咖提那衣学处的注释
1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā
在舍堕篇里,应当知道:三条咖提那衣学处,以及雨浴衣、纱祗罗衣、急衣、有疑衣学处,依部分解说,就是如此聚集的犯蕴。
Nissaggiyakaṇḍe tiṇṇaṃ kathinasikkhāpadānaṃ, vassikasāṭikaaccekacīvarasāsaṅkasikkhāpadānañca ekadesanāya tathākiṇṇāpattikkhandhāva veditabbā –
咖提那衣有四种,俱生法,以及两个时节;
Channa的学处和部分判定。
Kathinaṃ yassa cattāro, sahajā samayadvayaṃ; Channaṃ sikkhāpadānañca, ekadesavinicchayo.
在这里,所谓“咖提那”,依据“为了僧团的随喜、为了众的随喜、因个人的敷展而成为僧团所敷展的咖提那”这一说法,就是指那些随喜等法本身的集合,名为咖提那。正如所说:“应知咖提那,就是那些法本身的集合、聚集、名称、命名”等等。因此,“咖提那”这个说法,只是对众多法的一个名称而已,并不是胜义上单独存在的一个法。那么,它的敷展是什么呢?那只是其中一个部分,就像奶流一样。又如所说:“敷展由一法所摄,以言语的分别。”所谓“俱生”,就是八论母、二障碍、五利益,这十五法。所谓“二时”,就是咖提那敷展时和衣时。其中,咖提那敷展时,是雨安居的最后一个月。所谓衣时,就是咖提那未敷展时的这个迦提月,以及已敷展时的四个月冬季,共五个月。
Tattha kathinanti ‘‘saṅghassa anumodanāya, gaṇassa anumodanāya, puggalassa atthārā saṅghassa atthataṃ hoti kathina’’nti (pari. 414) vacanato tesaṃyeva anumodanādidhammānaṃ saṅgaho kathinaṃ nāma. Yathāha ‘‘kathinaṃ jānitabbanti tesaññeva dhammānaṃ saṅgaho samavāyo nāmaṃ nāmakamma’’ntiādi (pari. 412). Tasmā kathinanti idaṃ bahūsu dhammesu nāmamattaṃ, na paramatthato eko dhammo. Ko panassa atthāroti? Tadekadesova khīrassa dhārā viya. Yathā cāha ‘‘atthāro ekena dhammena saṅgahito vacībhedenā’’ti. Sahajā nāma aṭṭha mātikā, dve palibodhā, pañcānisaṃsāti ime pannarasa dhammā. Samayadvayaṃ nāma kathinatthārasamayo, cīvarasamayo cāti. Tattha kathinatthārasamayo vassānassa pacchimo māso. Cīvarasamayo nāma anatthate kathine ayaṃ kattikamāso, atthate cattāro hemantikā cāti pañca māsā.
在这其中,八种论母是指出发边等类。它们全部都以敷展的方式同时生起。因为敷展具有这样的性质,所以当敷展存在时,出舍才可能发生。其中,以咖提那衣的敷展来说,同一生起、同一灭去的,是中间出舍和共出舍;其余的咖提那衣出舍,则是同一生起、各别灭去。这里说的“同一灭去”,意思是与敷展一起灭去;中间出舍和共出舍的出舍在同一刹那存在,这就是其中的含义。其余的则是各别灭去。对于它们,即使达到了出舍的状态,敷展仍然存在——这是注疏中对义理的阐明。如果咖提那衣已经敷展,当比丘有所期盼而从那住处出发时,僧团作中间出舍:对那位比丘来说,虽然最初在根本住处已经不存在衣障,但在中间出舍时,他的障碍就被断除了,因为他有所期盼、有所勤作。按照这种方式,出发边的咖提那衣出舍,是与敷展同一生起、各别灭去。同样,在中间出舍存在时,即使对于听闻者,只要还没到衣完成,因为有可能被挽回,所以是完成边;只要还没到共决了,因为有可能被挽回,所以是共决了边;只要还没失坏,因为有可能被挽回,所以是失坏边;只要还没听闻,因为有可能被挽回,所以是听闻边;只要对衣的期望还没断,因为有可能被挽回,所以是期望断边;只要还没越界,因为有可能被挽回,所以是越界边。应当知道,它们也是与敷展同一生起、各别灭去。
Tattha aṭṭha mātikā nāma pakkamanantikādayo. Tā sabbāpi atthārena ekato uppajjanti nāma. Tabbhāvabhāvitāya atthāre sati uddhāro sambhavati. Tattha kathinatthārena ekuppādā ekanirodhā antarubbhāro sahubbhāro, avasesā kathinubbhārā ekuppādā, nānānirodhā ca. Tattha ekanirodhāti atthārena saha nirodhā, antarubbhārasahubbhārānaṃ uddhārābhāvo ekakkhaṇe hotīti attho. Sesā nānā nirujjhanti nāma. Tesu hi uddhārabhāvaṃ pattesupi atthāro tiṭṭhati evāti aṭṭhakathāyaṃ atthavibhāvanā. Sace atthate kathine bhikkhusmiṃ sāpekkhe tamhā āvāsā pakkamante saṅgho antarubbhāraṃ karoti, tassa bhikkhuno paṭhamameva mūlāvāse niṭṭhitacīvarapalibodhābhāvepi sati antarubbhāre palibodho chijjati satipi sāpekkhatāya saussāhattā. Iminā pariyāyena pakkamanantiko kathinuddhāro atthārena ekuppādo nānānirodho hoti. Tathā antarubbhāre sati suṇantassāpi yāva cīvaraniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato niṭṭhānantiko. Yāva sanniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato sanniṭṭhānantiko. Yāva na nassati, tāva parihārasambhavato nāsanantiko. Yāva na suṇāti, tāva parihārasambhavato savanantiko. Yāva cīvarāsā na chijjati, tāva parihārasambhavato āsāvacchediko. Yāva sīmaṃ nātikkamati, tāva parihārasambhavato sīmātikkantiko. Atthārena ekuppādo nānānirodho hotīti veditabbo.
其中,中间出舍和共出舍这两种只在界内产生,不在界外产生。出发、听闻、越界这三种只在界外产生,不在界内产生。完成、共决了、期盼断这三种则在界内和界外都产生。中间出舍依靠僧团,出发、完成、共决了、越界这几种依靠个人,其余的则与这两种情况相反。
Tattha antarubbhārasahubbhārā dve antosīmāyaṃ eva sambhavanti, na bahisīmāyaṃ. Pakkamanasavanasīmātikkantikā bahisīmāyameva sambhavanti, na antosīmāyaṃ. Niṭṭhānasaaāṭṭhānāsāvacchedikā antosīmāyañceva bahisīmāyañca. Antarubbhāro saṅghāyatto, pakkamananiṭṭhānasanniṭṭhānasīmātikkantikā puggalādhīnā, sesā tadubhayaviparītā.
在这里,“衣已完成”这句话,只是说明没有衣障,并不是说明没有住处障。而“咖提那衣已出舍”这句话,则说明两种障都没有。那么,为了说明两种障都没有,只说那一句不就行了吗?不行,因为两者有差别。差别在哪里呢?虽然“咖提那衣已出舍”这句话,由于某些咖提那衣出舍的灭尽各有不同,依僧团还是依个人而有差别,又在界内、界外、二界有决定与不决定的区别——当咖提那衣已出舍时,对僧团来说是已出舍,对个人来说则不是已出舍——尽管如此,“咖提那衣已出舍”这句话仍然是笼统的说法。所以,才用“衣已完成”这句话来加以限定。
Tattha ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā cīvarapalibodhābhāvameva dīpeti. Na āvāsapalibodhābhāvaṃ. ‘‘Ubbhatasmiṃ kathine’’ti iminā ubhayapalibodhābhāvaṃ dīpeti, tasmā ubhayapalibodhābhāvadīpanatthaṃ tadeva vattabbanti ce? Na, visesattā. Kathaṃ? Kāmañcetaṃ tasmā ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti kesañci kathinuddhārānaṃ nānānirodhattā, saṅghapuggalādhīnānadhīnattā ca antobahiubhayasīmāsu niyamāniyamato ca ubbhatasmiṃ kathine saṅghassa, na puggalassa ubbhataṃ hoti, tathāpi ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti idaṃ sāmaññavacanaṃ. Tasmā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā niyameti.
这段话要说明的是:当僧团因为中间撤除而使迦絺那衣被撤销时,一个还没有断绝衣障碍的比丘,如果去了界外,后来又回到自己的界内,而他的衣还没有完成,他仍然能得到利益。就是为了说明这个道理,才说“衣已完成”,应当这样理解。其中,住处障碍是指:他还住在这个住处,或者带着牵挂离开。衣障碍是指:衣还没做、还没完成,对衣的期待还没有断。与此相反的情况,就应当知道是没有障碍。其中,对于还没有张展迦絺那衣的人来说,在衣时期间,决定能得到四种利益;而不受持而行则没有决定。因此才说有疑学处。哪四种是决定的呢?根据“所谓衣时,就是迦絺那衣未张展时,雨安居的最后一个月”这句话,对于未张展迦絺那衣的人来说,在这个月里,足够的衣已经成就。同样,在第三迦絺那衣学处中,所谓非时衣,是指从后时开始,领受那件衣之后,如果是要从僧团得到的,就应当存放到衣时再分配、再领取。如果是属于个人的,从雨安居第六半月的第五天起,直到衣时,未决意、未作净,因为急施衣学处允许,所以是许可的,过了那时就不行。因为那时生起的衣被第一迦絺那衣所禁止。其中,注疏里所说的方式,是就僧团所有而言;古注中也同样,应当这样理解。
Kiṃ vuttaṃ hoti – saṅghassa antarubbhārena ubbhatasmiṃ kathine acchinnacīvarapalibodho bahisīmāgato pacchā gantvā attano sīmāgato aniṭṭhitacīvaro ānisaṃsaṃ labhati evāti katvā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti vuttanti veditabbaṃ. Tattha āvāsapalibodho nāma vasati vā tasmiṃ āvāse, sāpekkho vā pakkamati. Cīvarapalibodho nāma cīvaraṃ akataṃ vippakataṃ, cīvarāsānupacchinnā, tabbiparītena apalibodho veditabbo. Tattha anatthatakathinānaṃ cīvarakālasamaye niyamato cattāro ānisaṃsā labbhanti, asamādānacāro aniyamato. Tena sāsaṅkasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Kathaṃ cattāro niyatāti ce? ‘‘Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso’’ti (pārā. 649) vacanato anatthatakathinānaṃ tasmiṃ māse yāvadatthacīvaraṃ siddhaṃ, tathā tatiyakathinasikkhāpade (pārā. 497 ādayo) akālacīvaraṃ nāma piṭṭhisamayato paṭṭhāya taṃ paṭiggahetvā saṅghato labhitabbaṃ ce, yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitvā bhājetvā gahetabbaṃ. Puggalikaṃ ce, vassānassa chaṭṭhapakkhassa pañcamito paṭṭhāya yāva cīvarakālasamayaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ vaṭṭati accekacīvarasikkhāpadena anuññātattā, na tato paraṃ. Tadā uppannacīvarassa paṭisiddhattā paṭhamakathinena. Tattha aṭṭhakathāyaṃ vuttanayo saṅghikaṃ sandhāya, tathā porāṇagaṇṭhipade cāti veditabbaṃ.
在第一咖提那衣的情况下(《波罗夷》459节等),按照第一种制定,或者不加区分地说,到第十一天就犯戒。因为为了说明雨安居期间内的遮止,注疏里说“比丘的衣已完成,咖提那衣已舍”(《波罗夷》462节等)。同样的道理也适用于第二、第三咖提那衣。因此,在衣时之前或衣时期间生起的衣,从衣时之后起,连保留一天也不行。如果可以保留,就与急施衣学处相违。因为那里说“应存放到衣时为止,如果过了那时还继续存放,就是舍堕”(《波罗夷》648节)。以住雨安居者的身份从僧团得到的衣,因为已经出了雨安居,就成了自己所有的急施衣,一旦超过衣时就有罪,而不是超过急施衣的时间才有罪。从“咖提那衣未张展时,在第十一个月生起”(《波罗夷》500节)这句话来看,那里生起的衣将属于他们,这一点已经成立。在不告而行和众食学处中说了“除了适当的时候”(《波逸提》222节等),所以其余两条也已经成立。因此,从“即使在适当的时候指定而施,这也是非时衣”(《波罗夷》500节)这句话来看,指定而施的衣不能保留。
Paṭhamakathine (pārā. 459 ādayo) paṭhamapaññattiyā, avisesena vā ekādasame divase āpatti. Vassānassa hi antonivāraṇatthaṃ aṭṭhakathāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti (pārā. 462 ādayo) vuttaṃ. Eseva nayo dutiye, tatiye ca. Tena cīvarakālato pure vā anto vā uppannaṃ cīvarakālato uddhaṃ ekadivasampi parihāraṃ na labhati. Yadi labheyya, accekacīvarasikkhāpadavirodho. ‘‘Yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ, tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiya’’nti (pārā. 648) hi tattha vuttaṃ. Vassāvāsikabhāvena saṅghato laddhaṃ vuṭṭhavassattā attano santakabhūtaṃ accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato eva āpatti, na accekacīvarakālaṃ atikkāmayato āpattīti. ‘‘Anatthate kathine ekādasamāse uppanna’’nti (pārā. 500) vacanato yo ca tattha cīvaruppādo, so ca nesaṃ bhavissatīti siddhaṃ, anāmantacāragaṇabhojanasikkhāpade ‘‘aññatra samayā’’ti (pāci. 222 ādayo) vuttattā sesadvayaṃ siddhameva. Tasmā ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti (pārā. 500) vacanato ādissa dinnacīvaraṃ parihāraṃ na labhati.
