决意与让渡的抉择之论
8. Adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathā
4444. 这样讲完不触犯抉择的讨论之后,现在为了讲决意与让渡的抉择,说了“然而在决意与让渡中”等话。其中,被决意叫做决意,意思是执取、观察。被让渡叫做让渡,意思是思量、思考。其中,“决意三衣,就是说了名称之后再决意;不让渡,就是说了名称之后不让渡”,这个规则在一切情况下都一样。所以,决意三衣的人,应该以“我决意这件僧伽梨”等说法,先说出名称再决意。而让渡的人,则不应该取“这件僧伽梨”等各件衣的名称,只应以“我把这件衣让渡给你”来让渡。不论是三衣还是别的衣,如果取了那件衣的名称来让渡,那就是没有完成让渡,还停留在长衣的状态。这是《萨罗他迪波尼》中说的。
44. Evaṃ anāmāsavinicchayakathaṃ kathetvā idāni adhiṭṭhānavikappanavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘adhiṭṭhānavikappanesu panā’’tiādimāha. Tattha adhiṭṭhiyate adhiṭṭhānaṃ, gahaṇaṃ sallakkhaṇanti attho. Vikappiyate vikappanā, saṅkappanaṃ cintananti attho. Tattha ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti nāmaṃ vatvā na vikappetuṃ. Esa nayo sabbattha. Tasmā ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena ‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘imaṃ saṅghāṭi’ntiādinā tassa tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvāva ‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti , avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) vuttaṃ.
《除疑复注》(vi. vi. ṭī. 1.469)中说:“‘决意三衣’,就是以僧伽梨等名称来决意;‘不让渡’,就是不以这些名称来让渡。由此表明:已经让渡了三衣的人,就不是三衣持有者,对他不应执行像对已决意三衣者那样的不离衣等规定,但让渡本身并没有过失。”《跋耆罗觉复注》(vajira. ṭī. pārājika 469)中说:“‘决意三衣’,在这里,三衣是通过三衣决意而应决意的;或者说,我允许通过三衣决意来决意而不让渡,由于它没有决意时段的限定,所以对任何时候想要的人都允许决意;我不允许限定那个时段后让渡。然而,有资具时,无论何时都可以收回后让渡,这符合‘不犯:在十日内决意、让渡’的说法,因此成立。”
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.469) pana ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti iminā nāmena na vikappetuṃ, etena vikappitaticīvaro tecīvariko na hoti, tassa tasmiṃ adhiṭṭhitaticīvare viya avippavāsādinā kātabbavidhi na kātabboti dasseti, na pana vikappane doso’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 469) pana ‘‘ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti ettha ticīvaraṃ ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhātabbayuttakaṃ, yaṃ vā ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ anujānāmi, tassa adhiṭṭhānakālaparicchedābhāvato sabbakālaṃ icchantassa adhiṭṭhātuṃyeva anujānāmi, taṃ kālaparicchedaṃ katvā vikappetuṃ nānujānāmi, sati pana paccaye yadā tadā vā paccuddharitvā vikappetuṃ vaṭṭatīti ‘anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappetī’ti vacanato siddhaṃ hotī’’ti vuttaṃ.
在这三种注疏说法里,第三种看起来更合理。为什么?因为它和巴利原典以及义注都能对得上。怎么对得上呢?巴利原典里,只有在已经限定时间的两种——雨浴衣和覆疮衣——之后才说“此后可以让渡”;对其他衣则说“不应让渡”。所以,那些衣在没有因缘时,就应当一直只是决意,不能让渡——这看起来就是巴利原典的意思。至于另外两种说法,则主张只有在开许的时候才应当决意,“此后可以让渡”这样才和巴利原典对得上。义注里说:对于以“三衣”这个名称整体持守三衣的人,我只允许决意,不允许让渡。而雨浴衣,过了四个月之后只应让渡,不应决意。这样一来,如果有人想从三衣中拿一件衣去离衣宿,那就要先撤回那件衣的决意;为了让他能安乐地离衣宿,才给出让渡的机会。
Imesu pana tīsu ṭīkāvādesu tatiyavādo yuttataro viya dissati. Kasmā? Pāḷiyā aṭṭhakathāya ca saṃsandanato. Kathaṃ? Pāḷiyañhi kataparicchedāsuyeva dvīsu vassikasāṭikakaṇḍupaṭicchādīsu tato paraṃ vikappetunti vuttaṃ, tato aññesu na vikappetuṃ icceva, tasmā tesu asati paccaye niccaṃ adhiṭṭhātabbameva hoti, na vikappetabbanti ayaṃ pāḷiyā adhippāyo dissati, itarāsu pana dvīsu anuññātakāleyeva adhiṭṭhātabbaṃ, ‘‘tato paraṃ vikappetu’’nti evaṃ pāḷiyā saṃsandati, aṭṭhakathāyaṃ ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepena pariharato adhiṭṭhātumeva anujānāmi, na vikappetuṃ. Vassikasāṭikaṃ pana cātumāsato paraṃ vikappetumeva, na adhiṭṭhātuṃ, evañca sati yo ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hoti, tassa cīvarādhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vippavāsasukhatthaṃ vikappanāya okāso dinno hotīti.
在第一说里,先说了“不让渡”这个名称,然后说它的意思是“不让渡”。如果这样的话,那么在“此后应让渡”这里,就应该是先说了“此后”这个名称,然后再说让渡,意思就变成这样了。而这个意思是从让渡的权限来说的。可是,如果“说了名称”这个限定条件应该成立,那么“不让渡”和“此后应让渡”就不该有这种区别的说法,因为对于一切衣,都应该不必说出名称就可以让渡。在第二说里,“不让渡”是说以这个名称不让渡,省略了“我不允许”这句话。第一说里说:“无论是三衣还是别的衣,如果取了它的名称来让渡,那就不算让渡,仍然留在长衣的位置上。”第二说里则说:“在让渡中并没有过失。”这两者看起来互相矛盾,所以这件事应该仔细考察。
Paṭhamavāde ‘‘na vikappetu’’nti nāmaṃ vatvā ‘‘na vikappetu’’nti attho vutto, evaṃ sante ‘‘tato paraṃ vikappetu’’nti ettha tato paraṃ nāmaṃ vatvā vikappetunti attho bhaveyya, so ca attho vikappanādhikārena vutto, ‘‘nāmaṃ vatvā’’ti ca visesane kattabbe sati ‘‘na vikappetu’’nti ca ‘‘tato paraṃ vikappetu’’nti ca bhedavacanaṃ na siyā, sabbesupi cīvaresu nāmaṃ avatvāva vikappetabbato, dutiyavāde ca ‘‘na vikappetu’’nti iminā nāmena na vikappetunti vuttaṃ, na anujānāmīti pāṭhaseso. Paṭhame ca ‘‘ticīvaraṃ vā hotu aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti. Dutiye ca ‘‘na pana vikappane doso’’ti, tañca aññamaññaviruddhaṃ viya dissati, tasmā vicāretabbametaṃ.
“此后应让渡”这句话,是说四月之后让渡而受用。这是三处结文中所说的。不过有些人说:“此后让渡后,可以保存到第二年雨季的四月为止。”在《萨罗他迪波尼》中说:“不应把‘我允许此后让渡’理解为只是允许以雨浴衣、覆疮衣等各自的名称来让渡。因为此后雨浴衣等名称本身已不存在,为什么此后让渡的人也不应取了名称而让渡呢?因为两者都允许此后让渡而受用,所以这样让渡之后,应以其他名称决意而受用。”这是三处结文中所说。《除疑复注》中也说:“关于‘此后’,有些人说允许四月之后让渡而受用。另一些人说:让渡后直到第二年雨季,可以保存。还有人说:让渡本身没有过失,这样让渡之后,应以资具等名称决意而受用。”
Tato paraṃ vikappetunti cātumāsato paraṃ vikappetvā paribhuñjitunti tīsu gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘tato paraṃ vikappetvā yāva āgāmisaṃvacchare vassānaṃ cātumāsaṃ, tāva ṭhapetuṃ anuññāta’’ntipi vadanti. ‘‘Tato paraṃ vikappetuṃ anujānāmīti ettāvatā vassikasāṭikaṃ kaṇḍupaṭicchādiñca taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappetuṃ anuññātanti evamattho na gahetabbo. Tato paraṃ vassikasāṭikādināmasseva abhāvato, kasmā tato paraṃ vikappentenapi nāmaṃ gahetvā na vikappetabbaṃ. Ubhinnampi tato paraṃ vikappetvā paribhogassa anuññātattā tathāvikappitaṃ aññanāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbanti tīsupi gaṇṭhipadesu vutta’’nti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) vuttaṃ. Vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. 1.469) ‘‘tato paranti cātumāsato paraṃ vikappetvā paribhuñjituṃ anuññātanti keci vadanti. Aññe pana ‘vikappetvā yāva āgāmivassānaṃ tāva ṭhapetuṃ vaṭṭatī’ti vadanti. Apare pana ‘vikappane na doso, tathā vikappitaṃ parikkhārādināmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’nti vadantī’’ti vuttaṃ.
不过在《跋耆罗觉复注》(vajira. ṭī. pārājika 469)里则这样说:雨季衣从此以后只能让渡,不能决意。衣若已经做成,在四个月之内,从雨季第一天算起的十天里,允许决意;超过四个月之后,若想把它当作自己的东西保存,则允许让渡——此义已说。在这里,后说也显得更为优胜,为什么呢?因为容易理解;而在前诸阿阇梨的意趣则难以理解,因为说了种种不同的主张。所谓“拳五”,即以拳为表征的五,即用四拃量后,再作第五拃拳而量,这是意趣。有些人则说:“五拃之手为拳五。五拃手都作拳而后应量。”所谓“拳三”,这里也是同样的道理。用两拃长的下衣能够遮蔽三轮相,所以说“以衣也可”等。所谓“多余”,即比善逝衣多余。所谓“不足”,即比拳五等不足。以此也显示,在那些中,三衣的决意不成立。
Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pārājika 469) pana ‘‘vassikasāṭikaṃ tato paraṃ vikappetuṃyeva, nādhiṭṭhātuṃ. Vatthañhi katapariyositaṃ antocātumāse vassānadivasaṃ ādiṃ katvā antodasāhe adhiṭṭhātuṃ anujānāmi, cātumāsato uddhaṃ attano santakaṃ katvā ṭhapetukāmena vikappetuṃ anujānāmīti attho’’ti vuttaṃ. Idhāpi pacchimavādo pasatthataroti dissati, kasmā? Suviññeyyattā, purimesu pana ācariyānaṃ adhippāyoyeva duviññeyyo hoti nānāvādasseva kathitattā. Muṭṭhipañcakanti muṭṭhiyā upalakkhitaṃ pañcakaṃ muṭṭhipañcakaṃ, catuhatthe minitvā pañcamaṃ hatthamuṭṭhiṃ katvā minitabbanti adhippāyo. Keci pana ‘‘muṭṭhihatthānaṃ pañcakaṃ muṭṭhipañcakaṃ. Pañcapi hatthā muṭṭhī katvāva minitabbā’’ti vadanti. Muṭṭhittikanti etthāpi eseva nayo. Dvihatthena antaravāsakena timaṇḍalaṃ paṭicchādetuṃ sakkāti āha ‘‘pārupanenapī’’tiādi. Atirekanti sugatacīvarato atirekaṃ. Ūnakanti muṭṭhipañcakādito ūnakaṃ. Tena ca tesu ticīvarādhiṭṭhānaṃ na ruhatīti dasseti.
“我退还这件桑喀帝”,意思是我撤销对这件桑喀帝的决意,也就是舍弃。不过《萨罗他迪波尼》里只说:“‘我退还’就是放置,或者舍弃的意思。”所谓“由身作动作”,是指用手触摸袈裟,或者晃动它。所谓“应以言语决意”,这里要知道:即使用身体晃动、又用言语宣说,由身和语共同作的决意也算在内。因为必须说“未以身触及”,所以有非手距和手距两种决意。其中,《除疑复注》说:“所谓‘手距’,就是二肘半。有人说十二肘,但这里不相应。”又说:“为了显示以面对和背对为区别的两种决意,所以说了‘若在手距之内’等话。”然而《萨罗他迪波尼》则说:“‘手距’一语是就十二肘而言,所以在十二肘之内,说‘此’而决意;超出这个范围,就说‘彼’而决意,这是某些人的主张。可是注解词条对此什么也没说。在巴利原典和注疏里,凡说到‘手距’都是二肘半,所以这里特别作这种区分的理由,应该去探究。”这样,在巴利原典和注疏中都以二肘半为手距,各位复注师也接受这一点,因此:放在二肘半以内的袈裟,说“此”而决意;放在这以外的,说“彼”而决意。
Imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmīti imaṃ saṅghāṭiadhiṭṭhānaṃ ukkhipāmi, pariccajāmīti attho. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) pana ‘‘paccuddharāmīti ṭhapemi, pariccajāmīti vā attho’’icceva vuttaṃ. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthena cīvaraṃ parāmasantena, cālentena vā. Vācāya adhiṭṭhātabbāti ettha kāyenapi cāletvā vācampi bhinditvā kāyavācāhi adhiṭṭhānampi saṅgahitanti veditabbaṃ, ‘‘kāyena aphusitvā’’ti vattabbattā ahatthapāsahatthapāsavasena duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ. Tattha ‘‘hatthapāso nāma aḍḍhateyyahattho vuccati. ‘Dvādasahattha’nti keci vadanti, taṃ idha na sametī’’ti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.469) vuttaṃ. ‘‘Idāni sammukhāparammukhābhedena duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘sace hatthapāsetiādi vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) pana ‘‘hatthapāseti ca idaṃ dvādasahatthaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā dvādasahatthabbhantare ṭhitaṃ ‘ima’nti vatvā adhiṭṭhātabbaṃ, tato paraṃ ‘eta’nti vatvā adhiṭṭhātabbanti keci vadanti, gaṇṭhipadesu panettha na kiñci vuttaṃ, pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca sabbattha ‘hatthapāso’ti aḍḍhateyyahattho vuccati, tasmā idha visesavikappanāya kāraṇaṃ gavesitabba’’nti vuttaṃ. Evaṃ pāḷiyaṭṭhakathāsupi aḍḍhateyyahatthameva hatthapāso vutto, ṭīkācariyehi ca tadeva sampaṭicchito, tasmā aḍḍhateyyahatthabbhantare ṭhitaṃ cīvaraṃ ‘‘ima’’nti, tato bahibhūtaṃ ‘‘eta’’nti vatvā adhiṭṭhātabbaṃ.
关于“邻近住处”这一说法,是针对已经站在能够辨认所放位置的适当地方的人而说的。即使站在离那里较远的地方,只要能够辨认所放的位置,也还是应当决意。在那里,仍然以能够辨认袈裟放置的状态为准则。因为不可能辨认一个固定的地方,把袈裟放在一座精舍里,然后决意说放在另一座精舍,是不合适的。然而有些人说“即使那样决意也没有过失”,这与义注不符,应当考察。这是《疑除论》(vi. vi. ṭī. 1.469)中所说。《显义论》(sārattha. ṭī. 2.469)中则说:“所谓邻近住处,是指当天去后能够返回的地方。‘邻近住处’这一说法只是教示的标题而已,因此,辨认所放的位置后,即使站在较远处也应当决意,他们这样说。而‘辨认所放的位置’这一说法,是因为辨认所放的位置是适当的,在这里以辨认袈裟本身为准则。”在《金刚觉注》(vajira. ṭī. pārājika 469)中又说:“僧伽梨、郁多罗僧、安陀会,已决意和未决意的名称是相同的。在‘这是僧伽梨’等说法中,说的是未决意的。在‘以三衣而离宿’这一说法中,说的是已决意的。‘邻近住处’是指从行乞村落到住处,据法吉祥长老说。即使在相当远的地方也可以,据诸阿阇梨说。在《随注》中也说:‘邻近住处只是教示的标题而已,因此辨认所放的位置后,即使站在较远处也应当决意。’所谓邻近住处,是指当天去后能够返回的地方。守护不受夜离的人,不应决意站在离那里较远的地方,据说在大义注中是这样说的。有些人说:‘在衣架上放着,别人把它转放到龙牙上,不知道这件事而决意的人也没有过失,因为袈裟已被辨认的缘故。’因此,应当对照诸阿阇梨的不同主张而取用。
‘‘Sāmantavihāreti idaṃ ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇayogge ṭhitaṃ sandhāya vuttaṃ, tato dūre ṭhitampi ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhentena adhiṭṭhātabbameva. Tatthāpi cīvarassa ṭhapitabhāvasallakkhaṇameva pamāṇaṃ. Na hi sakkā niccassa ṭhānaṃ sallakkhetuṃ, ekasmiṃ vihāre ṭhapetvā tato aññasmiṃ ṭhapitanti adhiṭṭhātuṃ na vaṭṭati. Keci pana ‘tathāpi adhiṭṭhite na doso’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti, vīmaṃsitabba’’nti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.469) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) pana ‘‘sāmantavihāro nāma yattha tadaheva gantvā nivattetuṃ sakkā. Sāmantavihāreti idaṃ desanāsīsamattaṃ, tasmā ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbanti vadanti. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvāti ca idaṃ ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇaṃ anucchavikanti katvā vuttaṃ, cīvarasallakkhaṇamevettha pamāṇa’’nti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyañca (vajira. ṭī. pārājika 469) ‘‘saṅghāṭi uttarāsaṅgo antaravāsakanti adhiṭṭhitānadhiṭṭhitānaṃ samānameva nāmaṃ. ‘Ayaṃ saṅghāṭī’tiādīsu anadhiṭṭhitā vuttā. ‘Ticīvarena vippavaseyyā’ti ettha adhiṭṭhitā vuttā. Sāmantavihāreti gocaragāmato vihāreti dhammasiritthero. Dūratarepi labbhatevāti ācariyā. Anugaṇṭhipadepi ‘sāmantavihāreti desanāsīsamattaṃ, tasmā ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabba’nti vuttaṃ. Sāmantavihāro nāma yattha tadaheva gantvā nivattituṃ sakkā. Rattivippavāsaṃ rakkhantena tato dūre ṭhitaṃ adhiṭṭhātuṃ na vaṭṭati, evaṃ kira mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttanti. Keci ‘cīvaravaṃse ṭhapitaṃ añño parivattetvā nāgadante ṭhapeti, taṃ ajānitvā adhiṭṭhahantassapi ruhati cīvarassa sallakkhitattā’ti vadantī’’ti, tasmā ācariyānaṃ matabhedaṃ saṃsanditvā gahetabbaṃ.
对于“决意后存放的衣”这句话,意思是:以“资具布”这个名称来决意之后所存放的衣。正是通过这一点,用“我退还这个”来表示对资具布的退还。这也说明:持守三衣头陀支的人,如果从粪扫衣等来源得到布料,在十天之内来不及染色穿上,就应该以资具布的方式决意,然后让十天过去;否则就犯舍堕。因此《清净道论》中说:“不过从染色的时候起,就不能再存放了,否则就成了头陀支的贼。”
“应再决意”这句话,是针对想要以僧伽梨等三衣的名义来决意并受用的人说的;至于另一种情况,应该知道原先的决意就已经够了。“应再决意”这句话也表明应该作净点。“没有决意的事务”则表明也没有作净点的事务。“更大者”等语句是一切决意的共同特征。
其中,“应再决意”的特征是这样的:如果未决意的衣成为已决意衣的一部分,因为它未被决意,就算作已决意的;同样,如果已决意的衣成为未决意衣的一部分,就算作未决意的。这里不只是第二层布,第三层布等等也是如此。正如世尊所说:“诸比丘,我允许……经过修整的布料,四重僧伽梨……粪扫衣则随其所需。”
Adhiṭṭhahitvāṭhapitavatthehīti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi. Teneva ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti parikkhāracoḷassa paccuddhāraṃ dasseti, etena ca tecīvarikadhutaṅgaṃ pariharantena paṃsukūlādivasena laddhaṃ vatthaṃ dasāhabbhantare katvā rajitvā pārupitumasakkontena parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvāva dasāhamatikkamāpetabbaṃ, itarathā nissaggiyaṃ hotīti dasseti, teneva ‘‘rajitakālato pana paṭṭhāya nikkhipituṃ na vaṭṭati, dhutaṅgacoro nāma hotī’’ti visuddhimagge (visuddhi. 1.25) vuttaṃ. Puna adhiṭṭhātabbānīti idañca saṅghāṭiāditicīvaranāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmassa vasena vuttaṃ, itarassa pana purimādhiṭṭhānameva alanti veditabbaṃ. Puna adhiṭṭhātabbanti iminā kappabindupi dātabbanti dasseti. Adhiṭṭhānakiccaṃnatthīti iminā kappabindudānakiccampi natthīti dasseti, mahantataramevātiādi sabbādhiṭṭhānasādhāraṇalakkhaṇaṃ. Tattha puna adhiṭṭhātabbanti anadhiṭṭhitacīvarassa ekadesabhūtattā anadhiṭṭhitañce, adhiṭṭhitassa appabhāvena ekadesabhūtaṃ adhiṭṭhitasaṅkhameva gacchati, tathā adhiṭṭhitañce, anadhiṭṭhitassa ekadesabhūtaṃ anadhiṭṭhitasaṅkhaṃ gacchatīti lakkhaṇaṃ. Na kevalañcettha dutiyapaṭṭameva, atha kho tatiyapaṭṭādikampi. Yathāha ‘‘anujānāmi bhikkhave…pe… utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ…pe… paṃsukūle yāvadattha’’nti (mahāva. 348).
这是针对与“拳量五法”等相应的三衣尺寸而说的,所以说了“至于三衣”等话。“以资具布决意”:就是把它做成资具布之后决意。“其余比丘”:指即将说法时坐着的比丘们。因此是允许的:正如“诸比丘,我允许决意三衣,不许作分别净”这样说过,对资具布也同样说了,而且既没有说它的最高限量,也没有说数量限制。所以,把三件衣都退还之后,把这些衣作为资具布来决意并受用,是允许的——这就是这段话的意思。“这是存放之门”:这个资具布决意就是存放之门、安置之门,也就是存放多余衣物的途径——这是它的意思。怎么知道呢?当时,比丘们三衣已经具足,却还需要滤水器和袋子。在这个事例中,因为世尊开许了“诸比丘,我允许资具布”,而比丘们只有一件滤水器或一个袋子是允许的,由于并没有禁止两件或三件,所以可以确定:达到或超过分别净所允许最小量的滤水器等资具,是可行的。首先应当以三衣决意的方式来决意;之后,如果有人无法继续持守,就退还,再以资具布来决意,而不是一开始就这样说。在有结界的地方,因为存在衣不别离界的僧事,衣的别离没有过失,所以那里不难持守,因此说“在没有结界的地方则难以持守”。
Muṭṭhipañcakāditicīvarappamāṇayuttaṃ sandhāya ‘‘ticīvaraṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ katvā adhiṭṭhātuṃ. Avasesā bhikkhūti vakkhamānakāle nisinnā bhikkhū. Tasmā vaṭṭatīti yathā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ, na vikappetu’’nti (mahāva. 358) vuttaṃ, evaṃ parikkhāracoḷampi vuttaṃ, na cassa ukkaṭṭhaparicchedo vutto, na ca saṅkhāparicchedo, tasmā tīṇipi cīvarāni paccuddharitvā imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhahitvā paribhuñjituṃ vaṭṭatīti attho. Nidhānamukhametanti etaṃ parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ nidhānamukhaṃ ṭhapanamukhaṃ, atirekacīvaraṭṭhapanakāraṇanti attho. Kathaṃ ñāyatīti ce, tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ paripuṇṇaṃ hoti ticīvaraṃ, attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Etasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷaka’’nti anuññātattā bhikkhūnañca ekameva parissāvanaṃ, thavikā vā vaṭṭati, na dve vā tīṇi vāti paṭikkhepābhāvato vikappanūpagapacchimappamāṇāni, atirekappamāṇāni vā parissāvanādīni parikkhārāni kappantīti siddhaṃ. Paṭhamaṃ ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhātabbaṃ, puna pariharituṃ asakkontena paccuddharitvā parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbaṃ , na tveva āditova idaṃ vuttaṃ. Baddhasīmāya avippavāsasīmāsammutisambhavato cīvaravippavāse nevatthi dosoti na tattha dupparihāroti āha ‘‘abaddhasīmāya dupparihāra’’nti.
