(6)1. 补特伽罗品注释
(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā
53在第二五十篇的第一经里,因为和转轮圣王一起提到,所以没有说“出于对世间的悲悯”。在这里,转轮圣王出现时,世间得到两种成就;诸佛出现时,则得到三种成就。
53. Dutiyapaṇṇāsakassa paṭhame cakkavattinā saddhiṃ gahitattā ‘‘lokānukampāyā’’ti na vuttaṃ. Ettha ca cakkavattino uppattiyā dve sampattiyo labhanti, buddhānaṃ uppattiyā tissopi.
54第二经中,“稀有之人”:指习惯之人、奇异之人。
54. Dutiye acchariyamanussāti āciṇṇamanussā abbhutamanussā.
5555. 在第三经中,“让许多人感到懊恼”:意思是成为让大众感到懊恼的人。其中,转轮圣王的命终,会让一个轮围世界里的天和人感到懊恼;如来的命终,则会让十千个轮围世界里的天和人感到懊恼。
55. Tatiye bahuno janassa anutappā hotīti mahājanassa anutāpakārī hoti. Tattha cakkavattino kālakiriyā ekacakkavāḷe devamanussānaṃ anutāpaṃ karoti, tathāgatassa kālakiriyā dasasu cakkavāḷasahassesu.
56在第四段里,“应受塔者”是指适合建塔、与塔相称的人。因为照料转轮圣王的塔庙,能得到两种成就;照料诸佛的塔庙,则三种成就都能得到。
56. Catutthe thūpārahāti thūpassa yuttā anucchavikā. Cakkavattino hi cetiyaṃ paṭijaggitvā dve sampattiyo labhanti, buddhānaṃ cetiyaṃ paṭijaggitvā tissopi.
57第五经中,“佛陀”:指凭自己的威力觉悟了四圣谛的人。
57. Pañcame buddhāti attano ānubhāvena cattāri saccāni buddhā.
58第六经中,“结果时”:指发出声音时。“不害怕”:指不恐惧。在这里,漏已尽的人因为已经断除了自己的有身见,所以不害怕;良象因为有身见还很强,所以不害怕。第七经和第八经也是同样的道理。
58. Chaṭṭhe phalantiyāti saddaṃ karontiyā. Na santasantīti na bhāyanti. Tattha khīṇāsavo attano sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā na bhāyati, hatthājānīyo sakkāyadiṭṭhiyā balavattāti. Sattamaṭṭhamesupi eseva nayo.
6161. 第九经中,“紧那罗”:就是紧那罗。“不说人话”:指不说人类的话。据说,有人曾带了一只紧那罗来给法阿育王看。国王说:“让它说话。”紧那罗不肯说。有一个人说:“我来让它说话。”就把那只紧那罗带到宫殿下面,敲打两根木桩,架上一口锅。那锅从两边掉了下来。紧那罗看到后,只说了这么一句:“怎么不再敲一根木桩呢?”后来,又有人带了两只紧那罗来给国王看。国王说:“让它们说话。”它们也不肯说。一个人说:“我来让它们说话。”就带着它们去了市场。在那里,一只看见了熟芒果和鱼,另一只看见了木苹果和酸角。于是,前面那只说:“人类吃这么毒的东西,怎么不得白癜风呢?”另一只说:“人类靠这些东西,怎么不得麻风病呢?”就这样,它们虽然能说人类的话,但观察着这两种事,所以不说。
61. Navame kiṃpurisāti kinnarā. Mānusiṃ vācaṃ na bhāsantīti manussakathaṃ na kathenti. Dhammāsokassa kira ekaṃ kinnaraṃ ānetvā dassesuṃ. So ‘‘kathāpetha na’’nti āha. Kinnaro kathetuṃ na icchati. Eko puriso ‘‘ahametaṃ kathāpessāmī’’ti heṭṭhāpāsādaṃ otāretvā dve khāṇuke koṭṭetvā ukkhaliṃ āropesi. Sā ubhatopassehi patati. Taṃ disvā kinnaro ‘‘kiṃ aññaṃ ekaṃ khāṇukaṃ koṭṭetuṃ na vaṭṭatī’’ti ettakameva āha. Puna aparabhāge dve kinnare ānetvā dassesuṃ. Rājā ‘‘kathāpetha ne’’ti āha. Te kathetuṃ na icchiṃsu. Eko puriso ‘‘ahamete kathāpessāmī’’ti te gahetvā antarāpaṇaṃ agamāsi. Tattheko ambapakkañca macche ca addasa, eko kabiṭṭhaphalañca ambilikāphalañca. Tattha purimo ‘‘mahāvisaṃ manussā khādanti, kathaṃ te kilāsino na hontī’’ti āha. Itaro ‘‘kathaṃ ime etaṃ nissāya kuṭṭhino na hontī’’ti āha. Evaṃ mānusiṃ vācaṃ kathetuṃ sakkontāpi dve atthe sampassamānā na kathentīti.
62第十经中,不退转:指专注、不厌倦。
62. Dasame appaṭivānoti anukaṇṭhito apaccosakkito.
6363. 在第十一经中,“与非善人共住”指的是与非善人同住。“不应说”指的是不应以教诫或教导的方式去说,意思是“不要说”。“我也不应对长老说”指的是我也不应以教诫和教导的方式对长老比丘说。“同情不利”指的是希望别人遭受不利。“不同情利益”指的是不希望别人得到利益。“不”指的是对他说“我不会照你的话去做”,也就是那样对他说。“恼害”指的是因为不照他的话去做而加以恼害。“即使看见也不回应”指的是即使看见、知道,我也不照他的话去做。按照这个方法,到处都可以理解其含义。而在善的一边,“善哉”指的是对他的话心生欢喜而称赞他说“善哉!说得好!你说得很好”,意思是对他的话表示赞同而这样对他说。
63. Ekādasame asantasannivāsanti asappurisānaṃ sannivāsaṃ. Na vadeyyāti ovādena vā anusāsaniyā vā na vadeyya, mā vadatūti attho. Therampāhaṃ na vadeyyanti ahampi theraṃ bhikkhuṃ ovādānusāsanivasena na vadeyyaṃ. Ahitānukampīti ahitaṃ icchamāno. No hitānukampīti hitaṃ anicchamāno. Noti naṃ vadeyyanti ‘‘ahaṃ tava vacanaṃ na karissa’’nti naṃ vadeyyaṃ. Viheṭheyyanti vacanassa akaraṇena viheṭheyyaṃ. Passampissanappaṭikareyyanti passantopi jānantopi ahaṃ tassa vacanaṃ na kareyyaṃ. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Sukkapakkhe pana sādhūti naṃ vadeyyanti ‘‘sādhu bhaddakaṃ sukathitaṃ tayā’’ti tassa kathaṃ abhinandanto naṃ vadeyyanti attho.
6464. 在第十二种中,“两边语流转”是指对双方都以互相辱骂和回骂的方式而流转的言语,这就是语流转。“见诤”是指依止见解而生起、以争强好胜为特征的诤论,称为见诤。“心的嗔怒”就是忿怒,因为它生起时会伤害心。“不悦”是指不满的状态,也就是忧。“不欣喜”也是忿怒,因为它以不欢喜的方式而得名。“内不寂静”是指这一切在自己心中——即所谓自身内在的心——以及在自己的随众——即所谓同住善知识及侍从——之中都不寂静。“于此之中”就是“在这个里面”的意思。其余部分应按照前面所说的方法来理解。
64. Dvādasame ubhato vacīsaṃsāroti dvīsupi pakkhesu aññamaññaṃ akkosanapaccakkosanavasena saṃsaramānā vācā vacīsaṃsāro. Diṭṭhipaḷāsoti diṭṭhiṃ nissāya uppajjanako yugaggāhalakkhaṇo paḷāso diṭṭhipaḷāso nāma. Cetaso āghātoti kopo. So hi cittaṃ āghātento uppajjati. Appaccayoti atuṭṭhākāro, domanassanti attho. Anabhiraddhīti kopoyeva. So hi anabhirādhanavasena anabhiraddhīti vuccati. Ajjhattaṃ avūpasantaṃ hotīti sabbampetaṃ niyakajjhattasaṅkhāte attano citte ca saddhivihārikaantevāsikasaṅkhātāya attano parisāya ca avūpasantaṃ hoti. Tasmetanti tasmiṃ etaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.