第六 利得与恭敬相应
6. Lābhasakkārasaṃyuttaṃ
《粗恶经》的注释
1. Dāruṇasuttavaṇṇanā
157157. 在《利得与恭敬相应》的第一经中,“粗恶”指僵硬。在“利得、恭敬、名声”这一句中,“利得”指四种资具的获得;“恭敬”指对那些人亲手做好、妥善备好的东西的获得;“名声”指赞美和称扬的声音。“辛辣”指尖锐刺人。“粗硬”指粗暴猛烈。“构成障碍的”指能造成障难。第一。
157. Lābhasakkārasaṃyuttassa paṭhame dāruṇoti thaddho. Lābhasakkārasilokoti ettha lābho nāma catupaccayalābho. Sakkāroti tesaṃyeva sukatānaṃ susaṅkhatānaṃ lābho. Silokoti vaṇṇaghoso. Kaṭukoti tikhiṇo. Pharusoti kharo. Antarāyikoti antarāyakaro. Paṭhamaṃ.
2. 《鱼钩经》的注释
2. Baḷisasuttavaṇṇanā
158158. 第二经中,“渔夫”指拿着钓钩四处走动的杀鱼人。“带着饵的”指涂了饵料的。“有饵之眼”指为了看见饵而有的眼,所以叫有饵之眼。“吞了钓钩的”指已经吞下钓钩的。“陷入不幸”指遭遇了痛苦。“遭遇灾祸”指遭遇了毁灭。“可随所欲处置的”意思是,渔夫想怎么处置就怎么处置,完全随他的心意和喜好。“可被恶魔随所欲处置的”指烦恼魔想怎样就怎样摆布他,把他送进地狱、畜生道或饿鬼界。第二经。
158. Dutiye bāḷisikoti baḷisaṃ gahetvā caramāno macchaghātako. Āmisagatanti āmisamakkhitaṃ. Āmisacakkhūti āmise cakkhu dassanaṃ assāti āmisacakkhu. Gilabaḷisoti gilitabaḷiso. Anayaṃ āpannoti dukkhaṃ patto. Byasanaṃ āpannoti vināsaṃ patto. Yathākāmakaraṇīyoti yathākāmena yathāruciyā yatheva naṃ bāḷisiko icchati, tathevassa kattabboti attho. Yathākāmakaraṇīyo pāpimatoti yathā kilesamārassa kāmo, evaṃ kattabbo, nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā pāpetabbo. Dutiyaṃ.
3-4. 龟经等的注释
3-4. Kummasuttādivaṇṇanā
159-160159-160. 第三经里说的“大龟家族”,是指一大群硬壳龟。“它去了”,是说它心里想:“这地方肯定有东西能吃,那只龟舍不得,才拦住我。”带着这样的想法就过去了。“陷阱”呢,所谓papatā,就是把长绳绑在铁刺套上,把木棍插进铁刺套里握住,形状像耳标箭上的铁刺。它猛地落下来,一钩住锅沿,木棍就弹出来,绳子还系着,跟着就走。“那只龟”,就是被刺中的那只龟。“到那只龟那里”,是说另一只龟听到水声,心想“那地方一定有危险”,就折返回来,往那只想帮它的龟那边去。“你现在已经不是我们这边的了”,意思是说,你现在落到敌人手里了,不再是我们一伙的了。正当它们这样说着话,站在船上的猎人把绳子一拉,抓住那只龟,想怎么处置就怎么处置。这里剩下的内容,还有紧接着的下一部经,都很容易明白。第三经和第四经的注释。
159-160. Tatiye mahākummakulanti mahantaṃ aṭṭhikacchapakulaṃ. Agamāsīti ‘‘ettha addhā kiñci khāditabbaṃ atthi, taṃ maccharāyanto maṃ esa nivāretī’’ti saññāya agamāsi. Papatāyāti papatā vuccati dīgharajjukabaddho ayakantakosake daṇḍakaṃ pavesetvā gahito kaṇṇikasallasaṇṭhāno, ayakaṇṭako, yasmiṃ vegena patitvā kaṭāhe laggamatte daṇḍako nikkhamati, rajjuko ekābaddho gacchateva. So kummoti so viddhakummo. Yena so kummoti udakasaddaṃ sutvā sāsaṅkaṭṭhānaṃ bhavissatīti nivattitvā yena so atthakāmo kummo. Na dāni tvaṃ amhākanti idāni tvaṃ amittahatthaṃ gato, na amhākaṃ santakoti attho. Evaṃ sallapantānaṃyeva ca nesaṃ nāvāya ṭhito luddo rajjukaṃ ākaḍḍhitvā kummaṃ gahetvā yathākāmaṃ akāsi. Sesamettha ito anantarasutte ca uttānameva. Tatiyacatutthāni.
第五部《粪虫经》的注释
5. Mīḷhakasuttavaṇṇanā
161161. 第五经中,“粪蛆”就是食粪虫。“食粪者”就是以粪为食的。“满腹粪者”就是体内被粪便填满的。“粪满的”这一句是对前面那个意思的进一步说明。“会轻蔑”:它把后脚踩在地上,把前脚搭在粪便上面站着,说“我是食粪者”,以此来轻蔑别的食粪虫。“而它的团食是满的”:另一只虫的钵里则装满了上好的团食。第五经。
161. Pañcame mīḷhakāti gūthapāṇakā. Gūthādīti gūthabhakkhā. Gūthapūrāti anto gūthena bharitā. Puṇṇā gūthassāti idaṃ purimasseva atthadīpanaṃ. Atimaññeyyāti pacchimapāde bhūmiyaṃ ṭhapetvā purimapāde gūthassa upari āropetvā ṭhitā ‘‘ahamhi gūthādī’’ti bhaṇantī atimaññeyya. Piṇḍapāto cassa pūroti aparopissa pattapūro paṇītapiṇḍapāto bhaveyya. Pañcamaṃ.
第六 雷电经的注释
6. Asanisuttavaṇṇanā
162第六:比丘们,雷电轮该落在谁的头上、把他碾碎呢?比丘们,雷电轮该落到怎样的人头上呢?“未证得意者”,就是指还没有证得阿罗汉果的人。世尊这样说,并不是希望众生受苦,而是为了显示过患。雷电轮落在头上,毁掉的只是这一期的生命体;可是心一旦被利养、恭敬和名声所吞没,就会在地狱等处感受无边的痛苦。第六。
162. Chaṭṭhe kaṃ, bhikkhave, asanivicakkanti, bhikkhave, kaṃ puggalaṃ matthake patitvā maddamānaṃ sukkāsanicakkaṃ āgacchatu . Appattamānasanti anadhigatārahattaṃ. Iti bhagavā na sattānaṃ dukkhakāmatāya, ādīnavaṃ pana dassetuṃ evamāha. Asanicakkañhi matthake patitaṃ ekameva attabhāvaṃ nāseti, lābhasakkārasilokena pariyādiṇṇacitto nirayādīsu anantadukkhaṃ anubhoti. Chaṭṭhaṃ.
第七 毒箭经的注释
7. Diddhasuttavaṇṇanā
163163. 在第七个(偈颂)中,“以涂毒而行者”,意思是带着涂上的毒而行。“以箭镞(涂毒)者”,意思是被毒涂抹的(毒箭)。“箭镞”,意思是矛。第七。
163. Sattame diddhagatenāti gatadiddhena. Visallenāti visamakkhitena. Sallenāti sattiyā. Sattamaṃ.
第八 豺经的注释
8. Siṅgālasuttavaṇṇanā
164164. 第八,“豺”是指老豺。就像身体即使肤色金黄,也还是叫腐臭的身体;那一刻流出的尿,也还是叫腐臭的尿一样,当天出生的豺也还是叫老豺。“名为刺骨的”,是指名叫这个的病。据说这种病在寒冷时节发作。它一发作,全身的毛就脱落,全身变得没有毛,到处发痒,被风吹到的疮口会疼痛。就像被疯狗咬过的人无法安住、四处乱走一样,这种病发作时,他也只能到处乱走,不知道“到某个地方就会平安”。第八。
164. Aṭṭhame siṅgāloti jarasiṅgālo. Yathā hi suvaṇṇavaṇṇopi kāyo pūtikāyo tveva, taṃkhaṇaṃ gaḷitampi ca muttaṃ pūtimuttantveva vuccati, evaṃ tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva vuccati. Ukkaṇṭakena nāmāti evaṃnāmakena rogena. So kira sītakāle uppajjati. Tasmiṃ uppanne sakalasarīrato lomāni patanti, sakalasarīraṃ nillomaṃ hutvā, samantato phuṭati, vātabbhāhatā vaṇā rujjanti. Yathā ummattakasunakhena daṭṭho puriso anavaṭṭhitova bhamati, evaṃ tasmiṃ uppanne bhamitabbo hoti, asukaṭṭhāne sotthi bhavissatīti na paññāyati. Aṭṭhamaṃ.
《韦兰巴经》的注释
9. Verambhasuttavaṇṇanā
165165. 第九,“毗岚风”就是名叫这个的强风。那么,这些风在什么地方吹呢?站在那里的人看四大部洲,就像王莲的叶子那么小。所谓“有鸟飞去”,是说新雨天的风鸟鸣叫着飞到那里,这句话就是针对它说的。“以不守护身”等句中:摆弄手脚,或者扭动肩骨,就叫不守护身;说各种粗恶的话,就叫不守护语;思量欲寻等念头,就叫不守护心。“未善住念”是指没有修起身至念。第九。
165. Navame verambhavātāti evaṃnāmakā mahāvātā. Kīdise pana ṭhāne te vātā vāyantīti? Yattha ṭhitassa cattāro dīpā uppalinipattamattā hutvā paññāyanti. Yo pakkhī gacchatīti navavuṭṭhe deve viravanto vātasakuṇo tattha gacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Arakkhiteneva kāyenātiādīsu hatthapāde kīḷāpento khandhaṭṭhiṃ vā nāmento kāyaṃ na rakkhati nāma, nānāvidhaṃ duṭṭhullakathaṃ kathento vācaṃ na rakkhati nāma, kāmavitakkādayo vitakkento cittaṃ na rakkhati nāma. Anupaṭṭhitāya satiyāti kāyagatāsatiṃ anupaṭṭhapetvā. Navamaṃ.
有偈经的注释
10. Sagāthakasuttavaṇṇanā
166第十篇中,“以不恭敬等”是指以不恭敬和两者兼具的方式。“定”指阿拉汉果定,因为他不会因此动摇。“住于无量者”指以无量果定而住的人。“持续实行者”指恒常修行的人。“微细见观者”指为了证得阿拉汉道见的微细见果等至而着手修观,因此称为观者。“乐于取灭尽”指乐于那称为取灭尽的涅槃。“说为善士”是指他们称他为善士。第十。
166. Dasame asakkārena cūbhayanti asakkārena ca ubhayena. Samādhīti arahattaphalasamādhi. So hi tena na vikampati. Appamāṇavihārinoti appamāṇena phalasamādhinā viharantassa. Sātatikanti satatakāriṃ. Sukhumaṃdiṭṭhivipassakanti arahattamaggadiṭṭhiyā sukhumadiṭṭhiphalasamāpattiatthāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā āgatattā vipassakaṃ. Upādānakkhayārāmanti upādānakkhayasaṅkhāte nibbāne rataṃ. Āhu sappuriso itīti sappurisoti kathentīti. Dasamaṃ.
《金钵经》等经的注释
1-2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā
167-168167-168. 第二品的第一部经中,“有意识地妄语”是指哪怕因为一点微不足道的理由,也明知故犯地说妄语。一个发愿“我要圆满戒行”而自律的比丘,即使面对堆得像须弥山那么大的利养,也无法让他动摇。可是,一旦他舍弃了戒行,变成依附利养的人,那时哪怕只是为了一小把碎米饭,他也会说妄语,或者去做别的不该做的事。第二部经的含义很浅显。第一、第二部经讲完。
167-168. Dutiyavaggassa paṭhame sampajānamusā bhāsantanti appamattakenapi kāraṇena sampajānameva musā bhāsantaṃ. ‘‘Sīlaṃ pūressāmī’’ti saṃvihitabhikkhuṃ sinerumattopi paccayarāsi cāletuṃ na sakkoti. Yadā pana sīlaṃ pahāya sakkāranissito hoti, tadā kuṇḍakamuṭṭhihetupi musā bhāsati, aññaṃ vā akiccaṃ karoti. Dutiyaṃ uttānamevāti. Paṭhamadutiyāni.
3-10. 《金尼迦经》等的解说
3-10. Suvaṇṇanikkhasuttādivaṇṇanā
169在第三等诸经中,关于“金尼迦的”:是指一枚纯金制成的尼迦金币。关于“金尼迦的”:是指上等赤金的尼迦金币。关于“大地的”:是指一个轮围世界范围内的大地。关于“为了物质利养的因由”:是为了任何物质利益的缘故,哪怕只是为了区区一小撮碎米饭。关于“为了生命的因由”:比如在森林里被强盗抓住,生命正遭到杀害时,为了保住性命也是如此。关于“国中第一美女”:是指一国之中最上等的女子。以上是第三等诸经。
169. Tatiyādīsu suvaṇṇanikkhassāti ekassa kañcananikkhassa. Siṅgīnikkhassāti siṅgīsuvaṇṇanikkhassa. Pathaviyāti cakkavāḷabbhantarāya mahāpathaviyā. Āmisakiñcikkhahetūti kassacideva āmisassa hetu antamaso kuṇḍakamuṭṭhinopi. Jīvitahetūti aṭaviyaṃ corehi gahetvā jīvite voropiyamāne tassapi hetu. Janapadakalyāṇiyāti janapade uttamitthiyā. Tatiyādīni.
《女人经》等经的注释
1-2. Mātugāmasuttādivaṇṇanā
170-171170-171. 第三品第一经中,“诸比丘,女人不能征服他”——意思是,对于那位独自坐在隐秘处的比丘,即使有对他有意的女人,也无法占据他的心;而利养、恭敬与名声却能占据那个人的心。第二经意义明显。以上是第一、第二经。
170-171. Tatiyavaggassa paṭhame na tassa, bhikkhave, mātugāmoti na tassa raho ekakassa nisinnassa tena dhammena atthikopi mātugāmo cittaṃ pariyādātuṃ sakkoti, yassa lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādātuṃ sakkotīti, attho. Dutiyaṃ uttānamevāti. Paṭhamadutiyāni.
3-6. 《独子经》等经的注释
3-6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā
172-175在第三部经中,“信”指的是入流者(须陀洹)。这里剩下的内容都很清楚。第四、第五、第六部经也同样如此。第三部经等到此结束。
172-175. Tatiye saddhāti sotāpannā. Sesamettha uttānameva. Tathā catutthe pañcame chaṭṭhe ca. Tatiyādīni.
《第三沙门婆罗门经》的注释
7. Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
176第七段中,“集”等:与过去业一同生起的自身、出身家世、容貌端严、言辞优雅、头陀功德的彰显、持着袈裟、眷属圆满等,这些就是利养与恭敬的“集”。他不了知这是依集谛而说的集;灭与道也应当只依灭谛和道谛来了知。第七段。
176. Sattame samudayantiādīsu saha pubbakammena attabhāvo kolaputtiyaṃ vaṇṇapokkharatā kalyāṇavākkaraṇatā dhutaguṇāvīkaraṇaṃ cīvaradhāraṇaṃ parivārasampattīti evamādi lābhasakkārassa samudayo nāma, taṃ samudayasaccavasena nappajānāti, nirodho ca paṭipadā ca nirodhasaccamaggasaccavaseneva veditabbā. Sattamaṃ.
第8篇 皮经的注释
8. Chavisuttavaṇṇanā
177第八段:因为利养、恭敬和名声会让人投生到地狱等地方,毁掉整个这一期生命,而且在这里也会带来死亡,甚至只是像死亡那样的痛苦,所以世尊才说“割截皮肤”等等。第八。
177. Aṭṭhame yasmā lābhasakkārasiloko narakādīsu, nibbattento sakalampi imaṃ attabhāvaṃ nāseti, idhāpi maraṇampi maraṇamattampi dukkhaṃ āvahati, tasmā chaviṃ chindatītiādi vuttaṃ. Aṭṭhamaṃ.
第9段 绳经的注释
9. Rajjusuttavaṇṇanā
178178. 第九段,“粗索”:用线等做成的绳子是柔软的,而粗索则粗硬扎手,所以这里取的就是这个意思。第九。
178. Navame vāḷarajjuyāti suttādimayā rajju mudukā hoti vāḷarajju kharā pharusā, tasmā ayameva gahitā. Navamaṃ.
第10章 比丘经的注释
10. Bhikkhusuttavaṇṇanā
179第十段。“现法乐住”是指果等至的乐住。“我属于他们这一类”,意思是“我属于这些乐住者之中”。因为漏已尽的人虽然得到利养、福德圆满,但信众拿着粥、硬食等前来,为一批批前来的人随喜、说法、解答问题,因此没有机会进入果等至安坐。这段话就是针对这个情况说的。第十。
179. Dasame diṭṭhadhammasukhavihārāti phalasamāpattisukhavihārā. Tesāhamassāti tesaṃ ahaṃ assa . Khīṇāsavo hi lābhī puññasampanno yāgukhajjakādīni gahetvā āgatāgatānaṃ anumodanaṃ karonto dhammaṃ desento pañhaṃ vissajjento phalasamāpattiṃ appetvā nisīdituṃ okāsaṃ na labhati, taṃ sandhāya vuttanti. Dasamaṃ.
《破僧经》等的注释
1-4. Bhindisuttādivaṇṇanā
180-183180-183. 第四品的第一部经,文义浅显。从第二部经开始,“善根”指无贪等三种善法。“白法”是对这同一内容的另一种说法。这里简要的意思是:提婆达多由于尚未断除被称为善根等的无过失法,本可因此生于天界,或证得道果;但这些无过失法已被他通过断除之道彻底断灭。第一。
180-183. Catutthavaggassa paṭhamaṃ uttānameva. Dutiyādīsu kusalamūlanti alobhāditividhakusaladhammo. Sukko dhammoti tasseva pariyāyadesanā . Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yassa kusalamūlādisaṅkhātassa anavajjadhammassa asamucchinnattā devadatto sagge vā nibbatteyya, maggaphalāni vā adhigaccheyya, svāssa samucchedamagamā sabbaso samucchinno vinaṭṭho. Paṭhamādīni.
第5篇《不久离去经》的注释
5. Acirapakkantasuttavaṇṇanā
184184. 第五经中,“为了败亡”是指为了不增长、为了毁灭。“驴马”是指母马子宫里生出的驴的后代。“为了自我毁灭而怀胎”是说:人们让它和马交配,它怀胎后,到了该生产的时候却生不出来,只能用蹄子刨地站着。于是人们把它的四条腿分别绑在四根木桩上,剖开它的肚子,把幼崽取出来,它当场就死了。因此这样说。第五。
184. Pañcame parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya. Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā. Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti, sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ na sakkoti, pādehi bhūmiyaṃ paharantī tiṭṭhati, athassā cattāro pāde catūsu khāṇukesu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potaṃ nīharanti, sā tattheva marati. Tenetaṃ vuttaṃ. Pañcamaṃ.
第六部《五百车经》的注释
6. Pañcarathasatasuttavaṇṇanā
185185. 第六经中,“饮食供养”是指应当供养的饭食。为了说明它的分量,说为“五百锅饭”。其中,一锅饭是十个人的饭量。“破坏鼻中的胆汁”的意思是,可以把熊胆汁或鱼胆汁灌进他的鼻孔。第六。
185. Chaṭṭhe bhattābhihāroti abhiharitabbaṃ bhattaṃ. Tassa pana pamāṇaṃ dassetuṃ pañca ca thālipākasatānīti vuttaṃ. Tattha eko thālipāko dasannaṃ purisānaṃ bhattaṃ gaṇhāti. Nāsāya pittaṃ bhindeyyunti acchapittaṃ vā macchapittaṃ vāssa nāsapuṭe pakkhipeyyaṃ. Chaṭṭhaṃ.
7-13. 《母经》等的注释
7-13. Mātusuttādivaṇṇanā
186-187第七经里说的“即使因为母亲”,意思是:在森林中,盗贼这样问他:“你要是说假话,我们就把你母亲放掉;你要是不说,我们就不放。”即使是为了落在盗贼手里的母亲,他也不该故意说假话。从这里往后的几经,也都是同样的道理。这是指第七经等。
186-187. Sattame mātupi hetūti ‘‘sace musā bhaṇasi, mātaraṃ te vissajjessāma. No ce bhaṇasi, na vissajjessāmā’’ti evaṃ corehi aṭaviyaṃ pucchamāno tassā corahatthagatāya mātuyāpi hetu sampajānamusā na bhāseyyāti attho. Ito paresupi eseva nayoti. Sattamādīni.