或者,只有在后迦提迦月、咖提那衣已被舍的时候才能得到?如果因为这样说“咖提那衣已被舍”,所以就这样吗?不能这样说。因为那六处是依待关联而说的。在两种恶法中,是第四种诤事;在第一不定中,是耳语;在第三咖提那衣中,是指定后布施的衣;在急施衣学处中,是“作标记后应当存放”这一句;在说粗罪和覆藏两处中,是诤事;还有波罗夷的说法;在三条咖提那衣学处中,是“八种论母中的任何一种”这句话。其中,指定后布施的衣,是就属于僧团、应当分配的衣而说的,不是就个人所有的衣而说。“作标记后应当存放”,是就雨安居衣而说的。因为对未出雨安居的人以后应当布施,所以应当作标记,不是就从亲属或受邀请者那里得到的个人所有物而说。因此,急施衣有两种:归属于僧团的,和归属于个人的,这就成立了。其中,归属于僧团的急施衣,从雨安居入日那天开始,或者从后时开始,直到自恣,因为属于僧团,所以可以存放。个人所有的也一样,因为说过“雨安居出时取”,所以是布施给他们的。这样的衣,只要还没出雨安居,就还是属于那位施主的。这就是差别的根据。
Aparakattikāyameva vā ubbhatasmiṃ kathine labhati, evaṃ ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttattāti ce? Na vattabbaṃ. Cha ṭhānāni hi sāpekkhatāya vuttāni . Duṭṭhadosadvaye adhikaraṇacatutthaṃ, paṭhamāniyate sotassa raho, tatiyakathine ādissa dinnaṃ cīvaraṃ, accekacīvarasikkhāpade ‘‘saññāṇaṃ katvā nikkhipitabba’’nti padaṃ, duṭṭhullārocanappaṭicchādanadvaye adhikaraṇaṃ, pārājikavacanañca, tīsu kathinasikkhāpadesu ‘‘aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāyā’’ti vacananti. Tattha ādissa dinnaṃ cīvaraṃ saṅghikaṃ bhājitabbacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ, na puggalikaṃ. Saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbanti vassāvāsikacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Avuṭṭhavassena pacchā dātabbattā saññāṇaṃ kātabbaṃ, na ñātippavāritato laddhaṃ puggalikaṃ sandhāya. Tasmā duvidhaṃ accekacīvaraṃ saṅghe ninnaṃ, puggale ninnañcāti siddhaṃ. Tattha saṅghe pariṇataṃ accekacīvaraṃ vassūpanāyikadivasato paṭṭhāya, piṭṭhisamayato paṭṭhāya vā yāva pavāraṇā nikkhipituṃ vaṭṭati eva saṅghikattā, puggalikampi ‘‘vassaṃvuṭṭhakāle gaṇhathā’’ti dinnattā. Tādisañhi yāva vassaṃvuṭṭho na hoti, tāva tasseva dāyakassa santakaṃ hoti. Ettako visesahetu.
对于非急施衣,若作非急施衣想而越过衣时,则无犯。从这句话来看,只有急施衣才有那样的过失。因此,不应该为了显示“相违”的说法而在律中寻找特别的根据。难道因为这是佛的境界,就以它作为标准吗?不是的。如果是那样,那么在这里,连属于自己所有的急施衣也应当作标记后收存起来,不应决意,不应作净分,不应舍弃。这样一来,“无犯,在期间内决意、作净分、舍弃”等说法就相违了,这种相违也只能接受。同样,依据“雨安居最后一个月,咖提那衣已撤除、已作,在那个月里咖提那衣已铺开,若越过咖提那衣撤除日,则成舍堕”这句话,若成舍堕,这个意义上的相违也只能接受。而在那里说“对于非急施衣无犯”,那是针对未决意、未作净分的衣而说的,这就是差别的原因。这件过量衣依第一条学处有罪,另一种情况则无犯,这个意义的差别原因就是世尊所制定的。同样,若超过十日而未到迦提迦满月日,就像施给僧团的雨安居衣那样的急施衣,不应接受;只有十日未到时才应接受,这就是差别的原因。由此,与注疏方式相违也只能接受。其中,说了“从决意开始,生起的就不是急施衣”之后,又显示了另一种方式。在古注中,那种方式是就僧团所有而说的,所以并不相违,因此它也没有被否定。就像非急施衣从第六天起生起,即使超过十日未到,也应接受,接受后越过衣时也无犯,这种方式也只能接受。由此,与第一条咖提那衣相违。只有十日未到时才应接受,接受后越过衣时无犯,那就是有两个十日可得到,这就是差别的原因。
‘‘Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti vacanato accekacīvarakasseva so aparādho. Yena ‘‘virodho’’ti vacanaṃ dasseyyāti na vinaye visesahetu pariyesitabbo. Buddhavisayattā pamāṇanti ce? Na, yadi evaṃ ettha attano santakabhūtampi accekacīvaraṃ saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbameva, na adhiṭṭhātabbaṃ na vikappetabbaṃ na vissajjetabbaṃ. Tato ‘‘anāpatti, antosamaye adhiṭṭheti vikappeti vissajjetī’’tiādivacanavirodho (pārā. 651) adhivāsetabbo siyā. Tathā ‘‘vassānassa pacchime māse kathinuddhāre kate tasmiṃ māse atthate kathine kathinuddhāradivasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ hotī’’ti vacanato nissaggiyaṃ hotīti ayampi atthavirodho adhivāsetabbo siyā. Tasmiñca ‘‘anaccekacīvare anāpattī’’ti vuttaṃ, tañca anadhiṭṭhitaṃ avikappitamevāti ettako visesahetu. Atirekacīvarañcetaṃ paṭhamasikkhāpadenāpatti, itaraṃ ce anāpattiyevāti imassa atthassa ayaṃ bhagavato visesahetu. Tathā atirekadasāhānāgatāyeva kattikapuṇṇamāya saṅghassa vassāvāsikatthaṃ accekacīvaraṃ viya dadamānaṃ na gahetabbaṃ, dasāhānāgatāya eva gahetabbanti ettako visesahetu. Tato aṭṭhakathānayavirodho ca adhivāsetabbo siyā. Tattha ‘‘adhiṭṭhitato paṭṭhāya uppannaṃ accekacīvaraṃ na hotī’’ti vatvā aññathā nayo dassito. Porāṇagaṇṭhipade so ca nayo saṅghikaṃ upādāya vuttattā na virujjhatīti neva so ca paṭikkhitto. Yathā anaccekacīvaraṃ chaṭṭhito paṭṭhāya uppannaṃ atirekadasāhānāgatāyapi paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayatopi anāpattīti ayampi nayo adhivāsetabbo siyā. Tato paṭhamakathinavirodho. Dasāhānāgatāya eva paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato anāpattīti ce, taṃ dve dasāhe labhatīti ettako visesahetu.
那么,是不是因为进入无犯的衣时领域,就像已经决意之后又舍出一样,那件衣在十天内又能重新获得呢?不是。那么,进入衣时是否等同于决意呢?也不是。如果那样说,就与“雨浴衣应在雨季四个月中决意,此后应作净分”这句话相矛盾,而且在那之后即使十天里不作净分,也可能成为无犯。再者,注疏中说:“雨浴衣在雨季内获得并且已经完成,应在十天内决意;超过十天而完成,应当天就决意;如果十天不够,就不应超过衣时。”因此,不能从犯戒中脱免。因为进入衣时并不是决意的同义词。到此为止,前面所说的义理分别,就依巴利圣典的方式成立。
Antarā anāpattikkhettacīvarakālappaviṭṭhattā adhiṭṭhahitvā paccuddhaṭaṃ viya taṃ punapi dasāhe labhatīti ce? Na, kālappaveso adhiṭṭhānaṃ viya hotīti ce? Na, ‘‘vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti vacanavirodhaṃ katvā, tato paraṃ dasāhaṃ avikappentassāpi anāpatti siyā. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vassikasāṭikā antovasse laddhā ceva niṭṭhitā ca, antodasāhe adhiṭṭhātabbā, dasāhātikkame niṭṭhitā, tadaheva adhiṭṭhātabbā, dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.630). Tena āpattito na mucceyya. Kālappaveso hi adhiṭṭhānapariyāyo na jātoti. Ettāvatā yathāvutto atthavikappo pāḷinayeneva patiṭṭhāpito hoti.
另外,这里注疏中说的“如果十天不够,就不应该超过衣时”,在这一点上也成立:在衣时中生起,如果十天不够,又没有时间制作,那么这件急施衣就像非时衣一样,不应该超过衣时。从圣典来看,如果那件衣在时内出现,即使十天不够也会出现,这样出现的急施衣,并不就是急施衣。因为它不是按时间差别而被称为急施衣。确实这样说过:“所谓急施衣,就是想要去军队,或者想要去远行,或者生病,或者怀孕,或者对没有信心的人生起了信心……乃至……‘我将布施雨安居衣’,这样告知,这叫做急施衣。”因此,就像那件衣不应该超过期限一样,非急施衣也同样不应该超过期限,这一点成立。所以注疏中说“如果十天不够,不应该超过衣时”。再者,如果这样的话,那个急施衣学处本身,就是世尊为了显示“急施衣不应该超过衣时”这个特殊含义而制定的。
Apicettha yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti, tatthapi cīvarakāle uppannaṃ, dasāhe appahonte cassa karaṇaṃ natthi, taṃ accekacīvaraṃ akālacīvaramiva cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti siddhametaṃ. Pāḷito ca tañce antokāle uppajjati, dasāhe appahontepi uppajjati, evaṃ uppannaṃ accekacīvaraṃ accekacīvarameva na hoti. Na hi taṃ kālavisesavasena accekacīvarasaṅkhaṃ gacchati. Vuttañhetaṃ ‘‘accekacīvaraṃ nāma senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti, gabbhinī vā hoti , assaddhassa vā saddhā uppannā hoti…pe… ‘vassāvāsikaṃ dassāmī’ti evaṃ ārocitaṃ, etaṃ accekacīvaraṃ nāmā’’ti (pārā. 649). Tasmā yathā taṃ cīvaraṃ nātikkāmetabbaṃ, tathā anaccekacīvarampīti siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti. Apica yadi evaṃ taṃ accekacīvarasikkhāpadameva accekacīvaraṃ cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti imassa pana atthavisesassa dassanatthaṃ bhagavatā paññattaṃ.
不过,在大注疏里是这样说的:虽然“最多只能持有十天的多余衣”这句话本身就已经成立,但为了显示义理上的差别,还是依据当时发生的因缘,揭示出以前没有说明过的含义,然后才制定学处。因此,那句话就是为了显示这个义理差别而说的,这一点完全可以确定。也正因如此,应当知道:任何衣都不应该超过衣时的时间限制。另外,注疏中说“从第六天开始,新产生的非急施衣,以及撤回后存放的衣,也能得到这个豁免”,根据这句话,“对非急施衣知道是非急施衣,而超过衣时的时间限制,不算犯戒”这一说法,也说明了非急施衣同样能得到急施衣那样的豁免。
Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana taṃ evaṃ vuttaṃ – kāmañcedaṃ ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti iminā siddhaṃ, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapitanti atthavisesadīpanapayojanato. Tasmā taṃ tassa atthavisesadassanatthaṃ vuttanti siddhameva. Tasmāpi veditabbameva yaṃ kiñci cīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ nātikkāmetabbanti. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddhāretvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.646-649). Tena ‘‘anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti (pārā. 650) imināpi anaccekacīvarassāpi accekacīvaraparihāralābhaṃ dīpetīti.
