第八 善知识等品的注释
8. Kalyāṇamittatādivaggavaṇṇanā
7171. 第八组的第一经中,“善知识性”是指:拥有善妙朋友的人就是“善知识”,他的这种状态就是“善知识性”。其余的内容,应当按照前面所说的相反方式来了知。
71. Aṭṭhamassa paṭhame kalyāṇamittatāti kalyāṇā mittā assāti kalyāṇamitto, tassa bhāvo kalyāṇamittatā. Sesaṃ vuttapaṭipakkhanayena veditabbaṃ.
72-73第二经中,“从事”指努力、投入。“不从事”指不努力、不投入。“从事”指通过从事。“不从事”指通过不从事。“诸善法”指四地(欲界、色界、无色界、出世间)的善法。第三经的意思很浅显。
72-73. Dutiye anuyogoti yogo payogo. Ananuyogoti ayogo appayogo. Anuyogāti anuyogena. Ananuyogāti ananuyogena. Kusalānaṃ dhammānanti catubhūmakakusaladhammānaṃ. Tatiyaṃ uttānatthameva.
7474. 在第四经中,“觉支”指的是:对于能够觉悟的众生来说,作为其组成部分的七种法。或者,由于这些法的和合,他得以觉悟,或者从迷妄的沉睡中出来,或者亲证四谛之法。对于那种觉悟来说,作为其组成部分的,也称为觉支。“所谓觉支,以什么含义称为觉支?能觉悟,所以是觉支;能进一步觉悟,所以是觉支;能朝向觉悟,所以是觉支;能和合觉悟,所以是觉支;能导向菩提,所以是觉支。”(《无碍解道》2.17)这个词就是这样被分析的。
74. Catutthe bojjhaṅgāti bujjhanakasattassa aṅgabhūtā satta dhammā. Yāya vā dhammasāmaggiyā so bujjhati, sammohaniddāto vā vuṭṭhāti, catusaccadhammaṃ vā sacchikaroti. Tassā bodhiyā aṅgabhūtātipi bojjhaṅgā. ‘‘Bojjhaṅgāti kenaṭṭhena bojjhaṅgā? Bujjhantīti bojjhaṅgā, anubujjhantīti bojjhaṅgā, paṭibujjhantīti bojjhaṅgā, sambujjhantīti bojjhaṅgā, bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā’’ti (paṭi. ma. 2.17). Evaṃ panetaṃ padaṃ vibhattameva.
7575. 第五经中,“修行达到圆满”这句话,说明了觉支真正属于自己的生起处所。而这个处所有四种:观、作为观基础的禅那、道、果。其中,观生起的时候,觉支属于欲界;作为观基础的禅那生起的时候,觉支属于色界或无色界;道和果生起的时候,觉支属于出世间。这样,在这部经里,觉支被说为通于四种地。
75. Pañcame bhāvanāpāripūriṃ gacchantīti iminā padena bojjhaṅgānaṃ yāthāvasarasabhūmi nāma kathitā . Sā panesā catubbidhā hoti – vipassanā, vipassanāpādakajjhānaṃ, maggo, phalanti. Tattha vipassanāya uppajjanakāle bojjhaṅgā kāmāvacarā honti, vipassanāpādakajjhānamhi uppajjanakāle rūpāvacaraarūpāvacarā, maggaphalesu uppajjanakāle lokuttarā. Iti imasmiṃ sutte bojjhaṅgā catubhūmakā kathitā.
7676. 第六经的第八得处安立。这是依第八得处而安立的:据说,众多比丘聚集在法堂里。在他们中间,围绕般睹罗马喇将军,生起了这样一番谈论:“贤友,某某家族从前亲族众多、朋党众多,如今却亲族稀少、朋党稀少了。”那时,世尊了知他们的心念,知道“我去了之后将会有一场大说法”,便从香室出来,来到法堂,在铺设好的殊胜佛座上坐下,说道:“比丘们,你们现在聚集在这里,谈论的是什么呢?”我们没有别的城邑乡村之类的话题,我们坐在这里说的是:某某家族从前亲族众多、朋党众多,如今却亲族稀少、朋党稀少了。导师便以此第八得处开始讲这部经:“比丘们,这种衰退是微小的。”
76. Chaṭṭhassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Aṭṭhuppattiyaṃ hetaṃ nikkhittaṃ, sambahulā kira bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā. Tesaṃ antare bandhulamallasenāpatiṃ ārabbha ayaṃ kathā udapādi, ‘‘āvuso, asukaṃ nāma kulaṃ pubbe bahuñātikaṃ ahosi bahupakkhaṃ, idāni appañātikaṃ appapakkhaṃ jāta’’nti. Atha bhagavā tesaṃ cittācāraṃ ñatvā ‘‘mayi gate mahatī desanā bhavissatī’’ti ñatvā gandhakuṭito nikkhamma dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti āha. Bhagavā aññā gāmanigamādikathā natthi, asukaṃ nāma kulaṃ pubbe bahuñātikaṃ ahosi bahupakkhaṃ, idāni appañātikaṃ appapakkhaṃ jātanti vadantā nisinnamhāti. Satthā imissā aṭṭhuppattiyā appamattikā esā, bhikkhave, parihānīti idaṃ suttaṃ ārabhi.
这里,“微小的”是指细小、微不足道的。因为这种衰退并不会让人从天界或道中退堕,只是现世利益的衰减而已,所以这样说。“这是最可鄙弃的”:这是最末等的、最下劣的。所谓“慧的衰退”,是指在佛陀的教法中,业自性慧、禅那慧、观慧、道慧、果慧的退失,这是最末等的,最下劣的,应当被摒弃的——这就是它的含义。
Tattha appamattikāti parittā parittappamāṇā. Etāya hi parihāniyā saggato vā maggato vā parihāni nāma natthi, diṭṭhadhammikaparihānimattameva etanti āha. Etaṃ patikiṭṭhanti etaṃ pacchimaṃ etaṃ lāmakaṃ. Yadidaṃ paññāparihānīti yā esā mama sāsane kammassakatapaññāya jhānapaññāya vipassanāpaññāya maggapaññāya phalapaññāya ca parihāni, esā pacchimā, esā lāmakā, esā chaḍḍanīyāti attho.
77第七经也是依因缘而说的。据说,比丘们坐在法堂里时,有几个人这样说:“某某家族以前亲友少、势力小,现在这个家族变得亲友多、势力大了。”他们是针对谁说的呢?是针对毗舍佉近事女和毗舍离的离车族人。导师知道他们心里的想法,像前面那样来到法堂,在法座上坐下,问道:“比丘们,你们现在聚在一起谈论什么?”他们如实说了。导师就以这个因缘开始讲这部经。其中,“微少”是指:依靠那种成就并不能让人生到天界或证得道果,所以是微小的。“所谓慧的增长”,是指对业自性慧等的增长。“因此”,是因为亲友的增长只是现世层面的利益,微小有限,不能让人生到天界或证得道果,所以说“因此”。“以慧的增长”,是指以业自性慧等智慧的增长。
77. Sattamampi aṭṭhuppattiyameva kathitaṃ. Dhammasabhāyaṃ kira nisinnesu bhikkhūsu ekacce evaṃ āhaṃsu – ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ pubbe appañātikaṃ appapakkhaṃ ahosi, idāni taṃ bahuñātikaṃ bahupakkhaṃ jāta’’nti. Kaṃ sandhāya evamāhaṃsūti? Visākhaṃ upāsikaṃ vesālike ca licchavī. Satthā tesaṃ cittācāraṃ ñatvā purimanayeneva āgantvā dhammāsane nisinno ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchi. Te yathābhūtaṃ kathayiṃsu. Satthā imissā aṭṭhuppattiyā imaṃ suttaṃ ārabhi. Tattha appamattikāti taṃ sampattiṃ nissāya saggaṃ vā maggaṃ vā sampattānaṃ abhāvato parittā. Yadidaṃ paññāvuddhīti kammassakatapaññādīnaṃ vuddhi. Tasmāti yasmā ñātīnaṃ vuddhi nāma diṭṭhadhammikamattā appā parittā, sā saggaṃ vā maggaṃ vā pāpetuṃ asamatthā, tasmā. Paññāvuddhiyāti kammassakatādipaññāya vuddhiyā.
78第八经也是依因缘而说的。据说,众多比丘聚集在法堂里,围绕一位大财长者的儿子谈论说:“某某家族过去财富丰厚、金银众多,如今却变得财少势微了。”导师像前面那样来到,听了他们的话后,便开始讲说这部经。
78. Aṭṭhamampi aṭṭhuppattiyameva kathitaṃ. Sambahulā kira bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā mahādhanaseṭṭhiputtaṃ ārabbha ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ pubbe mahābhogaṃ mahāhiraññasuvaṇṇaṃ ahosi, taṃ idāni appabhogaṃ jāta’’nti kathayiṃsu. Satthā purimanayeneva āgantvā tesaṃ vacanaṃ sutvā imaṃ suttaṃ ārabhi.
79第九经也是依因缘而说的。据说,比丘们聚集在法堂里,以迦迦瓦利耶长者和富楼那长者为话题,谈论说:“有个家族过去财富微薄,如今变得非常富有。”导师像前面那样前来,听了他们的话之后,就开示了这部经。这两部经剩下的部分,都应按照上文所说的方式来理解。
79. Navamampi aṭṭhuppattiyameva vuttaṃ. Dhammasabhāyaṃ kira sannisinnā bhikkhū kākavaliyaseṭṭhiñca puṇṇaseṭṭhiñca ārabbha ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ pubbe appabhogaṃ ahosi, taṃ idāni mahābhogaṃ jāta’’nti kathayiṃsu. Satthā purimanayeneva āgantvā tesaṃ vacanaṃ sutvā imaṃ suttaṃ ārabhi. Sesaṃ imesu dvīsupi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
80第十经也是依因缘而说。据说,比丘们在法堂里,以憍萨罗大王为话题,谈论说:“有个家族以前名声大、眷属多,如今却变得名声小、眷属少。”世尊像前面那样来到,听了他们的话之后,就开始讲这次的法。其余部分,按照前面所说的方式理解即可。
80. Dasamampi aṭṭhuppattiyaṃ vuttaṃ. Dhammasabhāyaṃ kira bhikkhū kosalamahārājānaṃ ārabbha ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ pubbe mahāyasaṃ mahāparivāraṃ ahosi, idāni appayasaṃ appaparivāraṃ jāta’’nti kathayiṃsu. Bhagavā purimanayeneva āgantvā tesaṃ vacanaṃ sutvā imaṃ dhammadesanaṃ ārabhi. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.