4545. 对于超出限量的(雨浴衣),说“未超出限量”是指截断的波逸提。此后应当退还并作分别净:从雨季后一个月之后,应当退还决意并作分别净。由此可知,决意持续到四个月的雨季月结束之后,因为如果没有退还就没有退还的因由。然而,《疑惑注》的《雨浴衣学处注释》中说:“雨浴衣在雨季月过去时,以及在因止痒衣等疾病平息时,也会舍弃决意。”这在《一切欢喜》中没有,在《附随注》中“在冬季犯过,不在夏季”之处也没有这样说。在咖提咖月满月日的第二天,穿着已作分别净而存放的雨浴衣,在冬季犯过。不过,《库伦达》中说:“在咖提咖满月日未退还,在冬季犯过”,这也说得对。因为说:“四个月中作决意,此后作分别净。”其中,《大注》说是因穿着而犯恶作,《库伦达注》则说是因未退还而犯,因此依《库伦达》所说,可知雨浴衣即使过了雨季,决意也不会舍弃。而在舍弃决意的各种情形中,因雨季月结束和疾病消除而舍弃,在《本母注》中也没有提到,所以应当依《一切欢喜》中所载的方式,了解决意持续到退还为止。
45. Atirittappamāṇāya chedanakaṃ pācittiyanti āha ‘‘anatirittappamāṇā’’ti. Tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbāti vassikamāsato paraṃ adhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vikappetabbā, iminā catunnaṃ vassikamāsānaṃ upari adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhatīti viññāyati, asato paccuddharāyogā, yañca mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi kaṇḍupaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahantī’’ti vuttaṃ, taṃ samantapāsādikāyaṃ natthi, parivāraṭṭhakathāyañca ‘‘atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe’’ti ettha na taṃ vuttaṃ, kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. ‘‘Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti hi vuttaṃ. Tattha mahāaṭṭhakathāyaṃ nivāsanapaccayā dukkaṭaṃ vuttaṃ, kurundaṭṭhakathāyaṃ pana apaccuddhārapaccayā, tasmā kurundiyaṃ vuttanayenapi vassikasāṭikā vassānātikkamepi adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti paññāyati. Adhiṭṭhānavijahanesu ca vassānamāsaābādhānaṃ vigame vijahanaṃ mātikāṭṭhakathāyampi na uddhaṭaṃ, tasmā samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) āgatanayena yāva paccuddhārā adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhatīti gahetabbaṃ.
因为沐浴已被允许,所以说“这件衣即使只是颜色不同,也可以使用”。而“两件则不可用”这句话,是在说明:对僧伽梨等衣来说,第二件不能另作决意,否则就成了多余之衣。《大筏疏》中针对不以衣的方式受用的情况,说“无犯”,就像为坐卧处受用而布施的敷具一样。至于说“敷具也应当决意”,这并不限于只作坐卧处之用,因为它已被纳入九种衣中,所以应当以自己的名义决意后存放,像资具布那样,随宜分配使用,应当这样理解。披风、外衣等,在世间也以敷具等名称来称呼,所以把它们从“为坐卧资具而布施的敷具”中分开另说。如果在最后又得到了另一件雨季衣,就应当舍掉前一件雨季衣,作说净后,再作决意,诸师是这样说的。
Nahānatthāya anuññātattā ‘‘vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Dve pana na vaṭṭantīti iminā saṅghāṭiādīsupi dutiyaadhiṭṭhānaṃ na ruhati, taṃ atirekacīvaraṃ hotīti dasseti. Mahāpaccariyaṃ cīvaravasena paribhogakiccassa abhāvaṃ sandhāya ‘‘anāpattī’’ti vuttā senāsanaparibhogatthāya dinnapaccattharaṇe viya. Yaṃ pana ‘‘paccattharaṇampi adhiṭṭhātabba’’nti vuttaṃ, taṃ senāsanatthāyevāti niyamitaṃ na hoti navasu cīvaresu gahitattā, tasmā attano nāmena adhiṭṭhahitvā nidahitvā parikkhāracoḷaṃ viya yathā tathā viniyujjitamevāti gahetabbaṃ, pāvārokojavoti imesampi paccattharaṇādinā lokepi voharaṇato senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇato visuṃ gahaṇaṃ kataṃ. Sace avasāne aparāvassikasāṭikā uppannā hoti, purimavassikasāṭikaṃ paccuddharitvā vikappetvā adhiṭṭhātabbāti vadanti.
坐具应当符合尺寸:按照“长二善逝拃,宽一拃半,缘一拃”这个标准来符合尺寸。若按中等身材人的手,也就是木匠手来算,长是三手,宽是二手加六指,缘是一手加一拃。如今按常人自然手来算,长是四手加一拃,宽是三手加九指,缘是二手加六指。少于这个尺寸可以用,超过就不行,因为律中说“超过这个尺寸,要截断,犯波逸提”。
疥疮衣应当符合尺寸:依据“长四善逝拃,横宽二拃”的说法,符合所说的这个尺寸。若按木匠手来算,长是六手,宽是三手。如今按常人自然手来算,长是九手,横宽是四手加一拃,应当这样理解。
可作说净的最小衣量的资具布:这里所谓可作说净的最小衣量,按善逝指来算,长是八指,横宽是四指;按木匠手来算,长是一手,横宽是一拃的量;如今按常人自然手来算,长是一手加一拃,横宽是一拃加六指的量。所以说“它的尺寸”等等。
Nisīdanamhi pamāṇayuttanti ‘‘dīghato sugatavidatthiyā dve vidatthiyo, vitthārato diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthī’’tiiminā pamāṇena yuttaṃ, taṃ pana majjhimapurisahatthasaṅkhātena vaḍḍhakīhatthena dīghato tihatthaṃ hoti, vitthārato chaḷaṅgulādhikadvihatthaṃ, dasā vidatthādhikahatthaṃ, idāni manussānaṃ pakatihatthena dīghato vidatthādhikacatuhatthaṃ hoti, vitthārato navaṅgulādhikatihatthaṃ, dasā chaḷaṅgulādhikadvihatthā, tato ūnaṃ vaṭṭati, na adhikaṃ ‘‘taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiya’’nti (pāci. 533) vuttattā. Kaṇḍupaṭicchādiyā pamāṇikāti ‘‘dīghato catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti (pāci. 538) vuttattā evaṃ vuttappamāṇayuttā, sā pana vaḍḍhakīhatthena dīghato chahatthā hoti, vitthārato tihatthā, idāni pakatihatthena pana dīghato navahatthā hoti, tiriyato vidatthādhikacatuhatthāti veditabbā. Vikappanūpagapacchimacīvarappamāṇaṃ parikkhāracoḷanti ettha pana vikappanūpagapacchimacīvarappamāṇaṃ nāma sugataṅgulena dīghato aṭṭhaṅgulaṃ hoti, tiriyato caturaṅgulaṃ, vaḍḍhakīhatthena dīghato ekahatthaṃ hoti, tiriyato vidatthippamāṇaṃ, idāni pakatihatthena pana dīghato vidatthādhikahatthaṃ hoti, tiriyato chaḷaṅgulādhikavidatthippamāṇaṃ. Tenāha ‘‘tassa pamāṇa’’ntiādi.
在“为药物用”等句子里,是针对已经从自己所有权中舍出而放置的东西,才说“即使没有决意也没有罪”。意思是:区分“这是为药物用,这是为母亲用”,把它从自己的所有权中舍出并放置的人,不需要再做决意。但如果是怀着“我要用这个换药,我要把这个给母亲”的想法而放置,那就必须决意,诸师这样说。关于“为坐卧资具而布施的敷具”:这里有人说,没有穿、没有披,只是铺在床上、椅子上受用的敷具,即使还是自己的东西,也可以不作决意。但下文没有差别地说“敷具也必须决意”,所以自己所有的敷具就必须决意,这是我们的主张,应当审察后接受。“在织机上还织着时就应决意”,是说后来超出的部分已经属于被决意过的了,不需要再作决意。但如果已经标出界限,中间又有超出的,有人说应当再作决意。“这就是方法”,意思是在可供说净的量上,还在织机上织着时就应决意。
Bhesajjatthāyātiādīsu attano santakabhāvato mocetvā ṭhapitaṃ sandhāya ‘‘anadhiṭṭhitepi natthi āpattī’’ti vuttaṃ, ‘‘idaṃ bhesajjatthāya, idaṃ mātuyā’’ti vibhajitvā sakasantakabhāvato mocetvā ṭhapentena adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti adhippāyo. ‘‘Iminā bhesajjaṃ cetāpessāmi, idaṃ mātuyā dassāmī’’ti ṭhapentena pana adhiṭṭhātabbamevāti vadanti. Senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇeti ettha anivāsetvā apārupitvā kevalaṃ mañcapīṭhesuyeva attharitvā paribhuñjiyamānaṃ paccattharaṇaṃ attano santakampi anadhiṭṭhātuṃ vaṭṭatīti vadanti, heṭṭhā pana paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbamevāti avisesena vuttattā attano santakaṃ adhiṭṭhātabbamevāti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbanti ettha pacchā vītaṭṭhānaṃ adhiṭṭhitameva hoti, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Sace pana paricchedaṃ dassetvā antarantarā vītaṃ hoti, puna adhiṭṭhātabbanti vadanti. Eseva nayoti vikappanūpagappamāṇamatte vīte tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbanti attho.
