2. 僧残篇
Saṅghādisesakaṇḍaṃ
关于说讼者学处的注释
1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā
为了说明比丘尼犯僧残后的出罪程序,先锁定具体的人:“这位比丘尼……(中略)……已犯”,然后从波罗夷的角度说明其意图,并列出罪名“应驱摈的僧残”。至于“生起”等项目,与第一条咖提那学处相同,但这里只是“作业”——这是读法。
Bhikkhunīnaṃ saṅghādisesaṃ patvā vuṭṭhānavidhayo sandassanatthaṃ ‘‘ayaṃ bhikkhunī…pe… āpannā’’ti puggalaniyamaṃ katvā pārājikato adhippāyanti ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti āpattināmaggahaṇañca kataṃ. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyamevā’’ti pāṭho.
2. 令贼住者学处解释
2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā
没有去任何别的地方,就坐在原来坐的地方做事的,是从言语和心来说;已经进入界内等处的,是从身、语、心来说。
Katthaci agantvā nisinnaṭṭhāne eva nisīditvā karontiyā vācācittato, khaṇḍasīmādigatāya kāyavācācittato.
3. 一村间行学处的解释
3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā
因为前面说“没有意图”,所以有意图时不犯。但在这个学处里,《善见律》说越过近行时犯,这里则说进入时犯。两处所说的,实际上就是同一个“村间行”僧残,因为都是就“近行”而说的。这与从众中落后相冲突。“在阿兰若”这句是依义理而说,在村间也同样存在。
‘‘Ābhogaṃ vinā’’ti vuttattā ābhoge sati anāpatti, imasmiṃ pana sikkhāpade samantapāsādikāyaṃ upacārātikkame āpatti vuttā, idha okkame. Dvīsupi vuttaṃ atthato ekameva gāmantaragamanasaṅghādisesaṃ upacārassa sandhāya vuttattā. Gaṇamhā ohīyanassa virodho. ‘‘Araññe’’ti idaṃ atthavasena vuttaṃ, gāmantarepi hoti eva.
按照“学处为最胜佛陀所赞”这句偈颂来说,注疏中也提到“河对岸属于村间”。
Sikkhāpadābuddhavarena vaṇṇitāti gāthāya vasena, aṭṭhakathāyampi gāmantarapariyāpannaṃ nadipāranti vuttaṃ.
因遮覆的因缘而犯下恶作,如此——
‘‘Chādanapaccayāpana dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti idaṃ –
犯下重罪,还有余罪未净。
因为不恭敬而覆藏。
她不是比丘尼,也不该沾染过失;
这个问题是由善巧者们所思考的。
‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ; Chādeti anādariyaṃ paṭicca; Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ; Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –
这与它相违。所以,应当探究这里的意思:它看起来就像是因为疏忽而写错的笔画一样。在比丘的别住(mānatta)讨论中说到:“有围墙的住处,从围墙算起;没有围墙的住处,从适合围起来的地方算起,超出两掷石的距离。”但这里说的是:“从村落近处以及从比丘们的住处近处算起,两掷石的距离”等等。其中,比丘们越过上述那样的地方之后,即使在村落里也可以做那个羯磨;但比丘尼们则不允许在村落里做。所以才有这样的说法——这是某些人的观点。另一些人则说,比丘在村落里也不允许。所谓比丘的住处,是先前就已经越过村落近处而设立的,所以不说村落,下文只说了住处近处。比丘尼的住处就在村落里才可以,不能在村落外,所以这里把村落近处和住处近处两者都显示出来了。因此,就两者的实际意义而言并没有差别——他们这样说。哪种说法合理,就采纳哪种。
Imāya virujjhati. Tasmā pamādalekhā viya dissatīti gavesitabbo ettha attho. Bhikkhūnaṃ mānattakathāyaṃ ‘‘parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā) vuttaṃ, idha pana ‘‘gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte’’tiādi vuttaṃ. Tatra bhikkhūnaṃ vuttappakārappadesaṃ atikkamitvā gāmepi taṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, bhikkhunīnaṃ pana gāme na vaṭṭati. Tasmā evaṃ vuttanti eke. Apare pana bhikkhūnampi gāme na vaṭṭati. Bhikkhuvihāro nāma pubbe eva gāmūpacāraṃ atikkamitvā ṭhito, tasmā gāmaṃ avatvā vihārūpacārameva heṭṭhā vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ vihāro gāme eva vaṭṭati, na bahi, tasmā gāmūpacārañca vihārūpacārañca ubhayamevettha dassitaṃ. Tasmā ubhayatthāpi atthato nānāttaṃ natthīti vadanti. Yaṃ yujjati, taṃ gahetabbaṃ.