(十九)4. 婆罗门品
(19) 4. Brāhmaṇavaggo
第3至第5经,战士经等的注释
1-3. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā
181-183181-183. 第四品的第一部经等,内容本身很容易理解。
181-183. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva.
第4篇 无畏经的注释
4. Abhayasuttavaṇṇanā
184第四项中,“忧愁”是指:由于心中生起的强烈忧愁而忧愁,意思是内心被热恼灼烧,郁结于内。“疲惫”是指:由于那忧愁的力量,以及身上生起的苦受而疲惫。“悲叹”是指:由于忧愁的迷乱,以种种杂乱之言哭诉,也就是用言语悲叹。“捶胸”即urattāḷiṃ,意思是捶打胸膛。因此说“捶打胸膛”。“疑与犹豫”在这里是指:这就是第五盖——对所缘生起“这是什么?”的犹豫,所以叫“疑”;因为无法决断“这才是最好的”,所以叫“犹豫”。或者也可以这样理解:观察法的自性时感到困顿,对治已经消失,所以称为“犹豫”。
184. Catutthe socatīti citte uppannabalavasokena socati, cittasantāpena anto nijjhāyatīti attho. Kilamatīti tasseva sokassa vasena kāye ca uppannadukkhena kilamati. Paridevatīti sokuddehakavasena taṃ taṃ vippalapanto vācāya paridevati. Urattāḷinti urattāḷaṃ, uraṃ tāḷetvāti attho. Tenāha ‘‘uraṃ tāḷetvā’’ti. Kaṅkhāvicikicchāti ettha ‘‘ekamevidaṃ pañcamaṃ nīvaraṇaṃ. Kiṃ nu kho ida’’nti ārammaṇaṃ kaṅkhanato kaṅkhā, ‘‘idameva vara’’nti nicchetuṃ asamatthabhāvato ‘‘vicikicchā’’ti vuccati – ‘‘dhammasabhāvaṃ vicinanto kicchati, vigatā cikicchā’’ti vā katvā.
《婆罗门谛经》注释
5. Brāhmaṇasaccasuttavaṇṇanā
185185. 第五经中,“此处”是指在讨论空随观的这个主题里。“某处”是指任何地方、任何时间或任何法上。或者,“某处”也可以指内或外。说到“自己的我”,是为了表明:我看不到别人所构想出来的“我”——比如“这位,贤者们,就是大梵天……是已生和未生者的主宰、父亲”等等(《长部》1.42)——也看不到任何人的任何所有物,所以说了“对于任何人”等话。其中,“他人的”是指被执取为“另一类”或“另一个人”的。“也没有在任何处是我的”:这里“我的”这个词并不适用,所以先说“先把‘我的’这个词放一边”。“以及他人的”:指与自己不同的别人。所谓“另一个人”,是指为了我的利益而存在着,靠着他,我的一切才能成就。为了表明:依照某些执持邪见者的构想,他人的我以及那个作为自己所有物的东西都看不到,所以说了“也不在任何处”等话。在这里,“我不在任何处”是指看不到自我本身的存在。“不作为任何人的任何所有物”是指看不到自我归任何人所有。“也不是我的”:这两句应当按各自合适的方式搭配,“是”这个字分别配属。 “在任何处也没有他人的我存在”:是指看不到他人的我的存在。“那个他人的我不作为我的所有物”:是指看不到他人的我不归自己所有。这样,通过在内与外两方面把握诸蕴是空掉我与我所的、纯粹只是诸行的聚集、以及四句分别的空,就完成了。这里剩下的内容很容易理解。
185. Pañcame etthāti etasmiṃ suññatānupassanādhikāre. Kvacīti katthaci ṭhāne, kāle, dhamme vā. Atha vā kvacīti ajjhattaṃ bahiddhā vā. Attano attānanti sakattānaṃ ‘‘ayaṃ kho, bho brahmā, mahābrahmā…pe… vasī pitā bhūtabhabyāna’’ntiādinā (dī. ni. 1.42) parehi parikappitaṃ attānañca kassaci kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento ‘‘kassacī’’tiādimāha. Tattha parassāti parajāti paro purisoti vā evaṃ gahitassa. Na ca mama kvacanīti ettha mama-saddo aṭṭhānappayuttoti āha ‘‘mama-saddaṃ tāva ṭhapetvā’’ti. Parassa cāti attano aññassa. Paro puriso nāma atthi mamatthāya ṭhito. Tassa vasena mayhaṃ sabbaṃ ijjhatīti ekaccadiṭṭhigatikaparikappitavasena paraṃ attānaṃ tañca attano kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento ‘‘na ca kvacanī’’tiādimāha. Ettha ca nāhaṃ kvacanīti sakaattano sabbhāvaṃ na passati. Na kassaci kiñcanatasminti sakaattano eva kassaci attaniyataṃ na passati. Na ca mamāti etaṃ dvayaṃ yathārahaṃ sambandhitabbaṃ, atthi-padaṃ paccekaṃ. Na ca kvacani parassa attā atthīti parassa attano abhāvaṃ passati. Tassa parassa attano mama kiñcanatā natthīti parassa attano anattaniyataṃ passati. Evaṃ ajjhattaṃ bahiddhā khandhānaṃ attattaniyasuññatā-suddhasaṅkhārapuñjatā-catukoṭikasuññatāpariggaṇhanena niṭṭhā hoti. Sesamettha suviññeyyameva.
第6篇 邪道经的注释
6. Ummaggasuttavaṇṇanā
186186. 第六经中,“被牵引”的意思是:受心支配的世间众生,被心拖到各处去。这里应当知道,所执取的正是他们自己:那些还没有遍知所缘、随顺心而转的人,所执取的正是他们自己。因为已经遍知诸蕴、已断烦恼的人,不会随顺心而转,反而是让心随自己而转。“与戒俱”:就是与作持戒和止持戒一起。“前行道”:指从修头陀支等开始,直到种姓智之间,应当持续修习的、名为止与观的正行道。其余部分很容易理解。
186. Chaṭṭhe ākaḍḍhīyatīti cittavasiko loko tattha tattha upakaḍḍhīyati. Tesaṃyevettha gahaṇaṃ veditabbanti ye apariññātavatthukā cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyeva gahaṇaṃ. Na hi pariññātakkhandhā pahīnakilesā cittassa vasaṃ gacchanti, cittaṃ pana attano vase vattenti. Saha sīlenāti cārittavārittasīlena saddhiṃ. Pubbabhāgapaṭipadanti dhutaṅgamādiṃ katvā yāva gotrabhuñāṇaṃ, tāva pavattetabbaṃ samathavipassanāsaṅkhātaṃ sammāpaṭipadaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
7. 《雨势经》的注释
7. Vassakārasuttavaṇṇanā
187187. 在第七经中,“雨势婆罗门是摩揭陀大臣”这句话里,“雨势”是那位婆罗门的名字。“大臣”是指拥有极大权势的人。“权势之量”的意思是以权势的大小来衡量,或者也可以理解为“以权势和财富资具”,因为世间也把受用的资具叫做“量”。“摩揭陀大臣”是指他是摩揭陀国王的大臣,或者说是摩揭陀国的大臣。“都提耶”是指他以名为“都提”的村庄为住处,所以说“住在都提村的人”。他住在都提村,应当理解为他是以统治者的身份而住于该村,就像颂那丹陀住于瞻波、鸠陀檀多住于迦努摩陀一样。他拥有大财富,有四十五俱胝的财富。“在会众中”是指在会众里,意思是人群之中。因此说“在聚集的会众中”。“极度净信”中,“极”字有走近、趋近之义,所以说“越过之后而净信”,意思是越过应生净信之处而在不应生净信之处生起净信。“见义”是指能见到种种应做之事与义利者,“更堪任见义者”是指出于堪任见义者中更为殊胜者。因此说“能见义”等。他既不知善人也不知非善人,因为不能如实了知善人法与不善人法。其余在此处则是浅显易懂的。
187. Sattame vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmattoti ettha vassakāroti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Mahatiyā issariyamattāya samannāgato mahāmatto. Issariyamattāyāti ca issariyappamāṇenāti attho, issariyena ceva vittūpakaraṇena cāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo, upabhogūpakaraṇānipi hi loke ‘‘mattā’’ti vuccanti. Magadharañño, magadharaṭṭhe vā mahāmattoti magadhamahāmatto. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti todeyyo. Tenevāha ‘‘tudigāmavāsikassā’’ti. Tudigāmavāsitā cassa tattha adhipatibhāvenāti daṭṭhabbā. So hi taṃ gāmaṃ soṇadaṇḍo viya, campaṃ kūṭadanto viya, khāṇumataṃ adhipatibhāvena ajjhāvasati. Mahaddhano hoti pañcacattālīsakoṭivibhavo. Parisatīti parisāyaṃ, janasamūheti attho. Tenāha ‘‘sannipatitāya parisāyā’’ti. Abhippasannoti ettha abhikkamanattho abhi-saddoti āha ‘‘atikkamma pasanno’’ti, pasādanīyaṃ ṭhānaṃ atikkamitvā appasādanīyaṭṭhāne pasannoti adhippāyo. Taṃ taṃ kiccaṃ atthaṃ passatīti atthadasā, alaṃ samatthā paṭibalā atthadasā alamatthadasā, alamatthadase atisayantīti alamatthadasatarā. Tenāha ‘‘atthe passituṃ samatthā’’tiādi. Neva sappurisaṃ na asappurisaṃ jānāti sappurisadhammānaṃ asappurisadhammānañca yāthāvato ajānanato. Sesamettha uttānameva.
8. 优波迦经的注释
8. Upakasuttavaṇṇanā
188第八句里,因为投生到地狱,或者因为造了能导致投生地狱的业而系属于地狱,所以叫“地狱者”。投生到无间地狱后,在那里住满一个被称为“寿劫”的中间劫,所以叫“劫住者”。因为没办法通过避免投生地狱来救治,所以叫“不可救治者”。“未穷尽”就是确实还没有穷尽。假如一个比丘问身随观,另一个问受随观……乃至问心随观,被问的人心想“他问完我再问”,于是一个不看另一个,即使这样,他们之间的次序还是能看出来,但在诸佛面前,次序却看不出来。在日影移过一拃四指之前,世尊就已经用十四种方式讲身随观,九种方式讲受随观,十六种方式讲心随观,五种方式讲法随观。且不说这四个人。假如另外四个人问四正勤,另外四个人问四神足,另外四个人问五根,另外四个人问五力,另外四个人问七觉支,另外四个人问八支圣道,世尊也能讲。且不说这八个人。假如另外三十七个人问菩提分法,世尊也能立刻讲。为什么?因为世间凡夫大众说一个词的时候,阿难长老已经说了八个词。而阿难长老说一个词的时候,世尊已经说了十六个词。为什么?因为世尊的舌头柔软,牙齿排列匀称,言语流畅,出入息轻快。因此说:“如来的法教示未穷尽,法句与文也未穷尽。”
188. Aṭṭhame nibbattivasena nirayaṃ arahati, nirayasaṃvattaniyena vā kammunā niraye niyuttoti nerayiko. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti kappaṭṭho. Nirayūpapattiṃ pariharaṇavasena tikicchituṃ asakkuṇeyyoti atekiccho. Apariyādinnāvāti aparikkhīṇāyeva. Sace hi eko bhikkhu kāyānupassanaṃ pucchati, añño vedanānupassanaṃ…pe… cittānupassanaṃ. ‘‘Iminā puṭṭhe ahaṃ pucchāmī’’ti eko ekaṃ na oloketi, evaṃ santepi tesaṃ vāro paññāyati eva, buddhānaṃ pana vāro na paññāyati. Vidatthicaturaṅgulaṃ chāyaṃ atikkamanato puretaraṃyeva bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ, navavidhena vedanānupassanaṃ, soḷasavidhena cittānupassanaṃ, pañcavidhena dhammānupassanaṃ katheti. Tiṭṭhantu vā evaṃ cattāro. Sace hi aññe cattāro sammappadhānesu, aññe iddhipādesu, aññe pañcindriyesu , aññe pañcabalesu, aññe sattabojjhaṅgesu, aññe aṭṭhamaggaṅgesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā katheyya. Tiṭṭhantu vā ete aṭṭha. Sace aññe sattatiṃsa janā bodhipakkhiyesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā tāvadeva katheyya. Kasmā? Yāvatā hi lokiyamahājane ekaṃ padaṃ kathente tāva ānandatthero aṭṭha padāni katheti. Ānandatthere pana ekaṃ padaṃ kathenteyeva bhagavā soḷasa padāni katheti. Kasmā? Bhagavato hi jivhā mudu, dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ, vacanaṃ agaḷitaṃ, bhavaṅgaparivāso lahuko. Tena vuttaṃ – ‘‘apariyādinnāvassa tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṃ dhammapadabyañjana’’nti.
