8. 相相应
8. Lakkhaṇasaṃyuttaṃ
《骨经》的注释
1. Aṭṭhisuttavaṇṇanā
202在《相相应》里,那位被称为“具寿相”的,就是相长老。要知道,他是在一千个结发外道当中,以“善来比丘”的方式受具足戒的,在《燃烧经》讲完时证得阿罗汉果,是一位大弟子。因为他具足相好,一切特征圆满,身体如同梵天一样,所以被称为“相”。而大目犍连则是在出家后的第七天证得阿罗汉果,是第二位首席弟子。
202. Lakkhaṇasaṃyutte yvāyaṃ āyasmā ca lakkhaṇoti lakkhaṇatthero vutto, esa jaṭilasahassabbhantare ehibhikkhūpasampadāya upasampanno ādittapariyāyāvasāne arahattaṃ patto eko mahāsāvakoti veditabbo. Yasmā panesa lakkhaṇasampannena sabbākāraparipūrena brahmasamena attabhāvena samannāgato, tasmā ‘‘lakkhaṇo’’ti saṅkhaṃ gato. Mahāmoggallāno pana pabbajitadivasato sattame divase arahattaṃ patto dutiyo aggasāvako.
“露出了微笑”是指显露出微微的笑意,也就是显现、表露出来的意思。那么,长老是看见了什么才露出微笑的呢?是因为看见了后文经典中提到的一具骨锁——一个投生在饿鬼界的众生。而且他是用天眼看见的,不是用肉眼,因为这类有身并不会出现在肉眼面前。可是,看见这样的有身时本该生起悲悯,他为什么反而露出微笑呢?因为他随念了自己和佛陀的智慧成就。看见那具骨锁之后,长老随念自己的成就:“像我这样已经见法的人,已经解脱了凡夫可能得到的那种有身,这真是我的收获,真是我善得的!”接着又随念佛陀的智慧成就:“啊,佛陀世尊的智慧成就!世尊开示说:‘诸比丘,业的异熟不可思议,不应思惟。’诸佛确实是亲证之后才宣说的,诸佛对法界通达善巧。”他就这样随念佛陀的智慧成就,然后露出了微笑。
Sitaṃ pātvākāsīti mandahasitaṃ pātuakāsi, pakāsayi dassesīti vuttaṃ hoti. Kiṃ pana disvā thero sitaṃ pātvākāsīti? Upari pāḷiyaṃ āgataṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ ekaṃ petaloke nibbattaṃ sattaṃ disvā. Tañca kho dibbena cakkhunā, na pasādacakkhunā. Pasādacakkhussa hi ete attabhāvā na āpāthaṃ āgacchanti. Evarūpaṃ pana attabhāvaṃ disvā kāruññe kattabbe kasmā sitaṃ pātvākāsīti? Attano ca buddhañāṇassa ca sampattiṃ samanussaraṇato. Tañhi disvā thero ‘‘adiṭṭhasaccena nāma puggalena paṭilabhitabbā evarūpā attabhāvā mutto ahaṃ, lābhā vata me, suladdhaṃ vata me’’ti attano ca sampattiṃ anussaritvā – ‘‘aho buddhassa bhagavato ñāṇasampatti, ‘yo kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo’ti desesi, paccakkhaṃ vata katvā buddhā desenti, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātū’’ti evaṃ buddhañāṇasampattiñca anussaritvā sitaṃ pātvākāsīti.
那么,相长老为什么没有看见呢?难道他没有天眼通吗?不是没有。只是大目犍连通过作意看见了,另一位因为没有作意所以没有看见。不过,诸漏尽者绝不会无缘无故地微笑,所以相长老问他:“贤友目犍连,是什么原因、什么缘由让你露出微笑呢?”目犍连长老心想:没有亲自看见这种投生情形的人,是不容易生起信心的。因此,他想先请世尊作证之后再回答,就说:“贤友,现在不是时候。”等等。后来在世尊面前被问到时,他才以“贤友,我在这里看见……”这样的方式作了回答。
Atha lakkhaṇatthero kasmā na addasa, kimassa dibbacakkhu natthīti? No natthi, mahāmoggallāno pana āvajjento addasa, itaro pana anāvajjanena na addasa. Yasmā pana khīṇāsavā nāma na akāraṇā sitaṃ karonti, tasmā taṃ lakkhaṇatthero pucchi ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyāti? Thero pana yasmā yehi ayaṃ upapatti sāmaṃ adiṭṭhā, te dussaddhāpayā honti, tasmā bhagavantaṃ sakkhiṃ katvā byākātukāmatāya akālo kho, āvusotiādimāha. Tato bhagavato santike puṭṭho idhāhaṃ, āvusotiādinā nayena byākāsi.
在这里,“骨锁”是指白色的、没有肉也没有血的骨头堆。“鹫、鸦、鹰”这些也要理解为夜叉鹫、夜叉鸦和夜叉鹰。因为普通的鹫等鸟类,这种景象根本不会出现在它们眼前。“一再追随、一再追随”,意思是不断地跟上去、反复地跟上去。“啄食”,是用像剑刃一样锋利的铁嘴,反复啄刺,四处飞走。“她顿时发出惨叫”,这里的“sudaṃ”是语气词;意思是那副骨锁发出了痛苦、悲号的叫声。据说,为了感受不善业的果报,即使是一由旬那么大的类似身体也会生出来,而且这些身体对触觉极其敏感,就像熟透的脓疮一样。正因如此,那副骨锁被强烈的痛苦逼恼,才发出了那样的叫声。
Tattha aṭṭhikasaṅkhalikanti setaṃ nimmaṃsalohitaṃ aṭṭhisaṅghātaṃ. Gijjhāpi kākāpi kulalāpīti etepi yakkhagijjhā ceva yakkhakākā ca yakkhakulalā ca paccetabbā. Pākatikānaṃ pana gijjhādīnaṃ āpāthampi etaṃ rūpaṃ nāgacchati. Anupatitvā anupatitvāti anubandhitvā anubandhitvā. Vitudentīti asidhārūpamehi tikhiṇehi lohatuṇḍakehi vijjhitvā vijjhitvā ito cito ca caranti gacchanti. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karotīti ettha sudanti nipāto, sā aṭṭhikasaṅkhalikā aṭṭassaraṃ āturassaraṃ karotīti attho. Akusalavipākānubhavanatthaṃ kira yojanappamāṇāpi tādisā attabhāvā nibbattanti, pasādussadā ca honti pakkagaṇḍasadisā. Tasmā sā aṭṭhikasaṅkhalikā balavavedanāturā tādisaṃ saddamakāsīti.
大目犍连尊者这样说完之后,又为了显示自己是因为对众生生起悲悯,才引生出这样的法之悚惧感——他心想:“那些走向轮回的众生,拥有这样身形的,竟然不能解脱。”于是说道:“贤友,那时我心想:先生,这真是稀有啊!”等等。接着,世尊为了彰显这位长老的威德,说道:“诸比丘,弟子们确实是作为眼而住……”等等。其中,“作为眼而住”的意思是:眼已在他们中生起、产生,他们拥有已生起的眼,令眼生起之后而住。第二句“作为智而住”也是同样的道理。“那是因为什么”这里,“yatra”是表示原因。整句的意思是:正因为弟子也能如此了知、如此看见或如此作证,我们才说:“诸比丘,弟子们确实是作为眼而住;诸比丘,弟子们确实是作为智而住。”“诸比丘,我以前就见过那个众生”:世尊说,我在菩提树下以证得一切知智而通达,对无量轮围世界、无量众生群类,以及他们的生处、趣向、出生、命运与住处都亲眼所见,那个众生我早已见过了。
Evañca pana vatvā puna āyasmā mahāmoggallāno ‘‘vaṭṭagāmisattā nāma evarūpā attabhāvā na muccantī’’ti sattesu kāruññaṃ paṭicca uppannaṃ dhammasaṃvegaṃ dassento tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi acchariyaṃ vata bhotiādimāha. Tato bhagavā therassa ānubhāvaṃ pakāsento cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharantītiādimāha. Tattha cakkhu bhūtaṃ jātaṃ uppannaṃ etesanti cakkhubhūtā, bhūtacakkhukā uppannacakkhukā cakkhuṃ uppādetvā viharantīti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Yatra hi nāmāti ettha yatrāti kāraṇavacanaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā – yasmā nāma sāvakopi evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati, tasmā avocumha – ‘‘cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharantī’’ti. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭhoti bodhimaṇḍe sabbaññutaññāṇapaṭivedhena appamāṇesu cakkavāḷesu appamāṇe sattanikāye bhavagatiyoniṭhitinivāse ca paccakkhaṃ karontena mayā pubbeva so satto diṭṭhoti vadati.
“屠牛者”:就是杀牛之后,从骨头上把肉剔下来卖掉,以此维持生活的人。“就是由于那同一业之异熟的残余”:是指由种种不同的思所积集的那前后相续的业。因为在那里,以那个导致地狱结生的思,当它的异熟耗尽之后,就以剩余的业,或者以业相为所缘,再次在饿鬼等处生起结生。所以,那个结生由于与业同类,或者与所缘同类,就被称为“就是那同一业之异熟的残余”。而这位众生就是这样产生的。因此说:“就是由于那同一业之异熟的残余。”据说,当他从地狱死没的时候,那些没有肉的牛的骨架就成了他的相。他把那原本隐秘的业,弄得好像在智者眼前一样明显,于是投生为骨锁饿鬼。第一。
Goghātakoti gāvo vadhitvā aṭṭhito maṃsaṃ mocetvā vikkiṇitvā jīvikaṃ kappanakasatto. Tasseva kammassa vipākāvasesenāti tassa nānācetanāhi āyūhitassa aparāpariyakammassa. Tatra hi yāya cetanāya narake paṭisandhi janitā, tassā vipāke parikkhīṇe avasesakammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārammaṇaṃ katvā puna petādīsu paṭisandhi nibbattati, tasmā sā paṭisandhi kammasabhāgatāya ārammaṇasabhāgatāya vā ‘‘tasseva kammassa vipākāvaseso’’ti vuccati. Ayañca satto evaṃ uppanno. Tenāha – ‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’ti. Tassa kira narakā cavanakāle nimmaṃsakatānaṃ gunnaṃ aṭṭhirāsiyeva nimittaṃ ahosi. So paṭicchannampi taṃ kammaṃ viññūnaṃ pākaṭaṃ viya karonto aṭṭhisaṅkhalikapeto jāto. Paṭhamaṃ.
2. 肉片经的注释
2. Pesisuttavaṇṇanā
203203. 在“肉片之事”中,所谓屠牛者,就是把牛肉切成肉片,晒干后靠卖肉干维持生活很多年。因此,当他从地狱死去时,显现的就是肉片的相。他投生成了肉片饿鬼。第二。
203. Maṃsapesivatthusmiṃ goghātakoti gomaṃsapesiyo katvā sukkhāpetvā vallūravikkayena anekāni vassāni jīvikaṃ kappesi, tenassa narakā cavanakāle maṃsapesiyeva nimittaṃ ahosi. So maṃsapesipeto jāto. Dutiyaṃ.
3. 《肉团经》的注释
3. Piṇḍasuttavaṇṇanā
204204. 在“肉团之事”这个故事里,所谓捕鸟人,就是捉住鸟之后,在卖的时候把鸟去毛去皮,弄成纯粹的一团肉来卖,靠这个谋生。因此,当他从地狱死去时,出现的征兆就只有肉团。他投生成了肉团饿鬼。第三。
204. Maṃsapiṇḍavatthusmiṃ sākuṇikoti sakuṇe gahetvā vikkiṇanakāle nippakkhacamme maṃsapiṇḍamatte katvā vikkiṇanto jīvikaṃ kappesi, tenassa narakā cavanakāle maṃsapiṇḍova nimittaṃ ahosi. So maṃsapiṇḍapeto jāto. Tatiyaṃ.
4. 《无皮经》的注释
4. Nicchavisuttavaṇṇanā
205205. 在“无皮之事”中,那个屠羊的人一次又一次地宰杀山羊,剥掉皮,就靠这个过日子。就像前面说的那样,没有皮的山羊身体成了他心里的相。他死后投生成了无皮饿鬼。第四。
205. Nicchavivatthusmiṃ tassa orabbhikassa eḷake vadhitvā vadhitvā niccamme katvā kappitajīvikassa purimanayeneva niccammaṃ eḷakasarīraṃ nimittaṃ ahosi. So nicchavipeto jāto. Catutthaṃ.
《剑毛经》的注释
5. Asilomasuttavaṇṇanā
206206. 在“剑毛”这个故事里,那个杀猪的人长年累月用诱饵把猪养肥,再用剑一头一头地宰杀,就这样长年靠这个过活。他举剑的那个样子,就成了他临终时出现的相。因此,他死后投生成了剑毛饿鬼。第五。
206. Asilomavatthusmiṃ so sūkariko dīgharattaṃ nivāpapuṭṭhe sūkare asinā vadhitvā vadhitvā dīgharattaṃ jīvikaṃ kappesi, tassa ukkhittāsikabhāvova nimittaṃ ahosi. Tasmā asilomapeto jāto. Pañcamaṃ.
第6章 矛经的注释
6. Sattisuttavaṇṇanā
207207. 在“矛毛”这个故事里,那个猎鹿人抓了一头鹿,拿着长矛进了树林,等别的鹿靠近那头鹿时,就用长矛刺死它们。他拿矛刺鹿的那个样子,就成了他临终时的相。因此,他死后投生为矛毛饿鬼。第六。
207. Sattilomavatthusmiṃ so māgaviko ekaṃ migañca sattiñca gahetvā vanaṃ gantvā tassa migassa samīpaṃ āgatāgate mige sattiyā vijjhitvā māresi, tassa sattiyā vijjhanakabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā sattilomapeto jāto. Chaṭṭhaṃ.
第7篇 箭毛经的注释
7. Usulomasuttavaṇṇanā
208208. 在“箭毛”这个故事里,“行刑者”是指对犯了王法的人,用各种手段折磨之后,最后用箭把他射死的那种人。据说,他要先确认“射中那个部位就会死”,然后才射。他就靠这个谋生,死后投生到地狱里;从地狱出来后,靠着剩余业力投生到这里的时候,他用箭射人的那个样子就成了投生的相。因此,他投生成了箭毛饿鬼。第七。
208. Usulomavatthusmiṃ kāraṇikoti rājāparādhike anekāhi kāraṇāhi pīḷetvā avasāne kaṇḍena vijjhitvā māraṇakapuriso. So kira ‘‘amukasmiṃ padese viddho maratī’’ti ñatvāva vijjhati. Tassevaṃ jīvikaṃ kappetvā narake uppannassa tato pakkāvasesena idhūpapattikāle usunā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā usulomapeto jāto. Sattamaṃ.
8. 《针毛经》注释
8. Sūcilomasuttavaṇṇanā
209在针毛事中,所谓“针”,是指驯马师。也有人说是驯牛师。他用刺棒上的针刺戳的那个样子,就成了他的临终之相。因此,他投生为针毛饿鬼。第八。
209. Sūcilomavatthusmiṃ sūtoti assadamako. Godamakotipi vadantiyeva. Tassa patodasūciyā vijjhanabhāvoyeva nimittaṃ ahosi. Tasmā sūcilomapeto jāto. Aṭṭhamaṃ.
第九、《第二针毛经》的注释
9. Dutiyasūcilomasuttavaṇṇanā
210第二则「针毛之事」中,「告密者」指的就是挑拨离间的人。据说,他既在人与人之间搬弄是非,让他们彼此分裂,又在王宫里告密,说「某人有某样东西,某人做了某件事情」,一次又一次地告密,把人们推入祸患和灾殃之中。因此,就像他靠告密让人们分裂一样,他以那业为缘,投生为针毛饿鬼,好让他亲身感受被针穿刺分裂的痛苦。第九。
210. Dutiye sūcilomavatthusmiṃ sūcakoti pesuññakārako. So kira manusse aññamaññañca bhindi, rājakule ca ‘‘imassa imaṃ nāma atthi, iminā idaṃ nāma kata’’nti sūcetvā sūcetvā anayabyasanaṃ pāpesi. Tasmā yathā tena sūcetvā manussā bhinnā, tathā sūcīhi bhedanadukkhaṃ paccanubhotuṃ kammameva nimittaṃ katvā sūcilomapeto jāto. Navamaṃ.
《瓮形鬼经》注释
10. Kumbhaṇḍasuttavaṇṇanā
211211. 在“卵囊之事”中,“村霸”指的是司法官。由于业力相应的缘故,他的睾丸变得像瓮那么大,甚至像大水缸一样大。因为他暗中在隐蔽的地方收受贿赂,以歪曲的判决公然作恶,把有主之物变成无主之物,所以他隐秘的器官变成了显露的器官。因为他施加刑罚时,把别人无法承受的重担压在他们身上,所以他隐秘的器官也变成了无法承受的重担。因为他本应站在公正的立场上,却站在那里偏私不公,所以他隐秘的器官也变成了歪斜的坐姿。第十。
211. Aṇḍabhārivatthusmiṃ gāmakūṭakoti vinicchayāmacco. Tassa kammasabhāgatāya kumbhamattā mahāghaṭappamāṇā aṇḍā ahesuṃ. So hi yasmā raho paṭicchanne ṭhāne lañjaṃ gahetvā kūṭavinicchayena pākaṭaṃ dosaṃ karonto sāmike assāmike akāsi, tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ pākaṭaṃ nibbattaṃ. Yasmā daṇḍaṃ paṭṭhapento paresaṃ asayhaṃ bhāraṃ āropesi, tasmāssa rahassaṃ aṅgaṃ asayhabhāro hutvā nibbattaṃ. Yasmā yasmiṃ ṭhāne ṭhitena samena bhavitabbaṃ, tasmiṃ ṭhatvā visamo ahosi, tasmāssa rahassaṅge visamā nisajjāva ahosīti. Dasamaṃ.
《有头经》的注释
1. Sasīsakasuttavaṇṇanā
212在邪淫者的事例中,那个众生过去接触的是别人守护、保护、有主人的触。他被粪秽般的欲乐取悦了心之后,因为业力相应,为了感受接触粪便的痛苦,就投生到了那里。第一。
212. Pāradārikavatthusmiṃ so satto parassa rakkhitagopitaṃ sassāmikaṃ phassaṃ phusanto mīḷhasukhena kāmasukhena cittaṃ ramayitvā kammasabhāgatāya gūthaphassaṃ phusanto dukkhamanubhavituṃ tattha nibbatto. Paṭhamaṃ.
《食粪经》的注释
2. Gūthakhādasuttavaṇṇanā
213邪恶婆罗门的故事已经广为人知。第二。
213. Duṭṭhabrāhmaṇavatthu pākaṭameva. Dutiyaṃ.
第三篇《无皮女经》的注释
3. Nicchavitthisuttavaṇṇanā
214214. 在无皮女的故事里,所谓女人,对自己的触受本来做不了主,她却把属于丈夫的触受偷走,让别人因此生起喜乐。由于业的同类相应,她从享受乐触的果报中轮转,转而感受苦触,最终投生为无皮女。第三。
214. Nicchavitthivatthusmiṃ yasmā mātugāmo nāma attano phasse anissaro, sā ca taṃ sāmikassa santakaṃ phassaṃ thenetvā paresaṃ abhiratiṃ uppādesi, tasmā kammasabhāgatāya sukhasamphassā vaṭṭitvā dukkhasamphassaṃ anubhavituṃ nicchavitthī hutvā uppannā. Tatiyaṃ.
第四 腥臭女经的注释
4. Maṅgulitthisuttavaṇṇanā
215215. 在丑女的故事中,“丑女”是指相貌丑陋、难看、令人厌恶。据说她做夜叉的奴婢时,用欺骗的手段拿走大众的香、花等物品,说:“只要这样这样举行祭祀,你们就会得到这样的增长。”她就这样让大众接受了错误的见解。由于业的同类相应,她因为偷取香、花等而有恶臭,又因为让人接受丑陋的见解,自己便投生为丑陋、难看、令人厌恶之身。第四。
215. Maṅgulitthivatthusmiṃ maṅgulinti virūpaṃ duddasikaṃ bībhacchaṃ. Sā kira yakkhadāsikammaṃ karontī ‘‘iminā ca iminā ca evaṃ balikamme kate ayaṃ nāma tumhākaṃ vaḍḍhi bhavissatī’’ti mahājanassa gandhapupphādīni vañcanāya gahetvā mahājanaṃ duddiṭṭhiṃ micchādiṭṭhiṃ gaṇhāpesi, tasmā tāya kammasabhāgatāya gandhapupphādīnaṃ thenitattā duggandhā, duddassanassa gāhitattā duddasikā virūpā bībhacchā hutvā nibbattā. Catutthaṃ.
第五 灼身女经的注释
5. Okilinīsuttavaṇṇanā
216216. 在“灼身女”这个故事里,“被烧、被灼、遭炭撒身”是说:她躺在铺满炭火的火堆上,挣扎翻滚着被烧煮,因此她既是被烧——身体被炽热的火烧烤;又是被灼——皮肉湿烂,体液一滴滴从身上流出来;又是遭炭撒身——身上撒满了炭火。她下方的炭火颜色像紧叔迦花,两侧也是这样,虚空中还有炭火落在她身上。因此说“被烧、被灼、遭炭撒身”。她因为嫉妒,把火盆里的炭撒向情敌。事情是这样的:那位国王有一个舞女,她把火盆放在旁边,擦拭身上的水,用手扇汗。国王和她说话,还露出满意的样子。大王后看不下去,生起嫉妒,趁国王刚走开,就拿起那个火盆,把炭倒在她身上。她造下这个业之后,为了承受同样的果报,投生到了饿鬼界。第五。
216. Okilinīvatthusmiṃ uppakkaṃ okiliniṃ okirininti sā kira aṅgāracitake nipannā vipphandamānā viparivattamānā paccati, tasmā uppakkā ceva hoti uṇhena agginā pakkasarīrā, okilinī ca kilinnasarīrā, bindūnissā sarīrato paggharanti, okirinī ca aṅgārasamparikiṇṇā. Tassā hi heṭṭhatopi kiṃsukapupphavaṇṇā aṅgārā, ubhayapassesupi, ākāsatopissā upari patanti. Tena vuttaṃ – ‘‘uppakkaṃ okiliniṃ okirini’’nti. Sā issāpakatā sapattiṃ aṅgārakaṭāhena okirīti tassa kira rañño ekā nāṭakinī aṅgārakaṭāhaṃ samīpe ṭhapetvā gattato udakaṃ puñchati, pāṇinā ca sedaṃ karoti. Rājāpi tāya saddhiṃ kathañca karoti, parituṭṭhākārañca dasseti. Aggamahesī taṃ asahamānā issāpakatā hutvā acirapakkantassa rañño taṃ aṅgārakaṭāhaṃ gahetvā tassā upari aṅgāre okiri. Sā taṃ kammaṃ katvā tādisaṃyeva vipākaṃ paccanubhavituṃ petaloke nibbattā. Pañcamaṃ.
第六《无头经》的注释
6. Asīsakasuttavaṇṇanā
217在盗贼被处死的故事里,那个人奉国王的命令,长年砍下盗贼们的头,后来投生到饿鬼道时,就变成了一个没有头的躯干。第六。
217. Coraghātavatthusmiṃ so rañño āṇāya dīgharattaṃ corānaṃ sīsāni chinditvā petaloke nibbattanto asīsakaṃ kabandhaṃ hutvā nibbatti. Chaṭṭhaṃ.
七至十一 《恶比丘经》等注释
7-11. Pāpabhikkhusuttādivaṇṇanā
218-222218-222. 在比丘的事例中,“恶比丘”就是指低劣的比丘。据说,他享用了世间信众出于净信而布施的四种资具,却不在身体和言语上约束自己,以不正当的方式谋生,沉溺于心之嬉戏,到处游荡。因此,他在整整一个佛间隔那么长的时间里在地狱中受烧煮之苦,之后转生到饿鬼道时,投生成了和比丘一模一样的身形。在比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼的事例中,也应当依同样的道理来判定。这是第七等。
218-222. Bhikkhuvatthusmiṃ pāpabhikkhūti lāmakabhikkhu. So kira lokassa saddhādeyye cattāro paccaye paribhuñjitvā kāyavacīdvārehi asaṃyato bhinnājīvo cittakeḷiṃ kīḷanto vicari. Tato ekaṃ buddhantaraṃ niraye paccitvā petaloke nibbattanto bhikkhusadiseneva attabhāvena nibbatti. Bhikkhunīsikkhamānāsāmaṇerasāmaṇerīvatthūsupi ayameva vinicchayo. Sattamādīni.