《现前经》的注释
1. Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā
4141. 在第五经的第一句中,“现前”的意思是:他凭借这个而现前,也就是在面前存在,因此叫“由现前”。“福业”就是布施所摄的福业。有两种法很容易得到,因为它们属于外在,各自依各自的缘和合而能获得。但“信”却很难得到,因为大多数人不能安住于应做的事。因此他说“凡夫”等。
41. Pañcamassa paṭhame sammukho bhavati yena so sammukhībhāvo, purato vijjamānatā, tasmā sammukhībhāvā. Puññakammanti dānasaṅkhātaṃ puññakammaṃ. Dve dhammā sulabhā bāhirattā yathāsakaṃ paccayasamavāyena labbhanato. Saddhā pana dullabhā pacurajanassa anavaṭṭhitakiccattā. Tenevāha ‘‘puthujjanassā’’tiādi.
《三处经》的注释
2. Tiṭhānasuttavaṇṇanā
42其次,悭吝本身就是垢秽,所以叫“悭吝垢”,因为它使心的本性变得污浊。这里,悭吝垢已经远离,所以叫“已离悭吝垢”。由于贪著,有些人即使布施了某样东西,也还是不肯放下对它的执著;但这个人不是那样,所以说他是“放舍的施与者”。就像手不干净的人,因为心不清净;又像手洗干净的人,能用干净的手完成该做的事。因此说:“心清净时,诸法清净,这是大仙所说的。”他值得被乞求,因为他能满足乞求者的心愿。他与乞求相应,因为他与那些精勤乞求的人善巧相应。只有具足这一点的人,才叫做乐于其中,并不是仅凭心意,所以说“乐于布施……”。
42. Dutiye macchariyameva malaṃ macchariyamalaṃ, cittassa malīnasabhāvāpādanato vigataṃ macchariyamalaṃ etthāti vigatamacchariyamalaṃ. Gedhābhāvena koci kiñci dentopi tattha āsattiṃ na vissajjeti, ayaṃ pana na tādisoti āha ‘‘vissaṭṭhacāgo’’ti. Malīnahatthova cittavisuddhiyā abhāvato. Dhotahatthova dhotahatthena kātabbakiccasādhanato. Tena vuttaṃ – ‘‘citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti. Yācituṃ yutto yācakānaṃ manorathapūraṇato. Yācayogo payogāsahehi yācakehi suṭṭhu yuttabhāvato. Taṃsamaṅgī eva tattha rato nāma, na cittamattenevāti āha ‘‘dānaṃ…pe… rato nāma hotī’’ti.
他说了“尊者,太高了”之后,担心对方会想“这人是在说我个子太高”,于是又说“你们并不太高”,意思是就身体而言并不太高。“深色者”指带有蓝色光泽的。“他询问”是指他询问比丘们。起初他躺在床上,然后起身,在地上划线而坐,心想“就让他们以为我是非漏尽者吧”。正因为如此,国王一听到漏尽者的名头……就折返回去了。“犹如举旗者”就是像高举旗帜一样。“石塔处”指在塔庙园和大塔庙之间用石材建塔的地方。塔……立在那里,世尊把那座声闻塔视同“尖顶屋”一般。
‘‘Uccā, bhante’’ti vatvā ayaṃ maṃ uccato vadatīti cinteyyāti puna ‘‘nātiuccā tumhe’’ti āha, sarīrenāti adhippāyo. Mecakavaṇṇassāti nīlobhāsassa. Pucchīti bhikkhū pucchi. Bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchīti paṭhamaṃ mañce nipajjitvā uṭṭhāya bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchi ‘‘akhīṇāsavoti maññanā hotū’’ti. Tathā hi rājā khīṇāsavassa nāma…pe… nivatti. Dhajapaggahitāvāti paggahitadhajāva. Silācetiyaṭṭhānanti thūpārāmassa ca mahācetiyassa ca antare silāya katacetiyaṭṭhānaṃ. Cetiyaṃ…pe… aṭṭhāsi sāvakassa taṃ kūṭāgāranti katvā.