在这里,“法教示”是指确立教法。“法与句之文”中,“法”指巴利圣典;“句”是借它通达意义的东西;句子也包含在“句”里。“文”是能显示意义的东西,也就是字母。因为当句和文被划分开来时,它们能显示、说明各种不同的意义。以此表明:如来用一句又一句的句和文说法,即使说了很久,这些句和文也永远不会穷尽。“毁坏功德者”是指有毁坏功德习性的人。“放肆者”是指言语放肆的人。
Tattha dhammadesanāti tantiṭṭhapanā. Dhammapadabyañjananti ettha dhammoti pāḷi. Pajjati attho etenāti padaṃ. Vākyañca padeneva saṅgahitaṃ. Atthaṃ byañjetīti byañjanaṃ, akkharaṃ. Tañhi padavākyaṃ paricchijjamānaṃ taṃ taṃ atthaṃ byañjeti pakāseti. Etena aparāparehi padabyañjanehi sucirampi kālaṃ kathentassa tathāgatassa na kadāci tesaṃ pariyādānaṃ atthīti dasseti. Guṇadhaṃsīti guṇadhaṃsanasīlo. Pagabboti vācāpāgabbiyena samannāgato.
第9篇《应证经》的注释
9. Sacchikaraṇīyasuttavaṇṇanā
189在第九个问题中,“以名身”指的是与(心)同时生起的名身。这里剩下的内容很容易理解。
189. Navame nāmakāyenāti sahajātanāmakāyena. Sesamettha uttānameva.
第10章《布萨经》的注释
10. Uposathasuttavaṇṇanā
190第十句里的“沉默、沉默”是重复的说法,这是为了表达周遍的意图而说的,所以注释里说“从各处观察”。在“观察之后”这个词里,“随”这个前缀同样也是表达周遍的意图,因此意思是“随随地观察”,也就是说,睁开由五种净色所庄严的双眼,从那里那里看过去。“足够”的意思是适当的、合宜的,就像在“足以厌离”等经文里的用法一样。用布包捆好带在身边以便食用的食物叫“puṭosaṃ”,这是把a音变成o音构成的词,所以注释里说“行粮”。这里剩下的部分很容易理解。
190. Dasame tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti āmeḍitavacanaṃ byāpanicchāvasena vuttanti āha ‘‘yato yato anuviloketī’’ti. Anuviloketvāti ettha anu-saddopi byāpanicchāvacanamevāti anu anu viloketvāti attho, pañcapasādappaṭimaṇḍitāni akkhīni ummīletvā tato tato viloketvāti vuttaṃ hoti. Alanti yuttaṃ, opāyikanti attho ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.124-126) viya. Puṭabandhanena pariharitvā asitabbaṃ puṭosaṃ sambalaṃ a-kārassa o-kāraṃ katvā. Tenāha ‘‘pātheyya’’nti. Sesamettha suviññeyyameva.