到这里为止,前面所说的第二种义理分别,已经依据巴利圣典的方式和注疏的方式建立起来了。这样,关于杂集部分的附加讨论,接下来将依据文本详细展开,所以称为“非杂集”。
Ettāvatā yathāvutto dutiyo atthavikappo pāḷinayena, aṭṭhakathānayena ca patiṭṭhāpito hoti. Evaṃ tāva pakiṇṇakāya adhikathā parato pāṭhato vitthāritā hotīti apakiṇṇakaṃ.
衣障碍和住处障碍,这两种叫障碍。在这两种障碍中,只要还有一种存在,就能得到不告而游等利益;为了说明这里并没有那种利益,所以说了“比丘作衣已毕、咖提那已撤”。正因为这样,才接着说了“已敷展咖提那衣的比丘”等话。关于“有资格敷展咖提那”这句,按照“具足八支的人有能力敷展咖提那:知道前行、知道撤回、知道确定、知道敷展、知道论母、知道障碍、知道出离、知道利益”这段话,具足这八支的人就叫做有资格敷展咖提那。所谓前行,就是洗涤、拣择、裁剪、缝制、染色、作净。
Cīvarapalibodho, āvāsapalibodho cāti dve palibodhā. Tesu ekapalibodhepi sati anāmantacārādiānisaṃsaṃ labhati, taṃ idha natthīti dassetuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttaṃ. Tasmā eva ‘‘atthatakathinassa hi bhikkhuno’’tiādi vuttaṃ. Kathinatthārārahassāti ettha ‘‘aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ – pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānātī’’ti (pari. 409) vacanato imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo kathinatthārāraho nāma. Pubbakaraṇaṃ nāma dhovanavicāraṇacchedanasibbanarajanakappakaraṇaṃ.
用“衣,名叫麻”等巴利圣典的语句,说明了衣的种类和尺寸之后,现在为了说明多余的衣,所以接着说了“然而,所谓对已确定、已分配的衣……”这一段。即使说了“要留意放置的地方”,但不管把东西放在哪个地方,后来那个地方还有没有它,确定(对衣的认领)照样成立。先前和后来放置的地方并不是判断标准。
‘‘Cīvaraṃnāma khoma’’ntiādinā pāḷivasena jātiñca pamāṇañca dassetvā idāni atirekacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana vuttaṃ adhiṭṭhitavikappitesū’’tiādi vuttaṃ. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā’’ti vuttepi yasmiṃ ṭhāne yaṃ ṭhapitaṃ, tasmiṃ taṃ pacchā hotu vā, mā vā, adhiṭṭhānaṃ ruhateva. Pure pacchā ṭhapanaṭṭhānaṃ na pamāṇaṃ.
已犯最后一条罪行的比丘,以舍弃比丘身份之方式,或穿白衣,或舍弃袈裟,或还俗退堕。
Antimavatthuṃ ajjhāpannassa bhikkhubhāvapariccāgavasena setavatthanivāsanaṃ vā kāsāvacajanaṃ vā hīnāyāvattanaṃ.
在第十一(学处)中,“明相升起”是指除了最后一次明相升起之外,在那之前更早的明相升起,应当这样理解其含义。其中,所谓“最后一次”,是指后迦提迦月的第一次明相升起。因为时节已经过去,所以不会构成舍堕罪。这里说“衣已完成的比丘”,用的是具格,并不依赖制戒因缘,因为在因缘中没有用具格。正因如此,才说“最多十日”这一条是随制。又从“诸比丘,我允许对三衣作决意,不应分配”等语来看,这里不加区分地说“分配”,似乎与经文相矛盾,但如来不会说相矛盾的话。因此应当这样理解其含义:对于三衣,以三衣的总摄而受持时,我只允许作决意,不允许分配。至于雨浴衣,过了四个月之后,只应分配,不应作决意。这样一来,如果有比丘想从三衣中离开其中一件衣而住,就可以撤回三衣的决意,为了能安心离衣而住,允许他作分配,即使超过十日也不犯戒。通过这个方法,应当知道:分配在一切处都没有被禁止。以上是所记。
Ekādasame aruṇuggamaneti antimaṃ ṭhapetvā tato purimatarasminti attho veditabbo. Tattha antimaṃ nāma aparakattikāya paṭhamāruṇuggamanaṃ. Tañhi kālattā nissaggiyaṃ na karoti. Idha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā’’ti karaṇavacanaṃ nidānānapekkhaṃ nidāne karaṇābhāvato. Tasmā eva ‘‘dasāhaparama’’nti ayamettha anupaññattīti vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’ntiādi (mahāva. 358) vacanato ca idha ‘‘vikappetī’’ti avisesena vuttavacanaṃ viruddhaṃ viya dissati, na ca viruddhaṃ tathāgatā bhāsanti, tasmā evamassa attho veditabbo – ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepena parihārato adhiṭṭhātumeva anujānāmi, na vikappetuṃ. Vassikasāṭikaṃ pana catumāsato paraṃ vikappetumeva, na adhiṭṭhātunti. Evañca pana sati yo ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hoti, tassa ticīvarādhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vippavāsasukhatthaṃ vikappanāya okāso dinno hoti, dasāhātikkame ca anāpattīti. Etena upāyena sabbattha vikappanāya apaṭisiddhabhāvo veditabboti likhitaṃ.
关于这条学处,简要的判定如下:如果咖提那衣还没有正式展开,就从冬季第一个日子开始算;如果咖提那衣已经展开,就从热季第一个日子开始算。针对那时生起的衣,经文说“衣已完成”等等。这里有人问:“即使让染工洗过、做成白色,决意也还是决意。”根据这个说法,即使没有染色,决意也能成立。那么,是不是应该定下规矩:先缝好、染好、点上标记,然后才作决意?还是不必?答案是:必须这样做。就像已经决意的钵,后来不管变成白色还是铜色,都不会失去决意;但这件衣不像钵那样,它对应的决意应当这样理解。如果想着“明天要出咖提那衣”,而今天得到衣却不作决意,一到黎明就犯舍堕。为什么?因为“衣已完成”等学处已经这样说了。在咖提那衣期间内,超过十天还能得到豁免;但咖提那衣出了以后,连一天也不能留。这是什么意思?就像已展咖提那衣的僧团,从展衣那天起到出衣那天为止享有利益,之后就没有了;同样,从展衣那天起到出衣那天为止可以享有豁免,但咖提那衣一出,连一天也不可得。这里有人问:从出衣那天起,还能再得十天吗?不能。为什么?因为世尊说:“诸比丘,我允许以十天为限,蓄持多余的衣。”在咖提那衣期间内,到第十一次黎明升起时,也犯舍堕。为了防止这种过度的情况,才说“衣已完成”等话,目的是说明:咖提那衣的日子并不是不算数的。这个道理在相关地方会清楚显示。或者另一种说法:雨浴衣如果不超过规定量,就按这个名字,依照上面说的方法,在四个月的雨季里作决意,过了这段时间就要撤回决意并作分配。这里说到“撤回决意并作分配”,意思是在布萨日当天就撤回决意、作分配并放置;此后从冬季第一天开始,因为不再有撤回决意的事。应当知道,在咖提那衣期间内生起的衣也是同样道理。以上就是所记的内容。
Imassa pana sikkhāpadassa ayaṃ saṅkhepavinicchayo – anatthate kathine hemantānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya, atthate kathine gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya uppannacīvaraṃ sandhāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ. Etthāha – ‘‘rajakehi dhovāpetvā setakaṃ kārāpentassāpi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.465) vacanato arajitepi adhiṭṭhānaṃ ruhatīti. Tena sūcikammaṃ katvā rajitvā kappabinduṃ datvā adhiṭṭhātabbanti niyamo kātabbo, na kātabboti? Kattabbova. Patto viya adhiṭṭhito yathā puna setabhāvaṃ vā tambabhāvaṃ vā patto adhiṭṭhānaṃ na vijahati, na ca pana tādiso yaṃ adhiṭṭhānaṃ upagacchati, evametaṃ daṭṭhabbanti. ‘‘Sve kathinaṃ uddharissatī’’ti laddhacīvaraṃ sace ajjeva na adhiṭṭhāti, aruṇuggamane eva nissaggiyaṃ hoti. Kasmā? ‘‘Niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādinā (pārā. 462-463;) sikkhāpadassa vuttattā. Kathinabbhantare dasāhato uttaripi parihāraṃ labhati, kathinato pana pacchā ekadivasampi na labhati. Yathā kiṃ – yathā atthatakathino saṅgho ticīvaraṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā ānisaṃsaṃ labhati, na tato paraṃ, evaṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā labhati, uddhate pana kathine ekadivasampi na labhati. Etthāha – ubbhatadivasato paṭṭhāya puna dasāhaṃ labhatīti? Na, kasmā? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretu’’nti vacanato. Kathinabbhantarepi ekādase aruṇuggamane nissaggiyanti āpannaṃ. Taṃ pana atippasaṅgaṃ nivāretuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ, na kathinadivasāni adivasānīti dīpanatthaṃ. Ayamattho tattha tattha āvibhavissati. Atha vā vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbāti vuttaṃ. Ettha ‘‘paccuddharitvā’’ti vacane uposathadivase eva paccuddharitvā vikappetvā ṭhapitaṃ hoti, tato paraṃ hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya paccuddharaṇābhāvā. Evaṃ kathinabbhantare uppannacīvarampi veditabbanti likhitaṃ.
2. 关于与衣分离学处的解释
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
“对于已敷展咖提那衣的人,在五个月里,在结界的范围内,无论把衣放在哪里之后离开,都无犯”,这是注疏中说的。“在未结界的地方也适用”,这是说明在未结界处,咖提那衣的铺设和阿兰若学处也能成立,是这样写下的。现在——
‘‘Atthatakathinassa pañca māse baddhasīmāyaṃ yattha katthaci cīvaraṃ nikkhipitvā pakkamantassa anāpattī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Abaddhasīmāyapi vaṭṭatī’’ti idaṃ abaddhasīmāyaṃ kathinatthārañca āraññakasikkhāpadañca sādhetīti likhitaṃ. Idāni –
割截的头陀支,被认定是有疑的,其余的;
没有衣服的人不犯戒,因为撤回等做法已经成立。
‘‘Chinnaṃ dhutaṅgaṃ sāsaṅka-sammato santaruttaraṃ; Acīvarassānāpatti, paccuddhārādisiddhito’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 479) –
这一点应当作为杂项来理解。
Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.
关于这一点,先以举罪为引导的判定如下:有些人依据“双层僧伽梨”这句话,说“单层僧伽梨不应该受持;如果受持,就不成立”,于是对求受具足戒的人也只给双层僧伽梨,然后给他们授戒。对这些人,应该用这段经文的义理来说服他们。因为世尊最初开许的是“割截的僧伽梨、割截的上衣、割截的下衣”。后来,因为“有位比丘做三衣时,全用割截的布不够,两件割截的一件没割截的不够,两件没割截的一件割截的也不够”这件事,世尊开许:“诸比丘,我允许再添补上去。”所以,单层的僧伽梨也是可以的,这就成立了。如果连割截之后都还不够,那它怎么谈得上双层呢?注疏里也这样说:“‘再添补上去’,意思是也可以给外来的布片,但这应该添补在不够的地方。如果够,外来布片就不可以,应该割截。”不过,咖提那衣只有割截的才可以,因为它有独特的特相,而且没有“割截的双层不够”这种说法。在这里应该得出这样的结论。
Tatrāyaṃ codanāpubbaṅgamavinicchayo – keci ‘‘diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) vacanato ‘‘ekaccikā saṅghāṭi nādhiṭṭhātabbā. Sace adhiṭṭhāti, na ruhatī’’ti vatvā upasampadāpekkhānampi diguṇaṃyeva saṅghāṭiṃ datvā upasampādenti, te iminā suttalesena saññāpetabbā. Bhagavatā hi ‘‘chinnakaṃ saṅghāṭiṃ, chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ, chinnakaṃ antaravāsaka’’nti paṭhamaṃ anuññātaṃ. Tato ‘‘aññatarassa bhikkhuno ticīvare kariyamāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Dve chinnakāni ekaṃ achinnakaṃ nappahoti, dve achinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahotī’’ti imasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetu’’nti (mahāva. 360) anuññātaṃ, tasmā ekaccikāpi saṅghāṭi vaṭṭatīti siddhaṃ. Yā chijjamānāpi nappahoti, tassā kuto diguṇatāti? Aṭṭhakathāyampissa vuttaṃ ‘‘anvādhikampi āropetunti āgantukapattampi dātuṃ, idaṃ pana appahonake āropetabbaṃ. Sace pahoti, āgantukapattaṃ na vaṭṭati, chinditabbamevā’’ti (mahāva. aṭṭha. 360). Kathinaṃ pana chinnakameva vaṭṭati, āveṇikalakkhaṇattā, ‘‘chinnakaṃ diguṇaṃ nappahotī’’ti vacanābhāvato cāti sanniṭṭhānamettha gantabbanti.
