善友等品的注释
8. Kalyāṇamittādivaggavaṇṇanā
7171. 第八品第一偈中,佛陀或舍利弗等人就是善知识。所谓“以所说的相反方式”,是指依照“恶友性”这个词所说的相反方式来理解。
71. Aṭṭhamassa paṭhame buddhā, sāriputtādayo vā kalyāṇamittā. Vuttapaṭipakkhanayenāti ‘‘pāpamittatā’’ti pade vuttassa paṭipakkhanayena.
72-73第二首偈中,瑜伽指具足的状态。加行指运用、修行。无瑜伽指不具足的状态。无加行指不运用、不修行。以修习指以修习为原因。
72-73. Dutiye yogoti samaṅgībhāvo. Payogoti payuñjanaṃ paṭipatti. Ayogoti asamaṅgībhāvo. Appayogoti appayuñjanaṃ appaṭipatti. Anuyogenāti anuyogahetu.
7474. 在第四首偈中,“能觉悟的众生”指的是现观四圣谛的人。“成为支分”指的是成为那现观的因。在这里,他觉悟四圣谛,或者从无明的睡眠中醒来,所以圣弟子被称为“能觉悟的众生”,也就是这位能觉悟的众生。“于觉悟”指的是对于那由法和合而成的觉悟。以觉悟之义,它们就是觉悟,也就是说,它们本身就是谛现观的支分,所以才这样说。“它们觉悟,所以是觉支。”对于观等诸因以及应当觉悟的诸谛,因为随顺相应地觉悟,所以是随觉支;因为以现前、面对的方式觉悟,所以是对觉支;因为正确、不颠倒地觉悟,所以是等觉支——这样,通过显示不同含义的接词,说明了随觉等。“菩提”这个词以觉悟的共同含义统摄了一切差别。“导向觉悟”这句话,显示那法和合的觉悟是唯一原因。而这个词在《无碍解道》的解释中,正是以上述方式详细开显的。
74. Catutthe bujjhanakasattassāti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakapuggalassa. Aṅgabhūtāti tasseva paṭivedhassa kāraṇabhūtā. Ettha ca cattāri ariyasaccāni bujjhati, aññāṇaniddāya vāpi bujjhatīti bodhīti laddhanāmo ariyasāvako bujjhanakasatto, tassa bujjhanakasattassa. Bodhiyāti tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā. Bujjhanaṭṭhena bodhiyo, bodhiyo eva saccasampaṭibodhassa aṅgāti vuttaṃ. ‘‘Bujjhantīti bojjhaṅgā’’ti. Vipassanādīnaṃ kāraṇānaṃ bujjhitabbānañca saccānaṃ anurūpaṃ bujjhanato anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭimukhaṃ paccakkhabhāvena abhimukhaṃ bujjhanato paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sammā aviparītato bujjhanato sambujjhantīti bojjhaṅgāti evaṃ atthavisesadīpakehi upasaggehi anubujjhantītiādi vuttaṃ. Bodhisaddo sabbavisesayuttaṃ bujjhanasāmaññena saṅgaṇhāti. Bodhāya saṃvattantīti iminā tassā dhammasāmaggiyā bujjhanassa ekantakāraṇataṃ dasseti. Evaṃ panetaṃ padaṃ vibhattamevāti vuttappakārena etaṃ ‘‘bojjhaṅgā’’ti (paṭi. ma. 2.17) padaṃ niddese paṭisambhidāmagge vibhattameva.
75第五首偈的“如实自性之地”,是指如实发挥作用的阶段。这就是如实自性之地。“观”指强有力的观。有些人说,是从坏灭智开始。在观以及作为观之基础的禅那中,念等属于觉支分法的法,因为它们是随顺的菩提分法。从“彼处”开始的那段话,是显示四种觉支的阶段划分。
75. Pañcame yāthāvasarasabhūmīti yāthāvato sakiccakaraṇabhūmi. Sāti yāthāvasarasabhūmi. Vipassanāti balavavipassanā. Keci ‘‘bhaṅgañāṇato paṭṭhāyā’’ti vadanti. Vipassanāya pādakajjhāne ca satiādayo bojjhaṅgapakkhikā eva pariyāyabodhipakkhiyabhāvato. Tatthātiādi catubbidhānaṃ bojjhaṅgānaṃ bhūmivibhāgadassanaṃ.
76第六首偈中,“在他们之间”指的是在那些比丘中间。结集所诵出的经文虽然篇幅不大,但世尊在这里随顺与会大众的意乐而加以广说,因此才说“将有一场大開示”。“没有村镇等谈论”是说那种谈论不是畜生论。因为先前那种谈论亲族多、党羽多,如今亲族少、党羽少,已经透过无常这一角度而成为导向出离的一方。“由此”是指由于前面所说的这些退失。“低劣”就是下等。“在我教法中”这一句,也是对业自性、禅那与智慧二者的特别说明。这两者对外道来说虽然也有,但在一切知佛陀的教法中,因为开示而获得殊胜,又成为转向出离的所依,所以更加超胜。
76. Chaṭṭhe tesaṃ antareti tesaṃ bhikkhūnaṃ antare. Kāmaṃ saṅgītiāruḷhavasena appakamidaṃ suttapadaṃ, bhagavā panettha sannipatitaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ vitthārikaṃ karotīti katvā idaṃ vuttaṃ – ‘‘mahatī desanā bhavissatī’’ti. Gāmanigamādikathā natthīti tassā kathāya atiracchānakathābhāvamāhu . Tathā hi sā pubbe bahuñātikaṃ ahosi bahupakkhaṃ, idāni appañātikaṃ appapakkhanti aniccatāmukhena niyyānikapakkhikā jātā. Etāyāti yathāvuttāya parihāniyā. Patikiṭṭhanti nihīnaṃ. Mama sāsaneti idaṃ kammassakatajjhānapaññānampi visesanameva. Tadubhayampi hi bāhirakānaṃ tappaññādvayato sātisayameva sabbaññubuddhānaṃ desanāya laddhavisesato vivaṭṭūpanissayato ca.
77第七首偈的“了知他们的心行”,是指了知那些比丘这样交谈时,通过自己前往那里,了知他们的心念活动已经成为自己说法的堪受之器。“业自性等”中的“等”字,包含了禅那智、神通智等四种智。
77. Sattame tesaṃ cittācāraṃ ñatvāti tathā kathentānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ tattha upagamanena attano desanāya bhājanabhūtaṃ cittappavattiṃ ñatvā. Kammassakatādīti ādisaddena jhānapaññādīnaṃ catunnampi paññānaṃ gahaṇaṃ.
78-80第78到80首偈颂里,依照前面所说的方式,也就是“凡是在我的教法中……”等等,完全依照前面已经讲过的方式来理解。这里剩下的内容,意思都很浅显易懂。
78-80. Aṭṭhamādīsu heṭṭhā vuttanayenevāti ‘‘yā esa mama sāsane’’tiādinā heṭṭhā vuttanayeneva. Sesamettha uttānatthameva.
81-82第九品中没有需要说明的内容。
81-82. Navame vagge natthi vattabbaṃ.