第十八章 时限的判定巴利
18. Kālikavinicchayakathā
89 像这样讲完对僧团房舍应当做的判定之后,现在为了讲四种时限的判定,而说了“时限也有四种”等话。其中,“做”就是“行”,也就是行为。“行”本身就是“时”,这是把ra音变成了la音,就像“大萨罗树”这个例子一样。这里的“时”指的是现在等行为。正如所说的:巴利
89. Evaṃ saṅghikasenāsanesu kattabbavinicchayaṃ kathetvā idāni catukālikavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘kālikānipi cattārī’’tiādimāha. Tattha karaṇaṃ kāro, kiriyā. Kāro eva kālo ra-kārassa la-kāro yathā ‘‘mahāsālo’’ti. Kāloti cettha paccuppannādikiriyā. Vuttañhi –
已经开始但还没完成的状态,是现在当下的、已彻底完成的。
过去与未来之生起未至未现前的唯作。巴利
‘‘Āraddhāniṭṭhito bhāvo, paccuppanno suniṭṭhito; Atītānāgatuppāda-mappattābhimukhā kiriyā’’ti.
这里,“时”指的是由各种行为所安立的种种时间差别,也就是以午前、一昼夜、七天、尽形寿为界限的时间差别。在各自不同的时间段里应当受用,所以叫“时分”。“亦”字表示集合,用它把“净物”和“四地”一并收进来。“四”是数量的说明,用它表明:名为“时分”的只有四种,不是三种也不是五种。这是对论母文句的含义解释。其中,在列举时,论母中说“时分也有四种”,针对这则论母文句,应当知道有四种时分,这是文句的衔接。它们是什么呢?所以说“时分”等等。时分……乃至……尽形寿,这四种事物就叫作时分,这就是它的含义。巴利
Ettha pana tassa tassa kiriyāsaṅkhātassa kālassa pabhedabhūto purebhattaekaahorattasattāhajīvikapariyantasaṅkhāto kālaviseso adhippeto. Kāle tasmiṃ tasmiṃ kālavisese paribhuñjitabbānīti kālikāni. Pi-saddo samuccayattho, tena kappiyā catubhūmiyoti samucceti. Cattārīti saṅkhyāniddeso, tena kālikāni nāma cattāri eva honti, na tīṇi na pañcāti dasseti, idaṃ mātikāpadassa atthavivaraṇaṃ. Tattha uddese yaṃ mātikāyaṃ (vi. saṅga. aṭṭha. ganthārambhakathā) ‘‘kālikānipi cattārī’’ti evaṃ vuttaṃ, ettha etasmiṃ mātikāpade cattāri kālikāni veditabbānīti yojanā. Katamāni tānīti āha ‘‘yāvakālika’’ntiādi . Yāvakālikaṃ…pe… yāvajīvikaṃ iti imāni vatthūni cattāri kālikāni nāmāti attho.
现在,为了说明这些的根据、特征和得名原因,说了“其中,午前”等话。其中,在四种时限里,凡是嚼食、噉食属于午前限,八种饮料属于夜分限,酥等五种药属于七日限,一切已接受之物属于尽形寿限,这样联系起来说明。在“凡是嚼食、噉食”这里,为了防止说得太宽泛,所以说了“午前”等限定语。午前接受之后应当受用的,就是午前限,而不是其他嚼食、噉食,这是意思。“乃至……应当受用”,是得名的原因,借此显示“直到那个时间为止”的意思,所以叫午前限。“八种饮料”这里,为了防止说得不够周全,说了“连同随顺饮料”。“乃至……应当受用”,是得名的原因,借此显示“夜分是时间”的意思,所以叫夜分限。“七日应当存放”,是得名的原因,借此显示“七日是时间”的意思,所以叫七日限。“一切已接受之物”这里,为了防止说得太宽泛,说了“除了水”。“乃至……应当受用”,是得名的原因,借此显示“直到生命存续为止是时间”的意思,所以叫尽形寿。巴利
Idāni tesaṃ vatthuñca visesanañca nāmalābhahetuñca dassento ‘‘tattha purebhatta’’ntiādimāha. Tattha tesu catūsu kālikesu yaṃ kiñci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ yāvakālikaṃ, aṭṭhavidhapānaṃ yāmakālikaṃ, sappiādipañcavidhabhesajjaṃ sattāhakālikaṃ, sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvikaṃ iti vuccatīti sambandho. Yaṃ kiñci khādanīyabhojanīyanti ettha atibyāpitaṃ pariharituṃ visesanamāha ‘‘purebhatta’’ntyādi. Purebhattaṃ paṭiggahetvā paribhuñjitabbameva yāvakālikaṃ, na aññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyantyattho. Yāva…pe… paribhuñjitabbatoti nāmalābhahetuṃ, etena yāva kālo assāti yāvakālikanti vacanatthaṃ dasseti. Aṭṭhavidhaṃ pānanti ettha abyāpitaṃ pariharitumāha ‘‘saddhiṃ anulomapānehī’’ti. Yāva…pe… tabbatoti nāmalābhahetuṃ, etena yāmo kālo assāti yāmakālikanti vacanatthaṃ dasseti. Sattāhaṃ nidhetabbatoti nāmalābhahetuṃ, etena sattāho kālo assāti sattāhakālikanti vacanatthaṃ dasseti. Sabbampi paṭiggahitanti ettha atibyāpitaṃ pariharituṃ ‘‘ṭhapetvā udaka’’ntyāha. Yāva…pe… paribhuñjitabbatoti nāmalābhahetuṃ, tena yāvajīvaṃ kālo assāti yāvajīvikanti vacanatthaṃ dasseti.
这里有人问:按照“若比丘将未授予的食物从口门吃进去,除了水和齿木之外,犯波逸提”这句话,水难道不应该是未经受持的吗?那为什么又说“除了水以外,其余一切都算已受持”呢?确实,清净的水不需要受持,但混有泥等杂质的水则需要受持,因为它包含在需要受持的东西里面,所以说“除了水”。那么这样一来,说“一切都算已受持”,岂不是把需要受持的水也包括进去了吗?确实如此。不过,如果只从水的共性来说“一切都算已受持”,由于某些水具有需要受持的性质,就可能让人以为水也属于尽形寿药。但水并不属于尽形寿药,因为清净的水不需要受持。所以这里的意思是:虽然某些水有需要受持的性质,但清净的水不需要受持,因此除去那种水之后,其余一切都算已受持,才称为尽形寿。巴利
Etthāha – ‘‘yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiya’’nti (pāci. 265) vacanato nanu udakaṃ appaṭiggahitabbaṃ, atha kasmā ‘‘ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbampi paṭiggahita’’nti vuttanti? Saccaṃ, parisuddhaudakaṃ appaṭiggahitabbaṃ, kaddamādisahitaṃ pana paṭiggahetabbaṃ hoti, tasmā paṭiggahitesu antogadhabhāvato ‘‘ṭhapetvā udaka’’nti vuttanti. Evamapi ‘‘sabbampi paṭiggahita’’nti imināva siddhaṃ paṭiggahetabbassa udakassapi gahaṇatoti? Saccaṃ, tathāpi udakabhāvena sāmaññato ‘‘sabbampi paṭiggahita’’nti ettake vutte ekaccassa udakassa paṭiggahetabbabhāvato udakampi yāvajīvikaṃ nāmāti ñāyeyya, na pana udakaṃ yāvajīvikaṃ suddhassa paṭiggahetabbābhāvato, tasmā idaṃ vuttaṃ hoti – ekaccassa udakassa paṭiggahetabbabhāve satipi suddhassa appaṭiggahitabbattā taṃ udakaṃ ṭhapetvā sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvikanti vuccatīti.
90 根与根本等名称,只能通过教导来了知;即使换一种方式解说,也无法让人理解。因为用另一种方式解说时,对那些不知道这些名称的人来说,只会造成迷惑,所以我们在这里不作任何说明。在嚼食中说到嚼食的意义,是指糕饼等嚼食中存在的嚼食作用——应当由嚼食完成的、名为消除饥饿的利益或目的,它们并不能遍及,也不能成就。因为在某个地方能实现食物的作用,在另一个地方却不能;或者由于生起的地味等差别,消除饥饿的食物作用也可能无法实现,所以说于彼彼地区等。不过也有人认为:这是为了说明,在某个地区能实现食物作用的东西,在其余地区中,即使在非时也不允许。依食物本身的方式,是指没有被其他时药混合,单凭自身本性就能实现食物作用的方式。只会造成迷惑,是因为有许多不同含义的名称,而且这些名称并不广为人知,所以只会让人迷惑。因此,我们在这里对根与根本等的其他解说方式也不加以用心,因为它们只能通过教导来掌握。巴利
90.Mūlakamūlādīni upadesatoyeva veditabbāni, tāni pariyāyato vuccamānānipi na sakkā viññātuṃ. Pariyāyantarena hi vuccamāne taṃ taṃ nāmaṃ ajānantānaṃ sammohoyeva siyā, tasmā tattha na kiñci vakkhāma. Khādanīye khādanīyatthanti pūvādikhādanīye vijjamānaṃ khādanīyakiccaṃ khādanīyehi kātabbaṃ jighacchāharaṇasaṅkhātaṃ atthaṃ payojanaṃ neva pharanti na nipphādenti. Ekasmiṃ dese āhārakiccaṃ sādhentaṃ vā asādhentaṃ vā aparasmiṃ dese uṭṭhitabhūmirasādibhedena āhārajighacchāharaṇakiccaṃ asādhentampi vā sambhaveyyāti āha ‘‘tesu tesu janapadesū’’tiādi. Keci pana ‘‘ekasmiṃ janapade āhārakiccaṃ sādhentaṃ sesajanapadesupi vikāle na kappati evāti dassanatthaṃ idaṃ vutta’’ntipi vadanti. Pakatiāhāravasenāti aññehi yāvakālikehi ayojitaṃ attano pakatiyāva āhārakiccakaraṇavasena. Sammohoyeva hotīti anekatthānaṃ nāmānaṃ appasiddhānañca sambhavato sammoho eva siyā. Tenevettha mayampi mūlakamūlādīnaṃ pariyāyantaradassane ādaraṃ na karimha upadesatova gahetabbato.
所谓“去”,是指圆块茎。巴利
Yanti vaṭṭakandaṃ.
穆拉喇就是指又粗又嫩的根。巴利
Muḷālanti thūlataruṇamūlameva.
“树、藤等”是把下面已经说过的内容归纳起来才这么说的。巴利
Rukkhavalliādīnanti heṭṭhā vuttameva sampiṇḍetvā vuttaṃ.
“入于地中”这句话,是针对沙罗迦良尼树干说的。巴利
Antopathavīgatoti sālakalyāṇikkhandhaṃ sandhāya vuttaṃ.
“一切可允许的”是指:从根、树皮、叶子等来说,全都属于可允许的;但即使对它们,也无法按名称把范围一一展示出来——这就是这里的关联。巴利
Sabbakappiyānīti mūlatacapattādīnaṃ vasena sabbaso kappiyāni, tesampi nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetunti sambandho.
为了说明“阿吉瓦等(Acchivādīnaṃ)的果实唯有还没成熟时,才属于尽形寿药”,才说了“未成熟的”。巴利
Acchivādīnaṃ aparipakkāneva phalāni yāvajīvikānīti dassetuṃ ‘‘aparipakkānī’’ti vuttaṃ.
关于“诃梨勒等的核”这一说法,有些老师认为,那是包住果肉、留存下来的硬壳,属于尽形寿药。也有人认为果肉也是尽形寿药。不过《除疑复注》中说:“关于‘诃梨勒等的核’,这里有些人说‘果肉是时分药’,这种说法不合理,因为注释书里没有这样说。”巴利
Harītakādīnaṃ aṭṭhīnīti ettha miñjaṃ paṭicchādetvā ṭhitāni kapālāni yāvajīvikānīti ācariyā. Miñjampi yāvajīvikanti eke. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.248-249) pana ‘‘harītakādīnaṃ aṭṭhīnīti ettha ‘miñjaṃ yāvakālika’nti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ avuttattā’’ti vuttaṃ.
阿魏就是从阿魏树流出来的树脂。阿魏胶等东西也只是阿魏的加工制品。其中,所谓阿魏胶,是把阿魏树的枝和叶煮过之后做成的树脂。所谓阿魏叶膏,是把阿魏叶煮过之后做成的树脂。也有人说“是掺了别的东西做成的”。所谓“顶液”,是从树顶流出来的树脂。所谓“叶液”,是从叶子流出来的树脂。所谓“叶炒液”,是把叶子炒过之后做成的树脂。也有人说“是从枝干流出来的树脂”。巴利
Hiṅgūti hiṅgurukkhato paggharitaniyyāso. Hiṅgujatuādayopi hiṅguvikatiyo eva. Tattha hiṅgujatu nāma hiṅgurukkhassa daṇḍapattāni pacitvā kataniyyāso. Hiṅgusipāṭikaṃ nāma hiṅgupattāni pacitvā kataniyyāso. ‘‘Aññena missetvā kato’’tipi vadanti. Takanti aggakoṭiyā nikkhantasileso. Takapattīti pattato nikkhantasileso. Takapaṇṇīti palāse bhajjitvā katasileso. ‘‘Daṇḍato nikkhantasileso’’tipi vadanti.
91 关于“时分药”这一说法:在这里,虽然圣典中用嚼食和啖食两个词只涵盖了时限药,并没有涵盖时分药,但是因为这里说“无犯:在时分内储存时分药而吃”,又在别处说“诸比丘,用时分药,把当天受取的七日药……乃至……终生药,在时分内允许用,过了时分就不允许”,而且从“时分药”这个词本身的含义力量来看,应该知道:通达世尊意趣的注释师们所说的时分药,就是针对储存而犯波逸提的事项来说的。巴利
91.Yāmakālikesu panāti ettha kiñcāpi pāḷiyaṃ khādanīyabhojanīyapadehi yāvakālikameva saṅgahitaṃ, na yāmakālikaṃ, tathāpi ‘‘anāpatti yāmakālikaṃ yāme nidahitvā bhuñjatī’’ti idha ceva ‘‘yāmakālikena bhikkhave sattāhakālikaṃ…pe… yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappatī’’ti aññattha (mahāva. 305) ca vuttattā ‘‘yāmakālika’’ntivacanasāmatthiyato ca bhagavato adhippāyaññūhi aṭṭhakathācariyehi yāmakālikaṃ sannidhikārakaṃ pācittiyavatthumeva vuttanti daṭṭhabbaṃ.
除了谷物果汁之外,这里他们说,淘米水也只是谷物果汁而已。巴利
Ṭhapetvā dhaññaphalarasanti ettha ‘‘taṇḍuladhovanodakampi dhaññaphalarasoyevā’’ti vadanti.
92 92. 关于“七日药中的五种药”:不管它们是否在履行药的功用,都同样得到这个名称,共有五种。先通过“牛酥”等说法指出世间公认的那些,再用“凡是被允许的肉”这一句,把罗希达鹿等其他动物的酥也拿来一并说明。因为凡是有奶的,就一定有酥;这里之所以这样说,是为了不让容易得到和难以得到的区别被混淆。生酥也是这样。“凡是被允许的肉”这句话,是为了说明舍堕所涉及的事项,而不是为了说明:凡是不被允许的肉,其酥等也不被允许。因为人奶等同样并非不被允许。巴利
92. Sattāhakālike pañca bhesajjānīti bhesajjakiccaṃ karontu vā mā vā, evaṃladdhavohārāni pañca. ‘‘Gosappī’’tiādinā loke pākaṭaṃ dassetvā ‘‘yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti iminā aññesampi rohitamigādīnaṃ sappiṃ gahetvā dasseti. Yesañhi khīraṃ atthi, sappimpi tesaṃ atthiyeva, taṃ pana sulabhaṃ vā dullabhaṃ vā asammohatthaṃ vuttaṃ . Evaṃ navanītampi. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti ca idaṃ nissaggiyavatthudassanatthaṃ vuttaṃ, na pana yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappiādi na kappatīti dassanatthaṃ. Manussakhīrādīnipi hi no na kappanti.
93 只要时间还没过,就可以受用。这里说的“时”,指的是比丘的吃饭时间,它的最后界限就是正午。正午本身也算在时限之内;从正午过后开始,就不能咀嚼或吃饭了,急速喝下去或许可以,但心有疑虑的人不应该这么做。为了知道时限的界限,应该设立时柱。或者在时限之内做吃饭的事。“受取”这个词,是就执取本身说的。因为已经受取的东西,不允许储存,所以不需要再次受取,因此说“以想吞咽的心执取时,就是在受取”。不过《论母注释》里只说:“以‘我要吞咽’的心执取时,就是在执取。”巴利
93.Yāva kālo nātikkamati, tāva paribhuñjituṃ vaṭṭatīti ettha kāloti bhikkhūnaṃ bhojanakālo adhippeto, so ca sabbantimena paricchedena ṭhitamajjhanhiko. Ṭhitamajjhanhikopi hi kālasaṅgahaṃ gacchati, tato paṭṭhāya pana khādituṃ vā bhuñjituṃ vā na sakkā, sahasā pivituṃ sakkā bhaveyya, kukkuccakena pana na kattabbaṃ. Kālaparicchedajānanatthañca kālatthambho yojetabbo. Kālantare vā bhattakiccaṃ kātabbaṃ. Paṭiggahaṇeti gahaṇameva sandhāya vuttaṃ. Paṭiggahitameva hi taṃ, sannihitaṃ na kappatīti puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi, teneva ‘‘ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe’’ti vuttaṃ. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā) pana ‘‘ajjhoharissāmīti gaṇhantassa gahaṇe’’icceva vuttaṃ.
“前往”是指去到钵那里。“显现”是指在粥的表面上显现出来。即使钵是油色的,在没有油腻的情况下,用手指摩擦时,也只是因为色泽的关系而显出纹路,所以那里没有罪。为了说明这一点,才说“那是无妨的”。自己受取之后,只要还没有舍弃,第二天就不能用。在这里,通过受取时以无所牵挂的心舍弃,或者以对未受具足戒者无所牵挂的布施而舍弃,这样才算是舍掉了受取。因此,“未舍弃”这句话,是就这两种方式都没有舍弃受取来说的。所以应当知道:即使已经舍给别人、还没有施与,如果通过受取时以无所牵挂的心舍弃而舍掉了受取,那么这东西第二天也可以用。如果是这样,那么在“钵没有洗干净”等说法中,为什么说犯戒呢?因为在三部难点注解中也都这样说:“没有舍弃受取,自己或让别人把钵弄空,但没有好好洗干净,钵上还附着东西,这也仍然是未舍弃受取,所以那里有罪。”不过有些人说:“根据‘可以舍给沙弥’这一规定,因为说的是‘仅仅未舍弃’,所以只有舍给未受具足戒者才可以用,没有舍就不能用,因此犯戒。所以,即使受取时以无所执著的状态舍弃了,如果没有舍给未受具足戒者,也不能用。”这种看法看起来并不合理。因为,既然到了舍弃受取的地步,也就到了不再储藏的地步;舍弃受取就如同没有受取一样。而且,受取之后如果储藏起来,正是因为储藏才说犯戒。巴利
Yanti yaṃ pattaṃ. Sandissatīti yāguyā upari sandissati. Telavaṇṇe patte satipi nisnehabhāve aṅguliyā ghaṃsantassa vaṇṇavaseneva lekhā paññāyati, tasmā tattha anāpattīti dassanatthaṃ ‘‘sā abbohārikā’’ti vuttaṃ. Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattameva hi dutiyadivase na vaṭṭatīti ettha paṭiggahaṇe anapekkhavissajjanena, anupasampannassa nirapekkhadānena vā vijahitapaṭiggahaṇaṃ pariccattameva hotīti ‘‘apariccatta’’nti iminā ubhayathāpi avijahitapaṭiggahaṇameva vuttaṃ, tasmā yaṃ parassa pariccajitvā adinnampi sace paṭiggahaṇe nirapekkhavissajjanena vijahitapaṭiggahaṇaṃ hoti, tampi dutiyadivase vaṭṭatīti veditabbaṃ. Yadi evaṃ ‘‘patto duddhoto hotī’’tiādīsu kasmā āpatti vuttāti? ‘‘Paṭiggahaṇaṃ avissajjetvāva sayaṃ vā aññena vā tucchaṃ katvā na sammā dhovitvā niṭṭhāpite patte laggampi avijahitapaṭiggahaṇameva hotīti tattha āpattī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘sāmaṇerānaṃ pariccajantīti imasmiṃ adhikāre ṭhatvā ‘apariccattamevā’ti vuttattā anupasampannassa pariccattameva vaṭṭati, apariccattaṃ na vaṭṭatīti āpannaṃ, tasmā nirālayabhāvena paṭiggahaṇe vijahitepi anupasampannassa apariccattaṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Taṃ yuttaṃ viya na dissati. Yadaggena hi paṭiggahaṇaṃ vijahati, tadaggena sannidhimpi na karoti vijahitapaṭiggahaṇassa appaṭiggahitasadisattā. Paṭiggahetvā nidahiteyeva ca sannidhipaccayā āpatti vuttā.
《除疑复注》(vi. vi. ṭī. 波逸提 2.252-253)中则说:“‘未舍离’这句话,是就无牵挂的状态下、对未受具足戒者未施与且未舍离的时分药等物品本身而说的,并不是指附着在物品上的受取。因为不可能不舍离物品却舍离附着在物品上的受取,也没有那样的说法。如果有的话,就会和‘若钵未洗净……进食者波逸提’这条规定相矛盾。因为对于努力用水洗掉食物的人,并不会对受取有牵挂,否则就会导致他在第二天进食时犯波逸提。然而,如果说存在于钵中的牵挂也存在于附着在钵上的食物中,那么在这里就找不到对食物的无牵挂。所以说:没有舍离对食物的受取,就会在第二天产生波逸提。如果有人这样认为:‘既然在这里找不到对食物的无牵挂,那么同样也找不到对受取的无牵挂’,这样一来就会得出:凡是有对食物牵挂的地方,对受取的牵挂也不会消失。若是如此,‘以无牵挂而舍离受取’就不应该被单独提出来说,而注释书里这种舍离受取,也应该被理解为只是一种原因。如果把这一点处理得更妥当,它也应该被单独提出来说,就像即使对衣服还有牵挂,也能通过舍弃而舍离对衣服的决意一样。如果按照这个道理,那么‘在系结所打之钵中无退转’这种说法就不能成立——这个意思前面已经说过了。因此,《萨罗他迪波尼》(sārattha. ṭī. 波逸提 3.252-253)中所说的‘即使是对他人已舍离之物,若未施与,但若以无牵挂的舍离而舍离受取,那么第二天也可以’等等,不应信以为真。”巴利
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.252-253) pana ‘‘apariccattamevāti nirapekkhatāya anupasampannassa adinnaṃ apariccattañca yāvakālikādivatthumeva sandhāya vadati, na pana taggatapaṭiggahaṇaṃ. Na hi vatthuṃ apariccajitvā tatthagatapaṭiggahaṇaṃ pariccajituṃ sakkā, na ca tādisaṃ vacanaṃ atthi, yadi bhaveyya , ‘sace patto duddhoto hoti…pe… bhuñjantassa pācittiya’nti vacanaṃ virujjheyya. Na hi dhovanena āmisaṃ apanetuṃ vāyamantassa paṭiggahaṇe apekkhā vattati. Yena punadivase bhuñjato pācittiyaṃ janeyya, patte pana vattamānā apekkhā taggatike āmisepi vattati eva nāmāti āmise anapekkhatā ettha na labbhati, tato āmise avijahitapaṭiggahaṇaṃ punadivase pācittiyaṃ janetīti idaṃ vuttaṃ. Atha mataṃ ‘yadaggenettha āmisānapekkhatā na labbhati, tadaggena paṭiggahaṇānapekkhatāpi na labbhatī’ti. Tathā sati yattha āmisāpekkhā atthi, tattha paṭiggahaṇāpekkhāpi na vigacchatīti āpannaṃ, evañca paṭiggahaṇe anapekkhavissajjanaṃ visuṃ na vattabbaṃ siyā, aṭṭhakathāyañcetampi paṭiggahaṇavijahanaṃ kāraṇattena abhimataṃ siyā. Idaṃ suṭṭhutaraṃ katvā visuṃ vattabbaṃ cīvarāpekkhāya vattamānāyapi paccuddhārena adhiṭṭhānavijahanaṃ viya. Etasmiñca upāye sati gaṇṭhikāhatapattesu avaṭṭanatā nāma na siyāti vuttovāyamattho, tasmā yaṃ vuttaṃ sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.252-253) ‘yaṃ parassa pariccajitvā adinnampi sace paṭiggahaṇe nirapekkhavissajjanena vijahitapaṭiggahaṇaṃ hoti, tampi dutiyadivase vaṭṭatī’tiādi, taṃ na sārato paccetabba’’nti vuttaṃ.
在巴利圣典(波逸提第255条)中说到:“为了食用而接受七日药、尽形寿药,犯恶作”等等。由于对储存的七日药和尽形寿药,即使在午前为了食用而咽下也说了犯恶作,那么对于时分药,咽下时也应当另有单独的恶作。因此说:“为了食用而咽下的人,与恶作一起构成波逸提。”所谓“本性食物”,是指米饭等允许食用的食物。所谓“二”,是指午前接受的时分药,在午前用含有食物的嘴吃下时:因为储存的缘故算一条,因为与时药混合而获得时药的性质、以非剩余食物的缘故算一条,合起来就是两条波逸提。所谓“两种选择”,是指有食物和无食物两种情况。“偷兰遮和恶作增长”,是指对人肉偷兰遮增长,对其余不净肉恶作增长。巴利
Pāḷiyaṃ (pāci. 255) ‘‘sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’tiādinā sannihitesu sattāhakālikayāvajīvikesu purebhattampi āhāratthāya ajjhoharaṇepi dukkaṭassa vuttattā yāmakālikepi ajjhohāre visuṃ dukkaṭena bhavitabbanti āha ‘‘āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiya’’nti. Pakatiāmiseti odanādikappiyāmise. Dveti purebhattaṃ paṭiggahitaṃ yāmakālikaṃ purebhattaṃ sāmisena mukhena bhuñjato sannidhipaccayā ekaṃ, yāvakālikasaṃsaṭṭhatāya yāvakālikattabhajanena anatirittapaccayā ekanti dve pācittiyāni. Vikappadvayeti sāmisanirāmisapakkhadvaye. Thullaccayaṃ dukkaṭañca vaḍḍhatīti manussamaṃse thullaccayaṃ, sesaakappiyamaṃse dukkaṭaṃ vaḍḍhati.
先说“以接受为条件,最初只是恶作”:在这里,因为储藏的缘故,即使是在午前,也只是恶作。但如果有适当的因缘,那么即使是储藏起来的七日药和尽形寿药,为了治病而拿取、受用,也没有过失。巴利
Paṭiggahaṇapaccayā tāva dukkaṭanti ettha sannihitattā purebhattampi dukkaṭameva. Sati paccaye pana sannihitampi sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca bhesajjatthāya gaṇhantassa paribhuñjantassa ca anāpattiyeva.
94 已经取来放好的意思是:没有经过正式接受,自己直接拿来放下的。在《除疑复注》(Vi. vi. ṭī. 1.622)里说:“‘已取’是指为了自己受用而亲自拿取。”“自己做”是指煮好再做出来。“午前”只限于当天午前才合适,因为这是属于有主物的接受。“自己做的”是指把生酥煮过之后做成的。“纯粹没有掺肉”是就当天午前这段时间来说的。巴利
94.Uggahitakaṃkatvā nikkhittanti apaṭiggahitaṃ sayameva gahetvā nikkhittaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.622) ‘‘uggahitakanti paribhogatthāya sayaṃ gahita’’nti vuttaṃ. Sayaṃ karotīti pacitvā karoti. Purebhattanti tadahupurebhattameva vaṭṭati savatthukapaṭiggahitattā. Sayaṃkatanti navanītaṃ pacitvā kataṃ. Nirāmisamevāti tadahupurebhattaṃ sandhāya vuttaṃ.
95 95. 今天,对于自己亲手做、纯粹没有夹杂鱼肉之类的食物而食用的人,为什么不算“自煮”呢?为了回答这一点,就说了“熬煮生酥的时候”等话。“午后受取的东西”是指牛奶、酸奶这些。“用受取来的东西做成的,可以用在涂油等用途上”,这是要这样连接理解。“两者”是指午后受取的牛奶、酸奶,以及午前受取的东西这两类所做成的。“这个道理”的意思是不构成舍堕。“在不应食用的肉之酥中”是指象等所出的酥。“说了相似的理由之后”,就是说了“因与同类之酥性”这一相似理由之后。“依酥的道理应当理解”,意思是以纯粹无夹杂的方式七日可以。“于此”是指在生酥中。“洗过则可以”,如果未洗,则成为有根据的受取,因此,取了洗过的之后,放置七日可以,这是长老们的意趣。巴利
95. Ajja sayaṃkataṃ nirāmisameva bhuñjantassa kasmā sāmaṃpāko na hotīti āha ‘‘navanītaṃ tāpentassā’’tiādi. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehīti khīradadhīni sandhāya vuttaṃ. Uggahitakehi kataṃ abbhañjanādīsu upanetabbanti yojanā. Ubhayesampīti pacchābhattaṃ paṭiggahitakhīradadhīhi ca purebhattaṃ uggahitakehi ca katānaṃ. Esa nayoti nissaggiyaṃ na hotīti attho. Akappiyamaṃsasappimhīti hatthiādīnaṃ sappimhi. Kāraṇapatirūpakaṃ vatvāti ‘‘sajātikānaṃ sappibhāvato’’ti kāraṇapatirūpakaṃ vatvā. Sappinayena veditabbanti nirāmisameva sattāhaṃ vaṭṭatīti attho. Etthāti navanīte. Dhotaṃ vaṭṭatīti adhotañce, savatthukapaṭiggahitaṃ hoti, tasmā dhotaṃ paṭiggahetvā sattāhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti therānaṃ adhippāyo.
