(九)4. 沙门品
(9) 4. Samaṇavaggo
《沙门经》的注释
1. Samaṇasuttavaṇṇanā
8282. 第四经第一段中,“沙门所有的”指属于沙门的东西。“沙门应做的”指沙门应当履行的职责。在“增上戒学的受持”等语句中,“受持”说的是领受、拿起;对增上戒学的领受、拿起、圆满,就是增上戒学的受持。剩下两个词也是同样的道理。在这里应当知道这样的区分:戒是增上戒,心是增上心,慧是增上慧。其中,五戒叫做戒;以五戒为基础,十戒叫做增上戒;再以十戒为基础,四种遍净戒叫做增上戒。另外,一切世间戒都叫做戒,出世间戒叫做增上戒,而它因为是应当修学的,所以叫做“学”。欲界心叫做心;以欲界心为基础,色界心叫做增上心;再以色界心为基础,无色界心叫做增上心。另外,一切世间心就是心,出世间心就是增上心。对慧也是同样的道理。“因此”:因为这三样是沙门应当做的事,所以说“因此”。“深厚”:指浓重。“欲”:指想要去做的善法欲。就这样,在这部经里,三种修学——世间的和出世间的——都已经讲说了。
82. Catutthassa paṭhame samaṇiyānīti samaṇasantakāni. Samaṇakaraṇīyānīti samaṇena kattabbakiccāni. Adhisīlasikkhāsamādānantiādīsu samādānaṃ vuccati gahaṇaṃ, adhisīlasikkhāya samādānaṃ gahaṇaṃ pūraṇaṃ adhisīlasikkhāsamādānaṃ. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha ca sīlaṃ adhisīlaṃ, cittaṃ adhicittaṃ, paññā adhipaññāti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha pañcasīlaṃ sīlaṃ nāma, taṃ upādāya dasasīlaṃ adhisīlaṃ nāma, tampi upādāya catupārisuddhisīlaṃ adhisīlaṃ nāma. Apica sabbampi lokiyasīlaṃ sīlaṃ nāma, lokuttarasīlaṃ adhisīlaṃ, tadeva sikkhitabbato sikkhāti vuccati. Kāmāvacaracittaṃ pana cittaṃ nāma, taṃ upādāya rūpāvacaraṃ adhicittaṃ nāma, tampi upādāya arūpāvacaraṃ adhicittaṃ nāma. Apica sabbampi lokiyacittaṃ cittameva, lokuttaraṃ adhicittaṃ. Paññāyapi eseva nayo. Tasmāti yasmā imāni tīṇi samaṇakaraṇīyāni, tasmā. Tibboti bahalo. Chandoti kattukamyatākusalacchando. Iti imasmiṃ suttante tisso sikkhā lokiyalokuttarā kathitāti.
2. 《驴经》注释
2. Gadrabhasuttavaṇṇanā
8383. 第二经中,“piṭṭhito piṭṭhito”就是从后面又后面,也就是紧跟在后面。“ahampi dammo ahampi dammo”是说驴嘴里喊着“我也在被调伏,我也在被调伏”,把自己当成了一头牛。“seyyathāpi gunnaṃ”就是像那些母牛一样。因为母牛有黑的、红的、白的等各种颜色,而驴根本没有那样的颜色。不但颜色不同,叫声和脚步也完全不一样。剩下的内容意思很浅显,容易明白。这部经同样也是把三种修学交织在一起讲的。
83. Dutiye piṭṭhito piṭṭhitoti pacchato pacchato. Ahampi dammo ahampi dammoti ahampi ‘‘dammo dammamāno’’ti vadamāno gāvīti. Seyyathāpi gunnanti yathā gāvīnaṃ. Gāvo hi kāḷāpi rattāpi setādivaṇṇāpi honti, gadrabhassa pana tādiso vaṇṇo nāma natthi. Yathā ca vaṇṇo, evaṃ saropi padampi aññādisameva. Sesaṃ uttānatthameva. Imasmimpi sutte tisso sikkhā missikāva kathitāti.
3. 《田经》注释
3. Khettasuttavaṇṇanā
84在第三点中,“paṭikacceva”的意思是就在最开始的时候。“sukaṭṭhaṃ karoti”的意思是用犁把地耕好。“sumatikata”的意思是用智慧好好整平。“kālena”的意思是在适合播种的时节。剩下的内容都很浅显易懂。这里也同样讲了三种彼此交织的修学。
84. Tatiye paṭikaccevāti paṭhamameva. Sukaṭṭhaṃ karotīti naṅgalena sukaṭṭhaṃ karoti. Sumatikatanti matiyā suṭṭhu samīkataṃ. Kālenāti vapitabbayuttakālena. Sesaṃ uttānameva. Idhāpi tisso sikkhā missikāva kathitā.
4. 跋耆子经的注释
4. Vajjiputtasuttavaṇṇanā
8585. 第四经中,“跋耆子”指跋耆王族之子。“一百五十学处”就是一百五十条学处。这是针对当时已制定的学处而说的。据说这位比丘本性正直,生来率直,不谄曲、不虚伪,因此他心里想:“我能不能守护这么多学处呢?”便向大师禀报。“我能”即“我能”。据说他以为:“在这么多学处中修学,修习三学并不算沉重”,所以才这样说。于是世尊就像有人连五十捆草都举不起来,却把一百捆草绑起来放在他头上一样;同样地,对连一条学处都修学不了的人,又把另外两条学处加在他上面,因此说“是故,比丘……”等语。据说有个叫乌达拉、从小娇生惯养的乡下人,住在铜殿寺。那时年轻比丘们对他说:“乌达拉,火堂漏雨了,你去把草做成合用的拿来。”他前往森林割草,把自己割下的草捆成把。年轻比丘们说:“乌达拉,你能拿五十把吗?”他说:“我拿不了。”又问:“那八十把你能拿吗?”他说:“拿不了,尊者。”又问:“那一百把你能拿吗?”他说:“能,尊者,我拿得动。”年轻比丘们就把一百把捆好,放在他头上。他举起来后,呻吟着走到火堂附近,倒了下去。于是比丘们对他说:“乌达拉,你累坏了吧?”他说:“是的,尊者,年轻比丘们骗了我。我连这一百把都举不起来,他们却对我说‘举五十把吧’。”比丘们说:“是啊,乌达拉,他们骗了你。”应当这样理解其中的情形。这里也是把三学混合在一起说的。
85. Catutthe vajjiputtakoti vajjirājakulassa putto. Diyaḍḍhasikkhāpadasatanti paṇṇāsādhikaṃ sikkhāpadasataṃ. Tasmiṃ samaye paññattāni sikkhāpadāneva sandhāyetaṃ vuttaṃ. So kira bhikkhu ajjavasampanno ujujātiko avaṅko akuṭilo, tasmā ‘‘ahaṃ ettakāni sikkhāpadāni rakkhituṃ sakkuṇeyyaṃ vā na vā’’ti cintetvā satthu ārocesi. Sakkomahanti sakkomi ahaṃ. So kira ‘‘ettakesu sikkhāpadesu sikkhantassa agaru tīsu sikkhāsu sikkhitu’’nti maññamāno evamāha. Atha bhagavā yathā nāma paññāsa tiṇakalāpiyo ukkhipituṃ asakkontassa kalāpiyasataṃ bandhitvā sīse ṭhapeyya, evameva ekissāpi sikkhāya sikkhituṃ asakkontassa aparā dvepi sikkhā upari pakkhipanto tasmātiha tvaṃ bhikkhūtiādimāha. Sukhumālo kira uttaro nāma jānapadamanusso lohapāsādavihāre vasati. Atha naṃ daharabhikkhū āhaṃsu – ‘‘uttara, aggisālā ovassati, tiṇaṃ kappiyaṃ katvā dehī’’ti. Taṃ ādāya aṭaviṃ gantvā tena lāyitaṃ tiṇaṃyeva karaḷe bandhitvā ‘‘paññāsa karaḷe gahetuṃ sakkhissasi uttarā’’ti āhaṃsu. So ‘‘na sakkhissāmī’’ti āha. Asītiṃ pana sakkhissasīti? Na sakkhissāmi, bhanteti. Ekaṃ karaḷasataṃ sakkhissasīti? Āma, bhante, gaṇhissāmīti. Daharabhikkhū karaḷasataṃ bandhitvā tassa sīse ṭhapayiṃsu. So ukkhipitvā nitthunanto gantvā aggisālāya samīpe pātesi. Atha naṃ bhikkhū ‘‘kilantarūposi uttarā’’ti āhaṃsu. Āma, bhante, daharā bhikkhū maṃ vañcesuṃ, imaṃ ekampi karaḷasataṃ ukkhipituṃ asakkontaṃ maṃ ‘‘paṇṇāsa karaḷe ukkhipāhī’’ti vadiṃsu. Āma, uttara, vañcayiṃsu tanti. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Idhāpi tisso sikkhā missikāva kathitā.
第五经:有学经的注释
5. Sekkhasuttavaṇṇanā
8686. 第五经的注释。“随行于正直之道者”:正直之道就是圣道,意思是随念那条圣道、正在修行的人。“在灭尽中,先有智”:最先现起的正是道智。因为圣道能断除烦恼,所以称为“灭尽”;与那灭尽相应的智,就称为“灭尽智”。“此后无间,另有他智”:从第四道智之后,无间生起另一种智,也就是阿拉汉果的智慧生起。“具究竟智解脱者”:指通过阿拉汉果的解脱而解脱的人。“便有此智”:指生起省察智。这样,在经和偈颂中都说了七种有学圣者。最后则开示了漏尽者。
86. Pañcame ujumaggānusārinoti ujumaggo vuccati ariyamaggo, taṃ anussarantassa paṭipannakassāti attho. Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇanti paṭhamameva maggañāṇaṃ uppajjati. Maggo hi kilesānaṃ khepanato khayo nāma, taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ khayasmiṃ ñāṇaṃ nāma. Tatoaññā anantarāti tato catutthamaggañāṇato anantarā aññā uppajjati, arahattaphalaṃ uppajjatīti attho. Aññāvimuttassāti arahattaphalavimuttiyā vimuttassa. Ñāṇaṃ ve hotīti paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti. Iti suttepi gāthāsupi satta sekhā kathitā. Avasāne pana khīṇāsavo dassitoti.
第六:第一学经的注释
6. Paṭhamasikkhāsuttavaṇṇanā
87第六个偈颂。“自求利益者”,就是希望自己得到好处的人。“凡此一切皆汇聚于此”,意思是这一百五十条学处全都归摄在这些学处当中。“圆满实行者”,就是全部做到的人。“按限度实行者”,就是只做到一定分量、没办法全部完成的人,这是这句话的意思。“微细与极微细的”,是指除了四条波罗夷以外的其余学处。在这当中,僧残属于“微细”,土喇咤亚属于“极微细”。或者,土喇咤亚属于“微细”,波逸提属于“极微细”;或者,波逸提属于“微细”,应悔过、恶作、恶说属于“极微细”。不过,那些遵循《增支部》大疏传统的老师们说:“除了四条波罗夷以外,其余一切都属于微细与极微细。”关于“他既会违犯,也会从中出离”:在这里,漏已尽的圣者根本不会违犯世间性质的罪,只会违犯制戒性质的罪。他违犯的时候,也会通过身、通过语、通过意来违犯。通过身违犯,就是犯下私自建小屋、与异性同宿之类的事;通过语违犯,就是犯下做媒、以法教导女人之类的事;通过意违犯,就是接受金银财物。有学圣者的情况也是这样。经文说“诸比丘,我在这里并没有说不能”,意思是:诸比丘,我在这里并没有说,圣者对于违犯和出离这样的罪有不能做到的情况。“最初梵行”,是指作为道之梵行最初部分的四条大戒学处。“与梵行相称”,是指这些学处与四种道的梵行相称、相适应。“在其中”,是指在那些学处当中。“戒稳固者”,是指戒持续不断的人。“戒安住者”,是指戒已站稳的人。“入流者”,是指已经通过被称为“流”的道而证得果位的人。“不会堕入恶趣之法者”,是指其本性不会堕入四种恶趣的人。“决定者”,是指由入流道的决定性而决定的人。“以正觉为归宿者”,是指以更高的三种道和正觉为最终归宿的人。
87. Chaṭṭhe attakāmāti attano hitakāmā. Yatthetaṃ sabbaṃ samodhānaṃ gacchatīti yāsu sikkhāsu sabbametaṃ diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ saṅgahaṃ gacchati. Paripūrakārī hotīti samattakārī hoti. Mattaso kārīti pamāṇena kārako, sabbena sabbaṃ kātuṃ na sakkotīti attho. Khuddānukhuddakānīti cattāri pārājikāni ṭhapetvā sesasikkhāpadāni. Tatrāpi saṅghādisesaṃ khuddakaṃ, thullaccayaṃ anukhuddakaṃ nāma. Thullaccayañca khuddakaṃ, pācittiyaṃ anukhuddakaṃ nāma, pācittiyañca khuddakaṃ, pāṭidesaniyadukkaṭadubbhāsitāni anukhuddakāni nāma. Ime pana aṅguttaramahānikāyavaḷañjanakaācariyā ‘‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā sesāni sabbānipi khuddānukhuddakānī’’ti vadanti. Tāni āpajjatipi vuṭṭhātipīti ettha pana khīṇāsavo tāva lokavajjaṃ nāpajjati, paṇṇattivajjameva āpajjati. Āpajjanto ca kāyenapi vācāyapi cittenapi āpajjati. Kāyena āpajjanto kuṭikārasahaseyyādīni āpajjati, vācāya āpajjanto sañcarittapadasodhammādīni, cittena āpajjanto rūpiyapaṭiggahaṇaṃ āpajjati. Sekkhesupi eseva nayo. Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttāti, bhikkhave, na hi mayā ettha evarūpaṃ āpattiṃ āpajjane ca vuṭṭhāne ca ariyapuggalassa abhabbatā kathitā. Ādibrahmacariyakānīti maggabrahmacariyassa ādibhūtāni cattāri mahāsīlasikkhāpadāni. Brahmacariyasāruppānīti tāniyeva catumaggabrahmacariyassa sāruppāni anucchavikāni. Tatthāti tesu sikkhāpadesu. Dhuvasīloti nibaddhasīlo. Ṭhitasīloti patiṭṭhitasīlo. Sotāpannoti sotasaṅkhātena maggena phalaṃ āpanno. Avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanasabhāvo. Niyatoti sotāpattimagganiyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasambodhiparāyaṇo.
“变薄”就是指变得微薄。因为一来圣者的贪等烦恼很薄,就像薄云、像苍蝇的翅膀一样,并不厚重。“下分”是指属于下面部分的。“结”就是系缚。“由于遍尽”就是由于彻底断尽。“成为化生者”就是成为化生的有情。“在那里般涅槃”是指不往下界投生,就在那上面天界中具有般涅槃的性质。“不还法”是指不会因为生处和趣的牵引再回到这个世间的性质。
Tanuttāti tanubhāvo. Sakadāgāmino hi rāgādayo abbhapaṭalaṃ viya macchikāpattaṃ viya ca tanukā honti, na bahalā. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ. Saṃyojanānanti bandhanānaṃ. Parikkhayāti parikkhayena. Opapātiko hotīti uppannako hoti. Tattha parinibbāyīti heṭṭhā anotaritvā upariyeva parinibbānadhammo. Anāvattidhammoti yonigativasena anāgamanadhammo.