头陀支:有人问:未受具足戒的人因为没有三衣头陀支,所以只有以三衣为三衣头陀者,而他们没有决意,那么是不是应该说“仅以决意”?不对,因为这样会导致头陀支分类的矛盾。头陀支的破坏在于受用第四件衣,而不在于离开三衣,也不在于受用多余的衣,也不在于持有多余的衣。然而,世尊只为比丘们以决意的方式开许了九种衣,并按类别作了说明,对未受具足戒的人则不是这样开许的。因此,由于他们没有衣的限定,这个头陀支就不被允许,就像在家人一样。所以,在受持这个头陀支的仪轨中没有提到它,应当以此作为定论。
Dhutaṅganti anupasampannānaṃ tecīvarikadhutaṅgābhāvato ticīvareneva tecīvarikoti, tesaṃ adhiṭṭhānābhāvato ‘‘adhiṭṭhitenevā’’ti vattabbaṃ hotūti ce? Na, dhutaṅgabhedena virodhappasaṅgato. Catutthacīvarasādiyanena hi dhutaṅgabhedo, na ticīvaravippavāsena, nāpi atirekacīvarasādiyanena, nāpi atirekacīvaradhāraṇena. Yasmā pana bhikkhūnaṃ eva bhagavatā adhiṭṭhānavasena nava cīvarāni anuññātāni, jātivasena ca vuttāni, na evaṃ anupasampannānaṃ, tasmā nesaṃ cīvaraniyamābhāvā na taṃ dhutaṅgaṃ anuññātaṃ gahaṭṭhānaṃ viya. Tasmā tassa samādānavidhāne avacanato ca sanniṭṭhānamettha gantabbanti.
“有疑允许者”:在《度疑》的“有疑学处”注释里,并没有单独说明这个学处的各项支分,只说“这里剩下的部分,应当依照衣品第二学处所讲的方式来了知”,可是在那里实际上也没有说明。在那里,“夜离别”是第四支;而在这里,是“六夜离别”,这就是这里的差别。所以,从支分的共通性和允许的共通性来看,这里就是“有疑学处”本身,这是没有限定的;而那个则是有特定限定的,以一个月为极限。在那里,即使出了村子,进入村界住下后再离开,也无犯;在这里则不是这样。在这里,每当一个接一个的黎明升起时,就成舍堕;在那里,则是在第七个黎明时,这是两者的差别。至于各项支分,由于是从衣放置支的成就条件以相反方式成立,以及在这里以所说的方式成立,所以没有说明。那些支分即便没有说明,这第四支本应特别指出,但这里却没有特别指出。是什么原因呢?是为了在这里,依照所说的舍弃次第,在舍弃之后说明罪;而在那里,则是为了显示所犯之罪的出离。即使离别一整年,也只是“夜离别”,何况六夜离别。即便如此,在那里,如果具备如所说的支分条件,就应当依照那里所说的方式行舍弃。如果是在冬季或夏季行舍弃呢?为了表明依照这里所说的方式行舍弃也可以,所以没有特别说明第四支,这不是出于推论——这是阿阇梨的意思。过了一个月的衣,过了十天的衣,说了“过了十天”之后就舍弃,而不是不足一个月却说了“过了十天”,也不是说了“过了一个月”之后——有些人这样主张。即便如此,如果是有期望的衣,就成舍堕。说了“过了十天”之后,根本衣则应当说了“过了一个月”之后舍弃。
Sāsaṅkasammatoti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā) sāsaṅkasikkhāpade visuṃ aṅgāni na vuttāni, ‘‘sesamettha cīvaravaggassa dutiyasikkhāpade vuttanayeneva veditabba’’nti vuttaṃ, na ca panetaṃ vuttaṃ. Tattha rattivippavāso catutthamaṅgaṃ, idha chārattavippavāso, ayamettha visesoti. Tasmā aṅgasāmaññato ca sammutisāmaññato ca sāsaṅkasikkhāpadamevidanti idaṃ nippadesaṃ, taṃ sappadesaṃ māsaparamattā. Tattha bahigāmepi gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamantassa anāpatti, idha na tathā. Idha anantare anantare aruṇuggamane nissaggiyaṃ, tattha sattameti ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ viseso. Aṅgāni pana cīvaranikkhepanaṅgasampattito vipariyāyena, idha vuttanayena ca siddhattā na vuttāni. Tāni kāmaṃ na vuttāni, tathāpi catutthamaṅgaṃ visesitabbaṃ, na pana visesitaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Idha vuttanissajjanakkamena nissajjitvā āpattidesanato, tatthāpannāpattivimokkhadīpanatthaṃ. Saṃvaccharavippavutthampi rattivippavutthameva, pageva chārattavippavutthaṃ. Evaṃ santepi tattha yathāvuttaaṅgasampattiyā sati tattha vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Hemante, gimhe vā nissajjati ce? Idha vuttanayenāpi nissajjituṃ vaṭṭatīti ñāpanatthaṃ catutthamaṅgaṃ na visesitanti no takkoti ācariyo. Māsātikkantaṃ, dasāhātikkantampi cīvaraṃ ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā nissaṭṭhameva, na ūnamāsaṃ hutvā ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā, māsātikkanta’’nti vatvāti eke. Tathāpi sace paccāsācīvaraṃ hoti, nissaggiyaṃ. ‘‘Dasāhātikkanta’’nti vatvā mūlacīvaraṃ pana ‘‘māsātikkanta’’nti vatvā nissajjitabbaṃ.
有人问:所谓“内衣”,或者“桑喀帝”,或者“衣”,到底是指三衣,还是也指别的衣?这里有个问题:如果只限定为三衣,那么按照“所含摄”的方式来说,未裁割衣、未染色、洗涤、乞求等做法就与此相违了。如果也指别的衣,那么像“我已完成衣”这样的说法又相违了?回答是:不应该死板地限定,要随具体情况来取义。比如在“放下衣后,穿着内衣去游方”这类语境中,指的就是三衣;在“诸比丘,不应穿着内衣进村,应受用最多到内衣的衣”这类语境中,则泛指任何衣;同样,在“做好记号后,应给桑喀帝,应给下衣,应给桑喀帝。来,贤友,这件桑喀帝,把布给我”这类语境中也是如此。因为已经说过:“一切衣都以合集之义而称为‘桑喀帝’。”同样,在“我已完成衣”这里也是如此——有些人这样主张。至于在允许的期间内,随需要而开许的衣,那一切在制作时,什么时候才算完成呢?因此只指三衣——有些人这样主张。
‘‘Santaruttara’’nti vā ‘‘saṅghāṭi’’nti vā ‘‘cīvara’’nti vā kiṃ ticīvaraṃ, udāhu aññampīti? Kiñcettha – yadi ticīvarameva paṭisiddhaṃ, pariyāpannavasena acchinnacīvaraaachandanadhovāpanaviññattiādivirodho. Atha aññampi ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti evamādinā virodhoti? Vuccate – na niyamato veditabbaṃ yathāsambhavaṃ gahetabbato. Tathā hi ‘‘cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamantī’’ti (pārā. 471) evamādīsu ticīvarameva, ‘‘na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo (mahāva. 362), santaruttaraparamaṃ tato cīvaraṃ sāditabba’’nti (pārā. 523-524) evamādīsu yaṃ kiñci, tathā ‘‘saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, handa te, āvuso , saṅghāṭi, dehi me paṭa’’nti evamādīsu. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti vuccatī’’ti (pāci. aṭṭha. 898). Tathā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti etthāpīti eke. Antosamaye yāvadatthaṃ cīvaraṃ anuññātaṃ, taṃ sabbaṃ kariyamānaṃ kadā niṭṭhānaṃ gacchissati, tasmā ticīvaramevāti eke.
无衣者无犯,因取回等而成立——这话说的是什么意思?有人主张:如果这样,住处学处就变得没有意义了,所以在离开三衣期间,对三衣构成犯戒。对此应当说:并不构成犯戒,因为取回等做法是成立的。律中确实说过:“在黎明之前取回或舍弃,无犯。”否则,以其他方式取回、在黎明之前舍弃,那么直到另一个人尚未决意之前,都同样会犯戒,正如前面所说的那样。否则,在七个阿跋檀那之外离开——从离开来说,当确实存在离开时,就正按字面依离开而有犯戒;当不存在离开时,就依不离开而无犯戒。
Acīvarassānāpattipaccuddhārādisiddhitoti kiṃ vuttaṃ hoti – udositasikkhāpadassa nippayojanabhāvappasaṅgato ticīvaravippavāse tecīvarassa āpattīti eke. Tatthetaṃ vuccati na hoti āpatti paccuddhārādisiddhito. ‘‘Anāpatti antoaruṇe paccuddharati vissajjetī’’ti (pārā. 496) hi vuttaṃ. Aññathā paccuddharantassa, antoaruṇe vissajjentassa ca yāva añño nādhiṭṭhāti, tāva āpattiṃ āpajjati yathāvuttanayeneva. Aññathā sattabbhantarena vippavāsassāti vippavāsato yathārutaṃyeva sati vippavāse vippavāsato, avippavāse sati avippavāsatoti.
3. 非时衣学处的解释
3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
由于没有结界、却又是适合结界的地方很难判断,所以为了说明这一点,才说了“又诸比丘”等话。应当这样理解:从位于精舍边缘的固定集会处,或者从位于边缘的食堂,或者从常住的住所。如果和聚集在精舍里的比丘们结成一个整体,即使坐满一百由旬,这一百由旬也算作近行界——就是这个意思。说到“共住界”时,并不涉及住在别界等处的人,因为他们各有各的共住界。这就是共住界与不离界之间的差别。不过,以“施于不离界”所布施的,不会涉及住在村里的人。为什么?因为经中有“除村及村近行”这句话。而以“施于共住界”所布施的,在有不离界的地方,也会涉及住在那里的人。“也会涉及住在那里的人”,还有“在别界中站着说‘界住僧团应取’时,应当只限于近行界而施”,以及“也会涉及他们界外住的人,直到咖提那衣出时”这个意思;还有“然而在咖提那衣未敷时,冬季内如果进入精舍说‘施与雨安居僧团’,对于那些没有破雨安居、住后雨安居的人,也会涉及界外住的人”——持律者们是这样分别的,但注疏里并没有记载。因此,《一切欢喜》中说“识相者说”,以及“说‘从衣月开始直到冬季最后一天,施与雨安居衣’时,咖提那衣或已敷或未敷”这段《一切欢喜》的话:在这里,如果已敷,住前雨安居的人得五个月;如果未敷,住后雨安居的人得四个月。
Aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānassa dubbijānattā taṃ dassetuṃ ‘‘apica bhikkhūna’’ntiādi vuttaṃ. Vihārapariyante niviṭṭhadhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vāti evaṃ gahetabbaṃ. Sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmā hotīti attho. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti vutte khaṇḍasīmādīsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, tāsaṃ visuṃ samānasaṃvāsakasīmattāti ca samānasaṃvāsakaavippavāsasīmānaṃ idaṃ nānattaṃ. ‘‘Avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vacanato. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti dinnaṃ pana yasmiṃ ṭhāne avippavāsasīmā atthi, tattha ṭhitānampi. ‘‘Tatra ṭhitānañca pāpuṇātī’’ti ca, ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā ‘sīmaṭṭhakasaṅgho gaṇhātū’ti vutte upacārasīmāya eva paricchinditvā dātabba’’nti ca, ‘‘tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇāti yāva kathinassubbhārāti attho’’ti ca, ‘‘anatthate pana kathine antohemante sace vihāraṃ pavisitvā ‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’ti vadati, ye tattha vassacchedaṃ akatvā pacchimavassaṃvuṭṭhā, tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti vinayadharā paricchindanti, aṭṭhakathāyaṃ pana anāgataṃ. Tasmā samantapāsādikāyaṃ ‘‘lakkhaṇaññū vadantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vuttanti ca, ‘‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demā’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu, anatthataṃ vāti yaṃ samantapāsādikāvacanaṃ (mahāva. aṭṭha. 379), etthāpi yadi atthataṃ, purimavassaṃvuṭṭhā pañca māse. Yadi anatthataṃ, pacchimavassaṃvuṭṭhā cattāro māse labhantīti vinicchayo’’ti ca likhitaṃ.
