第四品 等心品 注释巴利
4. Samacittavaggavaṇṇanā
33 33. 第四品第一首偈颂:在这里,它们存在、依止,所以叫“地”;非善人的地,就是“非善人地”。“善士地”也是同样的道理。“不知恩”就是不知道别人为自己做过的事;这是一个否定复合词,就像“无日照之处”等说法一样,因为意义能够贯通。所以注释说“不知道已作的事”。“不知了知”也是一样的道理。把某件事弄清楚之后,仍然不知道——也就是说,别人在僧团中或众人中明确地说过“这个人曾为我做过这件事、那件事”,他却不知道,也不去宣扬,这就叫不知了知。“所称扬”是指因为赞美而前去了解、知道。所以注释说“赞叹”等等。巴利
33. Catutthassa paṭhame bhavanti ettha patiṭṭhahantīti bhūmi, asappurisānaṃ bhūmi asappurisabhūmi. Sappurisabhūmiyampi eseva nayo. Kataṃ na jānātīti akataññū, asamatthasamāsoyaṃ gamakattā ‘‘asūriyapassā’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘kataṃ na jānātī’’ti. Akatavedīti etthāpi eseva nayo. Pākaṭaṃ katvā na jānātīti ‘‘idañcidañca mayhaṃ iminā kata’’nti saṅghamajjhagaṇamajjhādīsu pākaṭaṃ katvā na jānāti, na pakāsetīti vuttaṃ hoti. Upaññātanti thomanāvasena upagantvā ñātaṃ. Tenāha ‘‘vaṇṇita’’ntiādi.
34 第二首偈颂:寿命以一百岁为限,所以叫“百岁寿命者”;而“百岁寿命”这个状态,只有在百岁寿命时期出生的人才具备,其他时候出生的并不如此,因此说“生于百岁寿命之时”。以一百岁为性而活满一百岁的人,叫“百岁活命者”。这里的“百岁”是表示“完全相关联”的宾格用法,所以说“活满整整一百年”。在父母当中,母亲是恩德更大的一方,因为她最应当优先得到回报,所以注释说“施其右肩”。所谓“令饮心血”,指的是乳汁,因为血会转化成乳汁。“tyāssa”就是“他这些”。其余内容容易理解。巴利
34. Dutiye vassasataparimāṇamāyu assāti vassasatāyuko, vassasatāyukatañca vassasatāyukakāle jātasseva hoti, nāññassāti āha ‘‘vassasatāyukakāle jāto’’ti. Vassasataṃ jīvati sīlenāti vassasatajīvī. Vassasatanti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Tenāha ‘‘sakalaṃ vassasataṃ jīvanto’’ti. Mātāpitūnaṃ mātāva bahūpakāratarāti tassāyeva padhānabhāvena paṭikātabbattā dakkhiṇaṃ aṃsakūṭaṃ vadanti. Hadayalohitaṃ pāyetvāti khīraṃ sandhāya vadati. Lohitañhi khīrabhāvena pariṇāmaṃ gacchati. Tyāssāti te assa. Sesamettha uttānameva.
35 第三偈颂:在“他前往”这一句里,为了清楚显示那位婆罗门是怀着什么意图去拜见世尊的,注释才说“因为那婆罗门”等话。所谓“难以解答的问题”,是指那种一旦被问就答偏、没法正确圆满作答的问题。“两端问题”是指与两个极端相连的问题。因为当被问“尊贵的乔达摩持什么主张”时,他可能回答“我是持作论者”,也可能回答“我是持无作论者”。所以在这个问题的回答里,“持作论”是一个极端,“持无作论”是第二个极端,这个问题就与两个极端相连。所谓“被吐出”,是指没法摆脱这两个极端来解说,从义理上没法把问题带出去、没法抛开。能摆脱两个极端来解说,才叫“带出去”。所谓“被吞没”,是指没法指出问题本身的毛病并去除它,不能使它进入。指出毛病并去除它,就像吞下去让它隐没不见一样,那才叫“导入”。“持什么见解”就是秉持怎样的主张。“他凭此而说”里的“说”,就是见解。他是“持何种论者”,他“宣说什么”,也就是他讲的是什么法,因此才说“他问……”。其余内容浅显易懂。巴利
35. Tatiye tenupasaṅkamīti ettha yenādhippāyena so brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkami, taṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘so hi brāhmaṇo’’tiādimāha. Virajjhanapañhanti yaṃ pañhaṃ puṭṭho virajjhitvā kathesi, aviparītaṃ katvā sampādetuṃ na sakkoti, tādisaṃ pañhanti attho. Ubhatokoṭikaṃ pañhanti ubhohi koṭīhi yuttaṃ pañhaṃ. ‘‘Kiṃvādī bhavaṃ gotamo’’ti hi puṭṭho ‘‘kiriyavādimhī’’ti vā vadeyya ‘‘akiriyavādimhī’’ti vā, tasmā imassa pañhassa vissajjane ‘‘kiriyavādimhī’’ti ekā koṭi, ‘‘akiriyavādimhī’’ti dutiyāti koṭidvayayutto ayaṃ pañho. Uggilitunti dve koṭiyo mocetvā kathetuṃ asakkonto bahi nīharituṃ atthato apanetuṃ na sakkhissati. Dve koṭiyo mocento hi taṃ bahi nīharati nāma. Niggilitunti pucchāya dosaṃ datvā hāretuṃ asakkonto pavesetuṃ na sakkhissati. Tattha dosaṃ datvā hārento hi gilitvā viya adassanaṃ gamento paveseti nāma. Kiṃladdhikoti kiṃddiṭṭhiko. Vadanti etenāti vādo, diṭṭhi. Ko vādo etassāti kiṃvādī. Kimakkhāyīti kimabhidhāyī, kīdisī dhammakathā. Tenāha ‘‘kiṃ nāma…pe… pucchatī’’ti. Sesamettha uttānameva.
36 第四首偈颂:堪受供养者,就是应受供养的人。供物称为布施,配得上供物的人,就叫做应供奉者。巴利
36. Catutthe dakkhiṇaṃ arahantīti dakkhiṇeyyā. Āhunaṃ vuccati dānaṃ, taṃ arahantīti āhuneyyā.
37 第五个场合:为了说明她为什么被称为“鹿子母”,注释说“因为她是”等等。所谓“一切儿子中最先出生的儿子的”,是指在她自己的儿子们当中最先出生的那个儿子。因为和祖父弥伽罗长者同名,所以大家就给这个最年长的儿子取了和祖父弥伽罗长者一样的名字。据说,在她为这个最年长的儿子取名的日子,大家便给这孩子取了和他祖父弥伽罗长者相同的名字。“不常住一处”,是说她没有固定住在一座精舍里。“日常受用的物品”,是指她指定固定受用的东西。有人会问:世尊有时不也要外出游行吗?那些精舍怎么能作为世尊的恒常受用物呢?为了回答这个问题,注释才说“即使在冬季夏季外出游行”等等。这里的“冬季夏季”,是指冬季和夏季。“预留通道”,是指为长老预留出前来拜访的路。“热云天子”,是指那些在热季作为助缘、令云团生起的天子。据说,就在他们生起“使此处炎热”的心念的同时,他们所想要的地方就会遍满炎热,而那些云团并不太厚,会在天空中四处飘散笼罩。冷云天子、雨云天子的情况也是同样的道理。而“雾云天人”则应理解为:在没有冷、热、雨的情况下,唯令浓厚的雾层生起的天人。或者,也可以理解为唯令风生起的天人,因此这些天人就叫作风云天子。巴利
37. Pañcame kathamayaṃ migāramātā nāma jātāti āha ‘‘sā hī’’tiādi. Sabbajeṭṭhakassa puttassāti attano puttesu sabbapaṭhamaṃ jātassa puttassa. Ayyakaseṭṭhinova samānanāmakattāti migāraseṭṭhinā eva sadisanāmakattā. Tassā kira sabbajeṭṭhassa puttassa nāmaggahaṇadivase ayyakassa migāraseṭṭhisseva nāmaṃ akaṃsu. Anibaddhavāso hutvāti ekasmiṃyeva vihāre nibaddhavāso ahutvā. Dhuvaparibhogānīti niyataparibhogāni. Nanu bhagavā kadāci cārikampi pakkamati, kathaṃ tāni senāsanāni dhuvaparibhogena paribhuñjīti āha ‘‘utuvassaṃ cārikaṃ caritvāpī’’tiādi. Tattha utuvassanti hemantagimhe sandhāya vadati. Maggaṃ ṭhapetvāti therassa āgamanamaggaṃ ṭhapetvā. Uṇhavalāhakāti uṇhautuno paccayabhūtameghamālāsamuṭṭhāpakā devaputtā. Tesaṃ kira tathācittuppādasamakālameva yathicchitaṃ ṭhānaṃ uṇhaṃ pharamānā, valāhakamālā nātibahalā ito cito nabhaṃ chādentī vidhāvati. Esa nayo sītavalāhakavassavalāhakāsu. Abbhavalāhakā pana devatā sītuṇhavassehi vinā kevalaṃ abbhapaṭalasseva samuṭṭhāpakā veditabbā. Kevalaṃ vā vātasseva, teneva devatā vātavalāhakā.
在这里,雨季和冬季生起的云,是时节所生的自然现象。但如果有一种云特别浓密,能连续七天遮住日月,让天地变得一片漆黑,还有在夏季月份出现的云,这些就应该知道是天神威力所生起的云。每个季节里刮的南风、北风等常规方向的风,是时节所生。但风里面,有能摧折树木、树干等的暴风,以及其他任何不合时节的风,这些也是天神威力所生起的。夏季的炎热是时节所生的自然现象。但如果炎热中出现了极端的酷热,或者在寒冷季节里出现了炎热,那是天神威力所生起的。雨季和冬季的寒冷是时节所生。但如果寒冷中出现了极寒,或者在夏季出现了寒冷,那是天神威力所生起的。雨季四个月下的雨是时节所生。但如果雨季里降雨过度,或者在夏季月份下雨,那是天神威力所生起的。巴利
Ettha ca yaṃ vassāne ca sisire ca abbhaṃ uppajjati, taṃ utusamuṭṭhānaṃ pākatikameva. Yaṃ pana abbhamhiyeva atiabbhaṃ sattāhampi candasūriye chādetvā ekandhakāraṃ karoti, yañca cittavesākhamāsesu abbhaṃ, taṃ devatānubhāvena uppannaṃ abbhanti veditabbaṃ. Yo ca tasmiṃ tasmiṃ utumhi uttaradakkhiṇādipakativāto hoti, ayaṃ utusamuṭṭhāno. Vātepi vanarukkhakkhandhādippadālano ativāto nāma atthi. Ayañceva, yo ca aññopi akālavāto, ayañca devatānubhāvena nibbatto. Yaṃ gimhāne uṇhaṃ, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatimeva. Yaṃ pana uṇhepi atiuṇhaṃ sītakāle ca uppannaṃ uṇhaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassāne ca hemante ca sītaṃ hoti, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana sītepi atisītaṃ, gimhe ca uppannaṃ sītaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassike cattāro māse vassaṃ, taṃ utusamuṭṭhānameva, yaṃ pana vasseyeva ativassaṃ, yañca cittavesākhamāsesu vassaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ.
关于这件事,有一个故事:据说,有一位雨云天子来到住在陀伽罗山顶的漏尽长老那里,顶礼之后站在一旁。长老问他:“你是谁?”他回答:“尊者,我是雨云天子。”长老又问:“听说你们能凭心念降雨,是真的吗?”他说:“是的,尊者。”长老说:“我们想看看。”天子说:“尊者,那你们会被淋湿的。”长老说:“既看不到云顶,也听不到雷声,怎么会淋湿我们?”天子说:“尊者,我们确实能凭心念降雨,请你们进到草屋里去吧。”长老说:“好的,天子。”于是洗了脚,走进草屋。就在他走进草屋的那一刻,天子唱了一首歌,把手一举,方圆三由旬内立刻聚起一大片云。长老半身湿透地进入了草屋。巴利
Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto tagarakūṭavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero – ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhako devaputtoti . Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti? Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti? Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. Sādhu devaputtāti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero aḍḍhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.
其实,前面说过的那些天神也还是属于四大王天。不过,在分别说明了他们各自的不同特点之后,现在要把其他属于第一层欲界天的天神总体收摄进来,所以说“四大王天”。以持国、增长、广目、多闻这四位大天王为代表的天众,就是四大王天,他们住在须弥山中间。他们当中,有的住在山上,有的住在空中,其范围一直延伸到轮围山。戏乐放逸天、意恼天、月天子、日天子这些,也全都住在四大王天的世界里。巴利
Kāmaṃ heṭṭhā vuttāpi devatā cātumahārājikāva, tā pana tena tena visesena vatvā idāni tadaññe paṭhamabhūmike kāmāvacaradeve sāmaññato gaṇhanto ‘‘cātumahārājikā’’ti āha. Dhataraṭṭhavirūḷhakavirūpakkhakuverasaṅkhātā cattāro mahārājāno etesanti cātumahārājikā, te sinerussa pabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi ākāsaṭṭhakāpi. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā manopadosikā candimā devaputto sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhā eva.
三十三天是三十三天天神的名称。他们当中有些住在山上,有些住在空中,他们的次第相续一直延伸到轮围山。夜摩天等也是这样。因为即使在同一个天界里,也没有天神的次第相续不到达轮围山的。在那里,摩伽青年和同伴们在摩差拉村命终后,因为共同修福,三十三人一起投生到这里。他们共同居住的地方就叫三十三,那地方就是三十三天;因为他们以此处为住所,所以称为三十三天。又因为其他轮围界中也有六欲天,经中也这样说:“一千个四大王天,一千个三十三天。”所以应当知道,这只是那个天界的一个名称而已。夜摩天:因为已经脱离痛苦、离开恶趣,所以叫夜摩。兜率天:因为凭借自身的殊胜成就而欢喜满足、达到圆满,所以叫兜率。化乐天:他们在自己化现的事物中享受快乐,所以叫化乐天。他化自在天:能自在受用他人化现的欲乐,所以叫他化自在天。巴利
Tāvatiṃsāti tāvatiṃsānaṃ devānaṃ nāmaṃ, tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha maghena māṇavena saddhiṃ macalagāme kālaṃ katvā tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃ sahacāritaṃ ṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ, taṃ nivāso etesanti tāvatiṃsāti vadanti. Yasmā pana sesacakkavāḷesupi chakāmāvacaradevalokā atthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 3.81). Tasmā nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Dukkhato yātā apayātāti yāmā. Attano sirisampattiyā tusaṃ itā gatāti tusitā. Nimmāne rati etesanti nimmānaratino. Vasavattī devatāti paranimmitavasavattino devā. Paranimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattino.
梵天:因为依靠那些殊胜的禅那等功德而得以增长、增上,所以叫梵天。大梵天:因为容色美丽,而且寿命长久,比起梵众天等更为伟大,所以叫大梵天。住在他的部众之中、作为侍从随伴的,就是梵众天。站在他的国师位置上的,就是梵辅天。跟光音天相比,他们的光明较少,所以叫少光天。他们的光明无法计量,所以叫无量光天。光明像灯焰一样,从他们身体上一段一段地断开、落下、流散、放射,所以叫光音天;或者因为具有如前所说的光明照(“净(subhā)”指的是美丽的光辉)。净:美丽的光辉。据说,坚实、不动的身体光明称为净,他们的这种净较少,所以叫少净天。他们的净无法计量,所以叫无量净天。为净所遍满、散布,因为净的身体光辉和容色坚实,犹如放在黄金匣中的炽燃金块那样庄严,所以叫遍净天。在那里,本应说“以美丽的光辉而遍满,为净所遍满(subhākiṇṇā)”,但将“bhā”字缩短,并将最后的“ṇ”字变为“h”字,所以说成“subhakiṇhā”(遍净天)。广果天:广大的果报。广果天,即具有广大、殊胜的快乐、容色等果报。无烦天:不会以少许时间舍弃自己的处所。无热天:不会被任何事物所热恼。善现天:因为容易以安乐看见,由于容貌可爱。善见天:因为具有极其清净的见,以戒而正确地看见。色究竟天:由于具备最上的成就,所以没有比他们更低的成就。巴利
Brūhito parivuddho tehi tehi jhānādīhi visiṭṭhehi guṇehīti brahmā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca brahmapārisajjādīhi mahanto brahmāti mahābrahmā. Tassa parisāyaṃ bhavā paricārikāti brahmapārisajjā. Tasseva purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā. Ābhassarehi parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Dīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti ābhassarā, yathāvuttappabhāya ābhāsanasīlā vā ābhassarā. Subhāti sobhanā pabhā. Subhāti hi ekagghanā niccalā sarīrābhā vuccati , sā parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā suvaṇṇamañjūsāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirikāti subhakiṇṇā. Tattha sobhanāya pabhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe bhā-saddassa rassattaṃ antima ṇa-kārassa ha-kārañca katvā ‘‘subhakiṇhā’’ti vuttaṃ. Vipulaphalā vehapphalā. Vipulaphalāti ca vipulasantasukhavaṇṇādiphalā. Appakena kālena attano ṭhānaṃ na vijahantīti avihā. Kenaci na tapanīyāti atappā. Akicchena sukhena passitabbā manuññarūpatāyāti sudassā. Suparisuddhadassanatāya sammā passanti sīlenāti sudassī. Ukkaṭṭhasampattīhi yogato natthi etesaṃ kaniṭṭhā sampattīti akaniṭṭhā.
以名身领受教法而亲自证得的人,就是“身证者”。喧嚣,就是大声吵闹。以第四禅为根基所生起的神通心,就是“以大心”。巴利
Kāyasakkhīhīti nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtehi. Halāhalanti kolāhalaṃ. Mahaggatacittenāti catutthajjhānapādakena abhiññācittena.
难道说“内指欲有,外指色有和无色有”这种说法不对吗?在某种有中,众生居住的时间更长,那种有对他们来说才叫内;在另一种有中居住的时间更短,那种有对他们来说才叫外——这样说才合理。可是众生在色有和无色有中住得更久,在欲有中住得更短,那为什么还说“内指欲有,外指色有和无色有”呢?为了回答这个问题,才说了“虽然……”等话。第四分,就是指被称为住劫的第四阿僧祇劫。其余,是指在坏劫、坏住劫、成劫这三个阿僧祇劫中。阿赖耶就是染着。愿求就是心里生起“怎样才能转生到那里去”的希求。欲求就是渴望转生到那里去。通过“因此……”等话,把前面所说的道理总结起来。巴利
Nanu ca ‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti ca ayuttametaṃ? Yasmiñhi bhave sattā bahutaraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ ajjhattaṃ. Yasmiñca appataraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ bahiddhāti vattuṃ yuttaṃ. Rūpārūpabhave ca sattā cirataraṃ vasanti, appataraṃ kāmabhave, tasmā ‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Catutthameva koṭṭhāsanti vivaṭṭaṭṭhāyisaṅkhātaṃ catutthaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ. Itaresūti saṃvaṭṭasaṃvaṭṭaṭṭhāyivivaṭṭasaṅkhātesu tīsu asaṅkhyeyyakappesu. Ālayoti saṅgo. Patthanāti ‘‘kathaṃ nāma tatrūpapannā bhavissāmā’’ti abhipatthanā. Abhilāsoti tatrūpapajjitukāmatā. Tasmātiādinā yathāvuttamatthaṃ nigameti.
这里要表达的意思是:由于任何烦恼都未被镇伏,即使以某种方式仅凭镇伏也仍未解脱的欲有,对于以自我为中心、针对自己而生起的执取而言,是特殊条件,所以叫做“内”。在这里,系缚就是内结,与内结相应的人就是内结者。反过来,情况相反的,就是外结者。巴利
Etthāyaṃ adhippāyo – kassacipi kilesassa avikkhambhitattā kenacipi pakārena vikkhambhanamattenapi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa attānaṃ adhikicca uddissa pavattaggāhassa visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena saṃyutto ajjhattasaṃyojano. Tabbipariyāyato bahiddhāsaṃyojanoti.
前面已经按欲贪的角度,说明了内结者和外结者这两种人;现在再按下分结和上分结的角度来说明,所以接着说了“或下分……”等话。“下”指的是欲界,因为这些结以结生之缘的方式依附于那个“下”,所以叫“下分”。在这里,它们通过业把果报连接起来,通过有情把苦连接起来,所以叫“结”,也就是身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚。“上”指的是色界和无色界,按照前面说的道理,它们依附于“上”,所以叫“上分”,也就是结,具体是色贪、无色贪、慢、掉举、无明。另外还有一种解释:“下分”指欲界,因为它处在色有和无色有之下,又因为它是往生欲界的缘,所以对“下分”有帮助的,就叫“下分”,就像“小牛轭能挤奶”的说法一样。“上分”则指广大的生存境界,对它有帮助的,就是“上分”。就像绑在脚上的石头一样,五种下分结有向下拖拽的作用;就像用手抓住树枝一样,五种上分结有向上拉扯的作用。因为对那些身见等尚未断除的人来说,即使转生到有顶,这些结也会把他们拉下来,让他们堕入欲界;所以这五种结会阻挡前行的人,也会把已经走掉的人再拉回来。而色贪等五种结不会阻挡前行的人,却也不让他们再回来。巴利
Chandarāgavaseneva ajjhattasaṃyojanaṃ bahiddhāsaṃyojanañca puggalaṃ dassetvā idāni orambhāgiyauddhambhāgiyasaṃyojanavasenapi dassetuṃ ‘‘orambhāgiyāni vā’’tiādimāha. Oraṃ vuccati kāmadhātu, paṭisandhiyā paccayabhāvena taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Tattha ca kammunā vipākaṃ sattena ca dukkhaṃ saṃyojentīti saṃyojanāni, sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsakāmarāgapaṭighā. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, vuttanayenetaṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyāni, saṃyojanāni. Rūparāgārūparāgamānuddhaccāvijjā. Atha vā orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhavato heṭṭhābhūtattā, tatrūpapattiyā paccayabhāvato orambhāgassa hitānīti orambhāgiyāni yathā ‘‘vacchāyogo duhako’’ti. Uddhambhāgo nāma mahaggatabhāvo, tassa hitāni uddhambhāgiyāni. Pādesu baddhapāsāṇo viya pañcorambhāgiyasaṃyojanāni heṭṭhā ākaḍḍhamānākārāni honti. Hatthehi gahitarukkhasākhā viya pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni upari ākaḍḍhamānākārāni. Yesañhi sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā etāni pañca gacchantaṃ vārenti, gataṃ puna ānenti. Rūparāgādīni pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti.
当顺下分结还没有彻底断除、并且已经获得相应条件时,顺上分结就算不上什么了。虽然这种情况在凡夫身上也可能存在,但这里不想按凡夫的情况来分类说明,而是想按圣者修行相应的情况来区分,所以才说“这两者……”等话。其中,“轮回所依的大众”是指凡夫。“以两种方式划分”,就是按欲界善趣有以及色界、无色界有这两种来划分。巴利
Asamucchinnesu orambhāgiyasaṃyojanesu laddhapaccayesu uddhambhāgiyāni saṃyojanāni agaṇanūpagāni hontīti labbhamānānampi puthujjanānaṃ vasena avibhajitvā ariyānaṃ yogavasena vibhajitukāmo ‘‘ubhayampi ceta’’ntiādimāha. Tattha vaṭṭanissitamahājanassāti puthujjane sandhāya vadati. Dvedhā paricchinnoti kāmasugatirūpārūpabhavavasena dvīhi pakārehi paricchinno.
小牛柱的譬喻本身含义浅白。但在把譬喻和义理对应起来时,应当这样理解:由于任何烦恼都未被镇伏,无论怎样都未能解脱,欲有便成为内执的特殊条件,从内在的层面来说,这些众生就称为内。色有与无色有则与此相反,所以称为外。同样地,凡是没有断除下分结的人,就称为内结者;凡是已经断除那些结的人,就称为外结者。因此,由于内在的结缚尚未彻底断除,而外在又有正在转起的有分相续,所以内被缚者又可称为外卧者。其实,所谓卧,不过是依据无间断转起的有分相续而假立的名字罢了。诚然,他们的外结也并未断尽,但因为内结是根本,所以才这样说。因此经中说:然而,他们的结,是唯系缚于欲界的。依照这一理路,其余三者的含义也应如此理解。巴利
Vacchakasālopamaṃ uttānatthameva. Opammasaṃsandane pana kassaci kilesassa avikkhambhitattā, kathañcipi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayattā, imesaṃ sattānaṃ abbhantaraṭṭhena anto nāma. Rūpārūpabhavo tabbipariyāyato bahi nāma. Tathā hi yassa orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, so ajjhattasaṃyojano vutto. Yassa tāni pahīnāni, so bahiddhāsaṃyojano. Tasmā anto asamucchinnabandhanatāya bahi ca pavattamānabhavaṅgasantānatāya antobaddho bahisayito nāma. Nirantarappavattabhavaṅgasantānavasena hi sayitavohāro. Kāmaṃ nesaṃ bahibandhanampi asamucchinnaṃ, antobandhanassa pana mūlatāya evaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘saṃyojanaṃ pana tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhamevā’’ti. Iminā nayena sesattayepi attho veditabbo.
关于这里,“据说”这个词有暗示不认同的作用。因此,它在这里表明作者本人对阿阇梨的说法并不认同。所谓“具戒者”,是从没有特别限定的通称上,以戒的略称来把握的,而这戒有四种,所以阿阇梨长老说“宣说了四遍净戒之后”。其中,就是在四遍净戒当中。“最上戒”就是首要的戒。“于两方面”,就是在略说和广说当中,意思是:像在广说里一样,长老在略说里也只说了巴帝摩卡防护,因为已经说了“具戒者”的缘故。因为在圣典里,提到持戒就只是依巴帝摩卡防护来说的。所以他才说“唯独是巴帝摩卡防护……”等等。在这里,通过这个限定词,他显示其余三种戒有一部分是包含在巴帝摩卡当中的。因为确实,在不看或看时、为了活命而违犯学处时、以及没有省思就受用病缘药时,都会有罪生起。“三者”,就是指根律仪戒等。是不是有一个被称为“戒”的所说处呢?意思是,这三者有没有像“巴帝摩卡防护”那样,以戒的同义词在某部经典里被提到过?因为面对的是阿阇梨,所以他不直接否定,而是以方便,像提问一样地说。因此才说“不随许”。“仅仅是六门的守护而已”,这是说它很轻,因为只是以心的决意而达到平常状态。其余两种也是同样的道理。“只是生起条件”,这是用果来显示因。因为生起的因,就是诸条件的生起。“这个意义”,意思是这个目的,就是受用这个条件。通过“无迂回地”这个词,他显示根律仪等三者是首要戒的守护方式,所以名为迂回戒。现在,为了通过反面、正面和譬喻来说明巴帝摩卡防护本身就是首要的,他说了“凡有……”等。其中,那个巴帝摩卡防护,其余的就是根律仪等。巴利
Ettāvatā ca kirāti kira-saddo arucisaṃsūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano aruccanabhāvaṃ dīpeti. ‘‘Sīlavā’’ti anāmaṭṭhavisesasāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṃ, tañca catubbidhanti ācariyatthero ‘‘catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā’’ti āha. Tatthāti catupārisuddhisīlesu. Jeṭṭhakasīlanti padhānasīlaṃ. Ubhayatthāti uddesaniddesesu, niddese viya uddesepi pātimokkhasaṃvarova therena vutto ‘‘sīlavā’’ti vuttattāti adhippāyo. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ pātimokkhasaṃvaravaseneva āgataṃ. Tenāha ‘‘pātimokkhasaṃvaroyevā’’tiādi. Tattha avadhāraṇena itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu ca sikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇīti indriyasaṃvarasīlādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthīti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte gahitaṭṭhānaṃ nāma kiṃ atthi yathā ‘‘pātimokkhasaṃvaro’’ti? Ācariyassa sammukhatāya appaṭikkhipanto upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha ‘‘ananujānanto’’ti. Chadvārarakkhāmattakamevāti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānabhāvamattena paṭipākatikabhāvāpattito. Itaradvayepi eseva nayo. Paccayuppattimattakanti phalena hetuṃ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. Idamatthanti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa paripālanavasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti. Idāni pātimokkhasaṃvarasseva padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yassā’’tiādimāha. Tattha so pātimokkhasaṃvaro. Sesāni indriyasaṃvarādīni.
以别解脱防护而防护者:所谓“谁守护、保护它,它便使那人从恶趣等苦中解脱、释放出来”,因此得名“别解脱”,即以得此名的学处之戒关闭了身门和语门。而他因为具备这样的状态,才被称为具有这种素质,所以说“具有别解脱防护”。巴利
Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti yo hi naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhanti laddhanāmena sikkhāpadasīlena pihitakāyavacīdvāro. So pana yasmā evaṃbhūto tena samannāgato nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘pātīmokkhasaṃvarena samannāgato’’ti.
另一种解释:因为烦恼力量强大,造恶容易、行善困难,所以凡夫有反复堕入恶趣的习性,因此称为“堕者”(pātī),也就是凡夫。或者,因为无常,在诸有等存在状态中被业力之势抛掷,像被旋转的陶轮一样无法安定、四处流转、不断趣行,所以有不断趣行的习性,因此称为“堕者”;或者,从死亡的角度说,在各种有情群体中,有舍弃、坠落自身生命的习性,所以称为“堕者”,这指的是有情相续,或者就只是指心。令这个“堕者”从轮回之苦中解脱,所以称为“巴帝摩卡”(pātimokkha)。因为心确实通过解脱而解脱,所以有情被称为解脱。正如经中所说:“由心清净而清净”,以及“无取著,心从诸漏中解脱”(《大品》28)。巴利
Aparo nayo – kilesānaṃ balavabhāvato, pāpakiriyāya ca sukarabhāvato, puññakiriyāya ca dukkarabhāvato bahukkhattuṃ apāyesu patanasīloti pātī, puthujjano. Aniccatāya vā bhavādīsu kammavegakkhitto ghaṭiyantaṃ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanato gamanasīloti pātī, maraṇavasena tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa pātanasīlo vā pātī, sattasantāno, cittameva vā. Taṃ pātiṃ saṃsāradukkhato mokkhetīti pātimokkhaṃ. Cittassa hi vimokkhena satto vimuttoti vuccati. Vuttañhi ‘‘cittavodānā visujjhantī’’ti, ‘‘anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti (mahāva. 28) ca.
或者也可以这样理解:以无明等为因,在轮回中堕落、流转、不断运行,所以叫“堕者”(pāti)。经中确实说过:“被无明遮障的众生,被渴爱系缚,四处奔走、轮回流转。”(《相应部》2.124)这样的堕落众生,通过它从渴爱等三种杂染中解脱出来,所以叫“巴帝摩卡”(pātimokkho)。这个词的复合词构成方式,应当像理解“Kaṇṭhekāḷo”这类词一样来了解。巴利
Atha vā avijjādinā hetunā saṃsāre patati gacchati pavattatīti pāti, ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti (saṃ. ni. 2.124) hi vuttaṃ, tassa pātino sattassa taṇhādisaṃkilesattayato mokkho etenāti pātimokkho. ‘‘Kaṇṭhekāḷo’’tiādīnaṃ viyassa samāsasiddhi veditabbā.
或者,它使人堕落、毁灭、受苦,所以叫“堕者”(pāti),也就是心。经中确实这样说:巴利
Atha vā pāteti vinipāteti dukkheti pāti, cittaṃ. Vuttañhi –
‘‘Cittena nīyate loko, cittena parikassatī’’ti; (Saṃ. ni. 1.62);
他因为依靠这个而解脱,所以叫“巴帝摩卡”。或者,众生因为这个而堕入恶趣之苦和轮回之苦,所以那渴爱等杂染叫“堕者”。正如经中所说:巴利
Tassa pātino mokkho etenāti pātimokkho. Patati vā etena apāyadukkhe saṃsāradukkhe cāti pāti, taṇhādisaṃkileso. Vuttañhi –
‘‘Taṇhā janehi purisaṃ, (saṃ. ni. 1.56-57) taṇhādutiyo puriso’’ti (itivu. 15, 105; a. ni. 4.9) ca ādi;
从那个堕者中解脱,所以叫“巴帝摩卡(别解脱)”。巴利
Tato pātito mokkhoti pātimokkho.
或者也可以说,因为会掉进去,所以叫“堕处”,也就是六内处和六外处。经里确实这样说过:巴利
Atha vā patati etthāti pāti, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi –
‘‘Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhava’’nti (saṃ. ni. 1.70; su. ni. 171);
从被称为六内处和六外处的堕落中脱离出来的解脱,就是波罗提木叉。巴利
Tato chaajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti pātimokkho.
或者也可以说,因其有堕落、毁灭,就叫“堕者”(pātī),也就是轮回。从那个轮回中解脱出来,所以叫“巴帝摩卡”(pātimokkho)。巴利
Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṃsāro. Tato mokkhoti pātimokkho.
或者,从作为一切世间的自在主这一点来说,世尊是法的主宰,所以称为“主”(pati);由此而解脱,所以叫“解脱”(mokkho);主的解脱就是“主解脱”(patimokkho)。因为这是他所制定的,所以“patimokkho”就是“pātimokkho”。或者,从作为一切功德的根本来说,以最殊胜的意义称为“主”(pati),又以如前所说的意义称为“解脱”(mokkho),所以是“主解脱”(patimokkho),“主解脱”就是“巴帝摩卡”(pātimokkho)。正如详说:“巴帝摩卡,这是开端,这是入口,这是首要。”(《大品》135)广说。巴利
Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro bhagavā ‘‘patī’’ti vuccati, muccati etenāti mokkho, patino mokkho patimokkho tena paññattattāti, patimokkho eva pātimokkho. Sabbaguṇānaṃ vā mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttaṭṭhena mokkho cāti patimokkho, patimokkho eva pātimokkho. Tathā hi vuttaṃ ‘‘pātimokkhanti ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) vitthāro.
或者,“pa”表示方式,“ati”是表示究竟义的不变词,所以“以种种方式究竟解脱”,因此叫“pātimokkho”。因为此戒本身以暂时断除的方式,与定结合时以镇伏断除的方式,与慧结合时以彻底断除的方式,能究竟地解脱、释放,所以叫“pātimokkho”。或者,“pati pati mokkho”就是“patimokkho”,意思是从每一种违犯过失中分别解脱。“Patimokkho”就是“pātimokkho”。或者,解脱就是涅槃,而此戒是那解脱的影像,所以叫“patimokkho”。确实,戒的防护就像太阳初升时的曙光一样,是涅槃生起的因,宛如它的影像,因为能随宜息灭烦恼,所以叫“patimokkhaṃ”,“patimokkhaṃ”就是“pātimokkhaṃ”。巴利
Atha vā pa-iti pakāre, atīti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṃ mokkhetīti pātimokkho. Idañhi sīlaṃ sayaṃ tadaṅgavasena, samādhisahitaṃ paññāsahitañca vikkhambhanavasena, samucchedavasena ca accantaṃ mokkheti mocetīti pātimokkho. Pati pati mokkhoti vā patimokkho, tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṃ mokkhoti attho. Patimokkho eva pātimokkho. Mokkho vā nibbānaṃ, tassa mokkhassa patibimbabhūtoti patimokkho. Sīlasaṃvaro hi sūriyassa aruṇuggamanaṃ viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgo viya yathārahaṃ kilesanibbāpanato patimokkhaṃ, patimokkhaṃyeva pātimokkhaṃ.
或者,“patimokkhaṃ”的意思是“朝向解脱而行”,也可以说“面向解脱”;而“patimokkhaṃ”本身就是“pātimokkhaṃ”。在这里,“pātimokkha”这个词的含义就应当这样理解。巴利
Atha vā mokkhaṃ pati vattati, mokkhābhimukhanti vā patimokkhaṃ, patimokkhameva pātimokkhanti evamettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.
具足行与行境:以所谓不违越身语的行为为“行”,以远离妓女家等不当去处为“行境”,具足这两者,就是具足行与行境的意思。于微小者中:指那些微小的、不会导致犯戒的过失。另有一种说法,是指恶作与恶语之类的过失。于应呵责者中:指可被谴责的过失。然而这些过失必定完全是不善的本质,所以说“于不善法中”。见怖畏者:习性是从事物的过患来看待它,即使过失微小得像极微,也把它看得像须弥山那么大,从而心怀恐惧。正确地受持后:即正确、恭敬、全部地受持之后。于诸学处中:这里用的是“于差别中的处格”,表示从整体中抽出某个部分,意思是“在诸学处中,受持某一条特定的学处后而修学”。它的意图是:确实,应该受持与应该修学的,就是那一条学处本身。于诸学处中的任何一种:即在诸学处这一部分中,任何应该被修学的,例如根本制、随制、一切处制、地方制等类别。应该被奉行、应该被圆满的戒,依据门来分只有两种,所以说“身的或语的”。在这个义理的抉择中,“于诸学处中”是“所依处格”,因为不是从中别别执取某些特定的修学部分,所以才说“所有这一切”。巴利
Ācāragocarasampannoti kāyikavācasikaavītikkamasaṅkhātena ācārena, navesiyādigocaratādisaṅkhātena gocarena sampanno, sampannaācāragocaroti attho. Appamattakesūti parittakesu anāpattigamanīyesu. ‘‘Dukkaṭadubbhāsitamattesū’’ti apare. Vajjesūti gārayhesu. Te pana ekantato akusalasabhāvā hontīti āha ‘‘akusaladhammesū’’ti. Bhayadassīti bhayato dassanasīlo, paramāṇumattampi vajjaṃ sineruppamāṇaṃ viya katvā bhāyanasīlo. Sammā ādiyitvāti sammadeva sakkaccaṃ sabbasova ādiyitvā. Sikkhāpadesūti niddhāraṇe bhummanti samudāyato avayavaniddhāraṇaṃ dassento ‘‘sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhatī’’ti atthamāha, sikkhāpadameva hi samādātabbaṃ sikkhitabbañcāti adhippāyo. Yaṃ kiñci sikkhāpadesūti sikkhākoṭṭhāsesu mūlapaññattianupaññattisabbatthapaññattipadesapaññattiādibhedaṃ yaṃ kiñci sikkhitabbaṃ. Yaṃ paṭipajjitabbaṃ pūretabbaṃ sīlaṃ, taṃ pana dvāravasena duvidhamevāti āha ‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. Imasmiṃ atthavikappe sikkhāpadesūti ādhāre bhummaṃ sikkhābhāgesu kassaci visuṃ aggahaṇato. Tenāha ‘‘taṃ sabba’’nti.
某一天众,就是某一天人群体。成为来者,就是由于结生的力量而有来的习性。来者,在这里道理也是一样。以此支,就是以此因。巴利
Aññataraṃ devaghaṭanti aññataraṃ devanikāyaṃ. Āgāmī hotīti paṭisandhivasena āgamanasīlo hoti. Āgantāti etthāpi eseva nayo. Iminā aṅgenāti iminā kāraṇena.
修干观的人大多数都是通过四界差别这个门径,专心投入到业处修行中的,所以说“修界业处的干观比丘”。把前面已经说过的内容归纳总结,用结语说“以第一支”等等。巴利
Sukkhavipassako yebhuyyena catudhātuvavatthānamukhena kammaṭṭhānābhinivesī hotīti āha ‘‘sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno’’ti. Vuttamevatthaṃ sampiṇḍetvā nigamento ‘‘paṭhamena aṅgenā’’tiādimāha.
心的微细状态,在这里应当由已获得微细状态者见之,所以说“因为一切那些”等等。“以传承的方式”意思是:仅仅是为了安立传承,而不是为了让某位长老生起道或果,也不是为了在正行道上运用——这就是其意趣。巴利
Cittassa sukhumabhāvo idha sukhamattabhāvamāpannena daṭṭhabboti āha ‘‘sabbāpi hi tā’’tiādi. Tantivasenāti kevalaṃ tantiṭṭhapanavasena, na pana therassa kassaci maggassa vā phalassa vā uppādanatthāya, nāpi sammāpaṭipattiyaṃ yojanatthāyāti adhippāyo.
38 第六偈中“大迦旃延”者:在家时,他是优禅尼王国师之子,相貌端正,俊美悦目,令人欢喜,肤色如金。有一种树名叫瓦拉纳,因为离它不远,所以那座城也用“瓦拉纳”这个名字来称呼,因此说“有一座城名叫瓦拉纳”。在相违释复合词中,每个词各自分别连接,所以把表示原因的“因”这个词分别搭配开来显示,就说“因欲贪的执著为因”等等。当用“因”这个词连接时,能产生什么含义,为了显示这一点,就说“这话是这样说的”等等。其中,以“因被欲贪所执著”这一句,阐明“因欲贪执著为因”这个意思;同样,以“因被欲贪所系缚”等句,阐明“因欲贪系缚为因”等的意思。“Tato mukho(从此面对)”的意思是朝向它;“Mānaṃ(量器)”指的是升(āḷhaka)等计量器具。此处其余内容浅显易懂。巴利
38. Chaṭṭhe mahākaccānoti gihikāle ujjenirañño purohitaputto abhirūpo dassanīyo pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo ca. Varaṇā nāma rukkho, tassa avidūre bhavattā nagarampi varaṇasaddena vuccatīti āha ‘‘varaṇā nāma ekaṃ nagara’’nti. Dvandapadassa paccekaṃ abhisambandho hotīti hetusaddaṃ paccekaṃ yojetvā dassento ‘‘kāmarāgābhinivesahetū’’tiādimāha. Hetusaddena sambandhe sati yo attho sambhavati, taṃ dassetuṃ ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādimāha. Tattha kāmarāgena abhiniviṭṭhattāti etena kāmarāgābhinivesahetūti imassa atthaṃ dīpeti, tathā vinibaddhattātiādīhi kāmarāgavinibaddhahetūtiādīnaṃ. Tato mukhoti tadabhimukho. Mānanti āḷhakādimānabhaṇḍaṃ. Sesamettha uttānameva.
39 39. 第七偈中,“在马图拉”:指在北马图拉。“在衮达林”:指在黑衮达林,意思是黑毕钵罗林。“因老而衰”:指因衰老而衰朽,不是说像因疾病等而类似衰老那样,也不是说被非时之老所压倒。“年岁已长”:正因为衰老,他才达到了年岁的增长,即因年岁而增长,而不是因戒行等的增长。“生来即老”:指因为出生以来历时长久而成为老人,不是说因财富、眷属等而成为老人。“已行于长时”:这里“addha”一词表示长时间,所以说“已越过漫长的时间”。“龄”:这是省略了前面部分的说法,指的是“后龄”,意思是达到了以百岁的第三阶段为名的后龄。巴利
39. Sattame madhurāyanti uttaramadhurāyaṃ. Gundāvaneti kaṇhagundāvane, kāḷapippalivaneti attho. Jarājiṇṇeti jarāya jiṇṇe, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadise nāpi akālikena jarāya abhibhūte. Vayovuddheti jiṇṇattā eva cassa vayovuddhippattiyā vuddhena sīlādivuddhiyā. Jātimahallaketi jātiyā mahantatāya cirarattatāya mahallake, na bhogaparivārādīhīti attho. Addhagateti ettha addha-saddo dīghakālavācīti āha ‘‘dīghakāladdhānaṃ atikkante’’ti. Vayoti purimapadalopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘pacchimavaya’’nti, vassasatassa tatiyakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ pacchimavayaṃ anuppatteti attho.
果报存在于那里,因为它取决于那(状态)而运作,所以称为“地”,也就是因。因此说“以何因”等等。“已成熟”:就是已经转变,达到了增长的状态,意思是。“虚老”:因为内在没有坚固的法,所以叫空老。即使是愚笨的小孩也叫年少,为了区分这一点,所以说“青年”。为了表明众生一旦过了第一年龄阶段,本质上就会有白发,所以说“有极黑的头发”。“以吉祥的”:以所获得的吉祥青春。有些人虽然年少,却是瞎眼,或者是驼背等残疾中的一种,他就不算是具备吉祥的青春。然而,如果有人相貌端正、好看、可敬、具足一切圆满,无论想要什么装饰和穿戴,就以那装饰打扮,像天子一样行走,这才叫作具备吉祥的青春。因此说“以何种青春具备”等等。巴利
Bhavati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti bhūmi, kāraṇanti āha ‘‘yena kāraṇenā’’tiādi. Paripakkoti pariṇato, vuddhibhāvaṃ pattoti attho. Moghajiṇṇoti anto thirakaraṇānaṃ dhammānaṃ abhāvena tucchajiṇṇo nāma. Bāladārakopi daharoti vuccatīti tato visesanatthaṃ ‘‘yuvā’’ti vuttaṃ. Atikkantapaṭhamavayā eva sattā sabhāvena palitasirā hontīti paṭhamavaye ṭhitabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘susukāḷakeso’’ti vuttaṃ. Bhadrenāti laddhakena. Ekacco hi daharopi samāno kāṇo vā hoti kuṇiādīnaṃ vā aññataro, so na bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Yo pana abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko sabbasampattisampanno yaṃ yadeva alaṅkāraparihāraṃ icchati, tena tena alaṅkato devaputto viya carati, ayaṃ bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Tenevāha ‘‘yena yobbanena samannāgato’’tiādi.
在他身上,确实有谛和法:因为此人以十六种行相通达了四谛,又以智慧亲证了九种出世间法。“无害”只是一个说法上的名称,真正的意思是,他也在修习四种无量心。“节制与调御”指的是戒和根律仪。“已除垢”指的是以道智去除了垢秽。“坚慧者”指的是具足坚固智慧的人。“长老”的意思是,因为他具备这些使心稳固的素质,所以被称为长老。巴利
Yamhisaccañca dhammo cāti yamhi puggale soḷasahākārehi paṭividdhattā catubbidhaṃ saccaṃ, ñāṇena sacchikatattā navavidhalokuttaradhammo ca atthi. Ahiṃsāti desanāmattametaṃ, yamhi pana catubbidhāpi appamaññābhāvanā atthīti attho. Saṃyamo damoti sīlañceva indriyasaṃvaro ca. Vantamaloti maggañāṇena nīhaṭamalo. Dhīroti dhitisampanno. Theroti so imehi thirabhāvakāraṇehi samannāgatattā theroti pavuccatīti attho.
40 在第八经中,先抽出“盗贼强大”这句话,然后为了说明他们因为哪些原因而变得强大,就展示这些原因的整体情况,因此说了“具足党羽”等。其中,“具备住处”是指因为具有山险等地形。“进入内部”:意思是向里面走,也就是进去、进入。而这种进入内部,是针对已经因为某种原因到了外面的人说的,所以说“在外面地方游历”等。“外出”:意思是向外出去。而这种向外出去,只有在外面有事要做时才会发生,所以说“盗贼劫掠地方”等。“随觉”:意思是跟随行走。这里剩下的内容都很浅显易懂。巴利
40. Aṭṭhame ‘‘corā balavanto hontī’’ti padaṃ uddharitvā yehi kāraṇehi te balavanto honti, tesaṃ sabbhāvaṃ dassento ‘‘pakkhasampannā’’tiādimāha. Tattha nivāsaṭṭhānasampannatā giriduggādisabbhāvato. Atiyātunti anto yātuṃ, gantuṃ pavisitunti attho. Taṃ pana antopavisanaṃ kenaci kāraṇena bahigatassa hotīti āha ‘‘bahiddhā janapadacārikaṃ caritvā’’tiādi. Niyyātunti bahi nikkhamituṃ. Tañca bahinikkhamanaṃ bahiddhākaraṇīye sati sambhavatīti āha ‘‘corā janapadaṃ vilumpantī’’tiādi. Anusaññātunti anusañcarituṃ. Sesamettha uttānameva.
41 41. 在第九经中,关于“邪行的原因之因”这个说法,这里的“adhi”这个词头没有实际意义,所以说“以邪行为造作之因”。“非成就者”就是不能成办、不能圆满。“理”是指通过通达而趣向涅槃,所以叫“理”;这个理本身,对于具足它的人来说,有从轮回之苦中护持的作用,所以叫“法”,也就是“理法”,即圣道。不过在这里,它特指与观相应的道,所以说“与观相应的道”。“成就”就是圆满达成,而它因为是靠成办和圆满来实现所愿的,所以说“成办、圆满”。巴利
41. Navame micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti ettha adhi-saddo anatthakoti āha ‘‘micchāpaṭipattiyā karaṇahetū’’ti. Na ārādhakoti na sampādako na paripūrako. Ñāyati paṭivijjhanavasena nibbānaṃ gacchatīti ñāyo, so eva taṃsamaṅginaṃ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena dhammoti ñāyo dhammo, ariyamaggo. So panettha saha vipassanāya adhippetoti āha ‘‘sahavipassanakaṃ magga’’nti. Ārādhanaṃ nāma saṃsiddhi, sā pana yasmā sampādanena paripūraṇena icchitā, tasmā vuttaṃ ‘‘sampādetuṃ pūretu’’nti.
42 在第十经中,“以错误方式执取”是指从含义和文句两方面都错误地执取,也就是以欠缺、多余、颠倒、错诵等方式,扭曲地执取。“以颠倒次序执取”这一说法只是举例说明,因为错误执取也可能是以欠缺、多余等方式发生的。因此说:“他们把自己错误执取的经典的含义和文句,进一步夸大之后展示出来。”巴利
42. Dasame duggahitehīti atthato byañjanato ca duṭṭhu gahitehi, ūnādhikaviparītapadapaccābhaṭṭhādivasena vilometvā gahitehīti attho. Uppaṭipāṭiyā gahitehīti idaṃ pana nidassanamattaṃ duggahassa ūnādhikādivasenapi sambhavato. Tenevāha ‘‘attano duggahitasuttantānaṃyeva atthañca pāḷiñca uttaritaraṃ katvā dassentī’’ti.