不过,大尸婆长老认为:由于已经和原来的容器分开,仅仅因为还沾着一点酪丸之类,并不能算“连容器一起受取”。所以他的意思是:只把从酪里滤出来的那一部分拿来,洗净或煮过之后,做成没有掺杂乳制品的东西再吃,并不是说可以和酪丸之类一起在非时吃。因此说“所以,吃生酥的人……不名为连容器受取”。这里的意思是:即使受取时没有洗过,吃那生酥时也应该把酪之类去掉再吃。但有些人不懂“只吃从酪里取出来的那一点”这句话的意思,就说“从酪里取出来的那一点,即使没洗过,和酪丸等混在一起,在非时也可以吃”,这种说法不能接受。因为不能说混了酪丸等乳制品味道的生酥可以吃。“吃生酥的人”是指吃未洗净而受取来的生酥。“酪”就是“在酪里的”,就像说“在粪里的、在尿里的”。从“将会消失”这句话可以知道,把牛乳投进去煮成的酥等,在非时也可以吃。“将会消失”是说变成没有掺杂乳制品的东西,所以即使在非时也可以,这就是它的意思。“至此”是说,仅仅沾在生酥上、还不能单独叫作酪等的那么一点点酪等;这就说明:和单独受取的酪等一起煮过的,正属于连容器受取。“于彼”也是指即使已经成了没有掺杂乳制品的东西。不过,那些心生疑虑的人的意趣是这样的:在受取的时候,因为味道还没有和酪等混在一起,就像和饭捏在一起的糖团等一样,确实叫作连容器受取。但煮它的人应该先洗过再煮。否则,煮的时候因为和正在煮的酪丸等味道混在一起,就成了自己煮的;即使那些酪等已经耗尽,也仍然是自己煮的。所以应该做成没有掺杂乳制品的东西再煮。正因为这样,才说了“和乳制品一起煮”这个理由。巴利
Mahāsīvattherassa pana vatthuno viyojitattā dadhiguḷikādīhi yuttatāmattena savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hoti, tasmā takkato uddhaṭamattameva paṭiggahetvā dhovitvā, pacitvā vā nirāmisameva katvā bhuñjiṃsūti adhippāyo, na pana dadhiguḷikādīhi saha vikāle bhuñjiṃsūti. Tenāha ‘‘tasmā navanītaṃ paribhuñjantena…pe… savatthukapaṭiggahaṃ nāma na hotī’’ti. Tattha adhotaṃ paṭiggahetvāpi taṃ navanītaṃ paribhuñjantena dadhiādīni apanetvā paribhuñjitabbanti attho. Keci pana ‘‘takkato uddhaṭamattameva khādiṃsū’’ti vacanassa adhippāyaṃ ajānantā ‘‘takkato uddhaṭamattaṃ adhotampi dadhiguḷikādisahitaṃ vikāle paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi dadhiguḷikādiāmisena saṃsaṭṭharasaṃ navanītaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti sakkā vattuṃ. Navanītaṃ paribhuñjantenāti adhovitvā paṭiggahitanavanītaṃ paribhuñjantena. Dadhi eva dadhigataṃ yathā ‘‘gūthagataṃ muttagata’’nti (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11). ‘‘Khayaṃ gamissatī’’ti vacanato khīraṃ pakkhipitvā pakkasappiādipi vikāle kappatīti veditabbaṃ. Khayaṃ gamissatīti nirāmisaṃ hoti, tasmā vikālepi vaṭṭatīti attho. Ettāvatāti navanīte laggamattena visuṃ dadhiādivohāraṃ aladdhena appamattena dadhiādināti attho, etena visuṃ paṭiggahitadadhiādīhi saha pakkaṃ savatthukapaṭiggahitasaṅkhameva gacchatīti dasseti. Tasmimpīti nirāmisabhūtepi. Kukkuccakānaṃ pana ayaṃ adhippāyo – paṭiggahaṇe tāva dadhiādīhi asambhinnarasattā bhattena sahitaguḷapiṇḍādi viya savatthukapaṭiggahitaṃ nāma hoti. Taṃ pana pacantena dhovitvāva pacitabbaṃ. Itarathā pacanakkhaṇe paccamānadadhiguḷikādīhi sambhinnarasatāya sāmaṃpakkaṃ jātaṃ, tesu khīṇesupi sāmaṃpakkameva hoti, tasmā nirāmisameva pacitabbanti. Teneva ‘‘āmisena saddhiṃ pakkattā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ.
这里应当这样考察:如果没有“有依处受取”的情况,那么比丘和肉食一起煮,就会被怀疑犯自煮的过失,或者只算是时食。其中,首先在这里不可能有自煮的过失,因为属于七日药。因为那里面的酪等肉食已经耗尽了。如果有人怀疑说“因为和受取的酪丸等一起自己煮,所以就像有依处煮一样”,那就应该以“和肉食一起受取”为理由,而不是以“因为煮”为理由,这样一来,就等于承认了半数长老的见解。而在那种情况下,即使是由沙弥等煮的,也应该只是时食,就像煮已受取的牛乳等,以及由未受具足戒者所做的酥等一样,但这并不合理。因为用比丘行乞所得的生酥等,由于可能混有酪等肉食,就会导致不能食用。毕竟并没有规定说居士们会洗净或过滤后再倒进钵里。巴利
Ettha cāyaṃ vicāraṇā – savatthukapaṭiggahitattābhāve āmisena saha bhikkhunā pakkassa sayaṃpākadoso vā parisaṅkīyati, yāvakālikatā vā. Tattha na tāva sayaṃpākadoso ettha sambhavati sattāhakālikattā. Yañhi tattha dadhiādi āmisagataṃ, taṃ parikkhīṇanti. Atha paṭiggahitadadhiguḷikādinā saha attanā pakkattā savatthukapakkaṃ viya bhaveyyāti parisaṅkīyati, tadā ‘‘āmisena saha paṭiggahitattā’’ti kāraṇaṃ vattabbaṃ, na pana ‘‘pakkattā’’ti, tathā ca upaḍḍhattherānaṃ matameva aṅgīkataṃ siyā. Tattha ca sāmaṇerādīhi pakkampi yāvakālikameva siyā paṭiggahitakhīrādiṃ pacitvā anupasampannehi katasappiādi viya, na ca taṃ yuttaṃ bhikkhācārena laddhanavanītādīnaṃ takkādiāmisasaṃsaṭṭhasambhavena aparibhuñjitabbattāppasaṅgato. Na hi gahaṭṭhā dhovitvā, sodhetvā vā patte ākirantīti niyamo atthi.
而且,注疏里用这句话来说明:“就像掉在里面的米粒等不会被煮到,同样……乃至……重新煮过之后才给,按照前面说的道理,七日之内都可以用。”但这跟这里说的也相矛盾。所以在这里,看不出谨慎的人有什么理由会产生顾虑。同样,这里“有惭耻心的沙弥,就像里面的米粒等不会被煮到,同样在火里融化……乃至……给”这句话的依据也看不到。如果这句话是为了避免限时食混杂才说的,那自己也应该照样做。可是对居士给的酥等,食物混杂的疑虑并不会消失,因为居士们并不会这样融化、过滤、去掉米粒等之后再煮。再说,如果把药跟牛乳等一起放进去,当牛乳等消失时,别人煮的药油等也应该变成只是限时食了,但这也不合理,因为是为了让酪等消失才说“重新煮过之后才给”。所以,按照大尸婆长老的主张,不必有顾虑:即使是没有洗过的生酥,当天以及第二天等也都可以煮;混有米粒等的酥等,自己也可以在火里融化,再为了让它跟酪等分离而煮,这些都可以。巴利
Aṭṭhakathāyañca ‘‘yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ…pe… puna pacitvā deti, purimanayeneva sattāhaṃ vaṭṭatī’’ti iminā vacanenapetaṃ virujjhati, tasmā idha kukkuccakānaṃ kukkuccuppattiyā nimittameva na dissati. Yathā cettha, evaṃ ‘‘lajjī sāmaṇero yathā tattha taṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ aggimhi vilīyāpetvā…pe… detī’’ti vacanassāpi nimittaṃ na dissati. Yadi hi etaṃ yāvakālikasaṃsaggaparihārāya vuttaṃ siyā. Attanāpi tathā kātabbaṃ bhaveyya. Gahaṭṭhehi dinnasappiādīsu ca āmisasaṃsaggasaṅkā na vigaccheyya. Na hi gahaṭṭhā evaṃ vilīyāpetvā parissāvetvā kaṇataṇḍulādiṃ apanetvā puna pacanti. Apica bhesajjehi saddhiṃ khīrādiṃ pakkhipitvā yathā khīrādi khayaṃ gacchati, evaṃ parehi pakkabhesajjatelādipi yāvakālikameva siyā, na ca tampi yuttaṃ dadhiādikhayakaraṇatthaṃ ‘‘puna pacitvā detī’’ti vuttattā, tasmā mahāsīvattheravāde kukkuccaṃ akatvā adhotampi navanītaṃ tadahupi punadivasādīsupi pacituṃ, taṇḍulādimissaṃ sappiādiṃ attanāpi aggimhi vilīyāpetvā puna takkādikhayatthaṃ pacituñca vaṭṭati.
在这里,即使是正在煮的那一刹那混有味道的限时食,由于它不可计入,所以连同有质的受取和先前受取的也都不可以计入,应当在这里得出这个结论。正因如此,才说“到此为止有质受取就不成立”。然而,如果是用单独受取的牛乳等食物,和生酥等混合,由比丘或其他人煮成油等药,那就归入有质受取的范围,因为其中混入的限时食并不具有不可计入的性质。但是,如果把先前受取的药和未受取的牛乳等一起放进去,仅由未受具足戒者煮成的油等,即使加热,既不是有质受取,也不是贮藏,因为放进去的牛乳等混合物在那一刹那,由于味道混合而变成了先前受取的状态。不过,如果是以未受取的东西,或者别人煮的油等当中,能看出食物的味道,那就应当知道它只是限时食。这个论说方式出自《除疑复注》。而在《萨罗他迪波尼》中,只说到“谨慎者”这个词也显示出自己在这方面同样可能有谨慎的余地。正因如此,在《论母注疏》中只讲到“提炼的酥或生酥可以煮”这个程度而已。巴利
Tattha vijjamānassāpi paccamānakkhaṇe sambhinnarasassa yāvakālikassa abbohārikattena savatthukapaṭiggahitapurepaṭiggahitakānampi abbohārikatoti niṭṭhamettha gantabbanti. Teneva ‘‘ettāvatā hi savatthukapaṭiggahitaṃ nāmana hotī’’ti vuttaṃ. Visuṃ paṭiggahitena pana khīrādinā āmisena navanītādiṃ missetvā bhikkhunā vā aññehi vā pakkatelādibhesajjaṃ savatthukapaṭiggahitasaṅkhameva gacchati tattha paviṭṭhayāvakālikassa abbohārikattābhāvā. Yaṃ pana purepaṭiggahitabhesajjehi saddhiṃ appaṭiggahitaṃ khīrādiṃ pakkhipitvā pakkatelādikaṃ anupasampanneheva pakkampi savatthukapaṭiggahitampi sannidhipi na hoti tattha pakkhittakhīrādimissāpi tasmiṃ khaṇe sambhinnarasatāya purepaṭiggahitattāpattito, sace pana appaṭiggahiteheva, aññehi vā pakkatelādīsupi āmisaraso paññāyati, taṃ yāvakālikaṃva hotīti veditabbaṃ. Ayaṃ kathāmaggo vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.622) āgato. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.622) pana ‘‘kukkuccāyanti kukkuccakāti iminā attanopi tattha kukkuccasabbhāvampi dīpeti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘nibbaṭṭitasappi vā navanītaṃ vā pacituṃ vaṭṭatī’ti vutta’’nti ettakameva āgato.