在“部分修作”等说法里,所谓“部分修作者”,指的是入流者、一来者和不来者,他们只完成了一部分。所谓“圆满修作者”,指的是阿拉汉,他圆满地完成了一切。“不落空”的意思是不徒劳、有结果、有实效。这里同样是把三种修学混合在一起说的。
Padesaṃ padesakārītiādīsu padesakārī puggalo nāma sotāpanno ca sakadāgāmī ca anāgāmī ca, so padesameva sampādeti. Paripūrakārī nāma arahā, so paripūrameva sampādeti. Avañjhānīti atucchāni saphalāni saudrayānīti attho. Idhāpi tisso sikkhā missakāva kathitā.
第七:第二学处经的注释
7. Dutiyasikkhāsuttavaṇṇanā
88第七项:“家家”是指从一家到另一家去的人。这里说的“家”指的是“有”(生命存在),所以“二家或三家”也应该理解为二有或三有。因为这种家家者会在二有或三有之间流转,最多到六有。因此这里应该看到有分为二、三、四、五、六有等不同情况。“一种子者”:他只有一有的种子,所以叫一种子者。关于“上流者”等说法:有上流且到达色究竟天的,有上流但不到达色究竟天的,有不上流但到达色究竟天的,有不上流也不到达色究竟天的。其中,在这里证得不来果之后,投生到无热天等处,在那里住满寿命,然后一层层往上投生,最终到达色究竟天,这叫“上流到色究竟天者”。如果投生到无热天等处后,没有在那里般涅槃,也没到达色究竟天,而是在更高的梵天界般涅槃,这叫“上流但不到色究竟天者”。如果从这里死后,只投生在色究竟天,这叫“不上流但到色究竟天者”。如果投生在无热天等四天中的某一天,就在那里般涅槃,这叫“不上流也不到色究竟天者”。
88. Sattame kolaṃkoloti kulā kulaṃ gamanako. Kulanti cettha bhavo adhippeto, tasmā ‘‘dve vā tīṇi vā kulānī’’ti etthapi dve vā tayo vā bhaveti attho veditabbo. Ayañhi dve vā bhave sandhāvati tayo vā, uttamakoṭiyā cha vā. Tasmā dve vā tīṇi vā cattāri vā pañca vā cha vāti evamettha vikappo daṭṭhabbo. Ekabījīti ekasseva bhavassa bījaṃ etassa atthīti ekabījī. Uddhaṃsototiādīsu atthi uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, atthi uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī, atthi na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, atthi na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī. Tattha yo idha anāgāmiphalaṃ patvā avihādīsu nibbatto tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā uparūpari nibbattitvā akaniṭṭhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana avihādīsu nibbatto tattheva aparinibbāyitvā akaniṭṭhampi appatvā uparimabrahmaloke parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo ito cavitvā akaniṭṭheyeva nibbattati, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana avihādīsu catūsu aññatarasmiṃ nibbattitvā tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma.
不论投生在哪里,如果是靠有所努力、有所加行才证得阿罗汉果,就叫作有行般涅槃者。如果是靠无所努力、无所加行而证得,就叫作无行般涅槃者。如果有人在寿命长达一千劫的无烦天中投生,过了五百劫之后才证得阿罗汉果,这个人就叫作生般涅槃者。在无热天等处也是同样的道理。中般涅槃者,是指还没有过完寿命的一半就般涅槃的人,这有三种情况。先说在寿命一千劫的无烦天中投生的人,有一种人在投生当天就证得阿罗汉果。如果投生当天没有证得,而是在第一个百劫结束时证得,这是第一种中般涅槃者。另一种人做不到这样,在第二个百劫结束时证得,这是第二种。还有一种人也做不到这样,在第四个百劫结束时证得,这是第三种中般涅槃者。其余的情况就按照前面所说的方式来理解。
Yattha katthaci uppanno pana sasaṅkhārena sappayogena arahattaṃ patto sasaṅkhāraparinibbāyī nāma. Asaṅkhārena appayogena patto asaṅkhāraparinibbāyī nāma. Yo pana kappasahassāyukesu avihesu nibbattitvā pañcamaṃ kappasataṃ atikkamitvā arahattaṃ patto, ayaṃ upahaccaparinibbāyī nāma. Atappādīsupi eseva nayo. Antarāparinibbāyīti yo āyuvemajjhaṃ anatikkamitvā parinibbāyati, so tividho hoti. Kappasahassāyukesu tāva avihesu nibbattitvā eko nibbattadivaseyeva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce nibbattadivase pāpuṇāti, paṭhamassa pana kappasatassa matthake pāpuṇāti, ayaṃ paṭhamo antarāparinibbāyī. Aparo evaṃ asakkonto dvinnaṃ kappasatānaṃ matthake pāpuṇāti, ayaṃ dutiyo. Aparo evampi asakkonto catunnaṃ kappasatānaṃ matthake pāpuṇāti, ayaṃ tatiyo antarāparinibbāyī. Sesaṃ vuttanayameva.
不过,站在这个立场上,应当说明有二十四位入流者、十二位一来者、四十八位不来者,以及十二位阿拉汉。因为在这个教法里,有以信为首和以慧为首这两种导向,还有苦行道迟通达等四种行道。其中,有人坚持以信为首,证得入流果之后,只再受生一次就彻底终结了苦,这个人就是“一种子者”。按行道来分,他有四种类型。就像这个人一样,以慧为首而坚持修行的人也是如此,所以一共有八位一种子者。同样,“家家”和“极七返”也是这样,这些合起来就是二十四位入流者。另外,在三解脱中,依空解脱证得一来果位的,按四种行道算有四位一来者;同样,依无相解脱证得的也有四位,依无愿解脱证得的也有四位,这些就是十二位一来者。在无热天中,有三位中般涅槃者、一位生般涅槃者、一位上流至色究竟天者,共五位不来者;他们当中,无行般涅槃的有五位,有行般涅槃的有五位,合起来就是十位。无烦天等天界也是这样。但在色究竟天中,没有上流者,所以那里有四位有行般涅槃者、四位无行般涅槃者,共八位。这些就是四十八位不来者。就像一来者那样,阿拉汉也应当理解为有十二位。在这里,三学也是混合在一起说的。
Imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā catuvīsati sotāpannā, dvādasa sakadāgāmino, aṭṭhacattālīsa anāgāmino, dvādasa ca arahanto kathetabbā. Imasmiṃ hi sāsane saddhādhuraṃ paññādhuranti dve dhurāni, dukkhapaṭipadādandhābhiññādayo catasso paṭipadā. Tattheko saddhādhurena abhinivisitvā sotāpattiphalaṃ patvā ekameva bhavaṃ nibbattitvā dukkhassantaṃ karoti, ayameko ekabījī. So paṭipadāvasena catubbidho hoti. Yathā cesa, evaṃ paññādhurena abhiniviṭṭhopīti aṭṭha ekabījino. Tathā kolaṃkolā sattakkhattuparamā cāti ime catuvīsati sotāpannā nāma. Tīsu pana vimokkhesu suññatavimokkhena sakadāgāmibhūmiṃ pattā catunnaṃ paṭipadānaṃ vasena cattāro sakadāgāmino, tathā animittavimokkhena pattā cattāro, appaṇihitavimokkhena pattā cattāroti ime dvādasa sakadāgāmino. Avihesu pana tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti pañca anāgāmino, te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti, tathā atappādīsu. Akaniṭṭhesu pana uddhaṃsoto natthi , tasmā tattha cattāro sasaṅkhāraparinibbāyī, cattāro asaṅkhāraparinibbāyīti aṭṭha, ime aṭṭhacattālīsa anāgāmino. Yathā pana sakadāgāmino, tatheva arahantopi dvādasa veditabbā. Idhāpi tisso sikkhā missikāva kathitā.
第八 第三学经的注释
8. Tatiyasikkhāsuttavaṇṇanā
89第八经里说“或者,他们不能亲证、不能通达那个”,意思是没能证得、没能通达阿罗汉果。按照这个道理,在一切地方都应该这样理解其含义。在这里,三学也是混在一起说的。第九经的意思很浅显。在这里,三学也是混在一起说的。
89. Aṭṭhame taṃ vā pana anabhisambhavaṃ appaṭivijjhanti taṃ arahattaṃ apāpuṇanto appaṭivijjhanto. Iminā nayena sabbaṭṭhānesu attho veditabbo. Idhāpi tisso sikkhā missikāva kathitā. Navamaṃ uttānatthameva. Idhāpi tisso sikkhā missikāva kathitā.
第十经《第二三学经》的注释
10. Dutiyasikkhattayasuttavaṇṇanā
91第十经里说的“由于诸漏的灭尽”,这里的阿罗汉道就叫增上慧学。但果是从已经修学的人那里生起的,所以不能说它是“学”。
91. Dasame āsavānaṃ khayāti ettha arahattamaggo adhipaññāsikkhā nāma. Phalaṃ pana sikkhitasikkhassa uppajjanato sikkhāti na vattabbaṃ.
就像最初那样,后来也那样:意思是,如同最初在三学上修学,后来也同样修学。第二句也是同样的道理。如下方,上方也如是:意思是,如同以不净观观察下身,对上身也同样遍观。第二句也是同样的道理。如白天,夜晚也如是:意思是,如同白天修习三学,夜晚也同样修习。超越一切方:即以所缘之力超越一切方。以无量定:即以阿拉汉道之定。
Yathāpure tathā pacchāti yathā paṭhamaṃ tīsu sikkhāsu sikkhati, pacchā tatheva sikkhatīti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Yathā adho tathā uddhanti yathā heṭṭhimakāyaṃ asubhavasena passati, uparimakāyampi tatheva pharati. Dutiyapadepi eseva nayo. Yathā divā tathā rattinti yathā divā tisso sikkhā sikkhati, rattimpi tatheva sikkhatīti attho. Abhibhuyya disā sabbāti sabbā disā ārammaṇavasena abhibhavitvā. Appamāṇasamādhināti arahattamaggasamādhinā.
有学:指还在修学、还有该做的事的人。行道:指已经上路修行的人。行纯净:指行为纯净、戒律清净的人。正自觉者:指自己觉悟四谛的佛陀。智者已达行道终点:按蕴智者、处智者来说,指智者、具足坚定毅力的人,已经走到修行道路的尽头。识:指最后那个识。爱尽解脱者:指具足被称为爱尽解脱的阿拉汉果解脱的人。如灯之般涅槃:就像油灯熄灭一样。心得解脱:心的解脱、脱离,不再生起。因为对爱尽解脱的漏尽者来说,随着最后识的灭尽,就像般涅槃一样,心得到解脱,找不到去了哪里,只是进入不可施设的状态,这就是这段话的意思。
Sekkhanti sikkhamānaṃ sakaraṇīyaṃ. Paṭipadanti paṭipannakaṃ. Saṃsuddhacāriyanti saṃsuddhacaraṇaṃ parisuddhasīlaṃ. Sambuddhanti catusaccabuddhaṃ. Dhīraṃ paṭipadantagunti khandhadhīraāyatanadhīravasena dhīraṃ dhitisampannaṃ paṭipattiyā antaṃ gataṃ. Viññāṇassāti carimakaviññāṇassa. Taṇhākkhayavimuttinoti taṇhākkhayavimuttisaṅkhātāya arahattaphalavimuttiyā samannāgatassa. Pajjotasseva nibbānanti padīpanibbānaṃ viya. Vimokkho hoti cetasoti cittassa vimutti vimuccanā appavattibhāvo hoti. Taṇhākkhayavimuttino hi khīṇāsavassa carimakaviññāṇanirodhena parinibbānaṃ viya cetaso vimokkho hoti, na gataṭṭhānaṃ paññāyati, apaṇṇattikabhāvūpagamoyeva hotīti attho.
11. 《桑咖瓦经》的注释
11. Saṅkavāsuttavaṇṇanā
9292. 在第十一座名为僧伽婆的市镇,是憍萨罗国的一个市镇,就叫这个名字。“住者”是指承担事务的人,他负责建新的住处,也负责修缮旧的住处。“与学处相应”是指与被称为学处的那些内容相应,意思是具备三种学。“开示”是指像当面展示一样让人看见。“劝勉”是指让对方接受。“激励”是指鼓动、策励。“令欣喜”是指通过称赞对方已经获得的功德,让他心生欢喜。“极致净化”是指极度净化,也就是极度净化之后,用非常细腻、柔和的方式来说。
92. Ekādasame saṅkavā nāma kosalānaṃ nigamoti saṅkavāti evaṃnāmako kosalaraṭṭhe nigamo. Āvāsikoti bhārahāro nave āvāse samuṭṭhāpeti, purāṇe paṭijaggati. Sikkhāpadapaṭisaṃyuttāyāti sikkhāsaṅkhātehi padehi paṭisaṃyuttāya, tīhi sikkhāhi samannāgatāyāti attho. Sandassetīti sammukhe viya katvā dasseti. Samādapetīti gaṇhāpeti. Samuttejetīti samussāheti. Sampahaṃsetīti paṭiladdhaguṇehi vaṇṇaṃ kathento vodāpeti. Adhisallikhateti ativiya sallikhati, ativiya sallikhitaṃ katvā saṇhaṃ saṇhaṃ kathetīti attho.
“过犯”就是过失。“违越了我”是指越过我、压伏我之后而发生。“确实生起了不忍”就是确实有了无法忍受。“确实有了不满”就是有了不高兴的表现。“请接受”就是请原谅。“为了未来的防护”是指为了将来的防护,为了不再造作这样的过失、过患或错失。这就是它的意思。“确实”是决定无疑的意思。“你如法补救”是指依照法的立场去做,也就是所说的请原谅。“我们接受你那个”就是我们原谅你这个过失。“迦叶,这在圣律中是增长”:迦叶,这在佛陀世尊的教法中,就叫作增长。是哪种增长呢?就是见过失为过失,如法补救之后,未来进入防护。不过,在依个人而说法时,他说:“凡见过失为过失,如法补救,未来达到防护。”“不乐修学”是指不喜欢、不希求、不渴望三学。“对于修学的受持”是指修学的圆满。“不称赞”是指不宣说功德。“适时”是指在恰当合宜的时候。这里其余的内容意思都很清楚。
Accayoti aparādho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma adhibhavitvā pavatto. Ahudeva akkhantīti ahosiyeva anadhivāsanā. Ahu appaccayoti ahosi atuṭṭhākāro. Paṭiggaṇhātūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaratthāya, puna evarūpassa aparādhassa dosassa khalitassa vā akaraṇatthāyāti attho. Tagghāti ekaṃsena. Yathādhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito, tathā karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Vuddhihesā, kassapa, ariyassa vinayeti esā kassapa buddhassa bhagavato sāsane vuddhi nāma. Katamā? Yāyaṃ accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā. Desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto ‘‘yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āha. Na sikkhākāmoti tisso sikkhā na kāmeti na pattheti na piheti. Sikkhāsamādānassāti sikkhāparipūraṇassa. Na vaṇṇavādīti guṇaṃ na katheti. Kālenāti yuttappayuttakālena. Sesamettha uttānatthamevāti.