“只是称呼而已”:在这里,按年纪小的一方称“尊者”,按年纪大的一方称“贤友”,这样就有两种称呼;但在这里,对年长者和年少者都只用一种称呼——“尊者”。
Abhilāpamattamevāti ettha daharavasena ‘‘bhante’’ti ca vuḍḍhavasena ‘‘āvuso’’ti ca tattha duvidho abhilāpo, idha pana vuḍḍhadaharānaṃ ‘‘ayyā’’ti ekameva.
在“身触”那里所说的方式中,这里是按多数情况来说由行动生起。然而,因为没有说“若行身触”,而是说“若接受”,所以应当知道也可能由不作为生起。正如在这里一样,下面也先以“与女人在三道行淫法者,犯波罗夷”等的方式说了由行动生起,紧接着又以“比丘的怨敌把女人带到比丘跟前,用大便道让男根进入,如果他接受插入”等的方式,也说了由不作为生起,因此对于第一条波罗夷,也应当按多数情况理解为由行动生起。因为在接受插入等情形中,看不到由行动生起。
Kāyasaṃsagge vuttanayenāti ettha tabbahulanayena kiriyasamuṭṭhānatā vuttā. ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti avatvā pana ‘‘sādiyeyyā’’ti vuttattā akiriyatopi samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ heṭṭhā ‘‘manussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpatti pārājikassā’’tiādinā (pārā. 56) nayena kiriyasamuṭṭhānataṃ vatvā tadanantaraṃ ‘‘bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santikaṃ ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, so ce pavesanaṃ sādiyatī’’tiādinā (pārā. 58) nayena akiriyasamuṭṭhānassapi vuttattā paṭhamapārājikāyapi tabbahulanayeneva kiriyasamuṭṭhānatā veditabbā. Na hi pavesanasādiyanādimhi kiriyasamuṭṭhānatā dissati.
在这里,生殖器的移动也不应从实质意义上去看。因为在“如果他不接受插入,不接受已插入,不接受停住,接受拔出,犯波罗夷”这段中,在不接受停住的情况下,本来就有完全的移动。而在这里,以接受为条件的行淫移动根本看不到,所以只应按照多数情况来理解为由身体动作而生起。
Aṅgajātacalanañcettha na sārato daṭṭhabbaṃ ‘‘so ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 58) ettha ṭhitanasādiyane pakatiyāpi paripuṇṇacalanattā. Sādiyanapaccayā paṭisevanacalanañcettha na dissatevāti tabbahulanayeneva kiriyasamuṭṭhānatā gahetabbā.
另外,比丘尼的第一波罗夷也是因为“接受”的形态已经说过,所以没有按照相应分别的理路去看,就说成“由作为生起”。正如在这些法里,按多数情况说为由作为生起,酒等也唯独是以不善心饮用才犯。否则,如果说“凡是以不善心犯的,这是世间罪;其余是制定罪”,那么世间罪和制定罪的确定标准就能成立;但如果不这样说,而说“在有心的一方,心唯独是不善的,这是世间罪;其余是制定罪”,那么“世间罪”这个说法就会变得没有意义,因为在不知道对象的情况下,也还是唯独以不善心饮用。因为在那里,饮酒的违犯并没有不善心生起,所以《犍度注》中说:“然而比丘饮酒,即使不知道,从种子阶段开始喝,也犯波逸提。沙弥只有知道而喝才犯破戒,不知道则不犯。”并没有说:“在不知道对象的情况下,即使生起像杀生等成就那样的不善心,沙弥也不犯破戒。”这种固执的说法,是因为沙弥饮酒和杀生等属于同一类。知道“这是酒、这是酿酒”等对象后,以应当饮用等方式违犯时,不善心不可能不存在。因此说“在有心的一方”等。
Apica bhikkhuniyāpi paṭhamapārājike tassa sādiyanassa sarūpena vuttattā tadanurūpavasena vibhaṅganayamanoloketvā ‘‘kiriyasamuṭṭhāna’’micceva vuttaṃ. Yathā cetesu tabbahulanayena kiriyasamuṭṭhānatā vuttā, tathā surādīnaṃ akusaleneva pātabbatā. Itarathā ‘‘yaṃ akusaleneva āpajjati, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti vutte lokavajjapaṇṇattivajjānaṃ niyamalakkhaṇasiddhi hoti, tathā taṃ avatvā ‘‘yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vutte lokavajjavacanaṃ niratthakaṃ siyā vatthuajānanapakkhepi akusaleneva pātabbattā. Yasmā tattha surāpānavītikkamassa akusalacittuppādo natthi, tasmā khandhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvāva pivanto sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā’’ti (mahāva. aṭṭha. 108) vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘vatthuajānanapakkhe pāṇātipātādīnaṃ siddhikaraakusalacittuppādasadise cittuppāde satipi sāmaṇero sīlabhedaṃ nāpajjatī’’ti. Abhinivesavacanaṃ pāṇātipātādīhi samānagatikattā sāmaṇerānaṃ surāpānassa. ‘‘Surāmerayime’’ti vatthuṃ jānitvā pātabbatādivasena vītikkamantassa akusalassa asambhavo natthi. Tena vuttaṃ ‘‘yassā sacittakapakkhe’’tiādi.
这里要问:如果依据道理来说,因为阿罗汉不犯,所以在有心和无心这两类情况中,就都没有不善的定则吗?不是。因为依法的本性,有学圣者也不犯。为了说明在无心这一类情况中并没有不善的定则,应当举熟睡者口中被滴入水滴、酒滴等为例。因为按照多数情况来理解含义时,前后注疏与巴利经文是一致的。诸位导师也说,饮酒并没有不善的定则。不过有些人说:那只是由行为生起的多数情况,并不是第一波罗夷。怎么说呢?身触学处就是第一波罗夷的生起。在这里,比丘和比丘尼有身体接触时,比丘尼即使不移动身体,只是以心接受,也会犯;比丘却不是这样。比丘只有移动时才犯。同样,在第一波罗夷中,也只有移动时才犯,不移动就不犯。所谓接受插入,这里的接受插入是指生起行淫之心,或者以道入道者的欲求。那时也一定有身体的移动。即便如此,仍应审察之后再取用,他们是这样说并写下的。
Kiñcettha – yuttivacanena arahantānaṃ appavisanato sacittakācittakapakkhesu akusalaniyamoti ce? Na, dhammatāvasena sekkhānampi appavisanato. Acittakapakkhe akusalaniyamābhāvadassanatthaṃ supantassa mukhe pakkhittajalabindumiva surābinduādayo udāharitabbā. Tabbahulanayena hi atthe gahite pubbenāparaṃ aṭṭhakathāya sameti saddhiṃ pāḷiyā cāti. Ācariyāpi surāpāne akusalaniyamābhāvameva vadanti. Ekacce pana kiriyasamuṭṭhānatā panassa tabbahulanayameva, na paṭhamapārājike. Kathaṃ? Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Ettha bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca kāyasaṃsaggabhāve sati bhikkhunī kāyaṅgaṃ acopayamānāpi citteneva adhivāseti, āpajjati, na evaṃ bhikkhu. Bhikkhu pana copayamānova āpajjati, evameva paṭhamapārājikepi copane sati eva āpajjati, nāsati. Pavesanaṃsādiyatīti ettha pavesanasādiyanaṃ nāma sevanacittuppādanaṃ, maggena vā maggappaṭipannampi icchanti. Tassāpi kāyacalanaṃ ekantaṃ atthi eva. Evaṃ santepi vīmaṃsitvā gahetabbanti vadantīti likhitaṃ