第5品·蒙达王品
5. Muṇḍarājavaggo
《取用经》等的注释
1-2. Ādiyasuttādivaṇṇanā
41-4241-42. 在第五品的第一经中,“以奋起精进所得”是指通过奋起和精进所获得的东西。其中,“奋起”指身体上的精进;“精进”指心理上的精进,有人这样说。或者说,“奋起”是指在产生财富时正确投入努力的状态,“精进”是由此产生的干劲。“受用满足”是指已被滋养、充分饱足的。然而,因为处于那种状态时身体会变得粗壮,所以说了“令粗大”。第二经的意义是明显的。
41-42. Pañcamassa paṭhame uṭṭhānavīriyādhigatehīti vā uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatehi. Tattha uṭṭhānanti kāyikaṃ vīriyaṃ. Vīriyanti cetasikanti vadanti. Uṭṭhānanti vā bhoguppādane yuttappayuttatā. Vīriyaṃ tajjo ussāho. Pīṇitanti dhātaṃ sutittaṃ. Tathābhūto pana yasmā thūlasarīro hoti, tasmā ‘‘thūlaṃ karotī’’ti vuttaṃ. Dutiyaṃ uttānameva.
3. 《可爱经》的注释
3. Iṭṭhasuttavaṇṇanā
4343. 在第三首偈颂中,“称赞不放逸”的意思是:智者们称赞不放逸本身,他们说:“想要得到寿命等这些利益的人,就应当修习不放逸。”或者也可以这样理解:因为智者们在这些福德业中称赞不放逸,所以意思是,想要得到寿命等利益的人,就应当修习不放逸。在第一种义理解释中,“在福德业中”这个词是与“不放逸者”相连接的。因为智者们称赞不放逸,又因为在福德业中不放逸的人已经获得了这两种利益,所以想要得到寿命等利益的人,就应当修习不放逸。在第二种义理解释中,智者们称赞不放逸。在哪里称赞呢?在福德业中。为什么要称赞呢?因为不放逸的智者能获得这两种利益,这就是它的意思。“以获得利益”是指获得现世利益等种种利益。
43. Tatiye appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādo kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti paṇḍitā. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Purimasmiṃ atthavikappe ‘‘puññakiriyāsū’’ti padassa ‘‘appamatto’’ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, yasmā ca puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhigato hoti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo. Dutiyasmiṃ atthavikappe paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti. Katthāti? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Yasmā appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti paṇḍito, tasmāti attho. Atthappaṭilābhenāti diṭṭhadhammikādihitappaṭilābhena.
《可意施经》注释
4. Manāpadāyīsuttavaṇṇanā
44第四首偈颂里,说到“由禅那之意所生、意所成”时,这样解释:“在净居天中,有一个由禅那之意所生的天众群体。”确实,虽然一切众生的存在都是由造作之意所生,但色界众生因为是单凭心意、不靠外在条件而生的,所以被称为“意所成”。如果这样的话,欲界化生的众生不也成了意所成之身吗?不是的。因为在欲界,根本不存在“必须靠外在条件才能生”这种疑问,所以“单凭心意而生”这个限定在这里站不住脚。再者,在世间语言习惯中,“意所成”这个说法本来就是固定用在色界众生身上的。比如那些吠陀论者也说五种我:“食所成、息所成、意所成、欢乐所成、识所成。”主张断灭的论师也说:“光辉的、有色的、意所成的天。”或者说“在三种圆满的种姓中”,就是指婆罗门、刹帝利、吠舍这些圆满的家族。或者说“在六种欲界天中”,就是指六种欲界天众。
44. Catutthe jhānamanena nibbattaṃ manomayanti āha ‘‘suddhāvāsesu ekaṃ jhānamanena nibbattaṃ devakāya’’nti. Satipi hi sabbasattānaṃ abhisaṅkhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi vinā manasāva nibbattattā ‘‘manomayā’’ti vuccanti rūpāvacarasattā. Yadi evaṃ kāmabhave opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce? Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsaṅkāya eva abhāvato ‘‘manasāva nibbattā’’ti avadhāraṇāsambhavato. Niruḷho vāyaṃ loke manomayavohāro rūpāvacarasattesu. Tathā hi ‘‘annamayo, pāṇamayo, manomayo, ānandamayo, viññāṇamayo’’ti pañcadhā attānaṃ vedavādinopi vadanti. Ucchedavādinopi vadanti ‘‘dibbo rūpī manomayo’’ti (dī. ni. 1.87). Tīsu vā kulasampattīsūti brāhmaṇakhattiyavessasaṅkhātesu sampannakulesu. Chasu vā kāmasaggesūti chasu kāmāvacaradevesu.
5-6. 福流经等的注释
5-6. Puññābhisandasuttādivaṇṇanā
45-4645-46. 第五经中,“不可计数”是指用阿罗迦的计数方式算不出来。但如果按由旬来算,它是有数目可循的:下面到大地,上面到虚空,四周全被轮围山围住,中间各处又有洲和山作为边界划定了范围,所以知道这一点的人就能按由旬来推算。“多可怕”:因为有大身鱼、鳄鱼、夜叉、罗刹、大龙、达那瓦等有知觉的众生,还有强力漩涡口、地底界等没有知觉的东西,以及种种可怕的所缘,所以叫多可怕。“广”:就是众多。“流”:就是流动。“趣”:就是前往。第六经意思很明白。
45-46. Pañcame asaṅkheyyoti āḷhakagaṇanāya asaṅkheyyo. Yojanavasena panassa saṅkhā atthi heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parisamantato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitakehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā jānantena yojanato saṅkhātuṃ sakkāti katvā. Mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ balavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānaṃ bheravārammaṇānaṃ vasena bahubheravaṃ. Puthūti bahū. Savantīti sandamānā. Upayantīti upagacchanti. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
7-8. 《财富经》等的注释
7-8. Dhanasuttādivaṇṇanā
47-4847-48. 在第七项中,“信”是指通过道而获得的信。“戒”方面,“凡他所具足的善戒”,这被称为善戒,也就是圣弟子所喜爱的圣者之戒。在这里,虽然圣弟子没有哪一条戒是不喜爱的,但就此处所说的义理而言,指的是即使在别的生命中也没有舍弃的五戒。第八项则浅显易懂。
47-48. Sattame saddhāti maggenāgatā saddhā. Sīlañca yassa kalyāṇanti kalyāṇasīlaṃ nāma ariyasāvakassa ariyakantaṃ sīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Aṭṭhamaṃ uttānameva.
9. 憍萨罗经的注释
9. Kosalasuttavaṇṇanā
49第九经:“垂肩”,是指因为没办法当面正视任何事物,所以头脸朝下。“无辩才”,是指因为不敢对同修法友说任何话,所以没有辩才,也就是缺乏辩才。
49. Navame patitakkhandhoti sammukhā kiñci oloketuṃ asamatthatāya adhomukho. Nippaṭibhānoti sahadhammikaṃ kiñci vattuṃ avisahanato nippaṭibhāno paṭibhānarahito.
第10经《那罗陀经》的注释
10. Nāradasuttavaṇṇanā
50第十经中,“陶醉”是指被极度的渴爱所迷醉,陷入迷醉、愚痴和放逸。因此说:“吞没……具有过度迷醉的渴爱。”“大的”是指以大的。这是用性颠倒的方式来说的,因此说:“以伟大的王威。”
50. Dasame ajjhomucchitoti adhimattāya taṇhāmucchāya mucchito, mucchaṃ mohaṃ pamādaṃ āpanno. Tenāha ‘‘gilitvā…pe… atirekamucchāya taṇhāya samannāgato’’ti. Mahaccāti mahatiyā. Liṅgavipallāsena cetaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘mahatā rājānubhāvenā’’ti.
第二五十经篇
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