蒜学处的解释
1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā
说到“蒜”,虽然通常没有特别区分,但这里指的只是摩揭陀地方出产的蒜,而且特指鳞茎蒜,所以经文说“摩揭陀国所生”等等。
‘‘Lasuṇa’’nti kiñcāpi avisesena vuttaṃ, tathāpi magadhesu jātaṃ lasuṇameva idhādhippetaṃ, tampi bhaṇḍikalasuṇamevāti āha magadharaṭṭhe jāta’’ntiādi.
“团蒜”就是指球茎蒜,这是对蒜瓣完整之蒜的称呼。所以说“不是一瓣两瓣三瓣”。关于吞咽,如果她把两三个蒜球整个嚼碎后吞下去,犯一个波逸提。但如果是掰开以后一瓣一瓣地吃,就按动作次数计算,犯多个波逸提。
Bhaṇḍikalasuṇanti poṭṭalikalasuṇameva, sampuṇṇamiñjānametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘na ekadvitimiñjaka’’nti. Ajjhohāre ajjhohāreti (pāci. aṭṭha. 795) ettha sace dve tayo bhaṇḍike ekatoyeva saṅkhāditvā ajjhoharati, ekaṃ pācittiyaṃ. Bhañjitvā ekekamiñjakaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyāni.
巴兰杜卡(palaṇḍuka)等的区别,可以按颜色或按瓣数来了解。先说颜色:巴兰杜卡是淡黄色的,班迦纳卡是红色的,哈利塔卡是绿叶色的。按瓣数来说,巴兰杜卡有一瓣,班迦纳卡有两瓣,哈利塔卡有三瓣。查帕拉苏那则是没有瓣的,因为它只有刚冒出来的芽而已。不过,《大帕查里义注》等书里说:“巴兰杜卡有三瓣,班迦纳卡有两瓣,哈利塔卡有一瓣。”这些巴兰杜卡等蒜,从它们本身的性质来说就是可以用的。但如果是用在汤羹调味等场合,摩揭陀蒜也可以用。因为不论是煮绿豆汤等的时候,还是在鱼肉制品里,在油里,在枣酸酱等里,在酸叶菜等里,在其他配料里,不管在哪里,甚至放进粥饭里,都是可以用的。所谓“枣酸酱”,就是把枣果晒干后磨成粉做成的一种嚼食制品。
Palaṇḍukādīnaṃ vaṇṇena vā miñjāya vā nānāttaṃ veditabbaṃ – vaṇṇena tāva palaṇḍuko nāma paṇḍuvaṇṇo hoti, bhañjanako lohitavaṇṇo, haritako haritapaṇṇavaṇṇo. Miñjāya pana palaṇḍukassa ekā miñjā hoti, bhañjanakassa dve, haritakassa tisso. Cāpalasuṇo amiñjako. Aṅkuramattameva hi tassa hoti. Mahāpaccariyādīsu pana ‘‘palaṇḍukassa tīṇi miñjāni, bhañjanakassa dve, haritakassa eka’’nti (pāci. aṭṭha. 797) vuttaṃ. Ete palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādīsu pana māgadhakampi vaṭṭati. Tañhi paccamānesu muggasūpādīsu vā macchamaṃsavikatiyā vā tele vā badarasāḷavādīsu vā ambilasākādīsu vā uttaribhaṅgesu vā yattha katthaci antamaso yāgubhattepi pakkhittaṃ vaṭṭati. Badarasāḷavaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.793-797) nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kattabbā khādanīyavikati.
第二 隐蔽处毛学处的注释
2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā
“在隐蔽处”这句话,是为了说明它的区分,才说“也就是腋窝和小便处”的意思。
‘‘Paṭicchannokāse’’ti etassa vibhāgadassanatthaṃ ‘‘upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho’’ti vuttaṃ.
因为病缘,也就是因为瘙痒、疥疮等病缘而使人采集的,不犯戒。古师说:“对比丘而言,此处与蒜皆为恶作。”
Ābādhapaccayāti kaṇḍukacchuādiābādhapaccayā saṃharāpentiyā anāpatti. ‘‘Bhikkhussa ettha ca lasuṇe ca dukkaṭa’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 800) porāṇā.
3. 击掌学处的解释
3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā
关于“击掌”,是指在头顶上打下去。而“掌”这个词,因为在《句分别》里说“在小便处打下去”,所以被理解为“小便处”,因此说“在小便处击掌”。按照前面同样的方式,“有命令”是指为了自己的利益而命令别人,就是有命令。
Talaghātaketi matthake pahāradāne, tañca kho talaṃ ‘‘muttakaraṇe pahāraṃ detī’’ti (pāci. 804) padabhājaniyaṃvuttattā ‘‘muttakaraṇassā’’ti viññāyatīti āha ‘‘muttakaraṇassa talaghātane’’ti. Purimanayeneva sāṇattikanti attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ.
第四、漆涂学处的解释
4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā
这句话是依据“事”而说的,也就是说,“漆涂”这个说法,是就因缘所生起的“事”本身而说的。不过,无论插入什么样的棍子,都同样构成罪过。因此才说“然而,以欲贪……”等等。
Vatthuvasenetaṃ vuttanti ‘‘jatumaṭṭhake’’ti etaṃ nidānavasena uppannassa vatthuno vaseneva vuttaṃ. Yaṃ kiñci pana daṇḍakaṃ pavesentiyā āpattiyeva. Tenāha ‘‘kāmarāgena panā’’tiādi.