4646. “由还俗”这句话,在三部结集(ganthipade)中都解释为“不舍学而趣向在家状态”。这种解释是合理的,因为就像把衣服布施给别人一样,仅仅因为对衣服没有执著,就已经舍弃了对它的决意。
不过,有些人这样理解:“由还俗”就是指“由比丘尼趣向在家状态”,并且说:“比丘即使还俗,只要还没有舍学,他就仍然是比丘,不会失去决意。”这种说法不应采纳,因为原文并没有特别限定说“由比丘尼还俗”。比丘尼趣向在家状态时失去决意,这不需要另外说明,因为她一旦还俗就已经不是沙门女了。而“由舍学”这句话,是为了说明:如果一个人还保持着比丘的身份特征却舍了学,那么即使穿在身上的衣也会失去决意。这是《萨罗他迪波尼》(sāratthadīpanī)中的说法。
而在《除疑复注》(vimativinodanī)中则说:“‘由还俗’这句话,是针对犯了最后罪(antimavatthu)却仍自称比丘的人、投向外道的人,以及比丘尼——因为对比丘尼身份不再执著,所以取了在家相或外道相——而说的。有人说这是指不舍学而趣向在家状态,这不合理,因为那时他仍然是具足戒者,衣也还是他的所有物,却已经失去了(决意)。”这样看来,这两种说法似乎互相矛盾。
46.‘‘Hīnāyāvattanenāti ‘sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanenā’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ yuttaṃ aññassa dāne viya cīvare nirālayabhāveneva pariccattattā. Keci pana ‘hīnāyāvattanenāti bhikkhuniyā gihibhāvūpagamanenevāti etamatthaṃ gahetvā bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘bhikkhuniyā hīnāyāvattanenā’ti visesetvā avuttattā. Bhikkhuniyā hi gihibhāvūpagamanena adhiṭṭhānavijahanaṃ visuṃ vattabbaṃ natthi tassā vibbhamaneneva assamaṇībhāvato. Sikkhāpaccakkhānenāti pana idaṃ sace bhikkhuliṅge ṭhitova sikkhaṃ paccakkhāti, tassa kāyalaggampi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti dassanatthaṃ vutta’’nti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.469) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.469) pana ‘‘hīnāyāvattanenāti idaṃ antimavatthuṃ ajjhāpajjitvā bhikkhupaṭiññāya ṭhitassa ceva titthiyapakkantassa ca bhikkhuniyā ca bhikkhunibhāve nirapekkhatāya gihiliṅgatitthiyaliṅgaggahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanaṃ sandhāya vuttanti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ, tadāpi tassa upasampannattā cīvarassa ca tassa santakattā vijahanato’’ti vuttaṃ, iti imāni dve vacanāni aññamaññaviruddhāni hutvā dissanti.
不过在注疏里,因为另外分别说到“由还俗”和“由舍学”,所以意思看来是这样:当人还俗时,即使没有舍学,衣也会失去决意;当人舍学时,即使没有还俗,衣也会失去决意。因此,不舍学而只是趣向在家状态的人,虽然还有比丘身份,衣也还属于他,但依“由还俗”的说法,单凭趣向在家状态就会失去决意,就像改变形相时那样。没有趣向在家状态而只是舍学的人,虽然还保持比丘形相,衣也还属于他,但依“由舍学”的说法,单凭舍学就会失去决意,就像被驱摈时那样。所以,不论比丘还是比丘尼,只要以“我要还俗”的心取了在家人的形相,衣就失去决意。而由舍学使衣失去决意,只适用于比丘,因为比丘尼没有舍学这回事,这是我们的主张。至于犯最后事的人、投向外道的人,他们的衣失去决意,因为注疏中没有提到,而且他们也没有“还俗”这种说法,所以应当另外考察。
Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘hīnāyāvattanena sikkhāpaccakkhānenā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.469) visuṃ vuttattā hīnāyāvattante sati sikkhaṃ appaccakkhantepi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, sikkhaṃ paccakkhante sati hīnāya anāvattantepīti adhippāyo dissati, tasmā sikkhaṃ appaccakkhāya kevalaṃ gihibhāvaṃ upagacchantassa kiñcāpi bhikkhubhāvo atthi, cīvarassa ca tassa santakattā vijahanaṃ, tathāpi ‘‘hīnāyāvattanenā’’ti vuttattā gihibhāvūpagamaneneva adhiṭṭhānavijahanaṃ siyā yathā taṃ liṅgaparivattanena. Gihibhāvaṃ anupagantvā ca kevalaṃ sikkhāpaccakkhānaṃ karontassa kiñcāpi bhikkhuliṅgaṃ atthi, cīvarassa ca tassa santakattā vijahanaṃ, tathāpi ‘‘sikkhāpaccakkhānenā’’ti vuttattā sikkhāpaccakkhāneneva adhiṭṭhānavijahanaṃ siyā yathā taṃ paccuddharaṇe, tasmā bhikkhu vā hotu bhikkhunī vā, hīnāyāvattissāmīti cittena gihiliṅgaggahaṇena cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati. Sikkhāpaccakkhānena pana bhikkhusseva cīvaraṃ bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānābhāvāti ayamamhākaṃ khanti. Antimavatthuajjhāpannakatitthiyapakkantakānaṃ pana cīvarassa adhiṭṭhānavijahanaṃ aṭṭhakathāyaṃ anāgatattā tesañca hīnāyāvattānavohārābhāvā vicāretabbaṃ.
“以小指甲”是在说明下界。“此岸与彼岸”这里说的是:内部的孔会破坏决意,外部的孔不会破坏。那要怎么理解内与外的分别呢?就像一条河划分出一片地方,人们居住那一侧的岸边叫此岸,另一侧的岸边叫彼岸。同样,对比丘来说,穿衣服、披衣服时所依的那个位置,也就是衣服的中间部分,按前面说的维达提等尺寸所量的范围内,叫内;衣服的边缘位置叫外。或者按世间的说法,就像说“把衣服的内侧当使用面、外侧当边缘来放置”时,比丘面前那一侧叫内,另一侧叫外。同样,比丘穿披时所依的位置叫内,其余的叫外。这样,从教法方面也应理解内与外的分别。正因为如此,如果有人先在薄弱处打一个结,然后把薄弱处剪断拿走,决意并不会被破坏。在整块布上旋转裁剪时,也是同样的道理。这就说明了在整件衣服上,决意被破坏和不被破坏的情况。因此《除疑复注》中说:“‘这就是方法’这句话,是用它来涵盖这样的意思:在符合尺寸的衣服上,无论哪里出现孔,决意就会舍弃等等。”
Kaniṭṭhaṅgulinakhavasenāti heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti. Orato paratoti ettha ca ‘‘orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, parato na bhindatī’’ti vuttaṃ. Kathaṃ oraparabhāvo veditabboti? Yathā nadīparicchinne padese manussānaṃ vasanadisābhāge tīraṃ orimaṃ nāma hoti, itaradisābhāge tīraṃ pārimaṃ nāma, tathā bhikkhūnaṃ nivāsanapārupanaṭṭhānabhūtaṃ cīvarassa majjhaṭṭhānaṃ yathāvuttavidatthiādippamāṇassa padesassa oraṃ nāma, cīvarapariyantaṭṭhānaṃ paraṃ nāma, iti lokato vā yathā ca orato bhogaṃ parato antaṃ katvā cīvaraṃ ṭhapetabbanti vutte bhikkhuno abhimukhaṭṭhānaṃ oraṃ nāma, itaraṭṭhānaṃ paraṃ nāma, evaṃ bhikkhūnaṃ nivāsanapārupanaṭṭhānaṃ oraṃ nāma, itaraṃ paraṃ nāma. Evaṃ sāsanato vā oraparabhāvo veditabbo. Teneva yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayoti sakalasmiṃ cīvare adhiṭṭhānabhijjanābhijjanabhāvo dassito. Tena vuttaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.469) ‘‘esa nayoti iminā pamāṇayuttesu yattha katthaci chidde adhiṭṭhānaṃ vijahatītiādiatthaṃ saṅgaṇhātī’’ti.
小衣:从五拳等尺寸来说,只要不小于那个最低标准,就是小衣。或把大的做成小的:这里的意思是,在三衣的四边,如果在一个地方剪裁,而那个地方的孔不算舍弃了决意,那么从四周剪小它时,决意就不会失去。不过《除疑复注》里说:或把大的做成小的,这里是指把极大的衣做成符合五拳等最低标准,即使从四周剪裁,在剪的时候,被剪掉的部分不算作孔,所以决意不会失去,这样就能成立,而且和“缝好后再剪,不会破裂”的说法一致。至于资具布,如果做得比可分配的最终标准还小,那孔就会舍弃决意,因为决意没有依托;应知道那些布必须重新缝好、重新决意。另有人主张:雨浴衣剪成两半时,即使每一半都达到最终标准,决意也只留在其中一半上,不在另一半上,两半都不被允许。因此,坐具、疥疮衣等也是同样的规则。
Khuddakaṃ cīvaranti muṭṭhipañcakādibhedappamāṇato anūnameva khuddakacīvaraṃ. Mahantaṃ vā khuddakaṃ karotīti ettha tiṇṇaṃ cīvarānaṃ catūsu passesu yasmiṃ padese chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tasmiṃ padese samantato chinditvā khuddakaṃ karontassa adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti adhippāyo. Vimativinodaniyaṃ pana vuttaṃ ‘‘mahantaṃ vā khuddakaṃ vā karotīti ettha atimahantaṃ cīvaraṃ muṭṭhipañcakādipacchimappamāṇayuttaṃ katvā samantato chindanenapi vicchindanakāle chijjamānaṭṭhānaṃ chiddasaṅkhaṃ na gacchati, adhiṭṭhānaṃ na vijahati evāti sijjhati, ‘ghaṭetvā chindati na bhijjatī’ti vacanena ca sameti. Parikkhāracoḷaṃ pana vikappanūpagapacchimappamāṇato ūnaṃ katvā chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati adhiṭṭhānassa anissayattā, tāni puna baddhāni ghaṭitāni puna adhiṭṭhātabbamevāti veditabbaṃ. Keci pana ‘vassikasāṭikacīvare dvidhā chinne yadipi ekekaṃ khaṇḍaṃ pacchimappamāṇaṃ hoti, ekasmiṃyeva khaṇḍe adhiṭṭhānaṃ tiṭṭhati, na itarasmiṃ, dve pana na vaṭṭantī’ti vuttattā nisīdanakaṇḍupaṭicchādīsupi eseva nayoti vadantī’’ti.
4747. “当面进行”中的“当面”,是面对面、针对个人的说法,同时也是分配一事的限定语。因此,有人即使把“当面”理解为处所格意义上的从格,也能说通,意思是“面向”。或者,以当面——也就是用自己的言语——来进行分配,这叫“当面分配”;以背对的方式来进行分配,叫“背对分配”,这个意思也应该从工具格来理解。这样才和圣典相符。“在与不在的状态”,指近和远的状态。“仅此就足以储存”,意思是:仅凭这一点,分配的作用就已经完成,所以这件衣不成为长衣,即使超过十天也不产生舍堕。所谓“不得受用……”等等,是针对自己不取回而受用时犯波逸提,以及确定时和交付他人时犯恶作而说的。“受用等也可以”,意思是受用、交付、确定都可以。用“也”这个字,是说储存也可以。由此显示:即使做了取回,如果想把那件衣确定下来,它仍然只是已分配的衣,不是长衣;但如果想以三衣等名义来确定,那就应当确定;其他人则应只把它当作已分配的衣来受用。
47. Sammukhe pavattā sammukhāti paccattavacanaṃ, tañca vikappanāvisesanaṃ, tasmā ‘‘sammukhe’’ti bhummatthe nissakkavacanaṃ katvāpi atthaṃ vadanti, abhimukheti attho. Atha vā sammukhena attano vācāya eva vikappanā sammukhāvikappanā. Parammukhena vikappanā parammukhāvikappanāti karaṇatthenapi attho daṭṭhabbo. Ayameva pāḷiyā sameti. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭatīti ettakeneva vikappanākiccassa niṭṭhitattā atirekacīvaraṃ na hotīti dasāhātikkame nissaggiyaṃ na janetīti adhippāyo. Paribhuñjituṃ…pe… na vaṭṭatīti sayaṃ apaccuddhāraṇaparibhuñjane pācittiyaṃ, adhiṭṭhahane paresaṃ vissajjane ca dukkaṭañca sandhāya vuttaṃ. Paribhogādayopi vaṭṭantīti paribhogavissajjanaadhiṭṭhānāni vaṭṭanti. Api-saddena nidhetumpi vaṭṭatīti attho. Etena paccuddhārepi kate cīvaraṃ adhiṭṭhātukāmena vikappitacīvarameva hoti, na atirekacīvaraṃ, taṃ pana ticīvarādināmena adhiṭṭhātukāmena adhiṭṭhahitabbaṃ, itarena vikappitacīvarameva katvā paribhuñjitabbanti dasseti.
有些人却说:已经作过分配的衣,应当不取回而一直存放到受用的时候;到了受用时,才取回、作确定,然后受用。因为如果在受用之前就取回,光是取回这件事,分配就已经失效,那就成了长衣,超过十天就犯舍堕。所以,凡是不拿来受用而存放的,就应当分配。而且取回之后,应当在十天内作确定。注疏里说“从那以后受用等都可以”,这与圣典相违。
这只是他们自己的看法而已。因为圣典中概括地说“在十天内确定或分配”,又说“自己分配衣后,不取回而受用,犯波逸提”,又说“无罪:他给与,或者信任他而受用”。而且注疏里并没有显示“我取回这件衣或这个分配”这样的取回,而是说“受用我的所有物,或分发,或随宜处理”,这样并没有解除自己对物的所有权,就以受用等方式说了取回。又说“从那以后受用等也可以”,即使没有作确定,也单独说了受用和存放。所以,分配之后立即取回,不作确定,就可以受用和存放除三衣之外应当分配的衣,这看起来是一种别别的律行。再者,因为说了应当分配和取回众多钵,所以在取回时显示它们成为长钵,由此成立,因为它们当中只有一个应当作确定。因此,应当依照注疏中所说的方式来理解。
Keci pana ‘‘yaṃ vikappitacīvaraṃ, taṃ yāva paribhogakālā apaccuddharāpetvā nidahetabbaṃ, paribhogakāle pana sampatte paccuddharāpetvā adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. Yadi hi tato pubbepi paccuddharāpeyya, paccuddhāreneva vikappanāya vigatattā atirekacīvaraṃ nāma hoti, dasāhātikkame patteva nissaggiyaṃ, tasmā yaṃ aparibhuñjitvā ṭhapetabbaṃ, tadeva vikappetabbaṃ. Paccuddhāre ca kate antodasāheyeva adhiṭṭhātabbaṃ. Yañca aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) ‘tato paraṃ paribhogādi vaṭṭatī’tiādi vuttaṃ, taṃ pāḷiyā virujjhatī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattameva. Pāḷiyañhi ‘‘antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappetī’’ti (pārā. 469) ca ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya pācittiya’’nti (pāci. 373) ca ‘‘anāpatti so vā deti, tassa vā vissāsanto paribhuñjatī’’ti (pāci. 376) ca sāmaññato vuttattā, aṭṭhakathāyañca (pārā. aṭṭha. 2.469) ‘‘imaṃ cīvaraṃ vā vikappanaṃ vā paccuddharāmī’’tiādinā paccuddhāraṃ adassetvā ‘‘mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ karohī’’ti evaṃ attano santakattaṃ amocetvāva paribhogādivasena paccuddhārassa vuttattā, ‘‘tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭantī’’ti adhiṭṭhānaṃ vināpi visuṃ paribhogassa nidhānassa ca vuttattā vikappanānantarameva paccuddharāpetvā anadhiṭṭhahitvā eva ca ticīvararahitaṃ vikappanārahaṃ cīvaraṃ paribhuñjituñca nidahituñca idaṃ pāṭekkaṃ vinayakammanti khāyati. Apica bahūnaṃ pattānaṃ vikappetuṃ paccuddharetuñca vuttattā paccuddhāre tesaṃ atirekapattatā dassitāti sijjhati tesu ekasseva adhiṭṭhātabbato, tasmā aṭṭhakathāyaṃ āgatanayeneva gahetabbaṃ.
“朋友”是指关系牢固的朋友。“相识”是指仅仅见过面,并不是关系牢固的朋友。“不通晓规定”是指:在这样分配之后,应当紧接着这样取回,他却不懂这套律仪做法,所以说“不懂取回”。由此也可以知道:“分配之后,应当紧接着取回。”所谓“已分配的分配”,其用意就像“已确定的确定”一样。
Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamatto, na daḷhamitto. Paññattikovido na hotīti evaṃ vikappite anantarameva evaṃ paccuddharitabbanti vinayakammaṃ na jānāti. Tenāha ‘‘na jānāti paccuddharitu’’nti. Imināpi cetaṃ veditabbaṃ ‘‘vikappanāsamanantarameva paccuddhāro kātabbo’’ti. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭatīti adhiṭṭhitaadhiṭṭhānaṃ viyāti adhippāyo.