“取来”是指自己亲自拿取。“接受那些之后”是指接受那些牛奶、酸奶之后。“已取”的意思是:为了去除米粒等杂质而重新煮过之后再取用。“接受了之后,与存放的药一起”是指与超过七天接受的尽形寿药一起;由此说明,与那些药混合的酥油等也不算是超过七天接受的。“瓦达离时节”是指雨季,意思是没有阳光照射的时候。按照所说的方式,就像米粒等不煮一样,谨慎的人自己备办好之后再给,所以这里用了“谨慎沙弥”这个说法。另外,不谨慎的人所应吞食的任何东西,无论怎样制作都不可以,因此也这样说。巴利
Uggahetvāti sayameva gahetvā. Tāni paṭiggahetvāti tāni khīradadhīni paṭiggahetvā. Gahitanti taṇḍulādivigamatthaṃ puna pacitvā gahitanti attho. Paṭiggahetvā ca ṭhapitabhesajjehīti atirekasattāhapaṭiggahitehi yāvajīvikabhesajjehi, etena tehi yuttampi sappiādi atirekasattāhapaṭiggahitaṃ na hotīti dasseti. Vaddalisamayeti vassakālasamaye, anātapakāleti attho. Vuttanayena yathā taṇḍulādīni na paccanti, tathā lajjīyeva sampādetvā detīti lajjisāmaṇeraggahaṇaṃ. Apica alajjinā ajjhoharitabbaṃ yaṃ kiñci abhisaṅkharāpetuṃ na vaṭṭati, tasmāpi evamāha.
96 受了芝麻之后做成的油,是指自己没经过炒等工序而做成的油。因此才说“和食物混在一起也可以受用”。因为被分离出来的缘故,是指从限时食的范围里分离出来;这说明:由于没有油渣,所以不具备限时食的性质;而比丘如果连油渣一起受取,那就成了限时食。两者都,是指自己做的和别人做的。巴利
96.Tilepaṭiggahetvā katatelanti attanā bhajjādīni akatvā katatelaṃ. Teneva ‘‘sāmisampivaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Nibbaṭṭītattāti yāvakālikato vivecitattā, etena elāabhāvato yāvakālikattābhāvaṃ, bhikkhuno savatthukapaṭiggahaṇena yāvakālikattupagamanañca dasseti. Ubhayampīti attanā aññehi ca kataṃ.
如果存放到天亮,就成了应舍的:第七天做好的油,如果存放到天亮,就是应舍的。巴利
Yāva aruṇuggamanā tiṭṭhati, nissaggiyanti sattame divase katatelaṃ sace yāva aruṇuggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ.
“除人脂外”:因为恶作罪所涉的脂肪已被允许,与它同类的不净肉众生脂肪也因此被允许,但土喇咤亚事所涉的人脂不在允许之列,所以说“除人脂外”。“混合”:指已过滤。“三恶作”:是就每一次吞咽都有三个恶作罪而说的。虽然在圣典和注疏中,为了受用而在非时受取、煮制、过滤等前期准备行为并未被说为有罪,但这里仍然必定有罪,因为做了被禁止的事,就像为了食用而在非时受取时分药等一样。有人说:“在时受取,在非时即使由未受具戒者煮制并混合后受用,也确实有两个恶作罪。”巴利
Acchavasanti dukkaṭavatthuno vasāya anuññātattā taṃsadisānaṃ dukkaṭavatthūnaṃyeva akappiyamaṃsasattānaṃ vasā anuññātā, na thullaccayavatthu manussānaṃ vasāti āha ‘‘ṭhapetvā manussavasa’’nti. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ. Tiṇṇaṃ dukkaṭānanti ajjhohāre ajjhohāre tīṇi dukkaṭāni sandhāya vuttaṃ. Kiñcāpi paribhogatthāya vikāle paṭiggahaṇapacanaparissāvanādīsu pubbapayogesu pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyañca āpatti na vuttā, tathāpi ettha āpattiyā eva bhavitabbaṃ paṭikkhittassa karaṇato āhāratthāya vikāle yāmakālikādīnaṃ paṭiggahaṇe viya. ‘‘Kāle paṭiggahitaṃ vikāle anupasampannenāpi nipakkaṃ saṃsaṭṭhañca paribhuñjantassa dvepi dukkaṭāni hontiyevā’’ti vadanti.
因为把奶等东西加进去煮的药油里,那渣滓属于食物一类,所以比丘连同渣滓一起接受那油,或者拿去煮,都是不允许的,因此说“像煮油的渣滓那样令人犹豫”。有人问:“如果和脂肪一起煮是不允许的,那这个为什么允许?”他们回答:“尊者……中间省略……允许。”长老因为过于犹豫,就说:“贤友,这个也不允许。”后来他意识到,脂肪只是为了治病才被允许的,便说“善哉”,接受了。巴利
Yasmā khīrādīni pakkhipitvā pakkabhesajjatele kasaṭaṃ āmisagatikaṃ, tena saha telaṃ paṭiggahetuṃ, pacituṃ vā bhikkhuno na vaṭṭati, tasmā vuttaṃ ‘‘pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyatī’’ti. ‘‘Sace vasāya saha pakkattā na vaṭṭati, idaṃ kasmā vaṭṭatī’’ti pucchantā ‘‘bhante…pe… vaṭṭatī’’ti āhaṃsu, thero atikukkuccakatāya ‘‘etampi āvuso na vaṭṭatī’’ti āha, roganiggahatthāya eva vasāya anuññātattaṃ sallakkhetvā pacchā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.
97 97. 有人说,“‘由蜜蜂、蜂蜜蜂’这句话,只是对两种小蜂的限定。”另一些人则说:“在木棒上有一种叫蜜蜂的蜂,还有一种叫蜂蜜蜂的蜂,加上它们,共有三种蜜蜂种类。”蜂蜜蜂是指大膜蜂。像树脂一样,是指因干燥或因煮熟而凝固。其余的是指稀薄的蜜。蜜膜是指没有蜜、只有膜。有人说:“如果受取了带蜜的膜而放置,因为膜有容器的性质,以蜜为缘,超过七天就构成舍堕。”而“蜜涂者唯是蜜性”这句话正与此相合。巴利
97.‘‘Madhukarīhi madhumakkhikāhīti idaṃ khuddakabhamarānaṃ dvinnaṃ eva visesana’’nti keci vadanti. Aññe pana ‘‘daṇḍakesu madhukārikā madhukarimakkhikā nāma, tāhi saha tisso madhumakkhikajātiyo’’ti vadanti. Bhamaramakkhikāti mahāpaṭalakārikā. Silesasadisanti sukkhatāya vā pakkatāya vā ghanībhūtaṃ. Itaranti tanukamadhu. Madhupaṭalanti madhurahitaṃ kevalaṃ madhupaṭalaṃ. ‘‘Sace madhusahitaṃ paṭalaṃ paṭiggahetvā nikkhipanti. Paṭalassa bhājanaṭṭhāniyattā madhuno vasena sattāhātikkame nissaggiyaṃ hotī’’ti vadanti, ‘‘madhumakkhitaṃ pana madhugatikamevā’’ti iminā taṃ sameti.
98 98. 因为巴利圣典中不加区分地说“糖,就是从甘蔗生出来的”,而义注中又说“取甘蔗汁……乃至……无根据的甘蔗变化应当知道为‘糖’”,所以应当知道,无渣的甘蔗汁也是七日药。然而有人这样说:“关于蜜,四种时限应当随宜配合;关于甘蔗也一样。”接着又说:“有虫卵块等的蜜是时药,无虫卵而与水混合的是时分药,不混合的是七日药,纯净的蜜蜡是尽形寿药。同样,甘蔗汁有渣的是时药,无渣而与水混合的是时分药,不混合的是七日药,纯渣的是尽形寿药。”然后还进一步多方详细铺陈。其中“与水混合的蜜或甘蔗汁,有渣的是时药,无渣而与水混合的是时分药”这一说法,在圣典和义注中都看不到。至于“本来是时药的东西,即使更重的葡萄等汁与它混合,较轻的水却使它变成时分药;更轻的七日药与它混合,却使它变成较重的时分药”这个道理,应当去问那个人自己。在一切处,圣典和义注中都只显示:与水混合后,即使较重的东西也会变成较轻。圣典中也说:“诸比丘,我允许病者用糖,非病者用糖水。”说这话,就是开许:即使非病者不宜用的糖,与水混合后,对非病者也成为适宜。巴利
98. ‘‘Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbatta’’nti pāḷiyaṃ (pāci. 260) avisesena vuttattā, aṭṭhakathāyañca ‘‘ucchurasaṃ upādāya…pe… avatthukā ucchuvikati ‘phāṇita’nti veditabbā’’ti vacanato ucchurasopi nikkasaṭo sattāhakālikoti veditabbaṃ. Kenaci pana ‘‘madhumhi cattāro kālikā yathāsambhavaṃ yojetabbā, ucchumhi cā’’ti vatvā ‘‘samakkhikaṇḍaṃ selakaṃ madhu yāvakālikaṃ, anelakaṃ udakasambhinnaṃ yāmakālikaṃ, asambhinnaṃ sattāhakālikaṃ, madhusitthaṃ parisuddhaṃ yāvajīvikaṃ, tathā ucchuraso sakasaṭo yāvakāliko, nikkasaṭo udakasambhinno yāmakāliko, asambhinno sattāhakāliko, suddhakasaṭaṃ yāvajīvika’’nti ca vatvā uttaripi bahudhā papañcitaṃ. Tattha ‘‘udakasambhinnaṃ madhu vā ucchuraso vā sakasaṭo yāvakāliko, nikkasaṭo udakasambhinno yāmakāliko’’ti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ dissati, ‘‘yāvakālikaṃ samānaṃ garutarampi muddikājātirasaṃ attanā saṃsaṭṭhaṃ lahukaṃ yāmakālikabhāvaṃ upanentaṃ udakaṃ lahutaraṃ sattāhakālikaṃ attanā saṃsaṭṭhaṃ garutaraṃ yāmakālikabhāvaṃ upanetī’’ti ettha kāraṇaṃ soyeva pucchitabbo. Sabbattha pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca udakasambhinnena garutarassāpi lahubhāvopagamanaṃyeva dassitaṃ. Pāḷiyampi (mahāva. 284) hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānassa guḷaṃ, agilānassa guḷodaka’’nti vadantena agilānena paribhuñjituṃ ayuttopi guḷo udakasambhinno agilānassapi vaṭṭatīti anuññāto.