5. 水净学处的解释
5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā
应当插入,就是应当放进去。顶节,就是哪怕只有头发尖那么一点点,也算顶节。插入第三节,就是哪怕只插入头发尖那么一点点的第三节。这在《一切欢喜》中已经说过:“从深度来说,超过两节以上,哪怕只插入头发尖那么一点点,就犯波逸提。”
Ādātabbanti pavesetabbaṃ. Aggapabbanti kesaggamattampi aggapabbaṃ. Tatiyaṃ pabbaṃ pavesetīti kesaggamattampi tatiyaṃ pabbaṃ paveseti. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 812) ‘‘gambhīrato dvinnaṃ pabbānaṃ upari kesaggamattampi pavesentiyā pācittiya’’nti.
所谓“极深水净”,是指把(手指)插入极深处的水洗之事。不过,因为水净的缘故,即使有触乐,在如上所说的范围内,也无犯。
Atigambhīraṃudakasuddhikaṃ ādiyanavatthusminti atianto pavesetvā udakadhovanakaraṇavatthusmiṃ. Udakasuddhipaccayena (sārattha. ṭī. pācittiya 3.812) pana satipi phassassādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti.
第6章 侍立学处的解释
6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā
或者用酪等中的某一种,就是用酪、酸奶、酪浆、汁、乳等中的某一种。用任何一种扇子,就是哪怕拿衣角当扇子,用任何一种扇子。
Takkādīsu vā aññatarenāti takkadadhimatthurasakhīrādīsu aññatarena. Yāya kāyaci bījaniyāti antamaso cīvarakaṇṇaṃ upādāya yāya kāyaci bījaniyā.
你们喝这个,就是喝这个饮料或者汤之类的东西。你们用这个扇风,就是用这个棕榈叶扇来扇风。让人给与,就是让别人把这两样东西都拿来给与。
Imaṃ pivathāti imaṃ pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā pivatha. Iminā bījathāti iminā tālavaṇṭena bījatha. Dāpentiyāti aññena ubhayampi dāpentiyā.
7. 生谷学处注释
7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“因此”,是因为通知和食物就是衡量标准,所以说“因此”。在这里,不只是接受时才犯恶作;接受之后,从森林里搬回来时、晒干时、在雨季为了炒制而搭灶时、准备陶片时、准备勺子时、拿柴火生火时、把谷物放进陶片里时、用勺子搅拌时、为了捣碎而准备臼和杵等时,以及捣碎、拍打、洗涤等时,乃至放进嘴里用牙齿咀嚼、准备吞咽之前,在所有这些动作中都犯恶作。因此说“从接受开始,直到用牙齿咀嚼,在前面的这些动作中都犯恶作”。
Tasmāti yasmā viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā. Na kevalañcettha paṭiggahaṇeyeva dukkaṭaṃ hoti, paṭiggaṇhitvā pana araññato āharaṇepi sukkhāpanepi vaddalidivase bhajjanatthāya uddhanasajjanepi kapallasajjanepi dabbisajjanepi dārūni ādāya aggikaraṇepi kapallamhi dhaññapakkhipanepi dabbiyā saṅghaṭṭanesupi koṭṭanatthaṃ udukkhalamusalādisajjanesupi koṭṭanapapphoṭanadhovanādīsupi yāva mukhe ṭhapetvā ajjhoharaṇatthaṃ dantehi saṅkhādati, tāva sabbappayogesu dukkaṭānīti āha ‘‘paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭānī’’ti.
8. 第一弃粪学处的注释
8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
“墙外”是指房屋墙壁的另一边。“围墙外”是指围栏围墙的另一边。而墙壁和围墙按砖、石、木来分有三种,所以说“任何墙壁或围墙的另一边”。“把这一切一起丢弃”是指把这四种东西一起丢弃。如果是分别丢弃,就按所丢物品的数量来算,有几件就犯几条罪。命令别人做时,也是同样的道理。
Tirokuṭṭeti gharakuṭṭassa parabhāge. Tiropākāreti parikkhepapākārassa tirobhāge, te ca kho kuṭṭapākārā iṭṭhakasiladārūnaṃ vasena tippakārāti āha ‘‘yassa kassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato’’ti. Sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyāti etāni cattāripi vatthūni ekato chaḍḍentiyā. Pāṭekkaṃ pana chaḍḍentiyā vatthugaṇanāya āpattiyo. Āṇattiyampi eseva nayo.
比丘犯恶作,意思是:比丘在一切情况下都犯恶作。
Bhikkhussa dukkaṭanti bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ.
第九、第二弃粪学处注释
9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā
比丘尼也一样,用“也”这个字就把比丘一起包括进来了。不过,在还没有播种的田地里,比如田角等地方,或者庄稼还没长出来的田地边界等地方,丢弃是允许的。在人们倒垃圾的地方,也同样是允许的。“废弃的田地”,是指人们收割庄稼离开之后,那块地就叫废弃的田地,在那里丢弃是允许的。但如果有人守护着,心想“就算收割了早稻等,还会再长出来”,那就按实际情况来处理。“先告知主人”,这里田地的看守人、园林等的守护者,就相当于主人。由此说明,在僧团所属的地方,比丘丢弃是允许的,因为属于僧团共有;但比丘尼则不允许。不过这也表明,比丘尼在自己的所有物中,或者在比丘的所有物中,按照前面所说的方式丢弃是允许的;即便如此,也应当以合适的方式来做。
Bhikkhuniyāpīti pi-saddena bhikkhuṃ samuccinoti. Anikkhittabījesu (pāci. aṭṭha. 830) pana khettesu koṇādīsu vā asañjātaropimesu khettamariyādādīsu vā chaḍḍetuṃ vaṭṭati. Manussānaṃ kacavarachaḍḍanaṭṭhānepi vaṭṭatiyeva. Chaḍḍitakhetteti manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭati. Yattha pana ‘‘lāyitampi pubbaṇṇādi puna uṭṭhahissatī’’ti rakkhanti, tattha yathāvatthukameva. Sāmike apaloketvāti ettha khettapālakā, ārāmādigopakā ca sāmikāva. Iminā ca saṅghasantake bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā, na bhikkhunīnaṃ. Bhikkhunīnaṃ pana attano santake bhikkhusantake vuttanayeneva vaṭṭatīti dasseti, evaṃ santepi sāruppavasena kātabbaṃ.
