《入雨安居犍度》的注释讲解巴利
Vassūpanāyikakkhandhakakathāvaṇṇanā
2608 “入雨安居”已经讲过了,剩下的是其余部分。“以及后者”这里,“iti”这个词是用来举例的。“入雨安居”就是进入雨安居。准备入雨安居的人,应当处理好住处,或者用言语表达。通过“入者”这个词,说明了入雨安居的方式。入者应当准备好住处,或者用言语表达,这是它们之间的关联。如果入者没有住处,只要生起这样的念头——“我在这里住雨安居”就够了;如果有住处,就应该用言语表达:“我在这座精舍入这三个月雨安居”,或者说“我在这里入雨安居”,这就是它的意思。巴利
2608. Vassūpanāyikā vuttāti seso. Pacchimā cāti ettha iti-saddo nidassane. Vassūpanāyikāti vassūpagamanā. Ālayo, vacībhedo vā kātabbo upagacchatāti iminā vassūpagamanappakāro dassito. Upagacchatā ālayo kattabbo, vacībhedo vā kattabboti sambandho. Upagacchantena ca senāsane asati ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ vā kātabbaṃ, senāsane sati ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti ca ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ca vacībhedo vā kātabboti attho.
2609 “知道却不去入雨安居”这句话,应当这样连接理解。这里的“三月”,要补上“前三月或后三月”。“若还在游行”这里,要补上“游行”。意思是说:没有住满前三月或后三月,就出发去游行的比丘,也犯恶作。这里的“三月”是表示持续义的业格用法。正如经文所说:“诸比丘!入雨安居后,没有住满前三月或后三月,就不应该出发游行。如果出发,犯恶作。”巴利
2609. Jānaṃ vassūpagamanaṃ anupagacchato vāpīti yojanā. Temāsanti ettha ‘‘purimaṃ vā pacchimaṃ vā’’ti seso. Carantassāpīti ettha ‘‘cārika’’nti seso. Purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvāva cārikaṃ carantassāpi dukkaṭanti yojanā. Temāsanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Yathāha – ‘‘na, bhikkhave, vassaṃ upagantvā purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā, yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 185).
2610 在“树洞”这一说法里,要补上“纯粹的”这个限定。就像论中所说:“‘树洞’这里,光是一个纯粹的树洞是不允许的;但如果在大树洞里铺上木板做成小屋,再安上门,就可以进去。”用“于树之洞”这个说法,树的枝干部分也算在内,光有纯粹的枝干同样不允许。就像论中所说:“‘树枝干’这里,光是一根纯粹的枝干也不允许;但如果在大枝干上搭个架子,在上面铺木板做成小屋,就可以进去。”巴利
2610.Rukkhassasusireti ettha ‘‘suddhe’’ti seso. Yathāha – ‘‘rukkhasusireti ettha suddhe rukkhasusireyeva na vaṭṭati, mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Rukkhassa susire’’ti iminā rukkhekadeso viṭapopi saṅgahito, sopi suddhova na vaṭṭati. Yathāha – ‘‘rukkhaviṭabhiyāti etthāpi suddhe viṭapamatte na vaṭṭati, mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 203).
关于“伞”:这里也是指在四根柱子上架起伞盖,做成遮蔽,再安上门,这样才允许进去;这叫作伞屋。关于“瓮”:这里也是指用大瓦盖,按照上面说伞的做法建成小屋之后,才允许进去。根据注释书的这段话可知,对于没有这样处理过的单纯伞和瓮,应当知道是属于禁止的。“尸屋”:指的是钉床之类的处所。正如所说:“所谓尸屋,就是钉床等种类的小屋,不允许进到那里面。”巴利
‘‘Chatteti etthāpi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭikā nāmesā hoti. Cāṭiyāti etthāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭiṃ katvāva upagantuṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāvacanato evamakatāsu suddhachattacāṭīsu nivāraṇaṃ veditabbaṃ. Chavakuṭīti ṭaṅkitamañcādayo vuttā. Yathāha – ‘‘chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi, tattha upagantuṃ na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 203).
