应学法的应作之事的论释
Sikkhākaraṇīyakathāvaṇṇanā
24382438. 在应应悔过之后诵出的七十五条应学法,其判定已在大分别中说过,所以这里只是重新指出它们而说“应学法诸法”等。意思是:那七十五条应学法是在应应悔过之后诵出的,它们的义理判定已在大分别中说过,需要的人应当从那里去了解,这里不再重新显示。
2438. Pāṭidesanīyānantaraṃ uddiṭṭhāni pañcasattati sekhiyāni mahāvibhaṅge vuttavinicchayānevāti tadeva atidisanto āha ‘‘sekhiyā pana ye dhammā’’tiādi. Ye pana pañcasattati sekhiyā dhammā pāṭidesanīyānantaraṃ uddiṭṭhā, tesaṃ atthavinicchayo mahāvibhaṅge vuttovāti yojanā, atthikehi tatova gahetabbo, na puna idha dassessāmīti adhippāyo.
2439-40《分别论》以及包含两部分别的比丘、比丘尼两部巴帝摩卡的注疏精华,也就是一切注疏的精华义理,特别是在《一切欢喜》中详细说到的那些内容。我把这一切精华义理都摄取过来,为了比丘和比丘尼的利益,撰写了这部律的决断。这就是上下文的关系。
2439-40.Savibhaṅgānaṃ ubhatovibhaṅgasahitānaṃ ubhatopātimokkhānaṃ bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca pātimokkhānaṃ aṭṭhakathāsāro sabbaṭṭhakathānaṃ sārabhūto yo so attho visesato samantapāsādikāyaṃ vutto. Taṃ sabbaṃ sārabhūtaṃ atthaṃ samādāya yo vinayassavinicchayo bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca hitatthāya mayā kato viracitoti sambandho.
2441这部律的决断并非出自我们的辩才,也不是从辩才所生。然而,凡是听闻这部律之决断的众生,由于它能开示增上戒学,故能利益世间。这部律为诸佛等圣者所认可,是通向殊胜者所证悟的不死大涅槃的直道;又因它能对治身语之违犯,故能遮止堕恶趣的怖畏,成为众生的庇护。对于律、对于律藏,如实了知者便成为了解它的人,能知何者合法、何者不合法,何者应修、何者不应修。这就是这段话的意思。
2441.No amhākaṃ paṭibhāṇajaṃ paṭibhāṇato jātaṃ imaṃ tu imaṃ vinayavinicchayaṃ pana ye jantuno sattā suṇanti , te jantuno janassa sattalokassa hite adhisīlasikkhāpakāsakattā upakārake sumatassa sobhaṇanti buddhādīhi matassa, sobhaṇehi vā buddhādīhi matassa paṭividdhassa amatamahānibbānassa ayane añjasabhūte janassa tāyane kāyikavācasikavītikkamapaṭipakkhattā apāyabhayanivāraṇaṭṭhena tāṇabhūte vinaye vinayapiṭake pakataññuno yathāsabhāvaṃ jānantā taññuno bhavanti taṃ taṃ kappiyākappiyaṃ sevitabbāsevitabbaṃ jānantā bhavantevāti attho.
2442在这部含有许多精要方法的律决断中,对于最上、最殊胜的律与律藏,一个想要获得熟练与自信、无畏、不可动摇之智,特别是渴望智慧超群、具足聪慧的比丘,应当始终以不懈怠的正确精进来圆满三学,并对这部律决断生起最高、更上的极大恭敬,特别应当去实行。这就是这段话的意思。
2442. Bahavo sārabhūtā nayā etthāti bahusāranayo, tasmiṃ bahusāranaye. Parame uttame vinaye vinayapiṭake visāradataṃ vesārajjaṃ asaṃhīrañāṇaṃ abhipatthayatā visesato icchantena buddhimatā ñāṇātisayamantena yatinā sabbakālaṃ tividhasikkhāparipūraṇe asithilapavattasammāvāyāmena bhikkhunā imasmiṃ vinayavinicchaye paramā uttaritarā mahatī ādaratā karaṇīyatamā visesena kātabbāyevāti attho.
2443就这样,为了说明在成就戒清净的律藏中,这部律的判决是无畏的根源,同时也是通过戒清净等七种清净的次第所应证得的不死大涅槃的根本,所以说了“了知”等话。
2443. Iccevaṃ sīlavisuddhisādhane vinayapiṭake vesārajjahetutāya imassa vinayavinicchayassa sīlavisuddhiādisattavisuddhiparamparāya adhigantabbassa amatamahānibbānassa pattiyāpi mūlabhūtataṃ dassetumāha ‘‘avagacchatī’’tiādi.
如果有比丘能理解这个律的判决——它有意义、有重大利益,又具备所表达的含义——并且以智慧如实地了知它,那么他就会沿着戒清净等七清净的次第前进而通达,最终证得被称为寂静的涅槃境界:它是不死的,因为没有死亡;是不老的,因为没有衰老;是无垢的,因为它对治贪等烦恼的尘垢;是无病的,因为它是种种疾病不再生起的因;是寂静之地,因为它是止息一切烦恼、热恼、焦灼的因。
Yo pana bhikkhu atthayuttaṃ mahatā payojanatthena, abhidheyyatthena ca samannāgataṃ imaṃ vinayassavinicchayaṃ avagacchati avecca yāthāvato jānāti, so aparamparaṃ maraṇābhāvā amaraṃ jarāyābhāvā ajaraṃ rāgādikilesarajapaṭipakkhattā arajaṃ anekappakārarogānaṃ appavattihetuttā arujaṃ santipadaṃ sabbakilesadarathapariḷāhānaṃ vūpasamahetuttā santisaṅkhātaṃ nibbānapadaṃ adhigacchati sīlavisuddhiādisattavisuddhiparamparāya gantvā paṭivijjhatīti yojanā.