10. 歌舞学处的注释
10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā
跳舞:不管是舞者等人的跳舞,还是大象乃至孔雀、鹦鹉、猴子等的表演,这一切都只是跳舞。因此说“跳舞,乃至孔雀舞也算”。唱歌:不管是舞者等人的唱歌,还是圣者般涅槃时与三宝功德相应的善巧娱乐之歌,乃至在准备阶段说“我们要唱牙齿歌”而发出声音的人所做的,这一切都只是唱歌。因此说“唱歌,乃至说法者的唱歌也算”。其中,说法者的唱歌,是指不守护戒律的比丘们破坏各种规矩,把声音拉得很长,用歌唱的调子来说法,这对比丘和比丘尼都不允许。正如《胜义光明》小部注疏(《小诵注》2.最后五学处解释)中所说:“与法相应的唱歌是允许的,但与唱歌相应的法则不允许。”所以,说法的人在讲本生故事等时,不应破坏各种规矩,而应以方正平稳的规矩来展示圆满的句和文。演奏:不管是弦乐器等可演奏之物的演奏,还是罐鼓的演奏,乃至水鼓的演奏,这一切都只是演奏。因此说“演奏,乃至水鼓演奏也算”。然而,吐痰、或站在有危险的地方弹指、或拍手,这些都不犯。这里,以“观看”也包含了听闻,这是按不完全省略的方式来说的。或者因为五识以观察为自性,在听闻的作用中也有观看的总摄性质,所以只说“为了观看”。因此说“为了观看,前往这些之中的任何一种”。所谓“站立处”,是指这样前往之后所站立的地方。
Naccanti naṭādayo vā naccantu, soṇḍā vā antamaso morasuvamakkaṭādayopi, sabbametaṃ naccameva. Tenāha ‘‘naccanti antamaso moranaccampī’’ti . Gītanti naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu, ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā, antamaso ‘‘dantagītampi gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, sabbametaṃ gītameva. Tenāha ‘‘gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampī’’ti. Tattha dhammabhāṇakagītaṃ nāma asaññatabhikkhūnaṃ taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā atidīghaṃ katvā gītassarena dhammabhaṇanaṃ, tampi neva bhikkhuno, na bhikkhunīnaṃ vaṭṭati. Tathā hi vuttaṃ paramatthajotikāya khuddakaṭṭhakathāya (khu. pā. aṭṭha. 2.pacchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘dhammūpasaṃhitaṃ gītaṃ vaṭṭati, gītūpasaṃhito pana dhammo na vaṭṭatī’’ti. Tasmā dhammaṃ bhaṇantena jātakavattādiṃ taṃ taṃ vattaṃ avināsetvā caturassena (cūḷava. aṭṭha. 249) vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. Vāditanti tantibaddhādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu, kuṭabherivāditaṃ vā antamaso udakabherivāditampi, sabbamevetaṃ vāditameva. Tenāha ‘‘vāditanti antamaso udakabherivādita’’nti. Yaṃ pana niṭṭhubhantī vā sāsaṅke vā ṭhitā accharikaṃ vā phoṭeti, pāṇiṃ vā paharati, tattha anāpatti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṃ virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṃ viññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato ‘‘dassanāya’’icceva vuttanti āha ‘‘etesu yaṃ kiñci dassanāya gacchantiyā’’ti. Yattha ṭhitāti evaṃ gantvā yasmiṃ padese ṭhitā.
难道在自己跳舞等情形中的波逸提,经文里没有说过吗?那要怎么理解呢?回答说“在一切注疏中说过”,这是表明:即使经文里没有说,也应当以注疏为依据来理解。“生起等与羊毛相似”这一句,是只就论母中所列的波逸提来说的;如果就全部情况来说,则应当理解为六种生起。“站在寺院中”只是一个例子,因为应当知道,以其他威仪相应地观看时是无犯的。否则,坐着的人也看不到。心想“我要看”而从一处精舍走到另一处精舍,就有罪。坐在集会堂里看,无犯;心想“我要看”而起身前往,有罪。站在街道上转头看,也有罪。比丘也是这样,只是罪的种类不同。
Nanu ca sayaṃnaccanādīsu pācittiyaṃ pāḷiyaṃ na vuttaṃ, atha kathaṃ gahetabbanti āha ‘‘sabbaaṭṭhakathāsu vutta’’nti, iminā pāḷiyaṃ avuttepi aṭṭhakathāpamāṇena gahetabbanti dasseti. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti pana mātikāgatapācittiyasseva vasena vuttaṃ, sabbesaṃ vasena pana chasamuṭṭhānanti gahetabbaṃ. ‘‘Ārāme ṭhatvā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ sesairiyāpathehi yuttāya passantiyā anāpattiyā icchitabbattā. Itarathā hi nisinnāpi passituṃ na labheyya. ‘‘Passissāmī’’ti vihārato vihāraṃ gacchantiyā āpattiyeva. Āsanasālāya nisinnā passati, anāpatti, ‘‘passissāmī’’ti uṭṭhahitvā gacchantiyā āpatti. Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passantiyāpi āpattiyeva. Bhikkhussāpi eseva nayo, āpattibhedova nānaṃ.
黑夜品
2. Rattandhakāravaggo
黑夜学处的注释
1. Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā
不期待独处的滋味:就是不期待独处的享受。转向其他:是指从独处的享受转向其他之后,去问亲戚,或者谈论布施、供养的事。
Arahopekkhāyāti narahoassādāpekkhāya. Aññavihitāyāti rahoassādato aññavihitāva hutvā ñātiṃ vā pucchantiyā, dāne vā pūjāya vā mantentiyā.
第二至第三:隐蔽处与露天处交谈学处的注释
2-3. Paṭicchannokāsaajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā
第二和第三项内容本身意思就很清楚。
Dutiyatatiyāni uttānatthāneva.
第四:遣离女伴学处的注释
4. Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā
“依前面同样的方式”这句话,是在显示这样一个规则:所谓“若站立”,是指只要站在伸手可及的范围内,就犯波逸提;所谓“若交谈”,是指站在那里说世俗闲话,也照样犯波逸提;所谓“或附耳低语”,是指在耳边低声说话,也同样犯波逸提。
‘‘Purimanayenevā’’ti iminā ‘‘santiṭṭheyya vāti hatthapāse ṭhitamattāya pācittiyaṃ, sallapeyya vāti tattha ṭhatvā gehasikakathaṃ kathentiyāpi pācittiyameva, nikaṇṇikaṃ vā jappeyyāti kaṇṇamūle jappentiyāpi pācittiyamevā’’ti imaṃ nayaṃ dasseti.
第五,不告而别离开学处的注释
5. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
“有座”在这里就是指“座位”,所以解释说“作为坐具的处所”,意思是结跏趺坐的地方。“不被雨淋”就是没有雨水淋湿的地方。“在露地附近”是指坐在露地之后,周围十二肘的范围。“病者”是指因那样的病重而不能告假。“灾难”是指家中起火,或者有盗贼,在这种灾难中不告假就离开,不算犯戒。
Āsīdanti etthāti āsananti āha ‘‘pallaṅkassokāsabhūte’’ti, ūrubaddhāsanassa okāseti attho. Anovassakanti nibbakokāsaṃ. Ajjhokāse upacāranti ajjhokāse nisīditvā dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ. Gilānāyāti yā tādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti . Āpadāsūti ghare aggi vā uṭṭhito hoti, coro vā, evarūpe upaddave anāpucchā pakkamati, anāpatti.
第六:不请示就坐下的学处注释
6. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
对于“常设”,是指为了比丘尼们而永久制定的。
Dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya niccapaññatte.
第七:不告而铺设卧具学处的注释
7. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā
诸家即家里的各个住处。
Kulānīti kulassa gharāni.
第八项 令他责备学处的解释
8. Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā
第八项,意思很明白。
Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.
第九、对他诅咒学处的解释
9. Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā
因为人的缺陷而说“我是独眼,我是曲手,或者有别的这类残缺”,就是以人的丑陋形态来骂人。关于“以义、法、教诫为先导”这句:其中“以义为先导”是指讲解义注的时候;“以法为先导”是指诵读巴利圣典的时候;“以教诫为先导”是指站在教诫的立场上说:“你现在还是这个样子,善哉,停下来吧;如果不停下来,你以后一定会再造这样的业,死后生于地狱、生于畜生趣。”
Manussadobhaggena vāti ‘‘kāṇā homi, kuṇī homi, itarā vā īdisā hotū’’tiādinā manussavirūpabhāvena. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti ettha atthapurekkhārāyāti aṭṭhakathaṃ kathentiyā. Dhammapurekkhārāyāti pāḷiṃ vācentiyā. Anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ edisā, sādhu viramassu, no ce viramasi, addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi, tiracchānayoniyā uppajjissasī’’ti (pāci. aṭṭha. 878) evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā.
第10条 哭泣学处的注释
10. Rodanasikkhāpadavaṇṇanā
第十条,只是字面意思而已。
Dasamaṃ uttānatthameva.
1-2. 裸形等学处的注释
1-2. Naggādisikkhāpadavaṇṇanā
这个“此”指的就是这件浴衣。
Idanti idaṃ udakasāṭikacīvaraṃ.
第二,这一句的意思本来就很清楚。
Dutiyaṃ uttānatthameva.
6. 缝衣学处注释
3. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā
“拆开”就是解开。“只要一放下责任”是指责任刚一放下的时候;意思是说,即使放下责任之后又再缝,也仍然犯戒。
Visibbetvāti vijaṭetvā. Dhuraṃ nikkhittamatteti dhure nikkhittamatte, dhuraṃ nikkhipitvā sacepi pacchā sibbati, āpattiyevāti attho.
4. 僧伽梨衣行学处注释
4. Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā
“这件衣对我来说很贵重,在这样的盗贼怖畏中不能持有”——在像这样的危难中,有这样的文句。不过,这段文句是被那些被乌鸦足迹弄糊涂的书写者写在后来的学处里的。虽然写在那里,但应该在这里来看。
‘‘Idaṃme cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretunti evarūpāsu āpadāsū’’ti ettha pāṭho. So pana kākapadasañjanitamohehi lekhakehi uparisikkhāpade likhito. Kiñcāpi tattha likhito, ettheva pana daṭṭhabbo.
第5条 关于把衣(布料)拿给(别人)的学处注释
5. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā
在遇到灾难时也持用:如果盗贼抢走没有披覆或没有穿着的衣,在这样一类灾难中持用,无犯。
Āpadāsu vā dhāretīti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsū āpadāsu dhāreti, anāpatti.
第六众衣学处的注释
6. Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
在其他资具中,是指在任何地方,或是盘钵之类的物品,或是酥油之类的物品,其中任何一种。有人问“你想布施多少价值的东西”之后,对方说“就这么多”,于是说“先等等,现在布料很贵,过几天棉花运来了,就会有平价的,到那时候再给吧”——像这样显示好处来劝阻的,就是“等值时给与”这种显示好处来劝阻的情况。
Aññasmiṃ parikkhāreti yattha katthaci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññatarasmiṃ. ‘‘Samagghakāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyāti ‘‘kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthā’’ti pucchitvā (pāci. aṭṭha. 909) ‘‘ettakaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘āgametha tāva, idāni vatthaṃ mahagghaṃ, katipāhena kappāse āhaṭe samagghaṃ bhavissati, tasmiṃ kāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā.
7-10. 拒绝等学处的注释
7-10. Paṭibāhanādisikkhāpadavaṇṇanā
“说明利益而拒绝”:有人说“一件衣不够一个人,请先等等,过几天就会有了,到时候我们再分”——像这样说明利益而拒绝,不犯戒。
Ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyāti ‘‘ekissā ekaṃ sāṭakaṃ nappahoti, āgametha tāva, katipāhena uppajjissati, tato bhājessāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 915) evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti.
第八项和第九项本身含义很清楚。
Aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
“其余”是指“对如法之事有疑惑”等剩下的部分。其中,显示利益而拒绝的:比如“比丘尼僧团是穿旧衣的,以咖提那利益为根本的大利养”这样,显示利益而拒绝的,无犯。
Sesanti ‘‘dhammike vematikāyā’’tiādikaṃ avasesaṃ. Tattha ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyāti ‘‘bhikkhunisaṅgho jiṇṇacīvaro, kathinānisaṃsamūlako mahālābho’’ti (pāci. aṭṭha. 931) evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā anāpatti.
第一至第三:同一床榻躺卧等学处的注释
1-3. Ekamañcatuvaṭṭanādisikkhāpadavaṇṇanā
第一,只是字面意思。
Paṭhamaṃ uttānatthameva.
“显示区分之后”的意思是:在中间放置袈裟或竹杖,哪怕只是放一条腰带,然后躺下的人,不犯戒。
Vavatthānaṃ dassetvāti (pāci. aṭṭha. 940) majjhe kāsāyaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjantīnaṃ anāpattīti attho.
第三,内容浅显易懂。
Tatiyaṃ uttānatthameva.
第四至第九:不安排照护等学处的注释
4-9. Naupaṭṭhāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
“寻找而未得”是指找不到其他照顾他的人。“生病”是指自己生病。“遇到灾难”是指遇到那样的灾祸时。
Pariyesitvāalabhantiyāti aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ alabhantiyā. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. Āpadāsūti tathārūpe upaddave sati.
第五、第六、第七、第八、第九这几项,含义本身就很清楚。
Pañcamachaṭṭhasattama aṭṭhamanavamāni uttānatthāneva.
10. 关于不游行出发的学处注释
10. Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā
“刚把职责放下”:意思是,如果放下职责之后就离开,那就正好犯戒。“有障碍时”:指十种障碍中出现了任何一种。已经说了“我要去”而出发,如果河水暴涨,或者林火袭来,或者路上有盗贼,或者乌云涌起,那就应该返回。
Dhure nikkhittamatteti sace dhuraṃ nikkhipitvā pacchā pakkamati, āpattiyevāti attho. Antarāye satīti dasavidhesu antarāyesu aññatarasmiṃ sati. ‘‘Gacchissāmī’’ti nikkhantā, nadī vā pūrā, vanadāho vā āgato, corā vā magge honti, megho vā uṭṭhahati, nivattituṃ vaṭṭati.
王宫学处的注释
1. Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā
“游戏彩画堂”并不是只指国王的游戏彩画堂,而是指任何人为了游戏,在任何地方建造的厅堂。这个道理也适用于“游戏园”等说法。正如经文中所说:“王宫,就是国王为了游戏、娱乐而在任何地方建造的地方”等等广说。其中,游戏园是指为了游戏而在城内建造的园子;游戏苑是指同样为了游戏而在城外建造的苑子。
Kīḷanacittasālanti na raññova kīḷanacittasālaṃ, atha kho yesaṃ kesañci manussānaṃ kīḷanatthaṃ yattha katthaci katasālaṃ. Esa nayo ‘‘kīḷanaupavana’’ntiādīsupi. Yathāha ‘‘rājāgāraṃ nāma yattha katthaci rañño kīḷituṃ ramituṃ kataṃ hotī’’tiādiko (pāci. 979) vitthāro. Tattha kīḷanaupavananti kīḷanatthaṃ antonagare kataṃ ārāmaṃ. Kīḷanuyyānanti tatheva bahinagare kataṃ uyyānaṃ.
2. 受用床椅学处注释
2. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā
“超过量”是指床脚超过八指宽。“已说”是指在分别文里已经说过。“不如法色相的床、不如法的床、长椅”——这是萨拉萨玛萨阿阇梨在《精义集注·大品》3.254中所说。
Atikkantappamāṇāti aṭṭhaṅgulato atikkantappamāṇapādakā. Vuttoti padabhājaniyaṃ vutto. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅko’’ti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.254) sārasamāsācariyo.
3. 纺线学处的注释
3. Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā
拉来拉去:指把线反复拉出后再缠绕。纺线:指把布边线等合在一起纺,或者把纺得不好的部分重新纺。
Ujjavujjaveti uggiritvā uggiritvā veṭhane. Kantitasuttaṃ kantantiyāti dasikasuttādiṃ saṅghāṭetvā kantantiyā, dukkantitaṃ vā paṭikantantiyā.
在家人服事的学处注释
4. Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā
即使父母到来,也可让他们制作扇子或扫帚柄之类的任何东西,将其安置于服劳役者的位置,煮任何东西都是可以的。
Attano veyyāvaccakarassa cāti sacepi mātāpitaro āgacchanti, yaṃ kiñci bījaniṃ vā sammuñjanidaṇḍakaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvā yaṃ kiñci vā pacituṃ vaṭṭati.
第五至六、诤事等学处的注释
5-6. Adhikaraṇādisikkhāpadavaṇṇanā
“无障难者”:在十种障难中,连一种障难都没有,才是无障难。放下职责之后才事后判定;她是在已经犯了罪之后才作判定的。
Anantarāyikinīti dasavidhesu antarāyesu ekenāpi anantarāyikinī. Dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āpajjitvāva vinicchināti.
第六,内容浅显易懂。
Chaṭṭhaṃ uttānatthameva.
第七、住处衣学处的解释
7. Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
遇到危难时:把身上的贵重衣服脱下来,即使已经妥善收好,盗贼还是会抢走;在这样的危难情况下,没有把它舍弃而继续穿着,不算犯戒。
Āpadāsūti mahagghacīvaraṃ sarīrato mocetvā suppaṭisāmitampi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu anissajjitvā nivāsentiyā anāpatti.
第八、住处精舍学处的解释
8. Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā
门闩锁住的住处,就是房门关锁的住处。病者,是指没有能力开口说话的人。危难时,是指国家发生动乱时,人们舍弃住处逃难而去,在这样一类危难之时。
Kavāṭabaddhavihāranti dvārabaddhavihāraṃ. Gilānāyāti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāya. Āpadāsūti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍetvā gacchanti, evarūpāsu āpadāsu.
9. 学习畜生明学处的解释
9. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā
在“象”等词上,也要各自配上“技艺”一词;同样,在“阿塔巴那”等词上,也要配上“咒”一词。其中,“塔鲁”是刀柄。“阿塔巴那咒”是指依照阿塔巴那吠陀所作、能伤害他人的咒。“奇拉那咒”是指对木心桩念咒后,把它插入地中来杀人的咒。“阿嘎达巴约嘎”是指配毒。
Hatthiādīsupi (sārattha. ṭī. pācittiya 3.1015) sippasaddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu mantasaddo. Tattha tharūti khaggamuṭṭhi. Āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto. Khilanamanto nāma dārusārakhilaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto. Agadappayogo nāma visayojanaṃ.
10. 讲授畜生明学处的注释
10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā
他书写,也就是书写技艺。关于“持诵”:“持诵的技艺”是指,按照所说的方式去做的人,能持诵许多典籍。关于“那伽曼达拉等”:这里,“那伽曼达拉”是指为了防止蛇进入而结界诵的咒。
Lekheti likhasippe. Dhāraṇāya vāti dhāraṇasatthe, yasmiṃ vuttanayena paṭipajjantā bahūnipi ganthāni dhārenti. Nāgamaṇḍalādiketi ettha nāgamaṇḍalaṃ nāma sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabaddhamanto.
1-2. 进入园林等学处的解释
1-2. Ārāmapavisanādisikkhāpadavaṇṇanā
“回头看头”:就是转头看自己的头。或者说“比丘尼们聚集的地方”:就是比丘尼们先前为了诵经、礼塔等事而聚在一起的地方。“在危难时”:就是被某人逼迫伤害,在这样的危难中,进去是可以的。
Sīsānulokikāyāti sīsaṃ anulokentiyā. Yattha vā bhikkhuniyo sannipatitāti yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ sajjhāyanacetiyavandanādiatthaṃ sannipatitā. Āpadāsūti kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisituṃ vaṭṭati.
第二,只是字面意思。
Dutiyaṃ uttānatthameva.
3-4. 诽谤众等学处的解释
3-4. Gaṇaparibhāsanādisikkhāpadavaṇṇanā
“其余”是指“以义、法、教诫为先导”等剩下的部分。其中,“以教诫为先导”:以“如今你也是愚痴、不聪明”这类方式,站在教诫的立场上说的,不犯戒。
Sesanti ‘‘atthadhammaanusāsanipurekkhārāyā’’tiādikaṃ avasesaṃ. Tattha anusāsanipurekkhārāyāti ‘‘idānipi tvaṃ bālā abyattā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 1036) nayena anusāsanipakkhe ṭhatvā vadantiyā anāpatti.
第四项本身就很浅显。
Catutthaṃ uttānatthameva.
5. 对家悭吝尼学处注释
5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā
对家族有悭吝心,就是“家族悭吝”。在前一分句中,为了表达自身含义而加上 inī 后缀。意思是:说那个家族没有信心、没有净信,也就是宣说家族的过失,或者说它的恶名。说比丘尼的坏话,就是宣说“比丘尼们无道德、是恶法之人”,也就是宣说比丘尼的过失,或者说她们的恶名。
Kule maccharo kulamaccharoti purimasmiṃ pakkhe sakatthe inīpaccayo, taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasannanti kulassa aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyāti attho. Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyāti ‘‘bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā’’ti (pāci. aṭṭha. 1043) bhikkhunīnaṃ aguṇaṃ, ayasaṃ vā bhāsantiyā.
就是家族或比丘尼众本身确实存在的过失。
Santaṃyevaādīnavanti kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃyeva aguṇaṃ.
6-8. 没有比丘的住处等学处的注释
6-8. Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā
这是《一切欢喜》中所说的,也就是在《一切欢喜》教诫品第一条学处(《巴逸分别》义注144页)中所说的。
Samantapāsādikāyaṃvuttoti samantapāsādikāya ovādavaggassa paṭhamasikkhāpade (pāci. aṭṭha. 144) vutto.
第七和第八条本身意思就很清楚。
Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
关于Abhikkhukā住处等学处的注释到此结束。
Abhikkhukāvāsādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.
九至十、前往受教诫等学处的注释
9-10. Ovādūpasaṅkamanādisikkhāpadavaṇṇanā
询问布萨叫做“布萨询问”,是因弟子的缘故,又把它缩短发音,所以说成“布萨询问者”,因此说“询问布萨”。为教诫之故,就是为了请求教诫。
Uposathassa pucchanaṃ uposathapucchā, sāvakapaccayaṃ, rassattañca katvā ‘‘uposathapucchaka’’nti vuttāti āha ‘‘uposathapucchana’’nti. Ovādatthāyāti ovādayācanatthāya.
第十,只是字面直解。
Dasamaṃ uttānatthameva.
1-2. 孕妇等学处的注释
1-2. Gabbhinīādisikkhāpadavaṇṇanā
第一,只是字面意思。
Paṭhamaṃ uttānatthameva.
奶就是奶,即乳汁。所谓“令饮者”,就是让小孩喝奶的人。
Thane bhavaṃ thaññaṃ, khīraṃ. Yaṃ pāyetīti yaṃ dārakaṃ pāyeti.
第一,关于初学比丘尼学处的注释。
3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā
在《分别论》中所说的方式:依照《分别论》附近因缘故事里所说的方式——“我受持不杀生,两年内不违越……乃至……我受持不非时食,两年内不违越”。不过,这六条学处,即使对六十岁才出家的人,也应当授予;没有学过这些学处的人,不应让他受具足戒。
Padabhājane vuttanayenāti ‘‘pāṇātipātā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmi…pe… vikālabhojanā veramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī’’ti (pāci. 1079) padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttanayena. Imā pana cha sikkhāyo saṭṭhivassāyapi pabbajitāya dātabbāyeva, na etāsu asikkhitā upasampādetabbā.
第四至第五:第二在学尼等学处的注释
4-5. Dutiyasikkhamānādisikkhāpadavaṇṇanā
在分句注释里说的“具足戒许可没有给予”,是指在分句注释附近的因缘故事里所说的具足戒许可,没有通过白二羯磨语给予。
Padabhājane vuttā upasampadāsammuti na dinnā hotīti padabhājanasamīpe aṭṭhuppattiyaṃ vuttā upasampadāsammuti ñattidutiyāya kammavācāya na dinnā hoti.
第五,只是字面意思。
Pañcamaṃ uttānatthameva.
第六到第十:第二已嫁女等学处的注释
6-10. Dutiyagihigatādisikkhāpadavaṇṇanā
给已经出嫁的女孩十岁时授予学法许可,满十二岁就可以让她受具足戒。
Dasavassāya gihigatāya sikkhāsammutiṃ datvā paripuṇṇadvādasavassaṃ upasampādetuṃ vaṭṭati.
第七、第八、第九、第十这几条,意思本身就很浅显明白。
Sattamaaṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
第八 童女品
8. Kumāribhūtavaggo
第一到第五:关于最初童女等的学处注释
1-5. Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā
最初提到的两位大在学尼,就是孕妇品里说的那两位在学尼。在授戒羯磨等场合,应当只称她们为“在学尼”。如果说出“已嫁女”或“童女”这些词,羯磨就坏了——这就是这段话的意思。
Sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge vuttā dve sikkhamānā. ‘‘Sikkhamānā’’icceva vattabbāti sammutikammādīsu evaṃ vattabbā. ‘‘Gihigatā’’tivā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbāti sace vadanti, kammaṃ kuppatīti adhippāyo.
第四项和第五项本身意思就很清楚。
Catutthapañcamāni uttānatthāneva.
6-8. 衰损法等学处的解释
6-8. Khīyanadhammādisikkhāpadavaṇṇanā
所谓“被请求出罪共许”,是指被请求授予具足戒的共许。
Vuṭṭhāpanasammutiyā yācitāyāti upasampadāsammutiyā yācitāya.
第七和第八条的意思本来就很清楚。
Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.
第九、悲住学处的解释
9. Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
正在来的那位,她来。
Āgacchamānāti āgacchantī.
未获允许学处的解释
10. Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā
不知道她们的存在,是指不知道那些母亲等人的存在。未经允许而生起,是指无论由言语生起、由身语生起、由语心生起,还是由身语心生起,都属于未经允许而生起。怎么讲?在出罪羯磨等某些应办之事中,坐在残界内说“把在学尼叫来,我们就在这里让她受具足戒”,这样让她受具足戒,就是从言语生起。如果说了“我从住处起身去让她受具足戒”,然后前往残界,就是从身语生起。如果在两种情形下都明知这条规定而故意违犯,就是从语心生起、从身语心生起。未经允许就让她受具足戒,就是作非作。
Tesaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyāti (pāci. aṭṭha. 1163) tesaṃ mātādīnaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyā. Ananuññātasamuṭṭhānanti yaṃ vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti, taṃ ananuññātasamuṭṭhānaṃ. Kathaṃ? Abbhānakammādīsu kenacideva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā ‘‘pakkosatha sikkhamānaṃ, idheva naṃ upasampādessāmā’’ti upasampādeti, evaṃ vācato samuṭṭhāti. ‘‘Upassayato uṭṭhāya upasampādessāmī’’ti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti. Dvīsu ṭhānesu paṇṇattiṃ jānitvā vītikkamaṃ karontiyā vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Ananujānāpetvā upasampādanato kiriyākiriyaṃ.
11. 别住学处的解释
11. Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā
“凶恶的”指恶。“注视着”指观看。
Dāruṇanti pāpaṃ. Patimānentanti olokentaṃ.
12. 随年学处解释
12. Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā
每隔一年,也就是以一年作为间隔。
Ekantarikanti ekena vassena antarikaṃ katvā.
13. 一雨安居学处的解释
13. Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā
在论母中说“每间隔一年各二”,是指在每一个间隔的年份中各有两个。所谓“令出间隔”,是指在这个安居中令出一人,再间隔一年又令出一人,这样令出两人,无犯。
Mātikāyaṃ ekaṃ vassaṃ dveti ekantarike ekekasmiṃ saṃvacchare dve. Ekantarikaṃ vuṭṭhāpentiyāti imasmiṃ vasse ekaṃ, puna ekantarikaṃ ekanti dve vuṭṭhāpentiyā anāpatti.
第九品 伞和鞋篇
9. Chattupāhanavaggo
1-2. 关于伞、鞋等学处的解释
1-2. Chattupāhanādisikkhāpadavaṇṇanā
这里说的“具有所说特征的伞”,是指《分别》里所说的:“所谓伞有三种:白伞、席伞、叶伞,用圆框绑成的,用骨条绑成的。”这就是在《分别》中说的具有这种特征的伞。“到达那样的地方”,是指在灌木丛、泥泞等处,到达这样那样的地方。
Vuttalakkhaṇaṃ chattanti ‘‘chattaṃ nāma tīṇi chattāni – setacchattaṃ, kilañjacchattaṃ, paṇṇacchattaṃ maṇḍalabaddhaṃ, salākabaddha’’nti (pāci. 1181) evaṃ padabhājane vuttalakkhaṇaṃ chattaṃ. Tādisaṃ ṭhānaṃ patvāti gacchakaddamādīsu taṃ taṃ ṭhānaṃ patvā.
所谓“只拿伞”,是指走到泥泞等地之后,把鞋脱掉,只拿着伞。所谓“只拿鞋”,是指看见灌木丛等时,把伞移开,只拿着鞋。
Chattassevāti kaddamādīni patvā upāhanā omuñcitvā chattasseva dhāraṇaṃ. Upāhanānaṃyeva vāti gacchādīni disvā chattaṃ apanāmetvā upāhanānaṃyeva dhāraṇaṃ.
第二项,意思很直白。
Dutiyaṃ uttānatthameva.
3-5. 腰带等学处的解释
3-5. Saṅghāṇiādisikkhāpadavaṇṇanā
“腰带”是指在腰上佩戴的装饰物。因此说“任何适合系在腰上的东西”。
Saṅghāṇinti kaṭiyaṃ anubhavitabbaṃ ābharaṇaṃ. Tenāha ‘‘yaṃ kiñci kaṭūpaga’’nti.
第四条和第五条本身意思就很清楚。
Catutthapañcamāni uttānatthāneva.
第六,香薰学处的解释
6. Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā
用香料熏染过的,就是用香气浸透的。
Gandhavāsitakenāti gandhaparibhāvitena.
7-10. 比丘尼让人按摩等学处的解释
7-10. Bhikkhuniummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
“生病的人”:哪怕只是因为走路劳累而生病的人,也算。“在危难中”:指因为盗贼等恐惧而身体发抖等情况。
Gilānāyāti (pāci. aṭṭha. 1208) antamaso maggagamanaparissamenāpi ābādhikāya. Āpadāsūti corabhayādinā sarīrakampanādīsu.
第八、第九、第十条里,没有什么需要再说的。
Aṭṭhamanavamadasamesu kiñci vattabbaṃ natthi.
11. 不请示学处的解释
11. Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā
这里说的“近处”,是指四周十二肘以内的范围。
Upacāraṃ sandhāyāti samantā dvādasahatthūpacāraṃ sandhāya.
12. 问问题学处的解释
12. Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā
不指定:不限定说“我在某某地方问”,而只是说“有该问的事,我请问,尊者”。
Anodissāti ‘‘amukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti evaṃ aniyametvā kevalaṃ ‘‘pucchitabbaṃ atthi, pucchāmi, ayyā’’ti evaṃ vatvā.
13. 不着覆腋衣学处的解释
13. Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā
对于“越过有围墙村落的围墙,或进入无围墙村落的近处”这句话,应当依次理解其关联:越过有围墙村落的围墙,或者进入无围墙村落的近处。“在危难中”:穿着昂贵的覆肩衣出行时,灾祸发生了,就是在这样的危难中。
Parikkhittassagāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantiyā vā okkamantiyā vāti ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā vā aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantiyā vāti yathākkamaṃ sambandho veditabbo. Āpadāsūti mahagghaṃ saṃkaccikaṃ pārupitvā gacchantiyā upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu.
不共通生起的解释
Asādhāraṇasamuṭṭhānavaṇṇanā
“无心者”:因为不知道那是“舞蹈”等,而去观看等,仍有犯戒的可能,所以是以不知道事情本身的心来做,因此叫“无心”。“世间呵责者”:因为知道那是“舞蹈”等而去观看等,只是以不善心犯戒,所以是世间呵责。“因此说‘然而这里的意思’等。”“有心者”:因为知道那是“盗贼”等事情而去做,就有犯戒的可能,所以是“有心”。由于受具足戒等事并非唯由纯粹不善心所作,所以是“制定呵责”。诸师说:“这里的有心与无心,应当根据知道或不知道事情本身来判定,而不是根据知道或不知道制戒来判定。”
Acittakānīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.1214) ‘‘nacca’’ntiādinā ajānitvā dassanādiṃ karontiyā āpattisambhavato vatthuajānanacittena acittakāni. Lokavajjānīti ‘‘nacca’’ntiādinā jānitvā dassanādiṃ karontiyā akusaleneva āpajjanato lokavajjāni. Tenāha ‘‘ayaṃ panettha adhippāyo’’tiādi sacittakānīti ‘‘corī’’tiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇeyeva āpattisambhavato sacittakāni. Upasampadādīnaṃ ekantākusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggaheṭṭhā vatthujānanājānanatāya gahetabba’’nti vadanti.