第13章 一人品的注释
13. Ekapuggalavaggavaṇṇanā
170170.“一补特伽罗的”是指“一补特伽罗品”。因此他说“第一”。“一”是数目限定,正是为了排除第二等的意思。因为“一”这个词也有“主要的、无同伴的”含义,为了排除这个含义,他说“是数目限定”。依世俗的教导是世俗说,依究竟义的教导是究竟说。“在此处”是指在世俗说和究竟说这两种教导中,不是指世俗义和究竟义本身。因此他说“这样的就是世俗说,这样的就是究竟说”。在这里,世俗和究竟的特征是这样的:当某事物被分解,或者以智慧分析成各个部分之后,对它原有的名称就不再适用,像瓶、布这类由部分组合而成的东西,就是世俗;与此相反的就是究竟义。因为对于坚硬、触等这样具有自性的法,那种分解方式根本用不上。其中,依色等诸法之聚,以相续流转的方式生起,基于这些而施设“补特伽罗”的说法,就是补特伽罗的世俗说。其余各词也同理。以生灭为终结的诸自性法不是常住的,所以是不常,因此他说“不常是究竟说”。其余各词也同理。难道蕴的教导不也是世俗说吗?因为蕴有“堆”义、“聚”义、“部分”义啊?确实如此,不过“蕴”这个名称像触等法上生起的那些概念一样,是依于究竟义的,与究竟义更接近,不像补特伽罗等名称那样远离,所以被归入究竟义来说。或者,以蕴为代表,就已经摄取了那些属于取蕴的自性法。难道一切自性法都是通过世俗的门径才进入教导的吗?不是通过(究竟的)门径吗?那样的话,一切教导岂不都成了世俗说?并非如此,因为教导的分类是依所教法的分类而设定的。确实,语言离开了某种生起的依据,就无法表达意义。
170.Ekapuggalassāti ekapuggalavaggassa. Tenāha – ‘‘paṭhame’’ti. Ekoti gaṇanaparicchedo, tato eva dutiyādipaṭikkhepattho. Padhānāsahāyatthopi ekasaddo hotīti tannivattanatthaṃ ‘‘gaṇanaparicchedo’’ti āha. Sammutiyā desanā sammutidesanā. Paramatthassa desanā paramatthadesanā. Tatthāti sammutiparamatthadesanāsu, na sammutiparamatthesu. Tenāha – ‘‘evarūpā sammutidesanā, evarūpā paramatthadesanā’’ti. Tatridaṃ sammutiparamatthānaṃ lakkhaṇaṃ – yasmiṃ bhinne, buddhiyā vā avayavavinibbhoge kate na taṃsamaññā, sā ghaṭapaṭādippabhedā sammuti, tabbipariyāyena paramatthā. Na hi kakkhaḷaphusanādisabhāve so nayo labbhati. Tattha rūpādidhammasamūhaṃ santānavasena pavattamānaṃ upādāya puggalavohāroti puggaloti sammutidesanā. Sesapadesupi eseva nayo. Uppādavayavanto sabhāvadhammā na niccāti aniccāti āha – ‘‘aniccanti paramatthadesanā’’ti. Esa nayo sesapadesupi. Nanu khandhadesanāpi sammutidesanāva. Rāsaṭṭho vā hi khandhaṭṭho koṭṭhāsaṭṭho vāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana khandhasamaññā phassādīsu pavattatajjāpaññatti viya paramatthasannissayā tassa āsannatarā, puggalasamaññādayo viya na dūreti paramatthasaṅgahā vuttā. Khandhasīsena vā tadupādānasabhāvadhammā eva gahitā. Nanu ca sabhāvadhammā sabbepi sammutimukheneva desanaṃ ārohanti, na samukhenāti sabbāpi desanā sammutidesanāva siyāti? Nayidamevaṃ, desetabbadhammavibhāgena desanāvibhāgassa adhippetattā. Na hi saddo kenaci pavattinimittena vinā atthaṃ pakāsetīti.
听完了随世俗施设而说的教法,是指听到像“在这里,有某一种人自我折磨,投身于自我折磨的修行”这样一类以世俗言说方式展开的教导,并且是以生起闻所成慧的方式去听。通达其义,是指顺着那样的听闻,以和观智一起生起的道智,去通达被称为四圣谛的义理。舍弃愚痴,是指连同与它同属一组的烦恼一起,毫无剩余地舍弃愚痴。殊胜,是指被称为最高果位涅槃的殊胜。他们,是指那样一类堪受教化的众生。依究竟义,是指像“比丘们,有这五根”这样一类依究竟法而说的教法。其余内容与紧接着上一段所说的相同。
Sammutivasenadesanaṃ sutvāti ‘‘idhekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpānuyogamanuyutto’’tiādinā (pu. pa. 174) sammutimukhena pavattitadesanaṃ sutamayañāṇuppādavasena sutvā. Atthaṃ paṭivijjhitvāti tadanusārena catusaccasaṅkhātaṃ atthaṃ saha vipassanāya maggapaññāya paṭivijjhitvā. Mohaṃ pahāyāti tadekaṭṭhakilesehi saddhiṃ anavasesaṃ mohaṃ pajahitvā. Visesanti aggaphalanibbānasaṅkhātaṃ visesaṃ. Tesanti tādisānaṃ veneyyānaṃ. Paramatthavasenāti ‘‘pañcimāni, bhikkhave, indriyānī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.471-476 ādayo) paramatthadhammavasena. Sesaṃ anantaranaye vuttasadisameva.
在这里,是指在那以世俗施设和究竟真实两种方式展开的教说中。善巧于各地语言,是指对各种不同的地方语言都很精通。三吠陀只是一个例子,真正的意思是,对三部吠陀以及学习各种技艺的场合都能善巧。正因如此,下文将会讲到学习技艺的事。或者,把各种技艺作为明处而纳入吠陀之中,才说“三吠陀”。它们以应当讲述的状态而存在,而不是在任何地方以积集的状态存在;为了显示吠陀也仅以应当讲述的状态而存在,破斥“洞穴中三者隐藏而不被取”等邪说。各种不同的地方语言属于这些人,因此是“各种不同的地方语言”。
Tatrāti tassaṃ sammutivasena paramatthavasena ca desanāyaṃ. Desabhāsākusaloti nānādesabhāsāsu kusalo. Tiṇṇaṃ vedānanti nidassanamattaṃ, tiṇṇaṃ vedānaṃ sippuggahaṇaṭṭhānānampīti adhippāyo. Teneva sippuggahaṇaṃ parato vakkhati. Sippāni vā vijjāṭṭhānabhāvena vedantogadhāni katvā ‘‘tiṇṇaṃ vedāna’’nti vuttaṃ. Kathetabbabhāvena ṭhitāni, na katthaci sannicitabhāvenāti vedānampi kathetabbabhāveneva ṭhānaṃ dīpento ‘‘guhā tīṇi nihitā na gayhantī’’tiādimicchāvādaṃ paṭikkhipati. Nānāvidhā desabhāsā etesanti nānādesabhāsā.
殊胜、最上的义理就是究竟义,也就是诸法如实存在的自性。仅仅依靠世间约定而成立的东西,就是施设。如果这样的话,施设的说法怎么算是真实的呢?回答说“因为世间共许的缘故”,意思是说,它是依托世间的通称而运作的。因为世间的通称要靠执取才能被认知,并不像把听到的某句话转告给别人那样,所以由于它不可逾越,它并非虚妄。因此世尊说:“不应执著地方的方言,也不应越过共许的名称。”“诸法”,是指具有自性的诸法。“真实的原因”,是指以如实的状态为原因,因为它是依止如实的状态而运作的。“对宣说施设的人来说”,是指对那些以“补特伽罗”“有情”等方式讲述世间共许名称的人来说的。
Paramo uttamo attho paramattho, dhammānaṃ yathābhūtasabhāvo. Lokasaṅketamattasiddhā sammuti. Yadi evaṃ kathaṃ sammutikathāya saccatāti āha – ‘‘lokasammutikāraṇā’’ti, lokasamaññaṃ nissāya pavattanatoti attho. Lokasamaññā hi abhinivesena viññeyyā, nāññāpanā ekaccassa sutassa sāvanā viya na musā anatidhāvitabbato tassā. Tenāha bhagavā – ‘‘janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāvaye’’ti. Dhammānanti sabhāvadhammānaṃ. Bhūtakāraṇāti yathābhūtakāraṇā yathābhūtaṃ nissāya pavattanato. Sammutiṃ voharantassāti ‘‘puggalo, satto’’tiādinā lokasamaññaṃ kathentassa.
为了说明惭与愧:这是为了从护持世间的作用这个角度,把惭和愧这两种法的作用显示出来。因为它们的功用只有在有情的相续中才会显现出来,所以必须依托以补特伽罗为立足点的说法来讲述。这个道理在其余各处也一样。业在哪种心生起,它的果就只在那同一个相续中生起,这就是业的自性。这样一来,就不会有已造的业消失、未造的业却遇到果报的情况。因此,这也只有依托以补特伽罗为立足点的教说才能说明。那些有情应当做的福德行为,就是各人自己的作为。这也要依相续来说明,所以只有依托以补特伽罗为立足点的说法才能说明。为了说明无间业:死后无间隔而生的果称为无间,于那无间中相应者,以能生起彼故,有造作无间的性质,或有无间造作的作用,所以称为无间,即杀母等业,为了说明这些。这些也要依相续来说明,所以应以“杀母、夺母命”等语,只有依托以补特伽罗为立足点的说法才能说明;同样,以“他以与慈俱行之心遍满一方而住”等语,以“他随念种种宿住,即一生”等语,以及以“有布施从施者而清净,不从受者而清净”等语所说的梵住、宿住随念、布施清净之论,都因为是以有情相续为对象,所以只有依托以补特伽罗为立足点而说。又以“八种人”等语,以及“不是时节解脱的人”等语,即使说胜义论,也是为了不舍弃世间世俗而说补特伽罗论。由此可知,对于其余所说的论,以补特伽罗为立足点的必要性,已依共通的方式摄集。虽然这一切都是依未遍知境而说,但对于已遍知境者,这样的教说也能带来安乐。
Hirottappadīpanatthanti lokapālanakicce hirottappadhamme kiccato pakāsetuṃ. Tesañhi kiccaṃ sattasantāne eva pākaṭaṃ hotīti puggalādhiṭṭhānāya kathāya taṃ vattabbaṃ. Esa nayo sesesupi. Yasmiñhi cittuppāde kammaṃ uppannaṃ, taṃsantāne eva tassa phalassa uppatti kammassakatā. Evañhi kataviññāṇanāso akatāgamo ca natthīti sā puggalādhiṭṭhānāya eva desanāya dīpetabbā. Tehi sattehi kātabbapuññakiriyā paccattapurisakāro. Sopi santānavasena niṭṭhapetabbato puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbo. Ānantariyadīpanatthanti cutianantaraṃ phalaṃ anantaraṃ nāma, tasmiṃ anantare niyuttāni taṃnibbattanena anantarakaraṇasīlāni, anantarakaraṇapayojanāni vāti ānantariyāni, mātughātādīni, tesaṃ dīpanatthaṃ. Tānipi hi santānavasena niṭṭhapetabbato ‘‘mātaraṃ jīvitā voropetī’’tiādinā (paṭṭhā. 1.1.423) puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbāni, tathā ‘‘so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (dī. ni. 1.556; 3.308; ma. ni. 1.77; 2.309; 3.230; vibha. 642-643) ‘‘so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati ekampi jāti’’ntiādinā (dī. ni. 1.244-245; ma. ni. 1.148, 384, 431; pārā. 12), ‘‘atthi dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato’’tiādinā (ma. ni. 3.381) ca pavattā brahmavihārapubbenivāsadakkhiṇāvisuddhikathā puggalādhiṭṭhānā eva katvā dīpetabbā sattasantānavisayattā. ‘‘Aṭṭha purisapuggalā (saṃ. ni. 1.249) na samayavimutto puggalo’’tiādinā (pu. pa. 2) ca paramatthakathaṃ kathentopi lokasammutiyā appahānatthaṃ puggalakathaṃ katheti. Etena vuttāvasesāya kathāya puggalādhiṭṭhānabhāve payojanaṃ sāmaññavasena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Kāmañcetaṃ sabbaṃ apariññātavatthukānaṃ vasena vuttaṃ, pariññātavatthukānampi pana evaṃ desanā sukhāvahā hoti.
所谓“一补特伽罗”,是指没有殊胜同行者、没有依止者的独一补特伽罗。因为以戒等功德来说,在包括天神的世间里,没有任何人比诸佛更殊胜;同样,在同一时期,也没有人与佛相等。因此说:“在此世间或他方世间,都没有比佛陀更尊贵或与佛陀相等的人。”所以,连与佛相等的人也不存在。至于低劣的人,更不可能成为依止,根本不存在。因此说:“没有殊胜同行者、没有依止者的独一补特伽罗。”再者,那些在戒等功德上没有与彼相等者的人,称为“无等”,指的是过去的正自觉者。而现在的佛陀,就像一块切割后的纯金硬币,与原来的金块完全没有差别、没有更殊胜之分,从“无等等”的意义来说,也是独一补特伽罗,因为没有另一个像他这样的人。因此说:“从无有等同者的意义上来说”等等。
Ekapuggaloti visiṭṭhasamācārāpassayavirahito ekapuggalo. Buddhānañhi sīlādiguṇena sadevake loke visiṭṭho nāma koci natthi, tathā sadisopi samānakāle. Tenāha – ‘‘na imasmiṃ loke parasmiṃ vā pana buddhena seṭṭho sadiso ca vijjatī’’ti (vi. va. 1047; kathā. 799), tasmā sadisopi koci natthi. Hīnopi apassayabhūto nattheva. Tena vuttaṃ – ‘‘visiṭṭhasamācārāpassayavirahito ekapuggalo’’ti. Ye ca sīlādiguṇehi natthi etesaṃ samāti asamā, purimakā sammāsambuddhā. Tehi samo majjhe bhinnasuvaṇṇanekkhaṃ viya nibbisiṭṭhoti asamasamaṭṭhenapi ekapuggalo aññassa tādisassa abhāvā. Tena vuttaṃ – ‘‘asadisaṭṭhenā’’tiādi.
这里说的是“有情世间”,因为诸佛是出现在有情群体当中的。诸佛只在人界出生,因为天界和梵天界不具备佛陀出生的条件。先说欲界天:那里不是修梵行的地方,所以不适合,而且在那里出生也不显得稀奇。因为诸佛、世尊本身就是稀有之法。当他们以天神的身份存在时,这种稀有之法的特质在世间并不明显,不像以人的身份存在时那样。因为当正自觉者以天神的形态出现时,人们会把所看到的佛陀威力当作天神的威力,而不是佛陀的威力。这样一来,人们就不会确信“这是正自觉者”,不会生起净信,不会放下“大自在天创造一切”这类执著;又因为天神的寿命极其长久,他们便无法摆脱“某些事物是恒常的”这种见解。在梵天界不出生的道理也是一样。诸佛、世尊正是为了让众生摆脱这类错误执著,才只在人界的善趣出生,而不在天界的善趣出生。因为以这个轮围世界为中心,连同周围一万个轮围世界,才被称为同一个出生领域;除此之外,在三藏佛语中找不到佛陀出生在其他地方的记载。所以说:“只在这个轮围世界中出生。”
Sattaloko adhippeto sattanikāye uppajjanato. Manussaloke eva uppajjati devabrahmalokānaṃ buddhānaṃ uppattiyā anokāsabhāvato. Kāmadevaloke tāva nuppajjati brahmacariyavāsassa aṭṭhānabhāvato tathā anacchariyabhāvato. Acchariyadhammā hi buddhā bhagavanto. Tesaṃ sā acchariyadhammatā devattabhāve ṭhitānaṃ loke na pākaṭā hoti yathā manussabhūtānaṃ. Devabhūte hi sammāsambuddhe dissamānaṃ buddhānubhāvaṃ devānubhāvatova loke dahati, na buddhānubhāvato. Tathā sati ‘‘ayaṃ sammāsambuddho’’ti nādhimuccati na sampasīdati, issarakuttaggāhaṃ na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālāvaṭṭhānato ekaccasassatavādato na parimuccati. Brahmaloke nuppajjatīti etthāpi eseva nayo. Sattānaṃ tādisaggāhavinimocanatthañhi buddhā bhagavanto manussasugatiyaṃyeva uppajjanti, na devasugatiyaṃ. Yasmā imaṃ cakkavāḷaṃ majjhe katvā iminā saddhiṃ cakkavāḷānaṃ dasasahassasseva jātikkhettabhāvo dīpito ito aññassa buddhānaṃ uppattiṭṭhānassa tepiṭake buddhavacane āgataṭṭhānassa abhāvato. Tasmā vuttaṃ – ‘‘imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjatī’’ti.
在这里,有人会问:既然(佛陀)是在这里出世的,为什么他只出生在赡部洲,而不出生在别的洲呢?对此,有些人这样说:“因为作为成佛之地的菩提道场,是大地的不动核心,不被大地所压倒,它只存在于赡部洲,所以佛陀只出生在赡部洲。”通过这一点,也应该理解到,这同时也解释了“他只出生在那里,即中央地区”。其他那些不离开(中央地区)的处所也是如此,因为它们同样只能在那里找到。因为过去诸佛的大菩萨、独觉佛的出世,以及声闻菩萨对声闻菩提的誓愿、声闻波罗蜜的积累与成熟,都只在这个佛刹——这个轮围世界中的赡部洲才能成就,不在别处。而佛陀出世是为了调伏应当被调伏的众生,因此,考虑到上首弟子、大弟子等不同根器的应受调伏者,诸佛只出生在赡部洲,不出生在其余诸洲。这个道理是一切诸佛一贯遵循的惯例,应当理解为:那些无上士只出生在那里,就像成就之轮彼此互为依托一样。因此,注释书中说:“佛陀不在三洲出生,只出生在赡部洲——应当这样理解。”
Idha uppajjantopi kasmā jambudīpe eva uppajjati, na sesadīpesūti? Keci tāva āhu – ‘‘yasmā pathaviyā nābhibhūtā buddhabhāvasahā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi jambudīpe eva , tasmā jambudīpe eva uppajjatī’’ti. Eteneva ‘‘tattha majjhimadese eva uppajjatī’’ti etampi saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ tathā itaresampi avijahitaṭṭhānānaṃ tattheva labbhanato. Yasmā purimabuddhānaṃ mahābodhisattānaṃ paccekabuddhānañca nibbattiyā sāvakabodhisattānaṃ sāvakabodhiyā abhinīhāro sāvakapāramiyā sambharaṇaparipācanañca buddhakkhettabhūte imasmiṃyeva cakkavāḷe jambudīpe eva ijjhati, na aññattha. Veneyyajanavinayanattho ca buddhuppādo, tasmā aggasāvakamahāsāvakādiveneyyavisesāpekkhāya imasmiṃ jambudīpe eva buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇoti tesaṃ uttamapurisānaṃ tattheva uppatti sampatticakkānaṃ viya aññamaññūpanissayatāya daṭṭhabbā. Tena vuttaṃ – aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpe eva nibbattantīti dīpaṃ passī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.17; bu. vaṃ. aṭṭha. 27 avidūrenidānakathā).
这两种说法也都还是没说完的话,因为“出生”这个动作属于现在正在发生的时态。或者说,“正在出生”就是有能力出生;这里的“māna”这个词有“能力”的意思。也就是说,以那种能力来说,大菩萨在最后一生中的出生才是可以期望的;具备由此能力所生、圆满的菩提资粮,就是这里的意思。“差别”就是殊胜之处。为了显示那三种差别,才说了“这个”等话。从具足八支的大誓愿成就的那一刻起,大菩萨就已经决定要成佛,走在菩提资粮的修行道上,以如前所说的能力相应而“正在出生”,这就是这里的意思,因为出生是决定性的。“寻求者”就是探寻者。在“智已成熟”这句中,这是显示:在此之前,由于智尚未成熟,只是获得了机会,大菩萨便依业残余之力而那样地修了大精进。在阿罗汉果刹那生起,名为“已生”,因为可以说“已生”。由于因的圆满而完全成就,才名为“已来”。
Ubhayampidaṃ vippakatavacanameva uppādakiriyāya vattamānakālikattā. Uppajjamānoti vā uppajjituṃ samattho. Sattiattho cāyaṃ māna-saddo. Yāvatā hi sāmatthiyena mahābodhisattānaṃ carimabhave uppatti icchitabbā, tatthakena bodhisambhārasambhūtena paripuṇṇena samannāgatoti attho. Bhedoti viseso. Tameva hi tividhaṃ visesaṃ dassetuṃ – ‘‘esa hī’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭhaṅgasamannāgatassa mahābhinīhārassa siddhakālato paṭṭhāya mahābodhisatto buddhabhāvāya niyatabhāvappattatāya bodhisambhārapaṭipadaṃ paṭipajjamāno yathāvuttasāmatthiyayogena uppajjamāno nāmāti attho uppādassa ekantikattā. Pariyesantoti vicinanto. Paripakkagate ñāṇeti iminā tato pubbe ñāṇassa aparipakkatāya eva laddhāvasarāya kammapilotiyā vasena bodhisatto tathā mahāpadhānaṃ padahīti dasseti. Arahattaphalakkhaṇe uppanno nāma ‘‘uppanno hotī’’ti vattabbattā. Āgatova nāma hetusampadāya sammadeva nipphannattā.
“为了利益”:是为了成就世间和出世间的利益。“为了安乐”:这里也是同样的道理。“那个”:指那个众生世间。而那个众生世间是按什么次第证悟法的,他就按那个次第来说明,所以说了“在大菩提座”等话。“直到今日”:这里的“今日”一词,说的是教法还在住持的时期。“天与人”:这是一种举出最殊胜者的说法,为了表明“不只是这些”,才说了“乃至”等话。“即使对这些”:也是指对龙、金翅鸟等众生而言。
Hitatthāyāti lokiyalokuttarassa hitassa siddhiyā. Sukhatthāyāti etthāpi eseva nayo. Tassāti tassa sattalokassa. So panāyaṃ sattaloko yena anukkamena dhammābhisamayaṃ pāpuṇi, taṃ teneva anukkamena dassento ‘‘mahābodhimaṇḍe’’tiādimāha. Yāvajjadivasāti ettha ajja-saddena sāsanassa avaṭṭhānakālaṃ vadati. Devamanussānanti ukkaṭṭhaniddesoti dassetuṃ – ‘‘na kevala’’ntiādi vuttaṃ. Etesampīti nāgasupaṇṇādīnampi.
这个提问:通过“是什么”这个词,只显示了提问的一般性质,没有显示它的特定性质。为了说明它是特定的提问,就依据《大义释》(mahāni. 150)中出现的全部提问,以提取义理的方式一一显示出来,比如“提问也有这样的”等等。依靠它,未见之事被照亮,所以叫“照亮未见”。依靠它,已见之事被相互对照,所以叫“对照已见”。所谓对照,就是通过讨论来作出判定。依靠它,疑惑被切断,所以叫“断疑”。出于同意而提问,就是同意提问。“你们怎么想,比丘们”等等,通过提问,“你们的同意是什么”,就是问到了同意。欲说提问,就是想要说而提问。相,就是想要了知的任何一种自性。未知,就是通过任何一种智而说为未知。未见,就是通过作为见的智,像现前一样未见。未度量,就是“这么多就是它”,以作为秤的(智)未度量。未究竟,就是以作为究竟的(智)未完成智的作用。不显现,就是智的不明显状态。未显明,就是通过智未使明显。
Ayaṃ pucchāti iminā ‘‘katamo’’ti padassa sāmaññato pucchābhāvo dassito, na visesatoti tassa pucchāvisesabhāvañāpanatthaṃ mahāniddese (mahāni. 150) āgatā sabbāpi pucchā atthuddhāranayena dasseti ‘‘pucchā ca nāmesā’’tiādinā. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭhaṃ saṃsandīyati etāyāti diṭṭhasaṃsandanā. Saṃsandanañca sākacchāvasena vinicchayakaraṇaṃ. Vimatiṃ chindati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādi pucchāya ‘‘kā tumhākaṃ anumatī’’ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatāpucchāti kathetukamyatāya pucchā. Lakkhaṇanti ñātuṃ icchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvamāha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena ñāṇena paccakkhaṃ viya adiṭṭhataṃ. Atulitanti ‘‘ettakaṃ eta’’nti tulābhūtena atulitataṃ. Atīritanti tīraṇabhūtena akatañāṇakiriyāsamāpanataṃ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṃ. Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭakatabhāvaṃ.
世尊之所以被称为“如来”这个名称,是因为那些作为特征的殊胜功德在世尊身上成立。为了说明这一点,才说“以八种理由,世尊是如来”等等。因为世尊的一切名号,确实都是以殊胜功德为特征的。正如所说的:
Yehi guṇavisesehi nimittabhūtehi bhagavati ‘‘tathāgato’’ti ayaṃ samaññā pavattā, taṃdassanatthaṃ ‘‘aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato’’tiādi vuttaṃ. Guṇavisesanemittikāneva hi bhagavato sabbāni nāmāni. Yathāha –
大牟尼以功德著称,他的名号多得数不清。
以功德来安立名称,即使从成千的名字中也无妨。
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76);
这里“如来”一词中的“如是”,是以确定方式来说明譬喻的意思。因为普遍性的说明,也确实会落在具体差别上。“来”这个词,是“依行道而来”的意思,不是像“来至如实之相”等那样指智慧上的到来,也不像“大沙门已经来到摩揭陀的吉利婆阇”等那样指身体上的到来。在这里,当“如是”一词是以确定方式来说明譬喻时,由于以大悲为首,便通过大悲之门,以实例共同显示过去诸佛所来之道。基于“如”和“彼”这两个词绝对相关联,先普遍地说“如同一切世间……已来”,然后再以《大精进经》等中多处详述、为大家熟知的毗婆尸等六位正自觉者为例,说明这条行道,所以说“如同毗婆尸世尊”等等。其中,“誓愿”是指具足八支的大誓愿,这八支包括人趣成就、性别成就、因成就、见师成就、出家成就、神通成就等功德成就,以及志欲等。因为一切佛陀的誓愿身,正是通过这个誓愿而成就的。这样,通过殊胜大誓愿显示了“如来”一词的意义之后,现在为了显示波罗蜜的圆满,便说到“如同毗婆尸世尊……迦叶世尊圆满布施波罗蜜”等等。
Tathā āgatoti ettha ākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo. Sāmaññajotanāpi hi visese avatiṭṭhatīti. Paṭipadāgamanattho āgata-saddo, na ñāṇagamanattho ‘‘tathalakkhaṇaṃ āgato’’tiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.78; a. ni. aṭṭha. 1.1.170; udā. aṭṭha. 18) viya, nāpi kāyagamanattho ‘‘āgato kho mahāsamaṇo, magadhānaṃ giribbaja’’ntiādīsu (mahāva. 63) viya. Tattha yadākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo, taṃkaruṇāpadhānattā mahākaruṇāmukhena purimabuddhānaṃ āgamanappaṭipadaṃ udāharaṇavasena sāmaññato dassento yaṃ-taṃ-saddānaṃ ekantasambandhabhāvato ‘‘yathā sabbaloka…pe… āgatā’’ti sādhāraṇato vatvā puna taṃ paṭipadaṃ mahāpadhānasuttādīsu (dī. ni. 2.1 ādayo) sambahulaniddesena supākaṭānaṃ āsannānañca vipassiādīnaṃ channaṃ sammāsambuddhānaṃ vasena nidassento ‘‘yathā vipassī bhagavā’’tiādimāha. Tattha yena abhinīhārenāti manussattaliṅgasampattihetusatthudassanapabbajjāabhiññādiguṇasampattiadhikāracchandānaṃ vasena aṭṭhaṅgasamannāgatena mahāpaṇidhānena. Sabbesañhi buddhānaṃ kāyappaṇidhānaṃ imināva abhinīhārena samijjhatīti. Evaṃ mahābhinīhāravisesena ‘‘tathāgato’’ti padassa atthaṃ dassetvā idāni pāramipūraṇavasena dassetuṃ – ‘‘yathā vipassī bhagavā…pe… kassapo bhagavā dānapāramiṃ pūretvā’’tiādimāha.
在这里,为了让持诵经教的人对大菩提的修行之道生起善巧,应当了解关于波罗蜜的这段详细论述:这些波罗蜜是什么?以什么含义称为波罗蜜?它们有几种?它们的次第是什么?它们的相、味、现起、足处是什么?什么是它们的因?什么是杂染?什么是清净?什么是它们的对立面?什么是修习?什么是分类?什么是摄集?什么是成就的方法?需要多长时间才能成就?什么是功德利益?它们的结果又是什么?不过,想要了解这些的人,应当依照《长部复注》中所说的方法去了解,这里不再展示。针对前面所说的修行之道,以及如上分类的诸波罗蜜的圆满,才说“圆满了三十波罗蜜”。
Ettha ca suttantikānaṃ mahābodhippaṭipadāya kosallajananatthaṃ kā panetā pāramiyo, kenaṭṭhena pāramiyo, katividhā cetā, ko tāsaṃ kamo, kāni lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni, ko paccayo, ko saṃkileso, kiṃ vodānaṃ, ko paṭipakkho, kā paṭipatti, ko vibhāgo, ko saṅgaho, ko sampādanūpāyo, kittakena kālena sampādanaṃ, ko ānisaṃso, kiñcetāsaṃ phalanti pāramīsu ayaṃ vitthārakathā veditabbā. Sā panesā icchantena dīghāgamaṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.7) vuttanayeneva veditabbā, na idha dassitā. Yathāvuttāya paṭipadāya yathāvuttavibhāgānaṃ pāramīnaṃ pūritabhāvaṃ sandhāyāha – ‘‘samatiṃsa pāramiyo pūretvā’’ti.
虽然大布施本身就属于布施波罗蜜,但为了显示布施的差别特征和极为难行的特点,所以把大布施单独提出来说。也正是因此,在肢体布施中,又把布施眼睛从布施肢体中单独提出来说;虽然布施的性质是共通的,还是把布施妻儿与布施财富、王位分开来说。与称为“往还义务”的前分行道一起,成就神通与等至,这叫前行预备。在布施等修行中成就更殊胜的修行,这叫前行所行;或者被《所行藏》所收录的,也叫前行所行。有些人说:誓愿是前行预备,布施等具体修行,或者以远离身体而修的独住行,是前行所行。为了阐明布施等和少欲等功德,以及轮回与涅槃中的过患和利益,为了让众生安立于、成熟于三种菩提而进行的说法,就是法施。对亲属所做的利益行为,就是亲属利益行。这同样是基于悲悯而行的。用“等”字,包含了世间利益行等。以业自作主宰的智慧为基础,通过对无过失的职业、各种技艺、学问领域的熟悉,通过对蕴、处等法的熟悉,以及通过对三共相的审察而展开的智慧运作,就是智慧行。不过,这在本质上就是慧波罗蜜,为了显示智慧资粮而单独提出来说。“究竟”就是边际,“最上”就是极致的意思。与“修习四念处”等相连。其中,“修习”就是使生起,“增长”就是使扩大。通过举出四念处等,说明把到来的行道推到了顶点。或者应当看到,四念处等就是与观智相应的法。在这里应当知道:以“由何种誓愿”等语句,显示到来行道的开端;以“布施波罗蜜”等语句,显示中间部分;以“四念处”等语句,显示结尾。
Satipi mahāpariccāgānaṃ dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca mahāpariccāgehi visuṃ gahaṇaṃ. Tatoyeva ca aṅgapariccāgato visuṃ nayanapariccāgaggahaṇaṃ, pariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaṇañca kataṃ. Gatapaccāgatikavattasaṅkhātāya pubbabhāgappaṭipadāya saddhiṃ abhiññāsamāpattinipphādanaṃ pubbayogo. Dānādīsuyeva sātisayappaṭipattinipphādanaṃ pubbacariyā, yā vā cariyāpiṭakasaṅgahitā. ‘‘Abhinīhāro pubbayogo, dānādippaṭipatti vā kāyavivekavasena ekacariyā vā pubbacariyā’’ti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca saṃsāranibbānesu ādīnavānisaṃsānañca vibhāvanavasena sattānaṃ bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattā kathā dhammakkhānaṃ. Ñātīnaṃ atthacariyā ñātatthacariyā. Sāpi karuṇāyanavaseneva. Ādi-saddena lokatthacariyādayo saṅgaṇhāti. Kammassakatañāṇavasena anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena khandhāyatanādiparicayavasena lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro buddhicariyā. Sā pana atthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāradassanatthaṃ visuṃ gahaṇaṃ. Koṭīti pariyanto, ukkaṃsoti attho. Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvāti sambandho. Tattha bhāvetvāti uppādetvā. Brūhetvāti vaḍḍhetvā. Satipaṭṭhānādiggahaṇena āgamanappaṭipadaṃ matthakaṃ pāpetvā dasseti. Vipassanāsahagatā eva vā satipaṭṭhānādayo daṭṭhabbā. Ettha ca ‘‘yena abhinīhārenā’’tiādinā āgamanappaṭipadāya ādiṃ dasseti, ‘‘dānapārami’’ntiādinā majjhaṃ, ‘‘cattāro satipaṭṭhāne’’tiādinā pariyosānanti veditabbaṃ.
“正生者”是指刚出生、刚出母胎。因为大士刚出胎时,诸梵天先用金网接住他;四大天王又从梵天手中接过,用黑羚羊皮垫承接;人们再从天王手中接过,用细布垫承接;之后他从人们手中脱出,站立在大地上。“如所说”等语,是引用《大本行经》开示中的原话。“白伞盖”指天界的白伞盖。“在被持举时”指正被举着的时候。这里应当知道,仅凭“伞盖”一词,就已经涵盖了剑等五种标帜物。因为当时剑、拂尘、孔雀尾扇、头冠、布条、头巾等,都与伞盖一同出现。而且当时只显现伞盖等物,并不见持伞盖等物的人。“一切方”指十方。这遍观十方,并不是在走完七步之后才发生的。大士从人们手中脱出后,先望向东方,那里的天与人正以香、花等供养他,并说:“大人啊,在这里连能与你相比的人都没有,何况超过你的呢?”就这样,他依次观察了四方、四隅、下方和上方,遍观一切方所,到处都找不到与自己相等的人,便说“这是北方”,然后以七步的步幅朝北方走去。“无畏”即殊胜。“最上”是一切中的第一。“最胜”与“最上”是同一个意思的异名。他宣说“这是最后一生,如今不再有后有”——即在此身中应当证得的阿罗汉果。接着,他以“因为”等文句,把前面简略说过的“作为众多殊胜证悟的前兆”这一含义详细开示出来。其中,“于此”是指——
Sampatijātoti muhuttajāto nikkhantamatto. Nikkhantamattañhi mahāsattaṃ paṭhamaṃ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsu, tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggaṇhiṃsu, manussānaṃ hatthato muccitvā pathaviyaṃ patiṭṭhito. Yathāhātiādinā mahāpadānadesanāya vuttavacanaṃ nidasseti. Setamhi chatteti dibbasetacchatte. Anudhāriyamāneti dhāriyamāne. Ettha ca chattaggahaṇeneva khaggādīni pañca kakudhabhaṇḍāni vuttānevāti daṭṭhabbaṃ. Khaggatālavaṇṭamorahatthakavālabījaniuṇhīsapaṭṭāpi hi chattena saha tadā upaṭṭhitā ahesuṃ. Chattādīniyeva ca tadā paññāyiṃsu, na chattādiggāhakā. Sabbā ca disāti dasa disā, nayidaṃ sabbadisāvilokanaṃ sattapadavītihāruttarakālaṃ. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā puratthimaṃ disaṃ olokesi, tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā, ‘‘mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā catasso anudisā heṭṭhā uparīti sabbā disā anuviloketvā sabbattha attanā sadisaṃ adisvā ‘‘ayaṃ uttarā disā’’ti sattapadavītihārena agamāsi. Āsabhinti uttamaṃ. Aggoti sabbapaṭhamo. Jeṭṭhoti seṭṭhoti ca tasseva vevacanaṃ. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti imasmiṃ attabhāve pattabbaṃ arahattaṃ byākāsi. ‘‘Anekesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvenā’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ ‘‘yañhī’’tiādinā vitthārato dasseti. Tattha etthāti –
有着许多枝骨和一千个轮圈的伞盖,
天神们在空中举着伞盖。
黄金柄的拂尘来回飘拂,
看不见那些拿拂尘和伞盖的人了。
‘‘Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṃ, Chattaṃ marū dhārayumantalikkhe; Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā, Na dissare cāmarachattagāhakā’’ti. (su. ni. 693) –
在这首偈颂里,世尊说“获得一切知无碍智”,意思是一切知智本身因为在一切处都能无碍运行,所以叫无碍智。同样,这位世尊也是沿着这条路走过来的……(略)……以这些作为前兆,就是要说明:这些依种姓、依法性而生的殊胜功德,是一切菩萨共有的。因为它们都是波罗蜜功德所流出的。
Imissā gāthāya. Sabbaññutaññāṇameva sabbattha appaṭihatacāratāya anāvaraṇañāṇanti āha – ‘‘sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassā’’ti. Tathā ayaṃ bhagavāpi gato…pe… pubbanimittabhāvenāti etena abhijātiyaṃ dhammatāvasena uppajjanakavisesā sabbabodhisattānaṃ sādhāraṇāti dasseti. Pāramitānissandā hi teti.
Vikkamī 的意思是“他去了”。“Marū”指天人们。“Samā”是因为观察时平等,所以显得平等、相似。因为这位大丈夫无论看向哪一方,其余各方也同样如此,他在观察时任何地方都没有障碍。或者,“Samā”的意思是适合观察。因为那时菩萨眼中,各方并不会出现丑陋、可怖、不平整的样子,所以没有不适合观察的情形。
Vikkamīti agamāsi. Marūti devā. Samāti vilokanasamatāya samā sadisiyo. Mahāpuriso hi yathā ekaṃ disaṃ vilokesi, evaṃ sesadisāpi, na katthaci vilokane vibandho tassa ahosīti. Samāti vā viloketuṃ yuttāti attho. Na hi tadā bodhisattassa virūpabībhacchavisamarūpāni viloketuṃ ayuttāni disāsu upaṭṭhahantīti.
用“去”这个音,从身体行走的意义上解释了“如来”这个词之后,现在为了显示从智慧行走的意义上他也是“如来”,就说了“或者”等话。其中,“出离”是指以无贪为主的善心生起。因为在这里,善法就是“出离”,并不是指出家等事。也有人说是“以初禅”为出离。“断除”就是已经断除。“已去”是指已经证得、已经踏上更上层的殊胜之道。或者说,“断除”是断除的原因,或者以断除为特征,因为“断除”这个词在这里含有原因和特征两层意思。也就是说,这里说的“去”——即通达或修行——是以断除爱欲等为原因,也是以断除爱欲等为特征。同样的解释方法也适用于“破已”等处。“以无嗔”就是以慈心。“以光明想”就是通过让光明显现并作意,使光明想现前。“以无散乱”就是以定。“以法决定”就是按照真实情况来决断善法等。也有人说是“以有因有缘的名色决定”。这样,通过断除爱欲等盖,并以“在世中断除贪欲”等(《分别论》508)所说的初禅前行道,显示了世尊的如来性之后,现在为了连同方法一起,用八等至和十八大观来显示它,于是开始说“以智”等。因为,去除了成为名色遍取与度疑之障碍的痴之后,对于安住在知遍知的人来说,无常想等就能成就;同样,以喜乐为相于禅等正受中,由此消除那里的不乐,从而证得禅等,这就是正受与观的方便,也就是去除不乐、破除无明等方法。而逆序的解说,应当理解为是为了显示具盖自性的无明也被摄于下诸盖中。由于正受安住和进入的障碍,诸盖就像门扉一样,所以说“打开盖的门扉”。
‘‘Evaṃ tathā gato’’ti kāyagamanaṭṭhena gatasaddena tathāgatasaddaṃ niddisitvā idāni ñāṇagamanaṭṭhena taṃ dassetuṃ – ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tattha nekkhammenāti alobhappadhānena kusalacittuppādena. Kusalā hi dhammā idha nekkhammaṃ, na pabbajjādayo. ‘‘Paṭhamajjhānenā’’ti ca vadanti. Pahāyāti pajahitvā. Gato adhigato, paṭipanno uttarivisesanti attho. Pahāyāti vā pahānahetu, pahānalakkhaṇaṃ vā. Hetulakkhaṇattho hi ayaṃ pahāyasaddo. Kāmacchandādippahānahetukañhi ‘‘gato’’ti ettha vuttaṃ gamanaṃ avabodho, paṭipatti eva vā kāmacchandādippahānena ca lakkhīyati. Esa nayo padāletvātiādīsupi. Abyāpādenāti mettāya. Ālokasaññāyāti vibhūtaṃ katvā manasikaraṇena upaṭṭhitaālokasañjānanena. Avikkhepenāti samādhinā. Dhammavavatthānenāti kusalādidhammānaṃ yāthāvanicchayena. ‘‘Sappaccayanāmarūpavavatthānenā’’tipi vadanti. Evaṃ kāmacchandādinīvaraṇappahānena ‘‘abhijjhaṃ loke pahāyā’’tiādinā (vibha. 508) vuttāya paṭhamajjhānassa pubbabhāgappaṭipadāya bhagavato tathāgatabhāvaṃ dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhahi samāpattīhi aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi taṃ dassetuṃ – ‘‘ñāṇenā’’tiādimāha. Nāmarūpapariggahakaṅkhāvitaraṇānañhi vibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraṇena ñātapariññāyaṃ ṭhitassa aniccasaññādayo sijjhanti, tathā jhānasamāpattīsu abhiratinimittena pāmojjena tattha anabhiratiyā vinoditāya jhānādīnaṃ samadhigamoti samāpattivipassanānaṃ arativinodanaavijjāpadālanādiupāyo, uppaṭipāṭiniddeso pana nīvaraṇasabhāvāya avijjāya heṭṭhā nīvaraṇesupi saṅgahadassanatthanti daṭṭhabbo. Samāpattivihārappavesavibandhanena nīvaraṇāni kavāṭasadisānīti āha – ‘‘nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā’’ti.
夜间寻思、伺察之后,白天从事工作,这句话里所说的“寻与伺”就是指像烟一样弥漫升腾,所以注释说“寻伺之烟”。虽然苦只在初禅的近行定阶段就被断除,乐只在第四禅的近行定阶段就被断除,但这里是就最彻底的断除来说的,所以说“以第四禅断除苦与乐”。“色想”是以“想”为代表,实际指的是色界禅那以及以它们为所缘的想。因为色界禅那在“有色者见色”等说法中,省略了后面的词,也被称为“色”;而它的所缘——遍处的色,在“在外见诸色,有美有丑”等说法中,省略了前面的词,也被称为“色”。所以这里说的“色想”,就是在色和色界禅那中,与它们相应的想。这样以“想”为代表,实际说的是色界禅那。“色的想”就是色想,意思是“色的名称”。应当知道,这是对地遍等种种所缘之心的代称。“有对想”:眼等感官和色等所缘,通过接触、碰撞,在感官与对象相遇时生起的、与双五识相应的想,就是有对想。“种种想”:在种种不同境界中转起的想,或者种种不同的想就叫种种想。这是八种欲界善想、十二种不善想、十一种欲界善异熟想、两种不善异熟想、十一种欲界唯作想的代称,也就是这四十四种想的名称。因为这些想在色想等差别多样、自性各异的境界中转起,又因为它们是种种不同的、自性各异的、彼此不相似的,所以称为“种种想”。
‘‘Rattiṃ vitakketvā vicāretvā divā kammante payojetī’’ti (ma. ni. 1.251) vuttaṭṭhāne vitakkavicārā dhūmāyanā adhippetāti āha – ‘‘vitakkavicāradhūma’’nti. Kiñcāpi paṭhamajjhānūpacāreyeva dukkhaṃ, catutthajjhānopacāreyeva ca sukhaṃ pahīyati, atisayappahānaṃ pana sandhāyāha – ‘‘catutthajjhānena sukhadukkhaṃ pahāyā’’ti. Rūpasaññāti saññāsīsena rūpāvacarajjhānāni ceva tadārammaṇāni ca vuttāni. Rūpāvacarajjhānampi hi ‘‘rūpa’’nti vuccati uttarapadalopena ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.248; 3.312; dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209). Tassa ārammaṇampi kasiṇarūpaṃ ‘‘rūpa’’nti vuccati purimapadalopena ‘‘bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī’’tiādīsu (dī. ni. 2.173-174; ma. ni. 2.249; dha. sa. 244-245). Tasmā idha rūpe rūpajjhāne taṃsahagatasaññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena rūpāvacarajjhānāni vuttāni. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññaṃ, rūpassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ. Paṭighasaññāti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena paṭihananena visayivisayasamodhāne samuppannā dvipañcaviññāṇasahagatā saññā paṭighasaññā. Nānattasaññāyoti nānatte gocare pavattā saññā, nānattā vā saññā nānattasaññā, aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā, dvādasa akusalasaññā, ekādasa kāmāvacarakusalavipākasaññā, dve akusalavipākasaññā, ekādasa kāmāvacarakiriyasaññāti etāsaṃ catucattālīsasaññānametaṃ adhivacanaṃ. Etā hi yasmā rūpasaññādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti, yasmā ca nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ asadisā, tasmā ‘‘nānattasaññā’’ti vuccanti.
对无常的随观,也就是“无常、无常”地观察,叫作无常随观;这是把握了三地诸法的无常性而生起的随观的名称。“常想”,是指在有为法上生起“是常、是永恒”的错误想。应当知道,这里是以想为代表,同时也把邪见和心识一并包含在内,后面各项也都是同样的道理。“厌离随观”,是指对诸行以厌离的方式生起的随观。“喜”,是指带有喜乐的渴爱。“离欲随观”,是指对诸行以离欲的方式生起的随观。“灭随观”,是指对诸行的灭尽的随观;或者这样随观:“那些诸行只是灭去,未来不会以集起的方式再生起”,这就是灭随观。因此说:“以灭随观,令其灭,而不令其集起。”因为这已经是达到强力的欲解脱。以舍遣的方式生起的随观,是舍遣随观,因为这已经是审察之后而安住。“执取”,是指依于常等而执取。依于相续、聚集、作用和所缘而执取为一,是密集想。“积集”,是造作。“变异”,是转到别的状态而变化。“坚实想”,是执取为坚固。“相”,是指依于聚集、相续等的密集,以及依作用的划分,而执取诸行为有形体。“愿求”,是指贪等希求;从意义上说,其实就是依于渴爱而对诸行生起喜乐。“倾向”,是指我见。
Aniccassa, aniccanti vā anupassanā aniccānupassanā, tebhūmakadhammānaṃ aniccataṃ gahetvā pavattāya anupassanāyetaṃ nāmaṃ. Niccasaññanti saṅkhatadhamme ‘‘niccā sassatā’’ti pavattaṃ micchāsaññaṃ. Saññāsīsena diṭṭhicittānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo ito paresupi. Nibbidānupassanāyāti saṅkhāresu nibbijjanākārena pavattāya anupassanāya. Nandinti sappītikataṇhaṃ. Virāgānupassanāyāti saṅkhāresu virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Nirodhānupassanāyāti saṅkhārānaṃ nirodhassa anupassanāya. ‘‘Te saṅkhārā nirujjhantiyeva, āyatiṃ samudayavasena na uppajjantī’’ti evaṃ vā anupassanā nirodhānupassanā. Tenevāha – ‘‘nirodhānupassanāya nirodheti, no samudetī’’ti. Muccitukamyatā hi ayaṃ balappattāti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā. Paṭisaṅkhā santiṭṭhanā hi ayaṃ. Ādānanti niccādivasena gahaṇaṃ. Santatisamūhakiccārammaṇānaṃ vasena ekattaggahaṇaṃ ghanasaññā. Āyūhanaṃ abhisaṅkharaṇaṃ. Avatthāvisesāpatti vipariṇāmo. Dhuvasaññanti thirabhāvaggahaṇaṃ. Nimittanti samūhādighanavasena sakiccaparicchedatāya ca saṅkhārānaṃ saviggahaggahaṇaṃ. Paṇidhinti rāgādipaṇidhiṃ. Sā panatthato taṇhāvasena saṅkhāresu nanditā. Abhinivesanti attānudiṭṭhiṃ.
以无常、苦等来观照一切法,这是增上慧法观。“执取坚实”是指把不坚实的执为坚实,也就是颠倒执取。“世间是由自在天等所造而生的”——这种执著是痴的执著。不过有些人说:“以‘我在过去世是否存在’等想法生起的疑惑,就是痴的执著。”在诸行中执取为窟宅、庇护,是阿赖耶的执著。依据“乐于阿赖耶、喜于阿赖耶”这句话,阿赖耶就是渴爱;正是这渴爱,以执取的方式在眼等和色等中活动,所以有些人说这是阿赖耶的执著。“这样的诸行被舍断”——这样生起的智是审察随观。由于从轮回中离去,所以是离轮回,即涅槃。在那里,以称为所缘的随观而活动,是离轮回随观,即种姓智。“结合执著”,是指以结合的方式在诸行中执著。“见一处”,是指与见俱生同处及断除同处。“粗者”,是就上道所断的烦恼而说;否则,见所断者相对第二道所断亦属粗。“与细俱”,是指已证得细微,这是就下道所断的烦恼而说。“一切烦恼”,是指残余的一切烦恼,因为即使此前由初道等所断除的烦恼,也不会再被断除。
Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraṇaṃ adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesanti asāre sāraggahaṇavipallāsaṃ. Issarakuttādivasena loko samuppannoti abhiniveso sammohābhiniveso. Keci pana ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhānantiādinā pavattasaṃsayāpatti sammohābhiniveso’’ti vadanti. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṃ ālayābhiniveso. ‘‘Ālayaratā ālayasammuditā’’ti (dī. ni. 2.64; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7) vacanato ālayo taṇhā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivesavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. ‘‘Evaṃvidhā saṅkhārā paṭinissajjīyantī’’ti pavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanā. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭaṃ, nibbānaṃ. Tattha ārammaṇakaraṇasaṅkhātena anupassanena pavattiyā vivaṭṭānupassanā, gotrabhū. Saṃyogābhinivesanti saṃyujjanavasena saṅkhāresu abhinivisanaṃ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhe kilese apekkhitvā vuttaṃ, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṃ heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā vuttaṃ. Sabbakileseti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi paṭhamādimaggehipi pahīnā kilesā puna pahīyantīti.
坚硬性就是坚硬的状态。流溢就是流动的状态。就像世间的风,或者风箱鼓动那样,使某个色聚膨胀,或者变得僵硬,这就是支持。即使存在着其他色聚,当一聚与另一聚相触时,此聚与彼聚仍然各自分离;色的边际就是虚空:凡是某一聚被另一聚所区隔,它就不与彼聚接触;否则,由于诸大种遍满一切,就无法形成区隔。在某一色聚中,诸大种之间的区隔,就是它们与其他大种不相触的性质,这就是不触相。因此,世尊在说明虚空界时(《法集论》637)说:不被四大种所触。
Kakkhaḷattaṃ kathinabhāvo. Paggharaṇaṃ dravabhāvo. Lokiyavāyunā bhastāya viya yena taṃtaṃkalāpassa uddhumāyanaṃ, thaddhabhāvo vā, taṃ vitthambhanaṃ. Vijjamānepi kalāpantarabhūtānaṃ kalāpantarabhūtehi phuṭṭhabhāve taṃtaṃbhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesaṃ yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā bhūtānaṃ paricchedabhāvo na siyā byāpitabhāvāpattito. Yasmiṃ kalāpe bhūtānaṃ paricchedo, tehi asamphuṭṭhabhāvo asamphuṭṭhalakkhaṇaṃ. Tenāha – bhagavā ākāsadhātuniddese (dha. sa. 637) ‘‘asamphuṭṭho catūhi mahābhūtehī’’ti.
当互相违逆的缘聚集时,不同类法的生起就是“变坏”。因为思是主导,所以对行蕴的诸法,是依思而说“诸行的造作相”。正如在《分别论·经分别》的行蕴分别(第92节)中,以“眼触所生的思”等,正是以思来分别说明的。而思确实以造作为相。如所说:“其中,什么是福行?就是欲界的善思”等等。“遍满”就是具有广布性。“由不信”就是以不信为因。这里的处格表示原因。“由懈怠”等也是如此。“中舍”是在远离沉没与掉举的增上心转起时,因于策励、折伏、策悦中无所作,是“审察”,因为它已断除偏于一边。“寂止相”就是身心和热恼止息的相。
Virodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppanaṃ. Cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhadhammānaṃ cetanāvasenetaṃ vuttaṃ – ‘‘saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇalakkhaṇa’’nti. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha. 92) ‘‘cakkhusamphassajā cetanā’’tiādinā cetanāva vibhattā. Abhisaṅkharalakkhaṇā ca cetanā. Yathāha – ‘‘tattha katamo puññābhisaṅkhāro, kusalā cetanā kāmāvacarā’’tiādi. Pharaṇaṃ savipphārikatā. Assaddhiyeti assaddhiyahetu. Nimittatthe bhummaṃ. Esa nayo kosajjetiādīsu. Vūpasamalakkhaṇanti kāyacittapariḷāhūpasamalakkhaṇaṃ. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahaṃsanesu abyāvaṭatāya ajjhupekkhanaṃ paṭisaṅkhānaṃ pakkhapātupacchedato.
正语因为与妄语等——那些有欺诳等作用、粗恶而无所执取的法——相对立,所以它的自性就是能执取;又因为它柔软,能执持相应法以及因正语而为善说之听者的人,因此正语具有“摄持”的特征。名为正业的离,也应看作具有“发动”的特征,因为身表业令某种应作之事生起,自身也在发动、造作;或者说,它能提振、发起相应法,就像身表业举起重担一样。在有情活着时,或相应法命根流转时,或正命本身的清净洁白。这里说“行”,是指思,所以说“行的特征是思”。朝向是面向所缘的状态。处是生起。因为依处而言,称为āya的诸心与心所生起。渴爱的因相是轮回的生起之因,而道的则是能令至涅槃,这是它们的区别。
Musāvādādīnaṃ visaṃvādanādikiccatāya lūkhānaṃ apariggāhakānaṃ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā, siniddhabhāvato sampayuttadhamme sammāvācāpaccayasubhāsitānaṃ sotārañca puggalaṃ pariggaṇhātīti sā pariggahalakkhaṇā. Kāyikakiriyā kiñci kattabbaṃ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṃ ghaṭanaṃ hotīti sammākammantasaṅkhātā viratīpi samuṭṭhānalakkhaṇā daṭṭhabbā, sampayuttadhammānaṃ vā ukkhipanaṃ samuṭṭhāpanaṃ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṃ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṃ vā jīvitindriyapavattiyā, ājīvasseva vā suddhi vodānaṃ. ‘‘Saṅkhārā’’ti idha cetanā adhippetāti vuttaṃ – ‘‘saṅkhārānaṃ cetanālakkhaṇa’’nti. Namanaṃ ārammaṇābhimukhabhāvo. Āyatanaṃ pavattanaṃ. Āyatanavasena hi āyasaṅkhātānaṃ cittacetasikānaṃ pavatti. Taṇhāya hetulakkhaṇanti vaṭṭassa janakahetubhāvo, maggassa pana nibbānasampāpakattanti ayametesaṃ viseso.
如实相就是不颠倒的自性。一味就是彼此不超越、不增不减的状态。止和观两者就是双运。也有人说是信与慧、策励与安住。尽就是道灭尽烦恼。因为最终不再生起,所以不生是果。轻安是烦恼的止息。欲的就是想要去做的欲。根本相就是住立的状态。等起相就是由于能令相应法获得所缘,所以成为它们生起的因。等合就是由于所缘等和合而应被执取的行相,这称为集合。或者,相应法依此平等地、一同地安立,所以叫等合,就是触。等集就是它们在这里聚集、会合。如果没有受就不能转起的相应法,就好像以领受为相而汇入一样,所以这样说。就像椽子汇集于屋顶,在相应法中居于首位,这就是主相。彼更上就是指比那些相应法更上、更殊胜。因为善法以慧为最上。解脱的就是指果。因为那果在戒等功德的精髓中,具有最殊胜的本质,所以是精髓。应当知道,这些相的分别,是依六界、五禅支等,随顺各各经文,并按照古注疏中所传的理则而作的。因此,前面已说的某些法,为了开显另一种理趣而再次被指出。正是因此,依据“以欲为根的善法,以作意为等起,以触为等合,以受为等集”“善法以慧为最上”“这梵行以解脱为精髓”“贤友,梵行汇入涅槃,以涅槃为究竟”等经文,而说欲的根本相等等。
Tathalakkhaṇaṃ aviparītasabhāvo. Ekaraso aññamaññanātivattanaṃ anūnādhikabhāvo. Yuganaddhā samathavipassanāva. ‘‘Saddhāpaññā paggahāvikkhepā’’tipi vadanti. Khayoti kilesakkhayo maggo. Anuppādapariyosānatāya anuppādo phalaṃ. Passaddhi kilesavūpasamo. Chandassāti kattukāmatāchandassa. Mūlalakkhaṇaṃ patiṭṭhābhāvo. Samuṭṭhānalakkhaṇaṃ ārammaṇappaṭipādakatāya sampayuttadhammānaṃ uppattihetutā. Samodhānaṃ visayādisannipātena gahetabbākāro, yā saṅgatīti vuccati. Samaṃ, saha odahanti anena sampayuttadhammāti vā samodhānaṃ, phasso. Samosaranti sannipatanti etthāti samosaraṇaṃ. Vedanāya vinā appavattamānā sampayuttadhammā vedanānubhavananimittaṃ samosaṭā viya hontīti evaṃ vuttaṃ. Gopānasīnaṃ kūṭaṃ viya sampayuttānaṃ pāmokkhabhāvo pamukhalakkhaṇaṃ. Tato, tesaṃ vā sampayuttadhammānaṃ uttari padhānanti tatuttari. Paññuttarā hi kusalā dhammā. Vimuttiyāti phalassa. Tañhi sīlādiguṇasārassa paramukkaṃsabhāvena sāraṃ. Ayañca lakkhaṇavibhāgo chadhātupañcajhānaṅgādivasena taṃtaṃsuttapadānusārena porāṇaṭṭhakathāyaṃ āgatanayena ca katoti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi pubbe vuttopi koci dhammo pariyāyantarappakāsanatthaṃ puna dassito, tato eva ca ‘‘chandamūlakā kusalā dhammā manasikārasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanāsamosaraṇā’’ti, ‘‘paññuttarā kusalā dhammā’’ti, ‘‘vimuttisāramidaṃ brahmacariya’’nti, ‘‘nibbānogadhañhi, āvuso, brahmacariyaṃ nibbānapariyosāna’’nti (saṃ. ni. 5.512) ca suttapadānaṃ vasena ‘‘chandassa mūlalakkhaṇa’’ntiādi vuttaṃ.
四圣谛之所以被称为“如法”,是因为它们的自性不颠倒。它们被称为“是如”,是因为具有那样的自性;被称为“非不如”,是因为没有虚妄的自性;被称为“不异”,是因为没有别的行相。
“由生为缘所生、所集起”的意思是:以生为缘而生成之后,它便随顺自己的缘,一层一层向上而来,持续不断地生起,这就是它的含义。
或者也可以这样理解:“所生之义”和“所集起之义”合在一起,就是“所生所集起之义”。老死不会不从生而来,也不会离开生而从别的地方来,所以说是“由生为缘所生之义”;而它正是从生而集起,所以说是“由生为缘所集起义”。意思是:无论什么样的生,以什么样的方式作为缘,它就随顺于那个缘而显现。
在“无明缘诸行”这一句里也是这样:并不是无明不是诸行的缘,也不是离开无明诸行还能生起。无论什么样的无明,对于什么样的诸行,以什么样的方式作为缘,这就是“无明缘诸行之义”,也就是作为缘的状态。
Tathadhammānāma cattāri ariyasaccāni aviparītasabhāvattā. Tathāni taṃsabhāvattā, avitathāni amusāsabhāvattā, anaññathāni aññākārarahitattā. Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayā sambhūtaṃ hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa uddhaṃ uddhaṃ āgatabhāvo, anupavattatthoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho, na jātito jarāmaraṇaṃ na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hotīti jātipaccayasambhūtaṭṭho, itthañca jātito samudāgacchatīti jātipaccayasamudāgataṭṭho. Yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpaṃ pātubhāvoti attho. Avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭhoti etthāpi na avijjā saṅkhārānaṃ paccayo na hoti, na ca avijjaṃ vinā saṅkhārā uppajjanti. Yā yā avijjā yesaṃ yesaṃ saṅkhārānaṃ yathā yathā paccayo hoti, ayaṃ avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho, paccayabhāvoti attho.
世尊了知它、看见它,这就是二者的关联。“由彼”指的是由世尊。应当把“彼正被分别”和前面连接起来理解。“彼”就是色处。“可爱、不可爱等”——用“等”这个字把中舍的也包括进来,同样也包括过去、未来、现在、有限、内、外、两者等种种区分。依“可得之词”来说:根据“色处是所见,声处是所闻,香处、味处、触处是所觉,一切色是意所知”这段话,在色所缘当中,“所见”这个词和“所知”这个词都是可以成立的。“以众多名称”是指“色所缘、可爱、不可爱、中舍、有限、过去、未来、现在、内、外、所见、所知、色、色处、色界、色光、有见、有对、青、黄”等如此种种众多名称。“或者以十三转”是指就色品中所述的十三种详释之转而说。“以五十二门”是指每一转中,依四种四种安立门之方式,以五十二门。“正是如此”是指由于如实显示、由于不可逆转的教说,所以正是如此。“我知、我证知”是指在现在时和过去时中显示智的生起,由此应见未来时智的生起也已说。“已知”一词应理解为不触及时间差别的,如“所见、所闻、所觉”等中那样。“不现前”是指不以我、我所的方式而现前。诸色所缘等法,以何自性、以何种类,他如实见、知、行,因此名为如来——应如此理解此词的成立。然而有些人解释说:“依名词论,或者以 pisodara 等的省略,去掉 dassī 一词,再加上 āgata 一词,而成 tathāgato。”
Bhagavā taṃ jānāti passatīti sambandho. Tenāti bhagavatā. Taṃ vibhajjamānanti yojetabbaṃ. Tanti rūpāyatanaṃ. Iṭṭhāniṭṭhādīti ādi-saddena majjhattaṃ saṅgaṇhāti, tathā atītānāgatapaccuppannaparittaajjhattabahiddhātadubhayādibhedaṃ. Labbhamānakapadavasenāti ‘‘rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ, saddāyatanaṃ sutaṃ, gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ mutaṃ, sabbaṃ rūpaṃ manasā viññāta’’nti (dha. sa. 966) vacanato diṭṭhapadañca viññātapadañca rūpārammaṇe labbhati. Anekehi nāmehīti ‘‘rūpārammaṇaṃ iṭṭhaṃ aniṭṭhaṃ majjhattaṃ parittaṃ atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ ajjhattaṃ bahiddhā diṭṭhaṃ viññātaṃ rūpaṃ rūpāyatanaṃ rūpadhātu vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītaka’’nti evamādīhi anekehi nāmehi. Terasahi vārehīti rūpakaṇḍe āgate terasa niddesavāre sandhāyāha. Dvepaññāsāya nayehīti ekekasmiṃ vāre catunnaṃ catunnaṃ vavatthāpananayānaṃ vasena dvipaññāsāya nayehi. Tathamevāti aviparītadassitāya appaṭivattiyadesanatāya ca tathameva hoti. Jānāmi abbhaññāsinti vattamānātītakālesu ñāṇappavattidassanena anāgatepi ñāṇappavatti vuttāyevāti daṭṭhabbā. Vidita-saddo anāmaṭṭhakālaviseso veditabbo ‘‘diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (dī. ni. 3.188; ma. ni. 1.7-8; saṃ. ni. 3.208; a. ni. 4.23) viya. Na upaṭṭhāsīti attattaniyavasena na upagañchi . Yathā rūpārammaṇādayo dhammā yaṃsabhāvā yaṃpakārā ca, tathā ne passati jānāti gacchatīti tathāgatoti evaṃ padasambhavo veditabbo. Keci pana ‘‘niruttinayena pisodarādipakkhepena vā dassīsaddassa lopaṃ, āgata-saddassa cāgamaṃ katvā tathāgato’’ti vaṇṇenti.
“在某夜”就是指在某个夜晚。这里用的是与“极相合”相应的业格。“三魔”是指烦恼魔、行作魔和天子魔这三种魔。“无可呵责”是因为没有过失,所以无可呵责。“无减”是因为没有什么需要添加,所以无减。“无增”是因为没有什么需要去除,所以无增。“一切行相圆满”是指义理、文句等方面都成就,一切行相都圆满。“非异”是用遮遣的方式成立前面所说的“即如是”这个意思。由此说明:为了什么目的而说?因为那个目的已经成就,所以正如世尊所说,确实就是“如是”,也就是不颠倒的解说。“说义”这个词,是通过如实而说,所以是“如来”——这是依照词源学,把“嘎”字转成“他”字来说的。“彼有如是去”就是如来。而“去”指的是身或语的转起,这就是它的意思。当说“如是”的时候,因为“所”“彼”等字有不分离的关系,“如”的意思就已经显现出来了。为了显示身业和语业互相随顺,在想说的时候,身随语、语随身,呈现为联结的状态,所以说“世尊的……”等等。在这个意思中,依“如是说”所以是如来,这个意思也成立。不过那个意思前面已经用另一种方式显示过了,所以说“如此,依行如是故为如来”。
Yaṃ rattinti yassaṃ rattiyaṃ. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Tiṇṇaṃ mārānanti kilesābhisaṅkhāradevaputtasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ mārānaṃ. Anupavajjanti niddosatāya na upavajjaṃ. Anūnanti pakkhipitabbābhāvena na ūnaṃ. Anadhikanti apanetabbābhāvena na adhikaṃ. Sabbākāraparipuṇṇanti atthabyañjanādisampattiyā sabbākārena paripuṇṇaṃ. No aññathāti ‘‘tathevā’’ti vuttamevatthaṃ byatirekena sampādeti. Tena yadatthaṃ bhāsitaṃ, tadatthanipphādanato yathā bhāsitaṃ bhagavatā, tathevāti aviparītadesanataṃ dasseti. Gadatthoti etena tathaṃ gadatīti tathāgatoti da-kārassa ta-kāraṃ katvā niruttinayena vuttanti dasseti. Tathā gatamassāti tathāgato. Gatanti ca kāyassa vācāya vā pavattīti attho. Tathāti ca vutte yaṃ-taṃ-saddānaṃ abyabhicāritasambandhatāya yathāti ayamattho upaṭṭhitoyeva hoti. Kāyavācākiriyānañca aññamaññānulomena vacanicchāyaṃ kāyassa vācā, vācāya ca kāyo sambandhabhāvena upatiṭṭhatīti imamatthaṃ dassento āha – ‘‘bhagavato hī’’tiādi. Imasmiṃ pana atthe tathāvāditāya tathāgatoti ayampi attho siddho hoti. So pana pubbe pakārantarena dassitoti āha – ‘‘evaṃ tathākāritāya tathāgato’’ti.
“横向有无量世界界域”,这句话否定了某些人所说的“就像横向一样,上方和下方也有世界界域”。这只是说法上的善巧,即说法善巧之时,就像“福德所成、布施所成”等说法一样。当虚词出现在表义词旁边时,它以阐明该词含义的方式发挥作用,所以“去”这个词本身就表达了“已了知”和“过去”的意思,因此说“去,即已了知、过去”。或者,从发愿开始直到正觉,在这期间,因为在大菩提乘的修行中不存在退失之处和杂染退转,所以如同誓愿那样,随顺发愿而行,因此是如来。或者,因为有大神通力,证得了无碍解的究竟和无所障碍的智慧,所以在任何地方都没有阻碍,随自己的喜好,身、语、意的去向、行为和活动都如此,因此是如来。又因为在世间,“方式”“相应”“去”“形类”这些词看起来是同义的,所以如同毗婆尸等诸佛是那样的形类,这位世尊也是那样的形类,因此是如来;如同那些世尊是那样的相应,这位世尊也是那样的相应,因此是如来。或者,“谛、真、实、如”这些是智慧的同义词,因此,以“如”之智而“来”者,就是如来,如来这个词的含义也应该这样理解。
Tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsūti etena yadeke ‘‘tiriyaṃ viya upari adho ca santi lokadhātuyo’’ti vadanti, taṃ paṭisedheti. Desanāvilāsoyeva desanāvilāsamayo yathā ‘‘puññamayaṃ dānamaya’’ntiādīsu (dī. ni. 3.305; itivu. 60; netti. 33). Nipātānaṃ vācakasaddasannidhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato gata-saddoyeva avagatatthaṃ atītatthañca vadatīti āha – ‘‘gatoti avagato atīto’’ti. Atha vā abhinīhārato paṭṭhāya yāva sambodhi, etthantare mahābodhiyānapaṭipattiyā hānaṭṭhānasaṃkilesanivattīnaṃ abhāvato yathā paṇidhānaṃ, tathā gato abhinīhārānurūpaṃ paṭipannoti tathāgato. Atha vā mahiddhikatāya paṭisambhidānaṃ ukkaṃsādhigamena anāvaraṇañāṇatāya ca katthacipi paṭighātābhāvato yathā ruci, tathā kāyavācācittānaṃ gatāni gamanāni pavattiyo etassāti tathāgato. Yasmā ca loke vidhayuttagatapakārasaddā samānatthā dissanti, tasmā yathāvidhā vipassiādayo bhagavanto, ayampi bhagavā tathāvidhoti tathāgato. Yathā yuttā ca te bhagavanto, ayampi bhagavā tathā yuttoti tathāgato. Atha vā yasmā saccaṃ tatvaṃ tacchaṃ tathanti ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā tathena ñāṇena āgatoti tathāgatoti evampi tathāgatasaddassa attho veditabbo.
舍弃了欲贪等污垢之后,就像过去诸佛所走的那样,
以定与智,毗婆尸等(诸佛);
伟大的修行者释迦牟尼,光辉的持有者,
如来因此就是被称为如来。
而这样的界、处等的特征,
从自性、共性、区分和差异的角度来划分。
这位胜者凭自生智而来,
如来被称为释迦族中的雄牛。
以遍及一切的慧眼,如实照见那些真理,
同样地,此缘性亦从一切方面。
因为这是由那不由他引导的智慧所显明的。
彼以如实故为胜者、如来。
即使在种种不同的世间界中,
对于胜者的色处等所行境界,
在种种差别中,也同样如此观看,
如来因此被称为遍眼者。
当他如实宣说法的时候,
他如自己的话而行。
他以种种功德胜过世间,并以此而行。
如来凭这一点,也成为世间的导师。
按照他立下的誓愿与喜好而行,
言语的运作,是因为心的状态微细。
就像从前那位大仙的,以所规定的方式……
那位战胜者、如来正是如此这般。
‘‘Pahāya kāmādimale yathā gatā, Samādhiñāṇehi vipassiādayo; Mahesino sakyamunī jutindharo, Tathāgato tena tathāgato mato. ‘‘Tathañca dhātāyatanādilakkhaṇaṃ, Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato; Sayambhuñāṇena jinoyamāgato, Tathāgato vuccati sakyapuṅgavo. ‘‘Tathāni saccāni samantacakkhunā, Tathā idappaccayatā ca sabbaso; Anaññaneyyena yato vibhāvitā, Yāthāvato tena jino tathāgato. ‘‘Anekabhedāsupi lokadhātusu, Jinassa rupāyatanādigocare; Vicittabhede tathameva dassanaṃ, Tathāgato tena samantalocano. ‘‘Yato ca dhammaṃ tathameva bhāsati, Karoti vācāyanulomamattano; Guṇehi lokaṃ abhibhuyyirīyati, Tathāgato tenapi lokanāyako. ‘‘Yathābhinīhāramato yathāruci, Pavattavācā tanucittabhāvato; Yathāvidhā yena purā mahesino, Tathāvidho tena jino tathāgato’’ti. (dī. ni. ṭī. 1.7) –
这里只是用摄颂做个开头而已,为什么呢?因为就像“不放逸”这个词能统摄一切善法的修行和一切佛陀功德一样,这个摄颂也能统摄全部内容。所以他说“以一切方式……”等等。这里剩下的部分,意思都很清楚。
Saṅgahagāthā mukhamattameva, kasmā? Appamādapadaṃ viya sakalakusaladhammasampaṭipattiyā sabbabuddhaguṇānaṃ saṅgāhakattā. Tenevāha – ‘‘sabbākārenā’’tiādi. Sesamettha uttānatthameva.
171在第二项中,先说了“出生”,也就是最初的投生,为了进一步说明圣者的出生,便说“成就”,意思是圆满证悟。因为那时对他来说,成佛才是真正的成就。说了“稀有”等话之后,为了说明成佛的因缘极难具足,便说“仅此一次”等话。这段话的意思是:这里所说的次数计算,即是按月、年、劫等来计算的。即使圆满了波罗蜜,经过一阿僧祇劫、两阿僧祇劫乃至三阿僧祇劫,也不能成佛。只有至少以四阿僧祇劫加十万大劫,不间断地圆满十波罗蜜,才能证得佛位,没有别的办法。正是因为这一点,才说诸佛出现于世极为稀有。
171. Dutiye uppattīti paṭhamāya jātiyā nibbattiṃ vatvā ariyāya jātiyā nibbattiṃ dassetuṃ – ‘‘nipphattī’’ti āha. Tadā hissa buddhabhāvanipphattīti. ‘‘Dullabho’’tiādiṃ vatvā kāraṇassa dūrasambhārabhāvato tattha kāraṇaṃ dassento ‘‘ekavāra’’ntiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti – tattha vāragaṇanā nāma māsasaṃvaccharakappagaṇanādikā, kappānaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ dve asaṅkhyeyyāni tīṇi asaṅkhyeyyānipi pāramiyo pūretvāpi buddhena bhavituṃ na sakkā, heṭṭhimakoṭiyā pana cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca nirantaraṃ dasa pāramiyo pūretvā buddhabhāvaṃ pattuṃ sakkā, na ito aññathāti iminā kāraṇena dullabho pātubhāvo buddhānanti.
172在第三项中,“不是恒常”是指它并不是频繁发生,只是偶尔才出现。大多数人见到稀奇的事都会拍手称奇,针对这一点才说“应当拍手称奇地观看”。通过“具足”这一说法,是在显示:稀有的功德法存在于这个人身上,所以他是稀有的。再者,从最初发愿开始,乃至之后,他一直修习不与他人共有的功德法,因此说他是稀有人,于是说“不断修习的人就是稀有人”等等。所谓“大菩提座”,就是以大菩提智为核心。因为一切知智以道智为直接基础,道智又以一切知智为直接基础,这就称为“大菩提”。所谓“以不退转”,是因为已经决定趣向菩提、获得大菩萨的身份,所以具有不退转的性质。圆满成佛之法的修习,也不是其他任何人所能累积的。他以这些理由,在因位、果位、以及利益众生这三个层面上,都是因为修习了不与他人共有的功德法,所以被称为稀有人。
172. Tatiye niccaṃ na hotīti abhiṇhappavattikaṃ na hoti kadācideva sambhavato. Yebhuyyena manussā acchariyaṃ disvā accharaṃ paharanti, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘accharaṃ paharitvā passitabbo’’ti. Samannāgatattāti etena acchariyā guṇadhammā etasmiṃ santīti acchariyoti dasseti. Apica ādito pabhuti abhinīhārāvaho, tato parampi anaññasādhāraṇe guṇadhamme āciṇṇavāti acchariyoti āha – ‘‘āciṇṇamanussotipi acchariyamanusso’’tiādi. Mahābodhiñāṇameva maṇḍabhūtaṃ mahābodhimaṇḍo. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Anivattakenāti bodhiyā niyatabhāvāpattiyā mahābodhisattabhāvato anivattanasabhāvena. Buddhakārakadhammānaṃ pūraṇampi na aññassa kassaci āciṇṇantiādinā hetuavatthāya phalāvatthāya sattānaṃ upakārāvatthāya cāti tīsupi avatthāsu lokanātho anaññasādhāraṇānaṃ guṇadhammānaṃ āciṇṇatāya acchariyamanusso vuttoti dasseti.
173在第四项中,“寿尽时所作”就是指“寿尽”。那么是在什么时间、怎样的所作呢?一般性的说明其实要落在特殊情形上,而带有特殊含义时就必须引入特殊义,所以他说“在某一时间,所作是明显的”。那么究竟是在哪一个时间,又怎么个明显法呢?经过百千劫乃至无数无量劫之后,按照他所愿、如愿满足而成就的那个时刻;对于包括天人在内的世间中极为稀有难得的人物来说,他的般涅槃在那个时刻是极其明显昭著的。“带来懊恼”是指带来内心的痛苦。说“在一万个轮围世界之中”,是因为这是他佛土所限定的范围,而且这范围之外的其他众生无法感知。
173. Catutthe kāle kiriyāti kālakiriyā. Katarasmiṃ kāle kīdisī kiriyā. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati, visesatthinā ca viseso anuppayojitabboti āha – ‘‘ekasmiṃ kāle pākaṭā kiriyā’’ti. Katarasmiṃ pana ekasmiṃ kāle, kathañca pākaṭāti? Kappānaṃ satasahassādhikāni anekāni asaṅkhyeyyāni abhikkamitvā yathādhippetamanorathapāripūrivasena samupaladdhe ekasmiṃ kāle, sadevaloke ativiya acchariyamanussassa parinibbānanti accantapākaṭā. Anutāpakarāti cetodukkhāvahā. Dasasahassacakkavāḷesūti vuttaṃ tassa buddhakkhettabhāvena paricchinnattā, tadaññesañca avisayattā.
174174. 在第五项中,“第二位佛”是指不存在第二位遍知佛。“闻佛”是指应当通过闻所成智而觉悟的人,因为依靠闻所成智觉悟,所以称为佛。“四谛佛”是指因为毫无遗漏地觉悟了四圣谛,所以称为佛。“独觉佛”是指因为像这样仅仅依靠自己就如实觉悟四圣谛,所以称为佛。而“正自觉者”则是因为他像在包括天人的世间中如实觉悟四圣谛那样,如实通达诸谛。至于“四种、八种或十六种”,这是根据发起大愿的大菩萨们慧增上、信增上、精进增上的差别而说的。义注中说:“慧增上者的信弱,慧锐利。信增上者的慧中等。精进增上者的慧弱,然而依靠慧之力应当证得正自觉。”他们又说:一般而言,对于解脱成熟之法,由于锐利、中等、柔软之分,这三种区分是适当的。因为菩萨在发愿之时有三种:开智者、广演知者、所引导者。其中,开智者是在正自觉者面前听闻四句偈时,在第三句尚未结束时,就已具备以六神通与无碍解证得阿罗汉果的能力。第二种是在导师面前听闻一偈时,在第四句尚未结束时,就已具备以六神通证得阿罗汉果的能力。另一种是在世尊面前听闻四句偈后,在偈颂结束时,就已具备以六神通证得阿罗汉果的能力。这三种人即使没有时间差别,已发愿、已获得授记,在圆满波罗蜜时,也依照上述差别按时证得正自觉。然而,若在那些各种时间差别中尚未圆满,那些大士即使日日行如须大拿太子布施那样的布施,也积累与那相应的戒等其余波罗蜜法,但在中途成佛,这是不可能的。为什么?因为智慧尚未成熟。正如在限定时间内成熟的庄稼,在限定时间内成熟的正自觉,即使在那中间以一切努力精进,也不可能证得。因此,应当知道,波罗蜜的圆满是依照上述时间差别而成就的。关于“信”等,是在同一时间。
174. Pañcame dutiyassa buddhassāti dutiyassa sabbaññubuddhassa abhāvā. Sutabuddho nāma sutamayena ñāṇena bujjhitabbassa buddhattā. Catusaccabuddho nāma catunnaṃ ariyasaccānaṃ anavasesato buddhattā. Paccekabuddho nāma paccekaṃ attanoyeva yathā catusaccasambodho hoti, evaṃ buddhattā. Sammāsambuddho eva hi yathā sadevakassa lokassa catusaccasambodho hoti, evaṃ saccāni abhisambujjhati. Cattāri vā aṭṭha vā soḷasa vāti idaṃ katamahābhinīhārānaṃ mahābodhisattānaṃ paññādhikasaddhādhikavīriyādhikavibhāgavasena vuttaṃ. ‘‘Paññādhikānañhi saddhā mandā hoti, paññā tikkhā. Saddhādhikānaṃ paññā majjhimā hoti. Vīriyādhikānaṃ paññā mandā, paññānubhāvena ca sammāsambodhi adhigantabbā’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Avisesena pana vimuttiparipācanīyadhammānaṃ tikkhamajjhimamudubhāvena tayopete bhedā yuttāti vadanti. Tividhā hi bodhisattā abhinīhārakkhaṇe bhavanti ugghaṭitaññuvipañcitaññuneyyabhedena. Tesu ugghaṭitaññū sammāsambuddhassa sammukhā cātuppadikaṃ gāthaṃ suṇanto tatiyapade apariyositeyeva chahi abhiññāhi saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Dutiyo satthu sammukhā ekaṃ gāthaṃ suṇanto apariyositeyeva catutthapade chahi abhiññāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Itaro bhagavato sammukhā cātuppadikagāthaṃ sutvā pariyositāya gāthāya chahi abhiññāhi arahattaṃ pattuṃ samatthūpanissayo hoti. Tayopete vinā kālabhedena katābhinīhārā laddhabyākaraṇā pāramiyo pūrento yathākkamaṃ yathāvuttabhedena kālena sammāsambodhiṃ pāpuṇanti, tesu tesu pana kālabhedesu aparipuṇṇesu te te mahāsattā divase divase vessantaradānasadisaṃ dānaṃ dentāpi tadanurūpaṃ sīlādisesapāramidhamme ācinantāpi antarā buddhā bhavissantīti akāraṇametaṃ. Kasmā? Ñāṇassa aparipaccanato. Paricchinnakālanipphāditaṃ viya hi sassaṃ paricchinnakāle nipphāditā sammāsambodhi tadantarā sabbussāhena vāyamantenapi na sakkā pāpuṇitunti pāramipūrī yathāvuttakālavisesena sampajjatīti veditabbaṃ. Saddhinti samānakāle.
“无伴侣”是从究竟意义上说的。因为“伴侣”的含义就是“一起走”。从修行实践来说,其实没有任何人能跟世尊平等同行。“像”是指自己的身体,因为要对手、脚等肢体一部分一部分地对照衡量,所以叫“像”。所谓“没有能与之匹敌的”,就是说无论是天人、魔罗还是梵天,没有任何人能做到。“对等者”,是指以代表者的身份与之等同。“给出对应部分”,意思是对像“四念处”等这样宣说的那一部分法、那一类法,没有任何人能站到对立面,给出能与之抗衡的部分或反面的说法。由于在戒等功德方面,没有任何人像影像一样与他相似,所以叫“无对之人”。因此才说“没有任何其他人”等等。关于三千大千世界的划分,后面会说明。这里其余的内容都很容易理解。
Asahāyoti nippariyāyato vuttaṃ. Sahaayanaṭṭho hi sahāyaṭṭho. Paṭipattivasena bhagavatā saha samaṃ ayanaṃ nāma kassacipi nattheva. Hatthādiavayavato paṭi paṭi minitabbato paṭimā vuccati attabhāvo. Samattho nāma natthīti devo vā māro vā brahmā vā koci natthi. Paṭisamoti paṭinidhibhāvena samo. Paṭibhāgaṃ dātunti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā vuttassa dhammabhāgassa dhammakoṭṭhāsassa paṭipakkhabhūtaṃ katvā bhāgaṃ koṭṭhāsaṃ paṭivacanaṃ dātuṃ samattho nāma natthi. Natthi etassa sīlādiguṇehi paṭibimbabhūto puggaloti appaṭipuggalo. Tenāha – ‘‘añño kocī’’tiādi. Tisahassimahāsahassīnaṃ vibhāgo parato āvi bhavissati. Sesamettha suviññeyyameva.
175在第六项及之后的内容中,“于彼人”指的是正自觉者。“彼”指的是慧眼。它之所以说是“已显现”,是因为与他一同生起。“出生”就是生起。“成就”就是增长圆满。“何等种类”,是问什么样的类型。弟子境界所能掌握的慧眼,其实只有两位上首弟子才拥有,因此说“舍利弗长老的”等语。“定慧”指与定俱生的慧。也有人这样说:“是指能引生定、并带来轻快敏捷等殊胜功德的慧。”“光明”就是智慧光明本身,“光照”也是同样的意思。“三者”是指三部经。“世间与出世间混合”,这是就前分慧而说的。
175. Chaṭṭhādīsu tasmiṃ puggaleti sammāsambuddhe. Tanti paññācakkhu. Pātubhūtameva hoti tassa sahassa uppajjanato. Uppattīti uppajjanaṃ. Nipphattīti parivuddhi. Kīvarūpassāti kīdisassa. Sāvakavisayeva hatthagataṃ paññācakkhu nāma dvinnaṃ aggasāvakānaṃyevāti āha – ‘‘sāriputtattherassā’’tiādi. Samādhipaññāti samādhisahagatā paññā. ‘‘Samādhisaṃvattanikā khippanisantiādivisesāvahā paññā’’ti keci. Ālokoti paññāāloko eva. Tathā obhāso. Tīṇipīti tīṇipi suttāni. Lokiyalokuttaramissakānīti pubbabhāgapaññāya adhippetattā vuttaṃ.
所谓“最上法”,是指没有比它更殊胜的法,所以是最殊胜的法。应当被看见的,就是“见”,这里指世尊的色身,尤其是指色处。因此说“能用眼识看见”。没有比这更高的,就叫“无上”,这本身就是“无上性”;它既是见,又是无上,所以叫“见无上”。其余几句也按同样的道理理解。下面是对个别词语的特别解释:能被听到的,就是“闻”,指世尊的教说;能被得到的,就是“得”,指对世尊的信心;应当学习的,就是“学”;以戒、定、慧来侍奉,就是“侍奉”,也就是承事;随念就是“念”,指忆念导师的功德。对于这六种无上,“它们出现”,意思是:因为如来出现,这些法由于与如来相连、以如来为所缘,所以也随着出现。说到“见无上”,并不是说在包括天人的世间里,仅仅以看见世尊的色身、无人比他更殊胜这一点为“见”,而是指通过看见他的色身,以不动净信去确认、深入佛陀的功德,这样的“见”才应当被看作见无上。因此才说“因为具寿……”等话。这也被称为见无上,因为它和前面所说的并无差别。就像阿难长老那样,以净信和敬爱之心得见十力尊,并使这种见不断增长。以见为门而增长,是指以见为门所生起的观行加以增长。以见为门,增长观行直至随顺智,随后进入第八大位时,这样的见就名为到达预流道。在这里,之后生起的见只名为见,而根本见因为也是见真谛之因,所以名为见无上。其余诸无上中也应以此道理理解。
Uttamadhammānanti attano uttaritarassa abhāvena seṭṭhadhammānaṃ. Daṭṭhabbato dassanaṃ, bhagavato rūpakāyo. Tatthapi visesato rūpāyatanaṃ. Tenāha – ‘‘cakkhuviññāṇena daṭṭhuṃ labhatī’’ti. Natthi ito uttaranti anuttaraṃ, tadeva anuttariyaṃ, dassanañca taṃ anuttariyañcāti dassanānuttariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Ayaṃ pana padaviseso – suyyatīti savanaṃ, bhagavato vacanaṃ. Labbhatīti lābho, bhagavati saddhā. Sikkhitabbato sikkhā. Sīlasamādhipaññāparicaraṇaṃ pāricariyā, upaṭṭhānaṃ. Anussaraṇaṃ anussati, satthu guṇānussaraṇaṃ. Imesanti yathāvuttānaṃ channaṃ anuttariyānaṃ. Pātubhāvo hotīti tathāgatassa pātubhāvā tappaṭibaddhattā tabbisayattā ca pātubhāvo hoti. ‘‘Dassanānuttariya’’nti ca sadevake loke uttaritarassa bhagavato rūpassa na dassanamattaṃ adhippetaṃ, atha kho tassa rūpadassanamukhena aveccappasādena buddhaguṇe okappetvā ogāhetvā dassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha – ‘‘āyasmā hī’’tiādi. Idampi dassanānuttariyanti pubbe vuttato nibbisesattā vuttaṃ. Dasabalaṃ dassanāya labhitvāti ānandatthero viya pasādabhattimettāpubbakaṃ dasabalaṃ dassanāya labhitvā. Dassanaṃ vaḍḍhetvāti dassanamukhena pavattaṃ vipassanācāraṃ vaḍḍhetvā. Dassanamukhena yāva anulomañāṇaṃ vipassanācāraṃ vaḍḍhetvā tadanantaraṃ aṭṭhamakamahābhūmiṃ okkamanto dassanaṃ sotāpattimaggaṃ pāpeti nāma. Idha parato pavattaṃ dassanaṃ dassanameva nāma, mūladassanaṃ pana saccadassanassapi kāraṇabhāvato dassanānuttariyaṃ nāma. Esa nayo sesānuttariyesupi.
对具足十力者获得信心,意思是:对正等正觉的世尊生起信心。修习三种修学,意思是:修习属于前行阶段的三种修学。侍奉,意思是:做服侍的事。通过“彼世尊确实如此……”等语句,以随念佛的方式生起随念的禅定,再以它为所依,让观慧不断增长,所以说“增长随念”。
Dasabale saddhaṃ paṭilabhatīti sammāsambuddhe bhagavati saddhaṃ paṭilabhati. Tisso sikkhā sikkhitvāti tisso pubbabhāgasikkhā sikkhitvā. Paricaratīti upaṭṭhānaṃ karoti. ‘‘Itipi so bhagavā’’tiādinā buddhānussativasena anussatijjhānaṃ uppādetvā taṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhento ‘‘anussatiṃ vaḍḍhetvā’’ti vutto.
“作证”就是现前亲证。因为在道的刹那所获得的诸无碍解,在果的刹那就叫作“已作证”;从此之后,对于义等诸法就能随意运用。“四者”,是数量的限定。“无碍解”,就是分别。那么,是谁的分别呢?从“于义之智为义无碍解”等说法可知,这些是智的种种分别。因此,“四无碍解”就是四种智的分别。“义无碍解”,就是对义的分别,是能阐明、确定义的自相,于义中分别通达的智。同样地,能阐明、确定法的自相,于法中分别通达的智,就是“法无碍解”;能阐明、确定言辞表达的自相,于言辞表达中分别通达的智,就是“词无碍解”;能阐明、确定辩才的自相,于辩才中分别通达的智,就是“辩无碍解”。
Sacchikiriyāhotīti paccakkhakaraṇaṃ hoti. Maggakkhaṇe hi labbhamānā paṭisambhidā phalakkhaṇe sacchikatā nāma hoti tato paraṃ atthādīsu yathicchitaṃ viniyogakkhamabhāvato. Catassoti gaṇanaparicchedo. Paṭisambhidāti pabhedā. Kassa pana pabhedāti? ‘‘Atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’tiādivacanato (vibha. 718-721) ñāṇassetā pabhedā. Tasmā catasso paṭisambhidāti cattāro ñāṇappabhedāti attho. Atthapaṭisambhidāti atthe paṭisambhidā, atthapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇanti attho. Tathā dhammapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Niruttipabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Paṭibhānapabhedassa salakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
在“于诸义之智”等句中,“义”简要来说就是因之果。因为它依因而被追求、应前往、应达到,所以称为“义”。若加以分类,则凡是缘所生之法、涅槃、所说的义、异熟、唯作,这五种法应当了知为“义”。当人观察这个义时,对其中种种分类所生起的智,就是义无碍解。“法”简要来说就是缘。因为它能持相续、能安排、能令转起,也能令达到、令安立,所以称为“法”。若加以分类,则凡是能产生果的因、圣道、所说的教法、善、不善,这五种应当了知为“法”。当人观察这个法时,对其中种种分类所生起的智,就是法无碍解。
Atthesu ñāṇantiādīsu atthoti saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā ‘‘attho’’ti vuccati. Pabhedato pana yaṃ kiñci paccayuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā ‘‘attho’’ti veditabbā. Taṃ atthaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammoti saṅkhepato paccayo. So hi yasmā tanti dahati vidahati pavatteti ceva pāpeti ca ṭhapeti ca, tasmā ‘‘dhammo’’ti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu ariyamaggo bhāsitaṃ kusalaṃ akusalanti pañcavidhoti veditabbo, taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā.
在“于义与法的自性词说中的智”这一句里,是指以那个义和那个法为所缘,把表达自性的词和声音作为所缘,对之进行观察时,所生起的分别类型的智。这样一来,这种词无碍解就是以声音为所缘,而不是以施设为所缘。为什么呢?因为听了声音之后,他能知道“这是自性词,这不是自性词”。证得无碍解的人,听到“phasso”(触)时,知道“这是自性词”;听到“phassā”或“phassaṃ”时,知道“这不是自性词”。对“受”等也是如此。而且,他能如实了知各种自性词,所以也能了知名词、动词、前缀、不变词。“于诸智中的智”这一句,是指以一切处智为所缘进行观察时,所生起的分别类型的智。
Atthadhammaniruttābhilāpe ñāṇanti tasmiṃ atthe ca dhamme ca sabhāvaniruttisaddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttiabhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ. Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti pajānāti. Paṭisambhidāpatto hi ‘‘phasso’’ti vutte ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānāti, ‘‘phassā’’ti vā ‘‘phassa’’nti vā vutte ‘‘ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayaṃ panesa nāmākhyātopasaggābyayapadampi jānātiyeva sabhāvaniruttiyā yāthāvato jānanato. Ñāṇesu ñāṇanti sabbatthakañāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa pabhedagataṃ ñāṇaṃ.
这四种无碍解,在有学地和无学地这两种阶段中产生分别。它们通过五种原因而变得清晰:证得、教理学习、听闻、追问、前世修习。所谓证得,就是现观真理。所谓教理学习,就是佛陀的教法。受持佛陀教法的人,他的无碍解就会变得清晰。所谓听闻,就是听法。恭敬听法的人,他的无碍解也会变得清晰。所谓追问,就是义注。为已学过的经典解释含义的人,他的无碍解也会变得清晰。所谓前世修习,就是过去世修行的惯行。通过取与还的方法,对业处反复修习到纯熟的人,他的无碍解也会变得清晰。关于世间或出世间,这里三种无碍解属于世间,义无碍解则可能是世间,也可能是出世间,应当这样分别理解。
Imā pana catasso paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ asekkhabhūmiyanti dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti. Adhigamo pariyatti savanaṃ paripucchā pubbayogoti imehi pañcahi kāraṇehi visadā honti. Adhigamo nāma saccappaṭivedho. Pariyatti nāma buddhavacanaṃ. Tañhi gaṇhantassa paṭisambhidā visadā honti. Savanaṃ nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccaṃ dhammaṃ suṇantassapi hi paṭisambhidā visadā honti. Paripucchā nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassapi hi paṭisambhidā visadā honti. Pubbayogo nāma pubbayogāvacaratā. Haraṇapaccāharaṇanayena paṭipākaṭakammaṭṭhānassapi paṭisambhidā visadā hontīti. Lokiyalokuttarā vāti ettha tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā siyā lokiyā, siyā lokuttarāti evaṃ vibhajitvā attho veditabbo.
“唯在佛陀出世时”这个限定词说明:只有在佛陀出世时才能获得,佛陀不出世时就得不到,这里指的是不共于他人的证悟。这样看来,像“大眼”等说法中所讲的智慧广大等特质,也应当理解为不共于他人的。同样,明与解脱、果的现证等,也应当看作能令他人亦得此成就的。无论哪一类界,是世间的还是出世间的,全都包含在这里面,都统摄于其中,所以说“这十八界因为各自性质不同,所以是种种界”。这个含义应当通过《多种界种种界智分别》来说明。由于提到了“现证”,所以说“明是有关果的智”。
Buddhuppādeyevāti avadhāraṇena buddhuppāde eva labbhanato, abuddhuppāde alabbhanato anaññasādhāraṇo paṭivedho adhippeto. Evañca katvā ‘‘mahato cakkhussā’’tiādīsu paññāmahattādikampi anaññasādhāraṇameva adhippetanti daṭṭhabbaṃ. Tathā vijjāvimuttiphalasacchikiriyādayopi paresaṃ tabbhāvāvahā daṭṭhabbā. Yā kāci dhātuyo lokiyā lokuttarā vā, sabbā tā imāheva saṅgahitā, ettheva antogadhāti vuttaṃ – ‘‘imāva aṭṭhārasa dhātuyo nānāsabhāvato nānādhātuyo’’ti. Svāyamattho anekadhātunānādhātuñāṇavibhaṅgena (vibha. 751) dīpetabbo. ‘‘Sacchikiriyā’’ti vuttattā ‘‘vijjāti phale ñāṇa’’nti vuttaṃ.
187187. 因为“来回转动,所以叫轮(cakka)”,所以,各种威仪路也是因为来回转换,在意义上与轮相似,因此被称为“轮”;同样,适宜的住处等圆满条件也是如此。从那时起,就说他“开始引导法轮”。这里,当时那位大士自己正在做引导的努力,所以说他“开始引导法轮”,因为从那时起,能障碍引导法轮的法不再生起。“已开始引导”这个说法,道理也是一样。即使是在证悟阿罗汉道时,也还是说“使法轮生起”,因为那时正在使与这个目标相应的智慧成熟。在阿罗汉果的刹那,则称为“已使法轮生起”,因为在那时,为了使法轮生起而应做的任何事都已不存在了。这里所说的“法轮”,指的是证悟之智。现在,为了从教说智慧的角度说明法轮,所以接着说“何时称为转起”等。这并不只是针对长老一人说的,而是为了表明:凡是教法中人说法,只要不违背四圣谛以及四种一性等道理,就都是世尊的法教。因此,开头说“若有任何一位比丘”等等。其余内容很容易理解。
187. Yasmā cakkati aparāparaṃ parivattatīti cakkaṃ, tasmā iriyāpathāpi aparāparaṃ parivattanaṭṭhena cakkasadisattā cakkanti vuttā, tathā patirūpadesavāsādisampattiyo. Tato paṭṭhāya dhammacakkaṃ abhinīharati nāmāti ettha tadā mahāsatto attānaṃ abhinīhārayogaṃ karonto ‘‘dhammacakkaṃ abhinīharati nāmā’’ti vutto tato paṭṭhāya dhammacakkābhinīhāravibandhakaradhammānuppajjanato. Abhinīhaṭaṃ nāmāti etthapi ayameva nayo. Arahattamaggaṃ paṭivijjhantopi dhammacakkaṃ uppādetiyeva nāma tadatthaṃ ñāṇaṃ paripācetīti katvā. Arahattaphalakkhaṇe dhammacakkaṃ uppāditaṃ nāma tasmiṃ khaṇe dhammacakkassa uppādanāya kātabbakiccassa kassaci abhāvā. Paṭivedhañāṇañhi idha ‘‘dhammacakka’’nti adhippetaṃ. Idāni desanāñāṇavasena dhammacakkaṃ dassetuṃ – ‘‘kadā pavatteti nāmā’’tiādimāha. Na kevalaṃ therasseva, atha kho sabbesampi sāsanikānaṃ dhammakathā bhagavato dhammadesanā catunnaṃ ariyasaccānaṃ catunnañca ekattādinayānaṃ avirādhanatoti dassetuṃ – ‘‘yo hi koci bhikkhu vā’’tiādi āraddhaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.