律庄严复注·17. 对床座等僧伽住处应行抉择论解释
20 段
17. 关于在僧团共有的床、椅等住处中应当如何行事的判定之论说
17. Mañcapīṭhādisaṅghikasenāsanesupaṭipajjitabbavinicchayakathā
8282. 这样讲完共宿的判定之后,现在为了讲在僧团精舍里对卧处应当怎么做判定,说了“在僧团精舍中,卧处……”等话。其中,“和合地共同做羯磨”就是僧团,这个释词适用于一切僧团。布施给僧团的,就是僧团物;在那里居住,所以叫精舍,即在那里面。在那里躺卧,所以叫卧处,指的就是那个。Asantharī,就是铺设之后。离开叫离去,是走的意思。“在僧团精舍中,铺设卧处后离去”——对这总说文的义理,应当理解为:在僧团精舍中……离去。其中,就在那离去的事情上,应当知道我现在所说的这种判定。那判定是什么呢?就说“僧团……波逸提”。没有围界的区域,是指从坐卧处算起两掷石的距离。波逸提:跨过第一只脚时犯恶作,跨过第二只脚时犯波逸提。怎么知道呢?就说“若有比丘……”等话。
82. Evaṃ sahaseyyavinicchayaṃ kathetvā idāni saṅghike vihāre seyyāsu kattabbavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘vihāre saṅghike seyya’’ntyādimāha. Tattha samaggaṃ kammaṃ samupagacchatīti saṅgho, ayameva vacanattho sabbasaṅghasādhāraṇo. Saṅghassa dinno saṅghiko, viharati etthāti vihāro, tasmiṃ. Sayanti etthāti seyyā, taṃ. Asantharīti santharitvāna. Pakkamanaṃ pakkamo, gamananti attho. ‘‘Vihāre saṅghike seyyaṃ, santharitvāna pakkamo’’ti imassa uddesapāṭhassa saṅghike vihāre…pe… pakkamananti attho daṭṭhabboti yojanā. Tatrāti tasmiṃ pakkamane ayaṃ īdiso mayā vuccamāno vinicchayo veditabboti attho. Katamo so vinicchayoti āha ‘‘saṅghike…pe… pācittiya’’nti. Aparikkhittassa upacāro nāma senāsanato dve leḍḍupātā. Pācittiyanti paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentassa dukkaṭaṃ, dutiyātikkame pācittiyaṃ. Kathaṃ viññāyaticcāha ‘‘yo pana bhikkhu…pe… vacanato’’ti.
其中,僧团所属的精舍是明确的,卧处则不明确。卧处有几种呢?所以说“卧处有……十种”。在那里又是哪种是褥、哪种是小垫等呢?所以说“其中,所谓褥……这个道理也适用于叶敷具”。其中,应铺在床上的,就是床褥;其他地方也同理,是为了保护外观色泽,用布片等缝制而成的。应铺在地上的:如果有小垫,就铺在它上面;如果没有,就直接铺在干净的地面上。以“对狮皮等的受用即禁止”这句话,说明把卧具铺在床、椅等上面之后,又收起来存放等,仅仅为了自己而受用是不允许的;但作为地敷具等来使用,就不算为自己受用。因为在《犍度》中,对于“床内也有铺设的,床外也有铺设的”这样为了自己而在床座等上铺设并受用的情况,已经作了禁止:“诸比丘,不得受用大皮革,即狮皮、虎皮、豹皮。谁受用,犯恶作。”因此,这里应当按所说的道理来理解其意趣。然而在《萨罗他迪波尼》中则说:“如果这样,那为什么说‘仅仅对受用加以禁止’呢?提出这个诘问之后说:‘诸比丘,我允许受用一切殿阁之物。’根据这句话,即使在个人坐卧处,按坐卧处受用而受限制的金瓶等物,虽然可以使用,但绝不可以把它当作自己所有物来使用。同样,这东西虽然可以作为地敷具来使用,但不可以当作自己所有物带到各个精舍去使用。为了说明这一点,应当知道禁止只是就受用携带而说的。”
Tattha saṅghiko vihāro pākaṭo, seyyā apākaṭā, sā katividhāiccāha ‘‘seyyā nāma…pe… dasavidhā’’ti. Tatthāpi katamā bhisi, katamā cimilikādayoti āha ‘‘tattha bhisīti…pe… esa nayo paṇṇasanthāre’’ti. Tattha mañce attharitabbāti mañcakabhisi, evaṃ itaratra, vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katāti paṭakhaṇḍādīhi sibbitvā katā. Bhūmiyaṃ attharitabbāti cimilikāya sati tassā upari, asati suddhabhūmiyaṃ attharitabbā. Sīhadhammādīnaṃ pariharaṇe evapaṭikkhepoti iminā mañcapīṭhādīsu attharitvā puna saṃharitvā ṭhapanādivasena attano atthāya pariharaṇameva