16. 同宿问题的判定
16. Sahaseyyavinicchayakathā
79讲完植物判别之后,现在要讲同宿判别,所以说“同宿有两种”。其中,同宿有两种方式、种类,所以叫两种。同宿,就是一起睡卧,或者在这里一起睡,所以叫同宿。同宿本身就是同宿这件事,用“ka”后缀表示这个意思。这个同宿又分为两种:与未受具足戒者同宿,与女人同宿。因此说“同宿有两种”。“二夜三夜”这里,要知道“二夜”这个词只是为了语句顺畅才说的。因为三夜共住已经被开许了,二夜本来就不必再说,所以“二夜”并没有单独的必要。因此说:“世尊为了摄受沙弥,给了超过二夜三夜的开许。” 或者,“二夜”这个词是为了表示“连续三夜”的意思。如果只说“三夜”,可能连在其他地方住过、中间有间隔的也算作三夜;而说“超过二夜的三夜”时,就只显示没有间隔的三夜。《除疑复注》里也说:“‘二夜’这个词是为了语言修饰。只有在连续睡满三夜之后,第四天等时候还睡在一起才有罪,并不是隔一天再睡也有罪,应该这样理解。”“同宿”就是一起睡。“睡”在这里既指身体伸展躺卧,也指他们睡觉的住处。所以“应作睡”的意思是,进入叫做住处的卧处,然后身体伸展躺下。“一又二分之一肘高”这里,一又二分之一肘要用木匠的肘来算。“五种覆盖物”是指砖、石、灰泥、草、叶这五种覆盖物。“从言语上”是指从熟练程度上。
79. Evaṃ bhūtagāmavinicchayaṃ kathetvā idāni sahaseyyavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘duvidhaṃ sahaseyyaka’’ntiādimāha. Tattha dve vidhā pakārā yassa sahaseyyakassa taṃ duvidhaṃ, saha sayanaṃ, saha vā sayati etthāti sahaseyyā, sahaseyyā eva sahaseyyakaṃ sakatthe ka-paccayavasena. Taṃ pana anupasampannenasahaseyyāmātugāmenasahaseyyāvasena duvidhaṃ. Tenāha ‘‘duvidhaṃ sahaseyyaka’’nti. Dirattatirattanti ettha vacanasiliṭṭhatāmattena dirattaggahaṇaṃ katanti veditabbaṃ. Tirattañhi sahavāse labbhamāne diratte vattabbameva natthīti dirattaggahaṇaṃ visuṃ na payojeti. Tenevāha ‘‘uttaridirattatirattanti bhagavā sāmaṇerānaṃ saṅgahakaraṇatthāya tirattaparihāraṃ adāsī’’ti. Nirantaraṃ tirattaggahaṇatthaṃ vā dirattaggahaṇaṃ kataṃ. Kevalañhi ‘‘tiratta’’nti vutte aññattha vāsena antarikampi tirattaṃ gaṇheyya. Dirattavisiṭṭhaṃ pana tirattaṃ vuccamānaṃ tena anantarikameva tirattaṃ dīpeti. Vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.50-51) ‘‘dirattaggahaṇaṃ vacanālaṅkāratthaṃ. Nirantaraṃ tissova rattiyo sayitvā catutthadivasādīsu sayantasseva āpatti, na ekantarikādivasena sayantassāti dassanatthampīti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ. Sahaseyyaṃ ekato seyyaṃ. Seyyanti cettha kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ sayanampi vuccati, yasmiṃ senāsane sayanti, tampi, tasmā seyyaṃ kappeyyāti ettha senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ pavisitvā kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ seyyaṃ kappeyya sampādeyyāti attho. Diyaḍḍhahatthubbedhenāti ettha diyaḍḍhahattho vaḍḍhakihatthena gahetabbo. Pañcahi chadanehīti iṭṭhakāsilāsudhātiṇapaṇṇasaṅkhātehi pañcahi chadanehi. Vācuggatavasenāti paguṇavasena.
“同一入口”这句话,是就使用门道的单一性来说的。不过《除疑复注》(Vi. Vi. Ṭī. Pācittiya 2.50-51)里说:“所谓‘同一入口’,就是从一条路进去,不走到露天空地,就能在一切处随意行走;即使有很多门,也仍然是同一入口。但如果用墙等堵住之后另外开一个门,那就成了多入口。如果只是堵住而不另外开门,这也应该算作同一入口,就像用泥土等把门封住的内室一样。否则的话,进入内室之后,为了免除与睡在门口等处的未受具足戒者同宿之罪,让人用泥土等把内室门封住,在黎明升起时才让人打开,也应该无犯。” “四合院是同一入口”,这是连接关系。“在他们每一个动作中,比丘有罪”这里,有些人说:“因为不起身,所以说是由不作为而生的罪,因为那时正在睡觉的人并没有作为。这条学处,有时由作为生起,有时由不作为生起。说它由作为生起,是就多数情况而言。” 有人说:“既然如此,白天睡觉也是一样。因为不起身、因为不关门,这也是由不作为生起。” 这种说法看起来是合理的,应当审察之后再接受。
Ekūpacāroti vaḷañjanadvārassa ekattaṃ sandhāya vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.50-51) pana ‘‘ekūpacāro ekena maggena pavisitvā abbhokāsaṃ anokkamitvā sabbattha anuparigamanayoggo, etaṃ bahudvārampi ekūpacārova. Yattha pana kuṭṭādīhi rundhitvā visuṃ dvāraṃ yojenti, nānūpacāro hoti. Sace pana rundhati eva, visuṃ dvāraṃ na yojenti, etampi ekūpacārameva mattikādīhi pihitadvāro viya gabbhoti gahetabbaṃ. Aññathā gabbhe pavisitvā pamukhādīsu nipannānupasampannehi sahaseyyāparimuttiyā gabbhadvāraṃ mattikādīhi pidahāpetvā uṭṭhite aruṇe vivarāpentassapi anāpatti bhaveyyā’’ti vuttaṃ. Catusālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Tesaṃ payoge payoge bhikkhussa āpattīti ettha keci ‘‘anuṭṭhahanena akiriyasamuṭṭhānā āpatti vuttā, tasmiṃ khaṇe niddāyantassa kiriyābhāvā. Idañhi sikkhāpadaṃ siyā kiriyāya, siyā akiriyāya samuṭṭhāti. Kiriyāya samuṭṭhānatā cassa tabbahulavasena vuttā’’ti vadanti. ‘‘Yathā cetaṃ, evaṃ divāsayanampi. Anuṭṭhahanena, hi dvārāsaṃvaraṇena cetaṃ akiriyasamuṭṭhānampi hotī’’ti vadanti, idañca yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
80“与上层不连接墙壁的”这句话,是为了说明:如果墙壁是相连的,那就根本不需要再说,所以才这样说。睡在上层的人绝对不会有疑惑,因此才说“在下层楼阁”等。“非近行处”是指外面架梯子登上上层的那种情况,针对这种情形才说“即使在上层”。因为在露天空地上躺卧没有罪,所以说“在有覆盖物之内”。“以集会堂方式”,意思是像集会堂那样的形式。“半墙住所”:关于这一点,三部《甘提巴达》都说:“所谓‘半墙’,是指去掉一半墙壁、三面砌墙,或者立起一面墙后,在另外两面各砌半墙而成的住所。”但《甘提巴达》中则说:“‘半墙’是指覆盖物不到一半高的墙”,这种说法我们认为也不恰当。不过《除疑复注》中说:“‘以集会堂方式’就是所说的集会堂。‘半墙’是用来显示形状的,三面或两面砌墙,或者覆盖物未满而成为半墙,这称为‘半墙’。”“竹篾格栅”,是指在围墙内的柱子等上方,用竹篾形式做成的结构。
80.Uparimatalena saddhiṃ asambaddhabhittikassāti idaṃ sambaddhabhittike vattabbameva natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Uparimatale sayitassa saṅkā eva natthīti ‘‘heṭṭhāpāsāde’’tiādi vuttaṃ. Nānūpacāreti yattha bahi nisseṇiṃ katvā uparimatalaṃ ārohanti, tādisaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘uparimatalepī’’ti. Ākāsaṅgaṇe nipajjantassa āpattiabhāvato ‘‘chadanabbhantare’’ti vuttaṃ. Sabhāsaṅkhepenāti sabhākārena. Aḍḍhakuṭṭake senāsaneti ettha ‘‘aḍḍhakuṭṭakaṃ nāma yattha upaḍḍhaṃ muñcitvā tīsu passesu bhittiyo baddhā honti , yattha vā ekasmiṃ passe bhittiṃ uṭṭhāpetvā ubhosu passesu upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ katvā bhittiyo uṭṭhāpenti, tādisaṃ senāsana’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, gaṇṭhipade pana ‘‘aḍḍhakuṭṭaketi chadanaṃ aḍḍhena asampattakuṭṭake’’ti vuttaṃ, tampi no na yuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘sabhāsaṅkhepenāti vuttasseva aḍḍhakuṭṭaketi iminā saṇṭhānaṃ dasseti. Yattha tīsu, dvīsu vā passesu bhittiyo baddhā, chadanaṃ vā asampattā aḍḍhabhitti, idaṃ aḍḍhakuṭṭakaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Vāḷasaṅghāṭo nāma parikkhepassa anto thambhādīnaṃ upari vāḷarūpehi katasaṅghāṭo.
“在围墙之外”这一句:如果某一面没有围墙,那么即使从那个本该有围墙的位置往外走,也是无犯的。不过《除疑复注》里说:“‘在围墙之外’这一句:如果某一面没有围墙,而那里的地基比地面高,那么在两边高地基的下方、地面之上的空隙里走动,也是无犯的,因为那里不能称为住所。如果地基低矮,和地面齐平,只是作为住所的下层,那么在那个本该有围墙的方向的空隙里,到处都有罪;因为没有界限,只有在围墙之外,才应当看作无犯。”《除疑复注》里是这样说的。
“未界定的内室通道”:比如在中间有露天庭院的大四厅堂里,如果不进入露天空地、只从门口走,就没法进入所有内室;像这样,把每个内室两侧的墙壁伸出来做成的,就叫“已界定的内室通道”,但这里不是那样,所以说是“未界定的内室通道”。
“也能进入所有内室”:因为内室通道没有界定,所以不进入露天空地、只从门口走,也能进入各个内室。那么,为什么说它的围墙本身就是完全界定的呢?所以论师说“内室的围墙就是它的围墙”,这是就四周的内室墙壁而说的。因为以四厅堂的方式布置的住所,即使内室正面单独没有围墙,但就四周立着的内室墙壁来说,也算是有围墙的。
Parikkhepassa bahi gateti ettha yattha yasmiṃ passe parikkhepo natthi, tatthāpi parikkhepārahapadesato bahi gate anāpattiyevāti daṭṭhabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. pācittiya 2.50-51) pana ‘‘parikkhepassa bahi gateti ettha yasmiṃ passe parikkhepo natthi, tattha sace bhūmito vatthu uccaṃ hoti, ubhato uccavatthuto heṭṭhā bhūmiyaṃ nibbakosabbhantarepi anāpatti eva tattha senāsanavohārābhāvato. Atha vatthu nīcaṃ bhūmisamameva senāsanassa heṭṭhimatale tiṭṭhati, tattha parikkheparahitadisāya nibbakosabbhantare sabbattha āpatti hoti, paricchedābhāvato parikkhepassa bahi eva anāpattīti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ. Aparicchinnagabbhūpacāreti ettha majjhe vivaṭaṅgaṇavantāsu mahācatusālāsu yathā ākāsaṅgaṇaṃ anotaritvā pamukheneva gantvā sabbagabbhe pavisituṃ na sakkā hoti, evaṃ ekekagabbhassa dvīsu passesu kuṭṭaṃ nīharitvā kataṃ paricchinnagabbhūpacāraṃ nāma, idaṃ pana tādisaṃ na hotīti ‘‘aparicchinnagabbhūpacāre’’ti vuttaṃ. Sabbagabbhepi pavisantīti gabbhūpacārassa aparicchinnattā ākāsaṅgaṇaṃ anotaritvāpi pamukheneva gantvā taṃ taṃ gabbhaṃ pavisanti. Atha kuto tassa parikkhepoyeva sabbaparicchinnattāti vuttanti āha ‘‘gabbhaparikkhepoyeva hissa parikkhepo’’ti, idañca samantā gabbhabhittiyo sandhāya vuttaṃ. Catusālavasena hi sanniviṭṭhe senāsane gabbhapamukhaṃ visuṃ aparikkhittampi samantā ṭhitaṃ gabbhabhittīnaṃ vasena parikkhittaṃ nāma hoti.
8181. 只朝一个方向笔直延伸而建的楼阁,是单厅堂式布局。应当知道,在二方、三方或四方,以十字路口形等方式建成的,就是二厅堂等布局。这里只是借前面那种来说明厅堂种类的差别。“八个波逸提”:因为经文中把半覆盖、半围绕的住所作为恶作事的开头来展示,所以从此以上,全覆盖、半围绕等一切情形,虽然经文没有直接说,但也都显示为波逸提的事例,因为学处是制定所遮止的,而且应当立足于重罪来理解。“七个波逸提”:这是把经中说的两个波逸提,按共通性合为一个来说的。经文中“第三夜,在黎明前出去后又睡下”,这是按最严重的情况说的;即使不出去,只要在黎明前起来后坐在有覆盖的地方,第二天再共宿,也是无犯的。在这里,四分之一叫小,二分之一叫半,三分中占二分叫多——应当以这个标准来理解小覆盖、小围绕等。现在,在第二学处中也同样广说前面所说的道理,所以说“与女人……乃至……这就是判定”。有人说:“即使对已成为波罗夷事的死女人,由于住在未被执取的部分,也不生共宿罪。”应当知道:根据“日落后,女人躺卧时躺卧,有波逸提罪”这句话,白天和她一起睡,确实没有共宿罪。
81. Ekadisāya ujukameva dīghaṃ katvā sannivesito pāsādo ekasālasanniveso. Dvīsu tīsu catūsu vā disāsu siṅghāṭakasaṇṭhānādivasena katā dvisālādisannivesā veditabbā. Sālappabhedadīpanameva cettha purimato visesoti. Aṭṭha pācittiyānīti upaḍḍhacchannaṃ upaḍḍhaparicchannaṃ senāsanaṃ dukkaṭavatthussa ādiṃ katvā pāḷiyaṃ dassitattā tato adhikaṃ sabbacchannaupaḍḍhaparicchannādikampi sabbaṃ pāḷiyaṃ avuttampi pācittiyasseva vatthubhāvena dassitaṃ sikkhāpadassa paṇṇattivajjattā, garuke ṭhātabbato cāti veditabbaṃ. ‘‘Satta pācittiyānī’’ti pāḷiyaṃ vuttapācittiyadvayaṃ sāmaññato ekattena gahetvā vuttaṃ. Pāḷiyaṃ (pāci. 54) ‘‘tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna sayatī’’ti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ, anikkhamitvā purāruṇā uṭṭhahitvā antochadane nisinnassāpi puna divase sahaseyyena anāpatti eva. Ettha catubhāgo cūḷakaṃ, dvebhāgā upaḍḍhaṃ, tīsu bhāgesu dve bhāgā yebhuyyanti iminā lakkhaṇena cūḷakacchannaparicchannādīni veditabbāni. Idāni dutiyasikkhāpadepi yathāvuttanayaṃ atidisanto ‘‘mātugāmena…pe… ayameva vinicchayo’’ti āha. ‘‘Matitthiyā pārājikavatthubhūtāyapi anupādinnapakkhe ṭhitattā sahaseyyāpattiṃ na janetī’’ti vadanti. ‘‘Atthaṅgate sūriye mātugāme nipanne nipajjati, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 57) vacanato divā tassa sayantassa sahaseyyāpatti na hotiyevāti daṭṭhabbaṃ.
如是,在作为《摘编巴利律注疏抉择》注释的《律庄严复注》中,
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre