201“义利”是指增长上的殊胜、功德上的殊胜。因为它们是制定学处的两种原因,所以世尊说“以两种原因”。或者,“义”本身就是“利”,两个义就是两种原因,这样说也成立。另一种解释:“义”是果,因为果依于因而存在,所以“利”就是它的因——在这里应该这样理解其含义。就像说到“无贪法句”时,“无贪”是法的一个部分;同样,这里的“学处”是学的一部分,是修学的一个方面。因此说“学处已制定”,意思是学的一部分已经确立。
201.Atthavaseti vuddhivisese ānisaṃsavisese. Tesaṃ pana sikkhāpadapaññattikāraṇattā āha ‘‘dve kāraṇāni sandhāyā’’ti. Atthoyeva vā atthavaso, dve atthe dve kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, kāraṇanti evampettha attho daṭṭhabbo. Yathā ‘‘anabhijjhā dhammapada’’nti vutte anabhijjhā eko dhammakoṭṭhāsoti attho hoti. Evamidhāpi sikkhāpadanti sikkhākoṭṭhāso sikkhāya eko padesoti ayamettha attho daṭṭhabboti āha ‘‘sikkhāpadaṃ paññattanti sikkhākoṭṭhāso ṭhapito’’ti.
“僧团善妙”指的是僧团的善妙状态,如同在“善哉,诸天!”这个出处里那样,是“善哉,尊者!”这种表示接受话语的状态。因此说“为僧团善妙故”,也就是为了僧团的善妙状态等等。
“为了调伏倔强之人”:所谓“倔强”,就是指那些破戒的人。他们即使被致使羞愧,也痛苦地承受;或者正在违犯时,或者违犯之后,都不感到羞耻。这是为了调伏他们。因为如果没有学处,他们就会来骚扰僧团,说:“你们看见了什么?听到了什么?我们做了什么?你们是根据哪件事、定了什么罪来责罚我们的?”但是有了学处之后,僧团就可以拿出学处,依法、依律、依导师的教法来调伏他们。因此说“为了调伏倔强之人”。
Saṅghasuṭṭhu nāma saṅghassa suṭṭhubhāvo ‘‘suṭṭhu devā’’ti (pārā. aṭṭha. 39) āgataṭṭhāne viya ‘‘suṭṭhu, bhante’’ti vacanasampaṭicchanabhāvo. Tenāha ‘‘saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa suṭṭhubhāvāyā’’tiādi. Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyāti dummaṅkū nāma dussīlapuggalā. Ye maṅkutaṃ āpādiyamānāpi dukkhena āpajjanti, vītikkamaṃ karontā vā katvā vā na lajjanti, tesaṃ niggahatthāya. Te hi sikkhāpade asati ‘‘kiṃ tumhehi diṭṭhaṃ, kiṃ sutaṃ, kiṃ amhehi kataṃ, katarasmiṃ vatthusmiṃ katamaṃ āpattiṃ ropetvā amhe niggaṇhathā’’ti saṅghaṃ viheṭhessanti, sikkhāpade pana sati tesaṃ saṅgho sikkhāpadaṃ dassetvā dhammena vinayena satthusāsanena niggahessati. Tena vuttaṃ ‘‘dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti.
“为了让贤善的比丘们住得安乐”:就是为了让那些爱乐戒行、性情可亲的比丘们住得安乐。爱乐戒行的比丘,如果不知道什么该做、什么不该做,什么有过失、什么没有过失,什么是时限、什么是界限,那么他们在努力圆满三种学处时,就会疲惫不堪、受到压迫;但如果知道了什么该做、什么不该做,什么有过失、什么没有过失,以及时限和界限,再去努力圆满三种学处,就不会疲惫,也不会受到压迫。因此,为他们制定学处,就能带来安乐的居住。另外,压制那些顽固不化的人,对他们来说也是一种安乐。因为如果依靠破戒的人,布萨就举行不了,自恣也举行不了,僧团羯磨无法进行,和合就不存在,比丘们无法一心投入诵戒、问法、修业处等事。但如果把破戒的人压制下去,这一切祸患就不会发生,于是贤善的比丘们就能住得安乐。这样,“为了让贤善的比丘们住得安乐”这句话,应当从这两个方面来理解它的含义。
Pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyāti pesalānaṃ piyasīlānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihāratthāya. Piyasīlā hi bhikkhū kattabbākattabbaṃ sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādaṃ ajānantā sikkhattayapāripūriyā ghaṭamānā kilamanti, ubbāḷhā honti, kattabbākattabbaṃ pana sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādañca ñatvā sikkhattayapāripūriyā ghaṭentā na kilamanti, na ubbāḷhā honti. Tena tesaṃ sikkhāpadappaññāpanā phāsuvihārāya saṃvattati. Yo vā dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggaho, sveva etesaṃ phāsuvihāro. Dussīlapuggale nissāya hi uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni nappavattanti, sāmaggī na hoti, bhikkhū anekaggā uddesaparipucchākammaṭṭhānādīni anuyuñjituṃ na sakkonti. Dussīlesu pana niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti, tato pesalā bhikkhū phāsu viharanti. Evaṃ ‘‘pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyā’’ti ettha dvidhā attho veditabbo.
“准陀,我不是只为了防护现世的漏而说法。”(《长部》3.182)在这里,作为争论根源的烦恼被称为“漏”。
‘‘Na vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.
凭这个因缘,投生为天神,或者成为甘陀婆,或者变成会飞的鸟;
凭这个因缘,我可能会投生为夜叉,也可能会投生为人身。
我的那些漏已经灭尽、被摧毁、被彻底铲除了。
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo; Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje; Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –
在这里,三界的业以及其余的不善法。不过,此处经文中把他人的责难、追悔、杀戮、捆绑等,以及种种属于恶趣痛苦的灾患称为“漏”。所以世尊说:“于现生,即于此自身,因违犯为缘可招感的……”等等。因为,假如世尊不制定学处,那么由于随行非法、不与取、杀生等因缘,便会生起他人的责难等种种现世的祸患;并且以此为因,堕入地狱等处后,将以五种捆绑、刑罚等方式领受大苦——这是种种来世的祸患。正是针对这些,才说“为制止现世漏,为断除来世漏”。现法称为现前的自身,其中的漏就是现世漏。从此世死后必须前往,故为来世,即他方世界,其中的漏就是来世漏。
Ettha tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā āsavāti āha – ‘‘diṭṭhadhamme imasmiṃyeva attabhāve vītikkamapaccayā paṭiladdhabbāna’’ntiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññāpeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa paññavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavanappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā diṭṭhadhammikā. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paraloko, tattha bhavā samparāyikā.
不善怨,指的是杀生等五种恶行。这些行为因为是制造怨仇的根源,所以被称为怨;不过,当它们在个人身上生起时,才是真正的怨。或者,它们就是下面所说的苦法,也就是杀戮、捆绑等事。为了截断那些邪欲者的朋党,制定了类似群食那样的学处。有智人,指的是世间善于审察的人。他们因为学处的制定,或者知道了学处的制定,或者看到比丘们依照制定而行,就生起净信——就像怀有邪见的吠陀婆罗门看到律藏的书本而生信一样。他们心想:世间大众所贪着、染污、愚痴的那些事物,这些释迦子的沙门竟能远远地远离,真是难行,真是重任!为了净信层层增上,是为了让净信越来越深厚。因为即使在教法中已经生起净信的善男子,如果知道了学处的制定,或者看到比丘们依照制定而行,也会想:啊,尊者们!真是行难行之事的人!他们终其一生,日唯一食,修持梵行,持守律仪,守护防护。于是净信愈加深厚。
Akusalaverānanti pāṇātipātādipañcaduccaritānaṃ. Tāni verakāraṇattā ‘‘verānī’’ti vuccanti, puggalesu pana uppajjamānāni verāni. Te eva vā dukkhadhammāti heṭṭhā vuttā vadhabandhanādayo. Tesaṃ pakkhupacchedanatthāyāti tesaṃ pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya gaṇabhojanasadisaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Paṇḍitamanussānanti lokiyaparikkhakajanānaṃ. Te hi sikkhāpadapaññattiyā sati sikkhāpadapaññattiṃ ñatvā vā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū disvā vā – ‘‘yāni vata loke mahājanassa rajjanadussanamuyhanaṭṭhānāni, tehi ime samaṇā sakyaputtiyā ārakā viharanti, dukkaraṃ vata karonti, bhāriyaṃ vata karontī’’ti pasādaṃ āpajjanti vinayapiṭake potthakaṃ disvā micchādiṭṭhikatavedibrāhmaṇo viya. Uparūparipasādabhāvāyāti bhiyyo bhiyyo pasāduppādanatthaṃ. Yepi hi sāsane pasannā kulaputtā, tepi sikkhāpadapaññattiṃ vā ñatvā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū vā disvā ‘‘aho, ayyā, dukkarakārino, ye yāvajīvaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ vinayasaṃvaraṃ anupālentī’’ti bhiyyo bhiyyo pasīdanti.
为了让正法长久住世,正法有三种:教法正法、行道正法、证得正法。这里就是为了让这三种正法都长久住世。其中,收在三藏里的一切佛语,叫做教法正法。十三种头陀功德、十四种犍度行仪、八十二种大行仪,以及戒、定、观,叫做行道正法。四圣道、四种沙门果和涅槃,叫做证得正法。因为只要学处被制定出来,比丘们就会学习学处、学处的分别,以及阐明其含义的其他佛语;他们按照制定去实践,圆满行道之后,就能证得通过行道应当证得的出世间法。所以,正是由于学处的制定,这一切正法才能长久住世。
Saddhammassaciraṭṭhitatthanti pariyattisaddhammo, paṭipattisaddhammo, adhigamasaddhammoti tividhassapi saddhammassa ciraṭṭhitatthaṃ. Tattha piṭakattayasaṅgahitaṃ sabbampi buddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma. Terasa dhutaguṇā, cuddasa khandhakavattāni, dveasīti mahāvattāni, sīlasamādhivipassanāti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma. Cattāro ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañcāti ayaṃ adhigamasaddhammo nāma. So sabbo yasmā sikkhāpadapaññattiyā sati bhikkhū sikkhāpadañca tassa vibhaṅgañca tadatthajotanatthaṃ aññañca buddhavacanaṃ pariyāpuṇanti, yathāpaññattañca paṭipajjamānā paṭipattiṃ pūretvā paṭipattiyā adhigantabbaṃ lokuttaradhammaṃ adhigacchanti, tasmā sikkhāpadapaññattiyā ciraṭṭhitiko hoti.
为了摄受五种律,是指按对治律等方式区分的五种律。不过在《律注释》里说:当学处被制定时,防护律、断除律、止息律、制定律这四种律就都被摄受、支持和充分支持了。因此说“为了摄受律”。其中,防护律就是戒防护、念防护、智防护、忍防护、精进防护这五种防护。因为它们各自防护应当防护的身恶行等,也能调伏这些,所以叫防护;因为调伏,所以叫律。断除律就是对治断、镇伏断、截断、止息断、出离断这五种断。因为从舍离的意义上说是断,从调伏的意义上说是律,所以叫断除律。止息律就是七种灭诤法。制定律就是学处本身。因为只有学处的制定存在,学处才能成立,所以学处的制定摄受了名为制定律的律。
Pañcavidhassapivinayassāti tadaṅgavinayādivasena pañcappakārassa vinayassa. Vinayaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 39) pana sikkhāpadapaññattiyā sati saṃvaravinayo ca pahānavinayo ca samathavinayo ca paññattivinayo cāti catubbidhopi vinayo anuggahito hoti upatthambhito supatthambhito. Tena vuttaṃ ‘‘vinayānuggahāyā’’ti. Tattha saṃvaravinayoti sīlasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañcavidhopi saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Pahānavinayoti tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhampi pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā pahānavinayoti vuccati. Samathavinayoti satta adhikaraṇasamathā. Paññattivinayoti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato sikkhāpadasaṅkhāto paññattivinayoti sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti.
202-230比丘们的五种,是指按因缘、波罗夷、僧残、不定、广说这五类来分的比丘诵出。比丘尼们的四种,是指在比丘们所说的那些诵出中,去掉不定这一类之后,剩下的四种。
202-230.Bhikkhūnaṃ pañcāti nidānapārājikasaṅghādisesāniyatavitthāruddesavasena pañca bhikkhūnaṃ uddesā. Bhikkhunīnaṃ cattāroti bhikkhūnaṃ vuttesu aniyatuddesaṃ ṭhapetvā avasesā cattāro.
“来,比丘”式的具足戒,是指仅仅凭一句“来,比丘”的话就成立的具足戒。世尊确实是这样:当他看到某个具备善来比丘因缘的人,就从红色粪扫衣之间伸出金色的右手,发出梵音说:“来,比丘,修行梵行,为了彻底终结诸苦。”就在世尊说这话的同时,那人的在家形象消失了,出家与具足戒同时成立,他变成了一个剃发、穿着袈裟者——一件下裙、一件上衣、一件搭在肩上,左肩挂着如蓝莲花颜色的钵。
Ehibhikkhūpasampadāti ‘‘ehi bhikkhū’’ti vacanamattena paññattaupasampadā. Bhagavā hi ehibhikkhubhāvāya upanissayasampannaṃ puggalaṃ disvā rattapaṃsukūlantarato suvaṇṇavaṇṇaṃ dakkhiṇahatthaṃ nīharitvā brahmaghosaṃ nicchārento ‘‘ehi bhikkhu, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti vadati. Tassa saheva bhagavato vacanena gihiliṅgaṃ antaradhāyati, pabbajjā ca upasampadā ca ruhati, bhaṇḍu kāsāvavasano hoti – ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃse ṭhapetvā vāmaaṃsakūṭe āsattanīluppalavaṇṇamattikāpatto.
三衣、钵、剃刀、针和腰带;
与滤水囊一起的这八种,属于修行相应的比丘。
‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ; Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.215; ma. ni. aṭṭha. 1.294; 2.349; a. ni. aṭṭha. 2.4.198; pārā. aṭṭha. 45 padabhājanīyavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; bu. vaṃ. aṭṭha. 27.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; mahāni. aṭṭha. 206) –
以如此所说的八种资具穿戴于身,他像一位戒腊百年的长老那样,行住坐卧都具足威仪。他以佛为阿阇梨、以佛为亲教师,就那样站着,礼拜正自觉者。
Evaṃ vuttehi aṭṭhahi parikkhārehi sarīre paṭimukkehiyeva vassasatikatthero viya iriyāpathasampanno buddhācariyako buddhupajjhāyako sammāsambuddhaṃ vandamānoyeva tiṭṭhati.
以三皈依受具足戒:按照“我皈依佛”等说法,把话分三次说出,通过这三遍皈依而获得允许的具足戒。以教诫受具足戒:就是通过接受教诫而得到具足戒。具体来说就是:“因此,迦叶,你应当这样学:‘我要对长老、新学比丘和中间辈的比丘,保持强烈的惭与愧,并让它们时时现前。’迦叶,你确实应当这样学。因此,迦叶,你应当这样学:‘无论听到什么与善相应的法,我都要把它当作切身要事,用心作意,全心专注,倾耳聆听。’迦叶,你确实应当这样学。因此,迦叶,你应当这样学:‘与喜乐相伴的身至念不会从我这里消失。’迦叶,你确实应当这样学。”(《相应部》2.154)大迦叶尊者就是通过接受这段教诫,获得了允许的具足戒。
Saraṇagamanūpasampadāti ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi anuññātaupasampadā. Ovādūpasampadāti ovādappaṭiggahaṇaupasampadā. Sā ca ‘‘tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ, paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) iminā ovādappaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.
“问答具足戒”是指对索巴咖开许的具足戒。据说,世尊在东园时,问正在经行的索巴咖沙弥:“索巴咖,所谓‘肿胀想’和‘色想’这些法,是意义不同、文句也不同,还是意义相同、只是文句不同?”世尊就这样问了十个依于不净的问题。他作了回答。世尊称赞了他,然后问:“索巴咖,你几岁了?”他说:“世尊,我七岁。”世尊说:“索巴咖,你是以与我的一切知智相契合的方式回答这些问题的!”于是心生欢喜,允许他受具足戒。这就是“问答具足戒”。
Pañhabyākaraṇūpasampadā nāma sopākassa anuññātaupasampadā. Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ ‘‘uddhumātakasaññāti vā, sopāka, rūpasaññāti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti dasa asubhanissite pañhe pucchi. So byākāsi. Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘kativassosi, tvaṃ sopākā’’ti pucchi. Sattavassohaṃ bhagavāti. Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsīti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni. Ayaṃ pañhabyākaraṇūpasampadā.
“白四羯磨具足戒”,就是现在比丘们受具足戒的方式。“重法具足戒”,是通过接受重法而受具足戒。这是大爱道在接受八条重法时被允许的。“二部僧具足戒”,是比丘尼先从比丘尼僧团以白四羯磨受戒,再从比丘僧团以白四羯磨受戒,通过这两次羯磨而被允许的八语具足戒。“使者具足戒”,是为半迦尸妓女所允许的具足戒。
Ñatticatutthaupasampadā nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā. Garudhammūpasampadāti garudhammappaṭiggahaṇena upasampadā. Sā ca mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena anuññātā . Ubhatosaṅghe upasampadā nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena, bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi anuññātā aṭṭhavācikūpasampadā. Dūtena upasampadā nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātā upasampadā.
“白事能到达九处”,那么它到达的是哪九处呢?唤入、遣出、布萨、自恣、选任、施与、接受、撤回,以及第九项——羯磨本身的特征。这就是所说的到达九处。其中,“尊者,请僧团听我说:某甲希望从具寿某乙处受具足戒,我已教诫过他。如果僧团觉得合适,就让某甲前来,应当对他说:‘你来。’”(《大品》126)像这样,为了让求受具足戒的人前来而作的白事,就叫作“唤入”。
Ñattikammaṃnava ṭhānāni gacchatīti katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, uposatho, pavāraṇā, sammuti, dānaṃ, paṭiggahaṃ, paccukkaḍḍhanaṃ, kammalakkhaṇaññeva navamanti evaṃ vuttāni nava ṭhānāni gacchati. Tattha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, āgacchāhīti vattabbo’’ti (mahāva. 126) evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.
驱摈是这样的:诸位尊者,请听我说。这位名叫某某的比丘是说法师,但他既没有掌握经,也不了解经的分别;他没有好好把握义理,反而用字句的影子来拒斥义理。如果诸位尊者觉得时机合适,就把这位某某比丘令退出,剩下的人一起来平息这件诤事。在选出委员断事的裁决中,像这样把说法比丘驱摈出去,就叫作驱摈。
‘‘Suṇantu me, āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.
“布萨”是指:以布萨羯磨的方式提出的动议,内容为——“尊者,请僧团听我说:今天是十五日布萨。如果僧团认为合适,僧团应当举行布萨。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.
尊者僧团,请听我说:今天是十五日自恣日。如果僧团认为时机合适,僧团就应当行自恣。这样,依自恣羯磨所立的公告,就叫做自恣。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ pavāraṇākammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.
尊者僧团,请听我说:某某人想从某某尊者那里受具足戒。如果僧团觉得合适,我就去教诫某某人。如果僧团觉得合适,就让某某人去教诫某某人。如果僧团觉得合适,我就让某某人去问某某人有关障难的事。如果僧团觉得合适,就让某某人去问某某人有关障难的事。如果僧团觉得合适,我就让某某人去问某某人有关戒律的事。如果僧团觉得合适,就让某某人去问某某人有关戒律的事。如果僧团觉得合适,我被某某人问了戒律之后,就来回答。如果僧团觉得合适,就让某某人被某某人问了戒律之后,来回答。像这样,为了推举自己或推举别人而提出的动议与同意,就叫作“动议同意”。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.
“尊者僧团,请听我说:这件衣是某某比丘的应舍之物,已经舍给僧团。如果僧团认为合适,僧团应当把这件衣给某某比丘。”“如果诸位尊者认为合适,诸位尊者应当把这件衣给某某比丘。”像这样,把已经舍掉的衣、钵等物品施与出去,就叫作“施与”。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.
尊者们,请僧团听我说:这位名叫某某的比丘,忆念起自己的罪过,发露出来,坦白公开,并作了忏悔。如果僧团觉得时机合适,我就接受这位名叫某某的比丘的罪过。如果各位尊者觉得时机合适,我就接受这位名叫某某的比丘的罪过。然后应当问他:你看见了吗?他说:是的,我看见了。应当对他说:以后要好好防护。像这样接受罪过,就叫作接受罪过。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpatiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti? Āma passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti evaṃ āpattippaṭiggaho paṭiggaho nāma.
诸位尊者、常住比丘们,请听我说:如果各位尊者觉得时机合适,我们现在就举行布萨,诵波罗提木叉,到了适当的时候就行自恣。比丘们,如果那些制造争吵、制造斗诤、在僧团中制造纠纷的比丘,那时候还留在住处,那么就应该由一位聪明能干的常住比丘,告知常住比丘们:“诸位尊者、常住比丘们,请听我说:如果各位尊者觉得时机合适,我们现在就举行布萨,诵波罗提木叉,到了白半月的时候就行自恣。”这样举行的自恣,就叫作“推迟自恣”。
‘‘Suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāle pavāreyyāmā’’ti, te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kālaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā ‘‘suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti evaṃ katā pavāraṇā paccukkaḍḍhanā nāma.
所有人都应当聚到一处。聚齐之后,应由一位精明能干的比丘向僧团禀告:“尊者们,请僧团听我说:我们住在一起,却起了争执、起了口角、陷入争论,做了许多不合沙门身份的事,说了许多不该说的话,吵得不可开交。如果我们彼此追究这些罪过,这件争端可能会变得粗暴、尖锐,甚至导致僧团分裂。如果僧团觉得时机合适,请僧团用如草覆地法来平息这件争端,但重大罪过要除外,涉及在家人的事也要除外。”这样以如草覆地法平息争端时,最初那个总括一切的动议,就叫作“业的相”。
Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahu assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihipaṭisaṃyutta’’nti evaṃ tiṇavatthārakasamathe katā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.
白二羯磨要经过七个环节。是哪七个环节呢?就是:恢复、驱摈、委任、施与、撤销、开示,以及羯磨本身的特征作为第七个。这就是所说的经过七个环节。其中,对于离车族人瓦达,依“覆钵”的做法而说的驱摈,以及依“启钵”的做法而说的恢复,应当这样理解。委任,则依结界委任、不离三衣委任、敷具委任,以及分食人、分卧具人、管库人、受衣人、分衣人、分粥人、分果人、分嚼食人、分发小物件人、分衬衣人、分钵人、派寺男、派沙弥这些委任来理解。施与,依咖提那衣的施与和亡者衣的施与来理解。撤销,依咖提那衣的撤销来理解。开示,依小屋地和精舍地的开示来理解。而在如草覆地法平息诤事时,除了一个总括动议,以及每一方各一个动议——这样三个动议之外,还说一方有一个白二羯磨文,另一方有一个白二羯磨文,共两个。依这些来理解羯磨的特征。
Ñattidutiyaṃkammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ , nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, uddharaṇaṃ, desanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā, tasseva pataukkujjanavasena vuttā osāraṇā ca veditabbā. Sīmāsammuti ticīvarena avippavāsasammuti santhatasammuti bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārika- cīvarappaṭiggāhaka-cīvarabhājaka-yāgubhājaka-phalabhājaka-khajjabhājaka-appamattakavissajjaka- sāṭiyaggāhāpaka-pattaggāhāpaka-ārāmikapesaka-sāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kaṭhinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kaṭhinuddhāraṇavasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ ñattiñcāti tissopi ñattiyo ṭhapetvā puna ekasmiṃ pakkhe ekā, ekasmiṃ pakkhe ekāti dvepi ñattidutiyakammavācā vuttā. Tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
白四羯磨要经过七个环节。是哪七个环节呢?就是:恢复、驱摈、认可、给予、呵责、劝告,以及羯磨相本身作为第七。这就是所说的经过七个环节。其中应当知道:依呵责羯磨等七种羯磨来说,是驱摈;依这七种羯磨的废止来说,是恢复。依对教诫比丘尼者的认可来说,是认可。依授予别住和授予摩那埵来说,是给予。依牵回本处羯磨来说,是呵责。被举者的随顺者、八种乃至三谏者、阿利咤、旃陀迦利等乃至三谏者——依对这十一种劝告来说,是劝告。依具足戒羯磨和出罪羯磨来说,是羯磨相。
Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, niggahaṃ, samanubhāsanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. Ukkhittānuvattakā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
所谓“法现前”等,意思是:僧团依什么法、依什么律、依什么导师的教导来作羯磨,这就是法现前、律现前、导师教导现前。其中,“法”指真实的事情。“律”指举罪和忆念。“导师的教导”指白文圆满和羯磨语圆满。凡是应当参与羯磨的比丘都到齐了,应当送来意欲的人的意欲已经送到,在场的人不反对,这就是僧现前。僧团为他作羯磨的那个人出现在面前,这就是人现前。其余的内容按照前面已说过的道理,意思很清楚。
Dhammasammukhatātiādīsu yena dhammena, yena vinayena, yena satthusāsanena saṅgho kammaṃ karoti, ayaṃ dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, satthusāsanasammukhatā. Tattha dhammoti bhūtavatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsanaṃ nāma ñattisampadā ceva anusāvanasampadā ca. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā nappaṭikkosanti, ayaṃ saṅghasammukhatā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, tassa sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Sesamettha vuttanayattā uttānatthameva.
第一五十经
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