还有,注疏里说:“甘蔗是时药,甘蔗汁是夜药,糖浆是七日药,甘蔗皮是尽形寿药。”有人看到这段话之后,就说“甘蔗汁掺了水就是夜药”。但这种说法在《普端严》律注疏里根本找不到对应的文句,所以不能当作可靠依据来接受。正因如此,有些老师才说:“甘蔗汁不管掺没掺水,都是七日药。”在药篇里说“诸比丘,我允许甘蔗汁”,对此三部《甘提巴达》都毫无区别地解说是“甘蔗汁是七日药”。关于“自己做的、没有掺肉才可以”,这里应当理解为:接受时没有过滤的,在制作的时候过滤、去掉渣滓,然后自己做的。这是《萨罗他迪波尼》的原文。巴利
Yampi ca ‘‘ucchu ce, yāvakāliko, ucchuraso ce, yāmakāliko, phāṇitaṃ ce, sattāhakālikaṃ, taco ce, yāvajīviko’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ dassetvā ‘‘ucchuraso udakasambhinno yāmakāliko’’ti aññena kenaci vuttaṃ, tampi tathāvidhassa aṭṭhakathāvacanassa samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya abhāvato na sārato paccetabbaṃ, tatoyeva ca ‘‘ucchuraso udakasambhinnopi asambhinnopi sattāhakālikoyevā’’ti keci ācariyā vadanti. Bhesajjakkhandhake ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ucchurasa’’nti ettha tīsupi gaṇṭhipadesu avisesena vuttaṃ ‘‘ucchuraso sattāhakāliko’’ti. Sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭatīti ettha aparissāvitaṃ paṭiggahitampi karaṇasamaye parissāvetvā, kasaṭaṃ apanetvā ca attanā katanti veditabbaṃ, ayaṃ sāratthadīpanīpāṭho (sārattha. ṭī. 2.623).
《除疑复注》里说“依甘蔗汁”,这是在显示:即使是没有渣的甘蔗汁,也是限七日,因为圣典中笼统地说“从甘蔗生”。至于经注疏里说“甘蔗是限时,甘蔗汁是限日,糖浆是限七日,甘蔗皮是尽形寿”,应当理解为:那是就混入了芒果果汁等来说限日的,因为那不是律典的说法,所以不能作为标准。正因如此,才说“以午前受取、未榨滤的甘蔗汁”等等。“无肉才可以,其中所入的限时物不须计较”,这里是说:做成糖块时,其中虽然还有渣滓,但因为煮熟干燥,就成了尽形寿。如果它还是限时的,那么因为是自己煮的,午前也不能吞咽。“因为连渣一起受取”,这是就甘蔗汁中变成粉末状的渣滓来说的,由此显示:“未榨滤、未受取、由未受具足戒者所做,则七日之内可以。”巴利
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.623) pana ucchurasaṃ upādāyāti nikkasaṭarasassāpi sattāhakālikattaṃ dasseti ‘‘ucchumhā nibbatta’’nti pāḷiyaṃ sāmaññato vuttattā. Yaṃ pana suttantaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ucchu ce, yāvakāliko, ucchuraso ce, yāmakāliko, phāṇitaṃ ce, sattāhakālikaṃ, taco ce, yāvajīviko’’ti vuttaṃ, taṃ ambaphalarasādimissatāya yāmakālikattaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ, avinayavacanattā taṃ appamāṇanti. Teneva ‘‘purebhattaṃ paṭiggahitena aparissāvitaucchurasenā’’tiādi vuttaṃ. Nirāmisameva vaṭṭati tattha paviṭṭhayāvakālikassa abbohārikattāti idaṃ guḷe kate tattha vijjamānampi kasaṭaṃ pākena sukkhatāya yāvajīvikattaṃ bhajatīti vuttaṃ. Tassa yāvakālikatte hi sāmaṃpākena purebhattepi anajjhoharaṇīyaṃ siyāti. ‘‘Savatthukapaṭiggahitattā’’ti idaṃ ucchurase cuṇṇavicuṇṇaṃ hutvā ṭhitakasaṭaṃ sandhāya vuttaṃ, tena ca ‘‘aparissāvitena appaṭiggahitena anupasampannehi kataṃ sattāhaṃ vaṭṭatīti dassetī’’ti vuttaṃ.
火烤甘蔗糖浆,是把甘蔗放在火上烤过之后做成的。捣碎甘蔗糖浆,是把甘蔗切成小块,捣碎、压榨,再煮成的。说“它适宜”,意思是:虽然里面还有渣滓,但煮熟的时候,它就失去了限时药的性质。以冷水制作,是用冷水揉碎蜜花,再过滤、煮制而成的。有人说“不经过滤就制作”,这种说法找不到根据。把乳加进去做成的蜜花糖浆属于限时药,这里若问:加乳煮成的油为什么在非时也允许用?回答是:加进油里的乳就变成油了,而加进别的乳做成的,则仍然保持乳的性质,这就是这里的理由。如果是这样,块糖也是加乳做成的,那它为什么允许用呢?所以说“然而块糖”等。其中“乳泡”,就是乳的泡沫。巴利
Jhāmaucchuphāṇitanti aggimhi ucchuṃ tāpetvā kataṃ. Koṭṭitaucchuphāṇitanti khuddānukhuddakaṃ chinditvā koṭṭetvā nippīḷetvā pakkaṃ. Taṃ tattha vijjamānampi kasaṭaṃ pakkakāle yāvakālikattaṃ vijahatīti āha ‘‘taṃ yutta’’nti. Sītodakena katanti madhukapupphāni sītodakena madditvā parissāvetvā pacitvā kataṃ. ‘‘Aparissāvetvā kata’’nti keci, tattha kāraṇaṃ na dissati. Khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikanti ettha khīraṃ pakkhipitvā pakkatelaṃ kasmā vikāle vaṭṭatīti ce? Tele pakkhittaṃ khīraṃ telameva hoti, aññaṃ pana khīraṃ pakkhipitvā kataṃ khīrabhāvaṃ gaṇhātīti idamettha kāraṇaṃ. Yadi evaṃ khaṇḍasakkharampi khīraṃ pakkhipitvā karonti, taṃ kasmā vaṭṭatīti āha ‘‘khaṇḍasakkharaṃ panā’’tiādi. Tattha khīrajallikanti khīrapheṇaṃ.
99 “蜜花”等这一段,是为了说明:即使以限时药的形式存在,也有像米酒种子那样不可食用的情况。这些食物既然是在执行滋养身体的功能,为什么应当这样受用呢?为了回应这个责难,显示它们是以药的名义而受用,并借着这个关联,把一切以药的名义受用的东西合在一起显示,所以《一切欢喜》中说“七种”等。然而《律藏纲要》中并没有那样说,他们主张:“因为说过‘从午后开始,若有因缘’,所以受持的药从第二天起,午前也只有在有因缘时才可以受用,并不是为了当作食物,因为是以药的目的而受持的。”“在门、窗、门扇上”指大门和窗户的扇板。那些东西投入染料中,就舍弃了自己的本性,所以说“在染料中……应涂抹”,意思是:为了防止虫蚁等,应当涂抹。“决意”是指生起这样的心念:“现在这东西对我来说,将不再作为吞咽之物,而是作为外用之物。”因此说“酥、油、脂涂在头上,或涂身的油”等,意思是:这样受用时因为没有贪著享用的期待,就舍弃了受持。同样,对其他限时药,如果不想吞咽,以清净心作为外用之物,即使作了决意,也舍弃了受持,这也应当看作另一种舍弃受持的方式。巴利
99.‘‘Madhukapupphaṃ panā’’tiādi yāvakālikarūpena ṭhitassāpi avaṭṭanakaṃ merayabījavatthuṃ dassetuṃ āraddhaṃ. Āhārakiccaṃ karontāni etāni kasmā evaṃ paribhuñjitabbānīti codanāparihārāya bhesajjodissaṃ dassentena tappasaṅgena sabbānipi odissakāni ekato dassetuṃ ‘‘sattavidhañhī’’tiādi vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.623). Vinayasaṅgahappakaraṇe pana taṃ na vuttaṃ, ‘‘pacchābhattato paṭṭhāya sati paccayeti vuttattā paṭiggahitabhesajjāni dutiyadivasato paṭṭhāya purebhattampi sati paccayeva paribhuñjitabbāni, na āhāratthāya bhesajjatthāya paṭiggahitattā’’ti vadanti. Dvāravātapānakavāṭesūti mahādvārassa vātapānānañca kavāṭaphalakesu. Kasāve pakkhittāni tāni attano sabhāvaṃ pariccajantīti ‘‘kasāve…pe… makkhetabbānī’’ti vuttaṃ, ghuṇapāṇakādiparihāratthaṃ makkhetabbānīti attho. Adhiṭṭhetīti ‘‘idāni mayhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ na bhavissati, bāhiraparibhogatthāya bhavissatī’’ti cittaṃ uppādetīti attho. Tenevāha ‘‘sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā’’tiādi, evaṃ paribhoge anapekkhatāya paṭiggahaṇaṃ vijahatīti adhippāyo. Evaṃ aññesupi kālikesu anajjhoharitukāmatāya suddhacittena bāhiraparibhogatthāya niyamepi paṭiggahaṇaṃ vijahatīti idampi visuṃ ekaṃ paṭiggahaṇavijahananti daṭṭhabbaṃ.
“应该由另一位比丘说”——这里因为是以清净心布施的,所以自己也可以让人拿来受用。“两人都无罪”的意思是:就像属于别人的东西由一个人接收下来,即使超过七天,也不犯舍堕罪,因为它仍然属于别人所有;同样,这个东西因为没有被分配,虽然是两人共有的,但由于没有分开,所以也不犯舍堕罪。但不可以受用,是因为它是由比丘接收的,超过七天之后,任何比丘都不可以受用,因为接收来的酥等物品,受用期限只限于七天。经中确实这样说:“接收这些之后,最多可以储存七天,然后应当受用。”巴利
Aññena bhikkhunā vattabboti ettha suddhacittena dinnattā sayampi āharāpetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatiyeva. Dvinnampi anāpattīti yathā aññassa santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ sattāhātikkamepi nissaggiyaṃ na hoti parasantakabhāvato, evamidampi avibhattattā ubhayasādhāraṇampi vinibbhogābhāvato nissaggiyaṃ na hotīti adhippāyo. Paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatīti bhikkhunā paṭiggahitattā sattāhātikkame yassa kassaci bhikkhuno paribhuñjituṃ na vaṭṭati paṭiggahitasappiādīnaṃ paribhogassa sattāheneva paricchinnattā. ‘‘Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānī’’ti (pārā. 623) hi vuttaṃ.
