第十九章 净地判定论
19. Kappiyabhūmivinicchayakathā
101讲完四种时段的判定之后,现在为了讲净屋的判定,就说了“四种净地”等话。其中,适合故为净,词根kappa意为能力。这些地里有内在住、内在煮的情况,所以叫“地”;四种地就是“四地”,意思是四种净屋。是哪四种呢?所以说“有呼唤界限的……乃至……应当知道”。怎么知道呢?所以说“我允许……乃至……由言语”。这是依据《药犍度》的经文说的。其中,向上之呼唤就是呼唤,呼唤为界限的净地,所以叫“有呼唤界限的”。“牛坐在这里”,所以叫“牛坐处”,“牛”字是前分词,“尼”是前缀,“坐”是词根,有行、去、住的意思。“由居士们给的”,就是“居士”,这是后分词省略的依主释。“应以羯磨语认可”,就是“认可”,这些应该这样分析。“其中”,是指在净屋的判定中。“然而即使不说彼”,是指即使不说安达迦注里所说的方式。用“也”字,也表示允许那样说。“依诸注疏所说方式而说”,是指依其余注疏所说的方式,说“我们作净屋”或“净屋”。“共通相”,是一切注疏共通的做法呼唤界限屋的相。“积”,是基础、高处之物。“从何开始”,是从砖、石或土块开始。“初砖等之下不许”,是指在初砖等下方地上安置的砖等,因为属于地的范围,说“我们作净屋”而安置,是不允许的。如果这样,埋在地里而安置的柱子,为什么说那样而安置就允许呢?所以说“然而柱……乃至……允许”。
101. Evaṃ catukālikavinicchayaṃ kathetvā idāni kappiyakuṭivinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘kappiyā catubhūmiyo’’tiādimāha. Tattha kappantīti kappiyā, kappa sāmatthiyeti dhātu. Bhavanti etāsu antovutthaantopakkānīti bhūmiyo, catasso bhūmiyo catubhūmiyo, catasso kappiyakuṭiyoti attho. Katamā tāti āha ‘‘ussāvanantikā…pe… veditabbā’’ti. Kathaṃ viññāyaticcāha ‘‘anujānāmi…pe… vacanato’’ti. Idaṃ bhesajjakkhandhakapāḷiṃ (mahāva. 295) sandhāyāha. Tattha uddhaṃ sāvanā ussāvanā, ussāvanā anto yassā kappiyabhūmiyāti ussāvanantikā. Gāvo nisīdanti etthāti gonisādikā, go-saddūpapada ni-pubbasada visaraṇagatyāvasānesūti dhātu. Gahapatīhi dinnāti gahapati, uttarapadalopatatiyātappurisoyaṃ. Kammavācāya sammannitabbāti sammutīti evamimāsaṃ viggaho kātabbo. Tatthāti kappiyakuṭivinicchaye. Taṃ pana avatvāpīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttanayaṃ avatvāpi. Pi-saddena tathāvacanampi anujānāti. Aṭṭhakathāsu vuttanayena vutteti sesaaṭṭhakathāsu vuttanayena ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vā ‘‘kappiyakuṭī’’ti vā vutte. Sādhāraṇalakkhaṇanti sabbaaṭṭhakathānaṃ sādhāraṇaṃ ussāvanantikakuṭikaraṇalakkhaṇaṃ. Cayanti adhiṭṭhānaṃ uccavatthuṃ. Yato paṭṭhāyāti yato iṭṭhakato silato mattikāpiṇḍato vā paṭṭhāya. Paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhā na vaṭṭantīti paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ patiṭṭhāpiyamānā iṭṭhakādayo bhūmigatikattā ‘‘kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vatvā patiṭṭhāpetuṃ na vaṭṭanti. Yadi evaṃ bhūmiyaṃ nikhaṇitvā ṭhapiyamānā thambhā kasmā tathā vatvā patiṭṭhāpetuṃ vaṭṭantīti āha ‘‘thambhā pana…pe… vaṭṭantī’’ti.
“属于僧团的”这句话,是就为了居住而建的僧团住所来说的。“属于比丘的”这句话,则是就为了居住而建的比丘个人住所来说的。
Saṅghasantakamevāti vāsatthāya kataṃ saṅghikasenāsanaṃ sandhāya vadati. Bhikkhusantakanti vāsatthāya eva kataṃ bhikkhussa puggalikasenāsanaṃ.