不过在坟场另外搭一间小屋,是可以进去住的。《安达咖注疏》里说:“焚烧尸体后,为了处理灰烬和骨骸而建的小屋”,称为尸屋。跋耆罗布提长老在《大品》的复注(vajira. ṭī. mahāvagga 203)中说:“所谓‘钉床’,被写作农舍、石屋。”在四块石头上铺一块石板搭成的屋子,也叫“钉床”。把长床的床脚中间穿孔、插入横木做成的床,没有上面和下面的区分,就算翻过来铺也一样;人们把它放在坟场或天祠里,这也叫钉床。巴利
Susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. ‘‘Chavasarīraṃ jhāpetvā chārikāya, aṭṭhikānañca atthāya kuṭikā karīyatī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ chavakuṭi vuttā. ‘‘Ṭaṅkitamañcoti kasikuṭikāpāsāṇagharanti likhita’’nti (vajira. ṭī. mahāvagga 203) vajirabuddhitthero. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kato gehopi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati. Dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā mañcaṃ karontīti tassa idaṃ upari, idaṃ heṭṭhāti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne, devaṭṭhāne ca ṭhapenti, ayampi ṭaṅkitamañco nāma.
2611 “若缺少资具,或身体不适”——因为接下来要说明其余各种障碍,所以这里说的“障碍”应当理解为王难等十种障碍。巴利
2611. ‘‘Sati paccayavekalle, sarīrāphāsutāya vā’’ti avasesantarāyānaṃ vakkhamānattā ‘‘antarāyo’’ti iminā rājantarāyādi dasavidho gahetabbo.
2612-4 比丘们,我允许为了七人的七日事务,即使没有被派请也可以去,更何况是被派请了呢——为了比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼、母亲和父亲。(大品198)为了说明这段经文所说的内容,所以说了“为父母”等。巴利
2612-4. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa cā’’ti (mahāva. 198) vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘mātāpitūna’’ntiādi.
为了探望父母,或者为了探望五位同法者,或者为了他们的事务,或者为了去看望他们当中的病人,或者为了给他们或看护者寻求饮食等,或者为了给他们寻求饮食等;同样,如果他们五位同法者当中有人不乐意、感到厌倦,心想“我要去让他远离那种状态,或者请人去让他远离,或者为他说法”;或者他们五位同法者当中有人生起了邪见,心想“我要让他舍离,或者请人去让他舍离,或者为他说法”;同样,心想“我要消除他已生起的追悔,或者请人去消除,或者为他说法”——像这样,通达律藏的比丘,即使未被派去处理七日事务,也应当前往,更何况是被派去了呢。巴利
Mātāpitūnaṃ dassanatthaṃ, pañcannaṃ sahadhammikānaṃ dassanatthaṃ vā nesaṃ atthe sati vā nesaṃ antare gilānaṃ daṭṭhuṃ vā tadupaṭṭhākānaṃ bhattādiṃ pariyesanatthaṃ vā nesaṃ bhattādiṃ pariyesanatthaṃ vā tathā nesaṃ pañcannaṃ sahadhammikānaṃ aññataraṃ anabhirataṃ ukkaṇṭhitaṃ ahaṃ gantvā vūpakāsessaṃ vā vūpakāsāpessāmi vā dhammakathamassa karissāmīti vā tassa pañcannaṃ sahadhammikānaṃ aññatarassa uṭṭhitaṃ uppannaṃ diṭṭhiṃ vivecessāmi vā vivecāpessāmi vā dhammakathamassa karissāmīti vā tathā uppannaṃ kukkuccaṃ vinodessāmīti vā vinodāpessāmīti vā dhammakathamassa karissāmīti vā evaṃ vinayaññunā bhikkhunā sattāhakiccena apesitepi gantabbaṃ, pageva pahiteti yojanā.