“凡是我喝过粥的人”——这里的意思是:凡是由他们邀请、我喝了粥的人。因此说:凡是由他们邀请、我喝了粥,就只归到他们那些人。否则,如果只说“凡是我喝过粥的人”,那么不管有没有受到邀请,凡是我从他们那里喝了粥的,就该归到他们——他们是这么说的。在这里,说到“比丘的衣已做成、咖提那衣已收起”时,是在表明:在这中间,三种非时衣都不会生起。那为什么在句分别中要详细说明呢?回答说:这条学处并不是针对决意而说的,而是在第一条学处中允许最多十天,如果那十天不够,而有期待的话,就把那期限延长,允许一个月,同时也显示了这个意义上的差别。所谓非时衣,应当由在场的人来分配。而那是以“想要的比丘应当接受”这条学处加以延长而说的。因此,这三种也在句分别中详细说明了。
‘‘Yehi mayhaṃ yāgu pītāti yehi nimantitehi mayhaṃ yāgu pītāti adhippāyo. Tasmā yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇātīti vuttaṃ. Aññathā ‘yehi mayhaṃ yāgu pītā’ti vutte nimantitā vā hontu, animantitā vā, yehi pītā, tesaṃ pāpuṇitabbānī’’ti vadanti. Ettha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vadanto ñāpeti etthantare tiṇṇampi akālacīvarānaṃ uppattiabhāvanti. Kasmā pana padabhājane vitthāritānīti? Vuccate – idaṃ pana sikkhāpadaṃ adhiṭṭhānaṃ sandhāya na vuttaṃ kintu paṭhamasikkhāpade dasāhaparamaṃ anujānitvā tasmiṃ appahonte sace paccāsā atthi, tameva vaḍḍhetvā māsamanujānanto imampi atthavisesaṃ dīpeti. Akālacīvaraṃ nāma sammukhībhūtena bhājetabbaṃ. Taṃ pana ‘‘ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabba’’nti iminā sikkhāpadena vaḍḍhetvā vuttanti. Tasmā tīṇipi padabhājane vitthāritānīti.
“应当尽快做”这句话,意思是应当在十天之内赶快完成。这是为了说明:在时间还充足的情况下,就按照前一条学处的标准来说。因此,这里没有用“赶快”或“迅速”之类的词,而只说“十日内”。对于已经敷展了咖提那衣的情况,可以这样理解;但对于未敷展的咖提那衣,说“咖提那衣”这句话,就是为了显示对未敷展情况的遮止。没有看清这一点的人,就会心生烦恼。这是《跋耆罗复注·波罗夷》499–500页中所记的。
‘‘Khippameva kāretabbanti sīghaṃ antodasāheyeva kāretabba’’nti idaṃ pana pahonakabhāve purimasikkhāpadalakkhaṇenāti dīpetuṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ ‘‘sīgha’’nti vā ‘‘lahu’’nti vā ādinā avatvāpi ‘‘dasāhā’’ti vuttanti. Atthatakathinassa evaṃ hotu, anatthate pana kathine kathanti vutte anatthatassa paṭikkhepataṃ dassetīti vutto apassanto vighātaṃ āpajjatīti (vajira. ṭī. pārājika 499-500) likhitaṃ.
4. 旧衣学处注释
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
有人问:如果说“像释迦女在清净比丘僧团中那样”,这难道不和“比丘尼是在二部僧中受具足戒”这条规定相矛盾吗?不矛盾,因为不了解那句话的用意。应当知道,那是因为在比丘面前受具足戒已被禁止,为了避免由此产生牵连的过失,才那样说的。
‘‘Sākiyāniyo viya suddhabhikkhusaṅghe vā’’ti idaṃ ‘‘bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti (pārā. 505) iminā virujjhatīti ce? Na, adhippāyājānanato . Bhikkhūnaṃ santike upasampadāya paṭikkhittattā tadanuppasaṅgabhayā evaṃ vuttanti veditabbaṃ.
“以某一事”是指任何一个最初的事。“未说而洗”是指没有告知就洗、染、捶打,这是它的意思。书中写道:“从‘未说’这个说法可知,没有让人告知就去洗涤等,无犯。”这里所说的“衣”,只指适合做下裳和上衣的衣。如果问:“既然这样,难道不应该说‘只指适合做下裳和上衣的衣’吗?”不必这样说,因为“旧衣”这个词本身就已经说明了这一点。所谓“旧衣”,就是已经穿过一次,或者已经披过一次。
Ekena vatthunāti yena kenaci paṭhamena. Avuttā vā dhovatīti avuttā dhovati, rajati ākoṭetīti attho. ‘‘‘Avuttā’ti vacanato avādāpetvā dhovanādīsu anāpattī’’ti likhitaṃ. Idha cīvaraṃ nāma nivāsanapārupanūpagameva. Yadi evaṃ ‘‘nivāsanapārupanūpagameva vattabba’’nti ce? Taṃ na vattabbaṃ ‘‘purāṇacīvara’’nti imināva siddhattā. Vuttañhetaṃ ‘‘purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti (pārā. 505).
5. 接受衣物的学处解释
5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
近行(处)有十二肘。如果问:因为是无心的,粪扫衣怎么能适用呢?因为那位比丘没有从那位比丘尼那里取受,而那位比丘尼也没有把它施给那位比丘。
Upacāro dvādasahattho. Acittakattā kathaṃ paṃsukūlaṃ vaṭṭatīti ce? Tāya tassa bhikkhuno adinnattā, bhikkhunā ca tato bhikkhunito aggahitattā ca.
向非亲族乞衣学处的注释
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
对于亲属或已受邀请的人,让他知道:在这里,如果是依僧团而受邀请的,只有按照规定的限量才可以。如果是个人的邀请,那么凡是邀请了什么,就应该只就那些东西让他知道,这是已经记载下来的。
Ñātakappavārite vā viññāpentassāti ettha ca saṅghavasena pavāritesu pamāṇameva vaṭṭati. Puggalikappavāraṇāya yaṃ yaṃ pavāreti, taṃ taṃyeva viññāpetabbanti likhitaṃ.
7. 关于“超过此限”学处的注释
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
比丘平时按正常方式穿衣服,或者因为迦絺那衣的障碍,或者因为有疑学处而穿。这里可能会有人想:“那些抱怨的人说‘他们不知限量,乞求很多衣服,或者做衣服买卖’等等,世尊听了之后,也对六群比丘说‘你们这些愚人,怎么可以不知限量乞求很多衣服呢’,因为这样制定了学处;而且在《度疑》里说‘是在乞求很多衣服的事情上制定的’;在《一切欢喜》里说‘没有失去衣服的人不能为自己的利益折树枝树叶,但可以为失去衣服的人的利益而折’——那么,为别人的利益乞求限量以内的衣服,是可以的吗?”不是这样的。为什么呢?因为在非亲属令知学处的缘起本身,就已经禁止了向非亲属令知。那个学处的无犯条款里,经典说“为他人利益”,但在这个无犯条款中,为他人利益而令知,只允许对亲属或已受邀请的人令知,对非亲属则不允许——从这句话可知已经被禁止了。所以,世尊呵责“乞求很多衣服”之后,在制定学处时,是以“应带来而邀请”的方式,允许按限量接受,并不是允许为他人利益按限量令知。然而,正因为这个学处是在为他人利益令知的事情上制定的,所以这里没有说“为他人利益”,并不是意味着不允许。
Pakatiyā santaruttarena carati kathinapalibodhavasena vā sāsaṅkasikkhāpadavasena vā. Ettha siyā – ‘‘na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti, dussavāṇijjaṃ vā’’tiādinā (pārā. 522) ujjhāyantānaṃ sutvā bhagavāpi chabbaggiye bhikkhū ‘‘kathañhi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vatvā sikkhāpadassa paññattattā ca imissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘bahucīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññatta’’nti vuttattā, samantapāsādikāyaṃ ‘‘na hi anacchinnacīvarā attano atthāya sākhāpalāsaṃ bhañjituṃ labhanti, acchinnacīvarānaṃ pana atthāya labhantī’’ti vuttattā ca aññassatthāya pamāṇaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatīti ce? Na, kasmā? Aññātakaviññattisikkhāpadassa aṭṭhuppattiyā eva aññātakaviññatti vāritā. Tassa sikkhāpadassa anāpatti. Pāḷiyaṃ (pārā. 521) ‘‘aññassatthāyā’’ti imissā anāpattipāḷiyā aññassatthāya viññāpento tassa ñātakappavārite eva viññāpeti, na aññeti vacanato ca vāritā. Tasmā bhagavāpi ‘‘bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vigarahitvā sikkhāpadaṃ paññāpento ‘‘abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā’’ti vuttanayeneva pamāṇato gahaṇaṃ anujāni, na aññassatthāya pamāṇato viññāpanaṃ. Yasmā panimaṃ sikkhāpadaṃ aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃyeva paññattaṃ, tasmā idha ‘‘aññassatthāyā’’ti na vuttaṃ, na na labbhatīti katvā.
注疏里说:“在非亲属且已受邀请的场合,通常即使多也允许;因为未被截断的缘故,只允许限量。”由于《一切欢喜》指出这与“无犯:对亲属、已受邀请者”所说的无犯条文不符,所以这里也按照同样的方式记载:使亲属和已受邀请者知道,或者用自己财物获取的,无犯。“为他人利益”因为与缘起相违而没有说,但据说依照紧接着所述的方式,仍然可以成立。
Aṭṭhakathāsu ‘‘aññātakappavāritaṭṭhāne pakatiyā bahumpi vaṭṭati, acchinnakāraṇā pamāṇameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Taṃ ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti (pārā. 526) vuttaanāpattipāḷiyā na sametīti samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.526) vuttattā idhāpi vuttanayeneva ñātakappavārite viññāpentassa attano dhanena gaṇhantassa anāpattīti likhitaṃ. ‘‘Aññassatthāyā’’ti nidānavirodhato na vuttaṃ, tathāpi anantare vuttanayeneva labbhati evāti vadanti.
第8章 已备学处的注释
8. Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
在第一个“已备办”的情形里,根据“先前未受邀请”这句话,应当知道:即使在那时已经受到邀请,也还是算作未受邀请。
Paṭhamaupakkhaṭe ‘‘pubbe appavārito’’ti (pārā. 528) vacanato tasmiṃ khaṇe pavāritopi appavāritova hotīti veditabbaṃ.
9. 第二预备学处的注释
9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
问:第二备舍戒有什么作用?答:没有作用,只是依八种缘而制定,就像比丘尼屏处共坐学处一样。既然如此,结集者就不应把它纳入结集,因为没有它也能达成那个目的,又因为结集者没有自主权,也因为已被允许不纳入。确实有这样的话:“阿难,如果僧团愿意……可以废除……”但这全都不成理由。因为诸佛不会说出没有用处的话,更何况是学处。所以注疏中说:“应当按这个方式理解其义。这确实类似于前一条的补充制定。”而补充制定并非没有作用。这条与此类似,就表明它并非没有作用。既然如此,这里有什么意义上的差别呢?因此说:“只是在那里令一人受苦,在这里则令两人受苦,这就是这里的差别。”凭这个意义上的差别,又显示了什么额外的意义呢?在《古甘提巴达》中就说:“即使只为一件事,也不允许令两人受苦,这就是所显示的额外意义。”由此说明:“不只是按所得衣的数量来计算罪数,也按所计算的受苦人数之事来计算罪数。”
Dutiyaupakkhaṭena kiṃ payojananti ce? Natthi payojanaṃ, kevalaṃ aṭṭhuppattivasena pana paññattaṃ bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ viya. Evaṃ sante saṅgītikārakehi saṅgītiṃ anāropetabbaṃ bhaveyya vināpi tena tadatthasiddhito, anissarattā, anāropetuṃ anuññātattā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho…pe… samūhaneyyā’’ti (dī. ni. 2.216; cūḷava. 441). Idaṃ sabbamakāraṇaṃ. Na hi buddhā appayojanaṃ vacanaṃ nicchārenti, pageva sikkhāpadaṃ. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘imināva nayena attho veditabbo. Idañhi purimassa anupaññattisadisa’’ntiādi. Anupaññatti ca nippayojanaṃ natthi. Taṃsadisañcetaṃ, na nippayojananti dassitaṃ hoti. Evaṃ sante ko panettha atthavisesoti? Tato āha ‘‘kevalaṃ tattha ekassa pīḷā katā, idha dvinnaṃ, ayamettha viseso’’ti. Iminā atthavisesena ko panañño atirekattho dassitoti? Porāṇagaṇṭhipade tāva vuttaṃ ‘‘ekasmimpi vatthusmiṃ ubhinnampi pīḷā kātuṃ na vaṭṭatīti ayamatirekattho dassito’’ti. Tenetaṃ dīpeti ‘‘na kevalaṃ paṭiladdhacīvaragaṇanāya eva āpattigaṇanā, pīḷitapuggalasaṅkhātavatthugaṇanāyapī’’ti.
在这里,有这些偈颂:
Honti cettha –
从所依和数量来看,罪可以有许多种;
就这样,为了显示(这个道理),在这里(已经)准备好了第二项(内容)。
就像在身触学处里,如同在分别里那样,这里说的是什么呢?
即使是对同一个女人,从实际结罪的行为方式来看,也会产生种种不同的罪。
‘‘Vatthuto gaṇanāyapi, siyā āpatti nekatā; Iti sandassanatthañca, dutiyūpakkhaṭaṃ idha. ‘‘Kāyasaṃsaggasikkhāya, vibhaṅge viya kintetaṃ; Ekitthiyāpi nekatā, āpattīnaṃ payogato’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);
而且应当知道,这条学处是为了说明:在一切同类学处中,应取决断的准则。又说:
Apicetaṃ sikkhāpadaṃ taṃjātikesu sikkhāpadesu sabbesupi gahetabbavinicchayassa dassanappayojananti veditabbaṃ. Āha ca –
不是亲戚的人很多,而且混杂在一起;
犯戒的情况也是数量众多而且混杂。
就是为了说明“如是”等种种情况是怎样产生的。
导师宣说了这已备办的第二个(学处)。
‘‘Aññātikāya bahutāya vimissatāya; Āpattiyāpi bahutā ca vimissatā ca; Iccevamādividhisambhavadassanatthaṃ ; Satthā upakkhaṭamidaṃ dutiyaṃ avocā’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);
这里先按简要方式,以意趣为主导来考察:如果一位比丘让两位或许多位比丘尼洗同一件旧衣,就按比丘尼的人数来计算波逸提罪的数量。同样地,对于两人或多人共有的一件衣,若不是通过交换而接受,在这里也是如此:如果为两人或多人共有的一件衣而提出请求,就按被请求对象的人数来计算罪的数量。其他类似的学处,也应依照这个方式类推。以上就是关于“众多人”这一情况的处理方式。
Tassāyaṃ saṅkhepato adhippāyapubbaṅgamā vicāraṇā – purāṇacīvaraṃ ekameva bhikkhu bhikkhunīhi dvīhi, bahūhi vā dhovāpeti, bhikkhunigaṇanāya pācittiyagaṇanā. Tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇaṃ ekameva cīvaraṃ aññatra pārivattakā paṭiggaṇhāti, idhāpi tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇamekaṃ viññāpeti, viññattapuggalagaṇanāya āpattigaṇanā. Tathā aññesupi evarūpesu sikkhāpadesu nayo netabbo. Ayaṃ tāva bahutāya nayo.
如果是混杂的情况,比丘让亲戚和非亲戚一起洗同一件衣,当她们共同完成时,犯一个波逸提。如果亲戚先洗了一点就停下来,然后非亲戚把它彻底洗净,犯舍堕。如果非亲戚先洗,之后亲戚把它彻底洗净,那么因为是非亲戚在操作,比丘只犯恶作。如果比丘对非亲戚作非亲戚想、有疑惑想、或者作亲戚想,而让她们洗,应当依照前面所说的方式,计算舍堕、恶作等各种罪的差别。同样,如果亲戚和非亲戚共同把属于两人的衣给比丘,比丘接受,就是舍堕。如果只从非亲戚手中接受,也是舍堕。如果从亲戚手中接受,就无犯。如果比丘对两人都作非亲戚想等,应当依照前面所说的方式,计算舍堕、恶作等各种罪的差别。同样,在向非亲戚乞求等情况下,也应当随具体情况依此类推。这就是关于混杂情况的法则。
Vimissatāya pana ñātikāya, aññātikāya ca ekaṃ dhovāpeti, ekato niṭṭhāpane ekaṃ pācittiyaṃ. Atha ñātikā paṭhamaṃ thokaṃ dhovitvā ṭhitā, puna aññātikā sudhotaṃ karoti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atha aññātikā paṭhamaṃ dhovati, pacchā ñātikā sudhotaṃ karoti, aññātikāya payogavasena bhikkhuno dukkaṭameva. Aññātikāya, ñātikāya ca aññātikasaññī, vematiko, ñātikasaññī vā dhovāpeti, yathāvuttanayena nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikāya, ñātikāya ca santakaṃ cīvaraṃ ubhohi ekato diyyamānaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha aññātikāya eva hatthato paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha ñātikāya hatthato paṭiggaṇhāti, anāpatti. Atha ubhosu aññātikādisaññī, vuttanayeneva nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikaviññattiādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo. Ayaṃ vimissatāya nayo.
不过,用“等”这个字,是指许多非亲里的人被乞求,按被乞求者的人数来算,犯恶作。一个人给,一个人不给,犯舍堕。如果没被乞求的人给,不犯舍堕。如果东西是被乞求者和没被乞求者共有的,而被乞求者给,犯舍堕。两个人都给,仍然是舍堕。没被乞求的人给,虽然涉及舍堕的事,却没有犯。因为被乞求者的话而让没被乞求的人给,确实没有犯。同样,在“预备”等情形里,也应该按具体情况类推。
Ādisaddena pana aneke aññātikā viññattā, viññattapuggalagaṇanāya dukkaṭaṃ. Eko deti, eko na deti, nissaggiyaṃ. Atha aviññatto deti, na nisaggiyaṃ. Atha viññattāviññattānaṃ sādhāraṇaṃ viññatto deti, nissaggiyaṃ. Ubho denti, nissaggiyameva. Aviññatto deti, nissaggiyena anāpatti. Viññattassa vacanena aviññatto deti, anāpatti eva. Tathā upakkhaṭādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo.
到这里,从简略的角度来说,“非亲里等偈”所表达的意思就已经说明了。不过,这里举出比丘尼在隐蔽处坐的学处,是为了说明没有实际用途的情况,它的特殊用途会在那里显现出来。同样,在其他地方也应该通过言说以及特殊事由生起的方式,了知诸学处各有其特殊用途。
Ettāvatā saṅkhepato aññātikāyādigāthā vuttādhippāyā hoti. Yaṃ panettha bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ nippayojanatāya nidassanaṃ vuttaṃ, tassa payojanaviseso tasmiṃyeva āvibhavissatīti . Evameva aññatthapi vacanena, visesaaṭṭhuppattivasena ca sikkhāpadesu ñātabbaṃ visesappayojananti.
第十、国王学处的解释
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
有人说:因为已经说过“破坏处所,毁掉来意”,所以不再有举罪的机会。也有人说:来访没有意义,因为已经作了款待,所以不会得到衣。还有人说:这是把“不成举罪之相”作为理由而说的。优波提舍长老说:“不应以说法等意图来作款待”,又说:“‘毁掉来意’是指破坏举罪的依据,想举罪的人做了不该做的事,因此在他应当说明的破坏中犯恶作。”但达摩斯利长老说:“如果坐在座位上,就以一次坐下破坏两个处所;如果接受食物,就以一次接受破坏两个处所;如果说法,就按说法学处所规定的界限,以一句话破坏两个处所。就是针对这个说的‘毁掉来意’。”被“此人”这句话所说服的是第一个人;被“这是作侍奉的人……乃至未说也可以举罪”这句话所说的是第二个人;如果使者去的时候说“我要交到他手里”等话,这是第三个人;说“或者派别人去告知”,这是第四个人。正如比丘所指定的四种人一样,使者所指定的也有四种。对于当面净施的人和非当面净施的人,应当像对待非亲里、未受邀请的人那样来处理。以上是所记。
‘‘Ṭhānaṃ bhañjati, āgatakāraṇaṃ vināsetī’’ti vuttattā puna codanaṃ na labhatīti eke. Āgamanassa sātthakaṃ na hoti, cīvaraṃ na labhissati paṭisanthārassa katattāti eke. Codanālakkhaṇaṃ na hotīti katvā vuttanti eke. ‘‘Dhammadesanādhippāyādinā na paṭisanthāro kātabbo’’ti upatissatthero ‘‘‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti codanāṭhānāni bhañjati, codetukāmo akattabbamakāsi, tappaccayā vattabhede dukkaṭa’’nti ca vadati. Dhammasiritthero pana ‘‘āsane ce nisīdati, ekāya nisajjāya dve ṭhānāni bhañjati. Āmisaṃ ce paṭiggaṇhāti, ekena paṭiggahaṇena dve ṭhānāni bhañjati. Dhammaṃ ce bhāsati, dhammadesanāsikkhāpade vuttaparicchedāya ekāya vācāya dve ṭhānāni bhañjati. Taṃ sandhāya ‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti vutta’’nti vadati. ‘‘Eso kho’’ti vuttena saññatto eko, ‘‘ayaṃ veyyāvaccakaroti…pe… avuttepi codetuṃ vaṭṭatī’’ti vutto dutiyo, sace pana dūto gacchantova ‘‘ahaṃ tassa hatthe dassāmī’’tiādinā vutto tatiyo, ‘‘aññaṃ vā pesetvā ārocāpetī’’ti vutto catutthoti yathā bhikkhunā niddiṭṭhā cattāro, tatheva dūtena niddiṭṭhā cattāro. Mukhavevaṭikakappiyakārako, parammukhakappiyakārako ceti etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti likhitaṃ.
第2 山羊品
2. Eḷakalomavaggo
1. 拘舍耶学处解释
1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā
“令作”是指把属于自己的、属于别人的,以及属于两者的蚕丝合在一起而说;或者应当理解为两者一起制作。其中,如果是自己做的,在舍弃的时候应当说“自己所作,舍堕”;如果是两者一起做的,就按照律文本身来说。
Kārāpeyyāti attano ca parassa ca ubhinnañca kosiyaṃ ekato gaṇhitvā vuttaṃ, ubho vā ekato karontīti atthato veditabbaṃ. Tattha attanā kataṃ ce, ‘‘nissajjanakāle sayaṃ kataṃ nissaggiya’’nti vattabbaṃ. Ubhohi ce kataṃ, yathāpāḷimeva.
纯黑学处注释
2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā
就像在第一项学处中已经说过“哪怕只有一根蚕丝”,这里因为缺少“哪怕一根也没有掺杂其他东西”这句话,所以即使混杂了其他东西,只要那混杂的其他形相不明显,他们就仍然说这叫作“纯黑”。
Yathā paṭhame ‘‘ekenapi kosiyaṃsunā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kosiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tathā idha ‘‘ekenapi aññena amissitāna’’nti vacanābhāvato aññena missabhāve satipi apaññāyamānarūpakaṃ ce, ‘‘suddhakāḷaka’’micceva vuccatīti vadanti.
3. 二分学处解释
3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā
从“称量之后”这句话来看,就像用秤称量时黑毛不能占多数,同样,黑毛应取两份,这是最高限度。老师说:所谓“即使只有一根黑毛超出也犯舍堕”,虽然和用秤称量的方式不完全吻合,但因为这条学处属于无心的犯,如果先用秤称好放好,之后哪怕有一根毛掉进去,也犯舍堕,这就是它的用意所在,并非我们的推测。按照所说的限度不取用,就是不作;制作敷具,就是作。
‘‘Tulayitvā’’ti vacanato yathā tulādhāraṇāya kāḷakādhikā na honti, tathā kāḷakānaṃ dve bhāgā gahetabbā ukkaṭṭhaparicchedena. ‘‘Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyanti vacanaṃ tulādhāraṇāya kiñcāpi na sameti, acittakattā pana sikkhāpadassa pubbe tulāya dhārayitvā ṭhapitesu ekampi lomaṃ tattha pateyya, nissaggiyanti ayamadhippāyoti no takko’’ti ācariyo. Vuttaparicchedena aggahaṇaṃ akiriyā, santhatakaraṇaṃ kiriyā.
4. 六年学处解释
4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā
因为经文说“在六年之内”,所以从完成(坐具)那天开始,就应该确定六年的期限,也就是说满六年才允许制作。不过,在这里,凡是按照超过六年或者按照僧团许可的方式做成的(坐具),这些全都可以合在一起受用。病人一张不够用,所以多张也是允许的。有人说:从病情减轻、能够带着坐具行走的时候起,无论是僧团许可还是病情,都不再构成保护了。再者,因为佛所制定的关于六年的学处意义深奥,不容易考察清楚。因此,满了六年就应该作羯磨。
‘‘Orenace channaṃ vassāna’’nti vuttattā chabbasse paripuṇṇe kātuṃ vaṭṭatīti niṭṭhānadivasato paṭṭhāya channaṃ vassānaṃ paricchedo veditabbo. Yāni panettha atirekachabbassavasena vā sammutivasena vā katāni, sabbāni tāni ekato paribhuñjituṃ vaṭṭantīti. Gilānassa ca ekaṃ nappahotīti anekampi vaṭṭati. Yato paṭṭhāya rogassa mandatāya santhataṃ ādāya gantuṃ sakkoti, tato paṭṭhāya sammuti vā rogo vā na rakkhatīti eke. Apica chavassabuddhanimmalaṃ sikkhāpadaṃ vicāretuṃ gambhīrattā. Tasmā chavasse kammaṃ katanti.
第7章 坐具学处的解释
5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
那么,为什么在这里没有制定“比丘的敷具”这条学处,而是制定了“坐具敷具”呢?这里难道不应该有原因吗?确实有原因。因为那些敷具被认定为衣,而它们被舍弃了,为了表明它们不是衣,世尊才这样制定。这就是所说的原因。因此,那些比丘因为害怕破坏三衣头陀支,便舍弃了被认定为第四衣的敷具,受持了十三头陀支,而世尊也允许他们的敷具。于是那些比丘这样想:“这坐具衣的形状也是坐具敷具,世尊并没有以第四衣的方式允许它,更何况已经做成的敷具呢?”因此,世尊为了让他们对敷具不产生衣想,没有制定“敷具”,而是制定了“坐具敷具”,这就是意图。然而在这五种敷具中,前三种即使通过僧团羯磨获得后也不能受用,因为不如法;后两种则可以受用。这是《维尼耶义注·波罗夷》566-567中写的。如何得知呢?应当知道,依据“没有罪过,接受他人做成的后受用”这一说法。
Kasmā panettha ‘‘santhataṃ pana bhikkhunā’’ti sikkhāpadaṃ apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattaṃ, nanu ettha kāraṇena bhavitabbanti? Atthi kāraṇaṃ, cīvarasaññitāya santhatānaṃ ujjhitattā tesaṃ acīvarabhāvadassanatthaṃ tathā paññattaṃ bhagavatāti vuttaṃ hoti. Tasmā te bhikkhū tecīvarikadhutaṅgabhedabhayā santhate catutthacīvarasaññitāya santhatāni ujjhitvā terasa dhutaṅgāni samādayiṃsu, bhagavā ca tesaṃ santhataṃ anujāni. Tato tesaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘nisīdanacīvarasaṇṭhānampetaṃ nisīdanasanthataṃ no bhagavatā anuññātaṃ catutthacīvarabhāvena, pageva katasanthataṃ vā’’ti. Tato ‘‘santhate tesaṃ cīvarasaññitā na bhavissatī’’ti tadatthaṃ bhagavatā ‘‘santhata’’nti apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattanti adhippāyo. Imesu pana pañcasu santhatesu purimāni tīṇi vinayakammaṃ katvā paṭilabhitvāpi paribhuñjituṃ na vaṭṭanti akappiyattā, pacchimāni dve vaṭṭantīti (vajira. ṭī. pārājika 566-567) likhitaṃ. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti (pārā. 570) vacanatoti veditabbaṃ.
6. 羊毛学处注释
6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā
“走在旅途道路上的人”——这句话说明:对于本来就走在大长途上的人,即使羊毛已经出现,也最多只能携带三由旬,更何况还没上路的人。如果已经上路,就说明这里说的“旅途”是针对已经出发的人,就像已住雨安居的比丘尼并非自愿却仍要上路那样。或者也可以这样连接:“对走在旅途道路上的人,是舍堕。”因此,对于本意是想住下来的人,因为继续前进的努力已经停止,所以被称为“未上路的人”,没有罪过,这个道理就成立了。不过,在这个义理分别中,应当理解为这样的连接:“若比丘有羊毛生起……中略……即使没有人代拿,对走在旅途道路上的人,也是舍堕波逸提。”或者,因为从羊毛出现的地方算起,只以三由旬为限,而没上路的人并没有三由旬的限制,所以说“对走在旅途道路上的人应生起”。由此,得到被夺回(而重新获得)的羊毛而携带的人没有罪过,这个道理也成立了。因为对他们来说,获得就是“生起”。
‘‘Addhānamaggappaṭipannassā’’ti iminā pakatiyā dīghamaggaṃ paṭipannassa uppannānipi tiyojanaparamameva haritabbāni, pageva appaṭipannassāti dasseti. Paṭipannassa ce, addhānaṃ nāma paṭipannassa akāmā vassaṃvuṭṭhabhikkhuniyā maggappaṭipatti viyāti dasseti. Addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyanti vā sambandho. Teneva vāsādhippāyassa paṭippassaddhagamanussāhattā ‘‘appaṭipanno’’ti saṅkhaṃ gatassa anāpattīti siddhaṃ. Imasmiṃ pana atthavikappe ‘‘bhikkhuno paneva eḷakalomāni uppajjeyyuṃ…pe… asantepi hārake addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyaṃ pācittiya’’nti yojanā veditabbā. Yasmā vā eḷakalomānaṃ uppattiṭṭhānato paṭṭhāya tiyojanaparamatā adhippetā, maggaṃ appaṭipannassa ca tiyojanaparamatā natthi, tasmā ‘‘addhānamaggappaṭipannassa uppajjeyyu’’nti vuttaṃ. Tena acchinnaṃ paṭilabhitvā harato ca anāpattīti siddhaṃ. Paṭilābho hi tesaṃ uppatti nāmāti.
比丘若想要,就应当接受——这句话说明:只有自己接受的东西,在超过三由旬时才有罪。因此可以确定:没有想要的心,拿着属于别人的、已被接受的东西走,不犯戒。
‘‘Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbānī’’ti iminā attanā paṭiggahitānaṃyeva tiyojanātikkame āpattīti dasseti. Tena anākaṅkhamānena parasantakāni paṭiggahitāni harantassa anāpattīti siddhaṃ.
在各支分中,并不存在“属于自己”这一条件。应当知道,这个意思已经由“于比丘生起”和“获得被夺去之物”这两句表明。古注中又说:“如果让另一位比丘代为携带而行,两人都无犯。”因此,两位比丘走到最远三由旬后,如果彼此交换物品携带,就无犯,这个结论已经成立。
Aṅgesu ‘‘attano santakatā’’ti natthi, ayamattho ‘‘bhikkhuno uppajjeyyu’’nti iminā, ‘‘acchinnaṃ paṭilabhitvā’’ti iminā ca dīpito hotīti veditabbo. Porāṇagaṇṭhipade ca ‘‘aññaṃ bhikkhuṃ harāpento gacchati ce, dvinnampi anāpattī’’ti vuttaṃ. Tasmā dve bhikkhū tiyojanaparamaṃ patvā aññamaññassa bhaṇḍaṃ parivattetvā ce haranti, anāpattīti siddhaṃ.
以三由旬为最远限度,应当亲手携带。也就是说,最多三由旬之内,要自己携带。这是为了什么?因为结界最远也只能到三由旬。世尊确实这样说过:“比丘们,我允许你们约定最远三由旬的界。”如果是打算住下来,或者打算再回来而前往,也以这个三由旬为限。世尊确实这样说过:“六群比丘约定极大的界……比丘们来参加布萨时,有的在正在诵巴帝摩卡时才赶到,有的在诵完之后才赶到,有的中途还得住下。”
Tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbānīti tiyojanaparamameva attanā haritabbāni, taṃ kimatthanti? Sīmāya etaparamato. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 140). Vāsādhippāyena, paccāgamanādhippāyena vā gacchato etaparamatā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘chabbaggiyā bhikkhū atimahatiyo sīmāyo sammannanti…pe… bhikkhū uposathaṃ āgacchantā uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti, antarāpi parivasantī’’ti (mahāva. 140).
“没有持来者”是指没有人受差遣去取来。如果坐在毛毯上向前走,哪怕只有一根毛粘在衣服上,一旦超过三由旬就构成罪,因为那根毛已经从毛毯上脱落了——这是有记载的说法。不过,由于毛毯已经被接受,实际上就是为自己而接受的,所以这样说也是合理的。
Asantehāraketi āṇattiyā hārake asati. Kambalassa upari nisīditvā gacchantassa sace ekampi lomaṃ cīvare laggaṃ hoti, tiyojanātikkame āpatti eva kambalato vijaṭitattāti likhitaṃ. Taṃ kambalassa paṭiggahitattā attano atthāya paṭiggahitameva hotīti yuttaṃ.
8. 金学处解释
8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā
已长出的树荫也没有超出树的范围,有人这样写道。
‘‘Nibbattarukkhacchāyāpi rukkhaparicchedaṃ anatikkantā’’ti likhitaṃ.
9. 金银交易学处注释
9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā
“金银交换”这个说法,是就最高限度而说的。
Jātarūparajataparivattananti ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ.
10. 买卖学处注释
10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā
在应舍之物不存在时,就应该说波逸提。这里问的是:单纯只是波逸提,还是舍堕?是舍堕波逸提。
Asante pācittiyaṃ desetabbamevāti ettha kiṃ suddhikaṃ pācittiyaṃ, udāhu nissaggiyanti? Nissaggiyaṃ pācittiyameva.
这里有一些杂项说明。
Tatridaṃ pakiṇṇakaṃ
第八学处禁止:对他人为了自己的利益而给的,或以交换方式给的,或是粪扫衣,或是金钱,接受、使人接受与认可。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ parena attano atthāya diyyamānassa vā pārivattakabhāvena diyyamānassa vā paṃsukūlassa vā rūpiyassa uggaṇhanauggaṇhāpanasādiyanāni paṭikkhipati.
第九,禁止为他人或自己进行金钱交换。
Navamaṃ parassa vā attano vā rūpiyaparivattanaṃ paṭikkhipati.
第十,关于非金银之物的转换。“对非金银之物作非金银想,与五种[事]一起则无犯”——这句话表明,与其他[事]一起则有犯。非金银之物也是恶作事。因此,在这种转换发生时,断然说为舍堕。若与五种恶作事一起转换,因为可能判为无犯,所以就是无犯,这是古师[的观点]吗?不,因为那里只提到了如法之物。如果如法之物是舍堕,更何况恶作事呢?[有人]这样问吗?不,因为不存在以犯之轻重规定事之轻重的定则。
Dasamaṃ arūpiyaparivattanaṃ. ‘‘Arūpiye arūpiyasaññī pañcannaṃ saha anāpattī’’ti (pārā. 591; vi. vi. ṭī. 1.591; vajira. ṭī. pārājika 587) ca vacanaṃ itarehi saha āpattīti dīpeti. Arūpiyañca dukkaṭavatthu. Tasmā tassa parivattane sati nissaggiyanti ekantena vuttaṃ. Pañcannaṃ saha dukkaṭavatthūnaṃ parivattane anāpattippasaṅgato anāpatti evāti porāṇāti ce? Na, kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā. Yadi kappiyavatthu nissaggiyaṃ, pageva dukkaṭavatthūti ce? Na, āpattigarukalahukabhāvena vatthugarukalahukaniyamābhāvato.
从舍堕物的角度来看,珍珠、摩尼、琉璃等即便贵重,也算作恶作事;所以从舍堕物的角度来说,珍珠等则属于轻物。即使在轻物的情况下,正如接受恶作事之物构成恶作,同样地,用那物或借那物来交换也构成恶作,这是合理的——注释师们这样说。
Nissaggiyavatthuto hi muttāmaṇiveḷuriyādi mahagghappahonakampi dukkaṭavatthūti katvā nissaggiyavatthuto muttādi lahukaṃ hoti. Lahukepi vatthusmiṃ yatheva dukkaṭavatthuno paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, tatheva tassa vā tena vā cetāpanepi dukkaṭaṃ yuttanti (pārā. aṭṭha. 2.589) aṭṭhakathācariyā.
另外,有人说“因为那里只提到净物”,这里虽然也指恶作之事,但为了避免牵连到无犯那一部分,所以没在圣典里直接说出来——这就是那句话的意思。即使在珍珠等物的情况下,当无犯时,他告诉净人:“这些珍珠等物是我们的,我们需要用这个和这个琉璃等物”,这样说了就犯第十条,这应该是他的意图。又因为这是对净人的告知等交易行为,所以应当知道这是依第九条说的。虽然买卖只允许用净物,按这个道理,即使第十条中也意指恶作之事而犯,但既然与注释相违,就不应该理解为就是这个意思。
Atha vā yaṃ vuttaṃ ‘‘kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā’’ti, tattha kiñcāpi dukkaṭavatthūnipi adhippetāni, na pana pāḷiyaṃ vuttāni anāpattivārappasaṅgabhayāti vuttaṃ hoti. Muttādīsupi vuttesu anāpattiyaṃ kappiyakārakassa ācikkhati, ‘‘idaṃ muttādi amhākaṃ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca veḷuriyādinā attho’’ti bhaṇati, dasamena āpajjatīti adhippāyo siyā. Yasmā ca idaṃ kappiyakārakassa ācikkhanādisaṃvohāro ca, tasmā taṃ navamena vuttanti veditabbaṃ. Kiñcāpi kayavikkayeva hoti kappiyavatthūhi anuññātaṃ, imināva nayena kiñcāpi dukkaṭavatthupi dasame adhippetaṃ āpajjati, aṭṭhakathāvirodhato pana nādhippetamicceva gahetabbo.
那么,这里所说的“理由的影迹”是什么呢?是不是因为和五种(净物)一起时,在那里出现了无犯的牵连,所以就认为(这种情况)是无犯?不是的,因为在那里并没有出现(那种情况)。那是因为“没有出现”这个理由才这么说的吗?也不是,因为和五种一起时,对于犯事之物获得无犯条款来说,并不存在特殊的理由;由于不清净,即使和五种一起,也必定构成犯——注释的说法由此成立。
Kā panettha kāraṇacchāyāti, pañcannaṃ saha tattha anāpattippasaṅgato anāpatti evāti ce? Na, tattha anāgatattā. Anāgatakāraṇā vuttanti ce? Na, pañcannaṃ saha āpattivatthukassa anāpattivāralābhe visesakāraṇābhāvā, akappiyattā pañcannaṃ sahāpi āpattiyā bhavitabbanti siddho aṭṭhakathāvādo.
另一种思路:如果以恶作之事进行买卖就构成舍堕,那么净物中所说的方式在这里也应该适用,但实际上并不适用,所以那些内容只应在第九条学处中说明。因此,所谓交易,是包含了买卖以及其他方式的交换而进行的;如果抛开买卖,只做“用这个换那个”的交换,不能说可以。按照第十条无犯条款中所说的方式,那些交换与舍堕的许可相违;按照注释中所说的方式,以恶作之事进行交换只是恶作。难道它们以买卖的方式就是舍堕吗?不是,因为这一切本身就是买卖。因此说:“在暗部注释中虽然说‘如果进行买卖,就是舍堕波逸提’,这是错误说法。为什么?因为除了施与接受之外,并没有所谓的买卖。”按照自己所认定的买卖特征,以第十条无犯条款中所说的方式,那些交换也与舍堕的许可相违。或者,即使这是自身所遮止的理由,在第十条学处中必定应该知道,所以那些就是买卖,其舍堕性也已经成立。这样,注释的说法也得以成立。
Aparo nayo – yadi dukkaṭavatthunā kayavikkaye nissaggiyaṃ, kappiyavatthumhi vuttapariyāyo tattha labbheyya, na pana labbhatīti navame eva tāni vattabbāni. Tasmā saṃvohāro nāma kayavikkayopi aññathā parivattanaṃ pariyādiyitvā pavatto, kayavikkayañca mocetvā ‘‘iminā imaṃ dehī’ti cetāpeti, vaṭṭatī’’ti avatvā dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva dukkaṭavatthunā cetāpane dukkaṭameva. Nesaṃ kayavikkayena nissaggiyanti ce? Na, sabbassapi kayavikkayattā. Teneva vuttaṃ ‘‘andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘sace kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiya’nti bhāsitaṃ, taṃ dubbhāsitaṃ. Kasmā? Na hi dānaggahaṇato añño kayavikkayo nāma atthī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.589), attano matiyā kayavikkayalakkhaṇasammate dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato ca. Bhavatu vā attano paṭisiddhamidaṃ kāraṇaṃ, dasame avassameva jānitabbānīti tāni kayavikkayānevāti tesaṃ nissaggiyabhāvañca gatānīti evampi siddho aṭṭhakathāvādo.
对此,古代长老们说:“把自己的银钱放到别人手里,进行不正当的处理,犯恶作。把别人的银钱拿到自己手里,依第八学处犯舍堕。在已接受之物的交换中,犯的是什么?成为无效。但如果先把别人的银钱拿到自己手里,因为已经受了银钱,依第八学处犯舍堕;之后又把自己的银钱放到别人手里,则以交易犯舍堕。”因为那里说:“仅仅接受银钱,就依第八学处犯罪;之后在交换时,依第九学处犯罪。”这个说法是合理的。而说“进行不正当处理,犯恶作”是不正确的说法。由于恶作的不确定性牵连,在关于舍弃的规定中已经说明了。这话是什么意思呢?如果应该有两种舍堕,那么在舍弃的规定中就应该这样说:“尊者,我接受了银钱,也进行了种种银钱交易。”因为在一切圣典中,凡是提到“交换银钱”的地方,都包含了接受银钱。
Etthāhu porāṇā – ‘‘attano santakaṃ rūpiyaṃ parahatthagataṃ karoti ajjhācarati, dukkaṭaṃ. Parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ karoti, aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Uggahitavatthuparivattane kathaṃ jātaṃ? Abbohārikaṃ jātaṃ. Atha parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ paṭhamaṃ karoti, rūpiyappaṭiggahaṇassa katattā aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Attano santakaṃ rūpiyaṃ parassa hatthagataṃ pacchā karoti, saṃvohārena nissaggiya’’nti. ‘‘Rūpiyassa gahaṇamattena aṭṭhamena āpatti, pacchā parivattane navamenā’’ti hi tattha vuttaṃ, taṃ pana yuttaṃ. ‘‘Ajjhācarati, dukkaṭa’’nti duvuttaṃ. Dukkaṭassa aniyamappasaṅgato nissajjanavidhānesu dassitova. Kiṃ vuttaṃ hoti – yadi dvīhi nissaggiyehi bhavitabbaṃ, nissajjanavidhāne ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, nānāppakārakañca rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajji’’nti vattabbaṃ bhaveyya ‘‘rūpiyaṃ cetāpetī’’ti sabbattha pāḷiyaṃ rūpiyappaṭiggahaṇassa vuttattā.
到这里,古注(古甘提巴达)里所说的内容就得到了澄清:以恶作的事由避免买卖的人,在四种舍堕事中,每取一种,就依第八条成为舍堕。以恶作的事由取恶作的事由,也就是取时说“用这个给我这个”,就由这件事本身成为舍堕。“如果把买卖拿开再取,就是恶作;在接受交换的钱币时依第八条,在交换时依第九条”等等,自己不接受而按净法拿开,和五位同法者一起交换,是允许的。此外,那里还说:“没有应舍之物时,怎么会有波逸提?对于说‘不舍弃’的不当舍钱币者,已生净信的近事男拿了它再把另一个物品给比丘,是允许的。”这也是错误的说法。因为已经被取了,所以并不会因此变成另一种物品。那里又说:“对说‘拿这个’的人,有损坏信施物的恶作;对说‘给这个’的人,有表白的恶作。”这同样是不正确的说法。因为在那里,由方便而生的恶作看来是合理的。
Ettāvatā yaṃ porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘dukkaṭavatthunā kayavikkayaṃ pariharantena catūsu nissaggiyavatthūsu ekekasmiṃ gahite aṭṭhamena nissaggiyaṃ hoti. Dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthunti ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti gahite teneva nissaggiyaṃ hoti. ‘‘Kayavikkayampi nīharitvā gahite dukkaṭaṃ, cetāpitarūpiyaggahaṇe aṭṭhamena, parivattane navamenātiādinā attanā anuggahetvā kappiyavasena nīharitvā pañcahi sahadhammikehi saddhiṃ parivattetuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ visodhitaṃ hoti. Aparampi tattha vuttaṃ ‘‘nissajjitabbe asati kathaṃ pācittiyaṃ, dunnissaṭṭharūpiyampi ‘na chaḍḍetī’ti vadantassa vissaṭṭho upāsako taṃ gahetvā aññaṃ ce bhikkhuno deti, kappatī’’ti, tañca duvuttaṃ. Na hi gahitattā tato aññaṃ vatthu hoti. Puna aparañca tattha vuttaṃ ‘‘imaṃ ‘gaṇhāhī’ti vadantassa saddhādeyyavinipātadukkaṭaṃ, ‘etaṃ dehī’ti vadantassa viññattidukkaṭa’’nti, tañca duvuttaṃ. Tattha hi payogadukkaṭaṃ yuttaṃ viya paññāyati.
1. 钵学处注释
1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā
两个不是受持,所以这些应当作为器皿来使用,不能归入受持,也不能归入分配,这就是这里的意思。按照沙门所适宜的方式烧制,铁钵要经过五次烧制才算烧成,陶钵要经过两次。书中写道:“因为比丘尼积蓄钵被禁止,对比丘来说那也被认为‘不相应’,所以说‘收回旧钵’。”然而这不合理,因为巴利文中说“若积蓄则作,未受持、未分配”。因为在迦絺那犍度中,如同固定储存一样,即使只有一个,到了第二天也被称为“积蓄”。但在紧接着的学处中,“第二个被禁止”,受持是确定的。因此不能受持两个钵。如果一起受持,两个都成为未受持。如果分别受持,第二个成为未受持。但分配则可以有许多个。在“即使只有一迦迦尼量”这里,pi字与“即使一次烧制也产生”中的烧制合并。或者,如果仅以一次烧制就适宜,则可以,因此应理解烧制的量并未说明。因为不是钵,所以不归入受持。应由不收回者分配,意思是应由不收回旧钵者分配那个钵,这就是这里的意思。
Dve apattā, tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, naadhiṭṭhānūpagānavikappanūpagatāti atthoti ca. Samaṇasāruppena pakkanti ayopatto pañcahi pākehi pakko hoti, mattikāpatto dvīhi. ‘‘Bhikkhuniyā pattasanniccayassa vāritattā (vajira. ṭī. pārājika 602) bhikkhussapi taṃ ‘ananurūpa’nti katvā ‘purāṇapattaṃ paccuddharitvā’ti vutta’’nti ca likhitaṃ, taṃ na yuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘sanniccayaṃ kareyyāti anadhiṭṭhito avikappito’’ti (pāci. 735) vuttattā. So hi kathinakkhandhake (mahāva. 306 ādayo) niccayasannidhi viya ekopi punadivase ‘‘sanniccayo’’ti vuccati. Anantarasikkhāpade pana ‘‘dutiyo vārito’’ti adhiṭṭhānaṃ niyataṃ. Tasmā dve patte adhiṭṭhātuṃ na labhati. Sace ekato adhiṭṭhāti, dvepi anadhiṭṭhitā honti. Visuṃ visuṃ adhiṭṭhāti, dutiyo anadhiṭṭhito. Vikappetuṃ pana bahūpi labhati. Kākaṇikamattampīti ettha pi-kāro ‘‘ekapākampi janetī’’ti pākaṃ sampiṇḍeti. Atha vā sace ekapākeneva sāruppo, vaṭṭatīti pākaparimāṇaṃ na vuttanti gahetabbaṃ. Apattattā adhiṭṭhānūpagona hoti. Apaccuddharantena vikappetabboti purāṇapattaṃ apaccuddharantena so patto vikappetabboti atthoti likhitaṃ.
2. 不满五处补缀学处的注释
2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā
关于“受邀”这个词:在这里,按僧团的方式受邀的场合,只有用五处补缀才成立;按个人的方式受邀的场合,不满五处补缀也成立。这是所写下的内容。
Pavāriteti ettha saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva vaṭṭati, puggalikavasena pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭatīti likhitaṃ.
凡是为了不满五个补缀而作者,此亦所说。
为了不满五束缚的目的,到了近前。
Yo ūnapañcabandhanatthaṃ, vuttampi cetaṃ karo so; Ūnapañcabandhanatthaṃ, patvāna santike.
3. 药学处注释
3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā
有人说“接受可尝味之物”,这是在说明:为了涂脚等用途,接受后存放是允许的。这是他们所记下的。以“何种动物的肉可以吃”这句话,那些说“何种动物的肉不可以吃,酥等也不可以吃”的人,是无知而说。因为说“何种动物的肉可以吃”,是为了显示:那些肉可以吃的人,其酥等属于七日药所限定的可舍物范围。同样,在美食学处中这样说,是为了说明:只有那些肉可以吃的人的乳等才是美食,别的不是。所谓“蜜”,是指蜜蜂、大蜂、苍蝇巢中像树脂一样的大蜜,并且记载说这是尽形寿药。
‘‘Paṭisāyanīyāni paṭiggahetvā’’ti vadantena pādamakkhanādīnaṃ atthāya paṭiggahetvā ṭhapetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti likhitaṃ. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti vacanena yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappiādi na kappatīti vadantā ajānitvā vadanti. Yesañhi maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappītiādi sattāhakālikanissaggiyavatthuparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ. Tathā paṇītabhojanasikkhāpade yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃyeva khīrādi paṇītabhojanaṃ, netaranti dassetuṃ vuttanti. Madhu nāma madhukaribhamaramakkhikānaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ mahāmadhu hoti, taṃ yāvajīvikanti ca likhitaṃ.