(7)2. 得业品
(7) 2. Pattakammavaggo
1-4.《得业经》等经的注释
1-4. Pattakammasuttādivaṇṇanā
61-6461-64. 在第二品的第一经中,那些不是不可意的,就被说成是可意的,所以论师说:“通过遮止不可意,就是可意。”而所谓“可意”,不管是不是已经被到处寻找过,意思都是指成为可意所缘的东西。即使已经被找到的,也可以叫可意,但这里指的不是那个意思。“在意中”:就是在心意里。“可爱的”:就是令人欢喜、应当被欲求的。“使意增长”:就是以可意的状态使心意增长。这里“受用”这个词是就完成业用来说的,所以说“受用”:就是应当受用的等等。对法造成损害:违害了法,排除了善法。“可亲近”:就是亲教师,所以说“因为于苦乐应当可亲近”,意思是在苦乐生起时应当随念。“知友与笃友”:在这里,到处相遇而只是见过面的,是知友;极亲近、有爱念的,是笃友。
61-64. Dutiyassa paṭhame ye aniṭṭhā na honti, te iṭṭhāti adhippetāti āha ‘‘aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā’’ti. Iṭṭhāti ca pariyiṭṭhā vā hotu mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Gavesitampi hi iṭṭhanti vuccati, taṃ idha nādhippetaṃ. Maneti manasmiṃ. Kantāti vā kamanīyā, kāmetabbāti attho. Manaṃ appāyantīti iṭṭhabhāvena manaṃ vaḍḍhenti. Kammasādhano idha bhoga-saddoti āha ‘‘bhogāti bhuñjitabbā’’tiādi. Dhammūpaghātaṃ katvā kusaladhammaṃ vinodetvā. Upanijjhāyīyantīti upajjhāyāti āha ‘‘sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā’’ti, sukhadukkhesu uppannesu anussaritabbattāti attho. Sandiṭṭhasambhattehīti ettha tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā sandiṭṭhā, suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā sambhattā.
不平坦的贪,就是强烈的贪。快乐者,就是已生起快乐。被滋养者,就是被滋养、安乐的。然而,这样的人因为具足力量,所以说“令他具足力量”。
Visamalobhanti balavalobhaṃ. Sukhitanti sañjātasukhaṃ. Pīṇitanti dhātaṃ suhitaṃ. Tathābhūto pana yasmā balasampanno hoti, tasmā ‘‘balasampannaṃ karotī’’ti vuttaṃ.
喜欢庄严的身业和语业的人,就是“善者”(sūrata);这是把u音读成长音。这种状态就是“柔和”(soracca),也就是身体和语言上都不违犯。而从义理上说,这其实就是具备善戒的状态,所以说“安住于忍与柔和之中”,意思是安住于堪忍的安忍和善戒之中。“单一的我自己”:意思是一心。因为对贪等烦恼的前分调伏等,需要分别去修,不像在道刹那那样,以简择观照的方式一次性全部断除。或者,“单一的我自己”是指由于远离而成为单独、独处的自己。因此说“单一,就是自身的有身”等等。“上上地”:指在称为六欲天界中,不断向上的妙欲地。业的果被称为“最上”,而在这里,因为是指去往更高处,所以说“这是它向上的最上果”。“致力于善生天者”:就是致力于善生天,或者说以善生天为目标。“十种差别”:指天的寿命、容貌、名声、快乐、自在力等,以及可意的色等果报的差别。这里“容貌”一词,包含了自己有身的容貌;“色”一词,则包含了外部的色所缘。第二、第三、第四篇的意义都很明显。
Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato ukārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo soraccaṃ, kāyikavācasiko avītikkamo. So pana atthato susīlabhāvoti āha ‘‘khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā’’ti. Ekamattānanti ekaṃ cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādi paccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. Ekamattānanti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Tenevāha ‘‘ekaṃ attanova attabhāva’’ntiādi. Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ aggaṃ nāma. Taṃ panettha uccagāmīti āha ‘‘uddhamaggamassā’’ti. Suvagge niyuttā, suvaggappayojanāti vā sovaggikā. Dasannaṃ visesānanti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva iṭṭharūpādīnañca phalavisesānaṃ. Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaṇena bahiddhā rūpārammaṇaṃ. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.
《色经》的注释
5. Rūpasuttavaṇṇanā
6565. 第五经中,“量”是指能借它了解广大等差别,所以叫量。色身就是他的量,所以叫“以色为量者”。正因为这样,他对色生起净信,所以叫“对色净信者”。这里“声音”是指称赞的声音。“粗劣”是指资具粗劣。“法”是指戒等功德法。不过,这四种人的差别,经文里已经说过了。那里这样说:
65. Pañcame paminoti uḷāratādivisesaṃ etenāti pamāṇaṃ, rupakāyo pamāṇaṃ etassāti rūpappamāṇo. Tato eva rūpe pasannoti rūpappasanno. Ghosoti cettha thutighoso. Lūkhanti paccayalūkhatā. Dhammāti sīlādayo guṇadhammā adhippetā. Imesaṃ pana catunnaṃ puggalānaṃ nānākaraṇaṃ pāḷiyaṃyeva āgataṃ. Vuttañhetaṃ –
什么样的人是“以色为衡量标准、因色而生净信的人”?在这里,有一类人看到对方的身高,或看到对方的体型,或看到对方的形态,或看到对方的圆满,就拿这些作为衡量标准,由此生起净信。这样的人就称为“以色为衡量标准、因色而生净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno? Idhekacco puggalo ārohaṃ vā passitvā pariṇāhaṃ vā passitvā saṇṭhānaṃ vā passitvā pāripūriṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno.
什么样的人是“以声音为标准、因声音而生净信的人”?这里有一种人,听到别人称赞、赞美、称扬,或者听到辗转传来的他人赞誉,就把这个声音当作标准,由此生起净信。这样的人就称为“以声音为标准、因声音而生净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno? Idhekacco puggalo paravaṇṇanāya parathomanāya parapasaṃsanāya paravaṇṇahārikāya tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno.
什么样的人是“以粗劣为标准、对粗劣生净信的人”?这里有一类人,看到粗劣的袈裟,或看到粗劣的钵,或看到粗劣的坐卧处,或看到种种苦行,就拿这些当作标准,生起净信。这样的人就称为以粗劣为标准、对粗劣生净信的人。
‘‘Katamo ca puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno? Idhekacco puggalo cīvaralūkhaṃ vā passitvā pattalūkhaṃ vā passitvā senāsanalūkhaṃ vā passitvā vividhaṃ vā dukkarakārikaṃ passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno.
什么样的人是“以法为衡量标准、对法生起净信的人”?世间有一类人,看到戒,或看到定,或看到慧,就拿这个当作衡量的标准,从而生起净信。这样的人就称为“以法为衡量标准、对法生起净信的人”。
‘‘Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno? Idhekacco puggalo sīlaṃ vā passitvā samādhiṃ vā passitvā paññaṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno’’ti (pu. pa. 171-172).
在这里,“身高”是指高度。不过,这个高度应当根据各个具体时节,看作是合乎尺寸的。“体围”是指不过瘦也不过胖的丰满。“形体”是指身体各肢节都长得匀称,在应当长、应当短、应当圆等地方,都恰好是那样。“圆满”是指全身各部分都完整无缺。其中“取得尺度”是指,以那个色身、那种色身的美好成就作为衡量的标准。“生起净信”是指生起、产生决定信解。
Tattha ārohanti uccataṃ. Sā ca kho tasmiṃ tasmiṃ kāle pamāṇayuttā daṭṭhabbā. Pariṇāhanti nātikisathūlatāvasena pīṇataṃ. Saṇṭhānanti tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ susaṇṭhitataṃ dīgharassavaṭṭādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti sabbesaṃ sarīrāvayavānaṃ paripuṇṇataṃ avikalataṃ. Tattha pamāṇaṃ gahetvāti tasmiṃ rūpe rūpasampattiyaṃ pamāṇabhāvaṃ upādāya. Pasādaṃ janetīti adhimokkhaṃ janeti uppādeti.
“称赞他人”是指用“某某是这样、某某是那样”这样的话来称说别人的功德。“赞美他人”是指当着别人的面,用能引发赞叹的颂扬之辞来称赞对方,也就是依于对方而作的称叹;以偈颂等方式组织起来所说的赞美,就是这个意思。“称扬他人”是指当着别人的面,宣说对方的功德。“辗转传送他人称赞的”是指一层层传递别人的赞美之语,也就是辗转传达称扬他名声的话。这里的“那里”,指的就是那片赞美之声。
Paravaṇṇanāyāti ‘‘asuko ediso ca ediso cā’’ti parassa guṇavacanena. Parathomanāyāti parammukhā parassa silāghuppādakena abhitthavanena parena thutivasena, gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāyāti vuttaṃ hoti. Parapasaṃsanāyāti parammukhā parassa guṇasaṃkittanena. Paravaṇṇahārikāyāti paramparavaṇṇahārikāya paramparāya parassa kittanasaddassa upasaṃhārena. Tatthāti tasmiṃ thutighose.
粗劣的衣,是指厚重、破旧、多补丁等衣服的粗劣。粗劣的钵,是指有许多结补、辗转得来等钵的粗劣。或者种种难行,是指依头陀支等而起的各种难行苦行。或者见戒,是指以智眼看见由戒圆满而清净的身语善行,或者看见由禅那等证得而清净的定,或者看见称为观与神通的慧。这就是这段的意思。
Cīvaralūkhanti thūlajiṇṇabahutunnakatādicīvarassa lūkhabhāvaṃ. Pattalūkhanti anekaganthikāhaṭatādipattassa lūkhabhāvaṃ. Vividhaṃ vā dukkarakārikanti dhutaṅgādivasena pavattanānāvidhaṃ dukkaracariyaṃ. Sīlaṃ vā passitvāti sīlapāripūrivasena visuddhaṃ kāyavacīsucaritaṃ ñāṇacakkhunā passitvā, jhānādiadhigamasuddhisamādhiṃ vā vipassanābhiññāsaṅkhātaṃ paññaṃ vā passitvāti attho.
在这四种衡量标准的世间人群中,对佛没有净信的人少,有净信的人多。因为若以“色”为标准来衡量,再没有哪一种色比佛的色身更能让人生起净信了。若以“声”为标准来衡量,再没有哪一种声音比诸佛被称扬的名声更能让人生起净信了。若以“粗劣”为标准来衡量,世尊舍弃了迦尸产的绢衣、昂贵的衣物、金钵,以及适合三季、具足一切圆满的华美殿堂,而受用粪扫衣、石钵、树下坐等住处,他的粗劣之外,再没有别的粗劣更能让人生起净信了。若以“法”为标准来衡量,在包括天神的世间里,如来具有不共的戒等功德,除了如来的戒等功德之外,再没有别的戒等功德更能让人生起净信了。就这样,世尊仿佛把这种有四种衡量标准的世间人群一把抓在手里一样,安住其中。
Evametasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannā bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.
“他们衡量”是指他们执取了一个标准。“在自身当中,他不了解他的功德”是指他不了解那人内心生起的戒等功德。其余部分很容易理解。
Pamāṇiṃsūti pamāṇaṃ aggahesuṃ. Niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānātīti tassa abbhantare pavattamānaṃ sīlādiguṇaṃ na jānāti. Sesaṃ suviññeyyameva.
《蛇王经》注疏
7. Ahirājasuttavaṇṇanā
67在第七经的注释中,说“即咬毒蛇”这个限定词,是为了排除见毒蛇等其他种类。因为木口蛇等四种毒蛇,各自又分为咬毒蛇、见毒蛇、触毒蛇、风毒蛇四种,按毒力变化之别,一共讲了十六种。这里只取咬毒蛇,不取其余那些,就是为了表明这一点。剩下的内容很容易理解。
67. Sattame daṭṭhavisānevāti avadhāraṇena diṭṭhavisādayo nivatteti. Kaṭṭhamukhādayo hi cattāro āsīvisā daṭṭhaviso, diṭṭhaviso, phuṭṭhaviso, vātavisoti paccekaṃ catubbidhā hontīti visavegavikāravasena soḷasa vuttā. Tesu daṭṭhavisānaṃyeva idha gahaṇaṃ, na itaresanti dasseti. Sesaṃ suviññeyyameva.
8. 《提婆达多经》的注释
8. Devadattasuttavaṇṇanā
68第八经中,“时候到了”是指胎儿已经成熟,到了该出生的时候。“幼崽”是指母骡所生的孩子。在“果实确实毁掉芭蕉……”等偈颂里,正因为花茎本身切断了叶卷新叶的萌发,果实的产生才导致芭蕉衰败,因此说“果实确实毁掉芭蕉”。所谓kukkujaka,就是芭蕉的花茎。同样,因为结果成熟就是药草的终结,所以又说“果实毁掉竹子和芦苇”。这里的整体意思是:就像自己的果实会毁掉芭蕉、竹子和芦苇,胎儿也会毁掉母骡;同样,恭敬利养作为自己业力的产物,也会毁掉不善之人。
68. Aṭṭhame kāle sampatteti gabbhassa paripākagatattā vijāyanakāle sampatte. Potakanti assatariyā puttaṃ. ‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’tiādigāthāya kukkujakeneva pattavaṭṭipasavassa ucchinnattā phaluppatti kadaliyā parābhavāya hotīti āha ‘‘phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’ti. Kukkujakaṃ nāma kadaliyā pupphanāḷaṃ. Tathā phalapākapariyosānattā osadhīnaṃ ‘‘phalaṃ veḷuṃ naḷa’’nti vuttaṃ. Ayaṃ panettha piṇḍattho – yathā attano phalaṃ kadaliveḷunaḷe vināseti, gabbho ca assatariṃ, evaṃ attano kammabhūto sakkāro asappurisaṃ vināsetīti.
第9篇《精勤经》的注释
9. Padhānasuttavaṇṇanā
69第九经中,“他们依靠这些而精勤努力”,所以这些就是精勤。它们是最上等的精进、最殊胜的精进,因为能成就殊胜的利益。为了防护烦恼:通过让正念现前,使贪欲等烦恼不生起,以此来防护烦恼。为了舍断:为了去除欲寻等。所谓精勤,就是为了达成这种舍断而发起的精进。为了增长善法:为了增长被称为觉支的善法。所谓精勤,就是为了达成这种增长而发起的精进。
69. Navame padahati etehīti padhānāni. Uttamavīriyāni seṭṭhavīriyāni visiṭṭhassa atthassa sādhanato. Kilesānaṃ saṃvaratthāyāti yathā abhijjhādayo na uppajjanti, evaṃ satiyā upaṭṭhānena kilesānaṃ saṃvaraṇatthāya. Pajahanatthāyāti kāmavitakkādīnaṃ vinodanatthāya. Padhānanti tasseva pajahanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ. Kusalānaṃ dhammānaṃ brūhanatthāyāti bojjhaṅgasaṅkhātānaṃ kusaladhammānaṃ vaḍḍhanatthāya. Padhānanti tasseva vaḍḍhanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ.
第10篇《非法经》的注释
10. Adhammikasuttavaṇṇanā
70第十经中,“visamaṃ”是抽象名词的中性形式,所以经文说“成为不平坦的”。“非时”就是不在适当的时候,这里的具格表示处所。“胜道”:“pa”表示强调,“añjasa”是道路,所以“pañjasā”指那些以此为道、已入正道而修行的人,也就是行于正道的人。“非胜道”就是不行于正道、走上邪道的人。不过,正因为他们偏离了道,所以又说“偏离道”等等。
70. Dasame visamanti bhāvanapuṃsakametaṃ. Tenāha ‘‘visamā hutvā’’ti. Asamayenāti akāle. Bhummatthe hetaṃ karaṇavacanaṃ. Pakaṭṭhaṃ padhānaṃ añjasaṃ etesanti pañjasā, añjasaṃ pagatā paṭipannāti vā pañjasā, pakatimaggagāmino. Na pañjasā apañjasā, amaggappaṭipannā. Te pana yasmā maggato apagatā nāma honti, tasmā vuttaṃ ‘‘maggato apagatā’’tiādi.
在这些偈颂里,应当这样理解它们之间的关联。“若牛群渡水时”——是说母牛们正渡过洪水。“领头的公牛走歪了”——是说如果作为牛群首领的公牛走的是弯斜的路。“所有那些母牛都走歪了”——是说那些母牛全都跟着走弯斜的路。为什么?因为向导走歪了,它们也就跟着走歪了。那头公牛是母牛们的依靠,也是能替它们消除灾祸的。同样地,在人类当中也是如此:如果那个被大家公认为首领的人非法而行,那么所有依附他生活的人也都成了不如法的人。因为主上的完备成就臣民的完备。正因为这样,如果国王不如法,整个国家就都陷入苦难。
Gāthāsu pana evamettha sambandho veditabbo. Gunnaṃ ce taramānānanti gāvīsu mahoghaṃ tarantīsu. Jimhaṃ gacchati puṅgavoti yadi yūthapati usabho kuṭilaṃ gacchati. Sabbā tā jimhaṃ gacchantīti sabbā tā gāviyo kuṭilameva gacchanti. Kasmā? Nette jimhaṃ gate sati tassa kuṭilagatattā. So hi tāsaṃ paccayiko upaddavaharo ca. Evamevanti yathā cetaṃ, evameva yo manussesu padhānasammato, yadi so adhammacārī siyā, ye tassa anujīvino, sabbepi adhammikā honti. Sāmisampadā hi pakatisampadaṃ sampādeti. Yasmā etadevaṃ, tasmā sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.