在后方是指说法长老的背后一侧。圆轮蛇就是圆盘状的蛇。如果妨碍听法,就会障碍很多人获得通往天界的道路,出于这种意图,它思惟:我不会做出妨碍听法的事。抑制毒就是以色观之力压制住毒的作用。千偈是指有一千个偈颂的篇幅。于创始偈是指开头的那个偈颂。他只确定了……末偈,没有确定中间所说的部分,因为身体已经疲倦了。诵声是指傍晚的说法。所谓举,就是让法清晰地呈现在面前并受持,也就是认真听的意思。在说法日,为了说法者们不疲倦,有信心的优婆塞们布施柔软的食物和蜜水,以及酥、蜜、油等药品,以使声音甜美。因此说我将说圣种之法等。以四牙咬啮,是为了显示咬得牢固之状。我将行就是我将恭敬,也就是认真听的意思。揉碎就是碾碎之后移除的意思。
Pacchābhāgenāti dhammakathikassa therassa piṭṭhipassena. Gonasoti maṇḍalasappo. Dhammassavanantarāya bahūnaṃ saggamaggappaṭilābhantarāyo bhaveyyāti adhippāyena ‘‘dhammassavanantarāyaṃ na karissāmī’’ti cintesi. Visaṃ vikkhambhetvāti vipassanātejena visavegaṃ vikkhambhetvā. Gāthāsahassanti gāthāsahassavantaṃ. Paṭṭhānagāthāyāti paṭṭhāpanagāthāya, ādigāthāyāti attho. Paṭṭhāna…pe… avasānagāthaṃ eva vavatthapesi, na dvinnaṃ antare vuttaṃ kilantakāyattā. Sarabhāṇaṃ sāyanhadhammakathā. Paggaṇhātīti paccakkhaṃ karontī gaṇhāti, sakkaccaṃ suṇātīti attho. Dhammakathanadivase dhammakathikānaṃ akilamanatthaṃ saddhā upāsakā siniddhabhojanaṃ madhupānakañca denti sarassa madhurabhāvāya sappimadhukatelādiñca bhesajjaṃ. Tenāha ‘‘ariyavaṃsaṃ kathessāmī’’tiādi. Catūhi dāṭhāhi ḍaṃsitvāti daḷhadaṭṭhabhāvadassanaṃ. Carissāmīti sammānessāmi, sakkaccaṃ suṇissāmīti attho. Nimmathetvāti nimmadditvā, apanetvāti attho.
3. 《义利经》注释
3. Atthavasasuttavaṇṇanā
4343. 在第三经中,“义”指的是果报,这果报属于他,所以叫“义利”。因也是义,因为它是果报的因,所以他说“三种义,三种理由”。所谓说法,就是以最殊胜的宣说方式阐明四圣谛,所以说“开示四谛法”。“以智感知注疏”是指对经文句义,以注释的智慧一一体会,心想“这是这句话的意思”。这是在说明义无碍解的作用。“感知经典法”是指对经典的传承、经文和词句解释,一一通晓。这是在说明法无碍解的作用。
43. Tatiye attho nāma phalaṃ, taṃ etassa vasoti atthavaso. Hetu, attho etassa atthīti attho, so evāti āha ‘‘tayo atthe tīṇi kāraṇānī’’ti. Dhammadesanā nāma ukkaṭṭhaniddesena catunnaṃ ariyasaccānaṃ pakāsanāti āha ‘‘catusaccadhammaṃ pakāsetī’’ti. Aṭṭhakathaṃ ñāṇena paṭisaṃvedīti pāḷipadānaṃ atthaṃ vivaraṇañāṇena paṭi paṭi saṃvedanasīlo ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti. Etena atthapaṭisambhidābyāpāramāha. Pāḷidhammaṃ paṭisaṃvedīti pāḷigatiṃ pāḷiṃ padavivaraṇaṃ paṭi paṭi saṃvedanasīlo. Etena dhammapaṭisambhidābyāpāramāha.
第4篇 《谈话进行经》的注释
4. Kathāpavattisuttavaṇṇanā
44第四项中,“能持续运转”是指一直无间断地运转,直到达成所想要的目标为止。因为没有任何障碍,所以“无阻碍”。能导向出离,且立即生效。
44. Catutthe pavattinīti yāva adhippetatthanigamanā avicchedena pavattinī. Paṭighātābhāvena appaṭihatā. Niyyānikā sappāṭihīrakā.
第5篇《智者经》的注释
5. Paṇḍitasuttavaṇṇanā
4545. 在第五经中,“贤者所施设”是指被贤者们最先施设的。“被宣说”是指被更殊胜者所宣说。“大人”指佛陀与菩萨。“悲”说的是悲心解脱。“前分”指它的近行定。“自制”指根律仪,也就是“调御以意为第六的六根”。“自我调御”指调伏内心。在《富楼那教诫》(中部3.396)中说:“富楼那,你将以这自制与寂静……”因为这段经文,自制也被说为忍辱。在《旷野经》(相应部1.246;经集190)中,像“以谛、自制、舍”这样所说的智慧,在这部经里也可以称为“自制”。“保护”指保护父母免受人与非人的灾祸;“守护”指守护他们免于疾病等危害;“看护”指以提供食物、衣物等服务来照料。所谓“寂静者”,是因为一切烦恼的躁动与热恼都已止息,身语行为调柔寂静。“以最高义称为寂静者”,是指因敬待母亲等行为具有最上等的意义,而被称为寂静者。
45. Pañcame paṇḍitapaññattānīti paṇḍitehi paṭhamaṃ paññattāni. Kathitānīti seyyaso kathitāni. Mahāpurisehīti buddhabodhisattehi. Karuṇāti karuṇācetovimutti vuttā. Pubbabhāgoti tassa upacāro. Damoti indriyasaṃvaro ‘‘manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damana’’nti katvā. Attadamananti cittadamanaṃ. Puṇṇovāde (ma. ni. 3.396) ‘‘sakkhissasi kho, tvaṃ puṇṇa, iminā damūpasamenā’’ti āgatattā damoti vuttā khantipi. Āḷavake āḷavakasutte (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 190) ‘‘saccā damā cāgā’’ti evaṃ vuttā paññāpi imasmiṃ sutte ‘‘damo’’ti vattuṃ vaṭṭati. Rakkhanaṃ gopanaṃ paṭijaggananti mātāpitūnaṃ manussāmanussakatūpaddavato rakkhanaṃ, byādhiādianatthato gopanaṃ, ghāsacchādanādīhi veyyāvaccakaraṇena paṭijagganaṃ. Santo nāma sabbakilesadarathapariḷāhūpasamena upasantakāyavacīsamācāratāya ca. Uttamaṭṭhena santānanti matteyyatādīhi seṭṭhaṭṭhena santānaṃ.
这里说的“通过修习这三种处”,是指通过这部经里所说的三种处的修习与生起。这些……等等……是原因:侍奉母亲和侍奉父亲,这两者是成为上等人的原因。因为践行了最高的职责,侍奉父母的人就被称为“上等人”。所以经中说“父母……被如此宣说”。由于没有灾患,所以称为安稳。
Idha imesaṃyeva tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇenāti imasmiṃ sutte āgatānaṃ tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇena nibbattanena. Etāni…pe… kāraṇānīti mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānanti etāni dve uttamapurisānaṃ kāraṇāni. Uttamakiccakaraṇena hi mātāpituupaṭṭhākā ‘‘uttamapurisā’’ti vuttā. Tenāha ‘‘mātāpitu…pe… vutto’’ti. Anupaddavabhāvena khemaṃ.
第6篇 持戒者经的注释
6. Sīlavantasuttavaṇṇanā
46第六经中说的“世间与出世间相混合”,在这里,因为说到“人们积累福德”时没有加以区分,所以也把修所成的福德包含在内了,因此应当知道,出世间的福德也可能生起。
46. Chaṭṭhe lokiyalokuttaramissakanti ettha ‘‘manussā puññaṃ pasavantī’’ti avisesena vuttattā bhāvanāmayassapi puññassa saṅgaṇhanato lokuttarassapi sambhavo daṭṭhabbo.
7. 《有为相经》的义注
7. Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
47第七经:由种种因缘和合共同造作而成的,就是有为法。“诸相”是指认知事物的特征。在因缘和合时生起,就是“生”,也就是获得自体。“灭”就是坏灭。“住者”是指从生起刹那之后,达到住立刹那的状态。而那一状态因为与生起的状态不同,所以被称为“变异”和“老”。如果认为一个法正在生起时就会坏灭,那么生与灭就成了同一刹那,这是不合理的。因此应当知道,“老”是指与生起状态不同、朝向坏灭的状态。然而,那些说“诸行没有住立”的人,这种说法是错误的。正如对于一个法,既承认有与生起状态不同的坏灭状态,如果不是这样,就会得出“一个生起,另一个坏灭”的结论;同样地,对于正在生起的法,也应当承认有一个朝向坏灭的状态。那就是住立刹那。因为不能认为法在正在生起时就会坏灭。
47. Sattame samecca sambhūya paccayehi kataṃ saṅkhataṃ. Nimittānīti sañjānanassa nimittāni. Hetupaccayasamavāye uppajjanaṃ uppādo, attalābho. Vayoti bhaṅgo. Ṭhitassāti uppādakkhaṇato uddhaṃ ṭhitikkhaṇapattassa. Sā panassa avatthā uppādāvatthāya bhinnāti katvā aññathattaṃ jarāti ca vuttā. Yasmā dhammo uppajjamāno eva bhijjati, tathā sati uppādabhaṅgā samānakkhaṇā siyuṃ, na ca taṃ yujjati, tasmā uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā jarāti veditabbā. Ye pana ‘‘saṅkhārānaṃ ṭhiti natthī’’ti vadanti, tesaṃ taṃ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā ‘‘aññaṃ uppajjati, aññaṃ nirujjhatī’’ti āpajjati, evaṃ uppajjamānassa bhaṅgābhimukhā dhammā icchitabbā. Sā ca ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti.
“有为”是指三界内的诸法,因为它们是由各种条件聚合而生起的。如果是这样,那么道与果这些法又该怎么算呢?于是说“然而道果……”等等。其实,讲诸法的相,只是为了彻底了知而已。在生起的那个刹那,“生”才存在,在住立和坏灭的刹那则不存在。为什么?因为“生”和“生起的刹那”互相界定。就像通过“生”这个变化来界定生起的刹那,生起的刹那也界定了“生”。住和灭这两个也是同样的道理。关于时间的说法,只是随顺世间通用的称呼,依诸法的运转而说。说“相不是有为,有为不是相”,是为了显示它们的区别。因为处于不同分位的法,其分位本身就各不相同。说到“被界定”:这里,有为法确实被生和灭所界定,但怎么又说它被“老”所界定呢?所谓界定,并不只是从前际后际来说,而是基于自性的区别,所以没有过失。有为法这一类是被界定的,那类法就叫作“有为”;正因为这类法不存在,涅槃便以“无为”为特征,从而可以被认知、可以被识别。现在,用“正如……”等比喻来说明刚才所说的道理。
Saṅkhatanti tebhūmakā dhammā paccayasamuppannattā. Yadi evaṃ maggaphaladhammā kathanti āha ‘‘maggaphalāni panā’’tiādi. Lakkhaṇakathā hi yāvadeva sammasanatthā. Uppādakkhaṇe uppādo, na ṭhānabhaṅgakkhaṇesu. Kasmā? Uppādauppādakkhaṇānaṃ aññamaññaṃ paricchinnattā. Yathā hi uppādasaṅkhātena vikārena uppādakkhaṇo paricchinno, evaṃ uppādakkhaṇenapi uppādo paricchinno. Sesadvayepi eseva nayo. Dhammappavattimattatāyapi kālassa lokasamaññāvaseneva vuttaṃ. Lakkhaṇaṃ na saṅkhataṃ, saṅkhataṃ na lakkhaṇanti nesaṃ bhedadassanaṃ. Avatthāvato hi avatthā bhinnāvāti . Paricchinnanti ettha uppādavayehi tāva saṅkhataṃ paricchinnaṃ hotu, jarāya pana taṃ kathaṃ paricchinnanti vuccati? Na vuccati paricchedo pubbantāparantamattena, atha kho sabhāvabhedenāti nāyaṃ doso. Saṅkhataṃ dhammajātaṃ paricchinnaṃ tabbantaṃ dhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānametanti lakkhitabbato sañjānitabbato. Idāni ‘‘yathā hī’’tiādinā yathāvuttamattaṃ upamāhi vibhāveti.
第8篇 无为相经的注释
8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
48第八项。“无为”的意思是:按照前面所说的方式,它不是有为的。因此说“由诸缘……”等等。就像因为生等相存在,有为法这一类就被认定为“有为”;同样,因为那些相不存在,涅槃就被认定为“无为”。
48. Aṭṭhame asaṅkhatassāti vuttanayena na saṅkhatassa. Tenāha ‘‘paccayehī’’tiādi. Yathā uppādādīnaṃ bhāvena saṅkhatadhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati, evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānaṃ asaṅkhatanti paññāyati.
第9篇《山王经》的注疏
9. Pabbatarājasuttavaṇṇanā
49第九经这里,“sāla”这个词是树木的统称,不是特指某一种树,所以说“大sālā就是大树”。“Kulajeṭṭhaka”是指在那个家族中年纪最大、处于家主地位的人。山有石头所成的,不是沙土所成的,也有混合材料所成的。除了村落和村落周边,其余一切都算阿兰若,所以说“在阿兰若中”,就是指没有村落的地方。大山就是山——这是句义上的搭配。
49. Navame idha sāla-saddo rukkhasāmaññapariyāyo, na rukkhavisesapariyāyoti āha ‘‘mahāsālāti mahārukkhā’’ti. Kulajeṭṭhakanti tasmiṃ kule jeṭṭhabhūtaṃ sāmibhūtaṃ. Silāmayo na paṃsumayo missako ca. Gāmaṃ gāmūpacārañca ṭhapetvā sabbaṃ araññanti āha ‘‘araññasminti agāmakaṭṭhāne’’ti. Mahanto pabbato seloti yojanā.
第10 应精勤经的注释
10. Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā
50第十经的注释中,“从身体所生”是指从身体生出来的。“苦”是指不可意的。“粗厚”是指因为持续不断地生起,所以不稀疏、不间断。“以烧灼的方式”就是以令痛苦的方式。“猛烈”是指凶暴剧烈的。对于如上所说的这些苦受,以堪忍来舍弃,这种舍弃其实就是忍耐,所以说“为了忍耐”。“命令”是指佛陀作出“应当精勤”的教导。因为这里说的是带有资粮的道法,所以既说了世间法,也说了出世间法。
50. Dasame sarīrasambhavānanti sarīre sambhūtānaṃ. Dukkhānanti aniṭṭhānaṃ. Bahalānanti nirantarappavattiyā aviraḷānaṃ. Tāpanavasenāti dukkhāpanavasena. Tibbānanti kurūrānaṃ. Tāsaṃ yathāvuttānaṃ adhivāsanāya pahātabbadukkhavedanānaṃ pajahanaṃ nāma khamanamevāti āha ‘‘khamanatthāyā’’ti . Āṇāpetvāti ‘‘ātappaṃ karaṇīya’’nti buddhāṇaṃ vidhāya. Lokiyalokuttaramissakā kathitā sasambhārānaṃ maggadhammānaṃ kathitattā.
第11 大盗经的注释
11. Mahācorasuttavaṇṇanā
51第十一处的“大力的贼”就是大贼,所以(注释者)说“大力之贼”。而“大力贼”应当理解为:因为力量大、随从众多、又有能力做大的盗窃之事。对众多村落和城镇的掠夺,就是“大掠夺”。把各种理由塞进去,就是把那些本不是理由的当作理由,放进与它们相关的说法里。他们将解说其中的义理,就是他们会解说各自相应的意义。“正在夺取”,就是正在拿走、带走。“以十事为依止”,就是依止于“世界是常”等十种事。“执取极端而固执的见解”,就是执取了常等极端,不肯舍弃而坚持的见解。
51. Ekādasame mahābalavacoro mahācoroti āha ‘‘mahanto balavacoro’’ti. Balavacoroti ca mahāthāmatāya mahāparivāratāya mahācoriyakammasamatthatāya ca veditabbo. Mahataṃ gāmanigamānaṃ viluppanaṃ mahāvilopo. Taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvāti taṃ taṃ akaraṇameva kāraṇaṃ katvā tappaṭibaddhāya kathāya pakkhipitvā. Atthaṃ kathayissantīti tassa tassa atthañca kathayissanti. Harantāti apanentā pariharantā. Dasavatthukāyāti ‘‘sassato loko’’ti (ma. ni. 1.269) ādidasavatthusannissitāya. Antaṃ gahetvā ṭhitadiṭṭhiyāti tameva sassatādiantaṃ gahetvā avissajjetvā ṭhitadiṭṭhiyā.
第二部五十经
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