“贤友,这油可以在七天内受用。”这句话说明:接受油的人,可以在七天内把它转交给别人。
接着问“谁犯戒”,是因为他心里这样想:“前面先说两人共同拥有时无犯,但现在既然一个人把它让给了另一个人,就不再是两人共有了,情况就像已经分配好的东西一样。所以在这里,接受者过了七天,就应该有一个人犯戒。”于是他问:“是接受者因为接受这件事而犯戒,还是东西归谁所有就谁犯戒?”
这里之所以不说“因为未分配”这个理由,而说“因为接受的人已经把它让出去了”,正是因为已经让出去,就不再是两人共有,而成了一个人的东西;但由于它是由接受者所接受的,所以变成了别人的东西。因此,就像接受别人的东西一样,接受者并不会因为接受这件事而犯戒。这样说,是为了表明这一点;并不是要表明:从“接受的人已经把它让出去了”这句话,就能推出在还没让出去时,即使还没分配,过了七天也会犯戒。因为在还没让出去、还没分配的情况下,本来就是无犯的,这一点已经成立。
不过,如果另一个人在七天内也把自己那一份让给了接受者,那么过了七天就可能犯戒,因为这时东西已经成了接受者自己的所有物。
说“另一个人没有接受”,是为了表明:即使东西成了他的,但因为他没有接受,就像别人接受了自己的东西一样,所以无犯。
然而,没有理解这个意趣的人,比如《甘提巴达》的作者等人,作了别的发挥,那不应被当作要义来接受。这是《萨罗他迪波尼》里的话。巴利
‘‘Āvusoimaṃ telaṃ sattāhamattaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti iminā yena paṭiggahitaṃ, tena antosattāheyeva parassa vissajjitabhāvaṃ dasseti. Kassa āpattīti ‘‘paṭhamaṃ tāva ubhinnaṃ sādhāraṇattā anāpatti vuttā, idāni pana ekena itarassa vissaṭṭhabhāvato ubhayasādhāraṇatā natthīti vibhattasadisaṃ hutvā ṭhitaṃ, tasmā ettha paṭiggahitassa sattāhātikkame ekassa āpattiyā bhavitabba’’nti maññamāno ‘‘kiṃ paṭiggahaṇapaccayā paṭiggāhakassa āpatti, udāhu yassa santakaṃ jātaṃ, tassā’’ti pucchati. Nissaṭṭhabhāvatoyeva ca idha ‘‘avibhattabhāvato’’ti kāraṇaṃ avatvā ‘‘yena pariggahitaṃ, tena vissajjitattā’’ti vuttaṃ, idañca vissaṭṭhābhāvato ubhayasādhāraṇataṃ pahāya ekassa santakaṃ hontampi yena paṭiggahitaṃ, tato aññassa santakaṃ jātaṃ, tasmā parasantakapaṭiggahaṇe viya paṭiggāhakassa paṭiggahaṇapaccayā natthi āpattīti dassanatthaṃ vuttaṃ, na pana ‘‘yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā’’ti vacanato avissajjite sati avibhattepi sattāhātikkame āpattīti dassanatthaṃ avissajjite avibhattabhāvatoyeva anāpattiyā siddhattā. Sace pana itaro yena paṭiggahitaṃ, tasseva antosattāhe attano bhāgampi vissajjeti, sattāhātikkame siyā āpatti yena paṭiggahitaṃ, tasseva santakabhāvamāpannattā. ‘‘Itarassa appaṭiggahitattā’’ti iminā tassa santakabhāvepi aññehi paṭiggahitasakasantake viya tena appaṭiggahitabhāvato anāpattīti dīpeti, imaṃ pana adhippāyaṃ ajānitvā ito aññathā gaṇṭhipadakārādīhi papañcitaṃ, na taṃ sārato paccetabbaṃ, idaṃ sāratthadīpanīvacanaṃ (sārattha. ṭī. 2.625).
《除疑复注》(vi. vi. ṭī. 1.625)中说:若二人之物……中略……不允许,这里文句有脱落,应这样理解:若二人之物由一人受取而未分配,过了七日,对二人来说都无犯,但不可以受用。否则,连词语的运用也说不通。《萨罗他迪波尼》(sārattha. ṭī. 2.625)中说:在《甘提巴达》中也显示了这同一文句。说对二人来说都无犯,是因为未分配才这样说。说但不可以受用,这是依据储存物最多七日就应受用这句话而说的。由谁受取,由彼舍弃这句话,是针对已受具足戒者的布施而说舍弃。这是为了显示:对已受具足戒者来说,在无期待布施之物上,虽然受取的行为没有消失,但自己之物性已经消失,因此不构成舍堕。只有自己受取性和自己物性这两个原因才构成舍堕,不是单靠一个。对未受具足戒者来说,在无期待布施中,这两者都消失,此时受用也是允许的;但在有期待的布施中则不然,因为那时没有布施的特征。在舍弃这个圣典用语中,应当知道:不给予任何人、以无期待之心丢弃,也被包含在内。以无期待之心给予这句话,只是为了显示舍弃受取的方法。因为受取一旦舍弃,再重新受取后受用,自然就是允许的;而那种舍弃是通过放弃物件的自己物性来实现的。由此也可成立:当对物件有想要食用的期待时,受取和舍弃就不能单独成立。否则的话,就应该说:对受取无期待,舍弃受取后再重新受取然后吃。通过未受取这一句,显示一人的物品即使被另一人受取,也构成舍堕。如此,这里所指的是:没有作我再拿回来的期待,以纯净之心彻底放弃。显示正在受用的人无犯,意思是:显示由舍堕根本的波逸提等罪而转为无犯。在受用上显示无犯,这里的意思是:显示已舍之物重新获得时,在身体受用等事上所说的恶作罪,因它而显示无犯。巴利
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.625) pana – sace dvinnaṃ…pe… na vaṭṭatīti ettha pāṭho gaḷito, evaṃ panettha pāṭho veditabbo – sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatīti. Aññathā pana saddappayogopi na saṅgahaṃ gacchati, ‘‘gaṇṭhipadepi ca ayameva pāṭho dassito’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.625) vuttaṃ. ‘‘Dvinnampi anāpattī’’ti avibhattattā vuttaṃ. ‘‘Paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatī’’ti idaṃ ‘‘sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabba’’nti (pārā. 623) vacanato vuttaṃ. ‘‘Yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā’’ti iminā upasampannassa dānampi sandhāya ‘‘vissajjetī’’ti idaṃ vuttanti dasseti. Upasampannassa nirapekkhadinnavatthumhi paṭiggahaṇassa avigatattepi sakasantakatā vigatāva hoti, tena nissaggiyaṃ na hoti. ‘‘Attanāva paṭiggahitattaṃ sakasantakattañcā’’ti imehi dvīhi kāraṇeheva nissaggiyaṃ hoti, na ekena. Anupasampannassa nirapekkhadāne pana tadubhayampi vijahati, paribhogopettha vaṭṭati, na sāpekkhadāne dānalakkhaṇābhāvato. ‘‘Vissajjatī’’ti etasmiñca pāḷipade kassaci adatvā anapekkhatāya chaḍḍanampi saṅgahitanti veditabbaṃ. ‘‘Anapekkhā datvā’’ti idañca paṭiggahaṇavijahanavidhidassanatthameva vuttaṃ. Paṭiggahaṇe hi vijahite puna paṭiggahetvā paribhogo sayameva vaṭṭissati, tabbijahanañca vatthuno sakasantakatāpariccāgena hotīti. Etena ca vatthumhi ajjhoharaṇāpekkhāya sati paṭiggahaṇavissajjanaṃ nāma visuṃ na labbhatīti sijjhati. Itarathā hi ‘‘paṭiggahaṇe anapekkhova paṭiggahaṇaṃ vissajjetvā puna paṭiggahetvā bhuñjatī’’ti vattabbaṃ siyā, ‘‘appaṭiggahitattā’’ti iminā ekassa santakaṃ aññena paṭiggahitampi nissaggiyaṃ hotīti dasseti. Evanti ‘‘puna gahessāmī’’ti apekkhaṃ akatvā suddhacittena paricattataṃ parāmasati. Paribhuñjantassa anāpattidassanatthanti nissaggiyamūlikāhi pācittiyādiāpattīhi anāpattidassanatthanti adhippāyo. Paribhoge anāpattidassanatthanti ettha pana nissaṭṭhapaṭilābhassa kāyikaparibhogādīsu yā dukkaṭāpatti vuttā, tāya anāpattidassanatthanti adhippāyo.
100 像这样说明了四种时间段的资具之后,现在为了说明它们各自的差别特征,而说了“然而在这些当中”等话。其中,在不合适的地方、在能够同宿的住处所说的僧团之物或个人之物,属于比丘或比丘尼的,时限药和夜分药即使只放一夜,也叫作“内宿”;在那里煮过的,也叫作“内煮”。但七日药和终生药则可以。受了之后过了一夜的任何时限药或夜分药,在想吃而拿取的时候,光是执持就已经犯恶作;吃的时候,每吃一口,都因为储存的原因而犯波逸提。这就是这段话的意思。现在为了说明另外的差别特征,而说了“然而时限药”等话。其中,“混合味”就是味道混杂在一起。长时间的东西和短时间的东西混在一起时,只随短时间的那一方走,所以说“然而时限药……乃至……三种夜分药等”。其余几种也是同样的道理。因此,在这些当中,只有当天午前才可以,当天午后不行,夜里不行,第二天等也不行。这就是这段话的意思。巴利
100. Evaṃ catukālikapaccayaṃ dassetvā idāni tesu visesalakkhaṇaṃ dassento ‘‘imesu panā’’tiādimāha. Tattha akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyāpahonake gehe vuttaṃ saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā bhikkhussa, bhikkhuniyā vā santakaṃ yāvakālikaṃ yāmakālikañca ekarattampi ṭhapitaṃ antovutthaṃ nāma hoti, tattha pakkañca antopakkaṃ nāma hoti. Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca vaṭṭati. Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa pariggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana ekamekasmiṃ ajjhohāre sannidhipaccayā pācittiyaṃ hotīti attho. Idāni aññampi visesalakkhaṇaṃ dassento ‘‘yāvakālikaṃ panā’’tiādimāha. Tattha sambhinnarasānīti saṃsaṭṭharasāni. Dīghakālāni vatthūni rassakālena saṃsaṭṭhāni rassakālameva anuvattantīti āha ‘‘yāvakālikaṃ pana…pe… tīṇipi yāmakālikādīnī’’ti. Itaresupi eseva nayo. Tasmātiādīsu tadahupurebhattameva vaṭṭati, na tadahupacchābhattaṃ, na rattiyaṃ, na dutiyadivasādīsūti attho.
