不止息品释义
Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā
421应当做和合之事,意思是:先前因为争论等事而彼此不和,后来达成和合的人应当做的事。那么,有惭耻心的人要和不知惭耻的杂众一起和合吗?为了说明这一点,所以说了“在布萨、自恣等时”等话。其中,“住立时”指的是布萨、自恣还没有举行的时候。“不应给予支持”意思是:不应当用“我们也不做布萨”这类话去助长争执,使布萨等一再无法举行;应当如法、如律地促成僧团和合之后,再以和合的方式调伏不知惭耻的比丘,这是这段话的用意。因此说了“如果僧团让他忏悔罪过”等话。“比丘不堪忍”意思是:对某些人,因为看到一点点过失就不喜欢。“表明了自己的见解之后”意思是:向同类的比丘表明自己的见解,说“这件事我不能接受”。“应当亲近”意思是:因为教法不会因此受损,为了不破坏和合,应当给予身和合;在这种情况下,与无惭者共同受用不构成犯戒,是被允许的。然而,对于那些为了破坏教法而行事的,与他们共住则不被允许,既构成犯戒,也造成教法破坏。因此说了“然而在违法之处”等话。“表明见解不允许”这句话显示:即使表明了自己的见解,也仍然构成犯戒。
421.Samaggehikaraṇīyānīti vivādādhikaraṇehi pubbe asamaggā hutvā pacchā sāmaggiṃ upagatehi kattabbāni. Kiṃ pana asaññatamissaparisāya saddhiṃ lajjino sāmaggiṃ karontīti āha ‘‘uposathapavāraṇādīsu hī’’tiādi. Tattha ṭhitāsūti uposathapavāraṇāsu appavattīsu. Upatthambho na dātabboti uparūpari appavattanatthāya mayampi uposathaṃ na karissāmātiādinā kalahassa upatthambho na dātabbo, dhammena vinayena sāmaggiṃ katvā samaggeheva asaññatā bhikkhū vinetabbāti adhippāyo. Tenāha ‘‘sace saṅgho accayaṃ desāpetvā’’tiādi. Bhikkhuno nakkhamatīti kesuci puggalesu appamattakadosadassanena na ruccati. Diṭṭhāvikammampi katvāti ‘‘na metaṃ khamatī’’ti sabhāgassa bhikkhuno attano diṭṭhiṃ āvikatvā. Upetabbāti sāsanahāniyā abhāvā sāmaggiṃ akopetvā kāyasāmaggī dātabbā, īdise ṭhāne alajjiparibhogo āpattikaro na hoti, vaṭṭatiyeva. Ye pana sāsanavināsāya paṭipannā, tehi saha na vattati, āpatti eva hoti sāsanavināso ca. Tenāha ‘‘yatra pana uddhamma’’ntiādi. ‘‘Diṭṭhāvikammaṃ na vaṭṭatī’’ti iminā diṭṭhiyā āvikatāyapi āpattiṃ dasseti.
422“黑语”是指被贪、嗔等烦恼染污的言语。“显示非义者”是指把没有意义的话显示、阐明出来。“依仗慢心”是指:僧团还没有把裁决的责任交给他,他却依仗“只有我才适合在这里处理这件事”的慢心。“如所见”是指依照与自己见解相符的见解。也就是说,对某个义理,他执取与之相应的见解,却不加以解说,这就是意思。“彼自身”是针对非法等义而说的,不是针对个人;意思就是:对于被称为非法等义的自身面目,与之相应的见解。“舍弃见解”是指抛弃、不执取相应的见解。因此说“在非法等中成为法等见解者”。或者,隐藏自己的见解,随顺他人而那样说,就不算是“如所见而说”。在这个解释中,“在非法等中成为法等见解者”这里,应当理解为“像在非法等中成为法等见解者一样”。
422.Kaṇhavācoti rāgadosādīhi kiliṭṭhavacano. Anatthakavacanassa dīpanaṃ pakāsanaṃ assāti anatthakadīpano. Mānaṃ nissāyāti vinicchayakaraṇaṃ tava bhāroti saṅghena bhāre akatepi ‘‘ahamevettha voharituṃ araharūpo’’ti mānaṃ nissāya. Yathādiṭṭhiyāti anurūpaladdhiyā. Yassa hi atthassa yādisī diṭṭhi anurūpā, taṃ gahetvā na byākatāti attho .Assa attanoti adhammādiatthaṃ sandhāya vadati, na puggalaṃ, assa adhammādiatthasaṅkhātassa attano sarūpassa yā anurūpā diṭṭhīti attho. Laddhiṃ nikkhipitvāti anurūpaladdhiṃ chaḍḍetvā, aggahetvāti attho. Tenāha ‘‘adhammādīsu dhammādiladdhiko hutvā’’ti. Atha vā attano laddhiṃ nigūhitvā puggalānuguṇaṃ tathā byākaronto na yathādiṭṭhiyā byākatā nāma. Imasmiṃ pakkhe adhammādīsu dhammādiladdhiko hutvāti ettha adhammādīsu dhammādiladdhiko viya hutvāti attho gahetabbo.
言说品等的解释
Vohāravaggādivaṇṇanā
424“羯磨白”是指以羯磨为本质的白。“不依赖宣告的白”,意思是作为羯磨本质的白。所谓“羯磨足白”,是指在白二羯磨等当中,作为宣告羯磨之基础、作为依止的白。“在九处”是指在接纳等九处。“在二处”是指在白二羯磨和白四羯磨中。
424.Kammañattīti kammabhūtā ñatti. Anussāvananirapekkhā ñattikammabhūtā ñattīti attho. Kammapādañatti nāma ñattidutiyakammādīsu anussāvanakammassa pādabhūtā adhiṭṭhānabhūtā ñatti. Navasu ṭhānesūti osāraṇādīsu navasu ṭhānesu. Dvīsu ṭhānesūti ñattidutiyañatticatutthakammesu.
“随顺经”是指两部毗奈耶中那些属于随顺经的大引据。“随顺律”是指那些属于随顺犍度和附随的大引据。“经中四大引据”是指在经藏和论藏中,按照随顺经的准则——即被允许和被禁止的——从方法上应当把握的四种义理。
Suttānulomanti ubhatovibhaṅge suttānulomabhūte mahāpadese sandhāya vuttaṃ. Vinayānulomanti khandhakaparivārānulomabhūte mahāpadese. Suttantike cattāro mahāpadeseti suttābhidhammapiṭakesu anuññātapaṭikkhittasuttānulomavasena nayato gahetabbe cattāro atthe.
425“见解的表明”,就是公开说明对罪过的执见,意思是忏悔罪过的羯磨。
425.Diṭṭhīnaṃ āvikammānīti āpattiladdhīnaṃ pakāsanāni, āpattidesanākammānīti attho.
就像“以四人或五人表明见解”是指:当四个人或五个人聚在一起,在一个人面前发露所犯的罪,这就叫作已忏悔;应当这样忏悔。而这样忏悔时,自己带上三位或四位比丘,在一个人面前忏悔——这样忏悔是不允许的。所忏悔的罪不能出罪,而且因为这种忏悔方式还会犯恶作。但两个人或三个人一起忏悔,则是允许的。
Yathā catūhi pañcahi diṭṭhi āvikatā hotīti yathā āvikate catūhi pañcahi ekībhūtehi ekassa puggalassa santike āpatti desitā nāma hoti, evaṃ desetīti attho. Evaṃ desento ca attanā saddhiṃ tayo vā cattāro vā bhikkhū gahetvā ekassa santike deseti. Evaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Desitā ca āpatti na vuṭṭhāti, desanāpaccayā dukkaṭañca hoti. Dvinnaṃ tiṇṇaṃ pana ekato desetuṃ vaṭṭati.
444“不见”是指:持律者回避不许可物的行持时,由于不见这种行持,也就是不随顺他们的见解而犯,这个意思也应当采纳。对不许可物有许可想,是指对银钱等不许可物,生起锡等想。问过之后不听,或者别人正在对他说而不听,就会犯——这里应当分别搭配为:问过之后不听,或者被问时不听。由超过一夜等,是指已经决意了的衣,离开住处超过一夜,就犯波逸提。等字还包括超过六夜等情况。
444.Adassanenāti imassa akappiyaṃ parivajjentānaṃ vinayadharānaṃ paṭipattiyā adassanena , tesaṃ diṭṭhānugatiṃ anāpajjanenātipi attho gahetabbo. Akappiye kappiyasaañatāyāti rajatādiakappiye tipuādisaññitāya . Pucchitvā vā aññesaṃ vā vuccamānaṃ asuṇanto āpajjatīti ettha pucchitvā asuṇanto vā pucchiyamānaṃ asuṇanto vāti paccekaṃ yojetabbaṃ. Ekarattātikkamādivasenāti adhiṭṭhitacīvarena vippavasitvā ekarattātikkamena pācittiyaṃ āpajjati. Ādi-saddena charattātikkamādīnaṃ saṅgaho.
450把“无益的诽谤语”加在别人身上,就是在把嗔怒的话、把过失加在别人身上,为了给对方制造灾祸而拼命努力,这就是它的意思。
450.Anatthaṃ kalisāsananti anatthāvahaṃ kodhavacanaṃ āropento dosaṃ āropento upaddavāya parisakkatīti attho.
454对于“语言文法的理解”来说,意思是:他没有获得能通达各种词义表达的分别智。
454.Vohāraniruttiyanti tassa tassa atthassa vācakasadde pabhedagatañāṇappatto na hotīti attho.
455不擅长安立圆满的文句,意思是:既没有能力用圆满的语句来表达事物,也没有能力理解别人所说的内容。
455.Parimaṇḍalabyañjanāropane kusalo na hotīti parimaṇḍalena padabyañjanena vatthuṃ, parehi vuttaṃ jānituñca asamatthoti attho.
458“由反复宣说”,就是通过一再地讲说。因此说“难道你们……”等等,我们所说的那层意思,就在这里显示出来了,应当这样联系起来理解。其中,“那”这个字,因为并不是着眼于言语本身,而只是着眼于言语所要表达的意义,所以应当这样理解其含义:为了说明那番话并没有差别,我们才说了那个意思。正因为如此,才用阳性词“此即”来指代,意思就是那与此并无差别。
458.Anussāvanenāti anu anu kathanena. Tenāha ‘‘nanu tumhe’’tiādi, yaṃ avocumha, svāyaṃ pakāsitoti sambandho. Tattha yanti idaṃ yasmā vacanāpekkhaṃ na hoti, vacanatthāpekkhameva, tasmā tena vacanena nānākaraṇābhāvaṃ pakāsayissāmāti yamatthaṃ avocumhāti attho gahetabbo. Teneva ‘‘svāya’’nti pulliṅgavasena paṭiniddeso kato, tassa so ayaṃ nānākaraṇābhāvoti attho.
467在床脚等地方也会撞到额头:在黑暗中铺一块皮革,弯腰礼敬时,额头或眼睛就会撞到床等东西。以此说明即使礼敬也没有犯戒,同时表明礼敬并没有被完全禁止。因此,在其他经典没有禁止的地方,都可以这样做。但对于裸形外道等人,就不应该礼敬。转向一边:意思是转到了有过失的那一方,所以他说住于敌对方。被礼敬:就是弯下身后被人礼敬。应受礼敬的人:诵经师和依止师中也有新学比丘,所以应当知道,只有他们当中的长老才应受礼敬。
467.Mañcapadādīsupi naḷāṭaṃ paṭihaññeyyāti andhakāre cammakhaṇḍaṃ paññapetvā vandituṃ onamantassa naḷāṭaṃ vā akkhi vā mañcādīsu paṭihaññati. Etena vandatopi āpattiabhāvaṃ vatvā vandanāya sabbathā paṭikkhepābhāvañca dīpeti. Evaṃ sabbattha suttantarehi appaṭikkhittesu. Naggādīsu pana vandituṃ na vaṭṭatīti. Ekato āvaṭṭoti ekasmiṃ dosāgatipakkhe parivatto paviṭṭhoti attho. Tenāha ‘‘sapattapakkhe ṭhito’’ti. Vandiyamānoti onamitvā vandiyamāno. Vanditabbesu uddesācariyo, nissayācariyo ca yasmā navakāpi honti, tasmā te vuḍḍhā eva vandiyāti veditabbā.
470前面已经说过的,就是指共宿等规定所禁止的。其余的,就是指有心的。
470.Pubbevuttamevāti sahaseyyādipaṇṇattivajjaṃ. Itaranti sacittakaṃ.