律抉择复注·应悔过论解释(二)
9 段
应悔过(波罗提应悔过)说的释义注
Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā
2432像这样说明了波逸提的判定之后,现在为了说明波罗提应悔过,而说“无病”等语。如果比丘尼无病,自己亲自通过求请而得到酥,心想“我要吃”而拿取,那么在她这样拿取时,就犯恶作——这是这里的连接方式。其中,如果没有酥也能过得安稳,就叫做无病。酥,就是前面判定中所说的、出自经文的牛酥等。
2432. Evaṃ pācittiyavinicchayaṃ dassetvā idāni pāṭidesanīyaṃ dassetumāha ‘‘agilānā’’tiādi. Yā pana bhikkhunī agilānā sayaṃ attanā viññattiyā laddhaṃ sappiṃ sace ‘‘bhuñjissāmī’’ti gaṇhati, tassā evaṃ gahaṇe dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Tattha yassā vinā sappinā phāsu hoti, sā agilānā nāma. Sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ gosappiādikameva.
2433三波罗提应悔过:无病而作无病想、有疑惑、作有病想,这三种情形下有三种波罗提应悔过。有病者两种恶作:即有病者有两种恶作。有病者作无病想,或有疑惑,这两种情形下有两种恶作。
2433.Tipāṭidesanīyanti agilānā agilānasaññā, vematikā, gilānasaññāti tīsu vikappesu tīṇi pāṭidesanīyāni. Gilānā dvikadukkaṭanti gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Gilānā agilānasaññā, vematikā vāti dvīsu vikappesu dve dukkaṭāni.
2434-5生病时求了酥,后来病好了再吃;或者吃病人剩下的;或者从亲戚等人那里、在亲戚允许随意取用的地方,吃求来的;或者吃为别人求来的;或者吃用自己财物买来的;或者疯狂者——都不犯戒。这是句义连接。
2434-5. Gilānā hutvā sappiṃ viññāpetvā pacchā vūpasantagelaññā hutvā sevantiyā paribhuñjantiyāpi ca gilānāya avasesaṃ paribhuñjantiyā vā ñātakādito ñātakapavāritaṭṭhānato viññattaṃ bhuñjantiyā vā aññassatthāya viññattaṃ paribhuñjantiyā vā attano dhanena gahitaṃ bhuñjantiyā vā ummattikāya vā anāpattīti yojanā.
第一。
2436在其余第二等条中:“若比丘尼没有生病,却求来油……乃至……蜜……乃至……糖……乃至……鱼……乃至……肉……乃至……乳……乃至……酪而吃,这位比丘尼应当忏悔:‘尊者,我犯了应受呵责的法、不适当的、应当忏悔的法,我现在忏悔。’”在第二等这七条应当忏悔的法中,就是这样。除了油等词以外,再没有别的差别。
2436.Sesesu dutiyādīsūti ‘‘yā pana bhikkhunī agilānā telaṃ…pe… madhuṃ…pe… phāṇitaṃ…pe… macchaṃ…pe… maṃsaṃ…pe… khīraṃ…pe… dadhiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā gārayhaṃ ayye dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti (pāci. 1236) evaṃ dutiyādīsu sattasu pāṭidesanīyesu. Natthi kāci visesatāti telādipadāni vinā añño koci viseso natthīti attho.
2437在巴利经文中未出现的所有酥等八种食物中,如果比丘尼向人讨要任何一种来吃,也犯恶作——这就是句子的连接方式。
2437. Pāḷiyaṃ anāgatesu sabbesu sappiādīsu aṭṭhasu aññataraṃ viññāpetvā bhuñjantiyāpi dukkaṭanti yojanā.
如是于《律义精要阐明》即《律抉择注》中
《应悔过论》的注释讲解到此结束。
