《远离经》的注释
1. Vivekasuttavaṇṇanā
221想要让人生起悚惧,意思就是想让人产生悚惧感。这样的人,就是想让他远离烦恼的群聚等等,所以说“想让他走上远离”。所谓“于外”,是指相对于内在行境而属于外在的事物。所谓“于种种所缘”,是指在色等种种不同的所缘上。所谓“行走”,就是转起、活动。所谓“你,所生”,是说:你因自己的烦恼而生,所以是“所生”;在同样由烦恼所生的其他人当中,你是分开的、独特的。对于这个依非理作意而转起的欲贪,你应当调伏它、驱散它。所谓“我们提醒具念的贤者”,是说:在能导向出离的教法中出家后,在导师跟前取得业处,又因住在森林中而成为具念、有智慧的你——我们也为了驱散任何生起的寻而提醒你;或者说,我们提醒已经践行诸善士断除烦恼之法而安住的你,提醒你轮回之苦。所谓“深渊”,是指愚痴的深渊、烦恼的尘垢,这就叫作“深渊”。所谓“不要拖下去”,是说不要把你带向下方的恶趣之流。所谓“附着”,是连接的意思。因此说“附着于身体”。所谓“已到达远离”,是指已经达到烦恼的远离,即止观修行的远离。所谓“最上的精进”,是指达到勇猛特相的精进,或者说达到四种正勤的精进。所谓“举起”,就是提起、发起。所谓“最高的远离”,是指最高的断除远离。
221.Saṃvejetukāmāti atthato saṃvegaṃ uppādetukāmā. Tathābhūtā naṃ kilesasaṅgaṇikādito vivecetukāmā nāma hotīti vuttaṃ ‘‘vivekaṃ paṭipajjāpetukāmā’’ti. Bāhiresūti gocarajjhattato bahibhūtesu. Puthuttārammaṇesūti rūpādinānārammaṇesu. Caratīti pavattati. Tvaṃ janoti tvaṃ attano kilesehi jananato visuṃ jāto tādise eva aññasmiṃ jane imaṃ ayonisomanasikāravasena pavattamānaṃ chandarāgaṃ vinayassu vinodehi. Sataṃ taṃ sārayāmaseti niyyānikasāsane pabbajitvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññavāsena ca satimantaṃ paṇḍitaṃ taṃ mayampi yathāuppannaṃ vitakkaṃ vinodanāya sārayāma, sataṃ vā sappurisānaṃ kilesavigamanadhammaṃ paṭipajjitvā vasantaṃ taṃ sārayāma vaṭṭadukkhaṃ. Pātālanti mohapātālaṃ kilesarajo, tadeva ‘‘pātāla’’nti vuttaṃ. Mā avaharīti heṭṭhā duggatisotaṃ mā upanesi. Sitanti sambandhaṃ. Tenāha ‘‘sarīralagga’’nti. Vivekamāpannoti kilesavivekaṃ samathavipassanābhāvanamāpanno. Uttamavīriyanti ussoḷhilakkhaṇappattaṃ vīriyaṃ, catubbidhaṃ samappadhānavīriyaṃ vā sampattaṃ. Paggayhāti āropetvā. Paramavivekanti paramaṃ samucchedavivekaṃ.
第2 侍奉经的注释
2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā
222他一定会有身体的疲劳,但不会有心的疲劳,因为心的疲劳已经被道彻底断除了。
222.Kāyadaratho hotiyeva niyamena, na cittadaratho tassa maggeneva samugghāṭitattā.
被老折磨,就是被老所压倒,所以确实就是受折磨。后面两个词也是同样的道理。因为处在高处,又向四周又长又宽地刺穿,所以极其猛烈地扎进去,因此用“标枪之箭”来比喻。这样一来,它就与渴爱之箭有了相似之处。而无明因为会使人迷惑、会带来痛苦,所以又与毒药相似。“被恼害”,意思是正在发生变异、正在受到压迫,所以说“被冲击、被折磨”。
Jarāturoti jarābhibhavanena āturoyeva. Padadvayepi eseva nayo. Upariṭṭhatāya parito dīghaputhulatāya ativiya vijjhatīti sattisallaggahaṇaṃ. Evaṃ hissa taṇhāsallassa sadisatā. Avijjāya pana sammohāpādanena dukkhāpādanena ca visasadisatā. Ruppatoti vikāraṃ āpādiyamānassa pīḷiyamānassāti atthoti āha ‘‘ghaṭṭiyamānassā’’ti.
