《现前经》的注释
1. Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā
4141. 第五品第一经中,“以信的现前”指以现前的方式,也就是以存在之义。“产生”就是获得。“以信的现前”是说:如果信不存在,就不会有应施之物,也不会有被称为应供者的接受者,那还怎么造作福业呢?正是因为这些现前了,才能造作,所以说了“以信的现前”等话。在这里,有两种东西容易得到,就是所施之物和应供者,但信却难以生起。凡夫的信不稳定,会随着遇到的情况而变来变去,因此就连像大目犍连尊者那样的上首弟子,也无法为他人的信作担保,所以他说:“贤友,我可以为你担保两样东西——财富和寿命,但信,只有你自己才能为你担保。”(《优陀那》18)
41. Pañcamassa paṭhame sammukhībhāvāti sammukhībhāvena, vijjamānatāyāti attho. Pasavatīti paṭilabhati. Saddhāya sammukhībhāvāti yadi hi saddhā na bhaveyya, deyyadhammo na bhaveyya, dakkhiṇeyyasaṅkhātā paṭiggāhakapuggalā na bhaveyyuṃ, kathaṃ puññakammaṃ kareyya. Tesaṃ pana sammukhībhāvena sakkā kātunti tasmā ‘‘saddhāya sammukhībhāvā’’tiādimāha. Ettha ca dve dhammā sulabhā deyyadhammā ceva dakkhiṇeyyā ca, saddhā pana dullabhā. Puthujjanassa hi saddhā athāvarā padavārena nānā hoti, teneva mahāmoggallānasadisopi aggasāvako pāṭibhogo bhavituṃ asakkonto āha – ‘‘dvinnaṃ kho te ahaṃ, āvuso, dhammānaṃ pāṭibhogo bhogānañca jīvitassa ca, saddhāya pana tvaṃyeva pāṭibhogo’’ti (udā. 18).
《三处经》的注释
2. Tiṭhānasuttavaṇṇanā
4242. 在第二经中,“已离悭吝之垢”是指远离了悭吝之垢。“已放下施舍”是指自在施舍、放开无执的捨施。“手清净”是指手洗净了。因为无信仰的人,即使洗一百次手,手仍然是脏的;有信仰的人则因为乐于布施,即使手上有污垢,也如同洗净了一样。“乐于弃舍”是指乐于以弃舍为名的布施。“堪受乞求”是指适合被乞求,或者与乞求者有联系,所以叫堪受乞求。“乐于布施与分享”是指在做布施的同时也做分享,这就叫作乐于布施与分享。
42. Dutiye vigatamalamaccherenāti vigatamacchariyamalena. Muttacāgoti vissaṭṭhacāgo. Payatapāṇīti dhotahattho. Assaddho hi satakkhattuṃ hatthe dhovitvāpi malinahatthova hoti, saddho pana dānābhiratattā malinahatthopi dhotahatthova. Vossaggaratoti vossaggasaṅkhāte dāne rato. Yācayogoti yācituṃ yutto, yācakehi vā yogo assātipi yācayogo. Dānasaṃvibhāgaratoti dānaṃ dadanto saṃvibhāgañca karonto dānasaṃvibhāgarato nāma hoti.
想见持戒者的人,哪怕要走十由旬、二十由旬、三十由旬甚至一百由旬,也还是想去见具足戒的人,就像华氏城的婆罗门和净信王大王那样。据说,在华氏城城门口的一座厅堂里,有两个婆罗门坐着,听到住在黑藤亭的大象战士长老的功德事迹后,心想:“我们应该去见见那位比丘。”于是两人都出发了。其中一人在半路上死了。另一人到了海边,乘船在大渡口港上岸,来到阿努拉德普勒城,问:“黑藤亭在哪里?”有人告诉他:“在卢诃那地区。”他就这样一步步来到长老住的地方,在小城市村的一间主屋里住下,为长老准备食物。清晨起来,问明长老的住处后便前往,站在人群外,远远看见长老走来,就在原地顶礼一次,然后又走上前去,紧紧抱住长老的脚踝顶礼,说:“尊者,您真高啊!”长老不算太高也不算太矮,身材适中,于是又对他说:“我并不算高,倒是你们的功德高过深色的大海,覆盖了整个赡部洲。我坐在华氏城城门口时,就听到了你们的功德事迹。”他给长老供养了饭食,又为自己准备好了三衣,在长老跟前出家,依长老的教导而行,没过多久就证得了阿罗汉果。
Dassanakāmo sīlavatanti dasapi yojanāni vīsampi tiṃsampi yojanasatampi gantvā sīlasampanne daṭṭhukāmo hoti pāṭaliputtakabrāhmaṇo viya saddhātissamahārājā viya ca. Pāṭaliputtassa kira nagaradvāre sālāya nisinnā dve brāhmaṇā kāḷavallimaṇḍapavāsimahānāgattherassa guṇakathaṃ sutvā ‘‘amhehi taṃ bhikkhuṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatī’’ti dvepi janā nikkhamiṃsu. Eko antarāmagge kālamakāsi. Eko samuddatīraṃ patvā nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha anurādhapuraṃ āgantvā ‘‘kāḷavallimaṇḍapo kuhi’’nti pucchi. Rohaṇajanapadeti. So anupubbena therassa vasanaṭṭhānaṃ patvā cūḷanagaragāme dhuraghare nivāsaṃ gahetvā therassa āhāraṃ sampādetvā pātova vuṭṭhāya therassa vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā gantvā janapariyante ṭhito theraṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sakiṃ tattheva ṭhito vanditvā puna upasaṅkamitvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā vandanto ‘‘uccā, bhante, tumhe’’ti āha. Thero ca nātiucco nātirasso pamāṇayuttova, tena naṃ puna āha – ‘‘nātiuccā tumhe, tumhākaṃ pana guṇā mecakavaṇṇassa samuddassa matthakena gantvā sakalajambudīpatalaṃ ajjhottharitvā gatā, ahampi pāṭaliputtanagaradvāre nisinno tumhākaṃ guṇakathaṃ assosi’’nti. So therassa bhikkhāhāraṃ datvā attano ticīvaraṃ paṭiyādetvā therassa santike pabbajitvā tassovāde patiṭṭhāya katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi.
净信大王也问道:“尊者,请告诉我一位值得我礼拜的圣者。”比丘们说:“是住在吉祥寺的拘咤天长老。”国王带着大批随从,走了五由旬的路。长老问比丘僧团:“贤友,这是什么声音?”比丘们说:“尊者,国王为了见您来了。”长老心想:“我都这么大年纪了,还去王宫做什么?”于是躺在昼住处的床上,在地上划着线。国王问:“长老在哪里?”听说“在昼住处”,就走到那里,看见长老在地上划线,心想:“漏尽者不会有手这样不安的动作,这人不是漏尽者。”于是没有顶礼就转身回去了。比丘僧团对长老说:“尊者,您为什么让这样有信心、有净心的国王感到失望呢?”长老说:“贤友们,守护国王的净信不是你们的责任,是我这大长老的责任。”后来,长老将要入无余涅槃界而般涅槃时,对比丘僧团说:“在我的尖顶屋里,再铺一个盘腿坐的座位。”铺好之后,长老决意:“愿这尖顶屋不要停在半空中,等到国王看见的时候再落到地上。”然后便般涅槃了。尖顶屋从空中飞过了五由旬的路。五由旬沿途那些能挂旗的树,都像举起了旗帜一样;灌木丛和树丛也都朝向尖顶屋站着。
Saddhātissamahārājāpi, ‘‘bhante, mayhaṃ vanditabbayuttakaṃ ekaṃ ayyaṃ ācikkhathā’’ti pucchi. Bhikkhū ‘‘maṅgalavāsī kuṭṭatissatthero’’ti āhaṃsu. Rājā mahāparivārena pañcayojanamaggaṃ agamāsi. Thero ‘‘kiṃ saddo eso, āvuso’’ti bhikkhusaṅghaṃ pucchi. ‘‘Rājā, bhante, tumhākaṃ dassanatthāya āgato’’ti. Thero cintesi – ‘‘kiṃ mayhaṃ mahallakakāle rājagehe kamma’’nti divāṭṭhāne mañce nipajjitvā bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchi. Rājā ‘‘kahaṃ thero’’ti pucchitvā ‘‘divāṭṭhāne’’ti sutvā tattha gacchanto theraṃ bhūmiyaṃ lekhaṃ likhantaṃ disvā ‘‘khīṇāsavassa nāma hatthakukkuccaṃ natthi, nāyaṃ khīṇāsavo’’ti avanditvāva nivatti. Bhikkhusaṅgho theraṃ āha – ‘‘bhante, evaṃvidhassa saddhassa pasannassa rañño kasmā vippaṭisāraṃ karitthā’’ti. ‘‘Āvuso, rañño pasādarakkhanaṃ na tumhākaṃ bhāro, mahallakattherassa bhāro’’ti vatvā aparabhāge anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanto bhikkhusaṅghaṃ āha – ‘‘mayhaṃ kūṭāgāramhi aññampi pallaṅkaṃ attharathā’’ti. Tasmiṃ atthate thero – ‘‘idaṃ kūṭāgāraṃ antare appatiṭṭhahitvā raññā diṭṭhakāleyeva bhūmiyaṃ patiṭṭhātū’’ti adhiṭṭhahitvā parinibbāyi. Kūṭāgāraṃ pañcayojanamaggaṃ ākāsena agamāsi. Pañcayojanamagge dhajaṃ dhāretuṃ samatthā rukkhā dhajapaggahitāva ahesuṃ. Gacchāpi gumbāpi sabbe kūṭāgārābhimukhā hutvā aṭṭhaṃsu.
他们也派人送信给国王:“长老已经般涅槃了,尖顶屋正从空中飞来。”国王不相信。尖顶屋从空中飞去,右绕塔园,来到石塔所在的地方。塔连同基座一起升起来,停在尖顶屋上方,成千上万的人发出“善哉”的欢呼声。就在那时,一位名叫大虎长老的比丘,正坐在铜殿第七层尖顶屋里为比丘们做律法羯磨,听到那个声音便问:“这是什么声音?”有人回答:“尊者,吉祥居住的拘咤长老已经般涅槃了,尖顶屋从五由旬远的地方经由空中飞来,那里发出的就是善哉的欢呼声。”大虎长老说:“贤友们,靠着这位有福德的人,我们也会得到恭敬。”于是他向弟子们请求原谅,就直接从空中飞来,进入那座尖顶屋,在第二个座位上坐下,以无余涅槃界而般涅槃。国王带着香、花、香粉前来,看见尖顶屋停在空中,就向尖顶屋作供养。就在那时,尖顶屋降下来,落在地上。国王以盛大的供养举行了遗体仪式,收取舍利,建起了塔庙。像这样,持戒者自然会有想见到他们的人。
Raññopi paṇṇaṃ pahiṇiṃsu ‘‘thero parinibbuto, kūṭāgāraṃ ākāsena āgacchatī’’ti. Rājā na saddahi. Kūṭāgāraṃ ākāsena gantvā thūpārāmaṃ padakkhiṇaṃ katvā silācetiyaṭṭhānaṃ agamāsi. Cetiyaṃ saha vatthunā uppatitvā kūṭāgāramatthake aṭṭhāsi, sādhukārasahassāni pavattiṃsu . Tasmiṃ khaṇe mahābyagghatthero nāma lohapāsāde sattamakūṭāgāre nisinno bhikkhūnaṃ vinayakammaṃ karonto taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ saddo eso’’ti paṭipucchi. Bhante, maṅgalavāsī kuṭṭatissatthero parinibbuto, kūṭāgāraṃ pañcayojanamaggaṃ ākāsena āgataṃ, tattha so sādhukārasaddoti. Āvuso, puññavante nissāya sakkāraṃ labhissāmāti antevāsike khamāpetvā ākāseneva āgantvā taṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā dutiyamañce nisīditvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Rājā gandhapupphacuṇṇāni ādāya gantvā ākāse ṭhitaṃ kūṭāgāraṃ disvā kūṭāgāraṃ pūjesi. Tasmiṃ khaṇe kūṭāgāraṃ otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhitaṃ. Rājā mahāsakkārena sarīrakiccaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ akāsi. Evarūpā sīlavantānaṃ dassanakāmā nāma honti.
“想听正法”是指想要听闻如来所宣说的正法,就像行乞食长老等人那样。据说,在恒河林苑的空地上,有三十位比丘入雨安居。每逢半月布萨日,他们就会讲说“以四资具为满足、乐于修习的伟大圣族法门”。有一位行乞食长老后到,坐在隐蔽的地方。这时,一条牛鼻蛇用牙齿咬住他的小腿肚,就像用钳子夹住一样。长老一看,发现是牛鼻蛇,心想:“今天我不能让这条蛇妨碍我听法。”于是他抓住蛇,放进袋子里,系紧袋口,放在不远处,继续坐着听法。曙光出现、蛇毒被压制、长老证得三果、毒液从咬伤处流下渗入大地、说法长老结束开示——这一切都在同一刹那发生。之后长老说:“贤友们,我抓到了一个贼。”他解开袋子,放走了牛鼻蛇。比丘们看见后问:“尊者,您是什么时候被咬的?”长老说:“贤友们,是昨天傍晚。”比丘们又问:“尊者,您为什么要做这么危险的事呢?”长老说:“贤友们,如果我当时说‘我被蛇咬了’,就得不到这么大的利益了。”这就是行乞食长老的故事。
