礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《相应部》中· 《大品复注》巴利
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Saṃyuttanikāye · Mahāvaggaṭīkā
1. 道相应复注
126 段
《无明经》等的注释巴利
1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā
1-2 “先行”就是走在前面。无明以无知为特征,以迷惑的方式在所缘上活动,所以与它相应的诸法也随着那种方式转,无明就成了它们的缘。正因为这样,对于那些本质上无常、不净、苦、无我的法,它们却抓成常等,这就是无明以俱生的力量成为它们的前导。可是,当一个人被痴压倒,看不到恶行的过患,去杀生、偷盗、在欲上邪行、说妄语,还做各种别的破戒行为,这就是无明以俱生的力量和以强有力的依止之力成为前导。所谓“进入”,就是进入那种状态,也就是达到不善。所谓“获得自性”,就是获得自体,所以说“生起”。意思是:无明按上面说的方式成为不善法的前导而生起,这就是这里的关联。至于“此”,就是指由于对恶不厌恶而对恶采取不羞耻这种形态的无惭,以及由于对恶不畏惧而对恶采取不畏惧这种形态的无愧,这两者是一起随之而来的。“随”这个词在这里表示“此”是受格。所谓“随”,意思就是一起、同时。这里应当依照前面说无明的方式,并从它的对立面来理解其含义。不过这里有一个差别:在那里,按不善业道活动时,无明是前导;同样,按善业道和福行事活动时,应当说明是明在前导。按审虑为主等而活动时,则应知道是以主控的方式在前导。至于“两者”,这是限定,因为主控方式只能由俱生法来包含。巴利
1-2.Pubbaṅgamāti pubbecarā. Avijjā hi aññāṇalakkhaṇā sammuyhanākārena ārammaṇe pavattatīti sampayuttadhammānampi tadākārānuvidhānatāya paccayo hoti. Tathā hi te aniccāsubhadukkhānattasabhāvepi dhamme niccādito gaṇhanti, ayamassā tesaṃ sahajātavasena pubbaṅgamatā. Yaṃ pana mohena abhibhūto pāpakiriyāya ādīnavaṃ apassanto pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyati, kāmesu micchā carati, musā bhaṇati, aññampi vividhaṃ dussīlyaṃ ācarati, ayamassa sahajātavasena ca upanissayavasena ca pubbaṅgamatā. Samāpajjanāyāti tabbhāvāpajjanāya akusalappattiyā. Sabhāvapaṭilābhāyāti attalābhāya. Tenāha ‘‘uppattiyā’’ti. Sā panesā vuttākārena akusalānaṃ pubbaṅgamabhūtā avijjā uppajjatīti sambandho. Yadetanti yaṃ etaṃ pāpājigucchanatāya pāpato alajjanākārasaṇṭhitaṃ ahirikaṃ, pāpānutrāsatāya pāpato abhāyanākārasaṇṭhitañca anottappaṃ, etaṃ dvayaṃ anudeva anvāgatameva. Anu-saddena cettha etanti upayogavacanaṃ. Anudevāti etassa attho saheva ekatoti. Ettha avijjāya vuttanayānusārena tappaṭipakkhato ca attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tattha yathā akusalakammapathavasena pavattiyaṃ pubbaṅgamatā avijjāya, evaṃ kusalakammapathavasena puññakiriyavatthuvasena ca pavattiyaṃ vijjāya pubbaṅgamatā vattabbā. Vīmaṃsādhipativasena pavattiyaṃ ādhipaccākāravasena ca pubbaṅgamatā veditabbā. Dvīhevāti ca avadhāraṇaṃ ādhipaccākārassa sahajāteneva saṅgahetabbato.
以羞耻的姿态安住,就是以厌恶恶行的姿态安住。以恐惧的姿态安住,就是以害怕战栗的姿态安住。这里说的“于此”,是指在惭和愧当中。“知”或者“得”,就是明。而“有智者”是具慧的同义词,所以说“viddasuno”就是“智者的”。如实见,就是不颠倒的见,是能导向出离杂染的见。在“正见足够”这句话里,应当知道这个明就是正见。不过,并不是所有情况都能同时获得,因为正语、正业、正命的先前加行有种种不同的形态。但在出世间道的刹那,它们可以同时获得,因为即使它们的作用各不相同,在那个刹那,它们的自性并没有差别。因为只有一条远离,在道的刹那,同时完成三种远离的作用,就像只有一条正见,以遍知等的方式,同时完成四种作用一样。而所有这些八支,都能在属于初禅的道上获得,这就是这里的连接方式。所谓“属于初禅的”,就是指具有初禅的道。巴利
Lajjanākārasaṇṭhitāti pāpato jigucchanākārasaṇṭhitā. Bhāyanākārasaṇṭhitanti uttasanākārasaṇṭhitaṃ. Etthāti hiriottappe. Vidati, vindatīti vā vijjā. Viddasūti ca sappaññapariyāyoti āha ‘‘viddasunoti viduno’’ti. Yāthāvadiṭṭhīti aviparītā diṭṭhi, saṃkilesato niyyānikadiṭṭhi. Sammādiṭṭhi pahotīti ettha sā vijjā sammādiṭṭhi veditabbā. Na ekato sabbāni labbhanti sammāvācākammantājīvānaṃ pubbābhisaṅkhārassa anekarūpattā. Lokuttaramaggakkhaṇe ekato labbhanti kiccato bhinnānampi tāsaṃ tattha sarūpato abhinnattā. Ekā eva hi virati maggakkhaṇe tissannampi viratīnaṃ kiccaṃ sādhentī pavattati, yathā ekā eva sammādiṭṭhi parijānanādivasena catubbidhakiccaṃ sādhentī pavattati. Tāni ca kho sabbāni aṭṭhapi paṭhamajjhānike magge labbhantīti yojanā. Paṭhamajjhāniketi paṭhamajhānavante.
所谓“如是具足者”,指的是具足圣道的人。因为在《大六处经》里说“依正见等五支之力”,所以出世间道是五支的。因为“之前”这句话确实说明了在道的那一刹那并没有远离支,所以意思是:就像在欲界心里一样,在出世间心里,远离也不是固定不变的。所谓“显示清净状态”,是为了显示戒清净的状态。这里所阐明的是这个意思,并不是说圣道上没有远离。巴利
Tathābhūtassāti ariyamaggasamaṅgino. Yasmā mahāsaḷāyatanasutte vuttaṃ ‘‘sammādiṭṭhiādīnaṃ pañcannaṃ eva aṅgānaṃ vasenā’’ti, tasmā pañcaṅgiko lokuttaramaggo hoti. ‘‘Pubbeva kho panā’’ti hi vacanaṃ tadā maggakkhaṇe viratīnaṃ abhāvaṃ ñāpeti, tasmā kāmāvacaracittesu viya lokuttaracittesu virati aniyatāti adhippāyo. Parisuddhabhāvadassananti parisuddhasīlabhāvadassanatthaṃ. Ayamattho dīpito, na ariyamagge viratīnaṃ abhāvo.
如果真是这样,那为什么在《阿毗达摩》的《道分别》里会出现“五支”这一节呢?所以论师才说“而在《阿毗达摩》中……”等等。这里说的“而在《阿毗达摩》中……”,指的就是“道是五支的”这句话。说了“是为了显示一种作用”之后,为了说明那种作用,又讲了“在某个时候……”这一段。“在某个时候”指的是世间的时候。由此,前面所说的“一种作用”,其实是在显示八支的作用。通过生起远离,在证道的那一刻,正见等法让那个人断除邪语等不善行,所以正见等被称为“五种能作支”。因为正语等的作用就是远离,而正见等这些法能促成它们。所谓“依远离之力”,意思是凭借远离这种行为而成为能作者,或者说充当能生的角色。也有版本写作“依三种远离之力”。巴利
Yadi evaṃ kasmā abhidhamme maggavibhaṅge pañcaṅgikavāro āgatoti āha ‘‘yampi abhidhamme’’tiādi. Tanti ‘‘pañcaṅgiko maggo hotī’’ti vacanaṃ. ‘‘Ekaṃkiccantaraṃ dassetuṃ vutta’’nti vatvā taṃ dassetuṃ ‘‘yasmiñhi kāle’’tiādi vuttaṃ. Yasmiñhi kāleti lokiyakāle . Tena ‘‘ekaṃ kiccantara’’nti vuttaṃ aṭṭhaṅgikakiccaṃ dasseti. Viratiuppādanena micchāvācādīni puggalena maggasamaye pajahāpentīti sammādiṭṭhiādīni ‘‘pañca kārakaṅgānī’’ti vuttāni. Sammāvācādikiriyā hi virati, tañca etāni kārāpentīti. Virativasenāti viramaṇakiriyāvasena kārāpakabhāvena, kattubhāvena vāti attho. ‘‘Viratittayavasenā’’ti vā pāṭho.
正业得以完成,意思是:依靠正见等这些支分,正业的作用就算完成了,因为凭借精进等支分成就了那个目的。正是针对这一点,才说“为了显示另一种作用”。所谓显示这一种作用,就是为了说明:即使在出世间道生起的那一刹那,这五支也是在同一个刹那让正语等三种远离得以成就的能作之支。因此才这样说:“那时,道是五支的。”(《分别论》494)在世间道的那一刹那,确实只有这五支,而远离则是不定的,所以不说“六支”,只说“五支”。以上是在《阿毗达摩》中关于五支轮教法说明理由的方式。然而,为了表明圣道其实是八支的,世尊才接着说了“比丘们,凡彼……”等话,这很容易理解。邪见等十项,加上以它们为缘所生的十种不善,共二十种属于不善一方;正见等十项,加上以它们为缘所生的十种善,共二十种属于善一方。这些内容出自《大四十经》,“大四十”就是这部经的名字。因为在这里也能获得出世间法,所以论中把它作为“混合”来说。巴利
Sammākammanto pūratīti imehi sammādiṭṭhiādīhi sammākammantakiccaṃ pūrati nāma tehi vīriyādikehi tadatthasiddhito. Tampi sandhāya ‘‘ekaṃ kiccantaraṃ dassetu’’nti vuttaṃ. Imaṃ kiccantaraṃ dassetunti lokuttaramaggakkhaṇepi imāneva pañca sammāvācādiviratittayassa ekakkhaṇe kārāpakaṅgānīti dassetuṃ. Evaṃ vuttanti ‘‘tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hotī’’ti (vibha. 494) evaṃ vuttaṃ. Lokiyamaggakkhaṇe pañceva honti, virati pana aniyatā, tasmā ‘‘chaaṅgiko’’ti avatvā ‘‘pañcaṅgiko’’icceva vuttaṃ. Tayidaṃ abhidhamme pañcaṅgikavāradesanāya kāraṇakittanamaggo, ariyamaggo pana aṭṭhaṅgikovāti dassetuṃ, ‘‘yā ca, bhikkhave’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva. Micchādiṭṭhiādikā dasa, tappaccayā akusalā ca dasāti vīsati akusalapakkhiyā, sammādiṭṭhiādikā dasa, tappaccayā kusalā ca dasāti vīsati kusalapakkhiyā mahācattārīsakasutte vuttā. Mahācattārīsakanti tassetaṃ nāmaṃ. Missakova kathito lokuttarassapi idha labbhamānattā.
因为《憍萨罗相应》以及这里都记载了长老所说的“尊者,这是梵行的一半……”等话,世尊先以“阿难,不要这样说……”等话加以否定,然后又以“阿难,这其实就是梵行的全部……”等话加以开示。这部经的含义已经在《憍萨罗相应》的注释中解说过,所以才说“其含义就是《憍萨罗相应》中所说的那样”。巴利
Yasmā kosalasaṃyuttepi idha ca therena ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyassā’’tiādinā vuttaṃ ‘‘mā hevaṃ ānandā’’tiādinā paṭikkhipitvā ‘‘sakalamevidaṃ ānandā’’tiādinā bhagavatā desitaṃ suttaṃ āgataṃ. Tassattho kosalasaṃyuttavaṇṇanāyaṃ vutto, tasmā vuttaṃ ‘‘kosalasaṃyutte vuttatthamevā’’ti.
《舍利弗经》的注释巴利
3. Sāriputtasuttavaṇṇanā
3 声闻菩提就是声闻波罗蜜。包含在其中的智慧,叫声闻波罗蜜智。不过,这种智慧只有两位上首弟子才具备,而且其中又只有法将舍利弗达到登峰造极的地步,其他弟子并没有达到,所以注释里说:“声闻……(中略)……因为还没达到。”因此,当法将成就这种顶峰智慧时,就道与梵行的修证来说,这里阿难所成就的只是其中一部分,并不是全部。因为确实不存在所谓“一半的梵行”这回事,所以注释才说:“即使全部……(中略)……也能获得。”不过,这件事,身为佛法司库的阿难长老并不知道,因为他的智慧在声闻的范围内还只是局部的;而法将的智慧在那个范围内是圆满无缺的,所以他完全了知。因此注释里说:“阿难长老……(中略)……了知。”他确实这样说了——意思是,佛陀曾这样说:“这就是全部,尊者。”巴利
3. Sāvakabodhi sāvakapāramiyo, tappariyāpannaṃ ñāṇaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ, taṃ pana dvinnaṃ aggasāvakānaṃ tatthapi dhammasenāpatino eva savisesaṃ matthakaṃ pattaṃ, na itaresanti āha – ‘‘sāvaka…pe… appattatāyā’’ti. Tasmā tassa matthakappattiyā maggabrahmacariye ijjhante tassa ekadeso idha ijjhati, na sakalanti. Na hi addhabrahmacariyaṃ nāma atthi, tasmā vuttaṃ, ‘‘sakalampi…pe… labbhatī’’ti, taṃ pana bhaṇḍāgāriko nāññāsi ñāṇassa sāvakavisayepi sappadesikattā, dhammasenāpati pana ñāṇassa tattha nippadesikattā aññāsīti. Tenāha – ‘‘ānandatthero…pe… aññāsī’’ti. Evamāhāti ‘‘sakalamidaṃ, bhante’’ti evaṃ avoca.
《阇努索尼婆罗门经》的注释巴利
4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā
4 Vaḷavābhi一词是“牝马”的同义词,所以注释者说“由四匹牝马所拉的车”。战车,是战士为了作战而登乘的车。庄严车,是在节庆等日子里,由装扮整齐的人所登乘的车。以厚实的白细布围绕,是指用如银板般色泽的白色细布覆盖。在这里,“围绕”一词就是覆盖的意思。以银管严密围护,是为了让它保持洁白。巴利
4.Vaḷavābhi-saddo vaḷavāpariyāyoti āha ‘‘catūhi vaḷavāhi yuttarathenā’’ti. Yodharathoti yodhehi yujjhanatthaṃ ārohitabbaratho. Alaṅkāraratho maṅgaladivasesu alaṅkatapaṭiyattehi ārohitabbaratho. Ghanadukulena parivāritoti rajatapaṭṭavaṇṇena setadukulena paṭicchādito. Paṭicchādanattho hi idha parivārasaddo. Rajatapanāḷisuparikkhittā setabhāvakaraṇatthaṃ.
每六个月这个说法,是表示区分时的专称。所谓“他一次右绕城市而行”,这是处在那个位置的人应当做的义务。所谓“没有从城市离开”,是指没有到城市外面去。专门从事说吉祥话的人叫“吉祥者”,专门从事说祝福话的人叫“祝福者”。用“等”这个字,也把赞颂者、礼敬者和师长都包括进来了。从颜色上看,它们像鹦鹉的翅膀。巴利
Channaṃ channaṃ māsānanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Ekavāraṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ karotīti idaṃ tasmiṃ ṭhānantare ṭhitena kātabbaṃ cārittaṃ. Nagarato na pakkantāti nagarato bahi na gatā. Maṅgalavacane niyuttā maṅgalikā, suvatthivacane niyuttā sovatthikā. Ādi-saddena thutimāgadhavandikācariyake saṅgaṇhāti. Sukapattasadisāni vaṇṇato.
赞歌就是颂赞之歌。梵乘的意思是:已成为梵的、已成为最胜的车乘,或者已成为梵者、已成为最胜者所乘的车乘,所以叫梵乘。因为已征服自我,或以殊胜的方式征服。调伏贪欲而完成终结,即通过彻底断除的方式调伏一切贪欲,完成自己的任务。正因为任务完成了,它自身也就到达终点、获得成就。因此说“到达终点,得以完成”。巴利
Vaṇṇagītanti thutigītaṃ. Brahmabhūtaṃ seṭṭhabhūtaṃ yānaṃ, brahmabhūtānaṃ seṭṭhabhūtānaṃ yānanti vā brahmayānaṃ. Vijitattā visesena jinanato. Rāgaṃ vinayamānā pariyosāpetīti sabbampi rāgaṃ samucchedavinayavasena vineti, attano kiccaṃ pariyosāpeti. Kiccapariyosāpaneneva hi sayampi pariyosānaṃ nipphattiṃ upagacchati. Tenāha ‘‘pariyosānaṃ gacchati nipphajjatī’’ti.
“轭”是在位格意义上用的业格,所以注释者说“系于彼处中央之轭”。“辕”是连接轭的那对木杆。就像外面的轭被撑住时,它安住本身就能成办作用;同样,通过行为获得力量的那个,稳固地撑住彼处中央之轭,也就是撑住圣道之车的运转。这里提到“惭”时,因为与惭俱生,“愧”也就一并被含摄了。因此注释者说“与自己一起”等。就像人用量器度量一样,它度量所缘,所以叫“意”。那么,那个“意”到底是什么?它又怎么和系带相似呢?注释者说“观心”等。由此显示出“如同系带一样”中的“系带”。世间观心把超过五十种善法联合、集聚在一处,这就是其中的关联。而那些善法,应依照《法集论》中以心的成分方式所说的“有触……乃至……不散乱”来理解。出世间观心是指道心。超过六十,是指那些同样的善法连同正语、正业、正命以及未知当知根等,一共超过六十种善法。在一处联合,就是在同一个所缘上连接起来。集聚在一处,就是同样以观的作用把它们聚在一处。以先行者的状态守护,所以叫“守护御者”。说了“就像车……乃至……御者”之后,为了显示这一点,又说“应被系缚”。他牵引轭,即在轭上驾驭,也在结合处驾驭。他涂油于车轴,是为了让车顺利行走。他以催动轭来驱使车前进。他使车不偏离,通过引导到行进路线上来加以调控。守护现起,是指它现起为守护,因为它的本性是不忘失。在趣向中,是指运转,或者成就。寻求,就是寻觅。巴利
Dhuranti bhummatthe upayogavacananti āha ‘‘tatramajjhattatāyuge yuttā’’ti. Īsāti yugasandhārikā dāruyugaḷā. Yathā vā bāhiraṃ yugaṃ dhāreti, tassā ṭhitāya eva kiccasiddhi, evaṃ kiriyāvasena laddhabalena tatramajjhattatāyuge thiraṃ dhāreti, teheva ariyamaggarathassa pavattanaṃ. Hiriggahaṇena cettha taṃsahacaraṇato ottappampi gahitaṃyeva hoti. Tenāha ‘‘attanā saddhi’’ntiādi. Nāḷiyā minamāno puriso viya ārammaṇaṃ minātīti mano. Kataraṃ pana taṃ mano, kathañcassa yottasadisatāti āha ‘‘vipassanācitta’’ntiādi. Tena yottaṃ viyāti yottanti dasseti. Lokiyavipassanācittaṃ atirekapaññāsa kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahite karotīti sambandho. Te pana ‘‘phasso hoti…pe… avikkhepo hotī’’ti cittaṅgavasena dhammasaṅgahe (dha. sa. 1) āgatanayeneva veditabbā. Lokuttaravipassanācittanti maggacittaṃ āha. Atirekasaṭṭhīti te eva sammākammantājīvehi anaññātaññassāmītindriyādīhi ca saddhiṃ atirekasaṭṭhi kusaladhamme. Ekābaddheti ekasmiṃ eva ārammaṇe ābaddhe. Ekasaṅgaheti tatheva vipassanākiccavasena ekasaṅgahe karoti. Pubbaṅgamabhāvena ārakkhaṃ sāretīti ārakkhasārathī. ‘‘Yathā hi rathassa…pe… sārathī’’ti vatvā taṃ dassetuṃ ‘‘yoggiyo’’ti vuttaṃ. Dhuraṃ vāheti yogge. Yojeti yogge samagatiyañca. Akkhaṃ abbhañjati sukhappavattanatthaṃ. Rathaṃ peseti yoggacodanena. Nibbisevane karoti gamanavīthiyaṃ paṭipādanena sanniyojeti. Ārakkhapaccupaṭṭhānāti ārakkhaṃ paccupaṭṭhapeti asammosasabhāvattā. Gatiyoti pavattiyo, nipphattiyo vā. Samanvesatīti gavesati.
对圣者来说,它在现证涅槃时就像一辆车,所以叫“车”。装饰、美化,就是“庄严”,也就是装饰物;而戒是圣道的庄严所在。因此说“四遍清净戒庄严”,意思是以戒作为庄严。与观相应的,是指与世间观和出世间观相应。按方法应当被策动、应当被转起,这就是“精进”,也就是正精进。平等而正确地保持,就是“定”;这种定作为轭,所以叫“轭定”。以舍为轭定,就叫“舍轭定”,意思是圣道就是名为舍的轭定。不过在注释书里,不拘泥于字面,而说“轭定”这个词有不同的依据,指的是精进平等状态中的舍。“无欲”是与贪欲对立的,所以说“名为无贪”。“围绕”就是眷属,也就是资具的意思。巴利
Ariyapuggalassa nibbānaṃ paṭimukhaṃ sampāpane ratho viyāti ratho. Parikaroti vibhūsayatīti parikkhāro, vibhūsanaṃ, sīlañca ariyamaggassa vibhūsanaṭṭhāniyaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘catupārisuddhisīlālaṅkāro’’ti, sīlabhūsanoti attho. Vipassanāsampayuttānanti lokiyāya lokuttarāya ca vipassanāya sampayuttānaṃ. Vidhinā īretabbato pavattetabbato vīriyaṃ, sammāvāyāmo. Samaṃ sammā ca dhiyatīti samādhi, dhurañca taṃ samādhi cāti dhurasamādhi, upekkhā dhurasamādhi etassāti upekkhādhurasamādhi, ariyamaggo upekkhāsaṅkhātadhurasamādhīti attho. Aṭṭhakathāyaṃ pana byañjanaṃ anādiyitvā dhurasamādhisaddānaṃ bhinnādhikaraṇatā vuttā. Payogamajjhatteti vīriyasamatāya. Anicchāti icchāpaṭipakkhā. Tenāha ‘‘alobhasaṅkhātā’’ti. Parivāraṇanti parivāro, paricchadoti attho.
慈就是慈心解脱。悲也是这样。前分是指这两者的近行定。这两者也是依照前分法来说的,就像身远离和心远离一样。在名为清净道的车乘中,也就是圣道之车。圣道之车和道之车,合称为圣道之车,也可以按省略其中一词的方式来理解它的含义。因此说“安住在这世间与出世间的道车之中”。披上皮革是指瑜伽行者身上披着的皮革。它们不能射穿他,意思是那些语道不能射穿他。从法不坏散的方面来说,它不会毁坏:这辆圣道之车已经正确地套好,在途中不会毁坏,这就是它的意思。巴利
Mettāti mettācetovimutti. Tathā karuṇā. Pubbabhāgoti ubhinnampi upacāro. Dvepi kāyacittavivekā viya pubbabhāgadhammavasena vuttā. Ariyamaggaratheti parisuddhamaggasaṅkhāte rathe. Ariyamaggaratho ca maggaratho cāti ariyamaggaratho, evaṃ ekasesanayena vā attho veditabbo. Tenāha ‘‘imasmiṃ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito’’ti. Sannaddhacammoti yogāvacarassa paṭimukkacammaṃ. Na naṃ te vijjhantīti vacanapathā na naṃ vijjhanti. Dhammabhedanavasena na bhañjati, tassa ariyamaggassa rathassa sammā yojitassa antarā bhaṅgo natthīti attho.
因为它是依靠自己的努力而得到的,所以存在于自己的相续之中,这就是这里的意趣。无上,是指没有比它更高的。正因如此,它是最殊胜的车乘;没有任何东西与它相似,所以叫无等。由于具足坚定,慧者、智者从世间出离、离去。偈颂中“胜利啊,胜利”是语序颠倒而说的,因此注释者说“征服着、征服着”。巴利
Attano purisakāraṃ nissāya laddhattā attano santāneti adhippāyo. Anuttaranti uttararahitaṃ. Tato eva seṭṭhayānaṃ, nassa kenaci sadisanti asadisaṃ. Dhitisampannatāya dhīrā paṇḍitapurisālokamhā niyyanti gacchanti. ‘‘Jayaṃ jaya’’nti gāthāyaṃ vacanavipallāsena vuttanti āha ‘‘jinantā jinantā’’ti.
《为何义经》等经的注释巴利
5-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā
5-6 “决定之义”就是确定、限定的意思。通过这个决定、这个限定——因为除了这条道路之外,再没有别的能导向解脱的道路,所以否定了其他道路。由于说了“为了遍知苦”,所以讲的是轮回之苦。说到圣道时,它的前行阶段——也就是观——实际上已经被包含在内了,因此说“讲到了混合之道”。这个道理很浅显,因为并没有前所未闻的新内容。不过这里有一个特别的区别:虽然用“贪的灭尽”等说法讲的是涅槃,但就像阿罗汉果一样,梵行也是如此。因此,涅槃才被称为“这就是梵行的终极”。巴利
5-6.Niyamatthoti avadhāraṇattho. Tena niyamena avadhāraṇena – aññaṃ maggaṃ paṭikkhipati ito aññassa niyyānikamaggassa abhāvato. ‘‘Dukkhassa pariññattha’’nti vuttattā vaṭṭadukkhaṃ kathitaṃ. Ariyamagge gahite tassa pubbabhāgamaggo vipassanāya gahito evāti ‘‘missakamaggo kathito’’ti vuttaṃ. Uttānameva apubbassa abhāvā. Ayaṃ pana viseso ‘‘rāgakkhayo’’tiādīhi yadipi nibbānaṃ vuttaṃ. Tathāpi arahattaṃ viya brahmacariyampi. Tena nibbānaṃ eva vuccati ‘‘idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti.
第二 某比丘经的注释巴利
7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
7 用“调伏贪”等词句,既可以指涅槃,也可以指阿罗汉果。因为那位比丘对这两者都已确立理解,所以世尊随顺他的意乐,先以“这确实是涅槃界”等说法开示涅槃界,随后又说“因此,这被称为诸漏的灭尽”。由于圣道以彻底断除的方式调伏贪等烦恼,并且完全灭尽诸漏,而所说的涅槃和阿罗汉果也正是依此而得名,因此这两者都被称为“调伏贪”等。以“他善于衔接而发问”这句话,说明了“这里存在发问的衔接”,也应当知道,这里同样存在意乐的衔接。巴利
7.Rāgavinayādipadehi nibbānaṃ vāpi vucceyya arahattaṃ vāpi. Yasmā so bhikkhu ubhayatthapi niviṭṭhabuddhi, tasmā bhagavā tassa ajjhāsayavasena ‘‘nibbānadhātuyā kho eta’’ntiādinā nibbānadhātuṃ vissajjetvā puna ‘‘āsavānaṃ khayo tena vuccatī’’ti āha. Yasmā ariyamaggo rāgādike samucchedavasena vineti, āsavañca sabbaso khepeti, tena ca vuttaṃ nibbānaṃ arahattañca, tasmā tadubhayaṃ ‘‘rāgavinayotiādi nāmamevā’’ti vuttaṃ. Anusandhikusalatāya pucchanto etaṃ avocāti iminā ‘‘pucchānusandhi idha labbhatī’’ti dīpitaṃ, ajjhāsayānusandhipi ettha labbhatevāti daṭṭhabbaṃ.
第8章 分别经的注释巴利
8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā
8 先是以一种方式分别八支道,也就是通过“正见”等,以一种方式把圣八支道分别显示出来之后,又想以“诸比丘,什么是正见”等,用另一种方式再次分别。由于学习、忆持和熟习的智慧也都归入听闻的智慧,所以说“依听闻、思惟、通达、观察”。巴利
8.Ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṃ vibhajitvāti ‘‘sammādiṭṭhī’’tiādinā ekena pariyāyena ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ vibhāgena dassetvā ‘‘katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhī’’tiādinā puna aparena pariyāyena vibhajitukāmo. Uggahadhāraṇaparicayañāṇānipi savanañāṇe eva avarodhaṃ gacchantīti ‘‘savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasenā’’ti vuttaṃ.
「业处的专注」就是业处的修习。这句和「先掌握了前两个谛」是相连的。「可爱的、称心的、悦意的」显示的是对灭谛和道谛的倾向,并不是欢喜;这种倾向本身就应该被看作是在那里的用功。诸谛只以同一种方式成为证悟的所缘,那正是它们现前会合的状态,所以叫「同一通达」。巴利
Kammaṭṭhānābhinivesoti kammaṭṭhānapaṭipatti. Purimāni dve saccāni uggaṇhitvāti sambandho. Iṭṭhaṃ kantaṃ manāpanti nirodhamaggesu ninnabhāvaṃ dasseti, na abhinandanaṃ, tanninnabhāvo eva ca tattha kammakaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekenevākārena saccānaṃ paṭivedhanimittatā, so eva abhimukhabhāvo tesaṃ samāgamoti ekābhisamayo.
这个“此”指的是智的,或者指瑜伽者的。在这里,有些人说:“世间智也是通达,因为它能如实了知一切。”难道听闻等通达不也是通达吗?可它并不是出世间智啊?不是这样的。因为单用“通达”这个词,并不能用来指称听闻等通达;或者,在苦等的前分阶段依听闻等而转起的智,因为是通达的相状,所以被称为“通达”,并不是因为它本身就是通达。然而,只有作为通达本身的智,才适合直接称为“通达”。从作用上说,就是从遍知等作用来说。所谓“所缘通达”,说的是证得通达;从作用上说,就是不迷乱通达。以听闻等把握谛,就是把握。巴利
Assāti ñāṇassa, yogino vā. Ettha ca keci ‘‘lokiyañāṇampi paṭivedho sabbassa yāthāvabodhabhāvato’’ti vadanti. Nanu uggahādipaṭivedho ca paṭivedhova, na ca so lokuttaroti? Taṃ na, kevalena paṭivedha-saddena uggahādipaṭivedhānaṃ avacanīyattā, paṭivedhanimittattā vā uggahādivasena pavattaṃ dukkhādīsu pubbabhāge ñāṇaṃ ‘‘paṭivedho’’ti vuccati, na paṭivedhattā, paṭivedhabhūtameva pana ñāṇaṃ ujukaṃ paṭivedhoti vattabbataṃ arahati. Kiccatoti pariññādikiccato. Ārammaṇapaṭivedhoti sacchikiriyāpaṭivedhamāha. Kiccatoti asammohapaṭivedhaṃ. Uggahādīhi saccassa pariggaṇhanaṃ pariggaho.
难见,是因为没有获得智慧的人,无法依照真实的自相去看见它,尽管从生起上说它其实是明显的。所以他说“苦谛确实……”等。“两者”指前面两个谛。“方便”指行动或精勤。他用譬喻说明那更重大、更应希求、也更难行的,即“为了执取有顶”等。就像前面两个谛一样,因为某种方式下不明显、极其甚深,所以依听闻等在前分阶段的运作差别,分成四种来说“于苦智”等。那智慧其实只是一个,因为它是依同一次通达而转起的。巴利
Duddasattāti anadhigatañāṇena yāthāvasarasalakkhaṇato daṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā uppattito pākaṭānipi. Tenāha ‘‘dukkhasaccaṃ hī’’tiādi. Ubhayanti purimaṃ saccadvayaṃ. Payogoti kiriyā, vāyāmo vā. Tassa mahantatarassa icchitabbataṃ dukkarataratañca upamāhi dasseti ‘‘bhavaggaggahaṇattha’’ntiādinā. Yathā purimaṃ saccadvayaṃ viya kenaci pariyāyena apākaṭatāya paramagambhīrattā uggahādivasena pubbabhāge pavattibhedaṃ gahetvā ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādinā catubbidhaṃ katvā vuttaṃ. Ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti ekābhisamayavaseneva pavattanato.
以违逆欲的意义来说,就是以直接违逆欲的方式。以从欲中脱离的意义来说,就是以与欲不相应的方式。对欲作观察的人,就是对两种欲都从无常等角度作观察的人。由它而生起、由它而转起,所以叫“处”;欲的处就是“欲处”;欲生起的因被摧毁、被根除,就是“摧毁欲处”。因此他说“欲的寂止”。远离欲就是“离欲”。而它正是诸欲的尽头,也就是依断除远离之义,在那个应当成就的地方已经生起,所以说“在离欲的尽头生起”。从欲中出离就是“出离”,那正是出离思惟。在这里,依照这个出离思惟的语义分别,已经包含了如上所说的违逆欲等意义的抉择差别。巴利
Kāmapaccanīkaṭṭhenāti kāmānaṃ ujupaccanīkabhāvena. Kāmato nissaṭabhāvenāti kāmehi visaṃyuttabhāvena. Kāmaṃ sammasantassāti duvidhampi kāmaṃ aniccādito sammasantassa. Pajjati pavattati etenāti padaṃ, kāmassa padanti kāmapadaṃ, kāmassa uppattikāraṇassa ghāto samugghāto, taṃ kāmapadaghātaṃ. Tenāha ‘‘kāmavūpasama’’nti. Kāmehi vivittaṃ kāmavivittaṃ. So eva ca nesaṃ anto samucchedaviveketi katvā tasmiṃ sādhetabbe uppannoti vuttaṃ ‘‘kāmavivittante uppanno’’ti. Kāmato nikkhamatīti nikkhamo, so eva nekkhammasaṅkappo. Imasmiñca nekkhammasaṅkappassa saddatthavibhāvena yathāvutto kāmapaccanīkaṭṭhādiko atthaniddhāraṇaviseso antogadho.
正是这个道理:这里用“以违逆嗔的意义”“以违逆害的意义”等说法,指出了对无嗔、无害思惟进行含义抉择的方法。出离思惟等:用“等”这个字,把无嗔和无害思惟也包括进去了。欲……中略……想:指与离欲寻等相应的出离等想。种种:指不同刹那。于三处:指三种因。已生:指能够生起的;这里指的是已由地而生的。这个道理在后面的内容里也一样。从处断除:即从因断除。因为“处”就是生起之因,或者说这就是此义。以令不再生起的方式而成就:就是让思惟在未来不再生起,以这样的方式令其不再生起而成就。就像正见一样,只有一种善思惟生起。巴利
Eseva nayoti iminā byāpādapaccanīkaṭṭhena vihiṃsāya paccanīkaṭṭhenātiādikaṃ abyāpādāvihiṃsāsaṅkappānaṃ atthuddhāraṇavidhiṃ atidisati. Nekkhammasaṅkappādayoti ādi-saddena abyāpādaavihiṃsāsaṅkappe eva saṅgaṇhāti. Kāma…pe… saññānanti kāmavitakkādiviratisampayuttānaṃ nekkhammādisaññānaṃ. Nānattāti nānākhaṇikattā. Tīsu ṭhānesūti tippakāresu kāraṇesu. Uppannassāti uppajjanārahassa. Bhūmiladdhauppannaṃ idhādhippetaṃ. Esa nayo ito paresupi. Padacchedatoti kāraṇupacchedato. Padanti hi uppattikāraṇanti vuttovāyamattho. Anuppattisādhanavasenāti yathā saṅkappo āyatiṃ nuppajjati, evaṃ anuppattisādhanavasena. Sammādiṭṭhi viya ekova kusalasaṅkappo uppajjati.
在四种情况中,指的是欺诳等四种违犯的情况。出家人的邪命,就是以食物为对象,所以他说为了嚼食、啖食等。完全断除不正当的寻求,就是正命,所以他说以佛陀所赞许的活命方式。按照已经构成业道的情形来说,所以说在七种情况中。对于尚未构成业道的不正当寻求,他只是断除那个环节而已。巴利
Catūsu ṭhānesūti visaṃvādanādīsu catūsu vītikkamaṭṭhānesu. Pabbajitānaṃ micchājīvo nāma āhāranimittakoti āha ‘‘khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāyā’’ti. Sabbaso anesanāya pahānaṃ sammāājīvoti āha ‘‘buddhappasatthena ājīvenā’’ti. Kammapathapattānaṃ vasena ‘‘sattasu ṭhānesū’’ti vuttaṃ. Akammapathapattāya hi anesanāya so padaghātaṃ karotiyeva.
对于“如是类的所缘”这句:指的是对于某个所缘,过去烦恼没有在这个所缘上生起过,就是针对那一个所缘来说的。“未生起的”:即使是对还没有生起这件事,也以希望它不生起的方式,说为“未生起的”。“精进欲”:就是想要让精进生起的欲求。有人说是“与欲相应的精进”。不过,实际上就是精进本身——在令未生起的不善法不生起时,因为具有可得的欲求状态和能承担任务的状态,所以用“欲”这个说法来表达。正如精进被描述为“不舍欲、不放重担”,也就是令心保持振奋,不使落入懈怠分。“勤”即指作为勤的精进。巴利
Tathārūpe vā ārammaṇeti yasmiṃ ārammaṇe imassa pubbe kilesā na uppannā, tasmiṃ eva. Anuppannānanti anuppādassapi patthanāvasena anuppannānaṃ. Vīriyacchandanti vīriyassa nibbattetukāmatāchandaṃ. ‘‘Chandasampayuttavīriyañcā’’ti vadanti. Vīriyameva pana anuppannākusalānuppādane labbhamānachandatāya dhurasampaggahatāya chandapariyāyena vuttaṃ. Tathā hi vīriyaṃ – ‘‘anikkhittachandatā anikkhittadhuratā’’ti (dha. sa. 26) niddiṭṭhaṃ. Kosajjapakkhe patituṃ adatvā cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padhānanti padhānabhūtavīriyaṃ.
依生起相续的方式,是指无间断地生起的方式。于四处以作用成就的方式,是指在前面所说的四处中,以完成主要作用的方式,也就是以令不生起等的方式。以作用成就的方式,是指在身、受、心、法中,以破除对净、乐、常、我的执取,来成就不净、苦、无常、无我的方式。巴利
Uppattipabandhavasenāti nirantaruppādanavasena. Catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasenāti yathāvuttesu catūsu ṭhānesu padhānakiccassa nipphādanavasena anuppādanādivasena. Kiccasādhanavasenāti kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattagāhavidhamanavasena asubhadukkhāniccānattasādhanavasena.
“此”指的是前面所说的相似与不相似的差别。“此”指的是道。这里问“如何”是说:如果从色界第四禅那开始,一直到一切有顶天,禅支、道支、觉支之间的相似性都成立,那么在这样的情况下,“在无色界中生起四禅那或五禅那,而那也是出世间”这句话里,意义该怎么理解?为了说明这个意思,所以说了“在这里也”等话。“彼禅那性”是说,在初禅等禅那当中,那个作为证得圣道之基础的禅那,这位圣者的其余三种上道也具有彼禅那性。“如此”就是按前面所说的方式。在无色界中生起四禅那或五禅那的时候,这里特指的就是基础禅那本身。“观所缘的诸蕴”是说修观者把作为所缘而遍知的诸蕴。“补特伽罗的意乐作决定”是说当基础禅那和所遍知的禅那有差别时,由此来决定。因为行舍智本身才能决定圣道的觉支等差别,所以对于从第二禅那等基础禅那生起的行舍智,由于对超越基础禅那的诸支不愿入定、没有离贪,而另一种情况也不存在,因此应当知道,在三种说法中都是以观来决定。所以,正是以观来决定,即使在第一种说法里,不以禅那为基础或以其他禅那为基础的诸道也可以是初禅所摄。而以其他基础禅那来说,由观的决定,就分别是各自相应的禅那所摄。这样,在其余的说法中,观的决定应当按各自的情况来配合。在第二种说法中,各自相应的禅那所摄,是由遍知诸行的观的决定而来的。因为在那里,观应当作为各自离贪的修习来修,而不是作为与喜俱、与舍俱的观来对圣道决定禅支等。这样,观的决定应当按前面所说的方式来理解。在这个说法中,如果基础禅那和所遍知禅那的增上缘都具足,意乐就一定是确定的,所以说“补特伽罗的意乐作决定”。但在义注中,因为清净道和这部义注收在一起,所以说“他们的说法判定……应当知道”。在“前分”中,指的是观剎那。巴利
Ayanti yathāvutto sadisāsadisatāviseso. Assāti maggassa. Ettha kathanti yadi rūpāvacaracatutthajjhānato paṭṭhāya yāva sabbabhavaggā jhānaṅgamaggaṅgabojjhaṅgānaṃ sadisatā, evaṃ sante ‘‘āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttara’’nti ettha kathaṃ attho gahetabboti āha ‘‘etthāpī’’tiādi. Taṃjhānikāvāti paṭhamajjhānādīsu yaṃ jhānaṃ maggapaṭilābhassa pādakabhūtaṃ, taṃjhānikāva assa ariyassa uparipi tayo maggā. Evanti vuttākārena. Pādakajjhānameva niyameti āruppe catukkapañcakajjhānuppattiyaṃ. Vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhāti sammasitakhandhe vadanti. Puggalajjhāsayo niyameti pādakasammasitajjhānānaṃ bhede. Yasmā saṅkhārupekkhāñāṇameva ariyamaggassa bojjhaṅgādivisesaṃ niyameti, tato dutiyādipādakajjhānato uppannassa saṅkhārupekkhāñāṇassa pādakajjhānātikkantānaṃ aṅgānaṃ asamāpajjitukāmatāvirāgabhāvato itarassa ca atabbhāvato tīsupi vādesu vipassanāva niyametīti veditabbo, tasmā vipassanāniyameneva hi paṭhamavādepi apādakajjhānādipādakāpi maggā paṭhamajjhānikā honti. Itarehi ca pādakajjhānehi vipassanāniyamehi taṃtaṃjhānikāva. Evaṃ sesavādesu vipassanāniyamo yathāsambhavaṃ yojetabbo. Dutiyavāde taṃtaṃjhānikatā sammasitasaṅkhāravipassanāniyamehi hoti. Tatra hi vipassanā taṃtaṃvirāgabhāvanā bhāvetabbā, na somanassasahagatā upekkhāsahagatā hutvā jhānaṅgādiniyamaṃ maggassa karotīti evaṃ vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo. Imasmiñca vāde pādakasammasitajjhānupanissayasabbhāve ajjhāsayo ekantena hotīti ‘‘puggalajjhāsayo niyametīti vadantī’’ti vuttaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana visuddhimaggassa etissā aṭṭhakathāya ekasaṅgahitattā ‘‘tesaṃ vādavinicchayo…pe… veditabbo’’ti vuttaṃ. Pubbabhāgeti vipassanākkhaṇe.
第9篇 芒经的注释巴利
9. Sūkasuttavaṇṇanā
9 “芒”是指稻子、麦子等谷物的芒尖。它就像荆棘一样,迎面碰到的手或脚会被它刺破。所以,想让芒起刺破作用的人,会把它朝上竖起来放好,这叫作“善安置”;如果没这样放好,就叫作“恶安置”——经文就是这么说的。“由恶安置”是指对“业属于自己”这种智慧作了错误的安放,比如生起这样的邪见构想:“这些众生是随业而感受苦乐的,但那个业其实是随主宰者的意愿,由梵天创造出来的。”不过也有人主张:“这是指‘没有布施’等邪见的生起,或者指那种智慧没有生起。”在“修道”这里,也是指邪道的运作,或者圣道没有运作,这就叫恶安置。因此说“由于没有运作”。“将破除无明”,就是将要彻底断除无明。“置于道中”,就是把它放进圣道里。因为那智慧是圣道的根本因,圣道成就时,它的作用也就达到了顶点。由于经中说“由善安置之见、由善安置之修道”,所以这里讲的是兼具世间道和出世间道的混合道。这里应当理解为:无明的破除就像皮肤被刺破,而出世间道的生起则像出血一样。巴利
9.Sūkanti sāliyavādīnaṃ vālamāha. So hi nikantakasadiso paṭimukhagataṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindati, tasmā bhedaṃ icchantena uddhaggaṃ katvā ṭhapitaṃ sammāpaṇihitaṃ nāma, tathā aṭṭhapitaṃ micchāpaṇihitaṃ nāmāti vuttaṃ. Micchāpaṇihitāyāti kammassakatapaññāya micchāṭhapanaṃ nāma – ‘‘ime sattā kammavasena sukhadukkhaṃ paccanubhavanti, taṃ pana kammaṃ issarassa icchāvasena brahmā nimminātī’’tiādinā micchāpakappanaṃ. Keci pana ‘‘natthi dinnantiādinā nayena pavatti, tassa vā ñāṇassa appavattī’’ti vadanti. Maggabhāvanāyāti etthāpi micchāmaggassa pavattanaṃ, ariyamaggassa vā appavattanaṃ micchāṭhapanaṃ. Tenāha ‘‘appavattitattā’’ti. Avijjaṃ bhindissatīti avijjaṃ samucchindissati. Magganissitaṃ katvā magge eva pakkhipitvā. Tañhi ñāṇaṃ maggassa mūlakāraṇaṃ magge siddhe tassa kiccassa matthakappattito. ‘‘Sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāyā’’ti vuttattā missakamaggo kathito. Chavibhedasadiso cettha avijjābhedo, lohituppādasadiso lokuttaramaggabhāvo daṭṭhabbo.
《难提经》的注释巴利
10. Nandiyasuttavaṇṇanā
10 阐那游方者,是穿衣服的、遮蔽肢体的游方者,不是裸形游方者。巴利
10.Channaparibbājako vatthacchādiyā channaṅgaparibbājako, na naggaparibbājako.
《第一住经》的注疏巴利
1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā
11 Aḍḍhamāsanti:在表示完全相续的语境中,这是受格用语。Paṭisallīyitunti:指在所说的那个时间里,日复一日地让心在等至和法思惟中隐没而住。Vinetabboti:应当以断除的调伏来调伏,也就是应当证得圣道。Tanti:指随见而行。Assāti:指对众人。Apagacchatīti:即从导师身边离去。Sūti:只是一个助词。巴利
11.Aḍḍhamāsanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Paṭisallīyitunti yathāvuttaṃ kālaṃ paṭi divase divase samāpattiyaṃ dhammacintāyaṃ cittaṃ nilīyituṃ. Vinetabboti samucchedavinayena vinetabbo ariyamaggādhigantabbo. Tanti diṭṭhānugatiāpajjanaṃ. Assāti janatāya. Apagacchatīti satthu santikato apeti. Sūti nipātamattaṃ.
“以部分”就是以一个部分。“连同部分”就是带有部分。这个带有部分,因为在经中只按受的方式出现,所以在究竟法的分类里,受可以毫无遗漏地把握到;把握它们时,就说“蕴的部分”等等。“那一切”就是指蕴的部分等全部。“作观”这个词,为了显示它的含义,就说成“反复观察”。这里的反复观察叫做作观,不是观。然而,世尊的观作观是在毗舍佉满月日才圆满成就的,因此,世尊的他地之受也对他地有情相违而生起,所以说“乃至有顶转起的乐受”。“以一切方式”就是以自相、集起、灭去、味、过患等一切方式。在把握、在仔细考察。巴利
Padesenāti ekadesena. Saha padesenāti sapadeso. Svāyaṃ sapadeso yasmā vedanāvaseneva pāḷiyaṃ āgato, tasmā paramatthadhammakoṭṭhāse vedanā anavasesato labbhati, te gaṇhanto ‘‘khandhapadeso’’tiādimāha. Taṃ sabbanti khandhapadesādikaṃ sabbampi. ‘‘Sammasanto’’ti padassa atthadassanavasena ‘‘paccavekkhanto’’ti āha. Paccavekkhaṇā idha sammasanaṃ nāma, na vipassanā. Vipassanāsammasanaṃ pana bhagavato visākhapuṇṇamāyaṃ eva nipphannaṃ, tasmā bhagavato aññabhūmikāpi vedanā aññabhūmikānaṃ sattānaṃ viruddhā uppajjatevāti vuttaṃ ‘‘yāva bhavaggā pavattā sukhā vedanā’’ti. Sabbākārenāti sarūpato samudayato atthaṅgamato assādāditoti sabbākārena. Pariggaṇhanto upaparikkhanto.
完全没有遗漏,也没有任何剩余。根与念处的部分很容易理解,所以心不散乱。这是世尊的。于处,是指在每一个应当观察的地方。那些住等至和果等至,是依蕴、依处等方式生起之后,只把握其中一部分的受,对它进行观照,然后依次进入的禅那等至和果等至。果等至确实是这样:观照之后一次又一次地进入,从意义上看虽然没有差别,但因为所依止的法有种种不同,所以好像被分成了不同种类,因此注释书中说,每天受用的等至有二十四俱胝十万种差别。虽然也可以依其他法而生起,但在这里是依受而确定,是依受的力量而生起的。为什么这样生起呢?因为诸佛的智慧领域有内在的区分。事实上,世尊在整整半个月中,都是依受来观照,并随顺于此进入那些住等至。这件殊胜的事不与其他人共有,导师为了让比丘们知道,便说了“yena svāhaṃ”等话。巴利
Nippadesāneva anavasesāneva. Indriyasatipaṭṭhānapadeso suviññeyyoti anuddhato. Assāti bhagavato. Ṭhāneti tasmiṃ tasmiṃ paccavekkhitabbasaṅkhāte okāse. Sā sā ca vihārasamāpattīti khandhavasena āyatanādivasena ca pavattitvā tesaṃ ekadesabhūtaṃ vedanaṃyeva pariggahetvā taṃ sammasitvā anukkamena samāpannā jhānasamāpatti phalasamāpatti ca. Phalasamāpatti hi tathā sammasitvā punappunaṃ samāpajjanavasena atthato abhinnāpi adhiṭṭhānabhūtadhammabhedena bhinnā viya vuccati, yato catuvīsatikoṭisatasahassabhedā devasikaṃ vaḷañjanasamāpattiyo aṭṭhakathāyaṃ vuttā. Kāmaṃ aññadhammavasenapi jātā eva, vedanāvasena panettha abhiniveso kato vedanānubhāvena jātā. Kasmā evaṃ jātāti? Buddhānaṃ ñāṇapadassa antaravibhāgattā. Tathā hi bhagavā sakalampi aḍḍhamāsaṃ vedanāvaseneva sammasanaṃ pavatteti, tadanusārena ca tā vihārasamāpattiyo samāpajji. Tayidaṃ acchariyaṃ anaññasādhāraṇaṃ bhikkhū pavedento satthā – ‘‘yena svāha’’ntiādimavoca.
不善的受:由杀生、不与取、欲邪行、妄语、离间语、杂秽语、贪欲、嗔恨,以及种种邪见所生的,这些就只是不善的受。应当这样连接理解:投生到梵天等处之后,依止“我们在那里将常恒永住”这样的邪见。在天祠等处,为了供养天神,或者为了供大众受用,而种植花丛。“打杀束缚等”:通过“等”这个字,应当知道它含摄了不与取、欲邪行、妄语、离间语、杂秽语等。因为现法异熟的果报既少又不明显,所以说“投生到他处的有情”。巴利
Akusalāvāti pāṇātipāta-adinnādāna-kāmesumicchācāra-musāvāda-pisuṇavācāsamphappalāpa-abhijjhā-byāpādavasena taṃtaṃmicchādassanavasena ca akusalā vedanā eva hoti. Brahmalokādīsu uppajjitvā tattha niccā dhuvā bhavissāmāti evaṃ diṭṭhiṃ upanissāyāti yojetabbaṃ. Devakulādīsu devapūjatthaṃ, sabbajanaparibhogatthaṃ vā mālāvacchaṃ ropenti. Vadhabandhanādīnīti ādi-saddena adinnādāna-micchācāra-musāvāda-pisuṇavācā-samphappalāpādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Diṭṭhadhammavipākassa apacurattā apākaṭattā ca ‘‘bhavantaragatāna’’nti vuttaṃ.
“如是这些”中的“如是”一词,有“等等”的意思,或者有“种类”的意思。因此,就像依粗恶语那样,也应当依其他不善业,随其所应地引出“以正见为缘而生起不善受”来说明。以“即是此理”这句话,是表示:正如以邪见为缘、以正见为缘,已按俱生缘和亲依止缘两方面,随其所应地配合显示了善、不善和异熟的受;同样,在以邪思惟等为缘的地方,也应当随其所应地配合显示。这里说的是这个意思。在“以欲为缘”中,指的是伴随渴爱的、想要去做的欲,所以说“在以欲为缘等句中,以欲为缘应知为与八种贪俱行心相应的受”。在“以寻为缘”中,指的是达到安止的寻,所以说“以寻为缘即初禅的受”。因为已经取了以寻为缘的初禅受,所以说“除初禅之外”。上面有三种色界禅,下面有三种无色界禅,这样剩下的就是六种想等至的受。巴利
Iti nesanti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā. Tena yathā pharusavācāvasena, evaṃ tadaññesampi akusalakammānaṃ vasena sammādiṭṭhipaccayā akusalavedanāppavatti yathārahaṃ nīharitvā vattabbā. Eseva nayoti iminā yathā micchādiṭṭhipaccayā sammādiṭṭhipaccayā ca kusalākusalavipākavedanā sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā ca vasena yathārahaṃ yojetvā dassitā, evaṃ micchāsaṅkappapaccayādīsupi yathārahaṃ yojetvā dassetabbāti imamatthaṃ atidisati. Chandapaccayāti ettha taṇhāchandasahito kattukāmatāchando adhippetoti āha ‘‘chandapaccayātiādīsu pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā’’ti. Vitakkapaccayāti ettha appanāppattova vitakko adhippetoti vuttaṃ ‘‘vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāvā’’ti. Vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāya gahitattā ‘‘ṭhapetvā paṭhamajjhāna’’nti. Upari tisso rūpāvacarā, heṭṭhā tisso arūpāvacarā evaṃ sesā cha saññāsamāpattivedanā.
三者,是指欲、寻、想已被超越。未止息,是指以对立面尚未止息。这三者确实以共存的方式成为缘,只存在于八种与贪俱行的心中。关于这一点,该说的已经说了。唯欲,是指在三者之中,只有欲。在止息时,因为指的是达到安止的初禅受。在欲和寻止息时,因为想还未止息,所以指的是第二禅等的受。事实上,取了第二禅等的受,一切想等至也就都被取到了。三者都止息,是指欲、寻、想都止息时,指的是非想非非想处的受。因为到达有顶时,想已止息,而欲和寻已达到极微细。下面在以正见为缘这一段中,因为用了正见一词,较低层次道上的正见也被包含其中,所以说为令未得者证得,即令证得阿拉汉果。或者,因为不证得较低层次道就不能证得最上道,所以把较低层次道的证得视为内含之义,而说为证得阿拉汉果。精进,因为它与果相伴,所以称为精进,因此说存在精进,即存在努力。那努力发起的,是依正精进之力,作为证得其他法的原因。巴利文中处这个词是原因的代称,所以说阿拉汉果的原因。以那为缘,这里那这个词所指的,正是前面说的处这个原因,所以说阿拉汉果的处缘。与四道俱生,以此说明在为证得阿拉汉果这一段中,较低层次的道是以内含之义被取到的。不过有些人说,已生起的出世间受是与四道俱生,这是如实说,是修饰语。应先考虑已生起的出世间受,然后才是与四道俱生。巴利
Tiṇṇanti chandavitakkasaññānaṃ. Avūpasameti paṭipakkhena avūpasamite. Tiṇṇañhi tesaṃ sahabhāvena paccayatā aṭṭhalobhasahagatacittesu eva. Tattha yaṃ vattabbaṃ taṃ vuttameva. Chandamattassāti tesu tīsu chandamattassa. Vūpasame paṭhamajjhānavedanāva appanāppattassa adhippetattā. Chandavitakkānaṃ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetā saññāya avūpasantattā. Dutiyajjhānādivedanāgahaṇena hi sabbā saññāsamāpattiyo ca gahitāva honti. Tiṇṇampi vūpasameti chandavitakkasaññānaṃ vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā adhippetā. Bhavaggappattasaññā hi vūpasamanti chandasaṅkappānaṃ accantasukhumabhāvappattiyā. Heṭṭhā ‘‘sammādiṭṭhipaccayā’’ti ettha sammādiṭṭhiggahaṇena heṭṭhimamaggasammādiṭṭhipi gahitāva hotīti āha – ‘‘appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāyā’’ti. Atha vā heṭṭhimamaggādhigamena vinā aggamaggo natthīti heṭṭhimamaggādhigamaṃ atthāpannaṃ katvā ‘‘arahattaphalassa pattatthāyā’’ti vuttaṃ. Āyameti phalena missito hoti etenāti āyāmo, sammāvāyāmoti āha ‘‘atthi āyāmanti atthi vīriya’’nti. Tassa vīriyārambhassāti aññādhigamakāraṇassa sammāvāyāmassa vasena. Pāḷiyaṃ ṭhāna-saddo kāraṇapariyāyoti āha – ‘‘arahattaphalassa kāraṇe’’ti. Tappaccayāti ettha taṃ-saddena ‘‘ṭhāne’’ti vuttakāraṇameva paccāmaṭṭhanti āha – ‘‘arahattassa ṭhānapaccayā’’ti. Catumaggasahajātāti etena ‘‘arahattaphalassa pattatthāyā’’ti ettha heṭṭhimamaggānaṃ atthāpattivasena gahitabhāvameva joteti. Keci pana ‘‘catumaggasahajātāti vatvā nibbattitalokuttaravedanāti bhūtakathanaṃ visesanaṃ. Nibbattitalokuttaravedanāti paṭhamaṃ apekkhitabbaṃ, pacchā catumaggasahajātā’’ti vadanti.
《第二住经》注释巴利
2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā
12 邪见被彻底平息、完全断除,因此称为“邪见止息”。“邪见止息”就是正见。注释中说:“有人想到,邪见在别的生命期才生起,实在太遥远了,所以不接受果报的感受。”虽然已经用“依此道理”提示了,但为了让这个意思更加清楚明白,先说了“无论哪一个、哪一个”等等,然后以概括的方式,在后三部分中如实地显示所说的含义,于是说了“以欲的止息为缘”等等,这很容易理解。所说的这些含义,就在紧接着的经文里。巴利
12. Micchādiṭṭhi vūpasamati sabbaso pahīyati etenāti micchādiṭṭhivūpasamo. ‘‘Micchādiṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi. Bhavantare uppajjanto atidūreti maññamāno vipākavedanaṃ na gaṇhātī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Iminā nayenā’’ti atidisitvāpi tamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘yassa yassā’’tiādiṃ vatvā eva sāmaññavasena vuttamatthaṃ pacchimesu tīsu padesu sarūpatova dassetuṃ ‘‘chandavūpasamapaccayā’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva. Vuttatthāneva anantarasutte.
3-7. 《有学经》等的注释巴利
3-7. Sekkhasuttādivaṇṇanā
13-17 13-17. 三种学的学习就是戒,因此称为“学戒者”。或者,因为他正在学习,所以称为“有学”。经中确实这样说:“比丘们,因为他学习,所以称为有学。他学习什么?他学习增上戒……”等等(《增支部》3.86)。从三种果位来说,是在下面。那有学也是与第四道一起生起的学。因为在道的刹那,学的作用还没有完成,还处于未完成的状态;而在果的刹那,则可以说已经完成了。这里的意思很容易明白,因为按照下面已说的方式即可理解。巴利
13-17. Tissannampi sikkhānaṃ sikkhanaṃ sīlaṃ etassāti sikkhanasīlo. Sikkhatītipi vā sekkho. Vuttañhetaṃ ‘‘sikkhatīti kho, bhikkhave, tasmā sekkhoti vuccati. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhatī’’tiādi (a. ni. 3.86). Tīhi phalehi heṭṭhā. Sāpi catutthamaggena saddhiṃ uppannasikkhāpi. Maggakkhaṇe hi sikkhākiccaṃ na niṭṭhitaṃ vippakatabhāvato, phalakkhaṇe pana niṭṭhitaṃ nāma. Uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.
邪见品注释巴利
3. Micchattavaggavaṇṇanā
21-30 邪性,就是不真实的自性、不能导向出离的自性。正性,就是真实的自性、能导向出离的自性。在以邪修为因这句话里,adhi这个前缀没有实际意义,所以说以邪修行为因。由证悟而趣向涅槃,这叫做法道。正是这个道,能让具备它的人从轮回之苦的堕落处得到守护,所以说,道就是法,指的是圣道法。智本身并没有所谓的邪性,这里是说,依省察而转起的识,用智这个词来称呼它,所以说邪识。邪省察,就是做了某种恶行之后,生起啊,我做了善行这样的想法,这样转起的就是邪省察。把牛戒、牛行等修到圆满就当作解脱,这样执取,就叫邪解脱。通过邪道等而转起,由此说明了轮回与出离。补特伽罗是通过提问引出来的,也就是用比丘们,这名为非善士等语句。虽然像具邪见这样的话已经是在说明补特伽罗,但这段法的开示是以补特伽罗为纲,所以说法已分别开示。因此他说,由法显示了补特伽罗。由法,是指由邪见等法。从善凡夫开始,所有人都可以叫善士,而漏尽者则是更殊胜的善士。易转起,就是能够轻松地使转起。行走,就是前进。由于是依缘所生而可亲近、可依止,所以叫近因,也就是缘,或者也可以说,是把一个sa音省略之后而说的,因此说具有近因、具有缘。由资具而称为资粮,由随从而称为随从,所以说具有资粮、具有随从。应当以俱生和亲依止这两种方式,了知具有缘性在成办作用、完成作用中,以及具有随从性在成为助伴中。巴利
21-30.Micchāsabhāvanti ayāthāvasabhāvaṃ aniyyānikasabhāvaṃ. Sammāsabhāvanti yāthāvasabhāvaṃ niyyānikasabhāvaṃ. Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti ettha adhi-saddo anatthakoti āha – ‘‘micchāpaṭipattikaraṇahetū’’ti. Ñāyati paṭividdhavasena nibbānaṃ gacchatīti ñāyo. So eva taṃsamaṅgīnaṃ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena dhammoti āha – ‘‘ñāyaṃ dhammanti ariyamaggadhamma’’nti. Ñāṇassa micchāsabhāvo nāma natthīti viññāṇamevettha paccavekkhaṇavasena pavattaṃ ñāṇa-saddena vuccatīti āha ‘‘micchāviññāṇo’’ti. Micchāpaccavekkhaṇoti kiñci pāpaṃ katvā ‘‘aho mayā kataṃ sukata’’nti evaṃ pavatto micchāpaccavekkhaṇo. Gosīlagovatādipūraṇaṃ muttīti evaṃ gaṇhato micchāvimutti nāma. Micchāpaṭipadādīhi vivaṭṭanti evaṃ vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Puggalo pucchitoti nigamito ca ‘‘ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso’’tiādinā. Kiñcāpi ‘‘micchādiṭṭhiko hotī’’tiādinā puggalova niddiṭṭho, tathāpi puggalasīsenāyaṃ dhammadesanāti āha ‘‘dhammo vibhatto’’ti. Tenevāha ‘‘dhammena puggalo dassito’’ti. Dhammenāti micchādiṭṭhiādikena dhammena. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya sabbaso sappurisā nāma, khīṇāsavo sappurisataro. Suppavattaniyoti sukhena pavattetuṃ sakkuṇeyyo. Dhāvatīti gacchati. Paccayuppannena upecca nissitabbato upanisā, paccayo, ekassa sa-kārassa lopaṃ katvā vāti āha – ‘‘saupanisaṃ sapaccaya’’nti. Parikaraṇato parikkhāro, parivāroti āha – ‘‘saparikkhāraṃ saparivāra’’nti. Sahajātavasena upanissayavasena ca sapaccayatā kiccasādhane nipphādane sahāyabhāvūpagamane ca saparivāratā daṭṭhabbā.
第4章 修行品的注释巴利
4. Paṭipattivaggavaṇṇanā
31-40 31-40. 不如实修行,是指没有按照真实情况去修行,因为在因上和果上都不能如实地证成真实的事义。有一部经是依法的角度说的,也是依修行的角度说的;另一部经是依人的角度说的,也是依修行者的角度说的。因为轮回的大瀑流具有彼岸的性质,凡是到达它的人就能渡过、能去到那里,所以叫“彼岸”,也就是涅槃;由于没有那样的彼岸,所以叫“此岸”,也就是轮回,因此说:“此岸与彼岸,就是轮回与涅槃。”“已到彼岸者”是针对无学者说的。“那些正在去的人”是指有学者。“那些将会去的人”是指善凡夫。在这里,“去”这个词是表示三种时态的,所以这样说。巴利
31-40.Ayāthāvapaṭipatti, na yathāpaṭipatti, hetumhipi phalepi ayāthāvavatthusādhanato. Ekaṃ suttaṃ dhammavasena kathitaṃ paṭipattivasena. Ekaṃ suttaṃ puggalavasena kathitaṃ paṭipannakavasena. Saṃsāramahoghassa paratīrabhāvato yo naṃ adhigacchati, taṃ pāreti gametīti pāraṃ, nibbānaṃ, tabbidhuratāya natthi ettha pāranti apāraṃ, saṃsāroti vuttaṃ – ‘‘apārāpāranti vaṭṭato nibbāna’’nti. Pāraṅgatāti asekkhe sandhāya. Yepi gacchantīti sekkhe. Yepi gamissantīti kalyāṇaputhujjane. Pāragāminoti ettha kita-saddo tikālavācīti evaṃ vuttaṃ.
“岸”说的是此岸。因此说“只是随逐轮回”。因为心完全黑暗,使心变得不光明,又因为它是黑类的因,所以说“黑”是指不善法。因为清净,使心变得光明,又因为它是白净类的因,所以说“白净”是指善法。轮回是烦恼魔、行魔、死魔活动的地方,所以称为“居所”;涅槃与它相反,所以是“无居所”,因此说“居所与无居所,就是轮回与涅槃”。巴利
Tīranti orimatīramāha. Tena vuttaṃ ‘‘vaṭṭameva anudhāvatī’’ti. Ekantakāḷakattā cittassa apabhassarabhāvakaraṇato kaṇhābhijātihetuto ca vuttaṃ ‘‘kaṇhanti akusaladhamma’’nti. Vodānabhāvato cittassa pabhassarabhāvakaraṇato sukkābhijātihetuto ca vuttaṃ – ‘‘sukkanti kusaladhamma’’nti. Kilesamāra-abhisaṅkhāramāra-maccumārānaṃ pavattiṭṭhānatāya okaṃ vuccati vaṭṭaṃ, tabbidhuratāya anokanti nibbānanti āha – ‘‘okā anokanti vaṭṭato nibbāna’’nti.
从究竟义来说,被称为“沙门”的是圣者;沙门的境界就是沙门性,也就是圣道;因为应当依靠它、应当趣向它,所以沙门义就是涅槃。因此说:“沙门义就是涅槃,那确实……”等等。这里“梵行义”也应当按同样的方式来理解,也就是由梵行——圣道——所证的涅槃。在“贪尽”这个词里,“iti”这个字是表示“等等”的意思,因此它也统摄了“嗔尽、痴尽”这两个词。他们说“贪尽”也是可以成立的,因为按同义的说法,阿罗汉果也可以称为“贪尽”。巴利
Paramatthato samaṇā vuccanti ariyā, samaṇānaṃ bhāvo sāmaññaṃ, ariyamaggo, tena araṇīyato upagantabbato sāmaññattho nibbānanti āha – ‘‘sāmaññatthanti nibbānaṃ, taṃ hī’’tiādi. Brahmaññatthanti etthāpi iminā nayena attho veditabbo. Brahmaññena ariyamaggena. Rāgakkhayoti ettha iti-saddo ādisaddattho. Tena ‘‘dosakkhayo mohakkhayo’’ti padadvayaṃ saṅgaṇhāti. Vaṭṭatiyevāti vadanti ‘‘rāgakkhayo’’ti. Pariyāyena hi arahattassa vattabbattāti.
5. 外道重复略说品注释巴利
5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā
41-48 41-48. 由于涅槃是借着一次又一次辗转生起的、具足修行过程的、以对轮回长途的遍知之力才能证得的,所以说“证得涅槃才名为遍知”。“证得涅槃”是指以证得涅槃为因。这里的“tvā”这个词就是表因的意思,比如“喝了酥油就有力气,见了狮子就害怕”。因此,因为涅槃是经由以不可遍知之事为遍知作用而证得的,由此可知长时遍知得以成立,所以依近说方便,涅槃被称为“长时遍知”,就像说“雪融化是因为太阳升起”一样。在“现证明解脱果”这句里,“明”指最上道的明,“解脱”指最上道的定。他说它们的果就是阿罗汉果,所以说“以明解脱果说阿罗汉果”。由于如实知、现量见,所以叫“智见”,这里指的是对果与涅槃的省察,所以说“以智见说省察”。“其余的”是指离贪、离染、断结、拔除随眠、长时遍知、漏尽、明、解脱、现证果、智见、无取般涅槃这些词。巴利
41-48. Aparāparaṃ parivattamānena vattasampannena saṃsāraddhānapariññāvaseneva nibbānassa pattabbattā vuttaṃ – ‘‘nibbānaṃ patvā pariññātaṃ nāma hotī’’ti. Nibbānaṃ patvāti nibbānappattihetu. Hetuattho hi ayaṃ tvā-saddo yathā – ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hotī’’ti. Tasmāti yasmā apariññeyyaparijānanakiccena nibbānassa pattiyā addhānapariññāsiddhi ñāyati, tasmā upacāravasena nibbānaṃ ‘‘addhānapariññā’’ti vuccati yathā ‘‘himasanti sūriyaṃ uggametī’’ti. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthanti ettha vijjāti aggamaggavijjā. Vimuttīti aggamaggasamādhi adhippeto . Tesaṃ phalaṃ aññāti āha – ‘‘vijjāvimuttiphalena arahattaṃ kathita’’nti. Yāthāvato jānanato paccakkhato dassanato ca ñāṇadassananti idha phalanibbānapaccavekkhaṇā adhippetāti āha – ‘‘ñāṇadassanena paccavekkhaṇā kathitā’’ti. Sesehīti rāga-virāga-saṃyojanappahāna-anusayasamugghāta-addhānapariññā- āsavakkhaya-vijjā-vimutti-phalasacchikiriyā-ñāṇadassana-anupādāparinibbānapadehi.
6. 日轮略品注释巴利
6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā
49-62 就像曙光一定是太阳升起的前兆,善知识也是圣道出现的前兆——这是用曙光来比喻善知识。这里说的“善知识”,应当理解为圣者或圣道,因为就像太阳出现能驱散黑暗一样,它也能驱散应当驱散的黑暗。“想要行善的意愿”就是“欲的成就”,因为它比其他欲求更圆满。所谓“令不放逸者”,是指让那亲证真理的人不放逸。同样,在所有地方,“成就”这个词都应理解为获得殊胜证悟的原因。也可以从其他角度来说,比如从“依远离”等角度,或者从“以离贪为归宿”等角度。巴利
49-62. Yathā aruṇuggaṃ sūriyuggamanassa ekantikaṃ pubbanimittaṃ, evaṃ kalyāṇamittatā ariyamaggapātubhāvassāti sadisūpamā aruṇuggaṃ kalyāṇamittatāya. Kalyāṇamittoti cettha ariyo, ariyamaggo vā daṭṭhabbo sūriyapātubhāvo viya tena vidhūpanīyandhakāravidhamanato. Kusalakattukamyatāchando chandasampadā itarachandato sampannattā. Kārāpakaappamādassāti saccapaṭivedhassa kārāpakassa. Evaṃ sabbattheva sampadāsaddā visesādhigamahetutāya veditabbā. Aññenapi ākārenāti ‘‘vivekanissita’’ntiādiākārato aññena ‘‘rāgavinayapariyosāna’’ntiādinā ākārena.
《一法广说品》等注释巴利
7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā
63-138 对于能领悟的人,佛是依照他们各自的根性与意乐,以种种方式来说的。因此,不该这样责难:“这个义理已经讲过了,为什么还要再讲一遍?”巴利
63-138.Tathātathā vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena kathito, tasmā ‘‘vutto eva attho, kasmā puna vutto’’ti na codetabbaṃ.
8. 不放逸略说品巴利
8. Appamādapeyyālavaggo
《如来经》的注释巴利
1. Tathāgatasuttavaṇṇanā
139 所谓“令人造作的不放逸”,是指这样一种不放逸:依照“这些不善法应当断除,这些善法应当生起”的说法,以应避免的就避免、应成就的就成就的方式而运作。这个,就是不放逸。它只是世间的,不是出世间的。“此”和“这个”说的也正是这种不放逸。“那些”指属于四地的诸法。“以获得之义”是指“使获得之义”。巴利
139.Kārāpakaappamādo nāma ‘‘ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā uppādetabbā’’ti vuttavajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. Esāti appamādo. Lokiyova. Na lokuttaro. Ayanti esāti ca appamādameva vadati. Tesanti catubhūmakadhammānaṃ. Paṭilābhakaṭṭhenāti paṭilābhāpanaṭṭhena.
2. 《足经》注释巴利
2. Padasuttavaṇṇanā
140 “住在丛林中的”:指住在丛林里的人。这里“jaṅgala”这个词,因为和“坚硬”这一共同特征相通,所以是“大地”的另一种说法,并不是指“不现前”或“遥远的地方”。因此说“住在大地表面上”。因为经文中说的是“足”,所以特别限定为“有脚的众生”。“合入”:就是被包含在里面的状态。因此说“置入、投入”,意思是引导后放进去。巴利
140.Jaṅgalānanti jaṅgalavāsīnaṃ. Jaṅgala-saddo cettha thaddhabhāvasāmaññena pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha – ‘‘pathavītalavāsīna’’nti. Padānaṃ vuccamānattā ‘‘sapādakapāṇāna’’nti visesetvā vuttaṃ. Samodhānanti antogadhabhāvaṃ. Tenāha – ‘‘odhānaṃ upakkhepa’’nti, upanetvā pakkhipitabbanti attho.
3-10. 《尖顶经》等经的注释巴利
3-10. Kūṭasuttādivaṇṇanā
141-148 141-148. 就像“余甘子的果实”就是“余甘子”一样,“雨季花”的花就是“雨季花”。所谓“大平台”,指的是上层楼阁。用“Yāni kānicī”这些词来说,其余的词应当和它构成同位关系,所以先说了“以属格表示主格”,然后才做了那样的格位变化。“Tantāvutāna”这个词是表示简择的属格,在这里为了通过“布”等省略的说法来显示它的含义,就说了“或者”等话。巴利
141-148. Vassikāya pupphaṃ vassikaṃ yathā ‘‘āmalakiyā phalaṃ āmalaka’’nti. Mahātalasminti uparipāsāde. ‘‘Yāni kānicī’’ti padehi itarāni samānādhikaraṇāni bhavituṃ yuttānīti ‘‘paccatte sāmivacana’’nti vatvā tathā vibhattivipariṇāmo kato. ‘‘Tantāvutāna’’nti padaṃ niddhāraṇe sāmivacananti tattha ‘‘vatthānī’’ti vacanasesena atthaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ.
第九品 应当实行的力巴利
9. Balakaraṇīyavaggo
1. 《力经》的注释巴利
1. Balasuttavaṇṇanā
149 业本身就是业,就像经本身就是经一样。在这里说到“圣八支道”时,因为它是无间(紧接着观之后)的,所以观也被包含在内了,因此说“与观俱”。巴利
149. Kammāniyeva kammantā yathā suttantā. Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ magganti ettha nānantariyakatāya vipassanāpi gahitā eva hotīti vuttaṃ ‘‘sahavipassana’’nti.
2. 《种子经》的注释巴利
2. Bījasuttavaṇṇanā
150 150. 五种(种子)依合集之义,就称为种子聚。所谓“那个”,就是指根种子等。“具足”,是指与根同时生起。“从青色状态开始”,是从达到青色状态之时起算。巴利
150. Pañcavidhampi samūhaṭṭhena bījagāmo nāma. Tadevāti mūlabījādi eva. Sampannanti sahajātamūlavantaṃ. Nīlabhāvato paṭṭhāyāti nīlabhāvāpattito paṭṭhāya.
3. 《龙经》的注释巴利
3. Nāgasuttavaṇṇanā
151 “执取力量”,意思是显示自身身体的力量。那只是龙所达到的力量,所以说“执取力量”。“交汇河口”,指与大海汇合的大河入海口。因为世尊是以譬喻引出“龙增长身体”等话,所以这里就用“正是这样”等语来与譬喻相对应。在“到来”等三个地方,是按“有”与“有”的特征来说的。巴利
151.Balaṃ gāhentīti attano sarīrabalaṃ gāhenti. Taṃ pana nāgānaṃ balappatti evāti āha – ‘‘balaṃ gaṇhantī’’ti. Sambhejjamukhadvāranti mahāsamuddena sambhedagatamahānadīnaṃ mukhadvāraṃ. Nāgā kāyaṃ vaḍḍhentītiādi yasmā ca bhagavatā upamāvasena ābhataṃ, tasmā evameva khoti etthātiādinā upamaṃ saṃsandati. Āgatesūtiādīsu tīsu padesu bhāvenabhāvalakkhaṇe.
第5章《瓶经》的注释巴利
5. Kumbhasuttavaṇṇanā
153 所谓“不回流”是指:由于倒扣的状态,水罐里的水已经倒出,它不会再用罐口去接取它。因此说“不纳入内部”。巴利
153.Napatiāvamatīti ca nikujjitabhāvena udakavamano ghaṭo, na taṃ puna mukhena gaṇhāti. Tenāha ‘‘na anto pavesetī’’ti.
《虚空经》的注释巴利
7. Ākāsasuttavaṇṇanā
155 正因为圣道得以成就,才说这一切菩提分法都得以成就,所以说了这句话。巴利
155.Tenetaṃ vuttanti tena ariyamaggassa ijjhanena etesaṃ sabbesaṃ bodhipakkhiyadhammānaṃ ijjhanaṃ vuttaṃ.
第一云经等的注释巴利
8-9-10. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā
156-158 尘垢:指和地上的尘土一起生起的污秽。商人譬喻:也见于《商人譬喻第一经》。巴利
156-158.Paṃsurajojallanti bhūmireṇusahajātamalaṃ. Vāṇijakopameti vāṇijakopamapaṭhamasutte cāpi.
《来客经》等经的注释巴利
11-12. Āgantukasuttādivaṇṇanā
159-160 与观智同时生起的圣道,其修习成就,即是应证知、应遍知等法的证知、遍知等成就被说出的原因。之所以这样讲,是因为这段话是为刹帝利等种姓的人安立境界等而准备的。巴利
159-160. Sahavipassanassa ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanena etaṃ abhiññāpariññeyyādidhammānaṃ abhiññāparijānanādīnaṃ ijjhanaṃ vuttaṃ khattiyādīnaṃ visayaādikaṃ karontassa kathāya sajjitattā.
《寻求经》的注释巴利
1. Esanāsuttavaṇṇanā
161 “诸欲”指事欲和烦恼欲。烦恼欲之所以也被称为“所渴望的”,是因为它以构想的方式、被强烈的贪爱所追求。“诸有”指三有。这里的“梵行”指的是邪见,因为邪见是邪见者所构想的梵行的标志。巴利
161.Kāmānanti vatthukāmakilesakāmānaṃ. Kilesakāmopi hi kāmitanti parikappitena vidhinā ca adhikarāgehi esanīyo. Bhavānanti tiṇṇaṃ gatīnaṃ. Diṭṭhigatikaparikappitassa brahmacariyassa nimittabhāvato micchādiṭṭhi ‘‘brahmacariya’’nti adhippetā.
《Vidhā经》等经的注释巴利
2-11. Vidhāsuttādivaṇṇanā
162-171 162-171. 以“我更好”等说法,按各种不同的类别被区分、被安立,所以叫“慢类”,也就是慢的各种区分,或者慢的安立。“Nīhananti”的意思是:压迫、逼恼。巴利
162-171. Seyyohamasmītiādinā taṃtaṃvibhāgena dhīyanti vidhīyantīti vidhā, mānakoṭṭhāsā, mānaṭṭhapanā vā. Nīhanantīti vibādhenti.
《瀑流经》等的注释巴利
1-2. Oghasuttādivaṇṇanā
172-173 172-173. 在轮回中沉没、让人陷下去,所以叫瀑流。色有与无色有:就是依靠对色与无色的贪爱,由色界业和无色界业所生出来的诸蕴。以连接之义,称为轭。巴利
172-173. Vaṭṭe ohananti osīdāpentīti oghā. Rūpārūpabhaveti rūpabhave ca arūpabhave ca rūpārūpataṇhopanissayā rūpārūpāvacarakammanibbattā khandhā. Yojanaṭṭhena yogo.
《取经》等经的注释巴利
3-4. Upādānasuttādivaṇṇanā
174-175 174-175. 因为依着欲乐而执取,所以叫欲取。因此说“欲的执取”。“名身”:指受等四种无色蕴。“能生连结与系缚的烦恼”:以业轮为因、以果报轮为果,被称为苦的相续,能产生那样的连结与系缚的烦恼。“执取边的邪见”:就是执取常见和断见。巴利
174-175. Kāmanavasena upādiyanato kāmupādānaṃ. Tenāha ‘‘kāmaggahaṇa’’nti. Nāmakāyassāti vedanādīnaṃ catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ. Ghaṭanapabandhanakilesoti hetunā phalassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭena dukkhappabandhasaññitassa ghaṭanassa sambajjhanassa nibbattakakileso. Antaggāhikadiṭṭhi sassatucchedagāho.
5-10. 《随眠经》等经的注释巴利
5-10. Anusayasuttādivaṇṇanā
176-181 “已达坚固”是指在有情的相续中达到了稳固的状态。而“已达坚固”应当理解为:欲贪等烦恼所独有的、不与其他烦恼共通的特性。“欲贪”就是指尚未被断除的欲贪本身。它因为一旦遇到缘就能生起,所以潜伏在有情的相续中,因此称为“随眠”。“于其余等”是指瞋随眠等。“下分”指的是欲界,因为它位于色界、无色界之下。“下分”之所以得名,是因为它是那里活动生起的缘,就像“挤奶女能挤出牛奶”那样。它们能结缚有情,所以称为“结”,其含义应如前所说。“上分”是指广大分,即色界和无色界。对其有益的结……这一切因为前面已按同样的方式解说过,所以这里不再重述,这就是要点。巴利
176-181.Thāmagataṭṭhenāti sattasantāne thirabhāvūpagamanabhāvena. Thāmagatanti ca aññehi asādhāraṇo kāmarāgādīnaṃyeva āveṇiko sabhāvo daṭṭhabbo. Kāmarāgovāti kāmarāgo eva appahīno. So sati paccayalābhe uppajjanārahatāya santāne anusetīti anusayo. Sesesupīti paṭighānusayādīsu. Orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhāvato heṭṭhābhūtattā. Tattha pavattiyā paccayabhāvato orambhāgiyāni yathā ‘‘pacchiyo goduhako’’ti. Saṃyojentīti saṃyojanāni, heṭṭhā viya attho vattabbo. Uddhambhāgo mahaggatabhāgo, tassa hitānīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā na vuttanti adhippāyo.