7. 心相应篇
7. Cittasaṃyuttaṃ
《结经》的注释
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
343受用村就是产生受用的村庄。流转是指通过达到分别智的成就而成为无阻碍后,运转。
343.Bhogagāmanti bhoguppattigāmaṃ. Pavattatīti appaṭihataṃ hutvā pavattati paṭisambhidappattiyā.
2. 《第一伊西达答经》的注释
2. Paṭhamaisidattasuttavaṇṇanā
344“不自信”是指因为没有辩才,所以没有能力回答问题。这位居士看到长老们答不出来,就自己想回答而发问,并不是存心要烦扰。因为看到第一次开口后长老们没有回答,就一再追问,这就像是在烦扰,所以说“他烦扰”。
344.Avisāradattāti pañhaṃ byākātuṃ veyyattiyābhāvena asamatthattā. Upāsako theresu byākātuṃ asakkontesu sayaṃ byākātukāmo pucchati, na vihesādhippāyo. Paṭhamavacanena abyākaronte disvāva punappunaṃ pucchitaṃ viheso viya hotīti katvā vuttaṃ ‘‘vihesetī’’ti.
3. 第二伊西达答经的注释
3. Dutiyaisidattasuttavaṇṇanā
345阿槃提就是阿槃提国,而这个国家位于中部的南方。因此说“南路”。以意图:他是以随喜那番话的意图而说,并不是想从那里得到什么。
345.Avantiyāti avantiraṭṭhe, taṃ pana majjhimapadesato dakkhiṇadisāyaṃ. Tenāha ‘‘dakkhiṇāpathe’’ti. Adhippāyenāti tassa vacanassa anumodanādhippāyena vadati, na pana tato kiñci gahetukāmatādhippāyena.
《大神通经》注释
4. Mahakapāṭihāriyasuttavaṇṇanā
346“允许他们”是指允许那些奴仆佣人随意处置剩下的东西。“萎缩”是指被强烈的阳光晒得萎缩,所以说“下面”等等。“极其锐利”是指极为锐利的界。“不混杂句”是指这个句子在三藏中别处没有出现,不与其他语句混杂,只在这里出现。“畏缩”是指身体因为逆向的殊胜差异而消融。
346.Tesaṃ anujānantoti tesaṃ dāsakammakarānaṃ sesake yathāruci vicāraṇaṃ anujānanto. Kudhitanti balavatā sūriyasantāpena saṅkuthitaṃ . Tenāha ‘‘heṭṭhā’’tiādi. Atitikhiṇanti ativiya tikkhadhātukaṃ. Asambhinnapadanti aññattha anāgatattā tipiṭake avomissakapadaṃ, idheva āgatapadanti attho. Paṭilīyamānenāti paṭikaṃsena visesanena vilīyamānena kāyena.
这里说的“在此”,是指在决意神通这件事上。“化作云棚”是指从四周覆盖,生起一片像凉棚一样的云层。“deva”就是云。让一滴一滴的雨点落在身上,像被网罩住一样下下来。像上面所说的那样,不同的准备、不同的决意,或者相同的准备、相同的决意,这里就有四种情况,用“在此”等话把它显示出来。“如其所言”是指按照所说的四种方式中的任何一种去做。“已作准备”是指已经生起“这样或那样吧”这种准备心。他们说:“‘准备之间隔’是为了生起决意心,从已入的基础禅那出定后,在决意心的单一转向心路中运作的准备心而说的。”
Ettha cāti etasmiṃ adhiṭṭhāniddhikaraṇe. Abbhamaṇḍapaṃ katvāti samantato chādanavasena maṇḍapaṃ viya meghapaṭalaṃ uppādetvā. Devoti megho. Ekamekaṃ phusitakaṃ phusāyatu jālavinaddhaṃ viya vassatu. Evaṃ vuttappakārena nānāparikammaṃ nānādhiṭṭhānaṃ ekato parikammaṃ ekato adhiṭṭhānanti catukkamettha sambhavatīti dasseti ‘‘ettha cā’’tiādinā. Yathā tathāti yathāvuttesu catūsu pakāresu yena vā tena vā pakārena karontassa. Kataparikammassāti ‘‘evaṃ vā evaṃ vā hotū’’ti pavattitaparikammacittassa. ‘‘Parikammānantarenāti adhiṭṭhānacittuppādanatthaṃ samāpannapādakajjhānato vuṭṭhāya adhiṭṭhānacittassa ekāvajjanavīthiyaṃ pavattaparikammaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti.
第五,第一迦摩浮经的注释
5. Paṭhamakāmabhūsuttavaṇṇanā
347347. “Elaṃ”是指过失,没有这个过失就叫“nelaṃ”,具备这一支分就是“nelaṅgo”,也就是戒德极为清净。因此他说:“尊者,‘nelaṅgo’是戒的同义词。”不过,在注疏中,为了显示没有过失,说的是“‘nelaṅgo’就是无过失”。“这位比丘来到”是就摩诃劫宾那长老说的。“他以自己所见而说”是指他以自己的一切知智现前了知的意义而说。“但这位居士”没有听闻,仅仅靠把握推论方式而说。
347. Elaṃ vuccati doso, taṃ etassa natthīti nelaṃ, taṃ aṅgaṃ etassāti nelaṅgo, suvisuddhasīlaguṇo. Tenāha ‘‘nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti. Aṭṭhakathāyaṃ pana dosābhāvameva dassetuṃ ‘‘nelaṅgoti niddoso’’ti vuttaṃ. Etaṃ bhikkhuṃ āgacchantanti mahākappinattheraṃ sandhāya vuttaṃ. Attano diṭṭhena kathesīti attano sabbaññutaññāṇena paccakkhato upalakkhitena atthena kathesi. Ayaṃ pana nayaggāhenāti ayaṃ pana gahapati asutvā kevalaṃ nayaggāhena āha.
第六篇《第二迦摩浮经》的注释
6. Dutiyakāmabhūsuttavaṇṇanā
348“转向灭”是指不来者的境界。“这些行”就是被称为身行、语行、心行的这三种行。它们从名称和含义上都互相交织混杂,因此混乱、模糊、不清晰、难以辨识,正因为这样混杂,要清楚地说明它们非常困难。比如,善思本身既被称为身行,也被称为语行,也被称为心行。同样,出入息在某些地方被称为身行,寻和伺被称为语行,想和受被称为心行。因此经中才说“所以”等话。其中,“取”是拉过来抓住;“执”是把已得到的东西握在手中;“舍”是放下已抓住的东西;“悸动”是动摇,驱策它达成并完成。“移动颌骨”是指在更早的阶段,依身表先移动下巴,这样才形成说话的表现。如此,“这些”等话就是对前面所说含义的总结。
348.Nirodhaṃvalañjeti anāgāmibhāvato. Ime saṅkhārāti ime ‘‘kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro’’ti vuccamānā tayo saṅkhārā. Saddatopi, atthatopi aññamaññaṃ missā, tato eva āluḷitā ākulā, avibhūtā dubbibhāvanā, duddīpanā asaṅkarato dīpetuṃ dukkarā. Tathā hi kusalacetanā eva ‘‘kāyasaṅkhāro’’tipi vuccati, ‘‘vacīsaṅkhāro’’tipi, ‘‘cittasaṅkhāro’’tipi. Assāsapassāsāpi katthaci ‘‘kāyasaṅkhāro’’ti, vitakkavicārāpi ‘‘vacīsaṅkhāro’’ti vuccanti, saññāvedanāpi ‘‘cittasaṅkhāro’’ti vuccanti. Tena vuttaṃ ‘‘tathā hī’’tiādi. Tattha ākaḍḍhitvā gahaṇaṃ ādānaṃ, sampattassa hatthe karaṇaṃ gahaṇaṃ, gahitassa vissajjanaṃ muñcanaṃ, phandanaṃ copanaṃ pāpetvā nipphādetvā. Hanusañcopananti kāyaviññattivasena pubbabhāge hanusañcopanaṃ katvā. Evañhi vacībhedakaraṇaṃ. Evaṃ imetiādi yathāvuttassa atthassa nigamanaṃ.
他问“词义”,是想说:我要从词义上说明这些行和其他行的差别。在“依身而住”这句话里,应当知道,它们“依身而住”这一性质,是就它们由那种状态修习而成来说的,并不是因为身体作为依止缘。为了说明这一点,就说“有身时它们才有,没有身时就没有”。这里说的“身”,应当理解为业所生的身体。“依心而住”,就是依靠心,以心为依止缘,得到心之后才生起。
Padatthaṃ pucchati itarasaṅkhārehi padatthato visesaṃ kathāpessāmīti. Kāyanissitāti ettha kāyanissitatā ca nesaṃ tabbhāvabhāvitāya veditabbā, na kāyassa nissayapaccayatāvasenāti dassento ‘‘kāye sati honti, asati na hontī’’ti āha. Kāyoti cettha karajakāyo daṭṭhabbo. Cittanissitāti cittaṃ nissāya taṃ nissayapaccayabhūtaṃ labhitvā uppannā.
对于“我进入”这个词,紧挨着它所说的“我将进入”这个词,只适合表示近未来时,不适合表示其他时态,所以注释说:“用这两个词说明了非想非非想处等至的时刻。”这样说是因为可如此言说之故,并不是因为心在当时真的那样运转。对于“已进入者”,也应同样理解。所谓“通过前面”,即通过“我将进入”和“我进入”这两个词;所谓“通过后面”,即通过“已进入者”这个词。
‘‘Samāpajjāmī’’ti padassa samīpe vuccamānaṃ ‘‘samāpajjissa’’nti padaṃ āsannānāgatakālavācī eva bhavituṃ yuttaṃ, na itaranti āha – ‘‘padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito’’ti. Tayidaṃ tassa tathā vattabbatāya vuttaṃ, na pana tassa tathā cittapavattisambhavato. Samāpannepi eseva nayo. Purimehīti ‘‘samāpajjissaṃ samāpajjāmī’’ti dvīhi padehi. Pacchimenāti ‘‘samāpanno’’ti padena.
已修习,已生起,是为了进入灭尽定。以次第进入诸等至为内容的灭尽修习,那个心就是已修习。因此说“彼即是”等。“仅在第二禅那”:就是在第二禅那的刹那灭去。在那里,因为不再生起、不再产生,所以指的是下分灭尽。对于四种无色蕴,由相应的准备所成就的那种不转起,在那里称为“灭尽定之想”;它们如此不转起,就被说为“在内灭尽中灭去”。
Bhāvitaṃ hoti uppāditaṃ hoti nirodhasamāpannatthāya. Anupubbasamāpattisamāpajjanasaṅkhātāya nirodhabhāvanāya taṃ cittaṃ bhāvitaṃ hoti. Tenāha ‘‘yaṃ ta’’ntiādi. Dutiyajjhāneyevāti dutiyajjhānakkhaṇe nirujjhati. Tattha anuppajjanato anuppādanato heṭṭhā nirodhoti adhippeto. Catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ tajjā parikammasiddhā yā appavatti , tattha ‘‘nirodhasamāpattisaññā’’ti, yā nesaṃ tathā appavatti. Sā ‘‘antonirodhe nirujjhatī’’ti vuttā.
有人主张“心行已灭”这句话只是说心行灭了,其他法并不灭。为了展示这种观点,先说了“由于‘心行已灭’这句话”等等,然后通过指出其中会引出的过度推论,来否定那个观点,所以说了“应对其人言”等话。不执取,是指不执著于如所传来的字面文句。依阿阇梨的理趣,是指立足于历代阿阇梨传承下来的法理和法脉。
‘‘Cittasaṅkhāro niruddho’’ti vacanato tadaññesaṃ anirodhaṃ icchantānaṃ vādaṃ dassento ‘‘cittasaṅkhāro niruddhoti vacanato’’tiādiṃ vatvā tattha atippasaṅgadassanamukhena taṃ vādaṃ nisedhetuṃ ‘‘te vattabbā’’tiādimāha. Abhinivesaṃ akatvāti yathāgate byañjanamatte abhinivesaṃ akatvā. Ācariyānaṃ nayeti ācariyānaṃ paramparāgate dhammanaye dhammanettiyaṃ ṭhatvā.
在有限地界的善与不善法相续运转时,也就是“所作转起”的意思。当那相续正在运转时,身体和语言的行为就随之生起;意思是以见、闻等方式执取所缘时,它正在发生。因此说“当诸净色在外所缘上撞击时”。“像被涂抹过一样”,意思是像被擦过一样,因为撞击而受到磨损。由此说明,这种撞击能令五门识以强力迅速生起,所以撞击本身并不是所缘。因此又说“在内灭尽时,五种净色极为明亮”。
Kiriyamayapavattasminti parittabhūmakakusalākusaladhammapabandhe vattamāne. Tasmiñhi vattamāne kāyika-vācasika-kiriyasampavatti hoti, dassana-savanādivasena ārammaṇaggahaṇe pavattamāneti attho. Tenāha – ‘‘bahiddhārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesū’’ti. Makkhitāni viyāti puñchitāni viya honti ghaṭṭanāya vibādhitattā. Etenāyaṃ ghaṭṭanā pañcadvārikaviññāṇānaṃ vegasā uppajjanāya na ārammaṇanti dasseti. Tenevāha – ‘‘antonirodhe pañca pasādā ativiya virocantī’’ti.
从此以后,我将成为有心者,这句话是就它实际包含的意义来说的;因为“我将在这段时间里成为无心者”这一说法,正好成就了那个意义。所谓“如此修习”,这里并没有另外一种叫做心的修习,而是划定一段时间之后,为了证入灭尽定而应当做的预备修习,心就是通过这种修习才得以成就的。
Tato paraṃ sacittako bhavissāmīti idaṃ atthato āpannaṃ gahetvā vuttaṃ – ‘‘ettakaṃ kālaṃ acittako bhavissāmī’’ti eteneva tassa atthassa siddhattā. Yaṃ evaṃ bhāvitanti ettha visuṃ cittassa bhāvanā nāma natthi, addhānaparicchedaṃ pana katvā nirodhasamāpattatthāya kātabbaparikammabhāvanāya eva tassa sijjhanato.
这段说的“灭尽”的论说。“依两种力”,就是依止力和观力。“以及三种行”,就是身行、语行、心行这三种行的止息。“依十六种智行”,就是无常随观等八种随观智,以及八种道果智,依这十六种智的运作。“依九种定行”,就是八等至算作八种定行,再加上它们的近行定,因为同属于定的性质,所以合为一种定行,这样就是九种定行。“自在之慧”,就是被称为自在的慧。在《清净道论》里已经从一切方面解说了,那些方面暂且放下,这里只就它自身的体相来说,所以问道:“那么,这个叫灭尽的到底是什么呢?”如果说是诸蕴不再生起,那为什么要像进入禅那之乐等那样进入它呢?因此说“诸行”等。
Sā panesā nirodhakathā. Dvīhi balehīti samathavipassanābalehi. Tayo ca saṅkhārānanti tiṇṇaṃ kāyavacīcittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanādīnaṃ aṭṭhannaṃ anupassanāñāṇānaṃ, aṭṭhannañca maggaphalañāṇānaṃ vasena imāhi soḷasahi ñāṇappavattīhi. Navahi samādhicariyāhīti aṭṭha samāpattiyo aṭṭha samādhicariyā, tāsaṃ upacārasamādhi samādhibhāvasāmaññena ekā samādhicariyāti evaṃ navahi samādhicariyāhi. Vasībhāvatāpaññāti vasībhāvatāsaṅkhātā paññā. Sabbākārena visuddhimagge kathitā, te tāva ākārā tiṭṭhantu, sarūpamattassa panassa vattabbanti āha – ‘‘ko panāyaṃ nirodho nāmā’’ti. Yadi khandhānaṃ appavatti, atha kimatthametaṃ jhānasukhādiṃ viya samāpajjantīti āha ‘‘saṅkhārāna’’ntiādi.
果等至心,是指阿罗汉果心或不还果心。因为已经说过“此后,在有分的时候”,所以问道:“那么……它不令生起吗?”它令生起,因为它是色法生起的原因。这是就入灭尽定的比丘而言。它不令生起,是说那属于第四禅的果等至,不令入出息生起。问:“果等至的第四禅性是怎样确定的?”回答说:“何必用这个……”等等。按照下面将要说明的方式,也有解答。关于“寂静等至”,是就灭尽定本身而说的。入出息成为不可言说(可忽略不计)的,因为其自性极微细——在尊者僧祇婆先前入等至的那一刹那,入出息就变成不可言说(可忽略不计)。因此说:“这是依有分的时候而说的。”
Phalasamāpatticittanti arahattaṃ anāgāmiphalacittaṃ. ‘‘Tato paraṃ bhavaṅgasamaye’’ti vuttattā āha ‘‘kiṃ pana…pe… na samuṭṭhāpetī’’ti. Samuṭṭhāpeti rūpasamuppādakattā. Imassāti nirodhaṃ samāpannabhikkhuno. Sā na samuṭṭhāpetīti sā catutthajjhānikā phalasamāpatti na samuṭṭhāpeti assāsapassāse. Phalasamāpattiyā catutthajjhānikabhāvo kathaṃ nicchitoti āha – ‘‘kiṃ vā etenā’’tiādi. Vakkhamānākārenapi parihāro hotīti. Santasamāpattitoti nirodhasamāpattimeva sandhāya vadati. Abbohārikā honti atisukhumasabhāvattā, sañjīvattherassa pubbe samāpattikkhaṇe assāsapassāsā abbohārikabhāvaṃ gacchanti. Tena vuttaṃ ‘‘bhavaṅgasamayenevetaṃ kathita’’nti.
为什么说“在唯作心中……寻与伺生起”?难道在有分心生起的时候,寻与伺就不生起吗?虽然它们也生起,但并没有达到语行的特相。为了说明这个道理,才说了“什么是有分”等这些话。
Kiriyamaya…pe… uppajjatīti kasmā vuttaṃ? Nanu bhavaṅguppattikālampi vitakkavicārā uppajjantevāti? Kiñcāpi uppajjanti, vacīsaṅkhāralakkhaṇappattā pana na hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘kiṃ bhavaṅga’’ntiādi vuttaṃ.
“空触”等,也是以具有功德的所缘为所缘,这就是作为所缘的意思。“空”指的是果等至,因为它从常、乐、我的自性中空去。说“空触”,是按前面所说的方式,因为触具有空的自性。“无相”指的是果等至,因为没有贪欲之相等。“无愿”指的是果等至,因为没有贪欲之愿求等。其余按前面所说的方式。因此说“在无相、无愿中也是如此”。“贪欲之相等”这里,“等”字也应包含诸行之相。从果等至相应的触被称为“空”那一刻起,果等至本身也就被称为“空”,但开示是以触为首而传下来的,所以才那样说。在无相、无愿中也是如此。
Suññato phassotiādayo saguṇenapi ārammaṇenāti ārammaṇabhūtametaṃ. Suññatā nāma phalasamāpatti niccasukhaattasabhāvato suññattā. ‘‘Suññato phasso’’ti vuttaṃ vuttanayena suññasabhāvattā. Animittā nāma phalasamāpatti rāganimittādīnaṃ abhāvato. Appaṇihitā nāma phalasamāpatti rāgapaṇidhiādīnamabhāvato. Sesaṃ vuttanayameva. Tenāha ‘‘animittappaṇihitesupi eseva nayo’’ti. Rāganimittādīnanti ettha ādi-saddena saṅkhāranimittassapi saṅgaho daṭṭhabbo. Yadaggena phalasamāpattisamphasso suññato nāma, tadaggena phalasamāpattipi suññatā nāma, phassasīsena pana desanā āgatāti tathā vuttaṃ. Animittappaṇihitesupi eseva nayo.
在这里,“来入”是指依此而来,或者把“来入”一词中的ka改成ya,就成了“来入性”。从相中出起,就是通过道的生起而出起。称为“无相”,是因为破除了常相。在这里,只有出起才是标准,通达和观见不算。“无愿”是因为与对快乐的愿求相反。“空”是因为直接与自我见相反,并且善见众生空无自我。道称为“无相”,是因为从观而来;果称为“无相”,是因为从道而来。如果对来入没有确定,就可能产生分别,因为观的“无相”等名称并不确定——这就是意趣所在。因此说“所以……”等。然而,因为在道出起的时候,这种观也是如此,依于它,就像道和果那样,触的转起也是如此,所以应当知道,上面所说的那种分别没有余地。“三种触触击”是依人的差别而说的。并不是说同一个人在那一刹那被三种触所触击,或者应当说“三重触触击”。然而,因为所谓“从灭尽果等至出定者”等,对于那位恰好具备如上所说三种触的人,是以无余纳受的方式才说“三种触触击”。
Āgamanaṃ ettha, etāyāti vā āgamanikā, sā eva āgamaniyā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. Vuṭṭhāti nimittato maggassa uppādanena. Animittā nāma niccanimittassa ugghāṭanato. Ettha ca vuṭṭhānameva pamāṇaṃ, na pariggahadassanāni. Appaṇihitā nāma sukhapaṇidhiyā paṭipakkhato. Suññatā nāma attadiṭṭhiyā ujupaṭipakkhattā sattasuññatāya sudiṭṭhattā. Maggo animitto nāma vipassanāgamanato. Phalaṃ animittaṃ nāma maggāgamanato. Vikappo āpajjeyya āgamanassa vavatthānassa abhāvena, vipassanāya animittādināmalābho avavatthitoti adhippāyo. Tena vuttaṃ ‘‘tasmā’’tiādi. Yasmā pana sā maggavuṭṭhānakāle evarūpāpi hotīti tassa vasena maggaphalānaṃ viya phassassapi pavattirūpattā yathāvutto vikappo anavasaroti daṭṭhabbaṃ. Tayo phassā phusantīti puggalabhedavasena vuttaṃ. Na hi ekaṃyeva puggalaṃ etasmiṃ khaṇe tayo phassā phusanti. ‘‘Tividho phasso phusatī’’ti vā bhavitabbaṃ. Yasmā pana ‘‘nirodhaphalasamāpattiyā vuṭṭhitassā’’tiādi yassa yathāvuttā tayo eva phassā sambhavanti, tassa anavasesaggahaṇavaseneva vuttaṃ ‘‘tayo phassā phusantī’’ti.
涅槃就叫“远离”,因为它彻底脱离了所有造作。在那个远离中,那些已经止息一切不安的上人,完全倾向于它,进入四蕴不再生起、以无余不取为特征的灭尽定。
Nibbānaṃ viveko nāma sabbasaṅkhāravivittabhāvato. Tasmiṃ viveke ekanteneva ninnapoṇattā eva hi te paṭippassaddhasabbussukkā uttamapurisā catunnaṃ khandhānaṃ appavattiṃ anavasesaggahaṇalakkhaṇaṃ nirodhasamāpattiṃ samāpajjantīti.
《果达德经》的注释
7. Godattasuttavaṇṇanā
349“无量心解脱”和“无所有心解脱”,不适用于这两种禅那。它们的含义各自不同,要把它们分别连接起来理解。由于遍满而无量,所以得名“无量心解脱”,这是梵住禅那,因此说“从地际……”等。“无所有心解脱”就是无所有处禅那,因此说“从地际……”等。“观”指的是无常随观,或者也可以指一切观。所谓“能作衡量”,是说当该法于其人自行生起时,通过显示其人之功德的缺失,而成为衡量的原因。
349.Nesanti appamāṇacetovimutti-ākiñcaññacetovimuttisaññitānaṃ jhānānaṃ. Atthopi nānāti ānetvā yojanā. Pharaṇaappamāṇatāya ‘‘appamāṇā cetovimuttī’’ti laddhanāmaṃ brahmavihārajjhānanti āha ‘‘bhūmantarato’’tiādi. Ākiñcaññā cetovimuttīti ākiñcaññāyatanajjhānanti āha ‘‘bhūmantarato’’tiādi. Vipassanāti aniccānupassanā, sabbāpi vā. Pamāṇakaraṇo nāma yassa sayaṃ uppajjati, tassa guṇābhāvadassanavasena pamāṇakaraṇato.
“遍满无量性”是指:以遍满的方式,行境无量。涅槃也是无量的,因为诸烦恼的行境是有限的,涅槃不会成为它们的所缘。“场”是指打谷场上摊开的稻穗等东西。“用什么”是指踩踏。因此说“有踩踏的意思”。没有可成为所缘或障碍的任何东西,所以是“无所有”;“无所有”本身就是“无所有处”。
Pharaṇaappamāṇatāyāti pharaṇavasena appamāṇagocaratāya. Nibbānampi appamāṇameva pamāṇagocarānaṃ kilesānaṃ ārammaṇabhāvassapi anāgamanato. Khalanti khale pasāritasālisīsādibhaṇḍaṃ. Kiñcehīti maddassu. Tenāha ‘‘maddanaṭṭho’’ti. Ārammaṇabhūtaṃ, palibuddhakaṃ vā natthi etassa kiñcananti akiñcanaṃ, akiñcanameva ākiñcaññaṃ.
所谓“色相”,就是遍处禅修中的色相。“没有被执取”是指,从它自身的相状来说没有被执取,但从意义来说,它确实是被执取了。因此说:“由于‘空于贪’等说法,它在一切处都随入。”
Rūpanimittassāti kasiṇarūpanimittassa. Na gahitāti sarūpato na gahitā, atthato pana gahitā eva. Tenāha – ‘‘sā suññā rāgenātiādivacanato sabbattha anupavitthāvā’’ti.
“种种”是就声音来说的。“同义”是就所缘来说的,也就是以所缘的身份而本质相同。因此说:“无量……同义。”“以所缘而言”就是就所缘来说。因为四道、四果,从所缘的角度看,由于都进入涅槃,所以是同义、同一所缘。至于“于他处”,这是把无量等词分开来举出而说的,因为它们是围绕涅槃而起的。所以这里说的“于他处”,是指那些以各种同义词在不同地方出现的情况。
Nānāti saddavasena. Ekatthāti ārammaṇavasena ārammaṇabhāvena ekasabhāvā. Tenāha ‘‘appamāṇaṃ…pe… ekatthā’’ti. Ārammaṇavasenāti ārammaṇassa vasena. Cattāro hi maggā, cattāri phalāni ārammaṇavasena nibbānapaviṭṭhatāya ekatthā ekārammaṇā. Aññasmiṃ pana ṭhāneti idaṃ visuṃ visuṃ gahetvā vuttaṃ appamāṇādi pariyāyavuttaṃ, nibbānaṃ ārabbha pavattanato. Tasmā ‘‘aññasmi’’nti idaṃ tena tena pariyāyena tattha tattha āgatabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ.
《尼乾陀若提子经》的注释
8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttavaṇṇanā
350350.「已来阿含」是指通过背诵而通晓的教法。「已知教法」是指已通达大师的教法。因此说「不来者」等。「裸而弯曲」:因为无衣而裸,因为内心狡诈而弯曲,因此极其不祥。由于裸身,他以色身而言不祥;由于弯曲,他以心而言不祥。「对世尊的信」:即对世尊的信仰。在那里的信仰、信受,也可以称为「他的信」。「我去」的意思是「我来」,也就是「我了知」的意思。这整段是说明尼干陀所问的含义。
350.Āgatāgamoti vācuggatapariyattidhammo. Viññātasāsanoti paṭividdhasatthusāsano. Tenāha ‘‘anāgāmī’’tiādi. Naggabhogganti avasanabhāvena naggaṃ, kuṭilajjhāsayatāya bhoggaṃ, tato eva nissirikaṃ. Naggatāya hi so rūpena nissiriko, bhoggatāya cittena. Bhagavato saddhāyāti bhagavati saddhāya. Tasmiṃ saddahanā okappanā tassa saddhātipi vattabbataṃ labhati. Gacchāmīti āgacchāmi, bujjhāmīti attho. Etaṃ nigaṇṭhena pucchitamatthamāha.
把身体挺直,就是向上伸直身体。把肚子挺出来,是因为背部弯曲,所以把肚子向前挺出。伸长脖子,就是把脖子抬起伸出去,四处张望。这一切都是为了表现出尼干陀那副得意自负的样子,他心里想:现在可以抓住沙门乔达摩的话头来发难了。因此说“或者风……”等等。“有理由的”,就是有道理、有根据的。“问的方法”是指被称为“问”的审察思惟,也就是以“应当如此”的心念进行的反复思量,这就是问。“简示”就是对义理作简要的指示。“记说”是指说明,分别审察义理后而说。“以此”即依此方法。“在一切处”是指在一切问题、简示与记说中,其义理应当详细了知。
Kāyaṃunnāmetvāti kāyaṃ abbhunnāmetvā. Kucchiṃ nīharitvāti piṭṭhiyā ninnamanena kucchiṃ purato nīharitvā. Gīvaṃ pasāraṇavasena paggayha paggahetvā sabbaṃ disaṃ pekkhamāno. Sabbamidaṃ nigaṇṭhassa pahaṭṭhākāradassanatthaṃ ‘‘idāni samaṇassa gotamassa upari vādaṃ āropetuṃ labbhatī’’ti. Tenāha ‘‘vātaṃ vā so’’tiādi. Sakāraṇāti yuttisahitā. Pañhamaggoti pañhasaṅkhāto vīmaṃsā, evaṃ bhavitabbanti citteneva parivīmaṃsā pañhā. Eko uddesoti ekaṃ uddisanaṃ atthassa saṃkhittavacanaṃ. Veyyākaraṇanti niddisanaṃ atthassa vicāretvā kathanaṃ. Evanti iminā nayena. Sabbatthāti sabbesu pañhuddesaveyyākaraṇesu attho vitthārato veditabbo.
《裸行者迦叶经》的注释
9. Acelakassapasuttavaṇṇanā
351351. “足以成为圣者”,因为有能力达到圣者的境界,所以叫“足以成为圣”。从了知应知对象的角度说,智本身就是智;从现前亲见的角度说,就是智见;而从特别殊胜的角度说,那同一个智见就是智见殊胜。“pāvaḷā”指的是尾羽的细部;用来拂打那尾羽以去除灰尘的东西,就叫“pāvaḷanipphoṭanā”,也就是孔雀尾羽做的拂尘。
351. Alaṃ samattho ariyabhāvāyāti alamariyo. Ñeyyajānanaṭṭhena ñāṇameva paccakkhato dassanaṭṭhena ñāṇadassanaṃ, soyeva atisayaṭṭhena ñāṇadassanaviseso. Pāvaḷā vuccati ānisadapadeso, taṃ pāvaḷaṃ rajoharaṇatthaṃ nipphoṭīyati etāyāti pāvaḷanipphoṭanā, morapiñchavatti.
《探病经》的注释
10. Gilānadassanasuttavaṇṇanā
352352. 名叫摩陀王的地居天神,是鬼类之主,住在苏罗波陀罗树上。因此说“在摩陀王时”。说了“于药草、草、蔓等”之后,为了依次说明它们,又说“诃子……中略……于诸树中”。要以愿望把心确立下来。将会成就,就是会如愿成就。因此,正因为天神们也认为他濒临死亡,所以这将会是极为良好的,会为你们长久带来利益和安乐——这是言下之意。
352. Mattarājā nāma eko bhummadevo bhūtādhipati surāpotalarukkhanivāsī. Tena vuttaṃ ‘‘mattarājakāle’’ti. ‘‘Osadhitiṇavanappatīsū’’ti vatvā te yathākkamaṃ dassento ‘‘harītakā…pe… rukkhesu cā’’ti āha. Patthanāvasena cittaṃ ṭhapehi. Samijjhissatīti yathādhippāyaṃ samijjhissati. Tena hīti yasmā taṃ devāpi āsannamaraṇaṃ maññanti, tasmā sā varameva bhavissati, taṃ tumhākaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti adhippāyo.