(9)4. 沙门品
(9) 4. Samaṇavaggo
《沙门经》等篇的注释
1-5. Samaṇasuttādivaṇṇanā
82-8682-86. 在第四品的第一经里,对于“正确的执取、把持、受持”,注释说“受持称为把持”。超胜而殊妙的戒,就是增上戒。世间戒在某种说法上也可以有增上戒的意义,为了说明它其实究竟也是增上戒,所以说了“而且,一切世间戒也都……”等话。“应当修学”,意思是应当反复练习。“五戒或十戒都名为戒;巴帝摩卡防护则名为增上戒,因为它毫无例外地防护身与心,并且是道戒的基础。八种等至是心,作为观之基础的禅那则是增上心,因为它是道定的基础。业自属智是慧,观则是增上慧,因为它是道慧的基础。此外,希求涅槃的人所受持的五戒乃至十戒,也正是增上戒,因为它们是证得涅槃的条件。希求涅槃的人所证入的八种等至,也正是增上心。
82-86. Catutthassa paṭhame sammā ādānaṃ gahaṇaṃ samādānanti āha ‘‘samādānaṃ vuccati gahaṇa’’nti. Adhikaṃ visiṭṭhaṃ sīlanti adhisīlaṃ. Lokiyasīlassa adhisīlabhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ ‘‘apica sabbampi lokiyasīla’’ntiādi vuttaṃ. Sikkhitabbatoti āsevitabbato. Pañcapi dasapi vā sīlāni sīlaṃ nāma, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma anavasesakāyikacetasikasaṃvarabhāvato maggasīlassa padaṭṭhānabhāvato ca. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ maggasamādhissa adhiṭṭhānabhāvato. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanā adhipaññā maggapaññāya adhiṭṭhānabhāvato. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlaṃ dasasīlampi adhisīlameva nibbānādhigamassa paccayabhāvato. Nibbānaṃ patthayantena samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva.
行善者得善,作恶者得恶。
他感受这两种,因为因总是紧跟着的。
‘‘Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ; Anubhoti dvayametaṃ, anubandhañhi kāraṇa’’nti. –
同样,对于过去和未来,通过观察以轮回为根本之苦,作为悚惧所依、作为希求解脱之缘的业自属智,他们也称之为增上慧。第二、第三、第四、第五经的义理浅显易懂。
Evaṃ atīte anāgate ca vaṭṭamūlakadukkhasallakkhaṇavasena saṃvegavatthutāya vimuttiākaṅkhāya paccayabhūtā kammassakatapaññāpi adhipaññāti vadanti. Dutiyatatiyacatutthapañcamāni uttānatthāneva.
第六部 第一修学经的注释
6. Paṭhamasikkhāsuttavaṇṇanā
87第六个(偈颂的注释):所谓“圆满行者”,是指他以毫无欠缺、完全具足的方式而具足。关于诸学处中哪些是“小”哪些是“更小”,这是基于观待而成立的,所以他说“在这里,僧残也算是小”等等。所谓“弘扬增支部大部的老师们”,是指奉持《增支部》的老师们,也就是增支部诵者。他不犯世间所呵责的罪,因为导致违犯世间所呵责学处的烦恼执取,已经被他彻底断除。他只犯佛陀所制之罪,因为即使不知道而违越所制,也可能产生犯戒。以心念犯戒的情况,比如接受金银,就是通过心中默许而犯的。
87. Chaṭṭhe samattakārīti anūnena paripūrena ākārena samannāgato. Sikkhāpadānaṃ khuddānukhuddakattaṃ apekkhāsiddhanti āha ‘‘tatrāpi saṅghādisesaṃ khuddaka’’ntiādi. Aṅguttaramahānikāyavaḷañjanakaācariyāti aṅguttaranikāyaṃ pariharantā ācariyā, aṅguttarabhāṇakāti vuttaṃ hoti. Lokavajjaṃ nāpajjati lokavajjasikkhāpadānaṃ vītikkamasādhakassa kilesagahanassa sabbaso pahīnattā. Paṇṇattivajjameva āpajjati paṇṇattivītikkamaṃ vā ajānatopi āpattisambhavato. Cittena āpajjanto rūpiyappaṭiggahaṇaṃ āpajjatīti upanikkhittasādiyena āpajjati.
以梵行为起点的事物,就是初梵行;这些本身就是初梵行学处,正如“律就是调伏者”的说法,这里说“道梵行”等。所谓“四重大戒学处”,是指四波罗夷。因为对立诸法无余流走、漏出,所以叫“流”,也就是圣道,因此说“以称为流的道”。所谓“堕”,是指以丑陋、痛苦、有恼害的方式使人坠落,所以叫“堕”,也就是把人抛入恶趣之苦中。所谓“法”,就是自性。他没有堕落的法,所以叫“无堕法”,意思是说,他没有把自己抛入恶趣的自性。为什么?因为那些趣向恶趣的法已被断除。因此说“无堕法者,即在四恶趣中无堕落自性”。其中,“无堕落自性”就是无生起自性。以须陀洹道决定不退转,因为上三道之证得必定实现,所以是决定。因此说“趣向正觉者”。或者,从下界第七有之上不再生起的法性而言,是决定。正觉,就是圣道。而它由于已证得初道,其余应当证得的也以可得之义而被希求,所以以其余三道为正觉,趣向彼、行至彼,故为“趣向正觉者”。因此说“以其余三道正觉为趣向者”。
Brahmacariyassa ādibhūtāni ādibrahmacariyāni, tāni eva ādibrahmacariyakāni yathā ‘‘vinayo eva venayiko’’ti āha ‘‘maggabrahmacariyassā’’tiādi. Cattāri mahāsīlasikkhāpadānīti cattāri pārājikāni sandhāya vadati. Paṭipakkhadhammānaṃ anavasesato savanato paggharaṇato soto, ariyamaggoti āha ‘‘sotasaṅkhātena maggenā’’ti. Vinipāteti virūpaṃ sadukkhaṃ saupāyāsaṃ nipātetīti vinipāto, apāyadukkhe khipanako. Dhammoti sabhāvo. Nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo, na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hoti. Kasmā? Ye dhammā apāyagamanīyā, tesaṃ pahīnattā. Tenāha ‘‘avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanasabhāvo’’ti. Tattha apatanasabhāvoti anuppajjanasabhāvo. Sotāpattimagganiyāmenaniyatoti uparimaggādhigamassa avassaṃbhāvībhāvato niyato. Tenevāha ‘‘sambodhiparāyaṇo’’ti. Heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya vā niyato. Sambujjhatīti sambodhi, ariyamaggo. So pana paṭhamamaggassa adhigatattā avasiṭṭho ca adhigantabbabhāvena icchitabboti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ parā gati assāti sambodhiparāyaṇo. Tenāha ‘‘uparimaggattayasambodhiparāyaṇo’’ti.
所谓“薄弱”,是因为烦恼现行的力量微弱,而且只是偶尔才生起,所以叫薄弱。这种薄弱要从两种情况来理解:一是偶尔才生起,二是现行烦恼的力量微弱。因为一来圣者的烦恼,不像那些随轮回流转的凡夫大众那样频繁生起,只是偶尔、偶尔才生起,变得非常稀疏,就像在耕得稀疏的田地里,偶尔冒出几株嫩芽一样。即使生起,也不像随轮回流转的大众那样,以压迫、遍满、覆盖、制造黑暗的方式生起,而是缓缓地、温和地生起,形态微薄,就像薄云或苍蝇的翅膀一样。对此,有些长老说:“一来圣者的烦恼虽然很久才生起一次,但生起时却很厚重,因为确实能看到他有儿女。”然而这种说法是不成立的。因为有儿女,也可能仅仅是因为触碰身体各部分而发生的。只能从这两种情况来理解他烦恼的薄弱:即偶尔才生起,以及现行烦恼的力量微弱。
Tanubhāvāti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvena. Tanuttañhi dvīhi kāraṇehi veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiṇhaṃ na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti viraḷākārā hutvā viraḷavāpite khette aṅkurā viya. Uppajjamānāpi ca vaṭṭānusārimahājanasseva maddantā pharantā chādentā andhakāraṃ karontā na uppajjanti, mandamandā uppajjanti tanukākārā hutvā abbhapaṭalamiva makkhikāpattamiva ca. Tattha keci therā bhaṇanti ‘‘sakadāgāmissa kilesā kiñcāpi cirena uppajjanti, bahalāva uppajjanti. Tathā hissa puttā ca dhītaro ca dissantī’’ti. Etaṃ pana appamāṇaṃ. Puttadhītaro hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi hontīti. Dvīhiyeva kāraṇehissa kilesānaṃ tanuttaṃ veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti.
这里“下分”的“下”,是指广大地(色界、无色界)以下,也就是欲界。因为这些法是下分(欲有)的缘,能资助下分,所以叫“下分”;意思是,它们作为诸下分法,被理解为欲有的缘。“结”就是连结、捆绑,把蕴、趣、有等和蕴、趣、有等连在一起,或者把业和果报连在一起,所以说“结就是系缚”。对于贪等烦恼还没断尽的人,现在的蕴等和未来的蕴等之间确实有连结;但对于贪等已经断尽的人,这种连结就不存在了,因为即使造过业,由于贪等已断,业也失去了感果的能力。这样,从烦恼的随顺和相违两方面,就成立了“结”的含义。“由灭尽”就是由断除。
Heṭṭhābhāgiyānanti ettha heṭṭhāti mahaggatabhūmito heṭṭhā, kāmabhūmiyanti attho. Tesaṃ paccayabhāvena heṭṭhābhāgassa hitāti heṭṭhābhāgiyā, tesaṃ heṭṭhābhāgiyānaṃ, heṭṭhābhāgassa kāmabhavassa paccayabhāvena gahitānanti attho. Saṃyojenti bandhanti khandhagatibhavādīhi khandhagatibhavādayo, kammaṃ vā phalenāti saṃyojanānīti āha ‘‘saṃyojanānanti bandhanāna’’nti. Asamucchinnarāgādikassa hi etarahi khandhādīnaṃ āyatiṃ khandhādīhi sambandho, samucchinnarāgādikassa pana taṃ natthi, katānampi kammānaṃ asamatthabhāvāpattito rāgādīnaṃ anvayato byatirekato ca saṃyojanaṭṭho siddho. Parikkhayenāti samucchedena.
化生者,就是化生类的众生,善于化生。这句话是为了排除其他几种出生方式。借此说明没有住胎之苦。其中,般涅槃者一词,说明没有其余的痛苦。为了显示他在欲界般涅槃,是由于五蕴的种子不再返回,所以说了无返回性。就在其上,就是指就在梵天界。无返回性,是指从那个梵天界不再以结生的方式反复回来。因此说,就趣与生而言,是不再回来的法。
Opapātikoti upapātikayoniko upapatane sādhukārī. Sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tena gabbhavāsadukkhābhāvamāha. Tattha parinibbāyīti iminā sesadukkhābhāvaṃ. Tattha parinibbāyitā cassa kāmaloke khandhabījassa apunāgamanavasenevāti dassetuṃ ‘‘anāvattidhammo’’ti vuttaṃ. Upariyevāti brahmalokeyeva. Anāvattidhammoti tato brahmalokā punappunaṃ paṭisandhivasena na āvattanadhammo. Tenāha ‘‘yonigativasena anāgamanadhammo’’ti.
做一分的人,就证得一分。意思是:为了圆满戒蕴等,属于其中一部分的下三道就是“一分”;修习这一分的人,就证得、成就那属于一部分的下三果。因此说“所谓一分的人,就是入流者”等等。做圆满的人,就证得圆满。意思是:由戒蕴等和信根等完全充满而称为圆满的阿拉汉道,修习、生起这圆满的人,就证得、成就圆满的阿拉汉果。因此说“所谓圆满的人,就是阿拉汉”等等。
Padesaṃpadesakārī ārādhetīti sīlakkhandhādīnaṃ pāripūriyā ekadesabhūtaṃ heṭṭhimamaggattayaṃ padeso, taṃ karonto padesaṃ ekadesabhūtaṃ heṭṭhimaṃ phalattayameva ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha ‘‘padesakārī puggalo nāma sotāpanno’’tiādi. Paripūraṃ paripūrakārīti sīlakkhandhādīhi saddhindriyādīhi ca parito pūraṇena paripūrasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ karonto nibbattento paripūraṃ arahattaphalaṃ ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha ‘‘paripūrakārī nāma arahā’’tiādi.
7-10. 第二学经等的注释
7-10. Dutiyasikkhāsuttādivaṇṇanā
88-9188-91. 第七项“家家”是指从一家走到另一家。说“二有或三有”,是指以人和天的身份经历二有或三有。这是就混合有而说的。“二或三”只是说法上的表达而已。即使流转到第六有,他仍然是家家。因此说:“这人确实经历二有……如此,在这里应当理解其分别。”或者,这里的“家”是指大族,从一家走到另一家,就是家家。因为从证得入流果开始,就不会再生于低贱家族,只会生在大富大贵的家族中,这就是其含义。因为“家”这个词本身就指大族,就像“善男子”等用法一样。“一籽者”:这里说的是蕴籽,而蕴籽指的是结生识。如果入流者只有一个蕴籽、一次取有,就叫做一籽者。因此说:“他只有一有的种子,所以是一籽者。”而这里“人的有”只是说法上的表达,说“令天有生起”也完全可以。
88-91. Sattame kulā kulaṃ gamanakoti kulato kulaṃ gacchanto. Dve vā tayo vā bhaveti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Missakabhavavasena hetaṃ vuttaṃ. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dve vā tīṇi vā’’ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolova hoti. Tenevāha ‘‘ayañhi dve vā bhave…pe… evamettha vikappo daṭṭhabbo’’ti. Uḷārakulavacano vā ettha kulasaddo, kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule uppatti nāma natthi, mahābhogakulesu eva nibbattatīti attho. Kevalo hi kulasaddo mahākulameva vadati ‘‘kulaputto’’tiādīsu viya. Ekabījīti ettha khandhabījaṃ nāma kathitaṃ, khandhabījanti ca paṭisandhiviññāṇaṃ vuccati. Yassa hi sotāpannassa ekaṃ khandhabījaṃ atthi, ekaṃ bhavaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Tenāha ‘‘ekasseva bhavassa bījaṃ etassa atthīti ekabījī’’ti. ‘‘Mānusakaṃ bhava’’nti idaṃ panettha desanāmattameva, ‘‘devabhavaṃ nibbattetī’’tipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva.
由于具有向上流注的性质,也就是向上的渴爱之流或轮转之流,所以叫“上流”;又因为向上行进之后能够证得,也就是向上的道流,所以叫“上流”。以结生的方式前往阿迦腻吒天,所以叫“往阿迦腻吒者”。“某处某处”:就是在无烦天等处的某处。“以相应的努力”:就是与被称为观智行作的加行一起,意思是以大观的加行。“靠近而般涅槃”:这个词的意思是“靠近之后”。这里包含了越过中间以及寿尽命终两种情况,因此,越过寿命的中间而般涅槃的,就叫“生般涅槃者”。所以说“然而,在寿量千劫的无烦天中……”等等。他分为三种:依照智的锐利、中等、迟钝而分为三种。因此说“在寿量千劫的……”等等。
Uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Yattha katthacīti avihādīsu yattha katthaci. Sappayogenāti vipassanāñāṇābhisaṅkhārasaṅkhātena payogena saha, mahatā vipassanāpayogenāti attho. Upahaccāti etassa upagantvāti attho. Tena vemajjhātikkamo kālakiriyāpagamanañca saṅgahitaṃ hoti, tasmā āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyanto upahaccaparinibbāyī nāma hotīti āha ‘‘yo pana kappasahassāyukesu avihesū’’tiādi. So tividho hotīti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena tividho hoti. Tenāha ‘‘kappasahassāyukesū’’tiādi.
依靠信而决意:意思是“如果靠信能够生起出世间道,我就要让它生起”,这样以信为主导而决意,然后建立起观。以慧为主导而决意:意思是“如果靠慧能够生起,我就要让出世间道生起”,这样以慧为主导而决意。当说到家家和极七返有同样各有八种时,就说“如是,家家与极七返有”。按照所说的方式,就是八种家家、八种极七返有。
Saddhādhurenaabhinivisitvāti ‘‘sace saddhāya sakkā nibbattetuṃ, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ saddhādhuravasena abhinivisitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā. Paññādhurena abhiniviṭṭhoti ‘‘sace paññāya sakkā, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ paññādhuraṃ katvā abhiniviṭṭho. Yathāvuttameva aṭṭhavidhattaṃ kolaṃkolasattakkhattuparamesu atidisanto ‘‘tathā kolaṃkolā sattakkhattuparamā cā’’ti āha. Vuttanayeneva aṭṭha kolaṃkolā, aṭṭha sattakkhattuparamāti vuttaṃ hoti.
在这里,极七返有是指他最多再投生七次、取得七次生命体,之后不再取第八次投生,所以叫极七返有。这些名称只是世尊用名称来安立的,就像父母给出生在圣族中的孩子们取名一样。达到这个阶段的人就叫一籽者,达到那个阶段的人就叫家家住者,达到另一个阶段的人就叫极七返有——世尊为他们取了这些名字。但并没有固定地说“这个人是一籽者,这个人是家家住者,这个人是极七返有”。那么,是谁决定这些差别的呢?有些长老说“由前因决定”,有些说由初道决定,有些说由上面三道决定,还有些说由三道的观决定。
Tattha sattakkhattuṃ paramā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni ariyāya jātiyā jātānaṃ tesaṃ nāmāni jātāni kumārānaṃ mātāpitūhi gahitanāmāni viya. Ettakañhi ṭhānaṃ gato ekabījī nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ sattakkhattuparamoti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamoti natthi. Ko pana nesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vadanti, keci paṭhamamaggo, keci upari tayo maggā, keci tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāti.
在这几种主张里,如果说是“前世因决定”,那就等于说初道的亲依止缘已被造成,于是就会得出“上面三道没有亲依止缘也能生起”的说法。如果说是“初道决定”,那上面三道就变得毫无意义。如果说是“上面三道决定”,那就会变成初道还没生起,上面三道就已经生起了。而“三道的观决定”这个主张才是合理的。因为,如果上三道的观强有力,就叫一籽者;观力稍弱一些,就叫家家;再弱一些,就叫七返有。
Tattha ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vāde paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, ‘‘upari tayo maggā nirupanissayā uppannā’’ti vacanaṃ āpajjati. ‘‘Paṭhamamaggo niyamehī’’ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. ‘‘Upari tayo maggā niyamentī’’ti vāde paṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannāti āpajjatīti. ‘‘Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī’’ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti, tato mandatarāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.
确实,有些入流者就是乐着轮回、喜好轮回,一再地流转于轮回之中,也一再被人看到还在轮回里打转。像给孤独长者、近事女毗舍佉、小车天子和大车天子、种种色天子、天帝释天王、那伽达多天子——这些人就是乐着轮回、喜好轮回的,他们会从一开始就遍历六欲天,最后在色究竟天住下而入般涅槃,这些人不在本处所涵盖的范围内。而且不只是他们,还有那些只在人间流转七次就证得阿拉汉果的,以及那些生于天界后只在天界中辗转七次而证得阿拉汉果的,这些人在本处也未被包含。本处所涵盖的,是时而在天、时而在人流转之后证得阿拉汉果的那一类。因此应当知道,“七返有”这个名称,是针对这里所说的第八种入流者、混杂生趣者、干观者而说的。
Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva carati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcimeva, yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti. Imepi idha na gahitā, kālena deve, kālena manusse saṃsaritvā pana arahattaṃ pāpuṇantova idha gahito, tasmā ‘‘sattakkhattuparamo’’ti idaṃ idhaṭṭhakavokiṇṇabhavūpapattikasukkhavipassakassa nāmaṃ kathitanti veditabbaṃ.
依照“只来此世间一次”这句话,在五种一来者里,排除掉四种,只取一种。因为有的人在这一世证得一来果后,就在这一世般涅槃;有的人在这一世证得后,在天界般涅槃;有的人在天界证得后,就在那里般涅槃;有的人在天界证得后,再投生到这一世而般涅槃。这四种都不包括在这里面。而那种在这一世证得后,在天界住满寿命,再投生到这一世而般涅槃的,应当知道只有这一种才是这里所包括的。
‘‘Sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti (pu. pa. 34) vacanato pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati , ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyissati, ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo.
现在为了说明它的分类,他说了“然而,在三解脱中”等话。那么,这位一来者与一籽者有什么差别呢?一籽者只有一次结生,一来者则有两次结生,这就是他们的差别。依空解脱而解脱的漏尽者,按行道方式有四种;同样,依无相解脱、无愿解脱而解脱的漏尽者也各有四种,这样就有十二种阿拉汉。因此他说:“然而,就像一来者那样,阿拉汉也应被知道有十二种。”第八、第九、第十等,其含义容易理解。
Idāni tassa pabhedaṃ dassento ‘‘tīsu pana vimokkhesū’’tiādimāha. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo, idaṃ tesaṃ nānākaraṇaṃ. Suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti, tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti evaṃ dvādasa arahantā hontīti āha ‘‘yathā pana sakadāgāmino, tatheva arahanto dvādasa veditabbā’’ti. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
第十一 桑咖瓦经的注疏
11. Saṅkavāsuttavaṇṇanā
9292. 在第十一经中,所谓“担负担者”,是指承担并推动与精舍相关的新建等事务重担的人。因此说:“他兴建新精舍,照料旧精舍。”因为应当学习,所以叫“学”;因为应当调伏,或者众生依这些而调伏,所以叫“句”;这些就是“学”的句,称为“学句”。因此说:“以称为学的诸句。”“示现”:就是直接亲眼示现,像掌中的庵摩罗果一样,使它们清楚、明显、明白。“令执持”:就是使那些法以不被轻视的心意、以善通达的见解被掌握。“令策励”:就是在定中生起精勤。“以所获功德”:就是因彼开示及依彼个人之精进所通达的功德。“令纯净”:就是令那心相续,由于舍离不信等烦恼垢而变得清净光辉。“细细地说”:就是极为微细地解说。
92. Ekādasame vihārapaṭibaddhanavakammādibhāraṃ harati pavattetīti bhārahāro. Tenevāha ‘‘nave āvāse samuṭṭhāpeti, purāṇe paṭijaggatī’’ti. Sikkhitabbato sikkhā, pajjitabbato, pajjanti etehīti vā padāni, sikkhāyeva padāni sikkhāpadānīti āha ‘‘sikkhāsaṅkhātehi padehī’’ti. Dassetīti paccakkhato dasseti, hatthāmalakaṃ viya pākaṭe vibhūte katvā vibhāveti. Gaṇhāpetīti te dhamme manasā anupakkhite diṭṭhiyā suppaṭividdhe kārento uggaṇhāpeti. Samussāhetīti samādhimhi ussāhaṃ janeti. Paṭiladdhaguṇehīti tāya desanāya tannissayapaccattapurisakārena ca tesaṃ paṭividdhaguṇehi. Vodāpetīti tesaṃ cittasantānaṃ assaddhiyādikilesamalāpagamanena pabhassaraṃ karoti. Saṇhaṃ saṇhaṃ kathetīti ativiya sukhumaṃ katvā katheti.
他说“过失”,是指践踏了阿恰亚那的善法界限而违犯。或者,因为通过它越过、超越,所以叫“过”,也就是导致违犯的不善法。正是通过它而侵犯,所以叫“罪过”。因为它压倒了那个侵犯的人而现行。因此说“已越过、已压倒而现行”。“愿纳受”,意思是以认可之心完全接受,所以说“愿宽恕”。“与含天神的世界之出离”:因为应当被守护所以叫“圣”,如来就是圣者,所以说“在圣者的律中,在佛陀、世尊的教法中”。“以人为增上而说”:虽然“这确实是增长”这句话是依法增上而说的,然而在开示时以人为增上来说时,就说“他得到防护”。应当这样连接理解。
Accayanaṃ sādhumariyādaṃ madditvā vītikkamanaṃ accayoti āha ‘‘aparādho’’ti. Acceti atikkamati etenāti vā accayo, vītikkamassa pavattanako akusaladhammo. So eva aparajjhati etenāti aparādho. So hi aparajjhantaṃ purisaṃ adhibhavitvā pavattati. Tenāha ‘‘atikkammaadhibhavitvā pavatto’’ti. Paṭiggaṇhātūti adhivāsanavasena sampaṭicchatūti atthoti āha ‘‘khamatū’’ti. Sadevakena lokena nissaraṇanti araṇīyato ariyo, tathāgatoti āha ‘‘ariyassa vinayeti buddhassa bhagavato sāsane’’ti. Puggalādhiṭṭhānaṃ karontoti kāmaṃ ‘‘vuddhi hesā’’ti dhammādhiṭṭhānavasena vākyaṃ āraddhaṃ, tathāpi desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto ‘‘saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āhāti yojanā.