第一应悔过学处的注释
1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
已进入内宅是指进入街道、里巷、十字路口或人家屋内。不适宜是指对天界与解脱无益、不随顺。应当知道,比丘尼站在内宅中布施时,这里接受者就构成犯戒;而比丘所站的位置则没有限定。因此说“从‘已进入内宅’这句话来看”等等。在内园等处是指在内园、比丘尼住所、外道卧处、退回处等。关于街道、里巷、十字路口、房屋中,街道指道路;里巷指没有完全贯通、有人来去的通道;十字路口指四角或三角的道路交会处;房屋指人家的屋子。站在街道等处布施时,接受的人犯戒;在象厩等处也应当同样理解。
Antaragharaṃpaviṭṭhāyāti rathikaṃ byūhaṃ siṅghāṭakaṃ gharaṃ paviṭṭhāya. Asappāyanti saggamokkhānaṃ ahitaṃ ananukūlaṃ. Bhikkhuniyā antaraghare ṭhatvā dadamānāya vasenettha āpatti veditabbā, bhikkhussa ṭhitaṭṭhānaṃ pana appamāṇaṃ. Tenāha ‘‘antaragharaṃ paviṭṭhāyāti vacanato’’tiādi. Antarārāmādīsūti antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyāpaṭikkamanesu. Rathiyābyūhasiṅghāṭakagharānanti ettha rathiyāti racchā. Byūhanti anibbijjhitvā ṭhitā gatapaccāgataracchā. Siṅghāṭakanti catukkoṇaṃ vā tikoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhānaṃ. Gharanti kulagharaṃ. Yathā ca rathiyādīsu ṭhatvā dadamānāya gaṇhato āpatti, evaṃ hatthisālādīsupi daṭṭhabbaṃ.
“对时限药等,受取时犯恶作,吞咽时也犯恶作”这句话,是就还没有和食物混合的情况说的;如果已经混合成一味,那就只犯应悔过。至于“从一方受具足戒者”,是指从比丘尼面前受具足戒的人;如果是从比丘面前受具足戒的,那就按照具体情形来判定。
‘‘Yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhoharaṇepi dukkaṭa’’nti idaṃ āmisena asambhinnaṃ sandhāya vuttaṃ, sambhinne pana ekarase pāṭidesanīyameva. Ekato upasampannāyāti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathāvatthukameva.
“让非亲属女施与”是指自己不亲手给,而是让任何一位亲属女代她施与;这里的“亲属女”意思是并非亲属女。“或者放下后再施与”是指放在地上,说“尊者,我把这个施与您”然后再给。这样施与之后,对方说“善哉,姊妹”而接受,然后由那位比丘尼本人,或者让其他任何人代受,这就可以吃了。
Ñātikāya vā dāpentiyāti sayaṃ adatvā yāya kāyaci ñātikāya dāpentiyā, aññātikāyāti attho. Upanikkhipitvā vā dadamānāyāti bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘idaṃ, ayya, tumhākaṃ dammī’’ti dadamānāya. Evaṃ dinnaṃ ‘‘sādhu, bhaginī’’ti sampaṭicchitvā tāya eva vā bhikkhuniyā, aññena vā kenaci paṭiggahāpetvā idaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
第二应悔过学处的注释
2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
“凡接受后食用”,这是连接关系。在“或让人施与自己食物”这一句里,即使她施与自己食物,依这条学处也没有罪,但依前一条学处则有罪。在“或施与他人食物”这一句里,如果她让人施与,依这条学处就会有罪;但如果是她自己在施与,那么依这条学处没有罪,依前一条学处也没有罪。
Yo ca paṭiggahetvā bhuñjatīti sambandho. Attano vā bhattaṃ dāpentiyāti ettha sacepi attano bhattaṃ deti, iminā sikkhāpadena anāpattiyeva, purimasikkhāpadena āpatti. Aññesaṃ vā bhattaṃ dentiyāti ettha pana sace dāpeyya, iminā sikkhāpadena āpatti bhaveyya, dentiyā pana neva iminā, na purimena āpatti.
第三应悔过学处的注释
3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
已经获得“学家认可”的,是通过白二羯磨得到学家认可。因为,一个家族由于信心而增长,由于财富而减损,对于这样的家族,就以白二羯磨给予学家认可,这句话就是针对这种情况说的。
Laddhasekkhasammutikānīti ñattidutiyena kammena laddhasekkhasammutikāni. Yañhi kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati, evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammutiṃ denti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
从家里拿出去,是指从家里带到座堂或精舍去。因此说“或在座堂等处”。这句和“施与”相连。“或放在门口施与”,是指把放在门口的食物,施与给后来到达的人。但如果看见比丘之后,才从屋内拿出来施与,那是不允许的。常施食,是指应当经常施与的食物。筹食,是指用木心做成筹,或者用竹子、藤条、贝叶等做成牌子,写上“某某人的筹食”这样的字,让人拿去之后施与的食物。半月食,是指每半个月中某一天应当施与的食物。布萨食,是指布萨日应当施与的食物。月初食,是指月初那天应当施与的食物。
Gharato nīharitvāti gharato āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā ānetvā. Tenāha ‘‘āsanasālādīsu vā’’ti. Imassa ‘‘dentī’’ti iminā sambandho. Dvāramūle vā ṭhapitaṃ dentīti dvāramūle ṭhapitaṃ pacchā sampattassa denti. Bhikkhuṃ pana disvā antogehato nīharitvā diyyamānaṃ na vaṭṭati. Niccabhattaketi niccaṃ dātabbabhattake. Salākabhatteti rukkhasāramayāya salākāya vā veḷuvilīvatālapaṇṇādimayāya paṭṭikāya vā ‘‘asukassa nāma salākabhatta’’nti evaṃ akkharāni upanibandhitvā gāhāpetvā dātabbabhatte. Pakkhiketi ekasmiṃ pakkhe ekadivase dātabbabhatte. Uposathiketi uposathe dātabbabhatte. Pāṭipadiketi pāṭipadadivase dātabbabhatte.