na vaṭṭati, bhūmattharaṇādivasena paribhogo pana attano pariharaṇaṃ na hotīti dasseti. Khandhake hi ‘‘antopi mañce paññattāni honti, bahipi mañce paññattāni hontī’’ti evaṃ attano atthāya mañcādīsu paññapetvā pariharaṇavatthusmiṃ ‘‘na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 255) paṭikkhepo kato, tasmā vuttanayenevettha adhippāyo daṭṭhabbo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.112) pana ‘‘yadi evaṃ ‘pariharaṇeyeva paṭikkhepo’ti idaṃ kasmā vuttanti codanaṃ katvā ‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pāsādaparibhoga’nti (cūḷava. 320) vacanato puggalikepi senāsane senāsanaparibhogavasena niyamitaṃ suvaṇṇaghaṭādikaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭamānampi kevalaṃ attano santakaṃ katvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Evamidaṃ bhūmattharaṇavasena paribhuñjituṃ vaṭṭamānampi attano santakaṃ katvā taṃ taṃ vihāraṃ haritvā paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ pariharaṇeyeva paṭikkhepo veditabbo’’ti vuttaṃ.
外衣和毛毯,是专门用来铺盖的、毛端竖起的特殊敷具。注释书里说,只说了这些。三部《甘提巴达》里说:这是为了显示注释书中如此说的情形,其他类似的、应铺在床座上的敷具也是如此。《本母注释》中则限定说:所谓铺盖,就是外衣和毛毯。因此,《甘提巴达》所说似乎与此不符。《萨罗他迪波尼》中说:应审察后接受。审察之后,其意趣可以这样理解:《本母注释》也是注释书,所以依照大注疏等所说之理,把它限定为外衣和毛毯。即使有这样的限定,就像伞盖已得的王子一语,虽然限定在已得伞盖的情形,但依照举例之理,与王权物品共通的拂尘等也被说到了;同样,虽然限定说外衣和毛毯,但依照举例之理,与它们应铺在床座上的共通性相同的其他敷具也被说到了。因此,《甘提巴达》中所说之语并非与注释书之语相违,而是相顺,应如此看待。
Pāvāro kojavoti paccattharaṇatthāyeva ṭhapitā uggatalomā attharaṇavisesā. Ettakameva vuttanti aṭṭhakathāsu (pāci. aṭṭha. 116) vuttaṃ. ‘‘Idaṃ aṭṭhakathāsu tathāvuttabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, aññampi tādisaṃ mañcapīṭhesu attharitabbaṃ attharaṇamevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā) pana ‘‘paccattharaṇaṃ nāma pāvāro kojavo’’ti niyametvā vuttaṃ, tasmā gaṇṭhipadesu vuttaṃ iminā na sameti, ‘‘vīmaṃsitvā gahetabba’’nti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.116) vuttaṃ. Vīmaṃsite pana evamadhippāyo paññāyati – mātikāṭṭhakathāpi aṭṭhakathāyeva, tasmā mahāaṭṭhakathādīsu vuttanayena ‘‘pāvāro kojavo’’ti niyametvā vuttaṃ, evaṃ niyamane satipi yathā ‘‘laddhātapatto rājakumāro’’ti ātapattassa laddhabhāveyeva niyametvā vuttepi nidassananayavasena rājakakudhabhaṇḍasāmaññena samānā vālabījanādayopi vuttāyeva honti, evaṃ ‘‘pāvāro kojavo’’ti niyametvā vuttepi nidassananayavasena tehi mañcapīṭhesu attharitabbabhāvasāmaññena samānā aññe attharaṇāpi vuttāyeva honti, tasmā gaṇṭhipadesu vuttavacanaṃ aṭṭhakathāvacanassa paṭilomaṃ na hoti, anulomamevāti daṭṭhabbaṃ.