“饮食等”这里的“等”字,把寻求药物等也包括进去了。就像经文里说的:“我要为病人寻求食物,或为看护病人的人寻求食物,或为病人寻求药物,或去询问病情,或亲自照料。” “令他远离”的意思是:在生起不喜乐的地方,把他带到别处去。巴利
Bhattādīti ettha ādi-saddena bhesajjapariyesanādiṃ saṅgaṇhāti. Yathāha – ‘‘gilānabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā upaṭṭhahissāmi vā’’ti. Vūpakāsessanti yattha anabhirati uppannā, tato aññattha gahetvā gamissāmīti attho.
“将除去”这里的“或”字,还涵盖了这样的内容:诸比丘,假如有位比丘犯了重法,该受别住,他派人到比丘们那里传话:“我犯了重法,该受别住,请比丘们过来,我希望比丘们来。”诸比丘,即使没人来请,也应当为了七日事务前去,何况已经有人来请——心里想“我要为给予别住出力,或者去宣告,或者去凑足人数”等等(《大品》193)。像这样为了七日事务前往的人,要站在近行界内,先作意“我会在七天内回来”,然后再出发。如果没作意就越过近行界,据说就成了坏雨安居。巴利
Vinodessāmahanti vāti ettha vā-saddena ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhu garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, so ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘ahañhi garudhammaṃ ajjhāpanno parivāsāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’nti. Gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena appahitepi, pageva pahite ‘parivāsadānaṃ ussukkaṃ karissāmi vā anussāvessāmi vā gaṇapūrako vā bhavissāmī’’tiādinayaṃ (mahāva. 193) saṅgaṇhāti. Evaṃ sattāhakiccena gacchantena antoupacārasīmāya ṭhiteneva ‘‘antosattāhe āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantabbaṃ. Sace ābhogaṃ akatvā upacārasīmaṃ atikkamati, chinnavasso hotīti vadanti.
2615 这里为了说明注疏中关于“离经判定夜间时分”的说法,而说了“已入雨安居者在此……”等话。“在此”,就是指在这个七日事务的章节里。意思是:应当知道这是脱离经文而作的判定。巴利
2615. ‘‘Ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo’’ti aṭṭhakathāgataṃ ratticchedavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘vassaṃ upagatenetthā’’tiādi. Etthāti imasmiṃ sattāhakiccādhikāre. Ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo daṭṭhabboti attho.
2616 “某某日”等语,是在说明邀请的方式。“先”,就是最初。“可以”,是指为了七日事务而前往是可以的。正如所说:“如果在一个大住处,最初就已经约定:‘应当在某某日集会’,那就算是已经被邀请了,可以前往。”(大品注疏 199)有些人说:“如果近事男们约定:‘我们在某某日做布施等事,大家都应当集会’,那也算是已经被邀请了,可以前往。”巴利
2616.‘‘Asukaṃ nāma divasa’’ntiādinā nimantanākāraṃ vakkhati. Pubbanti paṭhamaṃ. Vaṭṭatīti sattāhakiccena gantuṃ vaṭṭati. Yathāha – ‘‘sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti ‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’nti, nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 199). ‘‘Upāsakehi ‘imasmiṃ nāma divase dānādīni karoma, sabbe eva sannipatantū’ti katikāyapi katāya gantuṃ vaṭṭati, nimantitoyeva nāma hotī’’ti keci.
2617 “物品”是指自己的衣具。“不允许”是指不可以为了七日事务而前往。“派遣”是指为了洗衣等事务而派人去。如果是奉老师、戒师的命令,为了任何没有过失的七日应作之事而前往,那就是允许的——这句话就说明了这个意思。巴利
2617.Bhaṇḍakanti attano cīvarabhaṇḍaṃ. Na vaṭṭatīti sattāhakiccena gantuṃ na vaṭṭati. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Ācariyupajjhāyānaṃ āṇattiyena kenaci anavajjakiccena sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti imināva dīpitaṃ hoti.
2618 为诵习等的目的,是指巴利文诵读。用“等”这个字,把请问等事情也包括进来了。“尊长”是指即使没有生病的老师和依止师。“得以前往”是说因为有七日应作的事,所以可以前往。“人”在这里根据上下文,只指比丘。巴利
2618.Uddesādīnamatthāyāti pāḷivācanāni sandhāya. Ādi-saddena paripucchādiṃ saṅgaṇhāti. Garūnanti agilānānampi ācariyupajjhāyānaṃ. Gantuṃ labhatīti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati. Puggaloti pakaraṇato bhikkhuṃyeva gaṇhāti.
2619 “老师”只是举例说明;即使被戒师阻止,做法也是一样的。为了说明注疏中“如果老师对他说‘今天不要去’,那是可以的”这一说法,所以说“在截断夜的情况下,无犯,已经阐明”。“截断夜”指的是截断雨安居的标志。对于“截断夜”,各处都把它确定为截断雨安居来说。因此,如果以七日应作事前往,在七日之内回来时,老师或戒师说“今天不要去”,即使超过七日也无犯,这是这里的意趣。不过应当知道,截断雨安居确实已经发生,因为已经超出了七日。巴利
2619.Ācariyoti nidassanamattaṃ, upajjhāyena nivāritepi eseva nayo. ‘‘Sace pana naṃ ācariyo ‘ajja mā gacchā’ti vadati, vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 199) aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā’’ti. Ratticchedeti vassacchedanimittaṃ. ‘‘Ratticchede’’ti sabbattha vassacchedoti sanniṭṭhānaṃ katvā vadanti, evaṃ sattāhakaraṇīyena gataṃ naṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo vā upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo, vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.
2620 “任何亲属”是指父母以外的其他亲属。通过“为了去探望”这句话,说明了对比丘其他亲属应当做的事:他们可以说“我们生病了,尊者,希望您能来”,施主家庭也可以说“我们要布施、要听法、想见比丘们”。这样交代之后,如果派了使者或送了信,以七日应办之事前往,就不会有截断夜晚的过失和恶作。这就是这段话的意思。正如经文所说:“诸比丘,在此,比丘的亲属生病了……诸比丘,若被派遣,应以七日应办之事前往;若未被派遣,则不应前往。”以及:“诸比丘,在此,有近事男为僧团建了精舍……我想布施、想听法、想见比丘们。诸比丘,若被派遣,应以七日应办之事前往;若未被派遣,则不应前往。”巴利
2620.Yassa kassaci ñātissāti mātāpitūhi aññassa ñātijanassa. ‘‘Gacchato dassanatthāyā’’ti iminā sesañātikehi ‘‘mayaṃ gilānā bhadantānaṃ āgamanaṃ icchāmā’’ti ca ‘‘upaṭṭhākakulehi dānaṃ dassāma, dhammaṃ sossāma, bhikkhūnaṃ dassanaṃ icchāmā’’ti ca evaṃ kattabbaṃ niddisitvā dūte vā pesite sattāhakaraṇīyena gacchato ratticchedo ca dukkaṭañca na hotīti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhussa ñātako gilāno hoti…pe… gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena pahite, na tveva appahite’’ti (mahāva. 199) ca ‘‘idha pana, bhikkhave, upāsakena saṅghaṃ uddissa vihāro kārāpito hoti…pe… icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitunti. Gantabbaṃ, bhikkhave, sattāhakaraṇīyena pahite, na tveva appahite’’ti (mahāva. 188) ca.
2621 “我去村里一趟,今天就会回来。”他这样说着就出发了,在往回走的时候,如果实在赶不回来,那是可以的。这里“可以”的意思是:他心里想着“今天我就回来”,去了之后在回来的路上,如果天亮了,既不算截断雨安居,也没有截断夜晚的恶作。这就是这段话的意思。巴利
2621. ‘‘Ahaṃ gāmakaṃ gantvā ajjeva āgamissāmī’’ti āgacchaṃ āgacchanto sace pāpuṇituṃ na sakkoteva, vaṭṭatīti yojanā. Vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti gantvā āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti adhippāyo.
2622 “牧场”是指牧牛人住的地方。“商队”是指步行商队、马商队、象商队和车辆商队聚集停留的场所。在这三种情况下,比丘在截断雨安居这件事上没有罪——也就是说,只是和他们一起走的时候没有罪;但如果离开他们自己走,那就有罪,而且也不能受自恣。巴利
2622.Vajeti (mahāva. aṭṭha. 203) gopālakānaṃ nivāsanaṭṭhāne. Sattheti jaṅghasatthasakaṭasatthānaṃ sanniviṭṭhokāse. Tīsu ṭhānesu bhikkhuno, vassacchede anāpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyuñjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.
在牧场等地方要入雨安居的比丘,在入雨安居日那天,应当对近事男们说:“能弄到一间小屋就好了。”如果他们建好之后给,就进到里面,说三遍:“我在这里入雨安居。”如果不给,就按照厅堂的简略做法,到停着的车子下面去。连那个也得不到的话,就应当表示意愿。但在商队里,如果没有小屋等,不可以只是嘴上改口说“我在这里入雨安居”就算入安居,只有表示意愿才是可以的。所谓表示意愿,就是心里生起一个念头:“我要在这里住雨安居。”巴利
Vajādīsu vassaṃ upagacchantena vassūpanāyikadivase tena bhikkhunā upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo. Satthe pana kuṭikādīnaṃ abhāve ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamattameva vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ.
如果商队正在赶路时碰上自恣日,就该在原地自恣。如果商队在雨安居期间到了比丘想去的地方之后又继续往前走,那就该住在那个想去的地方,和当地的比丘们一起自恣。如果商队在雨安居期间半路上停在某个村子,或者分散在某个村子,那就该在那个村子里住下来,和比丘们一起自恣;不自恣就离开那里继续走,是不允许的。巴利
Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇadivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati. Patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, appavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati.
乘船进入雨安居的人,也应当只到小屋里去入。如果找遍了也找不到,就可以把那里当作住处。如果三个月内船一直停在海上,就地自恣。如果船靠了岸,而自己想从那里去别处,就不该去。应当住在船所到达的那个村子,和比丘们一起自恣。即使船沿着岸边开往别处,而比丘想住在最初到达的那个村子,船可以走,比丘应当就地住下,和比丘们一起自恣。巴利
Nāvāya vassaṃ upagacchantenāpi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ. Pariyesitvā alabhante ālayo kātabbo . Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, sayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu, bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ.
像这样,在牧场、商队、船只这三种情况下,中断雨安居没有罪,也可以自恣。巴利
Iti vaje, satthe, nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati.
2623 资具不足时,是指钵食等资具短缺的时候。或者身体不适,是指身体不舒服或生病的时候。即使中断雨安居也离开,意思是就算确实中断了雨安居,也可以前往舒适的地方。通过“也”这个词说明:即使没有中断雨安居,只要存在会导致雨安居中断的因缘,以七日事由前往也是可以的。巴利
2623.Sati paccayavekalleti piṇḍapātādīnaṃ paccayānaṃ ūnatte sati. Sarīrāphāsutāya vāti sarīrassa aphāsutāya ābādhe vā sati. Vassaṃ chetvāpi pakkameti vassacchedaṃ katvāpi yathāphāsukaṭṭhānaṃ gaccheyya. Api-saddena vassaṃ achetvā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantumpi vaṭṭatīti dīpeti.
2624 “以任何障碍”,是指在王难等任何一种障碍中。应这样理解:如果比丘没有进入雨安居,或者已经中断了雨安居,他也应当进入第二次雨安居的入处。巴利
2624.Yena kenantarāyenāti rājantarāyādīsu yena kenaci antarāyena. Yo bhikkhu vassaṃ nopagato, tenāpi chinnavassena vāpi dutiyā vassūpanāyikā upagantabbāti yojanā.
2625-6 “七日”是表示持续关联的受格用法,和“度过”这个词相连。或者,即使已经进入雨安居之后,若在外面度过七日。对于那位前往的比丘和那位度过的比丘。前一个也不存在,因为没有进入雨安居,以及雨安居已经中断的缘故,前一个雨安居入处也不存在、得不到。对这两种情况,应当知道依次在越过近行时、越过七日时犯戒。巴利
2625-6.Sattāhanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. ‘‘Vītināmetī’’ti iminā sambandho. Upagantvāpi vā bahiddhā eva sattāhaṃ vītināmeti ce. Yo gacchati, yo ca vītināmeti, tassa bhikkhussa. Purimāpi na vijjatīti anupagatattā, chinnavassattā ca purimāpi vassūpanāyikā na vijjati na labhati. Imesaṃ dvinnaṃ yathākkamaṃ upacārātikkame, sattāhātikkame ca āpatti veditabbā.
比丘承诺时,如果对方说“你们在这里住雨安居”,他回答“善哉”,后来却违背承诺、不照实履行,就犯恶作罪。问:这是什么罪?答:恶作。不只是违背这一个承诺才犯罪,违背其他承诺也同样应当知道是犯罪。就像律注里说的:“承诺时有恶作罪。这里不只是违背‘你们在这里住这三个月的雨安居’这一个承诺有罪,像‘你们接受这三个月的食物’‘我们两个都在这里住雨安居’‘我们一起诵戒’等等,违背这类承诺也都得恶作。”而且,这是指承诺时心地清净,后来因为违背承诺才犯罪的情况。如果一开始就心不清净而承诺,那就犯波逸提;再违背承诺,又加恶作,也就是波逸提和恶作一起成立。巴利
Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭanti ‘‘idha vassaṃ vasathā’’ti vutte ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tassa visaṃvāde asaccāpane āpatti hoti. Katamāti āha ‘‘dukkaṭa’’nti. Na kevalaṃ etasseva visaṃvāde āpatti hoti, atha kho itaresampi paṭissavānaṃ visaṃvāde āpatti veditabbā. Yathāha – ‘‘paṭissave ca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ ‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’ti etasseva paṭissavassa visaṃvāde āpatti, ‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekatova uddisāpessāmā’ti evamādināpi tassa tassa paṭissavassa visaṃvāde dukkaṭa’’nti (mahāva. aṭṭha. 207). Tañca kho paṭissavakāle suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā hoti. Paṭhamaṃ asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ, visaṃvādena dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.
2627 关于“入雨安居后,没有等到天亮就因七日事而在当天离开,只要在七日之内回来,也无犯”这段注疏的话,以及下文将要说的“何况住过之后又外出呢”,应当采用“没有等到天亮”这个读法。有些写本里看到“已经等到天亮”的读法,那不应采用。巴利
2627. ‘‘Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattantassa anāpattī’’ti (mahāva. aṭṭha. 207) aṭṭhakathāvacanato, ‘‘ko vādo vasitvā bahi gacchato’’ti vakkhamānattā ca ‘‘nuṭṭhāpetvā panāruṇa’’nti pāṭho gahetabbo. Katthaci potthakesu ‘‘uṭṭhāpetvā panāruṇa’’nti pāṭho dissati, so na gahetabbo.
2628 “住后”是指住了两三天之后。就像住雨安居后,还没等到明相升起,就因为七日事外出,这不算犯;同样,从所去之处在七日之内回来,然后又没等到明相升起,就因为七日事外出,也不算犯。注疏里说“应当按七日一轮来让明相升起”,这话应当这样理解:把与第七个明相相连的那一天算在第七个明相之内,如果没在第七个明相期间回来,而在外面让第八个明相升起,那是为了说明他的夜已经断了;并不是说第七个明相本身就要在那里升起。因为《学处注疏》和僧伽罗文的《甘提巴达》等里面已经这样判定过了。巴利
2628.Vasitvāti dvīhatīhaṃ vasitvā. Yathā vassaṃ vasitvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāva sattāhakaraṇīyena gacchato anāpatti, tathā gataṭṭhānato antosattāhe āgantvā punapi aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāva sattāhakaraṇīyena gacchato anāpatti. ‘‘Sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 201) aṭṭhakathāvacanaṃ sattamāruṇena paṭibaddhadivasaṃ sattamena aruṇeneva saṅgahetvā sattamaaruṇabbhantare anāgantvā aṭṭhamaṃ aruṇaṃ bahi uṭṭhāpentassa ratticchedadassanaparaṃ, na sattamaaruṇasseva tattha uṭṭhāpetabbabhāvadassanaparanti gahetabbaṃ sikkhābhājanaaṭṭhakathāya, sīhaḷagaṇṭhipadesu ca tathā vinicchitattā.
2629 不入住是因为没有念,这是词的分割。所谓不入住,就是不会通过说出“我要在这个精舍里入这三个月雨安居”这样的话而前往入住。巴利
2629. ‘‘Nopeti asatiyā’’ti padacchedo, nopetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedena na upagacchati.
2630 为了说明前面已经讲过的这个意思,才说“没有任何过失”。巴利
2630. Vuttamevatthaṃ samatthetumāha ‘‘na doso koci vijjatī’’ti.
2631 “我在这座精舍入这三个月雨安居”,只要把这句话说满三遍,就算已经入雨安居了——这是句义的连接方式。这里说“说满三遍”,是按最高标准来说的;其实就算只说一遍或两遍,也算已经入雨安居了。正如论中所说:“我在这座精舍入这三个月雨安居”,把这句话说出一遍、两遍或三遍之后,就应当入雨安居。巴利
2631. ‘‘Imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vacane nicchārite eva vassaṃ upagato siyāti yojanā. ‘‘Nicchāriteva tikkhattu’’nti idaṃ ukkaṃsavasena vuttaṃ, sakiṃ, dvikkhattuṃ vā nicchāritepi vassūpagato nāma hotīti. Yathāha – ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemīti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvāva vassaṃ upagantabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 184).
2632 从第九天开始才可以前往,回不回来都无犯——为了说明注疏里的这个说法,才说了“以第九天为起点”等话。“以第九天为起点”就是从第九天起算。“可以前往”是说只有以七日事由才能前往,所以即使是在自恣日当天无法赶回来的地方,为了自恣而前去的人,也可以凭所能得到的七日事由前往。跋耆罗布提长老确实说过:“不过自恣之后可以前往,因为那是依附于自恣当日的。”这个人后来无论回来还是不回来,都没有过失——这就是这段话的关联意思。巴利
2632. Navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭati, āgacchatu vā mā vā, anāpattī’’ti (mahāva. aṭṭha. 207) aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘ādiṃ tu navamiṃ katvā’’tiādi. Navamiṃ pabhuti ādiṃ katvā, navamito paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Gantuṃ vaṭṭatīti sattāhakaraṇīyeneva gantuṃ vaṭṭati, tasmā pavāraṇadivasepi tadaheva āgantuṃ asakkuṇeyyaṭṭhānaṃ pavāraṇatthāya gacchantena labbhamānena sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Pavāretvā pana gantuṃ vaṭṭati pavāraṇāya taṃdivasasannissitattā’’ti (vajira. ṭī. mahāvagga 207) hi vajirabuddhitthero. So pacchā āgacchatu vā mā vā, doso na vijjatīti yojanā.