1. 《怖畏经》的注释
1. Bhayasuttavaṇṇanā
1在三集部的第一经里,“怖畏”说的是内心的惊恐,所以经文讲“心的惊惧”。“灾患”就是障碍。因为它会让人散乱,所以经文说“心不专一的状态”。“灾祸”意思是逼近,指被天神加害等等而遭受无法抵挡的损害。不过,当人因为没有应对办法而受苦、什么都做不了、陷入消沉时,这就是消沉的原因,所以经文说“处处粘着的样子”。“在所说的那天他们没有来”,是指在骗了他们之后约定的那天没有回来。“在门口放了火”,是为了不让他们出去而在门口放了火。
1. Tikanipātassa paṭhame bhayanti bhīti cetaso byadhoti āha ‘‘cittutrāso’’ti. Upaddavoti antarāyo. Tassa pana vikkhepakāraṇattā vuttaṃ ‘‘anekaggatākāro’’ti. Upasaggoti upasajjanaṃ, devatopapīḷādinā appaṭikāravighātāpatti. Sā pana yasmā paṭikārābhāvena vihaññamānassa kiñci kātuṃ asamatthassa osīdanakāraṇaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘tattha tattha lagganākāro’’ti. Yathāvutte divase anāgacchantesūti vañcetvā āgantuṃ niyamitadivase anāgacchantesu. Dvāre aggiṃ datvāti bahi anikkhamanatthāya dvāre aggiṃ datvā.
用芦苇覆盖、遮住,是指用芦苇以草盖的方式盖在上面,并且按照木屋的规格,四周也同样用这些芦苇遮住。同样的方法,是用来说明用草覆盖,以及其余构件的木质性。
Naḷehichannapaṭicchannāti naḷehi tiṇacchadanasaṅkhepena upari chādetvā tehiyeva dārukuṭikaniyāmena paritopi chāditā. Eseva nayoti iminā tiṇehi channataṃ sesasambhārānaṃ rukkhamayatañca atidisati.
“寡妇之子”这个说法,指的是最后一生。因为他们没有父亲,没受过调教,也不懂得约束自己,什么事都干得出来。这里剩下的内容都很浅显易懂。
Vidhavaputteti antabhāvopalakkhaṇaṃ. Te hi nippitikā avinītā asaṃyatā yaṃ kiñci kārino. Sesamettha uttānameva.
2.《相经》的注释
2. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā
2第二经中,愚者被标知,人们凭它知道,所以它叫相。业就是这相,因此叫业相,所以说“依身门等所起的业”等等。人们靠它防止过失、得到保护,或者被割断、截断,所以叫依处,即众生正行或邪行的造作。以它而庄严,所以叫依处庄严。因此说“所谓慧”等等。唯以自修行就是只依自己的修行。这里其余的内容都很明白。
2. Dutiye lakkhīyati bālo ayanti ñāyati etenāti lakkhaṇaṃ, kammaṃ lakkhaṇametassāti kammalakkhaṇoti āha ‘‘kāyadvārādipavattaṃ kamma’’ntiādi. Apadīyanti dosā etena rakkhīyanti, lūyanti chijjanti vāti apadānaṃ, sattānaṃ sammā, micchā vā pavattappayogo. Tena sobhatīti apadānasobhanī. Tenāha ‘‘paññā nāmā’’tiādi. Attano caritenevāti attano cariyāya eva. Sesamettha uttānameva.
《思经》等经的注释
3-4. Cintīsuttādivaṇṇanā
3-4第三和第四经中,“依这些”指的是依邪思维等。这句话说明了“相”这个词有“忆念”的意思。“它们本身就是指那些相。“属于他的”指属于愚人的。通过这些相可以衡量、识别出“这是愚人”,所以叫“愚者相”。“依处”是指著名的业,而邪思维等因为是愚者独有的,所以对愚者来说很出名。因此说“愚者的依处”。被贪欲等污染、败坏的思维就是“邪思维”,思考这种邪思维的人就是“邪思维者”。被贪欲等污染而说妄语等话,就是“恶语者”。以这些为因而做杀生等恶业,就是“恶业行者”。因此说“在思维时”等话。依照所说的来随念:随着“这是愚人”等已经说出的义理文句,以“通过这些被标知为‘这是智者’”等来随念。以意善行等来说:应当结合三种意善行来解说,比如“在思维时,以无贪、无嗔、正见而只作正思维”等。第四经因为已经按照前面所说的方法阐明,所以文义容易理解。
3-4. Tatiye etehīti duccintitacintitādīhi. Etena lakkhaṇasaddassa saraṇatthatamāha. Tānevāti lakkhaṇāni eva. Assāti bālassa. Bālo ayanti nimīyati sañjānīyati etehīti bālanimittāni. Apadānaṃ vuccati, vikhyātaṃ kammaṃ, duccintitacintitādīni ca bāle vikhyātāni asādhāraṇabhāvena. Tasmā ‘‘bālassa apadānānī’’ti. Abhijjhādīhi duṭṭhaṃ dūsitaṃ cintitaṃ duccintitaṃ, taṃ cintetīti duccintitacintī. Lobhādīhi duṭṭhaṃ bhāsitaṃ musāvādādiṃ bhāsatīti dubbhāsitabhāsī. Tesaṃyeva vasena kattabbato dukkaṭakammaṃ pāṇātipātādiṃ karotīti dukkaṭakammakārī. Tenāha ‘‘cintayanto’’tiādi. Vuttānusārenāti ‘‘bālo aya’’ntiādinā vuttassa atthavacanassa ‘‘paṇḍito ayanti etehi lakkhīyatī’’tiādinā anussaraṇena. Manosucaritādīnaṃ vasenāti ‘‘cintayanto anabhijjhābyāpādasammādassanavasena sucintitameva cintetī’’tiādinā manosucaritādīnaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena yojetabbāni. Catutthaṃ vuttanayattā uttānatthameva.
第5至10经:《不如理作意经》等的注释
5-10. Ayonisosuttādivaṇṇanā
5-10在第五经里说的“到底有多少种随念处”等等内容,会在六集里说明。这样去想,就是不恰当的作意。他把“这不是个问题”当成了“这是个问题”,认为“这不是问题,这确实是个问题”,于是就这样回答。他没有丢掉对十种言辞的觉知,接着说:
5-10. Pañcame kati nu kho anussatiṭṭhānānītiādi chakke āvi bhavissatīti. Evaṃ cintitanti ayoniso cintitaṃ. Apañhameva pañhanti kathesīti apañhameva pañho ayanti maññamāno vissajjesi. Dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvāti –
松、紧、长、短,重、轻、随韵,
连接、确定、解脱,以十种方式用音节智慧来分类。
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ; Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 2.291; pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) –
如此所说的十种音节之智,不舍弃。
Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā.
在这里,把发音部位放松,发出的音就是轻音;把同样的发音部位绷紧、不放松,发出的音就是重音。持续两个摩呾时间的,是长音;持续一个摩呾时间的,是短音。重音就是长音本身,或者像“āyasmato buddharakkhitattherassa”这样,后面接结合音来说的音;轻音就是短音本身,或者像“āyasmato buddharakkhitatherassa”这样,后面不接结合音来说的音。随韵音,是把发音部位收住、不放开、不张口,带着鼻音来说的音。连接音,是和后面的词连起来,说成“tuṇhassā”这样的音。限定音,是不和后面的词连起来,隔开来说成“tuṇhī assā”这样的音。解脱音,是发音部位不收住、放开来,张口而且不带鼻音来说的音。以音节觉知分成十种,就是像这样按轻音等类别,对产生音声的心所作的十种区分。因为一切音声都是由心产生的,并且按照想要表达的意义而成为音声。
Tattha ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ sithilaṃ, tāniyeva dhanitāni asithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ dhanitaṃ. Dvimattakālaṃ dīghaṃ, ekamattakālaṃ rassaṃ. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassā’’ti saṃyogaparaṃ katvā vuccati, lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitatherassā’’ti evaṃ visaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahītanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhassā’’ti vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena sānunāsikaṃ akatvā vuccati. Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedoti evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa dasappakārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetatthabyañjanato byañjanāni ca.
“贤友舍利弗,这确实是不可能的”,这类内容会在五集里出现。而“阿难,有多少种随念处呢”,这类内容会在六集里出现。第六集以后就没有什么需要再说的了。
‘‘Aṭṭhānaṃkho etaṃ, āvuso sāriputtā’’tiādi pañcake āvi bhavissati. ‘‘Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’tiādi pana chakke āvi bhavissati. Chaṭṭhādīsu natthi vattabbaṃ.