不过,在这个地方,有些持律者依据“谁建造了精舍,谁就是精舍的主人”这一文本,作出这样的判定:无论是僧团精舍还是个人精舍,只有精舍的施主才是主人,他才是支配者,只有按照他的意愿才能居住,而不是按照僧团、团体或个人的意愿。这种判定需要考察:这段文本到底成立的是什么意义?是成立“支配权”的意义,还是成立“应询问”的意义?这样考察之后,从“有比丘在场时应询问比丘”等说法可以知道,它成立的只是“应询问”的意义,而不是“支配权”的意义。
Imasmiṃ pana ṭhāne ‘‘yena vihāro kārito, so vihārassāmiko’’ti pāṭhaṃ nissāya ekacce vinayadharā ‘‘saṅghikavihārassa vā puggalikavihārassa vā vihāradāyakoyeva sāmiko, soyeva issaro, tassa ruciyā eva vasituṃ labhati, na saṅghagaṇapuggalānaṃ ruciyā’’ti vinicchayaṃ karonti, so vīmaṃsitabbo, kathaṃ ayaṃ pāṭho kimatthaṃ sādheti issaratthaṃ vā āpucchitabbatthaṃ vāti? Evaṃ vīmaṃsite ‘‘bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo’’tiādivacanato āpucchitabbatthameva sādheti, na issaratthanti viññāyati.
这时也许有人会说:“只要‘应询问’这个意义成立,‘主宰者’的意义自然也就成立。正因为他具有主宰者的身份,才需要向他询问。”对此应当这样回答:依照“询问时,若有比丘就应向比丘询问,没有比丘就应向沙弥询问,没有沙弥就应向园丁询问”等说法,按诸位长老的意见,比丘、沙弥、园丁、建造寺院的人,乃至那户人家中的任何一个人,都可能成为主宰者。若这样理解,那么当比丘、沙弥或园丁在场时,他们才是主宰者,而不是建造寺院的人;只有当他们都不在场时,建造寺院的人才可能是主宰者。然而,在这一段落中,佛陀只是为了守护僧团住所而说要询问,并不是因为对方具有主宰者身份才要询问。因为注释书中确实这样说:“‘不询问就离去’——在这里,若有比丘,就应向比丘询问”等等。
Atha siyā ‘‘āpucchitabbatthe siddhe issarattho siddhoyeva hoti. Issarabhāvatoyeva hi so āpucchitabbo’’ti. Tatthevaṃ vattabbaṃ – ‘‘āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko’’tiādivacanato āyasmantānaṃ matena bhikkhupi sāmaṇeropi ārāmikopi vihārakārakopi tassa kule yo koci puggalopi issaroti āpajjeyya, evaṃ viññāyamānepi bhikkhumhi vā sāmaṇere vā ārāmike vā sati teyeva issarā, na vihārakārako. Tesu ekasmimpi asatiyeva vihārakārako issaro siyāti. Imasmiṃ pana adhikāre saṅghikaṃ senāsanaṃ rakkhaṇatthāya āpucchitabbaṃyeva vadati, na issarabhāvato āpucchitabbaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 116) ‘‘anāpucchaṃ vā gaccheyyāti ettha bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo’’tiādi.
如果有人又这样说:我们并不是针对整段文句的意趣而说,而只是针对“vihārassāmiko”(寺院主)这个词的词义而说。怎么说呢?“saṃ etassa atthīti sāmiko”,拥有者就是主人,寺院的拥有者就是寺院主。当被问到“谁叫寺院主”时,应该回答:“谁建造了寺院,谁就叫寺院主。”所以建造寺院的人、施主就被理解为寺院主。这样理解的话,所谓主人就是那份财产的主权者,只有随顺他的意愿,别人才得到。因此,只有依作为寺院主的施主的意愿,比丘们才能居住,而不是依僧团、团体或个人的意愿——我们是针对这个意思而说的。
应当这样回答他们:诸位尊者,不要这样说。就像“陶匠梵天”被称为陶匠,那位梵天现在并不做陶器,而是过去生中曾做陶器,因此依“做陶器”这个词义而得到“陶匠”这个名字。同样,依过去所得的名、依过去的惯用语,即使已经成了梵天,仍然被称为“陶匠”。同样地,那位建造寺院的人,从把寺院布施给比丘们的那一刻起,就不再是寺院主,因为布施的特征就是舍弃物品;但在过去还没有布施的时候,因为他是寺院的建造者,所以名为寺院主。他这样依过去所得的名、依过去的惯用语,被称为“寺院主”,并不是因为他对已经布施出去的寺院还拥有主权。正因如此,正等正觉的佛陀没有说“随寺院施主的意愿,比丘们居住”,而是允许由安排住所的人来安排。应当这样理解。正如《疑尽注》(Vi. Vi. Ṭī. Mahāvagga 2.295)中所说:“‘他们的家’在这里,应当理解为:即使是为了比丘们居住而造的,只要还没有布施出去,就仍然属于他们所有。”这说明从布施出去的那一刻起,就不再属于他们所有了。而这段讨论因为与经文正面相关,所以在这里说了。关于寺院的判定,将在《四资具分别》的判定中详细说明。
“任何人”,不论是亲戚还是非亲戚,任何一个人。“凡铺设床或椅的人”,就是铺设床椅的人。
Athāpi evaṃ vadeyya ‘‘na sakalassa vākyapāṭhassa adhippāyatthaṃ sandhāya amhehi vuttaṃ, atha kho ‘vihārassāmiko’ti etassa padatthaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Kathaṃ? Saṃ etassa atthīti sāmiko, vihārassa sāmiko vihārassāmiko. ‘Ko vihārassāmiko nāmā’ti vutte ‘yena vihāro kārito, so vihārassāmiko nāmā’ti vattabbo, tasmā vihārakārako dāyako vihārassāmiko nāmāti viññāyati, evaṃ viññāyamāne sati sāmiko nāma sassa dhanassa issaro, tassa ruciyā eva aññe labhanti, tasmā vihārassāmikabhūtassa dāyakassa ruciyā eva bhikkhū vasituṃ labhanti, na saṅghagaṇapuggalānaṃ ruciyāti imamatthaṃ sandhāya vutta’’nti. Te evaṃ vattabbā – mā āyasmanto evaṃ avacuttha, yathā nāma ‘‘ghaṭikāro brahmā’’ti vutto so brahmā idāni ghaṭaṃ na karoti, purimattabhāve pana karoti, tasmā ‘‘ghaṭaṃ karotī’’ti vacanatthena ‘‘ghaṭikāro’’ti nāmaṃ labhati. Iti pubbe laddhanāmattā pubbavohāravasena brahmabhūtopi ‘‘ghaṭikāro’’icceva vuccati, evaṃ so vihārakārako bhikkhūnaṃ pariccattakālato paṭṭhāya vihārassāmiko na hoti vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, pubbe pana apariccattakāle vihārassa kārakattā vihārassāmiko nāma hoti, so evaṃ pubbe laddhanāmattā pubbavohāravasena ‘‘vihārassāmiko’’ti vuccati, na, pariccattassa vihārassa issarabhāvato. Teneva sammāsambuddhena ‘‘vihāradāyakānaṃ ruciyā bhikkhū vasantū’’ti avatvā senāsanapaññāpako anuññātoti daṭṭhabbo. Tathā hi vuttaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.295) ‘‘tesaṃ gehānīti ettha bhikkhūnaṃ vāsatthāya katampi yāva na denti, tāva tesaṃ santakaṃyeva bhavissatīti daṭṭhabba’’nti, tena dinnakālato paṭṭhāya tesaṃ santakāni na hontīti dasseti. Ayaṃ pana kathā pāṭhassa sammukhībhūtattā imasmiṃ ṭhāne kathitā. Vihāravinicchayo pana catupaccayabhājanavinicchaye (vi. saṅga. aṭṭha. 194 ādayo) āvi bhavissati. Yo kocīti ñātako vā aññātako vā yo koci. Yena mañcaṃ pīṭhaṃ vā vinanti, taṃ mañcapīṭhakavānaṃ.
83“石堆窟”是指石堆中的住处,也就是山洞。由于“住所被白蚁咬坏”这件事缘而制定,所以注疏依据事缘的道理说,没有白蚁之患就无犯。在《行仪犍度》中制定远行者的义务时,虽然说了“应告知住所”,但那只是为了显示应做的义务而说“然而告知是义务”,并不是为了显示不履行这项义务就犯恶作。正因如此,《安达咖注疏》在解释“应告知住所”时说:“凡是在石板上或石柱上造的住所,白蚁爬不上去的,即使不告知而去,也无犯。”因此,《甘提巴达》中说“在那样住所不告知而去的人没有波逸提,在远行者的义务中不告知住所而去,就是违犯义务,所以犯恶作”,这种说法不能采纳。
83.Siluccayaleṇanti siluccaye leṇaṃ, pabbataguhāti attho. ‘‘Senāsanaṃ upacikāhi khāyita’’nti imasmiṃ vatthusmiṃ paññattattā vatthuanurūpavasena aṭṭhakathāyaṃ upacikāsaṅkāya abhāvena anāpatti vuttā. Vattakkhandhake (cūḷava. 360 ādayo) gamikavattaṃ paññāpentena ‘‘senāsanaṃ āpucchitabba’’nti vuttattā kevalaṃ itikattabbatāmattadassanatthaṃ ‘‘āpucchanaṃ pana vatta’’nti vuttaṃ , na pana vattabhede dukkaṭanti dassanatthaṃ, teneva andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘senāsanaṃ āpucchitabba’’nti ettha ‘‘yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ yattha upacikā nārohanti, taṃ anāpucchantassapi anāpattī’’ti vuttaṃ. Tasmā yaṃ vuttaṃ gaṇṭhipade ‘‘tādise senāsane anāpucchā gacchantassa pācittiyaṃ natthi, gamikavatte senāsanaṃ anāpucchā gacchanto vattabhedo hoti, tasmā dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ.
因为在他之后没有其他人跟着去,所以才说“最后的人不能靠作意而得免罪”。或者说“派一个人去告知”:这里的意思是,从生起要离开的念头那一刻起,如果没有告知就离去,在抬起第二只脚的时候就犯波逸提。或者“在亭子里”:指的是树枝搭的亭子或者木板搭的亭子。“在树下”:指的是任何一棵树的下面。“毁坏”:就是坏灭。
Pacchimassa ābhogena mutti natthīti tassa pacchato gacchantassa aññassa abhāvato vuttaṃ. Ekaṃ vā pesetvā āpucchitabbanti ettha gamanacittassa uppannaṭṭhānato anāpucchitvā gacchante dutiyapāduddhāre pācittiyaṃ. Maṇḍape vāti sākhāmaṇḍape vā padaramaṇḍape vā. Rukkhamūleti yassa kassaci rukkhassa heṭṭhā. Palujjatīti vinassati.
84把中间收拢,做成鼓的形状,然后绑起来:就是用伊拉咖叶等编成辫子,再用这条辫子在两侧宽大的地方反复缠绕,从那里开始一直到中间,以向内收拉的方式缠绕,到中间收拢,再在各处绑紧,这样就做成了。所谓乌鸦或鸢不排泄的地方,是指这些以永久居住的方式筑巢而居的乌鸦和鸢,或其他鸟类,不在那个坐卧处排泄,意思是:我允许把坐卧处放在这样的树下。
84.Majjhesaṃkhittaṃ paṇavasaṇṭhānaṃ katvā baddhanti erakapattādīhi veṇiṃ katvā tāya veṇiyā ubhosu passesu vitthataṭṭhāne bahuṃ veṭhetvā tato paṭṭhāya yāva majjhaṭṭhānaṃ, tāva antoākaḍḍhanavasena veṭhetvā majjhe saṃkhipitvā tattha tattha bandhitvā kataṃ. Yattha kākā vā kulalā vā na ūhadantīti yattha dhuvanivāsena kulāvake katvā vasamānā ete kākakulalā, aññe vā sakuṇā taṃ senāsanaṃ na ūhadanti, tādise rukkhamūle nikkhipituṃ anujānāmīti attho.
8585.“新编”是指刚刚用线和织边捆扎好的床座。“复上”是指用如法的皮革覆盖,那便是“复上者”,依同义加上ka后缀。因为这样,雨季时就不会很快损坏。“最上露地住者”:这只是为了显示他那种安乐的行道方式,不过即使是最上者,衣小屋也是开许的。“随顺身”:显示比丘就坐在那里,并以此说明因为对雨的怖畏而自己前往他处的人犯戒。为了不让露地住者被扰乱而作限定,即使是施主布施的,守护自身的人也必须要守护。然而,施主在布施时,即使布施价值百千的毛毯,说“用作拭足物来受用吧”,那样受用也是开许的,所以这床座等坐卧具,如果施主说“即使在露地也随意受用”而布施,那么在任何时候放在露地也是开许的——在《萨罗他迪波尼》中是这样说的。“遣人而应去”:在这里,应当说明“哪位比丘来这里住,就给他”,然后遣人去。
85.Navavāyimoti adhunā suttena vītakacchena paliveṭhitamañco. Onaddhoti kappiyacammena onaddho, sova onaddhako sakatthe ka-paccayavasena. Tena hi vassena sīghaṃ na nassati. Ukkaṭṭhaabbhokāsikoti idaṃ tassa sukhapaṭipattidassanamattaṃ , ukkaṭṭhassāpi pana cīvarakuṭi vaṭṭateva. Kāyānugatikattāti bhikkhuno tattheva nisinnabhāvaṃ dīpeti, tena ca vassabhayena sayaṃ aññattha gacchantassa āpattiṃ dasseti. Abbhokāsikānaṃ atemanatthāya niyametvā dāyakehi dinnampi attānaṃ rakkhantena rakkhitabbameva. ‘‘Yasmā pana dāyakehi dānakāleyeva satasahassagghanakampi kambalaṃ ‘pādapuñchaniṃ katvā paribhuñjathā’ti dinnaṃ tatheva paribhuñjituṃ vaṭṭati, tasmā idampi mañcapīṭhādisenāsanaṃ ‘ajjhokāsepi yathāsukhaṃ paribhuñjathā’ti dāyakehi dinnaṃ ce, sabbasmimpi kāle ajjhokāse nikkhipituṃ vaṭṭatīti vadantī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.108-110) vuttaṃ. Pesetvā gantabbanti ettha ‘‘yo bhikkhu imaṃ ṭhānaṃ āgantvā vasati, tassa dethā’’ti vatvā pesetabbaṃ.
通过观察云还没有升起的状态,这里要说明的是:即使在热季,云升起来的时候,也不可以把坐卧具放在露地上。所谓“在彼彼处”,是指在塔院等各个露地,划定范围之后放置的。所谓“从中间开始,朝向脚的位置”,是说在四周都扫过之后,因为一直把垃圾往庭院中间聚拢,中间就积了沙土;为了说明那里应该怎么处理才这样说,意思是沙土应当朝高处脚的位置扫,或者朝墙脚的位置扫。也有些人这样解释:如果在角落积了沙土,那就从那里开始,朝别的方向扫。另一些人则说:为了不让自己踩出的脚印破坏已经扫过的地方,应该自己站在还没扫的地方,朝自己脚的方向扫沙土。这样一来,“从中间开始”这句话的作用就看不出什么了。不过《萨罗他迪波尼》里说:“‘朝向脚的位置’,有人说是指朝向坐着的人的脚的位置,有人说是朝向扫地的人脚的位置,还有人说,为了防止沙土往外飞,应当朝脚的位置扫。”所谓“垃圾应当用手拿着扔到外面”,是要说明:不应当一边想着“我要扔垃圾”,一边把沙土扬弃出去。
Valāhakānaṃ anuṭṭhitabhāvaṃ sallakkhetvāti iminā gimhānepi meghe uṭṭhite abbhokāse nikkhipituṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Tatra tatrāti cetiyaṅgaṇādike tasmiṃ tasmiṃ abbhokāse niyametvā nikkhittā. Majjhato paṭṭhāya pādaṭṭhānābhimukhāti yattha samantato sammajjitvā aṅgaṇamajjhe sabbadā kacavarassa saṅkaḍḍhanena majjhe vālikā sañcitā hoti, tattha kattabbavidhidassanatthaṃ vuttaṃ, uccavatthupādaṭṭhānābhimukhaṃ, bhittipādaṭṭhānābhimukhaṃ vā vālikā haritabbāti attho. ‘‘Yattha vā pana koṇesu vālikā sañcitā, tattha tato paṭṭhāya aparadisābhimukhā haritabbā’’ti keci atthaṃ vadanti. Keci pana ‘‘sammaṭṭhaṭṭhānassa padavalañjena avikopanatthāya sayaṃ asammaṭṭhaṭṭhāne ṭhatvā attano pādābhimukhaṃ vālikā haritabbāti vutta’’nti vadanti. Tattha ‘‘majjhato paṭṭhāyā’’ti vacanassa payojanaṃ na dissati. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘pādaṭṭhānābhimukhāti nisīdantānaṃ pādaṭṭhānābhimukhanti keci, sammajjantassa pādaṭṭhānābhimukhanti apare, bahivālikāya agamananimittaṃ pādaṭṭhānābhimukhā haritabbāti vuttanti eke’’ti vuttaṃ. Kacavaraṃ hatthehi gahetvā bahi chaḍḍetabbanti iminā ‘‘kacavaraṃ chaḍḍessāmī’’ti vālikā na chaḍḍetabbāti dīpeti.
86得到许可:因为听到“去吧”这句话而得到许可。依长老的吩咐前去的人,不犯戒。和前面所说的方法一样:就是像前面已经说过的“坐下后自己离去”等那样。
86.Kappaṃ labhitvāti ‘‘gacchā’’ti vuttavacanena kappaṃ labhitvā. Therassa hi āṇattiyā gacchantassa anāpatti. Purimanayenevāti ‘‘nisīditvā sayaṃ gacchanto’’tiādinā pubbe vuttanayeneva.
“去别处”是指越过那条路而到别的地方去。因为站在扔土块能到的范围之外,所以说“应当以抬脚来判罪”。对去别处的人来说,第一次抬脚时犯恶作,第二次抬脚时犯波逸提,这就是它的意思。“没当作平常事来做”就是没有收拾好。“中间聚会”就是在中间聚在一起。
Aññattha gacchatīti taṃ maggaṃ atikkamitvā aññattha gacchati. Leḍḍupātupacārato bahi ṭhitattā ‘‘pāduddhārena kāretabbo’’ti vuttaṃ, aññattha gacchantassa paṭhamapāduddhāre dukkaṭaṃ, dutiyapāduddhāre pācittiyanti attho. Pākatikaṃ akatvāti apaṭisāmetvā. Antarasannipāteti antarantarā sannipāte.