Saddhammaṃ sotumicchatīti tathāgatappaveditaṃ saddhammaṃ sotukāmo hoti piṇḍapātikattherādayo viya. Gaṅgāvanavāliaṅgaṇamhi kira tiṃsa bhikkhū vassaṃ upagatā anvaddhamāsaṃ uposathadivase catupaccayasantosabhāvanārāmamahāariyavaṃsañca (a. ni. 4.28) kathenti. Eko piṇḍapātikatthero pacchābhāgena āgantvā paṭicchannaṭṭhāne nisīdi. Atha naṃ eko gonaso jaṅghapiṇḍimaṃsaṃ saṇḍāsena gaṇhanto viya ḍaṃsi. Thero olokento gonasaṃ disvā ‘‘ajja dhammassavanantarāyaṃ na karissāmī’’ti gonasaṃ gahetvā thavikāya pakkhipitvā thavikāmukhaṃ bandhitvā avidūre ṭhāne ṭhapetvā dhammaṃ suṇantova nisīdi. Aruṇuggamanañca visaṃ vikkhambhetvā therassa tiṇṇaṃ phalānaṃ pāpuṇanañca visassa daṭṭhaṭṭhāneneva otaritvā pathavipavisanañca dhammakathikattherassa dhammakathāniṭṭhāpanañca ekakkhaṇeyeva ahosi. Tato thero āha – ‘‘āvuso eko me coro gahito’’ti thavikaṃ muñcitvā gonasaṃ vissajjesi. Bhikkhū disvā ‘‘kāya velāya daṭṭhattha, bhante’’ti pucchiṃsu. Hiyyo sāyanhasamaye, āvusoti. Kasmā, bhante, evaṃ bhāriyaṃ kammaṃ karitthāti. Āvuso, sacāhaṃ dīghajātikena daṭṭhoti vadeyyaṃ, nayimaṃ ettakaṃ ānisaṃsaṃ labheyyanti. Idaṃ tāva piṇḍapātikattherassa vatthu.
在长潭那边,提舍大村提舍大寺有一位年轻比丘,听说“诵大本生经的长老要讲千偈的《大须大拏本生》”,就从那里出发,一天之内赶了九由旬的路。就在他到达的那一刻,长老开始说法。这位年轻比丘因为长途赶路,身体极度疲惫,只记住了序分偈和结尾偈。等长老说完“此已说”起身要走的时候,他站在那里哭着想:“我这一趟算是白来了。”有一个人听到他的话,就去告诉长老:“尊者,有位年轻比丘从提舍大寺来,本想听您说法,现在因为身体太疲惫,觉得白跑了一趟,正在那里哭呢。”长老说:“去劝劝他,明天我再讲一次。”第二天,他听了长老说法,证得了入流果。
Dīghavāpiyampi ‘‘mahājātakabhāṇakatthero gāthāsahassaṃ mahāvessantaraṃ kathessatī’’ti tissamahāgāme tissamahāvihāravāsī eko daharo sutvā tato nikkhamitvā ekāheneva navayojanamaggaṃ āgato. Tasmiṃyeva khaṇe thero dhammakathaṃ ārabhi. Daharo dūramaggāgamanena sañjātakāyadarathattā paṭṭhānagāthāya saddhiṃ avasānagāthaṃyeva vavatthapesi. Tato therassa ‘‘idamavocā’’ti vatvā uṭṭhāya gamanakāle ‘‘mayhaṃ āgamanakammaṃ moghaṃ jāta’’nti rodamāno aṭṭhāsi. Eko manusso taṃ kathaṃ sutvā gantvā therassa ārocesi, ‘‘bhante, ‘tumhākaṃ dhammakathaṃ sossāmī’ti eko daharabhikkhu tissamahāvihārā āgato, so ‘kāyadarathabhāvena me āgamanaṃ moghaṃ jāta’nti rodamāno ṭhito’’ti. Gacchatha saññāpetha naṃ ‘‘puna sve kathessāmā’’ti. So punadivase therassa dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi.
还有一位住在乌勒拘利枳尼的女人,她一边给幼小的儿子喂奶,一边听说“有位名叫大无畏长部诵者长老的人在讲说圣种行道”,于是走了五由旬的路。日间说法长老刚坐下时,她就进了精舍,把儿子放在地上躺着,自己站着听日间说法长老说法。诵经长老们起身后,大无畏长部诵者长老便开始讲说“以四资具为满足、乐于修习的广大圣种”。她就那样站着领受。长老只讲了三种资具,就做出要起身的样子。那位近事女说:“尊者,您说‘我要讲说圣种’,却先吃了精细的食物,喝了甘甜的饮料,还用甘草棒、油等配成药服下,如今到了该讲说的地方,您反倒要起身了!”长老说:“善哉,姊妹。”接着便继续开示乐于修习的法门。长老说出“此已说”这句话、曙光出现、近事女证得入流果,这三件事就在同一刹那发生。
Aparāpi ullakolikaṇṇivāsikā ekā itthī puttakaṃ pāyamānā ‘‘dīghabhāṇakamahāabhayatthero nāma ariyavaṃsapaṭipadaṃ kathetī’’ti sutvā pañcayojanamaggaṃ gantvā divākathikattherassa nisinnakāleyeva vihāraṃ pavisitvā bhūmiyaṃ puttaṃ nipajjāpetvā divākathikattherassa ṭhitakāva dhammaṃ assosi. Sarabhāṇake there uṭṭhite dīghabhāṇakamahāabhayatthero catupaccayasantosabhāvanārāmamahāariyavaṃsaṃ ārabhi. Sā ṭhitakāva paggaṇhāti. Thero tayo eva paccaye kathetvā uṭṭhānākāraṃ akāsi. Sā upāsikā āha – ‘‘ayyo, ‘ariyavaṃsaṃ kathessāmī’ti siniddhabhojanaṃ bhuñjitvā madhurapānakaṃ pivitvā yaṭṭhimadhukatelādīhi bhesajjaṃ katvā kathetuṃ yuttaṭṭhāneyeva uṭṭhahatī’’ti. Thero ‘‘sādhu, bhaginī’’ti vatvā upari bhāvanārāmaṃ paṭṭhapesi. Aruṇuggamanañca therassa ‘‘idamavocā’’ti vacanañca upāsikāya sotāpattiphaluppatti ca ekakkhaṇeyeva ahosi.
还有另一位住在迦蓝巴罗的女人,抱着儿子心想“我要去听法”,就去了彩画山。她靠着一棵树,把孩子放下躺着,自己站着听法。到了后夜时分,一条长蛇就在她眼前,用四颗毒牙咬了睡在旁边的孩子,然后走了。她心想:“如果我说‘我的儿子被蛇咬了’,就会妨碍我听法。在这轮回流转中,这孩子已经无数次做过我的儿子了,我还是应该继续修法。”于是她整夜三时都站着坚持听法,证得入流果之后,天亮时以真实语的力量化解了儿子身上的蛇毒,然后抱起儿子回去了。像这样的人,就叫做“想听法的人”。
Aparāpi kaḷamparavāsikā itthī aṅkena puttaṃ ādāya ‘‘dhammaṃ sossāmī’’ti cittalapabbataṃ gantvā ekaṃ rukkhaṃ nissāya dārakaṃ nipajjāpetvā sayaṃ ṭhitakāva dhammaṃ suṇāti. Rattibhāgasamanantare eko dīghajātiko tassā passantiyāyeva samīpe nipannadārakaṃ catūhi dāṭhāhi ḍaṃsitvā agamāsi. Sā cintesi – ‘‘sacāhaṃ ‘putto me sappena daṭṭho’ti vakkhāmi, dhammassa antarāyo bhavissati. Anekakkhattuṃ kho pana me ayaṃ saṃsāravaṭṭe vaṭṭantiyā putto ahosi, dhammameva carissāmī’’ti tiyāmarattiṃ ṭhitakāva dhammaṃ paggaṇhitvā sotāpattiphale patiṭṭhāya aruṇe uggate saccakiriyāya puttassa visaṃ nimmathetvā puttaṃ gahetvā gatā. Evarūpā puggalā dhammaṃ sotukāmā nāma honti.
3. 《义利经》注释
3. Atthavasasuttavaṇṇanā
4343. 在第三经中,“诸比丘,看到三种义利而……”意思是:看到三种利益、三种原因。“确实合适”就是确实恰当。“那位说法的人”是指宣说四圣谛法的人。“领受义的人”是指以智慧领受义注的人。“领受法的人”是指领受巴利法的人。
43. Tatiye tayo, bhikkhave, atthavase sampassamānenāti tayo atthe tīṇi kāraṇāni passantena. Alamevāti yuttameva. Yo dhammaṃ desetīti yo puggalo catusaccadhammaṃ pakāseti. Atthappaṭisaṃvedīti aṭṭhakathaṃ ñāṇena paṭisaṃvedī. Dhammappaṭisaṃvedīti pāḷidhammaṃ paṭisaṃvedī.
4. 《谈话进行经》的注释
4. Kathāpavattisuttavaṇṇanā
44第四项,“由处”就是指由于这些原因。“能发起”是指没有障碍、能导向出离。
44. Catutthe ṭhānehīti kāraṇehi. Pavattinīti appaṭihatā niyyānikā.
《智者经》的注释
5. Paṇḍitasuttavaṇṇanā
45第五句:“贤者所施设”是指由贤者们所安立、宣说、称赞的。“善士所施设”是指由善士、大人们所安立、宣说、称赞的。“不害”就是悲以及悲的前行准备。“自制”就是戒的自制。“调伏”就是根律仪,或者依布萨而调伏自身。在《教诫富楼那经》等中被称为“调伏”的忍耐,以及在《阿罗婆迦经》等中被称为“调伏”的智慧,在这部经中也都适用。“奉事父母”就是对父母的守护、保护和照料。“寂静者”在其他地方是指佛陀、独觉佛、圣弟子们,他们被称为寂静者,但在这里指的是奉事父母的人。所以,从最上的意义上说,他们是“寂静者”;从殊胜行的意义上说,他们是“梵行者”。“这奉事父母被善士们所称赞”——这里的含义应当这样理解。“善士们的这些处”:这些处是寂静者、最上之人的原因。“圣洁者、具足见者”:在这里,应当理解为仅仅由于这三种处的原因,才是圣洁者和具足见者,而不是佛陀等人,也不是入流者。或者,“善士们的这些处”是指奉事母亲、奉事父亲这些处是寂静者、最上之人的原因——应当这样以奉事父母者的角度来理解这首偈颂的含义。因为在这里,只有奉事父母的人被称为“圣洁者、具足见者”。他亲近安稳之处:他前往安稳的天界。
45. Pañcame paṇḍitapaññattānīti paṇḍitehi paññattāni kathitāni pasatthāni. Sappurisapaññattānīti sappurisehi mahāpurisehi paññattāni kathitāni pasatthāni. Ahiṃsāti karuṇā ceva karuṇāpubbabhāgo ca. Saṃyamoti sīlasaṃyamo. Damoti indriyasaṃvaro, uposathavasena vā attadamanaṃ, puṇṇovāde (ma. ni. 3.395 ādayo; saṃ. ni. 4.88 ādayo) damoti vuttā khantipi āḷavake (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 183 ādayo) vuttā paññāpi imasmiṃ sutte vaṭṭatiyeva. Mātāpitu upaṭṭhānanti mātāpitūnaṃ rakkhanaṃ gopanaṃ paṭijagganaṃ. Santānanti aññattha buddhapaccekabuddhaariyasāvakā santo nāma, idha pana mātāpituupaṭṭhākā adhippetā. Tasmā uttamaṭṭhena santānaṃ , seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacārīnaṃ. Idaṃ mātāpituupaṭṭhānaṃ sabbhi upaññātanti evamettha attho daṭṭhabbo. Sataṃ etāni ṭhānānīti santānaṃ uttamapurisānaṃ etāni ṭhānāni kāraṇāni. Ariyo dassanasampannoti idha imesaṃyeva tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ kāraṇena ariyo ceva dassanasampanno ca veditabbo, na buddhādayo na sotāpannā. Atha vā sataṃ etāni ṭhānānīti mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānanti etāni ṭhānāni santānaṃ uttamapurisānaṃ kāraṇānīti evaṃ mātāpituupaṭṭhākavasena imissā gāthāya attho veditabbo. Mātāpituupaṭṭhākoyeva hi idha ‘‘ariyo dassanasampanno’’ti vutto. Sa lokaṃ bhajate sivanti so khemaṃ devalokaṃ gacchatīti.
6. 《具戒者经》的注释
6. Sīlavantasuttavaṇṇanā
46第六句里说的“由三种处”,就是由三种原因。所谓“以身”等,是说看见比丘们走来就上前迎接,看见他们要走就跟着送行,在集会堂里扫地、涂地等,铺设座位,准备饮用水——这样叫做“以身生福”。看见比丘僧团在乞食,就说“请布施粥、布施饭食,请布施酥油、生酥等,请用香、花等供养,请持守布萨,请听法,请礼敬佛塔”等等——这样叫做“以语生福”。看见比丘们在乞食,心里想“愿他们能得到”——这样叫做“以意生福”。“生福”就是获得。这里所说的福,是世间福和出世间福混合在一起说的。
46. Chaṭṭhe tīhi ṭhānehīti tīhi kāraṇehi. Kāyenātiādīsu bhikkhū āgacchante disvā paccuggamanaṃ karontā gacchante anugacchantā āsanasālāya sammajjanaupalepanādīni karontā āsanāni paññāpentā pānīyaṃ paccupaṭṭhāpentā kāyena puññaṃ pasavanti nāma. Bhikkhusaṅghaṃ piṇḍāya carantaṃ disvā ‘‘yāguṃ detha, bhattaṃ detha, sappinavanītādīni detha, gandhapupphādīhi pūjetha, uposathaṃ upavasatha, dhammaṃ suṇātha, cetiyaṃ vandathā’’tiādīni vadantā vācāya puññaṃ pasavanti nāma. Bhikkhū piṇḍāya carante disvā ‘‘labhantū’’ti cintentā manasā puññaṃ pasavanti nāma. Pasavantīti paṭilabhanti. Puññaṃ panettha lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ.
7. 《有为相经》的注释
7. Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
47第七经中,“有为的”是指由诸缘和合而造作出来的。“有为相”是指让人认出“这是有为”的依据和标记。“生起”就是生。“灭”就是坏灭。住立后的异态,称为老。在这里,“有为”指三界的一切法。道与果因为不能作为观照的对象,所以此处不谈。生起等就叫做“有为相”。其中,在生起的刹那,是“生起”;在住立的刹那,是“老”;在坏灭的刹那,是“灭”。相不是有为,有为也不是相;不过,有为是依靠相而被界定、被认出的。就像对大象、马、牛、水牛等,用矛、桩等标记来识别,这些标记并不是大象等本身,大象等也不是标记本身;但依靠这些标记,就能知道“这是某人的象,这是某人的马”“这是某人的象,这是某人的马”。应当知道,这里的道理也是这样。
47. Sattame saṅkhatassāti paccayehi samāgantvā katassa. Saṅkhatalakkhaṇānīti saṅkhataṃ etanti sañjānanakāraṇāni nimittāni. Uppādoti jāti. Vayoti bhedo. Ṭhitassa aññathattaṃ nāma jarā. Tattha saṅkhatanti tebhūmakā dhammā. Maggaphalāni pana asammasanūpagattā idha na kathīyanti. Uppādādayo saṅkhatalakkhaṇā nāma. Tesu uppādakkhaṇe uppādo, ṭhānakkhaṇe jarā, bhedakkhaṇe vayo. Lakkhaṇaṃ na saṅkhataṃ, saṅkhataṃ na lakkhaṇaṃ , lakkhaṇena pana saṅkhataṃ paricchinnaṃ. Yathā hatthiassagomahiṃsādīnaṃ sattisūlādīni sañjānanalakkhaṇāni na hatthiādayo, napi hatthiādayo lakkhaṇāneva, lakkhaṇehi pana te ‘‘asukassa hatthī, asukassa asso, asukahatthī, asukaasso’’ti vā paññāyanti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.
第八经《无为相经》的注释
8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā
48第八经中,“无为的”:是指不依靠诸缘聚合而造作出来的。“无为的特征”:就是让人认出“这是无为”的依据和标记。通过“看不到生起”等说法,说明了没有生、老、灭。正是因为不存在生起等,才被认定为“无为”。
48. Aṭṭhame asaṅkhatassāti paccayehi samāgantvā akatassa. Asaṅkhatalakkhaṇānīti asaṅkhataṃ etanti sañjānanakāraṇāni nimittāni. Na uppādo paññāyatītiādīhi uppādajarābhaṅgānaṃ abhāvo vutto. Uppādādīnañhi abhāvena asaṅkhatanti paññāyati.
《山王经》的注释
9. Pabbatarājasuttavaṇṇanā
49第九经中,“大树”指大树。“族主”指家族中的长辈。“岩石的”指岩石所成。“在阿兰若中”指没有村落的地方。“梵天”指大。“在林中”指在荒野。“林主”指树林中的长者。在这里,“已行法,趣向善趣之道”指已经践行了被称为趣向善趣之道的法。
49. Navame mahāsālāti mahārukkhā. Kulapatinti kulajeṭṭhakaṃ. Seloti silāmayo. Araññasminti agāmakaṭṭhāne. Brahmāti mahanto. Vaneti aṭaviyaṃ. Vanappatīti vanajeṭṭhakā. Idha dhammaṃ caritvāna, maggaṃ sugatigāminanti sugatigāmikamaggasaṅkhātaṃ dhammaṃ caritvā.
第10经 应精勤经的注释
10. Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā
50第十部经中,“应当努力”的意思是:应当去做精进。“为了不让它生起”:是为了不让它生起,也就是“我要让未生起的(恶不善法)不生起”,出于这个原因而应当去做,这就是它的意思。后面的内容也是同样的道理。“属于身体的”:指从身体产生的。“苦的”:指令人痛苦的。“猛烈的”:指粗重的,或者因为具有逼迫性而称为猛烈的。“粗硬的”:指粗糙的。“辛辣的”:指尖锐的。“不可爱的”:指不甜美的。“不合意的”:指不能让心增长欢喜的。“夺命的”:指能夺走生命的。“堪忍”:为了忍受,为了忍耐,为了安忍。
50. Dasame ātappaṃ karaṇīyanti vīriyaṃ kātuṃ yuttaṃ. Anuppādāyāti anuppādatthāya, anuppādaṃ sādhessāmīti iminā kāraṇena kattabbanti attho. Paratopi eseva nayo. Sārīrikānanti sarīrasambhavānaṃ. Dukkhānanti dukkhamānaṃ. Tibbānanti bahalānaṃ, tāpanavasena vā tibbānaṃ. Kharānanti pharusānaṃ. Kaṭukānanti tikhiṇānaṃ. Asātānanti amadhurānaṃ. Amanāpānanti manaṃ vaḍḍhetuṃ asamatthānaṃ. Pāṇaharānanti jīvitaharānaṃ. Adhivāsanāyāti adhivāsanatthāya sahanatthāya khamanatthāya.
导师在这么多地方下了教诫、发出了命令之后,现在为了劝勉大家,就说了“诸比丘,当……”等话。其中,“当”就是“在……的时候”。“精勤”就是有精进。“明智”就是有善巧的智慧。“有念”就是具备正念。“为了作苦的边际”就是为了把轮回之苦彻底断尽、摧破。而这里说的精勤、明智、念这三者,也被解释为世间和出世间混合的。
Ettake ṭhāne satthā āṇāpetvā āṇattiṃ pavattetvā idāni samādapento yato kho, bhikkhavetiādimāha. Tattha yatoti yadā. Ātāpīti vīriyavā. Nipakoti sappañño. Satoti satiyā samannāgato. Dukkhassa antakiriyāyāti vaṭṭadukkhassa paricchedaparivaṭumakiriyāya. Ime ca pana ātāpādayo tayopi lokiyalokuttaramissakā kathitā.
第十一 大盗经的注释
11. Mahācorasuttavaṇṇanā
5151. 在第十一经中,“大盗”指势力强大的盗贼。“接头处”指房屋的接缝处。“劫掠”指大规模抢劫。“独户劫”指包围单独一户人家进行抢掠。“在险路上守候”指做拦路打劫的勾当。“河险处”指河流中难以渡过的地段,即河中的小岛,那里可以容纳两三千人一起藏身。“山不平处”指山中崎岖不平的地方,即山谷之间,那里可以容纳七八千人一起藏身。“草丛”指被草长满覆盖、方圆两三由旬的地方。“密林”指树木茂密、枝条互相缠绕、连成一片的大丛林。“覆蔽而说义”意思是加以掩盖,掺入各种理由来说事情。“他们对他”指那些人对他。“覆蔽而说义”意思是,每当有人刚开始要说什么,他们就说:“别这么说,我们从祖辈传承下来就知道,他不会做这种事。”像这样掺入各种理由,即使是大过失也一边承担一边说好话。或者,“覆蔽”也有隐藏的意思,因为他们也会隐藏他的过失而说好话。“损毁与破坏”指因挖掘德行而损毁,因打击德行而破坏。“以身不平业”指以身门所造、因绊倒之义而称为不平的业。语业、意业也是同样的道理。“执取极端”指执取十事之极端而安住于邪见。其余各处,其义皆明了。
51. Ekādasame mahācoroti mahanto balavacoro. Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpanaṃ. Paripanthepi tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Nadīvidugganti nadīnaṃ duggamaṭṭhānaṃ antaradīpakaṃ, yattha sakkā hoti dvīhipi tīhipi jaṅghasahassehi saddhiṃ nilīyituṃ. Pabbatavisamanti pabbatānaṃ visamaṭṭhānaṃ pabbatantaraṃ, yattha sakkā hoti sattahi vā aṭṭhahi vā jaṅghasahassehi saddhiṃ nilīyituṃ. Tiṇagahananti tiṇena vaḍḍhitvā sañchannaṃ dvattiyojanaṭṭhānaṃ. Rodhanti ghanaṃ aññamaññaṃ saṃsaṭṭhasākhaṃ ekābaddhaṃ mahāvanasaṇḍaṃ. Pariyodhāya atthaṃ bhaṇissantīti pariyodahitvā taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvā atthaṃ kathayissanti. Tyāssāti te assa. Pariyodhāya atthaṃ bhaṇantīti kismiñci kiñci vattuṃ āraddheyeva ‘‘mā evaṃ avacuttha, mayaṃ etaṃ kulaparamparāya jānāma, na esa evarūpaṃ karissatī’’ti taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvā mahantampi dosaṃ harantā atthaṃ bhaṇanti. Atha vā pariyodhāyāti paṭicchādetvātipi attho. Te hi tassapi dosaṃ paṭicchādetvā atthaṃ bhaṇanti. Khataṃ upahatanti guṇakhananena khataṃ, guṇupaghātena upahataṃ. Visamena kāyakammenāti sampakkhalanaṭṭhena visamena kāyadvārikakammena. Vacīmanokammesupi eseva nayo. Antaggāhikāyāti dasavatthukāya antaṃ gahetvā ṭhitadiṭṭhiyā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
「第一个五十篇」结束(Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ)。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
第二五十篇
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