所谓“出家者”,是指从自己的相续中出家,或者从贪等烦恼中出家。所谓“因此”,是因为这是长老所说的话,所以现在要解说的这首偈颂的含义就是如此。所谓“因为那位天神……”等,是对已经说过的含义加以清楚说明。所谓“此中”,是指在其余偈颂中。因为含义已经按照所说的方式阐明,所以说这是“对不明显字句的注释”。所谓“由调伏”,这是表示原因的从格,所以用工具格来说明它的含义,说“以调伏故”。同样,“由彻底超越”这里也是这样解释。所谓“最极清净”,是因为断除了染污。所谓“已发勤精进”,是指已具备精进。所谓具备,就是生起和圆满,所以说“已发起精进,已圆满精进”。
Pabbajitanti sasantānato pabbajitaṃ vā rāgādimalato pabbajitaṃ vā. Tasmāti yasmā therassevetaṃ vacanaṃ, tasmā ayaṃ idāni vuccamāno ettha gāthāya attho. Devatāya hītiādi vuttasseva atthassa pākaṭakaraṇaṃ. Etthāti sesagāthāsu. Atthassa vuttanayattā ‘‘anuttānapadavaṇṇanā’’ti āha. Vinayāti hetumhi nissakkavacananti tassa hetumhi karaṇavacanena atthamāha ‘‘vinayenā’’ti. Tathā ‘‘samatikkamā’’ti etthāpi. Paramaparisuddhaṃ saṃkilesasamucchindanato. Āraddhavīriyanti sambhāvitavīriyaṃ. Sambhāvanañcassa paggaṇhanaṃ paripūraṇañcāti āha ‘‘paggahitavīriyaṃ paripuṇṇavīriya’’nti.
第三 迦叶族经的注释
3. Kassapagottasuttavaṇṇanā
223“切断”是指夺走鹿的性命。因此说“猎鹿者”。“赤鹿”是指红色的小鹿,也有人说是指“大赤鹿”。他从导师那里取得业处,因为那个地方容易乞到食物,就去到那里住下——就是针对这个意思,才说“如第一经中所说的那样”。而这位长老是具足五神通、修观业处的人。“站住”是指停下跟随的脚步,在靠近长老的地方站住。他开始听长老说话。“使拇指燃烧”是指以决意之力让自己的拇指像火炬一样燃烧起来。他用眼睛看着燃烧的拇指,也用耳朵听着由此说出的部分法义,然而他的心却跑开了——这就是其中的关联。这位猎人也是如此。
223.Chetanti migānaṃ jīvitaṃ chetaṃ. Tenāha ‘‘migaluddaka’’nti. Rohitamiganti lohitavaṇṇaṃ khuddakamigaṃ, ‘‘mahārohitamiga’’nti keci. Satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tassa janapadassa sulabhabhikkhatāya tattha gantvā viharatīti imamatthaṃ sandhāya ‘‘paṭhamasutte vuttanayenevā’’ti vuttaṃ. Ayaṃ pana thero pañcābhiñño vipassanākammiko. Ṭhatvāti padānubandhanavasena gamanaṃ upacchinditvā therassa āsannaṭṭhāne ṭhatvā. Tassa vacanaṃ sotuṃ āraddho. Aṅguṭṭhakaṃ jālāpesīti adhiṭṭhānabalena daṇḍadīpikaṃ viya attano aṅguṭṭhakaṃ jālāpesi. Akkhīhipi passati aṅguṭṭhakaṃ jālamānaṃ. Kaṇṇehipi suṇāti tena vuccamānaṃ dhammaṃ ekadesena. Cittaṃ panassa dhāvatīti sambandho. Etassapīti luddakassapi.
这里“少慧”的“少”字,就像在“appaharite”等词里一样,是“没有”的意思,所以说成“无慧”。所谓“以能知因的智慧”,意思是:以与“业为自己的”这一智相应的心,能够这样了知原因——因为这个原因,众生得乐;因为这个原因,众生受苦。“他听”:他只是以听闻本身来听,并不是为了了解其中的意义而听。因此说“他不知其义”。“诸因之相”:就是自性因。“这对我有什么用?”这样想之后,便舍弃了“这是戏论”。提起精进:就是提起四种正勤的精进。
Appapaññanti ettha appa-saddo ‘‘appaharite’’tiādīsu viya abhāvatthoti āha ‘‘nippañña’’nti. Kāraṇajānanasamatthenāti iminā kāraṇena sattānaṃ sukhaṃ, iminā dukkhanti evaṃ samācaramānena kāraṇaṃ jānituṃ samatthena kammassakatañāṇasampayuttacittenāti attho. Suṇātīti kevalaṃ savanamattavasena suṇāti, na tadatthavasena. Tenāha ‘‘atthamassa na jānātī’’ti. Kāraṇarūpānīti sabhāvakāraṇāni. Kiṃ me imināti? ‘‘Idaṃ papañca’’nti pahāya. Vīriyaṃ paggayhāti catubbidhaṃ sammappadhānaṃ vīriyaṃ paggaṇhitvā.
