(11)1. 正觉品
(11) 1. Sambodhavaggo
《正觉以前经》的注释
1. Pubbevasambodhasuttavaṇṇanā
104104. 在第三篇五十经的第一经中,“在正觉以前”说的是在正觉之前,也就是在证得圣道之后的那段时间。“未正觉者”指还没有通达四谛的人。“菩萨即有”指作为正在觉悟的有情而有,也就是作为为了证得正等正觉而开始努力的有情而有,或者作为执着于正觉的有情而有。因为从在燃灯佛世尊足下,由八种法的聚合而成就大愿那个时候起,如来就一直系着于正等正觉:“这是我应当证得的”,为了证得它,从未放弃努力而来,所以称为菩萨。“什么是”到底是哪一个呢。“世间”指行世间。“味”指甜美之相。“过患”指不应欣喜之相。“彼我”指对于如此作为菩萨有情的我。“欲贪调伏、欲贪的舍断”:因为依止涅槃、关于涅槃、缘于涅槃,欲贪被调伏、被断除,所以涅槃被称为“欲贪调伏、欲贪的舍断”。“这是世间出离”:这涅槃因为从世间出离,所以称为“世间出离”。“到何时”指所限定的时间。“我以无比智了知”:我以殊胜的圣道智了知。“智及见在我”:这两句说的是省察智。其余部分在这里容易理解。
104. Tatiyassa paṭhame pubbeva sambodhāti sambodhito pubbeva, ariyamaggappattito aparabhāgeyevāti vuttaṃ hoti. Anabhisambuddhassāti appaṭividdhacatusaccassa. Bodhisattasseva satoti bujjhanakasattasseva sato, sammāsambodhiṃ adhigantuṃ ārabhantasseva sato, sambodhiyā vā sattasseva laggasseva sato. Dīpaṅkarassa hi bhagavato pādamūle aṭṭhadhammasamodhānena abhinīhārasamiddhito pabhuti tathāgato sammāsambodhiṃ satto laggo ‘‘pattabbā mayā esā’’ti tadadhigamāya parakkamaṃ amuñcantoyeva āgato, tasmā bodhisattoti vuccati. Ko nu khoti katamo nu kho. Lokoti saṅkhāraloko. Assādoti madhurākāro. Ādīnavoti anabhinanditabbākāro. Tassa mayhanti tassa evaṃ bodhisattasseva sato mayhaṃ. Chandarāgavinayo chandarāgappahānanti nibbānaṃ āgamma ārabbha paṭicca chandarāgo vinayaṃ gacchati pahīyati, tasmā nibbānaṃ ‘‘chandarāgavinayo chandarāgappahāna’’nti vuccati. Idaṃ lokanissaraṇanti idaṃ nibbānaṃ lokato nissaṭattā lokanissaraṇanti vuccati. Yāvakīvanti yattakaṃ pamāṇaṃ kālaṃ. Abbhaññāsinti abhivisiṭṭhena ariyamaggañāṇena aññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassananti dvīhipi padehi paccavekkhaṇañāṇaṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānamevāti.
《第一味经》的注释
2. Paṭhamaassādasuttavaṇṇanā
105第二经中,“遍求味”是指不是修行遍求味,而是为了遍求味而修行。从哪里开始呢?从善慧时代开始。“以慧”是指与观相应的道智。“善见”就是善巧通达。按照这个方法,一切处的含义都应这样理解。第三经各处含义自明。
105. Dutiye assādapariyesanaṃ acarinti assādapariyesanatthāya acariṃ. Kuto paṭṭhāyāti? Sumedhakālato paṭṭhāya. Paññāyāti sahavipassanāya maggapaññāya. Sudiṭṭhoti suppaṭividdho. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Tatiyaṃ sabbattha uttānameva.
第4经 沙门婆罗门经的注释
4. Samaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
107107. 在第四经中,“沙门性之义”指的是四种圣果。另一个词只是它的同义词。或者,以沙门性之义指四道,以婆罗门性之义指四果。不过,在这四部经里,说的都是蕴世间。
107. Catutthe sāmaññatthanti catubbidhaṃ ariyaphalaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Sāmaññatthena vā cattāro maggā, brahmaññatthena cattāri phalāni. Imesu pana catūsupi suttesu khandhalokova kathito.
5. 《哭泣经》的注释
5. Ruṇṇasuttavaṇṇanā
108第五经是依因缘背景而放置的。依什么因缘背景?依六群比丘的不正行。据说他们一边唱歌、跳舞、嬉笑,一边到处游荡。比丘们把这件事禀告了十力世尊。导师把他们叫来,为了教导他们,开示了这部经。其中,“法”指因缘,即随因缘而欢喜之人。“哭泣”指哭泣的行为。“疯人行为”指疯人的举动。“童子”指童子该做的事。“露齿拍笑”指露出牙齿、拍着手大声笑。“歌唱是破坏”:意思是唱歌会成为你们戒行的破坏,应当舍弃有因缘的唱歌。跳舞也是这样。“足够”就是合宜。“微笑仅至微笑”:若有此微笑之因缘,你们所作的微笑,仅以露出门牙、仅显示欢喜之相为合宜。
108. Pañcamaṃ atthuppattiyā nikkhittaṃ. Katarāya atthuppattiyā? Chabbaggiyānaṃ anācāre. Te kira gāyantā naccantā hasantā vicariṃsu. Bhikkhū dasabalassa ārocayiṃsu. Satthā te pakkosāpetvā tesaṃ ovādatthāya idaṃ suttaṃ ārabhi. Tattha ruṇṇanti roditaṃ. Ummattakanti ummattakakiriyā. Komārakanti kumārakehi kattabbakiccaṃ. Dantavidaṃsakahasitanti dante dassetvā pāṇiṃ paharantānaṃ mahāsaddena hasitaṃ. Setughāto gīteti gīte vo paccayaghāto hotu, sahetukaṃ gītaṃ pajahathāti dīpeti. Naccepi eseva nayo. Alanti yuttaṃ. Dhammappamoditānaṃ satanti ettha dhammo vuccati kāraṇaṃ, kenacideva kāraṇena pamuditānaṃ santānaṃ. Sitaṃ sitamattāyāti tasmiṃ sitakāraṇe sati yaṃ sitaṃ karotha, taṃ vo sitamattāya aggadante dassetvā pahaṭṭhākāramattadassanāyayeva yuttanti vuttaṃ hoti.
《不知足经》的注释
6. Atittisuttavaṇṇanā
109第六经:“soppassa”是指睡眠。对享用没有满足:不管怎么反复享用,都只会越来越喜欢,所以就说没有满足。剩下两句也是同样的道理。假如大海的水全都变成酒,而有一条嗜酒的鱼投生到里面,那么它在那里无论游动还是躺着,也不会有满足。这部经只是就轮回来说的。
109. Chaṭṭhe soppassāti niddāya. Paṭisevanāya natthi tittīti yathā yathā paṭisevati, tathā tathā ruccatiyevāti titti nāma natthi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Sace hi mahāsamudde udakaṃ surā bhaveyya, surāsoṇḍo ca maccho hutvā nibbatteyya, tassa tattha carantassapi sayantassapi titti nāma na bhaveyya. Imasmiṃ sutte vaṭṭameva kathitaṃ.
第7项《不守护经》的注释
7. Arakkhitasuttavaṇṇanā
110在第七经中,“成为漏泄”是指被浸染、变得湿漉漉。“死则不佳”是指由于没有获得投生恶趣的因缘,所以不好。寿尽只是它的另一种说法。在白分方面,由于成为投生天界的因缘,所以是好的、美好的。不过这一点只完全适用于入流者等三种圣弟子。这里其余的内容都很浅显易懂。
110. Sattame avassutaṃ hotīti tintaṃ hoti. Na bhaddakaṃ maraṇaṃ hotīti apāye paṭisandhipaccayatāya na laddhakaṃ hoti. Kālakiriyāti tasseva vevacanaṃ. Sukkapakkhe sagge paṭisandhipaccayatāya bhaddakaṃ hoti laddhakaṃ. Taṃ pana ekantena sotāpannādīnaṃ tiṇṇaṃ ariyasāvakānaṃyeva vaṭṭati. Sesamettha uttānamevāti.
8. 《嗔恨经》的注释
8. Byāpannasuttavaṇṇanā
111第八经中,“败坏”是指舍弃了本来状态而停留。其余内容和前面那部经所讲的方式一样。
111. Aṭṭhame byāpannanti pakatibhāvaṃ jahitvā ṭhitaṃ. Sesaṃ purimasutte vuttanayameva.
第一因缘经的注释
9. Paṭhamanidānasuttavaṇṇanā
112112. 第九经中,“因”就是原因。“为了业的集起”,是为了把趣向轮回的业聚拢起来。“由贪所作”,就是由贪所造作的。“有罪的”,就是带有嗔的。那个业会导致业的集起,意思是那个业也能促使其他趣向轮回的业集起、聚拢起来。那个业不会导致业的灭尽,意思是那个业并不会帮助趣向轮回的业灭尽。在白分方面,“为了业的集起”,是为了趣向脱离轮回的业集起。按照这个方法,应当从义理上理解全部内容。
112. Navame nidānānīti kāraṇāni. Kammānaṃ samudayāyāti vaṭṭagāmikammānaṃ piṇḍakaraṇatthāya. Lobhapakatanti lobhena pakataṃ. Sāvajjanti sadosaṃ. Taṃ kammaṃ kammasamudayāya saṃvattatīti taṃ kammaṃ aññesampi vaṭṭagāmikammānaṃ samudayāya piṇḍakaraṇatthāya saṃvattati. Na taṃ kammaṃ kammanirodhāyāti taṃ pana kammaṃ vaṭṭagāmikammānaṃ nirodhatthāya na saṃvattati. Sukkapakkhe kammānaṃ samudayāyāti vivaṭṭagāmikammānaṃ samudayatthāya. Iminā nayena sabbaṃ atthato veditabbaṃ.
第二因缘经的注释
10. Dutiyanidānasuttavaṇṇanā
113第十经里说的“诸业”,指的是导向轮回的业。“欲贪的所依处”,指的是成为欲贪之因的事物。“关于”就是依靠、针对、缘于。“欲”就是渴爱之欲。“心的染着”:凡是心的贪、染着、已被染着的状态,我说这就是“结”,就是“束缚”,意思就是这样。在白分方面,“诸业”指的是导向出离轮回的业。“使其转向彼”就是使它转向彼。或者,当通过它而了知、明白了果报时,那时他就使那些法以及那个果报转向。这句话说的是“观”;“使其转向彼之后”这句话说的是“道”。“以心洞察之后”说的也是“道”。“以慧洞察而观见”是指与“观”一起,以道慧洞察之后而观见。这样,在所有地方都应当这样理解义理。不过,这部经里讲的是轮回与出离轮回。
113. Dasame kammānanti vaṭṭagāmikammānameva. Chandarāgaṭṭhāniyeti chandarāgassa kāraṇabhūte. Ārabbhāti āgamma sandhāya paṭicca. Chandoti taṇhāchando. Yo cetaso sārāgoti yo cittassa rāgo rajjanā rajjitattaṃ, etamahaṃ saṃyojanaṃ vadāmi, bandhanaṃ vadāmīti attho. Sukkapakkhe kammānanti vivaṭṭagāmikammānaṃ. Tadabhinivattetīti taṃ abhinivatteti. Yadā vā tena vipāko ñāto hoti vidito, tadā te ceva dhamme tañca vipākaṃ abhinivatteti. Iminā ca padena vipassanā kathitā, tadabhinivattetvāti iminā maggo. Cetasā abhinivijjhitvāti iminā ca maggova. Paññāya ativijjha passatīti saha vipassanāya maggapaññāya nibbijjhitvā passati. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Imasmiṃ pana sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.