4848. 这样说明了衣的确定与分配方式之后,现在要说明钵的确定与分配方式,所以说“然而于钵”等语。其中,因为食物落进这里面,所以叫钵,它是胜者教法中比丘食器的一个特定名称。正如所说:“钵,在翼、在叶、在器皿、在去处,共有三义。”这里指的是钵。“然而”是表示转向另一方面的不变词。“方式”是指确定与分配的方式。应当知道,这里将要宣说的钵的确定与分配方式,与前面所说的衣的确定与分配方式不同,这是上下文连接。确定钵的时候,应当是符合规定大小的钵,而不是不符合规定大小的钵,这是内容上的关联。以此表明,对于尺寸不足或超过规定的钵,确定不能成立,因此这类钵应当以器皿受用的方式来使用。因为后文将说:“这些应以器皿受用的方式来受用,不适合确定,不适合分配。”
48. Evaṃ cīvare adhiṭṭhānavikappanānayaṃ dassetvā idāni patte adhiṭṭhānavikappanānayaṃ dassento ‘‘patte panā’’tiādimāha. Tattha patati piṇḍapāto etthāti patto, jinasāsanabhāvo bhikkhābhājanaviseso. Vuttañhi ‘‘pattaṃ pakkhe dale patto, bhājane so gate tisū’’ti, tasmiṃ patte. Panāti pakkhantaratthe nipāto. Nayoti adhiṭṭhānavikappanānayo. Cīvare vuttaadhiṭṭhānavikappanānayato aññabhūto ayaṃ vakkhamāno patte adhiṭṭhānavikappanānayo veditabboti yojanā. Pattaṃ adhiṭṭhahantena pamāṇayuttova adhiṭṭhātabbo, na appamāṇayuttoti sambandho. Tena pamāṇato ūnādhike patte adhiṭṭhānaṃ na ruhati, tasmā tādisaṃ pattaṃ bhājanaparibhogena paribhuñjitabbanti dasseti. Vakkhati hi ‘‘ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānūpagā na vikappanūpagā’’ti.
“二摩揭陀量器”在这里,所谓摩揭陀量器,是指用摩揭陀的秤来称,能装十三巴拉半水的量器。在斯里兰卡,它比当地常用量器小,但比达米拉量器大。《一切欢喜》里就是这样说的:“所谓摩揭陀量器,是十三巴拉半,这是安达卡注疏里说的。在斯里兰卡,常用量器大,达米拉量器小,合起来等于摩揭陀量器的量,用那个摩揭陀量器来算,两个半摩揭陀量器等于一个斯里兰卡量器,这是大注疏里说的。”另一种说法是,所谓摩揭陀量器,是指能装五库杜瓦、一握以及一握的三分之一。这在《精义疏》里就是这样说的:“所谓摩揭陀量器,有人说是一百六巴拉。另一些人说是‘一百八巴拉’。其中,按前者的主张,以一百三巴拉为一摩揭陀量器,则两量器为一摩揭陀量器。按后者的主张,以一百四巴拉为一摩揭陀量器,则两量器为一摩揭陀量器。然而,阿阇梨法护长老说:通常四握为一库杜瓦,四库杜瓦为一那利,以那利来算,十六那利为一斗,而那以摩揭陀量器来算,则是十二那利。因此,按那个方式,所谓摩揭陀量器,应当知道是能装五库杜瓦、一握以及一握的三分之一。”这里,“库杜瓦”就是巴萨多。这在《阿毗达尼灯》里就是这样说的——
Dve magadhanāḷiyoti ettha magadhanāḷi nāma yā māgadhikāya tulāya aḍḍhaterasapalaparimitaṃ udakaṃ gaṇhāti. Sīhaḷadīpe pakatināḷito khuddakā hoti, damiḷanāḷito pana mahantā. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.602) ‘‘magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalā hotīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sīhaḷadīpe pakatināḷi mahantā, damiḷanāḷi khuddakā, magadhanāḷipamāṇayuttā, tāya magadhanāḷiyā diyaḍḍhanāḷi ekā sīhaḷanāḷi hotīti mahāaṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti. Atha vā magadhanāḷi nāma yā pañca kuḍuvāni ekañca muṭṭhiṃ ekāya ca muṭṭhiyā tatiyabhāgaṃ gaṇhāti. Vuttañhetaṃ sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.598-602) ‘‘magadhanāḷi nāma chapasatā nāḷīti keci. ‘Aṭṭhapasatā’ti apare. Tattha purimānaṃ matena tipasatāya nāḷiyā dve nāḷiyo ekā magadhanāḷi hoti. Pacchimānaṃ catupasatāya nāḷiyā dve nāḷiyo ekā magadhanāḷi. Ācariyadhammapālattherena pana pakatiyā catumuṭṭhikaṃ kuḍuvaṃ, catukuḍuvaṃ nāḷikaṃ, tāya nāḷiyā soḷasa nāḷiyo doṇaṃ, taṃ pana magadhanāḷiyā dvādasa nāḷiyo hontīti vuttaṃ, tasmā tena nayena magadhanāḷi nāma pañca kuḍuvāni ekañca muṭṭhiṃ ekāya muṭṭhiyā tatiyabhāgañca gaṇhātīti veditabba’’nti. Tattha kuḍuvoti pasato. Vuttañhi abhidhānappadīpikāyaṃ –
一个库杜瓦,就是巴萨多。
你的四钵他应当存在;
阿拉卡有四种钵他。
一斗那等于四阿罗迦。
‘‘Kuḍuvo pasato eko; Pattho te caturo siyuṃ; Āḷhako caturo patthā; Doṇaṃ vā caturāḷhaka’’nti.
或者,所谓“摩揭陀纳利”,是指它能装下四库杜瓦制纳利的四倍。关于这一点,《除疑复注》里已经说过:“‘达弥拉纳利’是就旧制的纳利而言。这种纳利以四握为一库杜瓦,八库杜瓦为一纳利;用这种纳利来衡量,两纳利等于一摩揭陀纳利。不过他们说,旧制的僧伽罗纳利能装三纳利。”按照他们的主张,现在通行的四库杜瓦达弥拉纳利就等于四纳利的摩揭陀纳利。因此,摩揭陀纳利的一半,就是旧达弥拉纳利所说的“巴塔”。这样一来,所谓“小钵”就是巴塔钵,能装巴塔饭,这与圣典的说法正好吻合。世俗中也说:
Atha vā magadhanāḷi nāma yā catukuḍuvāya nāḷiyā catasso nāḷiyo gaṇhāti. Vuttañhetaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.602) ‘‘damiḷanāḷīti purāṇakanāḷiṃ sandhāya vuttaṃ. Sā ca catumuṭṭhikehi kuḍuvehi aṭṭhakuḍuvā, tāya nāḷiyā dve nāḷiyo magadhanāḷi gaṇhāti, purāṇā pana sīhaḷanāḷi tisso nāḷiyo gaṇhātīti vadanti, tesaṃ matena magadhanāḷi idāni vattamānāya catukuḍuvāya damiḷanāḷiyā catunāḷikā hoti, tato magadhanāḷito upaḍḍhañca purāṇadamiḷanāḷisaṅkhātaṃ patthaṃ nāma hoti, etena ca omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhātīti pāḷivacanaṃ sameti. Lokiyehipi –
世间和摩揭陀两种巴塔,这里举出这两种。
世间秤是十六巴拉,摩揭陀秤是它的两倍,这是公认的看法。
‘Lokiyaṃ magadhañceti, patthadvayamudāhaṭaṃ; Lokiyaṃ soḷasapalaṃ, māgadhaṃ diguṇaṃ mata’nti. (vi. vi. ṭī. 1.602) –
这样,在世间,以那利为标准,摩揭陀那利是它的两倍,这一点已经显示出来了。如果这样来理解,那么“小钵者”和“只取维持生命之量的饭食者”这两种情况也就能成立。因为不可能用容量少于八库杜瓦的钵,去找不堆尖的、平量的施食来维持生命。正因如此,《毗兰若犍度注》中说:“所谓一钵的量,就是一那利的量,够一个人维持生命。”在《本生注》中也说:“一钵饭不够两个人吃”,又说“给一个人,够两个人甚至三个人吃”,所以这里应该按照所说的方式来理解。“每一团食相应”:就是饭的四分之一量。因为《中部·梵摩经注》中说:“所谓配菜的量,就是饭的四分之一。”“以饭为去处者”:是指那些以饭的去处为去处的众生。所谓去处,就是空间;因为饭有进入其中的性质,所以饭的空间就是它们的空间,意思是它们不会去寻找自己另外的空间。“以容器之使用”:就是取水等使用容器的方式。
Evaṃ loke nāḷiyā magadhanāḷi diguṇāti dassitā. Evañca gayhamāne omakapattassa ca yāpanamattodanagāhikā ca siddhā hoti. Na hi sakkā aṭṭhakuḍuvato ūnodanagāhinā pattena athūpīkataṃ piṇḍapātaṃ pariyesitvā yāpetuṃ. Teneva vuttaṃ verañjakaṇḍaṭṭhakathāyaṃ ‘pattho nāma nāḷimattaṃ hoti, ekassa purisassa alaṃ yāpanāyā’ti’’. Vuttampi hetaṃ jātakaṭṭhakathāyaṃ (jā. aṭṭha. 5.21.192) ‘‘patthodano nālamayaṃ duvinna’’nti, ‘‘ekassa dinnaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ pahotī’’ti ca, tasmā idha vuttanayānusārena gahetabbanti. Ālopassa ālopassa anurūpanti odanassa catubhāgamattaṃ. Vuttañhetaṃ majjhimanikāye brahmāyusuttasaṃvaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.387) ‘‘byañjanassa mattā nāma odanacatutthabhāgo’’ti. Odanagatikānīti odanassa gati gati yesaṃ tāni odanagatikāni. Gatīti ca okāso odanassa antopavisanasīlattā odanassa okāsoyeva tesaṃ okāso hoti, na aññaṃ attano okāsaṃ gavesantīti attho. Bhājanaparibhogenāti udakāharaṇādinā bhājanaparibhogena.