8787. “只对常住比丘构成妨碍”:在这里,对于客比丘,即使他们来了之后什么也没说就坐在那里,或者坐下后心想“常住比丘们自己会收起来”就走了,妨碍也只属于常住比丘。不过,《大筏疏》的意趣是:即使他们说了“这是我们的”,或者没说,只要坐着,妨碍就属于他们。《大注疏》里所说的“罪”,指的只是波逸提。但在《大筏疏》中说:让人铺设坐具虽然本应犯波逸提,但因为这不是依吩咐而制定的,所以说犯恶作。“引导者”就是唱诵者,因为他接连不断地唱诵,让巴利圣典的文句一句接一句地持续下去,所以称为“引导者”。由于“这是引导者的,这是说法者的”这样分别制定,所以即使是在非依吩咐而制定的事情上,也应当犯波逸提,以此意趣而说“当他来了坐下时,就对他构成妨碍”。然而有些人说:“即使是在非依吩咐而制定的事情上,因为说法者不可令其起身,所以应当犯波逸提;而客比丘因为后来来的上座们可令其起身,所以说犯恶作。”
87.Āvāsikānaṃyeva palibodhoti ettha āgantukesu āgantvā kiñci avatvā tattha nisinnesupi nisīditvā ‘‘āvāsikāyeva uddharissantī’’ti gatesupi āvāsikānameva palibodho. Mahāpaccarivāde pana ‘‘idaṃ amhāka’’nti vatvāpi avatvāpi nisinnānamevāti adhippāyo. Mahāaṭṭhakathāvāde ‘‘āpattī’’ti pācittiyameva vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana santharāpane pācittiyena bhavitabbanti anāṇattiyā paññattattā dukkaṭaṃ vuttaṃ. Ussārakoti sarabhāṇako. So hi uddhaṃuddhaṃ pāḷipāṭhaṃ sāreti pavattetīti ‘‘ussārako’’ti vuccati. ‘‘Idaṃ ussārakassa, idaṃ dhammakathikassā’’ti visuṃ paññattattā anāṇattiyā paññattepi pācittiyeneva bhavitabbanti adhippāyena ‘‘tasmiṃ āgantvā nisinne tassa palibodho’’ti vuttaṃ. Keci pana vadanti ‘‘anāṇattiyā paññattepi dhammakathikassa anuṭṭhāpanīyattā pācittiyena bhavitabbaṃ, āgantukassa pana pacchā āgatehi vuḍḍhatarehi uṭṭhāpanīyattā dukkaṭaṃ vutta’’nti.
88“足擦布”是指用绳子或布片做成、用来擦脚的东西。“木板凳”是指木板做的凳子;或者也可以指木板和木制的凳子。而“木制凳”应当知道就是指木板做的凳子。“足台”是指放未洗的脚的地方。“在露地煮染料……应当收好”:这里,如果没有水滴,染色工作完成后就应当收好。因为说到“比丘、沙弥或园民是有惭耻心的”,所以告诉无惭耻心的人后离去是不允许的。“晒干时……去”:这里,有人说“虽然没有‘必须走多远’的限定,但也不应该越过扔土块的距离走得太远”。
88.Pādapuñchanī nāma rajjukehi vā pilotikāya vā pādapuñchanatthaṃ katā. Phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭhaṃ. Atha vā phalakañceva dārumayapīṭhañca. Dārumayapīṭhanti ca phalakamayameva pīṭhaṃ veditabbaṃ. Pādakaṭhalikanti adhotapādaṭṭhāpanakaṃ. Ajjhokāse rajanaṃ pacitvā …pe… paṭisāmetabbanti ettha theve asati rajanakamme niṭṭhite paṭisāmetabbaṃ. ‘‘Bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hotīti vuttattā alajjiṃ āpucchitvā gantuṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Otāpento…pe… gacchatīti ettha ‘‘kiñcāpi ‘ettakaṃ dūraṃ gantabba’nti paricchedo natthi, tathāpi leḍḍupātaṃ atikkamma nātidūraṃ gantabba’’nti vadanti.