如果有人问:为什么?因为和当天接受、属于时限药的东西混在一起了。这里并不是只说了“因为和时限药混在一起”,而是加上了“当天接受的”这个限定,所以可以知道:如果和先前接受的时限药混在一起,那么连当天午前也不允许,会成为不能吃的东西。用“味道混合”这句话,是在说明:即使混在一起,如果其余三种时药的味道没有混合,那么它们各自在自己的时间内仍然允许。在“夜分药”这一句里,应当补上“当天接受的”这个第三格限定语,或者从前一句顺接下来理解。它的结果就和前面所说的一样。巴利
Kasmāti ce? Tadahupaṭiggahitena yāvakālikena saṃsaṭṭhattāti. Ettha ca ‘‘yāvakālikena saṃsaṭṭhattā’’ti ettakameva avatvā ‘‘tadahupaṭiggahitenā’’ti visesanassa vuttattā purepaṭiggahitayāvakālikena saṃsaṭṭhe sati tadahupurebhattampi na vaṭṭati, anajjhoharaṇīyaṃ hotīti viññāyati. ‘‘Sambhinnarasa’’nti iminā sacepi saṃsaṭṭhaṃ, asambhinnarasaṃ sesakālikattayaṃ attano attano kāle vaṭṭatīti dasseti . Yāmakālikenāti ettha ‘‘tadahupaṭiggahitenā’’ti tatiyantavisesanapadaṃ ajjhāharitabbaṃ, pubbavākyato vā anuvattetabbaṃ. Tassa phalaṃ vuttanayameva.
有些写本里写成“与夜分药相杂的其余两种是当天受取的”,这种写法并不好。没有这句话的写法才是好的。为什么呢?因为“其余两种”是受“当天受取”这个限定语限定的。照那样说,就变成:只有当天受取的七日药和终生药,在与夜分药相杂时,才只允许用到当天明相升起之前,而先前受取的就不允许——这个意思并不合理。为什么呢?因为七日药和终生药有不生贮藏之性,而且这与“长时物随顺短时物”的规则相冲突。所以,不论当天受取还是先前受取,七日药和终生药只要与当天受取的夜分药相杂,就可以一直用到明相升起,这个意思才合理。这样也跟下面要说的“与当天受取的七日药相杂的、当天受取或先前受取的终生药,七天内可以使用”这句话一致。巴利
Potthakesu pana ‘‘yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahupaṭiggahita’’nti dissati, taṃ na sundaraṃ. Yattha natthi, tameva sundaraṃ, kasmā? Dutiyantañhi visesanapadaṃ itaradvayaṃ viseseti. Tato tadahupaṭiggahitameva sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca yāmakālikena saṃsaṭṭhe sati yāva aruṇuggamanā vaṭṭati, na purepaṭiggahitānīti attho bhaveyya, so na yutto. Kasmā? Sattāhakālikayāvajīvikānaṃ asannidhijanakattā, ‘‘dīghakālikāni rassakālikaṃ anuvattantī’’ti iminā lakkhaṇena viruddhattā ca, tasmā tadahupaṭiggahitaṃ vā hotu purepaṭiggahitaṃ vā, sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca tadahupaṭiggahitena yāmakālikena saṃsaṭṭhattā yāva aruṇuggamanā vaṭṭatīti attho yutto, evañca upari vakkhamānena ‘‘sattāhakālikena pana tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappatī’’ti vacanena samaṃ bhaveyya.
另外,本来应该以“然而,与夜分药相杂的其余两种,只在当天直到明相升起之前才允许”作为前文。写书的人在其他文本里看到“当天受取”这个说法,就以为这里从“当天”这个词后面漏掉了“受取”,于是可能把它补进去写了。可是“当天”这个词其实是用来限定“直到明相升起”的,它表明只在当天明相升起之前允许,而不是说第二天等日子明相升起之前也允许。正因为如此,在下文里,“然而,与当天受取的七日药”这句话中,表示短时意义的词与“当天受取”这个限定语同位,该限定语所限定的正是这个短时义词本身,而不是表示长时意义的终生药这个词。因此才说“与当天受取的七日药相杂的,无论是当天受取还是先前受取的终生药,七天之内允许”。巴利
Apica ‘‘yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahu yāva aruṇuggamanā vaṭṭatī’’ti pubbapāṭhena bhavitabbaṃ, taṃ lekhakehi aññesu pāṭhesu ‘‘tadahupaṭiggahita’’nti vijjamānaṃ disvā, idha tadahupadato paṭiggahitapadaṃ gaḷitanti maññamānehi pakkhipitvā likhitaṃ bhaveyya, ‘‘tadahū’’ti idaṃ pana ‘‘yāva aruṇuggamanā’’ti padaṃ viseseti, tena yāva tadahuaruṇuggamanā vaṭṭati, na dutiyāhādiaruṇuggamanāti atthaṃ dasseti. Teneva uparipāṭhepi ‘‘sattāhakālikena pana tadahupaṭiggahitenā’’ti rassakālikatthapadena tulyādhikaraṇaṃ visesanapadaṃ tameva viseseti, na dīghakālikatthaṃ yāvajīvikapadaṃ , tasmā ‘‘tadahupaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappatī’’ti vuttaṃ.
在“以两天受取”等说法里,也应该这样套用:和以两天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都允许用六天;和以三天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都允许用五天;和以四天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都允许用四天;和以五天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都允许用三天;和以六天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都允许用两天;和以七天受取的七日药混在一起的,无论是当天受取还是更早受取的终生药,都只允许当天用。也就是说,只应减去七日药已经过去的天数,再按剩下的天数来搭配,而不是对终生药也这样减。因为终生药并没有什么“应减去的过去天数”,只要条件具足,就该终生受用。所以论师说:“七日药也把与它混在一起的终生药,引向它自己的时限。”有些写本里写着“与夜分药混在一起的另外两种,当天受取”,有人依据这个写法,以为这里也应当是“唯当天受取”,于是否定“更早受取”这个读法。有些写本则写作“午前受取或……”。应当知道,这些人都是没有留意前面所说的道理,心散乱了才这样做的。巴利
Dvīhapaṭiggahitenātiādīsupi ‘‘dvīhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ chāhaṃ vaṭṭati, tīhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ pañcāhaṃ vaṭṭati, catūhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ caturāhaṃ vaṭṭati, pañcāhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ tīhaṃ vaṭṭati, chāhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ dvīhaṃ vaṭṭati, sattāhapaṭiggahitena sattāhakālikena saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ tadaheva vaṭṭatī’’ti evaṃ sattāhakālikasseva atītadivasaṃ parihāpetvā sesadivasavasena yojetabbaṃ, na yāvajīvikassa. Na hi yāvajīvikassa hāpetabbo atītadivaso nāma atthi sati paccaye yāvajīvaṃ paribhuñjitabbato. Tenāha ‘‘sattāhakālikampi attanā saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ yāvajīvikaṃ attano sabhāvaññeva upanetī’’ti. Kesuci potthakesu ‘‘yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahupaṭiggahita’’nti likhitaṃ pāṭhaṃ nissāya imasmimpi pāṭhe ‘‘tadahupaṭiggahitanti idameva icchitabba’nti maññamānā ‘‘purepaṭiggahita’’nti pāṭhaṃ paṭikkhipanti. Kesuci ‘‘purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vā’’ti likhanti, taṃ sabbaṃ yathāvuttanayaṃ amanasikarontā vibbhantacittā evaṃ karontīti daṭṭhabbaṃ.
在这四种时限中,如果时食过了正午、夜分食过了后夜、七日药过了七天还拿来吃,就会犯戒,这是经文里说的。有人问:这是按哪条学处犯戒呢?回答就用“时限”等话来解释。它的意思是:时食过了时限还吃,就按“任何比丘在非时吃嚼食或噉食,波逸提”这条非时食学处犯戒。夜分食过了夜分还吃,就按“任何比丘把储存的嚼食或噉食拿来吃,波逸提”这条储存食物学处犯戒。七日药过了七天还吃,就按“那些适合生病比丘服用的药,比如酥、生酥、油、蜜、糖,接受之后最多可以储存七天使用,超过这个期限就犯舍堕波逸提”这条药戒学处犯戒。巴利
Imesu catūsu kālikesu yāvakālikaṃ majjhanhikakālātikkame, yāmakālikaṃ pacchimayāmātikkame, sattāhakālikaṃ sattāhātikkame paribhuñjantassa āpattīti vuttaṃ. Katarasikkhāpadena āpatti hotīti pucchāyamāha ‘‘kālayāma’’iccādi. Tassattho – yāvakālikaṃ kālātikkame paribhuñjantassa ‘‘yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiya’’nti iminā vikālebhojanasikkhāpadena (pāci. 248) āpatti hoti. Yāmakālikaṃ yāmātikkame paribhuñjantassa ‘‘yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiya’’nti iminā sannidhisikkhāpadena (pāci. 253) āpatti hoti. Sattāhakālikaṃ sattāhātikkame paribhuñjantassa ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ, sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiya’’nti iminā bhesajjasikkhāpadena (pārā. 622) āpatti hotīti.
这些内容已经说过:这四种时限药如果混在一起、味道融合,就应当按其中最早那种时限药的时限来使用。如果味道没有融合,又该怎么使用呢?于是说“如果……”等等。这段话的意思很容易明白。巴利
Imāni cattāri kālikāni ekato saṃsaṭṭhāni sambhinnarasāni purimapurimakālikassa kālavasena paribhuñjitabbānīti vuttaṃ. Asambhinnarasāni ce honti, kathaṃ paribhuñjitabbānīti āha ‘‘sace panā’’tiādi. Tassattho suviññeyyova.
如是,在作为《巴利律摘编》注释的《律庄严复注》中,巴利
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre