(六)1. 福德之流品
(6) 1. Puññābhisandavaggo
第一福流经的注释
1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā
5151. 在第二经的第一部分中,“福德之流”指的是福德之河。因为福德不间断地恒常相续生起,以流淌之义,被称为“福德之流”。“无量”是指以阿罗迦计量为无量,但如果按由旬来衡量,它其实是有大小的。之所以如此,是因为它的下方是大地,上方是虚空,外围是铁围山,中间到处分布着洲岛和山脉作为界限,所以可以按由旬来计算大小。“以可怖所缘”是指以有识和无识的可怖对象。具体来说,那片大海中有巨鱼、鳄鱼、夜叉、罗刹、大龙、檀那婆等有识的可怖对象,以及牝马口、无间地狱等无识的可怖对象,因此被称为“多可怖”。其余内容在这里浅显易懂。
51. Dutiyassa paṭhame puññābhisandāti vā puññanadiyo. Avicchedena niccaṃ pavattiyamānāni hi puññāni abhisandanaṭṭhena ‘‘puññābhisandā’’ti vuttā. Aparimitanti āḷhakagaṇanāya aparimitaṃ, yojanavasena panassa parimāṇaṃ atthi. Tathā hi heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā yojanato sakkā pamāṇaṃ kātuṃ. Bheravārammaṇehīti saviññāṇakāviññāṇakehi bheravārammaṇehi. Tathā hi taṃ mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ vaḷavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānañca bheravārammaṇānaṃ vasena ‘‘bahubherava’’nti vuccati. Sesamettha uttānameva.
第二福流经的注释
2. Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā
52第二经中,所说的“入流者的信”,指的是通过入流道而获得的信。
52. Dutiye sotāpannassa saddhā adhippetāti sotāpannassa maggenāgatā saddhā adhippetā.
第3至4经:第一共住经等注释
3-4. Paṭhamasaṃvāsasuttādivaṇṇanā
53-5453-54. 在第三经中,众生随各自的业而投生到相应的趣处,所以叫“圣者”。但这类人是“卑劣的圣者”,也就是“悭吝者”。“执拗悭吝者”,意思是具有顽固悭吝的人。因为这种执拗的悭吝实在最为卑劣下贱,它阻断了布施——而布施是一切功德的起点,是财富等一切成就的根本。因此说:“悭吝者即是执拗悭吝者。”有一种人,在自己住的地方,即使比丘伸手乞食,他也不肯行礼;可到了别处,一进寺院,就恭恭敬敬地礼拜,然后殷勤地招呼说:“尊者,您怎么不来我们那里呢?我们那地方很好,我有能力用粥、饭等供养尊者。”比丘便想:“这位近事男真有信心。”于是在粥、饭等方面关照接纳他。
53-54. Tatiye yathākammaṃ tā tā gatiyo aranti upagacchantīti ariyā, sattā. Ime pana kucchitā ariyāti kadariyā. Thaddhamaccharino, thaddhena maccharena samannāgatāti attho. Thaddhamacchariyasadisañhi kucchitaṃ sabbadā nihīnaṃ natthi sabbaguṇānaṃ ādibhūtassa bhogasampattiādisabbasampattīnaṃ mūlabhūtassa dānassa nisedhanato. Tenāha ‘‘kadariyāti thaddhamaccharino’’ti. Ekacco hi attano vasanaṭṭhāne bhikkhū hatthaṃ pasāretvāpi na vandati. Aññattha gato vihāraṃ pavisitvā sakkaccaṃ vanditvā madhurappaṭisanthāraṃ karoti ‘‘kiṃ, bhante, amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāgacchatha, sampanno padeso, paṭibalāhaṃ ayyānaṃ yāgubhattādīhi upaṭṭhānaṃ kātu’’nti. Bhikkhu ‘‘saddho ayaṃ upāsako’’ti yāgubhattādīhi saṅgaṇhāti.
有一位长老走进那个村子去托钵。那人一看见他,就绕道走别的路,或者躲进屋里。就算迎面碰上,他也只是抬手行个礼,说一句“请给这位尊者食物吧,我还有件事要办”,然后就走了。长老走遍整个村子,最后只能端着空钵出来。这种情况就叫“软悭吝”。有这种悭吝的人,明明不给东西,看上去却像个施主。但这里真正要说的是“硬悭吝”。有这种悭吝的人,当比丘们进村托钵时,一听到有人说“长老们来了”,就找借口说“我脚疼”之类的话,像石柱、像树桩一样硬邦邦地杵在那里,连起码的礼貌都不做,更别提布施了。这里指的就是这种人。所以论中说“硬悭吝者,就是具有硬邦邦的悭吝的人”。macchara、macchera、macchariya 这几个词,意思完全一样。
Atheko thero tassa gāmaṃ gantvā piṇḍāya carati. So taṃ disvā aññena vā gacchati, gharaṃ vā pavisati. Sacepi sammukhībhāvaṃ āgacchati, hatthena vanditvā ‘‘ayyassa bhikkhaṃ detha, ahaṃ ekena kammena gacchāmī’’ti pakkamati. Thero sakalagāmaṃ caritvā tucchapattova nikkhamati. Idaṃ tāva mudumacchariyaṃ nāma. Yena adāyakopi dāyako viya paññāyati. Idha pana thaddhamacchariyaṃ adhippetaṃ. Yena samannāgato bhikkhūsu piṇḍāya paviṭṭhesu ‘‘therā ṭhitā’’ti vutte ‘‘kiṃ mayhaṃ pādā rujjantī’’tiādīni vatvā silāthambho viya khāṇuko viya ca thaddho hutvā tiṭṭhati, sāmīcimpi na karoti, kuto dānaṃ. Ayamidha adhippeto. Tena vuttaṃ ‘‘thaddhamaccharinoti thaddhena maccharena samannāgatāti attho’’ti. Maccharaṃ maccheraṃ macchariyanti atthato ekaṃ.
骂人者:就是那些看见比丘站在家门口,就威胁吓唬他们说“你们是耕了地回来的?播了种回来的?割了稻回来的?我们自己都得不到,哪还轮得到你们?快滚!”之类话的人。了知乞求者话语之义:这里,比丘们虽然站在家门口默不作声,但从意义上说,他们其实是在说“请布施食物”,这就是圣者的乞求方式。确实有这样的说法:“圣者站着,以示意而求,这就是圣者的乞求。”在那种情况下,有些人心里想:“我们自己煮饭,他们不煮;我们正在煮饭时他们来了却拿不到,那还能去哪里拿到呢?”于是就把该布施的东西分出来给人家,这种人就叫作“知言者”,因为他们懂得了乞求者话语的意思,知道了之后就去做了该做的事。第四经的意思很清楚。
Paribhāsakāti bhikkhū gharadvāre ṭhite disvā ‘‘kiṃ tumhe kasitvā āgatā vapitvā lāyitvā, mayaṃ attanopi na labhāma, kuto tumhākaṃ, sīghaṃ nikkhamathā’’tiādīhi santajjakā. Yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānantīti ettha kiñcāpi bhikkhū gharadvāre ṭhitā tuṇhī honti, atthato pana ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti nāma ariyāya yācanāya. Vuttañhetaṃ ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti (mi. pa. 4.5.9). Tatra ye ‘‘mayaṃ pacāma, ime na pacanti, pacamāne patvā alabhantā kuhiṃ labhissatī’’ti deyyadhammaṃ saṃvibhajanti, te vadaññū yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti nāma ñatvā kattabbakaraṇato. Catutthaṃ uttānameva.
5-6. 《同活经》等注疏
5-6. Samajīvīsuttādivaṇṇanā
55-5655-56. 在第五经中,“为了摄益”是指为了摄受那拘罗母和那拘罗父这两位。那拘罗孩子的父亲,就是“那拘罗父”;“那拘罗母”也是同样的构词方式。这里其余的内容都很浅显易懂。第六经没有什么需要解释的。
55-56. Pañcame anuggaṇhanatthanti nakulamātā nakulapitāti imesaṃ dvinnaṃ saṅgahatthāya. Nakulassa dārakassa pitā nakulapitā. Nakulamātāti etthāpi eseva nayo. Sesamettha uttānameva. Chaṭṭhe natthi vattabbaṃ.
7-10. 《苏波瓦萨经》等经的注释
7-10. Suppavāsāsuttādivaṇṇanā
57-60在第七经里说“成为得到寿分者”,意思是成为寿命这一部分的获得者。“三种世间”指的是有情世间、行世间和器世间这三种世间。“了知已”就是已经清楚明白地了知。“世间解”这里是用属格来表达作格的意思,所以注释说“为诸佛所称赞”。第八、第九、第十经的含义本身就很浅显明白。
57-60. Sattame āyubhāgapaṭilābhinī hotīti āyukoṭṭhāsassa paṭilābhinī hoti. Tividhalokanti sattasaṅkhārabhājanasaṅkhātaṃ tividhaṃ lokaṃ. Viditaṃ katvāti vibhūtaṃ katvā. Lokavidūnanti karaṇatthe sāmivacananti āha ‘‘buddhehi pasatthā’’ti. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.