像这样,从大小规格上说明了适合决意、适合分配的钵之后,现在为了从烧制和根本两方面来说明它,说了“即使是量相应者”等话。其中,“铁钵由五次烧制而成”:并不是只经过铁匠的烧制就算数,为了让铁钵呈现适合沙门的青黑色,还要用各种材料反复烧炼;因为铁钵非常坚硬,所以连同铁匠的烧制一起,总共经过五次烧制,才能呈现适合沙门的青黑色。“陶钵由两次烧制而成”,这里道理也一样。不过陶钵质地较软,所以连同陶工的烧制一起,总共经过两次烧制,也能呈现适合沙门的青黑色。只有这样制作过的钵,才适合决意、适合分配;没有这样制作过的不行。因此后面会说:“在烧制和根本上都妥善完成时,才适合决意;凡是适合决意的,就适合分配。”所以,不论钵已经到手还是尚未到手,都应当决意、应当分配——这就说明:即使钵放在远处,也可以决意、可以分配,只要心里确认它放置的地方就够了,这就是量的标准。现在为了详细展开这个意思,说了“如果”等话。“如果”这个词是用来表示详细展开的。其中,“烧制好之后我将放置”,这是针对烧成黑色而言的。
Evaṃ pamāṇato adhiṭṭhānūpagavikappanūpagapattaṃ dassetvā idāni pākato mūlato ca taṃ dassetuṃ ‘‘pamāṇayuttānampī’’tiādimāha. Tattha ayopatto pañcahi pākehi pattoti kammārapakkaṃyeva anadhiṭṭhahitvā samaṇasāruppanīlavaṇṇakaraṇatthāya punappunaṃ nānāsambhārehi pacitabbo, ayopattassa atikakkhaḷattā kammārapākena saddhiṃ pañcavārapakkoyeva samaṇasāruppanīlavaṇṇo hoti. Mattikāpatto dvīhi pākehi pakkoti etthāpi eseva nayo. Tassa pana mudukattā kumbhakārakapākena saddhiṃ dvivārapakkopi samaṇasāruppanīlavaṇṇo hoti. Evaṃ katoyeva hi patto adhiṭṭhānūpago vikappanūpago ca hoti, nākato. Tena vakkhati ‘‘pāke ca mūle ca suniṭṭhiteyeva adhiṭṭhānūpago hoti. Yo adhiṭṭhānūpago, sveva vikappanūpago’’ti (vi. saṅga. aṭṭha. 48). So hatthaṃ āgatopi anāgatopi adhiṭṭhātabbo vikappetabboti etena dūre ṭhitampi adhiṭṭhātuṃ vikappetuñca labhati, ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇameva pamāṇanti dasseti. Idāni tamevatthaṃ vitthāretumāha ‘‘yadi hī’’tiādi. Hi-saddo vitthārajotako. Tattha pacitvā ṭhapessāmīti kāḷavaṇṇapākaṃ sandhāya vuttaṃ.
现在为了说明对钵的决意,说了“其中,钵有两种决意”等话。其中,“在周围住处”这句话是举例来说的,即使放在更远的地方,也还是应当决意。“观察所放置的地方”这句话也只是方便说法,在这里,以观察到钵本身为准。
Idāni pattādhiṭṭhānaṃ dassetumāha ‘‘tattha dve pattassa adhiṭṭhānā’’tiādi. Tattha sāmantavihāreti idaṃ upalakkhaṇavasena vuttaṃ, tato dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbameva. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvāti idampi upacāramattaṃ, pattasallakkhaṇamevettha pamāṇaṃ.
现在为了说明舍弃决意的情况,说了“如此不放逸者”等话。其中,“钵上有孔”,是指从钵口边缘往下大约两指宽的地方开始,无论在哪里有孔。
Idāni adhiṭṭhānavijahanaṃ dassetuṃ ‘‘evaṃ appamattassa’’tyādimāha. Tattha patte vā chiddaṃ hotīti mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulamattokāsato paṭṭhāya yattha katthaci chiddaṃ hoti.
关于七种谷物:
Sattannaṃdhaññānanti –
稻、稻谷和稗子;
小麦、稗子、大麦;
粟就是七种谷物。
野稻等则是它的不同种类。
‘‘Sāli vīhi ca kudrūso; Godhūmo varako yavo; Kaṅgūti satta dhaññāni; Nīvārādī tu tabbhidā’’ti. –
对于所说的七种谷物。
Vuttānaṃ sattavidhānaṃ dhaññānaṃ.
49这样说明了钵的决意之后,现在为了说明钵的分配,而说“于分配中”等语。这应当依照衣的分配中所说的方式来理解。
49. Evaṃ pattādhiṭṭhānaṃ dassetvā idāni pattavikappanaṃ dassetuṃ ‘‘vikappane panā’’tiādimāha. Taṃ cīvaravikappane vuttanayeneva veditabbaṃ.
50这样说明了分配的方式之后,现在为了说明钵破损时应当怎么做,而说“这样决意之后”等话。其中,通过“非钵”这个词,也说明了决意的舍弃。即使是五处缚合的钵,如果像没有完全烧成的钵那样,决意也不能成立。因为说到“或者用锡片”,所以用铜、铅等允许的金属来覆盖铁钵的孔洞是可以的,因此说“用金属圆片”。所谓“用纯净的……不允许”,是因为如果放进热食中会熔化,所以这样说。所谓“用糖浆煮过后用石粉缚合是允许”,就是把糖浆和石粉一起煮过,然后用这样煮过的石粉来缚合,这是允许的。“以不正当的使用”指以不合适的方式使用。因为世尊说过“诸比丘,我允许用承座”,所以把承座放在床、椅等任何地方,再把钵放在上面是可以的,因为放置承座的地方没有限定。他们是这么说的。
50. Evaṃ vikappanānayaṃ dassetvā idāni patte bhinne kattabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘evaṃ adhiṭṭhahitvā’’iccādi. Tattha apattoti iminā adhiṭṭhānavijahanampi dasseti. Pañcabandhanepi patte aparipuṇṇapāke patte viya adhiṭṭhānaṃ na ruhati. ‘‘Tipupaṭṭena vā’’ti vuttattā tambalohādikappiyalohehi ayopattassa chiddaṃ chādetuṃ vaṭṭati. Teneva ‘‘lohamaṇḍalakenā’’ti vuttaṃ. Suddhehi…pe… na vaṭṭatīti idaṃ uṇhabhojane pakkhitte vilīyamānattā vuttaṃ. Phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭatīti pāsāṇacuṇṇena saddhiṃ phāṇitaṃ pacitvā tathāpakkena pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭati. Aparibhogenāti ayuttaparibhogena. ‘‘Anujānāmi bhikkhave ādhāraka’’nti vuttattā mañcapīṭhādīsu yattha katthaci ādhārakaṃ ṭhapetvā tattha pattaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati ādhārakaṭṭhapanokāsassa aniyamitattāti vadanti.
如是,在作为《摘编巴利律注疏抉择》注释的《律庄严复注》中,
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre