto āsāya chinnamattāya cīvare paccāsāya upacchinnamattāya āsāvacchedikā nāma mātikāti matā ñātāti yojanā. Āsāvacchādike kathinubbhāre āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati, cīvarāsāya upacchinnāya cīvarapalibodho chijjati.
2718-20如果有人从雨安居的住处去了别的住处,在回来的路上越过了咖提那舍的时限,那么对他来说,这就是“越界”的咖提那舍——应当这样连接理解。其中,在越界的咖提那舍这件事上,衣的障碍先被切断;而对他来说,当他身处界外时,住处的障碍被切断。
2718-20. Yo vassaṃvutthavihāramhā aññaṃ vihāraṃ gato hoti, so āgacchaṃ āgacchanto antarāmagge kathinuddhāraṃ atikkameyya, tassa so kathinuddhāro sīmātikkantiko matoti yojanā. Tattha sīmātikkantike kathinubbhāre cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati, tassa bahisīme āvāsapalibodho chijjati.
在这里,有人这样说:所谓“越界者”,就是越过衣时界的人。《萨罗他义显》中说:“因为在界外,已经超过了衣时的时间,所以叫越界者。”不过,由于有“在来途中,越过那舍”这样的说法,当僧团正在作中间舍时,回来的人还没到达住处的界,咖提那舍就已经生起了,所以他遇不上那个舍。对于这样已经越界的人来说,再次回来时在途中生起的咖提那舍,就是“越界”——这是我们的主张。
Ettha ca ‘‘sīmātikkantiko nāma cīvarakālasīmātikkantiko’’ti kenaci vuttaṃ. ‘‘Bahisīmāyaṃ cīvarakālasamayassa atikkantattā sīmātikkantiko’’ti (sārattha. ṭī. mahāva. 311) sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ. ‘‘Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame’’ti vuttattā pana saṅghena kariyamānaṃ antarubbhāraṃ āgacchanto vihārasīmaṃ asampatteyeva kathinubbhārassa jātattā taṃ na sambhuṇeyya, tassevaṃ sīmamatikkantasseva sato puna āgacchato antarāmagge jāto kathinubbhāro sīmātikkantikoti amhākaṃ khanti.
拿了咖提那利益衣之后,如果离开时对住处仍有顾恋,回来时又正好赶上僧团正在做咖提那的中间舍——也就是咖提那舍还在进行当中——如果他能赶上,那么对他来说,那就是他的咖提那舍,这就叫“同舍”。应当这样理解。在“同舍”的情况下,两种障碍不分先后,同时断除。
Kathinānisaṃsacīvaraṃ ādāya sace āvāse sāpekkhova gato hoti, puna āgantvā kathinuddhāraṃ kathinassa antarubbhārameva sambhuṇāti ce yadi pāpuṇeyya, tassa so kathinuddhāro hoti, so ‘‘sahubbhāro’’ti vuccatīti yojanā. Sahubbhāre dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjanti.
2721本来应该说“以越界”,但因为省略了后一个词,就说成“从界”。出发、完成、决定,以及从界以越界,这四种咖提那舍都依靠个人、属于个人;称为“同舍”的中间舍则依靠僧团——应当这样连接理解。“中间舍”这个词,因为偈颂结构的关系而用短音。
2721. ‘‘Sīmātikkantikenā’’ti vattabbe uttarapadalopena ‘‘sīmato’’ti vuttaṃ. Pakkamanañca niṭṭhānañca sanniṭṭhānañca sīmato sīmātikkantikena saha ime cattāro kathinubbhārā puggalādhīnā puggalāyattā sahubbhārasaṅkhāto antarubbhāro saṅghādhīnoti yojanā. ‘‘Antarubbharo’’ti gāthābandhavasena rassattaṃ.
2722损坏就是以损坏为终点。闻就是以闻为终点。期望断也是如此——这三种也是咖提那衣的舍。但并不是僧团,也不是比丘——意思是它们既不是从僧团产生,也不是从个人产生。衣物的毁坏,不是由僧团或衣主的行为所产生的,所以说损坏这一咖提那衣的舍,暂时不从这两方面发生。闻也不是由这两方面的行为所产生的,所以也这样说。期望断同样如此。
2722.Nāsananti nāsanantiko. Savananti savanantiko. Āsāvacchedikāpi cāti tayopi kathinubbhārā. Na tu saṅghā na bhikkhutoti saṅghatopi na honti, puggalatopi na hontīti attho. Cīvarassa vināso saṅghassa vā cīvarasāmikassa vā payogena na jātoti nāsanako tāva kathinubbhāro ubhatopi na hotīti vutto. Savanañca ubhayesaṃ payogato na jātanti tathā vuttaṃ. Tathā āsāvacchedikāpi.
2723“住处本身就是障碍”——这是词义分别。在“障碍与衣”这一表达里,“衣”是根据分别说的意图,以因相之义而用处格,意思是“以衣为因的障碍”,也就是说,被称为衣的障碍。他以戒宣说具备谛等功德、远离妄语等过失之义,因此称为“说具备远离过失之义者”。
2723. Āvāsoyeva palibodhoti viggaho. Palibodho ca cīvareti ettha cīvareti bhedavacanicchāya nimittatthe bhummaṃ, cīvaranimittapalibodhoti attho, cīvarasaṅkhāto palibodhoti vuttaṃ hoti. Saccādiguṇayuttaṃ musāvādādidosavimuttaṃ atthaṃ vadati sīlenāti yuttamuttatthavādī, tena.
2724关于八种论母:依出界外者,说出行边际等七种论母;依出界外后能在中途完成舍衣者的情形,说出共舍——这是依这八种论母来说的。又说“也从中间舍”:没有出界外,就住在那里,通过舍咖提那衣的羯磨舍去咖提那衣,因此可以从中间舍得到。大仙也说咖提那衣有两种舍,这是连接。出界外去又回来的情形,是共舍;来到界外的情形,是中间舍。这同一种舍分两种方式来说,因此不再单独列出中间舍,应当知道在圣典中分别开示的就是八种论母。
2724.Aṭṭhannaṃmātikānanti bahisīmagatānaṃ vasena vuttā pakkamanantikādayo satta mātikā, bahisīmaṃ gantvā antarubbhāraṃ sambhuṇantassa vasena vutto sahubbhāroti imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vasena ca. Antarubbhāratopi vāti bahisīmaṃ agantvā tattheva vasitvā kathinubbhārakammena ubbhārakathinānaṃ vasena labbhanato antarubbhārato cāti mahesinā kathinassa duve ubbhārāpi vuttāti yojanā. Bahisīmaṃ gantvā āgatassa vasena sahubbhāro, bahisīmaṃ āgatānaṃ vasena antarubbhāroti ekoyeva ubbhāro dvidhā vutto, tasmā antarubbhāraṃ visuṃ aggahetvā aṭṭheva mātikā pāḷiyaṃ (mahāva. 310) vibhattāti veditabbā.
2725“不告而行”是省略了后词,才说成“不告”。意思是:只要咖提那衣还没有被舍掉,不告诉(其他比丘)就出行,是被开许的;按照行学处来说,是无犯的。
2725. Anāmantacāro uttarapadalopavasena ‘‘anāmantā’’ iti vutto. Yāva kathinaṃ na uddharīyati, tāva anāmantetvā caraṇaṃ kappissati, cārittasikkhāpadena anāpatti bhavissatīti attho.
“不受持而行”这个说法,是省略了后词才说成“不受持”的。“不受持而行”指的是不携带三衣而行走,意思是:允许离开三衣(过夜)。
Asamādānacāro ‘‘asamādāna’’nti uttarapadalopena vutto. Asamādānacāroti ticīvaraṃ asamādāya caraṇaṃ, cīvaravippavāso kappissatīti attho.
“从众”这个说法,是通过省略后一个词来显示“众食”。众食也是允许的,它的具体情况在波逸提篇中已经说过。
‘‘Gaṇato’’ti iminā uttarapadalopena gaṇabhojanaṃ dassitaṃ. Gaṇabhojanampi kappissati, taṃ sarūpato pācittiyakaṇḍe vuttaṃ.
“随所需”这句话,是用来说明“随所需衣”。“随所需衣”的意思是:需要多少衣,就有多少衣;即使这些衣还没有被确定归属、还没有作净施,也会被允许。这就是它的含义。
‘‘Yāvadatthika’’nti iminā yāvadatthacīvaraṃ vuttaṃ. Yāvadatthacīvaranti yāvatakena cīvarena attho, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ kappissatīti attho.
在这里,“凡衣的生起”这句话,是用来说明“凡在那里有衣的生起”所说的那种利益。“凡在那里有衣的生起”,意思是:在那里,也就是在展开咖提那衣的界内,不论是死者的衣,还是为僧团而布施的衣,或者是由僧团在当地所得的收入带来的衣,不管以什么方式,只要是属于僧团的衣生起了,那就会成为他们的。这就是这段话的意思。以上这五种咖提那衣的利益也已经宣说了,这是前后的连接。
‘‘Tattha yo cīvaruppādo’’ti iminā ‘‘yo ca tattha cīvaruppādo’’ti (mahāva. 306) vutto ānisaṃso dassito. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāyaṃ matakacīvaraṃ vā hotu saṅghassa uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā, yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho. Ime pañca kathinānisaṃsā ca vuttāti sambandho.