第一定学处的解释
1. Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā
这个不定品一开始就诵出,是杂论部分。也就是说:有人问,这个不定品没有用处,因为其中没有先前未说过的新内容吧?不是这样。因为它有阐明重罪和轻罪区分、以及定罪和不作定罪处理的次第特征的用处。在这里,通过“如果她这样说:‘尊者,我……’……而他承认了,就应当按罪处理”等语,显示了重罪和轻罪定罪的次第特征;通过“不应当处理”这句话,显示了不作定罪处理的次第特征。有人问:因为要阐明特征,所以应该在开头或结尾诵出吗?不是,因为不可能。为什么开头不可能?因为属于这些特征的诸学处还没有显示出来。结尾也不可能,因为和重罪混杂在一起。所以,因为它兼杂两者,就应该在重罪和轻罪中间诵出。其中所说的属于波逸提的轻罪,也被说成是重罪。因此才说“以与淫欲法相应的烦恼所摄的隐秘之乐”等等。所以有些论师说,它紧接在重罪之后诵出。如果这样,仅凭第一个不定就足以成立特征的阐明,第二个不定还有什么用?不是,因为它有防止对场所限定这一条件产生错误执取的作用。因为以“在隐蔽、适合行事的座位上”限定了场所,就会产生“在与此相反的场所,这个特征就不适用”的错误执取。为了防止这一点,第二个不定也确实有意义——这就是意旨。为什么?因为场所有差别,因为要阐明隐秘处的差别,因为要阐明隐秘处坐乐的差别。如果有场所限定,隐秘处坐乐的差别就产生了。由此也能了知两个隐秘处坐学处的差异,因为阐明了身体接触的差别。即使在不适合行事的非隐蔽场所,或者在隐蔽场所,对坐着的女人,通过窗缝、门缝等抓出头发等而得身体接触——像这样的种种道理,应当详细了知。
Aniyate āditova idaṃ pakiṇṇakaṃ. Seyyathidaṃ – idaṃ aniyatakaṇḍaṃ nippayojanaṃ tattha apubbābhāvatoti ce? Na, garukalahukabhedabhinnāpattiropanāropanakkamalakkhaṇadīpanappayojanato. Ettha hi ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo mayā…pe… so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’’tiādinā (pārā. 446) āpattiyā garukāya, lahukāya ca āropanakkamalakkhaṇaṃ, ‘‘na kāretabbo’’ti iminā anāropanakkamalakkhaṇañca dassitaṃ. Lakkhaṇadīpanato ādimhi, ante vā uddisitabbanti ce? Na, asambhavato. Kathaṃ na tāva ādimhi sambhavati, yesamidaṃ lakkhaṇaṃ, tesaṃ sikkhāpadānaṃ adassitattā. Na ante garukamissakattā. Tasmā garukalahukānaṃ majjhe eva uddisitabbataṃ arahati ubhayamissakattā. Yā tattha pācittiyasaṅkhātā lahukāpatti dassitā, sāpi garukāti kathitā. Tenevāha ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātena rahassādenā’’tiādi. Tasmā garukānaṃ eva anantaraṃ uddiṭṭhantipi eke. Evaṃ sati paṭhamāniyatamevālaṃ tāvatā lakkhaṇadīpanasiddhito, kiṃ dutiyenāti ce? Na, okāsaniyamapaccayamicchāgāhanivāraṇappayojanato. ‘‘Paṭicchanne āsane alaṃkammaniye’’ti okāsaniyamato hi tabbiparīte okāse idaṃ lakkhaṇaṃ na vikappitanti micchāgāho hoti. Taṃnivāraṇato dutiyāniyatampi sātthakamevāti adhippāyo. Kasmā? Okāsabhedato, rahobhedadīpanato, rahonisajjassādabhedadīpanato. Okāsaniyamabhāve ca rahonisajjassādabhedo jāto. Dvinnaṃ rahonisajjasikkhāpadānaṃ nānāttajānanañca siyā tathā kāyasaṃsaggabhedadīpanato. Nālaṃ kammaniyepi hi okāse appaṭicchanne, paṭicchannepi vā nisinnāya vātapānakavāṭacchiddādīhi nikkhantakesādiggahaṇena kāyasaṃsaggo labbhatīti evamādayopi nayā vitthārato veditabbā.
这里先给出一个总的纲要:从场所的差别来说,就是分堪行淫与不堪行淫;从隐秘处的差别来说,就是说明隐秘处的不同。
即使是被遮蔽的地方,有些也不堪行淫,因为被窗户等隔开了;有些则是两处都被遮蔽,但仍不堪行淫,因为知道的人就在露天处。
说明隐秘处的差别,意思是:虽然同属隐秘,但隐秘也有被遮蔽和未被遮蔽两种差别,这就是这里的用意。
说明隐秘处坐乐的差别,意思是:以淫欲之乐而坐,和以粗恶语之乐而坐,说明这类差别。
有人说:“因为这里已经引到了这个义理,所以应当知道,比丘尼波罗提木叉中,这一部分是缺略的。”
另一些人说:“因为在那里没有事缘发生。”这种说法显示它并不决定,所以不合理。因为在一切佛陀的教法中,比丘有五次诵戒,比丘尼有四次诵戒。由于波罗提木叉诵戒的制定并不共通,所以那里所说的僧残和波逸提,有些论师是这样说的。
对她们比丘尼来说,依膝以上(波逸提658)和八事(波逸提675)来说,身体接触的特别情况属于波罗夷事;从“接受握手,或为此目的而靠近身体”(波逸提675)这句话来看,接受也包括在内;从“或站立”(波逸提675)这句话来看,站立也包括在内;从“或前往约定处”(波逸提675)这句话来看,前往也包括在内;从“或进入隐蔽处”(波逸提675)这句话来看,进入隐蔽处也包括在内。同样,从“在黑夜无灯时,在隐蔽处或露天处,一人与一人一起站立或交谈”(波逸提839)这句话来看,粗恶语也属于波逸提事。因为对她们来说,如果把不定品另作解释,就会有不应说的过失,所以没有说它——这就是他们的用意。
杂论。
Tatridaṃ mukhamattanidassanaṃ – okāsabhedatoti alaṃkammaniyanālaṃkammaniyabhedato. Paṭicchannampi hi ekaccaṃ nālaṃkammaniyaṃ vātapānādinā antaritattā , ubhayappaṭicchannampi ekaccaṃ nālaṃkammaniyaṃ vijānataṃ ajjhokāsattā. Rahobhedadīpanatoti ettha rahabhāvasāmaññepi raho dvidhā paṭicchannāpaṭicchannabhedatoti adhippāyo. Rahonisajjassādabhedadīpanatoti methunassādavasena nisajjā, duṭṭhullassādavasena nisajjāti tādisassa bhedassa dīpanatoti attho. ‘‘Idha āgatanayattā bhikkhunipātimokkhe idaṃ kaṇḍaṃ parihīnanti veditabba’’nti vadanti. ‘‘Aṭṭhuppattiyā tattha anuppannattā’’ti eke, taṃ anekantabhāvadīpanato ayuttaṃ. Sabbabuddhakāle hi bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāro ca uddesā santi. Pātimokkhuddesapaññattiyā asādhāraṇattā tattha niddiṭṭhasaṅghādisesapācittiyānanti eke. Tāsañhi bhikkhunīnaṃ ubbhajāṇumaṇḍalika (pāci. 658) -aṭṭhavatthuka (pāci. 675) -vasena kāyasaṃsaggaviseso pārājikavatthu, ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, kāyaṃ vā tadatthāya upasaṃhareyyā’’ti (pāci. 675) vacanato sādiyanampi, ‘‘santiṭṭheyya vā’’ti (pāci. 675) vacanato ṭhānampi, ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyā’’ti (pāci. 675) vacanato gamanampi, ‘‘channaṃ vā anupaviseyyā’’ti (pāci. 675) vacanato paṭicchannaṭṭhānappavesopi hoti, tathā ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse ajjhokāse ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā’’ti (pāci. 839) vacanato duṭṭhullavācāpi pācittiyavatthukanti katvā tāsaṃ aññathā aniyatakaṇḍassa avattabbatāpattito na vuttanti tesaṃ adhippāyo. Pakiṇṇakaṃ.
因为“无惭者等人会以能导致发露和出罪的诸罪为由,来检举有惭者”这一说法,是为了护持有惭者,所以不应依哪怕是一位合适的女居士的话来处理,而应只依比丘本人的承认来处理。然而,诸罪是为了显示其特征而制定的,应当采取广说的方式来讲说,这很合适,因为“诸位尊者,此二不定法”是作为诵说内容而显示的,所以这样写。这里“耳之密处”中的“密处”,是就语词的通用意义而说的。从粗恶语的意义来说,就像在粗恶语披露和覆藏学处中说到波罗夷语一样。因此说:“这里所指的是眼之密处。”怎么知道呢?因为已经说到“女人……乃至当天出生的女婴”,这就表明粗恶语并非此处所指。“在十二肘之内”中的“也”字,意思是:即使坐在未关门扇的房间门口,也包括在内。在裸形者品中关于密处隐蔽座位的学处里,与“任何有识别能力的男子作为第二人”相对应,说“对女人即使有一百人也不能使之成为不犯”。根据分别中“堪行淫事者,即能够行淫欲法”这句话,这里密处坐的乐受是与淫欲法相应的烦恼,而不是像第二不定法那样与粗恶语乐受相应的烦恼。由此也可知道,耳之密处并非此处所指。
‘‘Desanāvuṭṭhānagāminīnaṃ āpattīnaṃ vasena alajjiādayo lajjīnaṃ codessantī’’ti āgatattā lajjipaggahatthāya patirūpāyapi upāsikāya vacanena akatvā bhikkhusseva paṭiññāya kātabbanti āpattiyo pana lakkhaṇadassanatthaṃ paññattaṃ vitthāranayameva gahetvā vattuṃ yuttaṃ ‘‘ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā’’ti (pārā. 443) uddesadassanattāti likhitaṃ. Sotassa rahoti ettha rahoti vacanasāmaññato vuttaṃ. Duṭṭhullasāmaññato duṭṭhullārocanappaṭicchādanasikkhāpadesu pārājikavacanaṃ viya. Tasmā ‘‘cakkhusseva pana raho ‘raho’ti idha adhippeto’’ti vuttaṃ. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Mātugāmo nāma…pe… antamaso tadahujātāpi dārikā’’ti (pārā. 445) vuttattā duṭṭhullobhāsanaṃ idha nādhippetanti dīpitamevāti. Antodvādasahatthepīti pi-saddena apihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinnopīti attho. Acelakavagge rahopaṭicchannāsanasikkhāpade (pāci. 288) ‘‘yo koci viññū puriso dutiyo hotī’’ti imassa anurūpato ‘‘itthīnaṃ pana satampi anāpattiṃ na karotiyevā’’ti vuttaṃ. ‘‘Alaṃkammaniyeti sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti (pārā. 445) vibhaṅge vacanato rahonisajjassādo cettha methunadhammasannissitakileso, na dutiye viya duṭṭhullavācassādakileso. Tasmā ca paññāyati sotassa raho nādhippetoti.
对于依“屏处坐”这条学处而坐的比丘,不能只说波逸提,还要根据他所犯的实际情况,显示出波罗夷、僧残等罪的差别,所以才说“以三种法中的任何一种而说”。
又问:为什么不说“承认罪”,而说“比丘承认坐处”这种承认事情本身呢?
回答说:当持律者举出某比丘的罪时,问被举者“是在什么事情上?”被举者答“是在这件事情上”,持律者再问“你做了这样的事吗?”,为了表明他在承认那件事的时候就应该被处置,所以说了“比丘承认坐处”。
如果是这样,那么承认坐处的人,也应该按罪来处置吗?这正合适。
不过应该这样理解:这里并没有把三种罪的事情本身拿来,只是依学处而说了坐处。因为一旦取了坐处,罪也就随之被取了。
或者,这里的“或”字,应连接成“应以那件事处置该比丘,或”。这个“或”是抉择的意思。因此意思是:“承认的人,或应处置;不承认的人,或不应处置。”所以说了“承认者,或”等等。
由于是依“屏处坐”这条学处,就坐处为缘而说了罪,所以在其余情况下,也应依其余学处来取其罪。因为已经说了“起缘等与第一波罗夷相同”,所以应当知道,这里粗秽语并不是所要表达的重点。
Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyyāti rahonisajjasikkhāpadavasena nisinnassa tassānusārena pācittiyameva avatvā pārājikasaṅghādisesāyapi āpattiyā bhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Puna āpattippaṭijānanaṃ avatvā kasmā ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno’’ti vatthuppaṭijānanaṃ vuttanti? Vuccate – āpattiyā codite vinayadharena ‘‘kismiṃ vatthusmi’’nti pucchite cuditakena ‘‘imasmiṃ vatthusmi’’nti vutte vinayadharena ‘‘īdisaṃ nāma akāsī’’ti pucchite so vatthuṃ paṭijānamānova kāretabboti dassanatthaṃ ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ nisajjaṃ paṭijānamānopi āpattiyāva kāretabboti? Anurūpameva. Evaṃ pana gahetabbaṃ – tiṇṇampi āpattīnaṃ vatthūni aggahetvā idha sikkhāpadavasena nisajjameva vuttaṃ. Tasmiṃ gahitepi hi āpatti gahitāva hotīti. Yena vā sāti ettha vā-saddo ‘‘tena so bhikkhu kāretabbo vā’’ti yojetabbo. So ca vikappattho. Tasmā ‘‘kāretabbo vā paṭijānamāno, na vā kāretabbo appaṭijānamāno’’ti attho. Tena vuttaṃ ‘‘paṭijānamāno vā’’tiādi. Rahonisajjasikkhāpadavasena nisajjapaccayā āpattiyā vuttattā sesesupi sesasikkhāpadavasena āpatti gahetabbā. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevā’’ti vuttattā idha duṭṭhullobhāsanassa anadhippetabhāvo veditabbo.
第二不定学处的解释
2. Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā
“以僧残”是指身触和粗恶语。因此,身触这一部分在巴利文中也这样说了。“非盲、非聋”:不盲的人能看见身触,不聋的人能听到粗恶语,所以就说“与不与取相似”——这是这样写下来的。这里如果问:从身、语、意三方面是怎么生起的呢?回答:正在行身触的时候,也会说粗恶语;正在说粗恶语的时候,也可能坐下,这是会发生的;或者只是针对粗恶语来说的。因为它与不与取有相同的生起方式。
Saṅghādisesenavāti kāyasaṃsaggaduṭṭhullobhāsanena. Tasmā evaṃ kāyasaṃsaggavāro pāḷiyampi vutto. Anandho abadhiroti anandho kāyasaṃsaggaṃ passati, abadhiro duṭṭhullaṃ suṇāti, tasmā eva adinnādānasadisānevāti vutta’’nti likhitaṃ. Ettha ca kāyavācācittato samuṭṭhānaṃ kathanti ce? Kāyasaṃsaggañhi samāpajjanto duṭṭhullampi bhaṇati, duṭṭhullaṃ bhaṇanto nisīdati cāti sambhavati, duṭṭhullameva vā sandhāya vuttaṃ. Tañhi adinnādānasamuṭṭhānanti.
凡如同一切知者一般,开示教法。
以种种理趣与行相而变得纷繁多样。
具念者以心为方便寻求了知。
他不会为了得到利养而去做福德。
Yo desanaṃ sabbavidūpamova; Nānānayākāravicittabhedaṃ; Ñātuṃ upāyāna mano satimā; Taṃ lābhahetuṃ na karoti puññanti.