2. 现观相应
2. Abhisamayasaṃyuttaṃ
《指甲尖经》的注释
1. Nakhasikhāsuttavaṇṇanā
74“微细”是指幼嫩、细小,因为它的量只有发尖那么一点。就像头发无论什么时候都大约只有两指长,不会因为剪断就变成这样;同样,指甲尖也像发尖那么细微,不会因为剪掉就不再生长。在其他地方则说“一千、百千”。 “已现观”就是已通达,所以“现观者”的意思就是已通达真理的人。前一句虽然也可以依据苦蕴已经过去来说,但为了表明它是依据更早说过的情况而说,才说“前苦蕴”等。这里说的“前”,是相对于“后”来说的。因为所谓前和后,本来就是依据不同情况而说的,所以这里为了引出所指的那个“前”,才说“哪个是前”等。为了说明“即使过去也已经尽”中所指的已尽,才说“什么是已尽的”等。这里提出入流者的苦已尽。为了显示这一点,先说“因为第一道未修习,所以可能还会生起”,现在为了显示它本身的具体情形,又再次说“什么”等。在七种有身中,凡可能生于恶趣的——以第八次结生为起点,在任何恶趣中可能生起的苦——这一切都应看作已经尽灭。Assā指这位入流者,意思是:他有那样的限量,并且在此之上还有投生。Mahā attho是广大的利益、功德,mahattho就是具有这种广大利益,这是把k音变成y音。因此说“能成办广大利益”。
74.Sukhumāti taruṇā parittā kesaggamattabhāvato. Yathā kesā dīghaso dvaṅgulamattāya sabbasmiṃ kāle etappamāṇāva, na tacchindanaṃ, evaṃ nakhaggāpi kesaggamattāva, na tesaṃ chindanaṃ avaḍḍhanato. Paratoti ‘‘sahassimaṃ satasahassima’’nti vuttaṭṭhāne. Abhisametvāti paṭivijjhitvā, tasmā abhisametāvino paṭividdhasaccassāti attho. Kāmaṃ purimapadaṃ dukkhakkhandhassa atītabhāvaṃ upādāyapi vattuṃ yuttaṃ. Puretaraṃyeva pana vuttabhāvaṃ upādāya vuttanti dassetuṃ ‘‘purimaṃ dukkhakkhandha’’ntiādi vuttaṃ. Purimaṃ nāma pacchimaṃ apekkhitvā. Purimapacchimatā hi taṃ taṃ upādāya vuccatīti idhādhippetaṃ purimaṃ nīharitvā dassetuṃ ‘‘katamaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Atītampi parikkhīṇa’’nti idhādhippetaṃ parikkhīṇameva vibhāvetuṃ ‘‘katamaṃ pana parikkhīṇa’’ntiādi vuttaṃ. Sotāpannassa dukkhakkhayo idha coditoti taṃ dassetuṃ ‘‘paṭhamamaggassa abhāvitattā uppajjeyyā’’ti vatvā idāni taṃ sarūpato dassetuṃ puna ‘‘katama’’ntiādi vuttaṃ. Sattasu attabhāvesu yaṃ apāye uppajjeyya aṭṭhamaṃ paṭisandhiṃ ādiṃ katvā yattha katthaci apāyesu cāti yaṃ dukkhaṃ uppajjeyya, taṃ sabbaṃ parikkhīṇanti daṭṭhabbaṃ. Assāti sotāpannassa, yaṃ parimāṇaṃ, tato uddhañca upapātaṃ atthīti adhippāyo. Mahā attho guṇo mahattho, so etassa atthīti mahatthiyo ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. Tenāha ‘‘mahato atthassa nipphādako’’ti.
2. 莲池经的注释
2. Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā
75以高度来说,就是以向下衡量、朝下的方向。因此说“因为甚深”。
75.Ubbedhenāti avavedhena adhodisatāya. Tenāha ‘‘gambhīratāyā’’ti.
3. 合流水经等注释
3. Saṃbhejjaudakasuttādivaṇṇanā
76-77在汇合之处,也就是汇聚到一起的地方。Samenti 的意思是彼此和合一致。因此说他们共同聚集。为了说明巴利经文里省略了格位词尾的这一表达,说三或。Sambhijjati 是在那里混为一体,所以叫 sambhejja,即混合之处。那里的水就是混合之水。因此说在混合之处的水。
76-77.Sambhijjaṭṭhāneti sambhijjasamodhānagataṭṭhāne. Samenti sametā honti. Tenāha ‘‘samāgacchantī’’ti. Pāḷiyaṃ vibhattilopena niddesoti tamatthaṃ dassento ‘‘tīṇi vā’’ti āha. Sambhijjati missībhāvaṃ gacchati etthāti sambhejjaṃ, missitaṭṭhānaṃ. Tattha udakaṃ sambhejjaudakaṃ. Tenāha ‘‘sambhinnaṭṭhāne udaka’’nti.
4. 地经等注释
4. Pathavīsuttādivaṇṇanā
78-84轮围山内部,就是指包含在轮围山范围之内的。
78-84.Cakkavāḷabbhantarāyāti cakkavāḷapabbatassa antogadhāya.
在第六经等当中,只是按照已经说过的方式——这里应当理解为:在第六经等、也就是第一经等当中所说的方式,因为没有差别。
Chaṭṭhādīsu vuttanayenevāti idha chaṭṭhasuttādīsu paṭhamasuttādīsu vuttanayenevāti attho veditabbo visesābhāvato.
“结尾”是指这个现观相应品的结束部分。“外道的沙门、婆罗门、游方者”是指外道们。“功德的证得”是指伴随着禅那与神通的功德证得。这些功德连百分之一……都达不到,因为现证谛具有大威力。所以世尊——亲证一切法者——才这样说:“比丘们,见具足的人就有这样大的证得,就有这样大的神通。”
Pariyosāneti imassa abhisamayasaṃyuttassa osānaṭṭhāne. Aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānanti aññatitthiyānaṃ. Guṇādhigamoti jhānābhiññāsahito guṇādhigamo. Satabhāgampi…pe… na upagacchati saccapaṭivedhassa mahānubhāvattā. Tenāha bhagavā paccakkhasabbadhammo ‘‘evaṃ mahādhigamo, bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo evaṃ mahābhiñño’’ti.