第四 众多比丘经的注释
4. Sambahulasuttavaṇṇanā
224“众多”是指依照经文惯例所说的众多。在经文中反复诵习的人,就是经师。持守律藏的人,就是持律者。勤修的人,是在住处的事务中努力用功。精进的人,是在那里付出努力。就在他们这样用功的时候,黎明升起来了——这是上下文的关联。
224.Sambahulāti suttantanayena sambahulā. Suttante sajjhāyiṃsūti suttantikā. Vinayaṃ dhārentīti vinayadharā. Yuñjantīti vāsadhure yogaṃ karonti. Ghaṭentīti tattha vāyāmaṃ karonti. Karontānaṃyeva aruṇo uggacchatīti sambandho.
“Kome”是指“这些人是什么?”因此说“这些人在哪里?”他们去了跋耆地方、跋耆国,因为是到跋耆地方,所以说“面向跋耆国而去”。他们没有固定的家,没有长期居住的地方,所以是无家者,因此说“无家”。只有气候本身是适宜的,或者因为依靠气候,身体和心变得堪能,所以是适宜的。其余的情况也应当这样理解。
Kometi kiṃ ime? Tenāha ‘‘kahaṃ ime’’ti? Vajjibhūmiṃ vajjiraṭṭhaṃ gatāti vajjibhūmiyā. Tenāha ‘‘vajjiraṭṭhābhimukhā gatā’’ti. Natthi etesaṃ nikebhaṃ nibaddhanivāsaṭṭhānanti aniketā tenāha ‘‘agehā’’ti. Utu eva sappāyaṃ, utuvasena vā kāyacittānaṃ kallattā sappāyaṃ. Esa nayo sesesupi.
5. 《阿难经》的注释
5. Ānandasuttavaṇṇanā
225“过久”是指时间太长。比丘对于来访的人,只应说些简短的应酬话,然后就应该把心放在学习经论的责任或居住处的责任上,而不该长时间地忙于劝导在家人。然而当时,长老因为某种原因,长时间地忙于劝导在家人,针对这件事才说“过久……”等话。现在为了说明这个意思,就说“在佛世尊……”等。“那”:就是针对那种劝导,才说“过度地以劝导在家人为事”这句话。“听了比丘僧团的话”:因为长老是坐在僧团中间讲述的。“佛陀的教法”:指的是三藏。
225.Ativelanti atibahukālaṃ. Bhikkhunā nāma upagatānaṃ upanisinnakathāmattaṃ vatvā ganthadhurehi vāsadhurehi vā yuttapayuttacittena bhavitabbaṃ, nātivelaṃ tesaṃ saññattibahulena. Thero pana tadā kenaci kāraṇena bahuvelaṃ gihisaññattibahulo ahosi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ativela’’ntiādi. Idāni tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘bhagavatī’’tiādi vuttaṃ. Tanti taṃ tādisaṃ saññāpanaṃ sandhāya etaṃ ‘‘ativelaṃ gihisaññattibahulo’’ti vacanaṃ vuttaṃ. Bhikkhusaṅghassa kathaṃ sutvāti saṅghassa majjhe nisīditvā therena kathitattā vuttaṃ. Satthusāsananti piṭakattayaṃ vadati.
“Pasakkiyā”的意思是:靠近之后前往。那里所说的“深入”,就是指“进入之后”。对于因为行苦而心生厌离的人,当他如实观察那脱离一切行的涅槃,而涅槃正好以安稳的方式呈现在他面前时,他为了进一步证得而精进努力,这就叫作把涅槃放在心中——所以说“将涅槃……放置……”。把涅槃……作为所缘来放置——应当这样连接理解。没有意义、发出“biḷibiḷī”声的胡言杂语、喋喋不休,叫作“biḷikā”。而这种对俗家人劝说的谈话,对长老成就自身的沙门目标没有帮助,在天神看来犹如胡言杂语、喋喋不休一样,所以称为“biḷibiḷikā”。
Pasakkiyāti upasakkitvā gantvā. Taṃ pana tattha ajjhogāhanaṃ hotīti āha ‘‘pavisitvā’’ti. Saṅkhāradukkhato nibbinnahadayassa sabbasaṅkhāravinissaṭaṃ nibbānaṃ yāthāvato paccavekkhantassa sammadeva samassāsakaraṃ hutvā upaṭṭhahantaṃ taṃ upari adhigamāya ussukkaṃ karonto nibbānaṃ hadaye nikkhipati nāmāti āha – ‘‘nibbānaṃ…pe… opeti nāmā’’ti. Nibbānaṃ…pe… ārammaṇato opeti nāmāti ānetvā sambandho. Atthavirahitā ‘‘biḷibiḷī’’ti pavattakiriyā biḷikā, ayaṃ pana gihisaññattikathā therassa attano sāmaññatthaasādhanato devatāya biḷikā viyāti biḷibiḷikāti vuttā.
《阿那律经》注疏
6. Anuruddhasuttavaṇṇanā
226“在无间的自体存在中”:指在过去紧接着的天身存在中。因为这位长老是从三十三天死后,才投生到这里的。“大妃”:某位随侍的天女心想:“仅仅靠发愿的力量,她现在也一定会在天众中出生,因为她已经积集了善法。”她这样想着,仿佛那位天女还活在眼前一样,说道:“你容光焕发。”为了说明因为时间隔得不久,她把过去的天耳神通也当成现在的一样,所以又说:“过去你也容光焕发。”意思是说:从善趣、地狱等恶趣的角度来看,她现在落入了恶趣;或者从修行道路上的堕落来说,因为她沉溺在诸欲中,完全昏了头。
226.Anantareattabhāveti atītānantare devattabhāve. Thero hi tāvatiṃsadevalokā cavitvā idhūpapanno. Aggamahesīti kāci paricārikā devadhītā cittapaṇidhānamattena idānipi devakāye bhavissati upacitakusaladhammattāti maññamānā tasmiṃ vattamānaṃ viya kathentī ‘‘sobhasī’’ti āha. Evaṃ atītampissa dibbasotaṃ paccuppannaṃ viya maññeyya nāticirakālattāti dassento ‘‘pubbepi sobhasī’’ti āha. Sugatinirayādiduggatiyā vasena duggatā etarahīti adhippāyo. Paṭipattiduggatiyā kāmesu sammucchitabhāvato.
安住:就是停留、住下来。以八种原因:是指由长期反复修习而根深蒂固的、以不如理作意等为根源的八种原因所说。被贪染者:以贪的力量——从自性和意图两方面,在面对所希求的可爱境时,于五取蕴中生起了贪,因此是贪染者、渴求者、执著者。安住:就是落下来停住。被嗔害者:以嗔的力量——从自性和意图两方面,在面对不可意的可憎境时,于五取蕴中生起了嗔,因此是嗔害者、心被损恼者。被痴蒙者:以痴的力量——因不加观察而蒙昧,以痴迷之力成为痴蒙者。被系缚:以我执,特别系缚于慢所依之处,因此是被缚者。以慢之力:以种种计度的方式。被紧握:以常等相,将法的自性执取为外在之物,因此是被紧握者。以见之力:以邪见的方式。达到强固:以贪等烦恼之力而达到强韧、坚固。以随眠之力:因未被圣道断除,故随伴、眠伏于相续中。因为未被断除之义,就是它们的随眠之义。陷入疑惑:就是有疑。陷入散乱:就是达到了散乱的状态。以掉举之力:以心掉举的方式。她们:就是那些天女。如此安住者:以如上所说贪染等方式,在五取蕴中安住。人天:就是人中的天。
Patiṭṭhahantoti nivisanto. Aṭṭhahi kāraṇehīti cirakālaparibhāvanāya viruḷhamūlehi ayonisomanasikārādipaccayamūlakehi vuccamānehi aṭṭhahi kāraṇehi. Ratto rāgavasenāti sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite iṭṭhākāre sakkāye sañjātarāgavasā ratto giddho gadhito. Patiṭṭhātīti oruyha tiṭṭhati. Duṭṭho dosavasenāti sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite aniṭṭhākāre sakkāye sañjātadosavasena duṭṭho rupitacitto. Mūḷho mohavasenāti asamapekkhanena mūḷho muyhanavasena. Vinibaddhoti ahaṃkārena visesato nibandhanato mānavatthusmiṃ bandhito. Mānavasenāti tena tena maññanākārena. Parāmaṭṭhoti dhammasabhāvaṃ niccādivasena parato āmaṭṭho. Diṭṭhivasenāti micchādassanavasena. Thāmagatoti rāgādikilesavasena thāmaṃ thirabhāvaṃ upagato. Anusayavasenāti maggena appahīnatāya anu anu santāne sayanavasena. Appahīnaṭṭho hi tesaṃ anusayaṭṭho. Aniṭṭhaṅgatoti saṃsayito. Vikkhepagatoti vikkhittabhāvaṃ upagato. Uddhaccavasenāti cittassa uddhatabhāvavasena. Tāpīti tāpi devakaññāyo. Evaṃ patiṭṭhitāvāti yathāvuttanayena rattabhāvādinā sakkāyasmiṃ patiṭṭhitā eva. Naradevānanti purisabhūtadevānaṃ.