102用“口边近”这个说法,只是要表明那属于内住(界内)的恶作。
102.Mukhasannidhīti iminā antovutthadukkaṭameva dīpeti.
《除疑复注》(大品注 2.295)中这样说:即使没有说“彼”,通过“亦”这个字,也认可那样的说法。“诸注疏中”,是指除去《暗夜注疏》之外的其余注疏。“共通相”,是与《暗夜注疏》在内的一切注疏共同一致的。“积”,指基础、高处之物。“从何开始”,意思是:从砖等物开始,以“积”为起点,想要把墙建起来。“然而柱子向上升起,因此允许”,用这句话说明:砖石虽然被安置在下面,但如果从积或从地面算起,已经升起了哪怕只有一指宽的高度而停住,那么“允许”也就成立了。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.295) pana evaṃ vuttaṃ – taṃ pana avatvāpīti pi-saddena tathāvacanampi anujānāti. Aṭṭhakathāsūti andhakaṭṭhakathāvirahitāsu sesaṭṭhakathāsu. Sādhāraṇalakkhaṇanti andhakaṭṭhakathāya saha sabbaṭṭhakathānaṃ samānaṃ. Cayanti adhiṭṭhānaṃ uccavatthuṃ. Yato paṭṭhāyāti yato iṭṭhakādito paṭṭhāya cayaṃ ādiṃ katvā bhittiṃ uṭṭhāpetukāmāti attho. ‘‘Thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭantī’’ti etena iṭṭhakapāsāṇā heṭṭhā patiṭṭhāpiyamānāpi yadi cayato, bhūmito vā ekaṅgulamattampi uggatā tiṭṭhanti, vaṭṭantīti siddhaṃ hoti.
园是指以近行界划定的整个精舍。诸住所是指精舍内部诸如草屋之类僧团居住的房舍。名为精舍牛卧处就是住所牛卧处。因为诸住所虽然自己有围墙,但没有园围,所以被称为牛卧处。用半围这句话,是在显示:比那更少的围,大多数情况下就叫作无围,因此只算入无围的范畴。于此是指在半围等所围之处。因没有牛卧处,所以可以在其余三种净屋中随意建任何一种净屋。
Ārāmoti upacārasīmāparicchinno sakalo vihāro. Senāsanānīti vihārassa anto tiṇakuṭiādikāni saṅghassa nivāsagehāni. Vihāragonisādikā nāmāti senāsanagonisādikā nāma. Senāsanāni hi sayaṃ parikkhittānipi ārāmaparikkhepābhāvena ‘‘gonisādikā’’ti vuttā. ‘‘Upaḍḍhaparikkhittopī’’ti iminā tato ūnaparikkhitto yebhuyyena aparikkhitto nāma, tasmā aparikkhittasaṅkhameva gacchatīti dasseti. Etthāti upaḍḍhādiparikkhitte. Kappiyakuṭi laddhuṃ vaṭṭatīti gonisādikāya abhāvena sesakappiyakuṭīsu tīsu yā kāci kappiyakuṭi kātabbāti attho.
“他们的住处”在这里的意思是:只要还没有把为比丘们居住而建的地方交出去,就应当看作仍然属于他们。“除了精舍”是指除去为已受具足戒者居住而建的房屋。“住处”就是居住的房屋。但除此之外的布萨堂等一切不是用来居住的房屋,则不属于四种净地,而是第五种净地。因为即使是僧团所有的这类房屋,即使位于围得很好的园林中,也像露天一样,不会有在里面住宿等过失。而在任何有顶、有遮挡、足以让比丘或僧团共宿的居住房屋里,才会有在里面住宿等过失,在其他地方则没有。因此才说“然而哪些”等话。其中,“僧团的或个人的”这一说法,虽然是就比丘和比丘尼共通而言,但应当知道:比丘的僧团物与个人物,对比丘尼来说,以及比丘尼的僧团物与个人物,对比丘来说,都处于俗人所有物的地位。
Tesaṃ gehānīti ettha bhikkhūnaṃ vāsatthāya katampi yāva na denti, tāva tesaṃ santakaṃyeva bhavissatīti daṭṭhabbaṃ. Vihāraṃṭhapetvāti upasampannānaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ ṭhapetvāti attho. Gehanti nivāsagehaṃ. Tadaññaṃ pana uposathāgārādi sabbaṃ anivāsagehaṃ catukappiyabhūmivimuttā pañcamī kappiyabhūmi. Saṅghasantakepi hi etādise gehe suṭṭhu parikkhittārāmaṭṭhepi abbhokāse viya antovutthādidoso natthi. Yena kenaci channe paricchanne ca sahaseyyappahonake bhikkhussa, saṅghassa vā nivāsagehe antovutthādidoso, na aññattha. Tenāha ‘‘yaṃ panā’’tiādi. Tattha ‘‘saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā’’ti idaṃ kiñcāpi bhikkhubhikkhunīnaṃ sāmaññato vuttaṃ bhikkhūnaṃ pana saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhunīnaṃ, tāsaṃ saṅghikaṃ puggalikañca bhikkhūnaṃ gihisantakaṭṭhāne tiṭṭhatīti veditabbaṃ.
所谓“口边近”,是指只有内部藏着的过失,才会造成以入口为特征的犯戒,不是别的情形,因此才说“口边近”。
Mukhasannidhīti antosannihitadoso hi mukhappavesananimittaṃ āpattiṃ karoti, nāññathā, tasmā ‘‘mukhasannidhī’’ti (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.295) vuttoti.
在这里,处处有破裂,意思是超过一半的地方破裂了。整个屋顶都毁坏了,意思是用来遮雨的草、叶子等屋顶已经毁坏。不过,即使屋檐上方用藤条绑住的木杆还立着,它们也已经算是失去依托了。翼边圆,是指一侧三根屋檐上方铺着草叶等覆盖物的那部分屋顶。
Tattha tattha khaṇḍā hontīti upaḍḍhato adhikaṃ khaṇḍā honti. Sabbasmiṃ chadane vinaṭṭheti tiṇapaṇṇādivassaparittāyake chadane vinaṭṭhe. Gopānasīnaṃ pana upari vallīhi baddhadaṇḍesu ṭhitesupi jahitavatthukā honti eva. Pakkhapāsakamaṇḍalanti ekasmiṃ passe tiṇṇaṃ gopānasīnaṃ upari ṭhitatiṇapaṇṇādichadanaṃ vuccati.
103“把(食物)给了未受具足戒的人之后,那(食物就)……”这一段话,是在说明:即使是在不合律的小屋里住过(存放过)的食物,只要给了未受具足戒的人,就成了合律的;而且在这里,带有期待心的布施也是允许的,并不像接受(食物)那样(需要比丘亲手接受)。不过,关于内住、内煮、自煮等情形,佛陀说:“诸比丘,不应食用内住、内煮、自煮的食物。谁食用了,犯恶作罪。诸比丘,如果是内住、内煮、自煮的,食用了,犯三种恶作罪。诸比丘,如果是内住、内煮、他人煮的,食用了,犯两种恶作罪。诸比丘,如果是内住、外煮、自煮的,食用了,犯两种恶作罪。诸比丘,如果是外住、内煮、自煮的,食用了,犯两种恶作罪。诸比丘,如果是内住、外煮、他人煮的,食用了,犯恶作罪。诸比丘,如果是外住、内煮、他人煮的,食用了,犯恶作罪。诸比丘,如果是外住、外煮、自煮的,食用了,犯恶作罪。诸比丘,如果是外住、外煮、他人煮的,食用了,无罪。”由于这段经文,一种三恶作、三种二恶作、三种一恶作、一种无犯,共为八种。其中,“内住”是指在不净小屋中住过;“内煮”也是如此。 “自煮”是指任何食物比丘都不应自己烹煮。其中应当说明的,在义注中已经说过了。
103.‘‘Anupasampannassa datvā tassā’’tiādinā akappiyakuṭiyaṃ vutthampi anupasampannassa dinne kappiyaṃ hoti, sāpekkhadānañcettha vaṭṭati, paṭiggahaṇaṃ viya na hotīti dasseti. Antopakkasāmaṃpakkesu pana ‘‘na, bhikkhave, antovutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ paribhuñjitabbaṃ, yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ antopakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ sāmaṃpakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vutthaṃ bahipakkaṃ aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti (mahāva. 274) vacanato ekaṃ tirāpattikaṃ, tīṇi durāpattikāni, tīṇi ekāpattikāni, ekaṃ anāpattikanti aṭṭha honti. Tattha antovutthanti akappiyakuṭiyaṃ vutthaṃ. Antopakkepi eseva nayo. Sāmaṃpakkanti yaṃ kiñci āmisaṃ bhikkhussa pacituṃ na vaṭṭati. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva.
如是,在作为《摘编巴利律注疏抉择》注释的《律庄严复注》中,
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre