《苏维拉经》的注释
1. Suvīrasuttavaṇṇanā
247“已前往”是说他们准备好作战,正面迎上去。“在那里”是说在阿修罗那次进攻中,下面要依次讲的事情。“带三十三人”是说带着三十三个一起行善的同伴,圆满守持了“只要活着就赡养父母”等七条戒条。“征服、压倒”就是征服、压倒。“丧子之妇”就是死了儿子的女人。她的意思是:那不是酒,我们没喝酒。“从此以后”就是从说“不是酒”那个时候起。有些注释者说:“因为不喝苏罗酒、不闪耀,所以叫阿修罗。”在最低的那一层,也就是地下区域,长一万由旬。
247.Abhiyaṃsūti yuddhasajjābhimukhā hutvā gacchiṃsu. Tatrāti tasmiṃ asurānaṃ abhiyāne ayaṃ dāni vuccamānā anupubbato kathā. Tettiṃsa purise gahetvāti tettiṃsa purise puññakiriyāya sahāyabhūte gahetvā. ‘‘Yāvajīvaṃ mātāpitubharo assa’’ntiādinā samādinnāni satta vatapadāni pūretvā. Adhigaṇhantaṃ abhibhavantaṃ. Puttahatāyāti hataputtāya. Sā surā na hoti, na suraṃ pivimhāti adhippāyo. Tato paṭṭhāyāti ‘‘na surā’’ti vuttakālato paṭṭhāya. ‘‘Na suranti na dibbantīti asurā’’ti keci. Heṭṭhimatale antobhūmiyaṃ āyāmato dasayojanasahassaṃ.
与蛇等共同存在的地方,就是蛇等所在之处,所以说“在蛇等五种地方”。第一层台,就是第一重台阶。须弥山的四面各有四重台阶,每重宽厚五千由旬。因为在须弥山的每一面,从持双山等山以及围绕五百小岛的大岛那里,都能获得大利益,所以说是大利益。心被愤怒搅乱,就是因愤怒而内心混乱。求战者,就是寻求战斗的人。在其余,就是在其余台阶上。其余,指金翅鸟等。
Uragādisahacaritāni ṭhānāni uragādīnīti āha ‘‘uragādīsu pañcasu ṭhānesū’’ti. Paṭhamālindeti paṭhame paribhaṇḍe. Pañcayojanasahassavitthāraputhubahalāhi sinerussa catūsupi passesu cattāro paribhaṇḍā. Sinerussa hi tasmiṃ tasmiṃ passe yugandharādīsu pañcasataparittadīpaparivāre mahādīpe ca labhitabbassa mahato atthassa vasena mahatthā. Kupitāvilacittāti kupitena kopena ākulacittā. Yuddhesīti yuddhesino. Sesesūti sesesu paribhaṇḍesu. Sesāti supaṇṇādayo.
蚁丘里的苍蝇,是指有翅膀的白蚁。退到一边,是指转过身用背部对着,然后退开。
Vammikamakkhikāti sapakkhikaupacikā. Osakkitvāti piṭṭhibhāgena nivattitvā.
因帝释天的命令而陷入放逸。宽六十由旬。黄金大道:指黄金铺成的地面道路。
Pamādaṃ āpādesīti sakkassa āṇāya pamādaṃ āpajji. Saṭṭhiyojanaṃ vitthārena. Suvaṇṇamahāvīthinti suvaṇṇamayabhūmijagativīthiṃ.
不奋起的人,就是不去做起身这种身体上的精进。不努力的人,就是不去做努力这种心上的精进。某件应做的事,就是农耕、经商之类各种事情中,随便哪一件该做的活。殊胜,就是最好的。因此说“最上”。而那是指应当耕作的地方,所以他说“场所”。没有做事,就是没有做任何用来维持生命的活。所谓活命处,就是让他能活下去的因。涅槃的道路,就是成为证得涅槃之方法的道路。
Anuṭṭhahantoti uṭṭhānaṃ kāyikavīriyaṃ akaronto. Avāyamantoti vāyāmaṃ cetasikavīriyaṃ akaronto. Kiñci kiccanti kasivāṇijjādibhedaṃ aññataraṃ kiccaṃ kattabbakammaṃ. Varanti pavaraṃ. Tenāha ‘‘uttama’’nti. Tañca kho kasitabbaṭṭhānaṃ adhippetanti āha ‘‘okāsa’’nti. Kammaṃ akatvāti kiñcipi jīvitahetubhūtaṃ kammaṃ akatvā. Jīvitaṭṭhānaṃ nāmāti tassa jīvitassa hetu nāma. Nibbānassa maggoti nibbānassa adhigamupāyabhūto maggo.
2. 《须深经》的注释
2. Susīmasuttavaṇṇanā
248Antare 意思是内部,也就是里面。Evaṃnāmakaṃ 意思是叫这个名字,也就是名为“苏尸摩”。一个儿子,就是指自己的某一个儿子。
248.Antareti abbhantare. Evaṃnāmakanti ‘‘susīmo’’ti evaṃnāmakaṃ. Ekaṃ puttameva aññataraṃ attano puttameva.
3. 《幢顶经》的注释
3. Dhajaggasuttavaṇṇanā
249Samupabyūḷho 的意思是两方一起会合,或者猛烈地列阵。而它的猛烈列阵,是因为两支军队会合后混成一团,所以注释说“混成一团,聚成一堆”。Pacchimanto 指车阵的尾端,也就是西边的部分。Rathasandhito 指车阵与车辕连接的地方。Tadeva pamāṇaṃ 就是前面所说的“长二百五十由旬”那个尺寸。Diguṇaṃ katvā 是按照“西边一百由旬”等说法加倍。指月轮、日轮、铃网等其余装饰的种类。诸天所见。Rājā no 指我们的王是神中最胜者。Dutiyaṃ āsanaṃ labhati 指帝释坐下后,他紧接着得到第二个座位。因此,由于是神中最胜者,就像帝释一样值得恭敬,所以帝释说“你们应当瞻仰他的幢顶”。这个道理在其余诸事上也同样适用。Asurehi parājito 指被阿修罗战败。Rajadhajaṃ disvā 指看见敌军的尘土之旗,即使站着,看见那尘土之旗后,也会因胆怯而逃跑。
249.Samupabyūḷhoti ubhinnaṃ saha eva samāgamo, bhusaṃ vā byūḷhoti attho. Bhusā panassa byūḷhatā dvinnaṃ senānaṃ samāgantvā sampiṇḍitabhāvenāti āha ‘‘sampiṇḍito rāsibhūto’’ti. Pacchimantoti rathapañjarassa paranto pacchimanto pacchimakoṭṭhāso. Rathasandhitoti rathapañjarassa kubbarena saddhiṃ sambandhanaṭṭhānato. Tadeva pamāṇanti tadeva ‘‘diyaḍḍhayojanasatāyāmo’’ti vuttappamāṇameva. Diguṇaṃ katvāti ‘‘pacchimanto satayojano’’tiādinā diguṇaṃ katvā. Candamaṇḍalasūriyamaṇḍalakiṅkiṇikajālādibhedassa sesālaṅkārassa. Passantānaṃ devānaṃ. Rājā noti amhākaṃ rājā devaseṭṭho. Dutiyaṃ āsanaṃ labhatīti sakke nisinne tassa anantaraṃ dutiyaṃ āsanaṃ labhati. Tasmā devaseṭṭhatāya sakko viya gāravaṭṭhāniyo, yato sakko ‘‘tassa dhajaggaṃ ullokeyyāthā’’ti āha. Esa nayo sesesupi. Asurehi parājitoti asurehi parājayaṃ āpādito. Rajadhajaṃ disvāti parasenāya upagacchantiyā uṭṭhitarajamattampi disvā ṭhitopi taṃ rajadhajaṃ disvā bhīrubhāvena palāyanadhammo.
这部《幢顶护卫经》的威力一直在起作用,因为即使没有亲自到场的天神,也会用头顶恭敬地接受它。说到“盗贼的怖畏等”,从“等”这个字应当知道,它还包含了疾病等怖畏以及轮回之苦,因为按照正确方法修习这部护卫经时,近行禅那等境界也能成就。
Yassa dhajaggaparittassa. Ānubhāvo vattati asammukhībhūtāhipi devatāhi sirasā sampaṭicchitabbato. Corabhayādīhīti ādi-saddena rogabhayādīnañceva vaṭṭadukkhassa ca saṅgaho daṭṭhabbo vidhinā bhāvite parittassa atthe upacārajjhānādīnampi ijjhanato.
在名叫长湖的村子里有一座塔庙,就叫长湖塔庙。“头栏楯”指的是围着宫殿建起来的栏楯。他把心念安立在佛陀上之后,诵说了这部护卫经。靠着这部经的威力,两块砖……立住了。同样,当人站在那架梯子上时……也立住了。
Dīghavāpīnāmake gāme cetiyaṃ dīghavāpicetiyaṃ. Muddhavedikā nāma hammiyaṃ parikkhipitvā katavedikā. Buddhagataṃ satiṃ upaṭṭhapetvā parittarakkhaguttiṃ āha. Parittassa ānubhāvena dve iṭṭhakā…pe… aṭṭhaṃsu. Tathā hi tasmiṃ nisseṇiyaṃ ṭhite…pe… aṭṭhaṃsūti.
《毗摩质多罗经》的注释
4. Vepacittisuttavaṇṇanā
250有人说,阿修罗有大威神力,所以心会颤抖,因此叫“毗摩质多”。可是,当仙人们向他请求无畏施时,他却说“我偏要给怖畏”,仙人们就诅咒说“愿你的怖畏无穷无尽”。从那时起,他因为心一直颤抖,就被叫作“毗摩质多”,世间人也称他为“普洛摩”。有些不变词只是用来表达特定的含义,所以说“仅仅是不变词”,因为在这里原因等意义并不成立。“那一位”指的就是诸天之主帝释。“以五处系颈”就是用五处系缚颈部,这里省略了格语尾的标示。“仅凭心念”指仅仅生起“我要绑住他,愿他被绑住”这样的心念。被绑住就是成为被系缚者,这是天神的威力。“解脱”也是同样的道理。“以十种”是指这里所说的“你是盗贼”等十种辱骂,所以说“以这些”。因为他出生后经过很久岁月,便以轻蔑的语气称他为“老帝释”。他对那些辱骂毫不在意,因为长久以来,他的心志已深深安住于忍辱与柔和之中。“大痰盂”是指广大的寂静表征。以上是关于毗摩质多的解说。
250. ‘‘Mahānubhāvatāya asurānaṃ cittavepanena vepacittī’’ti vadanti. Isīhi pana abhayaṃ yācite ‘‘bhayameva dadāmī’’ti vatvā tehi ‘‘akkhayaṃ hotu te bhaya’’nti abhisapavasena vuttakālato paṭṭhāya vepanacittatāya ‘‘vepacittī’’ti vuccati, yaṃ lokiyā ‘‘pulomo’’ti ca vadanti. Nipātapadānipi kānici atthavisesajotakāni hontīti āha ‘‘nipātamatta’’nti hetuatthādīnamettha asambhavato. Tanti sakkaṃ devānamindaṃ. Kaṇṭhe pañcamehīti kaṇṭhabandhanapañcamehi, vibhattialopena niddeso. Cittenevāti ‘‘imaṃ bandhāmi, ayaṃ bajjhatū’’ti uppannacitteneva. Bajjhati baddho hoti, ayaṃ devānubhāvo. Muccatīti etthāpi eseva nayo. Dasahīti ‘‘corosī’’tiādinā idha vuttehi dasahi. Tenāha ‘‘imehī’’ti. Nibbattitvā cirakālataṃ upādāya khuṃsanavasena vadati ‘‘jarasakkā’’ti. Na taṃ akkosaṃ manasi karoti dīgharattaṃ khantisoraccesu niruḷhaajjhāsayattā. Mahāpaṭiggahaṇanti mahantaṃ upasamabyañjanaṃ. Assāti vepacittassa.
“Paṭisaṃyujeti”的意思是:成为对手之后去交战。因此说“会反击”。以寂静……认为,仅仅靠寂静就能止息那作为怨敌首领的嗔怒。因为这样的嗔怒得不到反击时,就会像没有执取的火焰一样熄灭。“Yadā”这个词表示原因,不表示时间,所以说“因为这样认为”。“就在那时两头牛相斗”,意思是在那一刹那,两头公牛正在缠斗。
Paṭisaṃyujeti paṭisattu hutvā saṃyuddhaṃ kareyya. Tenāha ‘‘paṭipphareyyā’’ti. Upasamaṃ…pe… maññe upasameneva paccatthikassa nāyakabhūtassa kodhassa paṭisedhanato. Tādise hi kodho paṭikiriyaṃ alabhanto anupādāno viya jātavedo vūpasammati. Yadā-saddo hetuattho, na kālatthoti āha ‘‘yasmā taṃ maññatī’’ti. Tāvadeva dve gāvo yujjhanteti tasmiṃyeva khaṇe dvīsu goṇesu yujjhantesu.
没有比忍辱更殊胜的利益了,因为它能立刻排除对立和损害,同时成办现世与来世的利益。人们说这种忍辱是最高的、最殊胜的力量,因为它能克服对立的因缘而运转。由于与愚者相应的是愚者,他的力量就是愚者之力,也就是无明,所以说“所谓愚者之力,就是无明的力量”。那被称为“谁的力量”的,就是那无明之力属于哪个人的力量,那其实根本不是力量,因为应当被慧力所摧毁。所谓“没有对抗者”,意思是:依法而行的人反击、制服之后,就不存在对抗者了。不过,也许会有人只是嘴上反驳一下,为了说明那没有根据,所以说了“反击之后”等话。“愚者之力”是对“反击之后”这句话的原因说明。它针对的正是那个心怀嗔怒的人。由于种种寻思各不相同,两者的含义也不同。“制止者”,是指以阻止无益之事的方式,做智者该做的事来加以制止。之所以能认定“这是个愚人”,是因为他不了解因果,对四谛法不通达。
Khantito uttaritaro añño attho na vijjati anantareva assa virodhaṃ anatthaṃ paṭibāhitvā diṭṭhadhammikassa ceva samparāyikassa ca saṃvidhānato. Taṃ khantiṃ paramaṃ āhu seṭṭhabalaṃ virodhapaccayaṃ abhibhuyya pavattanato. Bālayogato bālo, tassa balaṃ bālabalaṃ, aññāṇanti āha ‘‘bālabalaṃ nāma aññāṇabala’’nti. Taṃ yassa balanti taṃ aññāṇabalaṃ yassa puggalassa balaṃ, abalameva taṃ paññābalena viddhaṃsetabbato. Paṭivattā na vijjatīti dhammaṭṭhaṃ paṭippharitvā abhibhavitvā pavattā natthi. Paṭivacanamattaṃ pana koci vadeyyāpi, taṃ akāraṇanti dassento ‘‘paṭippharitvā vā’’tiādimāha. Bālabalanti ‘‘paṭippharitvā’’ti vacanassa kāraṇavacanaṃ. Tasseva puggalassa paṭikujjhanakassa. Nānattāvitakkanato ubhinnaṃ atthaṃ. Tikicchantanti anatthapaṭibāhanamukhena paṇḍitakiccakaraṇena paṭisedhentaṃ. ‘‘Bālo aya’’nti evaṃ paññapetuṃ hetuphalānaṃ anavabodhato catusaccadhamme achekāti.
《善说胜经》的注疏
5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā
251说了“通达”之后,为了说明他通达的样子,就说了“据说如此”等话。“执取”就是执着的见解。“放开”是说:如果有人再也说不出“贼”这样的话,就这样把他放开,一开始就说不出来。“重”是沉重,意思是很难做到。“之后”是说,那个被称为“对方”的人,如果一开始说了什么,就等于暴露了自己的意图;对方按自己的能力明白他的心意后,就能进一步说下去。所以说:“然而,随顺对方的话,之后就容易说了。”另外,阿修罗王最初说:“好吧,诸天之主,就以善说来决胜负吧。”如果殊胜的一方先提出,另一方就能跟着说。擅长言辞的帝释天王,为了让对方先提出那殊胜的说法,就用诱导的方式说“你们在这里”等话。“先前的天”是一种称赞的说法,因为阿修罗比以帝释为首的天众更早出生于世。这是针对韦巴吉帝而说的“你们”和“先前的天”,所以是说:“你们且说说你们传承下来的说法吧。”因为韦巴吉帝是值得尊敬的对象,所以用复数来称呼他。“以杖而行”意思是用杖来行走、活动,杖的行为就是“以杖而行”。这里所说的“无杖而行”,是指帝释所说的偈颂里没有杖的。
251.‘‘Chekatāyā’’ti vatvā tassa vattuṃ chekabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘evaṃ kirassā’’tiādimāha. Gāhanti laddhiṃ. Mocetvāti yassa puna ‘‘coro’’ti uttari vattuṃ na sakkoti, evaṃ vimocetvāti paṭhamaṃ vattuṃ na sakkā. Garūti bhāriyaṃ, dukkaranti attho. Pacchāti ‘‘parassā’’ti vutto so kiñci paṭhamaṃ vadanto attano adhippāyaṃ pavedeti nāma, taṃ yathāsatti viditamano tassa uttari vattuṃ sakkoti. Tenāha ‘‘parassa vacanaṃ anugantvā pana pacchā sukhaṃ vattu’’nti. Api ca asurindena ‘‘hotu, devānaminda, subhāsitena jayo’’ti paṭhamaṃ vuttaṃ, viseso ca pubbaṃ upanentaṃ anuvattati. Vacasi kusalo sakko devarājā taṃ visesaṃ teneva pubbaṃ upanayāpento upalāpanavasena ‘‘tumhe khvetthā’’tiādimāha. Pubbadevāti sakkapamukhāya devaparisāya loke pubbeva uppannattā ‘‘pubbadevā’’ti pasaṃsavacanaṃ. Vepacittiṃ sandhāya ‘‘tumhe’’ti ‘‘pubbadevā’’ti ca vuttattā ‘‘tumhākaṃ tāva paveṇiāgataṃ bhaṇathā’’ti vuttaṃ. Gāravaṭṭhāniyattā vepacittino bahuvacanapayogo. Daṇḍena avacāro avacaraṇaṃ daṇḍāvacaro, natthi ettha vutto daṇḍāvacaroti adaṇḍāvacarā, sakkena vuttā gāthāyo.
第6篇《鸟巢经》的注释
6. Kulāvakasuttavaṇṇanā
252车声,是指作为车辆装饰的种种小铃网等发出的声音。幢声也是这样。良马声,是指良马的嘶鸣声。悲悯作意之心,是指因为不伤害众生而把心转向悲悯。以轭端,是指以车辕的前端。由福为缘所生起,是指以广大、极其丰厚的福德为缘而生起。无所执著,是指行进时不受阻碍,不会卡在任何地方。经过木棉林,是指从木棉林中间穿过。摧毁捣碎,是指从这里到那里都被破坏,并被碾磨得毫无剩余。
252.Rathasaddoti rathālaṅkārabhūtānaṃ kiṅkiṇikajālādīnaṃ saddo. Tathā dhajasaddo. Ājānīyasaddoti ājānīyānaṃ hasitasaddo ca. Karuṇāsamāvajjitahadayoti pāṇānaṃ anuparodhena paṇāmitacitto. Īsāmukhenāti rathakapparamukhena. Puññapaccayanibbattoti uḷāraṃ suvipulaṃ puññaṃ paccayaṃ katvā nibbatto. Na sajjati katthaci appaṭighaṭṭanena gacchanto. Simbalivanenāti simbalivanamajjhena . Vibhaggaṃ nimmathitanti ito cito vibhaggañceva niravasesato mathitañca hoti.
7. 《不背叛经》的注释
7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā
253“极怨敌”是指极度敌对、完全对立的仇敌。“你被抓住了”是说:你已被天网捆住、被捉住了。由于帝释的福德威力,他就像被绑住了一样。据说,这位塔庙王在此劫中、在那之前,曾说了别人从未说过的粗重妄语,随即就消失,坠入大地的裂缝中,成了阿鼻地狱火焰的燃料。所谓“这是塔庙王的恶行”,说的正是这件事。“大恶行”是指重大、极其沉重的恶业。也正因如此,注疏中把这些事举出来,作为韦巴吉帝立誓时的例证。
253.Supaccatthikoti suṭṭhu ativiya paccatthiko paṭisattu. Gahitosīti devapāsena bandhitvā gahito asi. Baddhova ahosi sakkassa puññānubhāvena. Cetiyarājā kira imasmiṃ kappe tato pubbe kenaci avuttapubbaṃ kharamusāvādaṃ abhāsi, tāvadeva virajjhitvā mahāpathaviyā vivare dine nipatitvā avīciaggijālānamindanamahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘cetiyarañño pāpaṃ sandhāyā’’ti. Mahāpāpānīti mahantāni garutarāni pāpāni. Tathā hi vepacittino sapathakaraṇe nidassanabhāvena etāni aṭṭhakathāyaṃ āgatānīti.
第八 毗卢遮那阿修罗王经的注释
8. Verocanaasurindasuttavaṇṇanā
254就像守门人的形象那样,意思是像按照守门人的样子造出来的雕像一样。要旨是:应当持续努力,不要中途退缩。在已成就的美好事物中:是指因为已经成就而美好,因为一切尚未成就的事物都不会显得美好。已生起职责:是指由于还处于未完成的状态,所以生起了职责。未生起职责:并不是说真的存在一种尚未生起职责、完全没有职责的情况,因为通过行走、站立、躺卧、坐下等方式,能够驱除已经生起的痛苦。受用要以结合为最佳,意思是:对众生来说,可以共同享用的东西,即使本性互相冲突,或者在没有结合时不美好,也应当知道,通过预备、烹煮等结合方式使其达到最佳,这样才成为适合受用的东西。因此他说“诸如各别分开的米饭等”,意思是通过加热之后再受用,也就是经过搭配之后再受用。
254.Dvārapālarūpakāniviyāti dvārapālākārena katapaṭimāyo viya. Vāyametheva, na antarā saṃkocaṃ āpajjeyyāti adhippāyo. Nipphannasobhanesūti nipphannabhāvena sundaresu. Sabbe hi anipphannā atthā na sobhanti. Kiccajātāti vippakatabhāvena sañjātakiccā. Akiccajātoti asañjātakicco kiccarahito nāma natthi gamanaṭṭhitasayananisajjādivasena uppajjanakadukkhavinodanabhāvato. Saṃyogaparamātveva sambhogāti imesaṃ sattānaṃ saṃbhuñjitabbavatthūni nāma pakatiyā virodhasīlānipi asaṃyogena vā asundarānipi, tāni abhisaṅkharaṇapacanasaṃyojanaparamāni veditabbāni tathā sati sambhogārahabhāvūpagamanato. Tenāha ‘‘pārivāsikaodanādīnī’’tiādi. Uṇhāpetvā paribhuñjitabbayutte paribhajjitvāti adhippāyo.
第九 林野住处仙人经的注释
9. Araññāyatanaisisuttavaṇṇanā
255255. “女婿”是指女儿的丈夫,“岳父”是指妻子的父亲。所以,帝释天和韦巴吉帝这两个居中斡旋的人,因为须阇的关系,就成了女婿和岳父。“长期出家者”,是指出家之后,经过很长时间,以长期受持戒律的方式,在佛教之外出家的人,因此说“长期受持戒律者”。“从此处避去”,就是从所站的地方离开、退开。他们对功德不会生起厌逆想,因为内心敬重功德。大多数天人确实会这样想:“我们过去亲近有德者,听从他们的教导,积累福业,才生到这里。”因此,他们对有德者生起尊重之心。
255. Jāmātikā vuccati dhītupati, sasuro bhariyāya pitā, tasmā ime antaravattino dve janā sakkavepacittino sujāya vasena jāmātikasasurā. ‘‘Ciradikkhitāna’’nti dikkhitvā pabbajitvā cirakālānaṃ vatasamādānavasena ito bāhirakānaṃ pabbajitānanti āha ‘‘cirasamādinnavatāna’’nti. Ito paṭikkamāti ito yathāṭhitaṭṭhānato apehi apakkama. Na paṭikkūlasaññino guṇe gāravayogato. Devā hi yebhuyyena ‘‘mayaṃ pubbe guṇavante payirupāsitvā tesaṃ ovāde ṭhatvā puññāni upacinitvā idhūpapannā’’ti guṇavantesu ādarabhāvaṃ upaṭṭhapenti.
第十 海经注释
10. Samuddakasuttavaṇṇanā
256在轮围山大海的表面:指环绕轮围山山脚四周的大海岸边。就像在须弥山附近,大海逐步低下去、逐步倾斜、逐步坡降,在轮围山山脚附近,大多数地方也是这样。因此说“在银板色的沙洲上”。“如前所说的”:指紧接在前面的经文里所说的那种。“以苦行处”:指从苦行处的中间穿过。“他们这样想”:就像经文里说的“我们何不……”等那样,他们这样商议。
256.Cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiyanti cakkavāḷapabbatapādasamantā mahāsamuddatīrapiṭṭhiyaṃ. Yatheva sinerusamīpe mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, evaṃ yebhuyyena cakkavāḷapādasamīpepi. Tenāha ‘‘rajatapaṭṭavaṇṇe vālukapuline’’ti. Vuttappakārāsūti anantarasutte vuttappakārāsu. Assamapadenāti assamapadavemajjhena. Evaṃ cintayiṃsūti ‘‘yaṃ nūna maya’’ntiādinā yathā pāḷiyaṃ āgataṃ, evaṃ mantayiṃsu.
想做就做,指的是做自己想做的事。心怀恶意的人,指的是心术不正的人。这些人怀着恶念,就成了敌对者,所以说恶意者、敌对者。播种,指的是把种子撒下去。因此说安置在田里。
Icchitakaroti yadicchitakaraṇaṃ. Duṭṭhānanti durāsayānaṃ. Te pana duṭṭhajjhāsayā viruddhā hontīti āha ‘‘duṭṭhānaṃ viruddhāna’’nti. Pavuttanti bījaṃ sandhāya vapitaṃ. Tenāha ‘‘khette patiṭṭhāpita’’nti.
晚间饭食,就是指傍晚该吃的食物。这种食物是随需要而受用的,像天神的食物那样微细,也不会让人觉得沉重,所以称为“饭食”。病苦生起,就是指已经生起的病患。颤抖,就是摇动、颤动。
Sāyamāsabhattanti sāyaṃ asitabbabhojanaṃ. Yathāvāraṃ bhakkhitametaṃ devānaṃ viya sukhumaṃ guruvāsañca na hotīti ‘‘bhatta’’nti vuttaṃ. Gelaññajātanti sañjātagelaññaṃ. Vepatīti kampati pavedhati.
《誓愿经》的注释
1. Vatapadasuttavaṇṇanā
257257. 因为应当受持,所以称为“誓愿”;因为彼此以互不混杂的自性而应当行持,所以称为“足”;正因为如此,是不混杂的部分,所以说为“誓愿的部分”。“平等者”:由于殊胜的福德能产生应受供养的果报,并且因为名声之想而自体平等,所以称为“平等者”。“圆满者”:指以无缺损等状态,在一切方面都圆满。“正受持”:指在那里以恭敬而行,正确地受持。“舅母”:指父亲的姐妹,而不是舅父的任何一个妻子,因为族中年长者所指称的是这种关系;或者也可以依据与舅父的亲属关系而视为妻子,若如此理解,则伯母等也应包括在内,应当这样看待。
257. Samādātabbato vatāni, aññamaññaṃ asaṅkarasabhāvena pabbajitabbato padāni, tato eva asaṃkiṇṇabhāgāti katvā ‘‘vatakoṭṭhāsānī’’ti vuttaṃ. Samattānīti puññavisesatāya pujjabhavaphalanibbattanena kittisaññānena ca samaṃ attāni samattāni. Paripuṇṇānīti akhaṇḍādibhāvena sabbaso puṇṇāni. Samādinnānīti tattha sakkaccakāritāya sammā ādinnāni. Mātulānīti pitubhaginī, na yā kāci mātulassa bhariyā kulajeṭṭhakānaṃ adhippetattā, bhariyāpi vā mātulasambandhato gahetabbā, tathā sati mahāpitubhariyādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo.
“Ādi(等)”这个词把年长的姐姐们也包括进来了。“Apacitikāraka(恭敬承事者)”是指对他们起身行礼的人。不管是谁,只要布施时还带着期待,就不算是“无羁舍”;而这个人不是这样,所以说他“是无羁舍者”。“Vissaṭṭhacāgo(纵舍)”的意思是无所贪求的弃舍。就像多行杀生的人被称为“血手”,多行布施的人则被称为“净手”,因此说“为了布施应施之物,手常清净”。“Vossaggarata(乐于弃舍)”是指对与施法相应的舍离心怀欢喜。“Parehi yācitabbāraho(应受他人乞求者)”是指应受他人乞求,因为对于所希求之义能立即施与。“Dāneneva yutta(唯以布施相应)”是指在一切时中唯与布施相应,因为他恒常行持大施。“Dāne ca saṃvibhāge ca(于布施与分享)”是指对于将他人圆满后而弃舍所施之布施,以及从自己受用而分享之分享,欢喜、欣悦。
Ādi-saddena jeṭṭhabhaginīnaṃ saṅgaho. Apacitikārakoti tesaṃ paccuṭṭhānakaro. Yo koci dadantopi sāpekkho deti, so muttacāgo na hoti, ayaṃ pana na evanti ‘‘muttacāgo hotī’’ti vuttaṃ. Vissaṭṭhacāgoti nirapekkhapariccāgoti attho. Yathā pāṇātipātabahulo ‘‘lohitapāṇī’’ti vuccati, tathā dānabahulo ‘‘payatapāṇī’’ti vuttoti āha ‘‘deyyadhammadānatthāya sadā dhotahattho’’ti. Vossaggaratoti deyyadhammassa pariccajane abhirato. Parehi yācitabbārahoti parehi yācituṃ yutto icchitassa atthassa tāvadeva vissajjanato. Dāneneva yuttoti sabbakālaṃ dāneneva yutto abhiṇhaṃ pavattamahādānattā. Dāne ca saṃvibhāge cāti parassa sampuṇṇaṃ katvā pariccajanasaṅkhāte dāne ca attanā paribhuñjitabbato saṃvibhajanasaṅkhāte saṃvibhāge ca rato abhirato.
《帝释天名经》注释
2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā
258“Manussabhūta”的意思是:在人当中出生,或者已经获得了人的身份。“Āvasatha”是住处:他建好住处后布施给别人,因此称为“Vāsava”,意思是“布施住处的人”。这里的“attha”(义)一词是“原因”的同义词,所以说“千种原因”。这个意思在前面已经解释过了。他进行审察,因此拥有千个智慧之眼,所以叫“Sahassakkha”(千眼)。“Magha”叫做财富,而他拥有以信为本质的“Magha”,所以叫“Maghavā”(摩伽婆)。从前他布施时没有发生鼻音脱落,所以叫“Purindada”。他能做善业,所以叫“Sakka”(帝释)。
258.Manussabhūtoti manussesu bhūto, manussattaṃ vā patto. Āvasathanti nivāsaṭṭhānaṃ kāretvā adāsi, tasmā vāsaṃ adāsīti vāsavo. Attha-saddo idha kāraṇapariyāyoti āha ‘‘sahassampi kāraṇāna’’nti. Svāyamattho heṭṭhā vibhāvitova. Vinicchinati, tasmā sahassaṃ paññāakkhīni etassāti sahassakkho. Maghaṃ vuccati dhanaṃ, taṃ pana saddhāsaṅkhātaṃ maghaṃ assa atthīti maghavā. Pure dānaṃ dadātīti purindado anunāsikalopaṃ akatvā. Puññāni kātuṃ sakkotīti sakko.
《摩诃梨经》注释
3. Mahālisuttavaṇṇanā
259“So”指的就是帝释天王。本来应该用复数,这里却用了单数。“被说”就是言说,也就是意思。所以“复数”指的是多的意思,这就是它的含义。帝释是怎样一步步修行,逐渐领受那些法,最终证得帝释身份的,为了显示这种修行过程,才说了“据说帝释……”等话。“在无间”是指在紧挨着帝释身份之前的那一世生命里。“那一切”是指帝释还在做摩伽青年时的正行道,以及因为那条道而获得帝释身份,这一切都包括在内。已经说过了,所以按照前面已经讲过的道理就能理解,这就是这里的用意。
259.Soti sakko devarājā. Bahuvacane vattabbe ekavacanaṃ vuttaṃ. Vuccatīti vacanaṃ, attho. Tasmā bahuvacaneti bahumhi attheti attho . Yathā paṭipajjanto anukkamena te dhamme samādiyitvā sakko sakkattaṃ ajjhagā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ ‘‘sakko kirā’’tiādi vuttaṃ. Anantareti sakkabhāvassa atītānantare attabhāve. Taṃ sabbanti sakkassa maghamāṇavakāle sammāpaṭipattiṃ, tāya sakkabhāvūpagamanañcāti taṃ sabbaṃ. Vutto, tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.
《贫穷经》注释
4. Daliddasuttavaṇṇanā
260“人中贫者”就是指在人群里穷困潦倒的人。“人中可怜”是指在人群里极其低贱。“人中穷苦”是指在人群里最贫贱的人。“在那个地方”是指那位天子投生的地方。“从低劣的角度去想”是指依靠他过去的事,从卑下的方面去思考。“谈论”就是把这件事讲给别人听。“详细展开”就是把说过的内容讲得更广泛。因为他总是布施,拥有众多随从,坐在装饰着七宝的象背上,以大王般的威势端坐着,所以被众人仰望。“悬挂”就是垂挂。“执取”,即攀缘、依靠。“这是谁啊?”(ko ayaṃ),是带着嫌厌心而说出。他不仅仅满……由于被黑布缝制,看到颜色变异,就说“披着麻风病人的衣服”。投生到大地狱,遭受大苦。以与那相应的恶业的果报残余而获得机会,在王舍城……乃至……结生。在这里,结生虽然确实是由善业而来,但由于那恶业的果报力强,所以说“以果报残余”。因此说“从被抓住的时候起……乃至……出来”。从能够行走乞食的时候起,由于疾病强盛,肉……乃至……掉落。以智发送之后,即依观行的次第,将修习智发送至涅槃,使之运转。因诸根成熟,以导师说法的善巧,立于须陀洹果。脚垫,就是脚垫。因为麻风病人想“不要让整个脚底疼痛”,就作脚垫,把它绑在脚底上行走,犹如打破陶钵,从那样低劣的人的状态死去,犹如获得金钵,取得天人的状态,从死心之后的第二心刹那,即取心刹那,投生于天界。
260.Manussadaliddoti manussesu duggato. Manussakāruññatanti manussesu paramanihīnataṃ. Manussakapaṇoti manussesu vā paramanihīno. Tasmiṃ ṭhāneti tassa devaputtassa tasmiṃ uppajjanaṭṭhāne. Lāmakato cintentīti tassa purimavatthuṃ nissāya hīnato cintenti. Kathentīti tameva paresaṃ kathenti. Vitthārentīti vuttamatthaṃ vitthārikaṃ karonti. Sabbadā paricchijja parivārasampanno hutvā aḍḍhaṭṭharatane hatthikkhandhe mahaccarājānubhāvena nisinnattā janakāyena samullokiyamāno. Avalambantīti olambanti. Vandanamattaṃ vā nāhosi, aññadatthu paccekabuddhato attano samānādarakiriyaṃ paccāsīsati. Tena vuttaṃ ‘‘so’’tiādi. Kvāyanti ko ayanti byāpannavasena vadati. Kāḷarattehi suttehi sibbitattā vaṇṇavikāraṃ disvā ‘‘kuṭṭhicīvarāni pāruto’’ti āha. Mahāniraye nibbattitvā mahādukkhaṃ paccanubhoti. Tadanurūpapāpakammassa vipākāvasesena laddhokāsena rājagahe…pe… paṭisandhiṃ gaṇhi. Kāmañca ettha paṭisandhiggahaṇaṃ kusalakammeneva, tassa pana akusalakammassa vipākino balavabhāvato vuttaṃ ‘‘vipākāvasesenā’’ti. Tenāha ‘‘gahitakālato…pe… nikkhanto’’ti. Bhikkhāya carituṃ samatthakālato paṭṭhāya rogassa balavatāya maṃsāni…pe… patanti. Ñāṇaṃ pesetvāti vipassanāpaṭipāṭiyā bhāvanāñāṇaṃ nibbānaṃ paṭipesetvā pavattetvā. Indriyānaṃ paripakkattā satthu desanāvilāsena sotāpattiphale patiṭṭhito. Cumbaṭanti pādacumbaṭaṃ. Kuṭṭhino hi sakalapādatalaṃ mā rujīti cumbaṭaṃ katvā taṃ pādatale bandhitvā gacchanti, mattikapātiṃ bhinditvā viya tathā nihīnamanussattabhāvato cavitvā suvaṇṇapātiṃ paṭilabhanto viya devattabhāvaṃ gaṇhanto cuticittato dutiyacittavāre ādānacittakkhaṇe devaloke nibbatto.
由道而来的意思是:通过证得道而来、已经生起。圣者所喜爱的戒,就是诸圣者所喜爱、合意、令心愉悦的戒法。就像圣者的增上心学与增上慧学一样,增上戒学也全都是极其可爱的,所以说“虽然……”。然而在这个义理中,也就是在就入流者所谓“有”这个意义加以确定而说的时候。五戒也如同见一样,即使在其他生命中也没有被断除。
Maggenāgatāti maggādhigamanena āgatā uppannā. Ariyakantasīlanti ariyānaṃ kantaṃ manāpaṃ manoramaṃ sīladhammaṃ. Ariyānaṃ adhicittaadhipaññāsikkhā viya adhisīlasikkhāpi sabbā ativiya kantā evāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Imasmiṃ panattheti imasmiṃ sotāpannassa bhavasaṅkhāte atthe niddhāretvā vuccamāne. Pañcasīlampi yasmā diṭṭhi viya bhavantarepi appahīnaṃ.
《可喜经》注疏
5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā
261众生在这里面欢喜享乐,所以叫“园”——也就是令人心生愉悦的林园之类的地方。这些地方本身又能让人忆念,人们以信心把自己的喜悦和欢愉寄托在这里,所以也叫“塔庙”。所谓“人之令人愉悦性”,就是指人让人感到愉悦的那种特质。然而,由于具足戒等功德的人拥有不可思议、不可衡量的威神力,所以世尊说“不值十六分之一”。没有知觉的大地之所以说它令人愉悦,应当理解为是因为有具足功德的圣者们亲近受用的缘故,因此说“现在……于村中……”等等。
261. Āramanti ettha sattāti ārāmā, manoramā upavanādayo. Te eva cetenti ettha saddhāya attano pītisomanassaṃ sandhahantīti cetiyāti ca vuccanti. Manussaramaṇīyabhāvassāti manussānaṃ āramaṇīyabhāvassa. Tassa pana sīlādiguṇavasena acinteyyāparimeyyānubhāvatāpi hotīti bhagavā ‘‘nāgghanti soḷasi’’nti avoca. Acetanāya bhūmiyā ramaṇīyatā nāma guṇavisiṭṭhānaṃ ariyānaṃ sevanavasena veditabbāti vuttaṃ ‘‘idāni…pe… gāme vātiādimāhā’’ti.
第6篇 祭祀者经的注解
6. Yajamānasuttavaṇṇanā
262“祭祀者”是指为了应受供养的人而布施的人。先说明这部经是因事缘而说出的,接着为了作义理注释,才说了“据说那时”等话。“最胜”就是最好的。他们想:“愿我们各自所得的酥油等物不要毁坏”,或者想:“愿那些以最胜之名被取来的酥油等物,不要仅仅被丢进火里烧掉,也不要因为天人和人的错误执取而毁坏。”“以推测”就是仅凭推测。他们说:“你们以为我们怎样?现在看吧,这位……正现前而来。”——应当这样连接理解。
262.Yajantānanti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dentānaṃ. Aṭṭhuppattiko suttanikkhepoti dassetvā atthavaṇṇanaṃ kātuṃ ‘‘tadā kirā’’tiādi vuttaṃ. Agganti seṭṭhaṃ. Tehi tehi vā yathāladdhasappiādayo mā nassantu, aggabhāvena gahitāni sappiādīni kevalaṃ aggimhi jhāpanena, devā manussā micchāgāhena mā nassantu. Takkenāti takkamattena. ‘‘Kathemā’’ti amhe maññatha, idāni passatha, paccakkhato ayaṃ vo…pe… āgacchatīti āhaṃsūti yojanā.
“依处所熟果”是指:在诸依处中成熟,或者诸依处是它的果报,所以叫“依处所熟果”。它变得广大显耀,因为果报广大。他们布施给比丘僧团后,说道:“正自觉者和大梵天已经这样给予了教诫。”
Upadhivipākanti upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṃ. Vipphāravantaṃ hoti vipulapakkhatāya. Bhikkhusaṅghassa adaṃsu ‘‘sammāsambuddhena mahābrahmunā ca evaṃ ovādo dinno’’ti.
7. 《礼敬佛经》的注释
7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā
263“起来!”意思是:发起身体的精进。因此说“游化于世间”。而心的精进,世尊已经把它修到了顶点。因此说“战胜战争者”。以十二由旬的高度,而从宽度和长度来说,则超越并遍覆了百千由旬量的大轮围而安住。“卸下重担”就是已放下的负担。因为应当舍弃,所以说“已卸下诸蕴”等等。对于具有这些蕴的个人来说,它们以相续流转之义而成为负担。经中确实这样说:“五取蕴确实是负担。”(《相应部》3.22)其中一部分是烦恼与诸行。“在第十五日的满月之夜”,意思是:就像在第十五日满月之夜,圆满的月亮远离一切杂染而光辉灿烂,同样,你的心彻底远离一切杂染而光辉灿烂。
263.Uṭṭhahāti uṭṭhānaṃ kāyikavīriyaṃ karohi. Tenāha ‘‘vicara, loke’’ti. Cetasikavīriyaṃ pana bhagavatā matthakaṃ pāpitameva. Tenāha ‘‘vijitasaṅgāmā’’ti. Dvādasayojanikassa uccabhāvena. Vitthārato pana āyāmato ca anekayojanasatasahassaparimāṇacakkavāḷaṃ atibyāpetvā ṭhitassa. Pannabhārāti pātitabhāra. Nikkhepitabbato bhārāti āha ‘‘oropitakhandhā’’tiādi. Te hi taṃsamaṅgino puggalassa sampātanaṭṭhena bhārā nāma. Vuttañhetaṃ ‘‘bhārā have pañcakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 3.22). Tadekadesā ca kilesābhisaṅkhārā. Pannarasāya puṇṇamāya rattinti yathā pannarasapuṇṇamāya rattiyaṃ paripuṇṇakāle upakkilesavimutto cando sobhati, evaṃ tava cittaṃ sabbaso upakkilesavimuttaṃ sobhatīti adhippāyo.
第8篇 居士礼敬经的注释
8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā
264“Puthuddisā”就是“许多方向”。那到底是哪些方向呢?回答说:“四个正方向和四个隅方向。”这里提到隅方向,也就表示包含了上方和下方。“Bhūmivāsinoti”是指依附大地而生活居住的众生。这样说也就把住在树上、山上的众生也包括进去了。“Cirarattasamāhitacitteti”是指生起了近行定和安止定,因为禅那没有退失,所以心在很长时间里都安住在定中。“Āpāṇakoṭikanti”是指寿尽,即尽形寿、终生。“Evamādīti”通过“等”这个词,包含了其余种种福业事。以常戒来说有五种,以定戒来说有十种。通过“pi”这个词,表示除此之外,还有几种以斋戒来说的八种。 “Dhammikehīti”是指合于法者,不远离法。“Pamukhoti”是指上首。
264.Puthuddisāti bahudisā. Kā pana tāti āha ‘‘catasso disā catasso anudisā cā’’ti. Anudisāgahaṇena cettha uddhaṃ adhopi gayhatīti ca dasseti. Bhūmivāsinoti bhūmipaṭibaddhavuttino. Etena rukkhapabbatanivāsinopi gahitā honti. Cirarattasamāhitacitteti upacārappanājhānāni uppādetvā aparihīnajjhānatāya cirakālaṃ samāhitacitte. Āpāṇakoṭikanti jīvitapariyantaṃ yāvajīvaṃ. Evamādīti ādi-saddena avasesapuññakiriyavatthūni saṅgaṇhāti. Niccasīlavasena pañcahi, niyamasīlavasena dasahi. Pi-saddena tato katipayehi uposathasīlavasena aṭṭhahipīti dasseti. Dhammikehīti dhammato anapetehi. Pamukhoti pamokkho.
第9篇 礼敬导师经的注释
9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā
265梵膝者:就是把右膝跪在地上作礼的人,因为呈现出那样的姿态,所以叫梵膝者。由于应当被供养,所以叫亚卡,也就是应当恭敬的对象。正是由于这样特殊的礼敬相应,帝释天说:“那位亚卡就是帝释天。”摩得利问起这位应受礼敬的对象时,说道:“那位亚卡叫什么名字?”“依功德而得名”:就是以功德为因。诸佛的名号无量无数,而这一切名号全都依功德而立,因为佛的功德无量。正如所说:
265.Brahmajāṇukoti dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ ṭhapetvā vandamāno brahmajāṇuko nāma tathābhūto hutvā. Yajitabbato yakkho, pūjanīyo. Evaṃ pūjāvisesayogato sakkoti āha ‘‘so yakkhoti so sakko’’ti. Sakkassa namakkārabhājanabhūtañhi pucchanto mātali ‘‘ko nāma so yakkho’’ti āha. Guṇanemittakehīti guṇahetukehi anantāni hi buddhānaṃ nāmāni, tāni ca kho sabbānipi guṇanemittakāneva. Anantaguṇattā. Vuttañhetaṃ –
具德大仙的名号多得数不清;
纵有千般名号,仍应以功德称扬其人。
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino; Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. –
所以,“anomanāma(非卑劣之名)”的意思是“具足圆满功德之名”。“Samatikkamena(以超越)”是指以正确彻底断除的方式超越。烦恼之敌的离去与灭尽就是“损减”,因为其意义是应当安住于此,所以这些是他们的“乐园”,因此他们被称为“乐损减者”。因此他说:“乐于摧毁轮回。”
Tasmā anomanāmanti paripuṇṇaguṇanāmanti attho. Samatikkamenāti sammā samucchindanavasena atikkamanena. Kilesārīnaṃ apetacayoti apacayo, so āramitabbaṭṭhena ārāmo etesanti apacayārāmā. Tenāha ‘‘vaṭṭaviddhaṃsane ratā’’ti.
第10章《礼敬僧团经》的注释
10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā
266“躺在腐烂身体里的人”:这是把句子连起来理解——因为他过去躺在母亲的身体里,也就是那具腐臭的身体里;或者是因为他把自己的腐臭身体当成身体,整个人覆盖般地依附在那上面躺着,所以叫“躺在腐烂身体里的人”。“在这个死尸里”:是说这些人曾在一个叫做母胎的死尸里——不干净、恶臭、可厌、令人厌恶——沉没了十个月。对于他们,你到底在羡慕什么呢?这是把句子连起来理解。“我称扬他们的这些”:我称扬这些仙人的这种正确修行。“他们不把谷物存进仓里”:他们不把谷物放进仓库,也因为根本没有可存放的东西。所以他说:“因为这些仙人没有谷物。”“享用他人已备好的”:是他人已经取得、并为他们煮好做好的食物。以乞食的威仪而行,也就是以托钵乞食的方式。他们寻求、遍寻。以这样寻得的食物维持生活,而不是以不恰当的方式寻求。具备善加受持的美好威仪,也就是具备受持得非常好、很庄严的威仪。
266.Pūtimhi dehe mātu sarīre sayanato, attano eva vā pūtidehaṃ sarīraṃ tasmiṃ ṭhitatāya avattharitvā sayanato pūtidehasayāti yojanā. Kuṇapamheteti ete manussā asuciduggandhajegucchapaṭikkūle mātukucchisaṅkhāte kuṇapasmiṃ dasa māse nimuggā. Tesaṃ kinnāma tvaṃ pihayasīti yojanā. Etesaṃ etaṃ vihayāmīti etesaṃ isīnaṃ etaṃ sammāpaṭipattiṃ vihayāmi. Idāni taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ ‘‘na te saṃ koṭṭhe opentī’’ti vuttaṃ. Dhaññaṃ koṭṭhe na pakkhipanti pakkhipitabbassa ca abhāvato. Tenāha ‘‘na hi etesaṃ dhañña’’nti. Paresaṃ niṭṭhitanti paresaṃ gahitaṃ santakaṃ tesaṃ pākāya niṭṭhitaṃ. Bhikkhācāravattenāti piṇḍācariyāya. Esamānā pariyesantā. Evaṃ pariyiṭṭhena. Yāpenti, na esanti anesanaṃ. Susamādinnasundaravatāti suṭṭhu samādinnasobhanavatā.
像这样,所谓“说善说之语的人”,意思是:他们依教理修行的业处和观修的业处这两种功德来衡量,只以说善说之语为习惯。他们像圣者一样沉默,就保持沉默。正因为如此,他们的心极其平静地相续而行。对于那些执持刀杖、被执取等所缠缚的人,因为由执持刀杖等因所生的烦恼热恼不存在,所以他们是寂灭者。因此说“放下了刀杖”。在“有取著”中,即在有自性取著中,他们是“无取著”,即远离了那些取著。因此说“有与胎……”等等。
Evaṃ subhāsitabhāsinoti ganthadhuravipassanādhurānaṃ vasena guṇaparimāṇasubhāsitasseva bhāsanasīlā . Ariyena tuṇhībhūtena tuṇhībhūtā. Tato eva manassa sātisayaṃ samañcarā. Gahitadaṇḍesu parāmāsādipayuttesu daṇḍādānādihetu uppajjanakakilesapariḷāhābhāvato nibbutā. Tenāha ‘‘vissaṭṭhadaṇḍā’’ti. Sādānesūti sabhavādānesu. Anādānāti tabbirahitā. Tenāha ‘‘bhavayonī’’tiādi.
《断经》的注释
1. Chetvāsuttavaṇṇanā
267这个意思在下面的《天子相应》注释里已经说过了。
267.Vuttatthameva heṭṭhā devaputtasaṃyuttavaṇṇanāyaṃ.
《丑相经》的注释
3. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā
268相貌丑陋、很难看、身形歪扭。说“矮小”,是因为身材矮小,所以叫下劣矮小。这其实只是帝释天给取的名字,并不是真有那样一个亚卡。因此经文说“一位色界梵天”。既然这样,他为什么变成那副模样来呢?所以解释说“据说帝释天”。那么,怎么知道“他是色界梵天,而不是被赶走的亚卡”呢?为了说明这个道理,注释接着说“而被赶走的亚卡等”。他听了天众的话之后。“以粗恶的方式”:就是以粗恶的行为。面对“到底是谁坐在我的座位上”这种话,他没有生起不能忍受的心,而是安住在忍耐中。“强有力的心之造作”:指极重的敬意与尊崇。“以谦卑的行为”:当表现出最谦卑的恭敬和极度调柔时,那位化现为亚卡的梵天因为帝释天这种行仪上的成就,无法再坐在帝释天的座位上,也无法再显现自身,于是就消失不见了。“我是心被损坏的人”:因为完全具有忍耐、慈爱和悲悯的本性,对他人之心已被损坏——帝释天这是在说自己的本性。“让嗔怒随自己的意愿转”:意思是,要让别人被嗔怒支配、随嗔怒而转,我做不到;实际上,是我不让嗔怒随它的意愿来支配我。“我不长久发怒”:如果我偶尔生起了嗔怒,我也不会顺着那嗔怒而长久地发怒。“我不怀恨”:意思是,如果内心生起了嗔怒,我会立刻把它调伏。这是我以前就已经圆满做到的誓愿。
268.Dubbaṇṇo duddasiko virūpavaṇṇo. Okoṭimakoti rassabhāvena avarakoṭimako. Sakkena gahitanāmamevetaṃ, na pana so tathārūpo koci yakkho. Tenāha ‘‘eko rūpāvacarabrahmā’’ti. Yadi evaṃ kasmā so tathārūpo hutvā āgatoti āha ‘‘sakko kirā’’ti. Kathaṃ panettha ñāyati ‘‘so eko rūpāvacarabrahmā, na paneso avaruddhakayakkho’’ti yuttiṃ dassento ‘‘avaruddhakayakkhā panā’’tiādimāha. Devānaṃ vacanaṃ sutvā. Pharusenāti pharusasamācārena. ‘‘Ko nāma mayhaṃ āsane sannisinno’’ti akkhantiṃ anuppādento khantiyaṃ ṭhatvā. Balavacittīkāranti garutaraṃ sakkārabahumānaṃ. Nīcavuttiyāti paramanipaccakāre suvūpasamane ca dassiyamāne. Sakkassa tāya eva ācārasampattiyā sakkāsane ṭhātuṃ, attano ca āvikātuṃ asakkonto antaradhāyi. Upahatacittomhīti khantimettānuddayāsabbhāvato parasmiṃ upahatacittomhīti sakko attano sabhāvaṃ vadati. Kodhavase vattetunti kodhena attano vase nibbattetuṃ na sukaromhi, atha kho kodhaṃ mayhaṃ vase na vattemīti adhippāyo. Ciraṃ na kujjhāmīti yadi me kadāci kodho uppajjeyya, taṃ kodhaṃ anuvattento cirakālaṃ na kujjhāmi . Na upanayhāmīti anto sace me kodho uppajjeyya, khippameva ca naṃ paṭivineyyanti taṃ me pubbeva vataṃ paripūritaṃ.
3. 《桑巴利幻术经》的注释
3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā
269269. “有病”是指他有病,所以叫有病。“教导”就是教、训练。名叫商婆罗的,是阿修罗幻术最早的始祖,一位远古的阿修罗王。针对他,才说了“如同商婆罗”等话。同样,别的幻术师施展幻术之后,也会这样被烧煮受苦。“诽谤带来的障碍”,如果请求宽恕,就会消失,恢复如常,所以说“这样他才能安稳”。“因此”,是指因为韦巴吉帝没有传授商婆罗明咒,欺骗了他。“没有那样做”,是指没有把仙人们带到跟前,没有按请求宽恕的方式去做应当做的事。
269.Ābādhikoti ābādho assa atthīti ābādhiko. Vācesīti sikkhāpesi. Sambaro nāma asuramāyāya ādipuriso purātano asurindo. Taṃ sandhāyāha ‘‘yathā sambaro’’tiādi. Evaṃ paccati aññopi māyāvī māyaṃ payojetvā. Upavādantarāyo nāma khamāpane sati vigacchati, pākatikameva hotīti āha ‘‘evamassa phāsubhaveyyā’’ti. Tenāti vepacittinā sambaravijjāya adānena vañcitattā. Tathā akatvāti isīnaṃ santikaṃ netvā khamāpanavasena kātabbaṃ akatvā.
4. 《消尽经》的注释
4. Accayasuttavaṇṇanā
270“他们互相发起”:意思是他们彼此用言语说出了粗恶的话。因此经文说“他们起了争执”,意思是他们发生了争吵。“逾越的话语”:就是越过了言语的防护而说的话。因为当过失被指出时,如果彼此能原谅对方、接受对方的宽恕,那个过失就会消尽。所以说“不接受,就是不宽恕”。“让他随你们的意愿行事”:不要把他当作亲近的人,要让他成为可以随你们任意处置的人。“朋友法”:这里省略了后半部分的构词,只说成“朋友”,所以注释说“朋友法”。“具格词”:以“以朋友们”这一具格形式,表达位置格的意义。因此注释说“在朋友们中”。正如对于已生起自性者,由于存在的变化而有老,同样,从朋友状态来说,所说的相反状态就是非朋友法,以老的代称而说。无可指责的、无过失的、完全断尽烦恼的。因此注释说“漏尽者个人”。
270.Sampayojesunti aññamaññaṃ vācasikaṃ pharusaṃ payojesuṃ. Tenāha ‘‘kalahaṃ akaṃsū’’ti, vivādaṃ akaṃsūti attho. Atikkammavacananti vacīsaṃvaraṃ atikkamitvā vacanaṃ. Yasmā accaye desiyamāne taṃ khīṇayati aññamaññassa khamamānassa khamanaṃ paṭiggaṇhato, tasmā vuttaṃ ‘‘nappaṭigaṇhātīti na khamatī’’ti. Tumhākaṃ vase vattatu, visevitaṃ akatvā yathākāmakaraṇīyo hotu. Mittadhammo idha uttarapadalopena ‘‘mitto’’ti vuttoti āha ‘‘mittadhamme’’ti. Karaṇavacananti ‘‘mittehī’’ti karaṇavacanaṃ bhummatthe. Tenāha ‘‘mittesū’’ti. Yathā nibbattasabhāvassa bhāvato aññathattaṃ jarā, evaṃ mittabhāvato vuttavipariyāyo amittadhammo jarāpariyāyena vutto. Agārayhaṃ anavajjaṃ sabbaso pahīnakilesaṃ. Tenāha ‘‘khīṇāsavapuggala’’nti.
第5篇 无嗔经的注释
5. Akkodhasuttavaṇṇanā
271“不要让愤怒压住你们”这句话的意思是:通过修习忍耐、慈、悲等对治法,让自己变得不被愤怒压住。也就是说,具足这些法的人就能压住愤怒,所以经文说“你们要压住愤怒,别人发怒时不要回怒”。“行道”就是指这种修行方式。“慈”指达到安止定的慈,它的近行阶段就是慈的前分。“以它不伤害任何东西”,所以叫“无害”。“悲”应当理解为达到安止定的悲,它的近行阶段就是悲的前分。“低劣之人”指在忍耐等法上缺少如理作意、行为应受谴责、又结交卑劣之人的人。以清净的诸缘来压制愤怒时,愤怒反而会压住这个人;对这样的人,应当靠如理思惟和修习的力量,把愤怒彻底断除。
271.Kodho tumhe mā abhibhavīti ettha kodhena anabhibhavanīyattaṃ khantimettākaruṇāditappaṭipakkhadhammaparibrūhanena . Tathā hi taṃsamaṅgino kodho abhibhuyyatīti āha ‘‘tumheva kodhaṃ abhibhavatha. Kujjhantānaṃ mā paṭikujjhitthā’’ti. Paṭipadāti esā paṭipatti. Mettāti appanāppattā mettā. Tadupacāro mettāpubbabhāgo. Na vihiṃsati kiñci etāyāti avihiṃsā. Karuṇāti appanāppattakaruṇā veditabbā. Tadupacāro karuṇāpubbabhāgo. Lāmakajananti khantiādīsu yonisomanasikārābhāvena gārayhasamācārasamāyogena ca nihīnaṃ janaṃ. Paccayaparisuddhiyā kodho abhimaddamāno puggalaṃ abhimaddati, tassa so paṭisaṅkhānabhāvanābalehi sammadeva pahātabboti.