“要退回”:因为还抱着期待,想从那里离开,想放下那份期待。“要坏掉”:就是会散坏,有些人说成“衣服”。“穿好针”:用缝线把针穿好,再穿进线圈里。投生在悦意天众中的,就是悦意天众。为了显示她们的能力,才说了“以意”等话。“结合”:就是连接在一起。“前往的状态”:就是想去的意愿。“已尽”:以断除的方式灭尽。向天神宣说超越常人的法并没有过失,为了她们不再回来,他记说了阿罗汉果。
Paṭigantunti apekkhāvasena tato apagantuṃ apekkhaṃ vissajjetuṃ. Dussantanti dasantaṃ, ‘‘vattha’’nti keci. Sūciṃ yojetvāti sibbanasuttena sūciṃ yojetvā pāse ca pavesetvā. Manāpakāye devanikāye jātā manāpakāyikā. Tesaṃ pabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘manasā’’tiādi vuttaṃ. Samajjanti saṃhitaṃ. Gamanabhāvanti gamanajjhāsayaṃ. Vikkhīṇoti vicchindanavasena khīṇo. Devatānaṃ uttarimanussadhammārocane doso natthīti tāsaṃ puna anāgamanatthaṃ arahattaṃ byākāsi.
7. 那伽达多经的注释
7. Nāgadattasuttavaṇṇanā
227“太早”是指清晨极早的时候,也就是天刚亮的时候。“扫帚尾端”是指扫帚的末端,也就是只用扫帚的一小部分。这句话说明他扫地时做出了让人不高兴的行为。“正午已过”是指因为和在家人来往而浪费时间,让正午过去很久了。“与其他比丘”是指那些没有太早进村的比丘们,这里是依据从格来说的。天神们把象授的修行方式看作可怕的事,因此说“我害怕象授”,以此来督促他修行。“极为厚颜”是指极其具有身傲慢等表现。
227.Atikālenāti ativiya pubbaṇhakālena, kālassevāti attho. Koṭisammuñjaniyāti sammuñjanikoṭiyā, sammuñjaniyā ekadesenevāti attho. Iminā sammajjane amanāpakāritaṃ dasseti. Majjhanhike vītivatteti gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhe bahuvītivatte. Aññehi bhikkhūhīti nātikālaṃ paviṭṭhehi. Nissakkavacanañcetaṃ. Bhāyāmi nāgadattanti tassa paṭipattiṃ bhāyitabbaṃ katvā devatā vadantī paṭipattiyaṃ niyojeti. Suppagabbhanti kāyapāgabbiyādīhi ativiya samannāgataṃ.
8. 《家主妇经》的注疏
8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā
228“已进入”是指因为信任而达到可以随意进去的状态。“某个家族”是针对那家里的夫妻说的。他心里想:“这个家族长期以来用合适的食物等布施,对我帮助很大。所以我在这里成了最上的应供者。我就靠接受他们这些应施之物来增长福业吧。”因此他说了“到别处去能做什么”等话。“她”指那位天女。“这两者”是针对那位比丘和那位家妇说的。“已达到安住”是指达到了安住的状态,这种安住是基于彼此之间建立起来的信任。
228.Ogāhappattoti vissāsavasena anuppavesaṃ patto. Aññataraṃ kulanti tasmiṃ kule jāyampatiṃ sandhāya vadati. ‘‘Bahūpakāraṃ me etaṃ kulaṃ ciraṃ sappāyāhāradānādinā; tasmā idhāhaṃ aggadakkhiṇeyyo jāto; imesaṃyeva deyyadhammapaṭiggaṇhanena puññaṃ vaḍḍhessāmī’’ti cintesi. Tenāha ‘‘aññattha gantvā kiṃ karissāmī’’tiādi. Sāti devatā. Ubhopeteti taṃ bhikkhuñca gharaṇiñca sandhāya vadati. Paṭigādhappattāti paṭigādhaṃ pattā aññamaññasmiṃ patiṭṭhitavissāsena.
因为达到了歇息的状态,所以在这里安住,这叫“住处”,也就是歇息的地方。“聚集之后”:就是会合之后。通过引述对方的承诺来交谈,这叫“商议”,也就是说明理由。“逆耳之言”:因为是以违逆的方式说出的,所以是在揭示不真实,这就是令人难受、不悦的话音。“以那个原因”:是以那种似是而非的理由,也就是不实的言辞。不应该感到羞愧,因为自己并不是做那件事的人。“因声音而激动”:是指仅仅因为别人对自己说的那些不实之言就容易激动的那种性格。“戒行不能成就”:因为心思轻浮不定,所受持的戒行无法达到圆满。“戒行成就者”:是指具足圆满戒德等功德的人。
Vissamappattivasena santiṭṭhanti etthāti saṇṭhānaṃ, vissamanaṭṭhānaṃ. Samāgantvāti sannipatitvā. Paṭiññūdāharaṇehi mantayatīti mantanaṃ, ñāpakaṃ kāraṇaṃ. Paṭilomasaddāti paṭilomabhāvena patitattā asaccavibhāvanā paṭikūlasaddā. Tena kāraṇenāti tena kāraṇapaṭirūpakena micchāvacanena. Na maṅkuhotabbaṃ akārakabhāvato. Saddena paritassatīti parehi attani payuttamicchāsaddamattena paritassanasīlo. Vataṃ na sampajjatīti yathāsamādinnavataṃ lahucittatāya na pāripūriṃ gacchati. Sampannavatoti paripuṇṇasīlādivataguṇo
第九 跋耆子经注释
9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā
229跋耆国的王子,是指在跋耆国出生、长大的跋耆国王子。整夜游行者,是说节日来临时,人们四处游走,享受星宿节庆的快乐。因此他说“宣告迦底迦星宿”等等。好似融为一体:因为四大王天的天神在那天宣告星宿之后,凭着自己福业之力所成就的天界享受,体验极大的星宿游乐之乐,所以那节庆对他们来说就好像连成一片。鼓等乐器,是指鼓、腰鼓、螺、铜鼓、琴等乐器。敲击,是指配合已起的节拍而击打。琴等,是指琴、笛、牛头琴等。弹奏,是指配合已起的音调而弹奏。他说:他的心被那声音牵引,不恰当地浮动起来,悲叹道:“我真是受了大损失啊!”如丢弃的木块:就像被扔在树林里的无用木块。更低劣:即更为下劣。天神把最初钉入的钉子拔出来,就像用木楔顶出先入之楔一样,那位比丘去除所说的义理,说“有许多人羡慕你那样”,为了显示所说的内容,说了“长老”等。正如前往天界的人被地狱众生所羡慕,同样,有许多人羡慕正确修行的你,因此你不应认为自己“更差”。
229.Vajjiraṭṭhe rājaputtoti vajjiraṭṭhe jātasaṃvaddho vajjirājaputto. Sabbaratticāroti chaṇasampattiyā ito cito carantehi anubhavitabbanakkhattamaho. Tenāha ‘‘kattikanakkhattaṃ ghosetvā’’ tiādi. Ekābaddhaṃ hotīti yasmā cātumahārājikadevā tasmiṃ divase nakkhattaṃ ghosetvā attano puññānubhāvasiddhāya dibbasampattiyā mahantaṃ nakkhattakīḷāsukhaṃ anubhavanti, tasmā taṃ tehi ekābaddhaṃ viya hoti. Bheriāditūriyānanti bherimudiṅgasaṅkhapaṇavavīṇāditūriyānaṃ. Tāḷitānanti āraddhalayānurūpaṃ pahaṭānaṃ. Vīṇādīnanti vīṇāveṇugomukhīādīnaṃ. Vāditānanti yathāraddhamucchanānurūpaṃ saṅghaṭṭitānaṃ. Abhāsīti tena saddena ākaḍḍhiyamānahadayo ayoniso ummujjitvā ‘‘mahatī vata me jānī’’ti anutthunanto abhāsi. Chaḍḍitadārukaṃ viyāti vane chaḍḍitaniratthakakaḷiṅgaraṃ viya. Lāmakataroti nihīnataro. Devatā paṭhamappitaṃ āṇiṃ paṭāṇiyā nīharantī viya tena bhikkhunā vuttamatthaṃ apanentī ‘‘tassa te bahukā pihayantī’’ti avocāti vuttanti dassento ‘‘thero’’tiādimāha. Saggaṃ gacchantānaṃ yathā nerayikā pihayanti, evaṃ sammāpaṭipannassa tuyhaṃ bahū pihayanti, tasmā tvaṃ ‘‘pāpiyo’’ti attānaṃ mā maññitthāti adhippāyo.
第十 诵习经的注释
10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā
230“以出离的教法之力”:意思是,确实依靠这部教法,就能从轮回之苦中出离;这样就是以出离的教法之力。“由于读诵”:指站在解脱的顶点上来读诵。现在为了说明他以出离教法之力来读诵、以修行实践来履行应作之事以及修观,所以说了“据说他”等话。在他证得阿罗汉果那天,通过称扬他的修行实践,说明他在之前的日子里也同样那样修行,只是还没能让观成熟。“超越时机”:这是对“困惑”一词的含义解释。“大长老的”:指那位读诵的大长老的。
230.Nissaraṇapariyattivasenāti addhā imaṃ pariyattiṃ nissāya vaṭṭadukkhato nissarituṃ labbhāti evaṃ nissaraṇapariyattivasena. Sajjhāyanatoti vimuttāyatanasīse ṭhatvā sajjhāyanato. Idāni tassa nissaraṇapariyattivasena sajjhāyanakaraṇaṃ, paṭipattivasena vattapaṭivattakaraṇaṃ, vipassanābhāvanañca dassetuṃ ‘‘so kirā’’tiādi vuttaṃ. Arahattaṃ pattadivase paṭipattikittanāya purimadivasesupi tathā paṭipajji, vipassanaṃ pana ussukkāpetuṃ nāsakkhīti dasseti. Kālaṃ ativattetīti idaṃ ‘‘saṅkasāyatī’’ti padassa atthavacanaṃ. Therassāti sajjhāyakattherassa.
“法句”是指能说明戒等法蕴的语句。因此说“这是通指一切佛语”。“不接受教示”才是这里要表达的意思。巴利文里说“与比丘们共住”,这说明他们为了听闻佛法,也应当学习教法。“由此离染,所以叫离染”,指的是圣道。“了知之后”,是指以遍知现观的方式,如实了知所见所闻等,并加以通达。“舍离”指断除,不是舍弃佛语。因为即使是为了储藏而研习教法也是被允许的,更何况是为了出离;为了说明在这里应当知道分寸,所以说“至此”等话。
Dhammapadānīti sīlādidhammakkhandhadīpakāni padāni. Tenāha ‘‘sabbampi buddhavacanaṃ adhippeta’’nti. Na gaṇhāsi uddesanti adhippāyo. Pāḷiyaṃ ‘‘bhikkhūhi saṃvasanto’’ti iminā tesaṃ dhammassavanatthāyapi dhammo pariyāpuṇitabboti dasseti. Virajjati etenāti virāgo, ariyamaggo. Jānitvāti pariññābhisamayavasena diṭṭhasutādiṃ yāthāvato jānitvā paṭivijjhitvā. Vissajjananti pahānaṃ. Na buddhavacanassa vissajjanaṃ. Bhaṇḍāgārikapariyattiyāpi anuññātattā pageva nissaraṇatthāya, tattha pana mattā jānitabbāti dassento ‘‘ettāvatā’’tiādimāha.
第11章 不善寻经的注释
11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā
231对于“不善寻”:从“由不善所生”这个意义上说,就是不善的邪寻。“生”(yoni)称为方法,所以,把不净等所缘以净等的方式作意,就是不如理作意,因此说“以非方法的作意”。“能生净信之业处”:指能带来净信的佛随念等业处。“强力的喜与乐”:因为能镇伏五盖,所以是强力的、与近行定相应的喜与乐。
231.Akusalevitakketi akosallasambhūtaṭṭhena akusale micchāvitakke. Yoni vuccati upāyo, tasmā asubhādike subhādivasena manasikāro ayonisomanasikāroti āha ‘‘anupāyamanasikārenā’’ti. Pāsādikakammaṭṭhānanti pasādāvahaṃ buddhānussatiādikammaṭṭhānaṃ. Balavapītiñca sukhañcāti nīvaraṇavikkhambhanato balavantaṃ upacārajjhānasahagataṃ pītiñca sukhañca.
12. 《日中经》的注释
12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā
232在《欢喜品》的注释中,这里偈颂也没有特别的不同。如果是这样,那为什么在那里已经结集了,这里还要采用呢?因为就它与天神相关这一点来说,虽然已经收在《天神相应》里,但由于它和因缘故事相关,所以这里也采用了。
232.Nandanavaggeti nandanavaggavaṇṇanāyaṃ tattha idhāpi gāthāya visesābhāvato. Yadi evaṃ kasmā tattha saṅgītaṃ idha gahitanti? Devatāpaṭisaṃyuttataṃ upādāya devatāsaṃyutte saṅgahitampi aṭṭhuppattiyā paṭisaṃyuttattā idha gahitaṃ.
第13篇《诸根放逸经》的注释
13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā
233第十三部经里,凡是应当说明的内容都已经详细说明了,应该这样连贯起来理解。在《阐那天子经》的注释中,“在那里结集,这里也一样”等说法,采用的方法和紧接着前一部经的注释里所说的一样。
233. Terasame yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthāritamevāti yojanā. Jantudevaputtasutteti jantudevaputtasuttasaṃvaṇṇanāya. ‘‘Tattha saṅgītaṃ idhāpī’’tiādi anantarasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayameva.
14. 《盗香经》的注释
14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā
234以香为所缘而审察:意思是,靠近被称为香的所缘去审察;就像识以色为所缘而认知色一样,以香为所缘,靠近它,现前地、如实地、依其自性去了悟,这就是含义。将去嗅:以渴爱之力靠近后去嗅。
234.Gandhārammaṇaṃupanijjhāyatīti gandhasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ upecca nijjhāyati, rūpārammaṇena viya viññāṇena rūpaṃ, gandhārammaṇena taṃ upecca nijjhāyati paccakkhato, yāthāvato sabhāvato paṭivijjhatīti attho. Upasiṅghissatīti taṇhāvasena upagantvā siṅghissati.
“这是偷盗行为的一部分”:当按所缘来分别偷盗的对象时,香所缘是其中的一部分,所以经文说“应偷之物”等等。如果偷盗是出于对美味(营养)的贪求而发生的,那么它也可能以法为所缘;但这种偷盗并不算“甜美”,所以说为“五个部分”。那香所缘确实没有被任何人占有,按理可以拿来用,但因为导师(佛陀)没有允许,所以使用它并不合适。至于那位比丘说的“我不拿,也不破坏”,对这句话的回应也是同样的道理。以结果来称呼原因,就叫“称说”,也就是原因,所以说“以称说,即原因”。
Ekaṅgametaṃtheyyānanti ārammaṇavasena theyyavatthūsu vibhajiyamānesu ekamaṅgametaṃ gandhārammaṇanti āha ‘‘thenitabbāna’’ntiādi. Ojāpekkhāya theyyāya pavattamānāya dhammārammaṇatāpi tassā siyā, sā pana na madhurā theyyakatā cāti ‘‘pañcakoṭṭhāsāna’’nti vuttaṃ. Kāmañca taṃ gandhārammaṇaṃ kenaci pariggahitaṃ na hotīti ādiyituṃ sakkā, satthārā pana ananuññātattā na yutto tassa paribhogo. Yaṃ pana tena bhikkhunā vuttaṃ ‘‘na harāmi na bhañjāmī’’ti, tassapi ayameva parihāro. Vaṇṇīyati phalaṃ etenāti vaṇṇaṃ, kāraṇanti vuttaṃ ‘‘vaṇṇenāti kāraṇenā’’ti.
在那位比丘身上。所谓“杂染业行”,是指以渴爱、邪见等为主导的不善业行,因为他从一开始就以邪见、愚痴、渴爱等排斥善法。又由于邪见的力量,他变得坚硬、粗粝、顽固,所以说“未尽的业行、粗硬的业行”。
Tasminti tasmiṃ bhikkhusmiṃ. Ākiṇṇakammantoti taṇhādiṭṭhiādivasena akusalakammanto diṭṭhimohataṇhādivasena ādito paṭṭhāya kusalakammānaṃ paṭikkhepanato. Diṭṭhivasena ca kathinakakkhaḷakharigatattā ‘‘akhīṇakammanto kakkhaḷakammanto’’ti vuttaṃ.
“杂染而凶暴”:是说混迹于人群之中,变得粗硬顽固。因此经文才说“多恶”等等。“涂染”:就是被染污了。“彼”:指的是天神的呵责。“因此”:因为他越界而住,天神才这样说:“你正该受到责备。”
Ākiṇṇaluddoti ākiṇṇo hutvā kakkhaḷo. Tenāha ‘‘bahupāpo’’tiādi. Makkhitoti litto. Tanti devatācodanaṃ. Tasmāti atikkamma ṭhitattā‘‘tvañcārahāmi vattave’’ti evamāha.
正在自己相续中寻求生起的人,就像一片覆盖了广达数由旬虚空的云堆。清净,就是你知道此人是因戒而清净的。善趣,指善妙的受生。由此也成功含摄了涅槃。
Gavesantassa attano santāne uppādanavasena pariyesantassa. Anekayojanāyāmavitthāraṃ gaganatalaṃ byāpetvā uppannavalāhakakūṭappamāṇaṃ viya. Suddhoti sīlena parisuddho ayanti jānāsi. Sugatinti sundaranibbattiṃ. Tena nibbānassapi saṅgaho siddho.