(10)5. 愚者品注释
(10) 5. Bālavaggavaṇṇanā
9999. 在第五品的第一个偈颂里,“承担未至的负担”意思是:承担还没有落到自己身上的负担。这里应当这样理解:他明明只是一位普通比丘,却去承担本该由上座比丘承担的事,比如拿扇子、请法等负担。不过,在《大品注释》中,为了说明这一点——扫地等九种前行事务必须由被指派的人来做,巴帝摩卡也必须由被指派的人来诵——所以,如果有人没有得到指派就去做这一切,那就叫作“承担未至的负担”;因此注释里才说了“扫帚、灯”等话。这在律藏中,是以“诸比丘,我允许打扫布萨堂”这样的方式记载的。而各部注释中又说:
99. Pañcamassa paṭhame anāgataṃ bhāraṃ vahatīti attano asampattaṃ bhāraṃ vahati. Atherova samāno therehi vahitabbaṃ bījanaggāhadhammajjhesanādibhāraṃ vahatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 159-160) pana yasmā sammajjanādinavavidhaṃ pubbakiccaṃ āṇatteneva kātabbaṃ, pātimokkhañca āṇatteneva uddisitabbaṃ, tasmā taṃ sabbaṃ vinā āṇattiyā karonto anāgataṃ bhāraṃ vahati nāmāti dassetuṃ ‘‘sammajjanī padīpo’’tiādi vuttaṃ. Yañhi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitu’’ntiādinā nayena pāḷiyaṃ āgataṃ. Aṭṭhakathāsu ca –
扫帚、灯,还有水和坐具;
对布萨来说,这些被称为“前行事务”。
欲的清净、时节宣告、数比丘以及教诫;
这些被称为布萨的前行事务。
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, ‘pubbakaraṇa’nti vuccati. ‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha 168) –
像这样,通过两种名称,已经说明了九种前行事务。如果不做这些就举行布萨,是不允许的。因此,从“诸比丘,我允许上座比丘指派新比丘”这句话来看,被上座比丘指派的比丘如果没有生病,就应当打扫布萨堂,准备好饮用水和洗漱水,铺设座位,点亮灯火;如果不做,就犯恶作罪。
Evaṃ dvīhi nāmehi navavidhaṃ pubbakiccaṃ dassitaṃ, taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tasmā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetu’’nti vacanato therena āṇattena agilānena bhikkhunā uposathāgāraṃ sammajjitabbaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ, padīpo kātabbo, akaronto dukkaṭaṃ āpajjati.
上座比丘也要先看清情况是否合适,再作指派。指派的时候,如果对方正在做某件事,或者经常在适当时候独自一人,或者是承担事务者,或者是诵经师、说法师等各类人中的任何一种,就不该指派他去打扫布萨堂;其余的人则应当轮流指派。如果被指派的人连一把临时用的扫帚都拿不到,就可以把树枝做成如法的扫帚来打扫;如果连这个也拿不到,那这件事对他就算是可以接受的。点灯的事也按照上面说的方式指派,指派的人应当说:“某个地方有油,或者有陶碟,你拿去点灯。”如果没有油等东西,就应当去找;找过之后还是得不到,那这件事对他就算是可以接受的。另外,也可以在陶片上点火。铺设座具的指派,也同样按照上面说的方式指派。被指派的人如果看到布萨堂里没有座具,就从僧团住处拿来铺好,之后还要再送回去。如果没有座具,铺草席或者床板也可以。如果连这些也没有,就把树枝做成如法的东西来铺设。如果他找不到能帮忙做如法事务的人,那这件事对他就算是可以接受的。
Therenapi patirūpaṃ ñatvā āṇāpetabbaṃ, āṇāpentenapi yaṃ kiñci kammaṃ karonto vā sadā kālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu vā aññataro na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo, āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Api ca kapāle aggi jāletabbo. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo, āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsato āharitvā paññāpetvā puna āharitabbāni, āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati, tāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññāpetabbāni. Kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
关于“欲与清净”:在这里,为了举行布萨而集合到僧团中时,如果有人已经在外面做过布萨才来,已经到达集合的地方,却没有成就身体上的和合,他就应该给出“欲”。如果有人生病,或者正忙着事务,他在给出“清净”的同时,也应该给出“欲”。应该怎么给呢?在一位比丘面前,用身体动作、语言,或者两者一起表达这个意思:“我给出欲,请替我传欲,请替我报告欲。”这样就是给出了“欲”。如果还没有做布萨,而人生病或正忙着事务,那就应该给出“清净”。应该怎么给呢?在一位比丘面前,用身体动作、语言,或者两者一起表达这个意思:“我给出清净,请替我传清净,请替我报告清净。”这样就是给出了“清净”。不过,在给出清净的时候,也应该给出欲。因为世尊这样说过:“诸比丘,我允许在布萨日给出清净时,也给出欲,因为僧团还有应做的事。”在这里,给出“清净”能成就僧团和自己两方面的布萨,但不能成就僧团其余的事务;给出“欲”则能成就僧团的布萨以及其余所有事务,但自己的布萨实际上还没有完成。因此,给出清净的人,也应该给出欲。
Chandapārisuddhīti ettha uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adentena chando dātabbo. Yopi gilāno vā kiccappasuto vā, tena pārisuddhiṃ dentena chando dātabbo. Kathaṃ dātabbo? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo. Evaṃ dinno hoti chando. Akatūposathena pana gilānena vā kiccappasutena vā pārisuddhi dātabbā. Kathaṃ dātabbā? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo. Evaṃ dinnā hoti pārisuddhi. Taṃ pana dentena chandopi dātabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti. Tattha pārisuddhidānaṃ saṅghassapi attanopi uposathakaraṇaṃ sampādeti, na avasesaṃ saṅghakiccaṃ. Chandadānaṃ saṅghasseva uposathakaraṇañca sesakiccañca sampādeti, attano pana uposatho akatoyeva hoti, tasmā pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo.
“季节告示”是指这样说明季节:“冬季等季节已经过去多少,还剩多少。”“比丘计数”是指清点比丘人数:“有这么多比丘已经聚集在布萨堂。”这两件事都做完了,才可以举行布萨。“教诫”是指对比丘尼的教诫。因为,比丘尼来请求教诫时,如果没有先向僧团报告就举行布萨,那是不允许的。比丘尼们知道“明天是布萨日”后就会来,先问:“这次布萨是十四日还是十五日?”然后在布萨当天再来,这样请求教诫:“尊者,比丘尼僧团顶礼比丘僧团的双足,并请求前来接受教诫。尊者,请让比丘尼僧团得到前来接受教诫的机会。”除了愚痴的人、生病的人和即将远行的人以外,即使是住在林中的比丘,也不能不接受这个请求。因此,哪位比丘接受了这个请求,那位比丘就应该在布萨堂里对诵读巴帝摩卡的比丘这样说:“尊者,比丘尼僧团顶礼比丘僧团的双足,并请求前来接受教诫。尊者,请让比丘尼僧团得到前来接受教诫的机会。”
Utukkhānanti ‘‘hemantādīnaṃ utūnaṃ ettakaṃ atikkantaṃ, ettakaṃ avasiṭṭha’’nti evaṃ utūnaṃ ācikkhanaṃ. Bhikkhugaṇanāti ‘‘ettakā bhikkhū uposathagge sannipatitā’’ti bhikkhūnaṃ gaṇanā. Idampi ubhayaṃ katvāva uposatho kātabbo. Ovādoti bhikkhunovādo. Na hi bhikkhūnīhi yācitaṃ ovādaṃ anārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhuniyo hi ‘‘sve uposatho’’ti āgantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso, pannaraso’’ti pucchitvā puna uposathadivase āgantvā ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti evaṃ ovādaṃ yācanti. Taṃ ṭhapetvā bālagilānagamiye añño sacepi āraññako hoti, appaṭiggahetuṃ na labhati, tasmā yena so paṭiggahito, tena bhikkhunā uposathagge pātimokkhuddesako bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti.
诵戒的比丘应当这样说:“有没有哪位比丘被僧团认可为比丘尼教诫师?”如果有比丘被认可为比丘尼教诫师,他就应当这样说:“某某比丘被认可为比丘尼教诫师,请比丘尼僧团前去亲近他。”如果没有,他就应当问:“哪位尊者愿意去教诫比丘尼?”如果有人愿意,而且他具备八种条件,就在那里将他选为教诫师,然后应当对接受教诫者说:“某某比丘被认可为比丘尼教诫师,请比丘尼僧团前去亲近他。”如果没有人愿意,诵戒的比丘应当这样说:“没有哪位比丘被僧团认可为比丘尼教诫师,请比丘尼僧团以清净如法的方式自行成办。”至此,包含三学的一切教法就已宣说。那位比丘应说“善哉”而接受,然后在十四日向比丘尼们宣告。诵戒也不应在未被请求的情况下诵,因为有人说:“诸比丘,不应在未被请求的情况下诵戒,若有人诵,犯突吉罗罪。”又因为有人说“诵戒应依长老”,所以僧团长老可以诵戒;又因为有人说“诸比丘,我允许由那里任何一位聪慧有能力的比丘依他诵戒”,所以较新的比丘也可由长老命令诵戒。第二项等则在明显之处。
Pātimokkhuddesakena vattabbaṃ – ‘‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’’ti. Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, tato tena so vattabbo – ‘‘itthannāmako bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti. Sace natthi, tato tena pucchitabbaṃ – ‘‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu’’nti. Sace koci ussahati, sopi ca aṭṭhahi aṅgehi samannāgato, taṃ tattheva sammannitvā ovādappaṭiggāhako vattabbo – ‘‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti. Sace pana na koci ussahati, pātimokkhuddesakena vattabbaṃ – ‘‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti. Ettāvatā hi sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanaṃ ārocitaṃ hoti. Tena bhikkhunā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pāṭipade bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ. Pātimokkhampi ‘‘na, bhikkhave, anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vacanato anāṇattena na uddisitabbaṃ. ‘‘Therādheyyaṃ pātimokkha’’nti hi vacanato saṅghatthero vā pātimokkhaṃ uddiseyya , ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti vacanato navakataro vā therena āṇatto. Dutiyādīni uttānatthāneva.
109第109条:“对不该起悔意的事却起悔意”,意思是:对不该后悔的事,却生起后悔。比如拿到了猪肉,却后悔地想“这是熊肉”;或者明明知道是猪肉,还是后悔地想“这是熊肉”,于是不吃——这就是这里要说的意思。同样,拿到鹿肉却后悔地想“这是豹肉”;明明正是合适的时候,却后悔地想“时候不对”;明明没有拒绝,却后悔地想“我已经拒绝了”;钵里明明还没有落上灰尘,却后悔地想“已经落上了”;鱼肉明明不是专门为自己做的,却后悔地想“这是为我做的”——就这样生起后悔。“对应该起悔意的事却不起悔意”,意思是对本该后悔的事,却不生后悔。比如拿到熊肉,却不后悔地想“这是猪肉”;或者明明知道是熊肉,也不后悔地想“这是猪肉”,照样吃掉——这就是这里要说的意思。同样,拿到豹肉却不后悔地想“这是鹿肉”……一直到鱼肉明明是专门为自己做的,却不后悔地想“这是为我做的”——这里的意思应当这样理解。不过,在《义注》里只说了这么多:“不该起悔意的:对僧团受用物,不作安排、不加审察,这叫不该起悔意,他却对此起悔意。该起悔意的:对那同样的僧团受用物,加以安排、加以审察,他却对此不起悔意。”这里,“僧团受用物”是指为了僧团受用四种资具而布施的田地、宅地、湖、池等,以及由这些产生出来的谷物、钱财等僧团财物。“不作安排”就是不妥善处理。所以说“不加审察”。“对那同样的”就是指前面所说的僧团受用物。
109. Ekādasame na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyituṃ yuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā ‘‘acchamaṃsa’’nti kukkuccāyati, ‘‘sūkaramaṃsa’’nti jānantopi ‘‘acchamaṃsa’’nti kukkuccāyati, na paribhuñjatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ migamaṃsaṃ ‘‘dīpimaṃsa’’nti, kāle santeyeva ‘‘kālo natthī’’ti, appavāretvā ‘‘pavāritomhī’’ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva ‘‘patita’’nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva ‘‘maṃ uddissa kata’’nti kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyituṃ yuttaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā ‘‘sūkaramaṃsa’’nti na kukkuccāyati, ‘‘acchamaṃsa’’nti jānantopi ‘‘sūkaramaṃsa’’nti na kukkuccāyati, madditvā vītikkamatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ dīpimaṃsaṃ migamaṃsanti…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate ‘‘maṃ uddissa kata’’nti na kukkuccāyatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘na kukkuccāyitabbanti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbanti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī’’ti ettakameva vuttaṃ. Tattha saṅghabhogassāti saṅghassa catupaccayaparibhogatthāya dinnakhettavatthutaḷākādikassa, tato uppannadhaññahiraññādikassa ca saṅghassa bhogassa. Apaṭṭhapananti asaṃvidahanaṃ. Tenāha ‘‘avicāraṇa’’nti. Tassevāti yathāvuttasseva saṅghabhogassa.
第三五十经
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