第四应悔过学处的注释
4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā
为它配上伴随物,或者跟它一起,不管多少都可以拿来。心里想:“难道只布施清粥吗?我们也要拿糕饼、饭食等来给这粥作搭配,一起布施。”于是就以这样的方式,为那种嚼食或啖食配上伴随物,或者跟它一起,不管多少都带来。“嚼食”只是举例,因为也包含“或者啖食”的意思。“跟它一起带来”:就是跟它一起把自己的布施物带来。“先告知粥的事,然后带来糕饼或饭食,这也是允许的”——《库伦达注》里是这样说的。
Tassa parivāraṃ katvā, aññaṃ vā tena saddhiṃ bahukampīti yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā ‘‘kiṃ suddhāya yāguyā dinnāya, pūvabhattādīnipi etissā yāguyā parivāraṃ katvā, dassāmā’’tiādinā tassa khādanīyassa vā bhojanīyassa vā parivāraṃ katvā, aññaṃ vā yaṃ kiñci tena saddhiṃ bahukampi āharīyatu. Khādanīyanti nidassanamattaṃ ‘‘bhojanīyaṃ vā’’tipi icchitabbattā. Tena saddhiṃ āharantūti tena saddhiṃ attano deyyadhammaṃ āharantu. ‘‘Yāguyā paṭisaṃviditaṃ katvā pūvaṃ vā bhattaṃ vā āharanti, etampi vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 573) kurundiyaṃ vuttaṃ.
“已告知病者所余”是指:已告知者和病者合起来叫“已告知病者”,他们的剩余物,也就是已告知者和病者的残余,这就是它的意思。为某一位病者作告知后带来的食物,剩下的部分,别人也可以吃。如果是为四个人或五个人作告知后为许多人带来的,他们也想分给其他人,这也属于已告知者的剩余物,所有人都可以吃。如果还有多出来的,解除储藏后放着,第二天也可以吃。为病者带来的食物剩下部分也是同样的道理。但如果是没有作告知就带来的,那应当送到寺外,让人作告知后再带回来,或者比丘们前去,在途中取来。如果是经过寺院中间行走的林中修行者等人从林中带来布施的,也应按前面的方式让人作告知。然而在某些文本中见到这样的读法:“作告知后带来的,或病者所余的”,这不应采用。那里生的也同样是指园中生的。根果等物是指根、果、树皮、叶子等,别人作净后布施而食用,无罪。如果把它带到村里煮好再带回来,则不可以。应让人作告知。
Paṭisaṃviditagilānāvasesakaṃ vāti paṭisaṃviditañca gilāno ca paṭisaṃviditagilānā, tesaṃ avasesakaṃ, paṭisaṃviditassa ca gilānassa ca sesakanti attho. Ekassatthāya paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ, tassa sesakaṃ aññassāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Catunnaṃ vā pañcannaṃ vā paṭisaṃviditaṃ katvā bahūnaṃ āhaṭaṃ hoti, aññesampi dātuṃ icchanti, etampi paṭisaṃviditasesakameva, sabbesampi vaṭṭati. Atha adhikameva hoti, sannidhiṃ mocetvā ṭhapitaṃ dutiyadivasepi vaṭṭati. Gilānassāhaṭāvasesepi eseva nayo. Yaṃ pana appaṭisaṃviditameva katvā ābhataṃ, taṃ bahiārāmaṃ pesetvā paṭisaṃviditaṃ kāretvā āharāpetabbaṃ, bhikkhūhi vā gantvā antarāmagge gahetabbaṃ. Yampi vihāramajjhena gacchanto vā vanacarakādayo vā vanato āharitvā denti, purimanayeneva paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ. Katthaci pana potthakesu ‘‘paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ vā gilānāvasesakaṃ vā’’ti pāṭho dissati, so na gahetabbo. Tatthajātakameva vāti ārāme jātakameva. Mūlaphalādinti mūlaphalatacapattādiṃ aññena kappiyaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjato anāpatti. Sace pana taṃ gāmaṃ haritvā pacitvā āharanti, na vaṭṭati. Paṭisaṃviditaṃ kāretabbaṃ.