第七 婆罗门相应
7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ
《陀然阇尼经》的注释
1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā
187187. 在《婆罗门相应》的第一经里,“陀然阇尼”是指属于陀然阇尼族姓的人。据说她出身于高贵的族姓。据说其他婆罗门是从梵天的口中生出来的,而陀然阇尼族姓的人则是劈开梵天的头顶生出来的——这是他们那派的见解。她发出了感叹语。为什么发出感叹语呢?据说那位婆罗门持有邪见,一听到“佛陀、法、僧团”就捂住耳朵,顽固得像一根硬木桩。可是那位婆罗门女却是证得入流果的圣弟子。婆罗门布施的时候,只给五百位婆罗门一些稀薄的乳粥,而婆罗门女却以佛陀为首的僧团供养各种美味食物。在婆罗门布施的日子,婆罗门女因为顺从他、又已经断除了悭吝,就亲手去侍奉。轮到婆罗门女布施的日子,婆罗门一大早就离家逃走了。后来有一天,婆罗门没有跟婆罗门女商量,就邀请了五百位婆罗门,然后对婆罗门女说:“夫人,明天我们家里会有五百位婆罗门来吃饭。”婆罗门女问:“婆罗门,我该做什么?”他说:“你什么都不用做,煮饭和侍奉的事都由别人来做。只是你不管是站着、坐着、打喷嚏还是咳嗽,总是向那个剃头的沙门行礼,念‘礼敬佛陀’,明天就这一天别这么做。因为婆罗门们听到会不高兴,别让我被婆罗门们离间了。”她回答说:“你被婆罗门离间也好,被诸天离间也好,但我只要忆念起导师,不让我行礼我就没办法安住。”他说:“夫人,在几百户人家的村子里,人们连村门都还想方设法去关上,你却不能在婆罗门吃饭那么一会儿,用两根手指把你那张该闭上的嘴封住!”就这样反复说了好多次,还是没法阻止她。他就拿起放在枕边的圆头剑,说了这首偈颂:“夫人,如果明天婆罗门们入座时,你礼敬那个剃头沙门,我就用这把剑,从你的脚掌直到头顶,像劈嫩笋一样把你砍碎成一堆。”
187. Brāhmaṇasaṃyuttassa paṭhame dhanañjānīti dhanañjānigottā. Ukkaṭṭhagottā kiresā. Sesabrāhmaṇā kira brahmuno mukhato jātā, dhanañjānigottā matthakaṃ bhinditvā nikkhantāti tesaṃ laddhi. Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? So kira brāhmaṇo micchādiṭṭhiko ‘‘buddho dhammo saṅgho’’ti vutte kaṇṇe pidahati, thaddho khadirakhāṇusadiso. Brāhmaṇī pana sotāpannā ariyasāvikā. Brāhmaṇo dānaṃ dento pañcasatānaṃ brāhmaṇānaṃ appodakaṃ pāyāsaṃ deti, brāhmaṇī buddhappamukhassa saṅghassa nānārasabhojanaṃ. Brāhmaṇassa dānadivase brāhmaṇī tassa vasavattitāya pahīnamaccheratāya ca sahatthā parivisati. Brāhmaṇiyā pana dānadivase brāhmaṇo pātova gharā nikkhamitvā palāyati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo brāhmaṇiyā saddhiṃ asammantetvā pañcasate brāhmaṇe nimantetvā brāhmaṇiṃ āha – ‘‘sve bhoti amhākaṃ ghare pañcasatā brāhmaṇā bhuñjissantī’’ti. Mayā kiṃ kātabbaṃ brāhmaṇāti? Tayā aññaṃ kiñci kātabbaṃ natthi, sabbaṃ pacanaparivesanaṃ aññe karissanti. Yaṃ pana tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi khipitvāpi ukkāsitvāpi ‘‘namo buddhassā’’ti tassa muṇḍakassa samaṇakassa namakkāraṃ karosi, taṃ sve ekadivasamattaṃ mā akāsi. Taṃ hi sutvā brāhmaṇā anattamanā honti, mā maṃ brāhmaṇehi bhindasīti. Tvaṃ brāhmaṇehi vā bhijja devehi vā, ahaṃ pana satthāraṃ anussaritvā na sakkomi anamassamānā saṇṭhātunti. Bhoti kulasatike gāme gāmadvārampi tāva pidahituṃ vāyamanti, tvaṃ dvīhaṅgulehi pidahitabbaṃ mukhaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanakālamattaṃ pidahituṃ na sakkosīti. Evaṃ punappunaṃ kathetvāpi so nivāretuṃ asakkonto ussīsake ṭhapitaṃ maṇḍalaggakhaggaṃ gahetvā – ‘‘bhoti sace sve brāhmaṇesu nisinnesu taṃ muṇḍasamaṇakaṃ namassasi, iminā taṃ khaggena pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā kaḷīraṃ viya koṭṭetvā rāsiṃ karissāmī’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi –
我就用这把圆头剑,从你的脚底一直到头顶,
你若不做,我就要像砍断嫩笋一样把你劈开。
如果你说“佛陀”,如果你讲“法”;
你要是称赞“僧伽”,看你还怎么在我的住处活下去。
‘‘Iminā maṇḍalaggena, pādato yāva matthakā; Kaḷīramiva chejjāmi, yadi micchaṃ na kāhasi. ‘‘Sace buddhoti bhaṇasi, sace dhammoti bhāsasi; Sace saṅghoti kittesi, jīvantī me nivesane’’ti.
这位女圣弟子却像大地一样不可动摇,像须弥山一样不可撼动。她于是对他这样说:
Ariyasāvikā pana pathavī viya duppakampā, sineru viya dupparivattiyā. Sā tena naṃ evamāha –
就算你把我的四肢一节一节砍掉,婆罗门啊,
我绝不会舍弃最胜佛陀的教法。
我不是执著最上欲望的人,谁也不能阻拦我追随胜者;
我是最胜佛陀的女儿,你要砍就砍,要杀就杀吧。
‘‘Sace me aṅgamaṅgāni, kāmaṃ chejjasi brāhmaṇa; Nevāhaṃ viramissāmi, buddhaseṭṭhassa sāsanā. ‘‘Nāhaṃ okkā varadharā, sakkā rodhayituṃ jinā; Dhītāhaṃ buddhaseṭṭhassa, chinda vā maṃ vadhassu vā’’ti.
她就这样发出名为“陀然尼之吼”的吼声,诵出了五百首偈颂。那位婆罗门既抓不住这位婆罗门女,也打不了她,只好说:“女士,你喜欢怎样就怎样吧!”说完,把剑扔在床上。第二天,他让人把屋子用牛粪涂饰干净,又在各处布置装满谷物的罐子、花鬘和香料等来装饰,还为五百位婆罗门准备了掺有新鲜酥油、糖和蜜的无水浓粥,然后通知了时间。
Evaṃ dhanañjānigajjitaṃ nāma gajjantī pañca gāthāsatāni abhāsi. Brāhmaṇo brāhmaṇiṃ parāmasituṃ vā paharituṃ vā asakkonto ‘‘bhoti yaṃ te ruccati, taṃ karohī’’ti vatvā khaggaṃ sayane khipi. Punadivase gehaṃ haritupalittaṃ kārāpetvā lājāpuṇṇaghaṭamālāgandhādīhi tattha tattha alaṅkārāpetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ navasappisakkharamadhuyuttaṃ appodakapāyāsaṃ paṭiyādāpetvā kālaṃ ārocāpesi.
婆罗门女也是一大清早就用香水亲自沐浴,穿上价值千金的新衣,把一件价值五百金的衣料斜披在一边肩上,佩戴好所有装饰,手拿金匙,在斋堂里为婆罗门们分送食物。当她给那位和她同坐一排的婆罗门送饭时,因为木器放得不稳,她绊了一下。由于绊倒时的碰撞,生起了苦受。就在那一刻,她忆念起十力尊。因为正念现前,她没有把乳粥钵扔掉,而是慢慢放下来,安置在地上,然后在五百位婆罗门中间,把双手合掌举到头顶,朝着竹林精舍的方向致敬,说出这样一段感兴语:
Brāhmaṇīpi pātova gandhodakena sayaṃ nhāyitvā sahassagghanakaṃ ahatavatthaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsaṃ katvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā bhattagge brāhmaṇe parivisamānā tehi saddhiṃ ekapantiyaṃ nisinnassa tassa brāhmaṇassa bhattaṃ upasaṃharantī dunnikkhitte dārubhaṇḍe pakkhali. Pakkhalanaghaṭṭanāya dukkhā vedanā uppajji. Tasmiṃ samaye dasabalaṃ sari. Satisampannatāya pana pāyāsapātiṃ achaḍḍetvā saṇikaṃ otāretvā bhūmiyaṃ saṇṭhapetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ majjhe sirasi añjaliṃ ṭhapetvā yena veḷuvanaṃ, tenañjaliṃ paṇāmetvā imaṃ udānaṃ udānesi.
当时,那些婆罗门里,有些人已经吃完了,有些人正在吃,有些人刚把手伸进食物里,还有些人的饭才摆到面前。他们一听到那个声音,就像头顶被须弥山那么大的铁槌砸中,又像耳朵被长矛刺穿,感受着痛苦和忧愁。他们气愤地想:“我们是被这个持异见的人引进家里的。”于是有人扔掉手里的饭团,有人把嘴里的食物吐出来,像乌鸦看见弓一样,一边骂那个婆罗门,一边四散逃走了。那个婆罗门看到婆罗门们这样溃散离去,就把那个婆罗门女从头到脚打量了一遍,说:“我们就是预见到这种可怕的事,从昨天起就一直求夫人,却没能得到同意。”他用各种话骂了那个婆罗门女,然后说了“事情就是这样”之类的话。
Tasmiñca samaye tesu brāhmaṇesu keci bhuttā honti, keci bhuñjamānā, keci hatthe otāritamattā, kesañci bhojanaṃ purato ṭhapitamattaṃ hoti. Te taṃ saddaṃ sutvāva sinerumattena muggarena sīse pahaṭā viya kaṇṇesu sūlena viddhā viya dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvediyamānā ‘‘iminā aññaladdhikena mayaṃ gharaṃ pavesitā’’ti kujjhitvā hatthe piṇḍaṃ chaḍḍetvā mukhena gahitaṃ niṭṭhubhitvā dhanuṃ disvā kākā viya brāhmaṇaṃ akkosamānā disāvidisā pakkamiṃsu. Brāhmaṇo evaṃ bhijjitvā gacchante brāhmaṇe disvā brāhmaṇiṃ sīsato paṭṭhāya oloketvā, ‘‘idameva bhayaṃ sampassamānā mayaṃ hiyyo paṭṭhāya bhotiṃ yācantā na labhimhā’’ti nānappakārehi brāhmaṇiṃ akkositvā, etaṃ ‘‘evamevaṃ panā’’tiādivacanaṃ avoca.
他走上前去。他心里想:“沙门乔达摩受到村落、城镇和国人的敬奉,我不可能走过去随便说点什么就能吓住他。我只问他一个问题就好。”于是他一边走,一边琢磨出“砍掉什么”这首偈子,心里盘算:“如果他说‘我喜欢杀掉某某’,那我就怼他:‘你想杀掉那些你看不顺眼的人,你就是来祸害世间的,你这出家人身份有什么用?’如果他说‘我不喜欢杀任何人’,那我就怼他:‘你连贪欲之类的烦恼都不想断除,那你为什么出家到处游荡?’这样一来,沙门乔达摩面对这个两头堵的问题,吞也吞不下,吐也吐不出。”这样想好之后,他走上前去。“亲切问候”的意思是:他靠着自己的聪明,不露出愤怒的样子,说些好听的话,和和气气地打招呼。这个问题在《天神相应》里已经讲过。剩下的内容下面也已经详细展开。第一。
Upasaṅkamīti ‘‘samaṇo gotamo gāmanigamaraṭṭhapūjito, na sakkā gantvā yaṃ vā taṃ vā vatvā santajjetuṃ, ekameva naṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti gacchantova ‘‘kiṃsu chetvā’’ti gāthaṃ abhisaṅkharitvā – ‘‘sace ‘asukassa nāma vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘ye tuyhaṃ na ruccanti, te māretukāmosi, lokavadhāya uppanno, kiṃ tuyhaṃ samaṇabhāvenā’ti? Niggahessāmi. Sace ‘na kassaci vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘tvaṃ rāgādīnampi vadhaṃ na icchasi. Kasmā samaṇo hutvā āhiṇḍasī’ti? Niggahessāmī. Iti imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ samaṇo gotamo neva gilituṃ na uggilituṃ sakkhissatī’’ti cintetvā upasaṅkami . Sammodīti attano paṇḍitatāya kuddhabhāvaṃ adassetvā madhurakathaṃ kathento sammodi. Pañho devatāsaṃyutte kathito. Sesampi heṭṭhā vitthāritamevāti. Paṭhamaṃ.
第二部:骂詈经的注释
2. Akkosasuttavaṇṇanā
188第二经里的“骂詈婆罗堕阇”,说的就是这位婆罗堕阇本人。他带了大约五百首偈颂来辱骂如来,所以结集的长老们就给他取了这个名字“骂詈婆罗堕阇”。“恼怒、心不悦”的意思是:他心里想“沙门乔达摩让我哥哥出家,使我受了损失,团体也被分裂了”,于是因忿怒而恼怒,又因忧恼而心不悦。“骂詈”是指他用十种骂人的话去骂:“你是贼、你是愚人、你是痴人、你是诈伪者、你是骆驼、你是山羊、你是牛、你是驴、你是畜生、你是地狱众生”。“讥讽”是指他说:“嘿,剃头的沙门,你能自称‘我不受惩罚’吗?我现在就去王宫,让人惩罚你。”
188. Dutiye akkosakabhāradvājoti bhāradvājova so, pañcamattehi pana gāthā satehi tathāgataṃ akkosanto āgatoti. ‘‘Akkosakabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Kupito anattamanoti ‘‘samaṇena gotamena mayhaṃ jeṭṭhakabhātaraṃ pabbājentena jāni katā, pakkho bhinno’’ti kodhena kupito domanassena ca anattamano hutvāti attho. Akkosatīti ‘‘corosi, bālosi, mūḷhosi, thenosi, oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosī’’ti dasahi akkosavatthūhi akkosati. Paribhāsatīti ‘‘hotu muṇḍakasamaṇaka, ‘adaṇḍo aha’nti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsati nāma.
“Sambhuñjati”的意思是“一起吃”。“Vītiharati”的意思是“对已经做过的事做出回报”。他为什么说出“世尊乔达摩啊”这样的话呢?据说,是因为他听到了“这是你的,婆罗门,这是你的,婆罗门”这番话。他心里想:“听说仙人一发怒就会像吉沙瓦恰(瘦犊)等仙人那样施咒。”由于这种传闻,他生起了恐惧:“我猜沙门乔达摩在诅咒我。”所以才这样说。
Sambhuñjatīti ekato bhuñjati. Vītiharatīti katassa paṭikāraṃ karoti. Bhagavantaṃ kho, gotamanti kasmā evamāha? ‘‘Tavevetaṃ, brāhmaṇa, tavevetaṃ, brāhmaṇā’’ti kirassa sutvā. ‘‘Isayo nāma kupitā sapanaṃ denti kisavacchādayo viyā’’ti anussavavasena ‘‘sapati maṃ maññe samaṇo gotamo’’ti bhayaṃ uppajji. Tasmā evamāha.
已调伏者,指不再贪著感官享受的人。如如者,指已经达到如如特质的人。那个人因为自己的愤怒而变得更恶。具念而平息,指具足正念而安忍。治疗两者,就是“治疗两者”的意思,这也是一种读法。那个具念而平息的人,为两者的利益而行,给予疗愈,使之成就,人们却认为他是愚人。是哪些人呢?就是那些对法不通晓的人。法,指五蕴之法或四谛之法。不通晓者,指对那法不善巧的盲愚凡夫。第二。
Dantassāti nibbisevanassa. Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattassa. Tasseva tena pāpiyoti tasseva puggalassa tena kodhena pāpaṃ hoti. Sato upasammatīti satiyā samannāgato hutvā adhivāseti. Ubhinnaṃ tikicchantānanti ubhinnaṃ tikicchantaṃ. Ayameva vā pāṭho. Yo puggalo sato upasammati, ubhinnamatthaṃ carati tikicchati sādheti, taṃ puggalaṃ janā bāloti maññanti. Kīdisā janā? Ye dhammassa akovidā. Dhammassāti pañcakkhandhadhammassa vā catusaccadhammassa vā. Akovidāti tasmiṃ dhamme akusalā andhabālaputhujjanā. Dutiyaṃ.
第三:阿苏林德咖经的注释
3. Asurindakasuttavaṇṇanā
189第三经的注释中,“阿修罗王婆罗堕阇”是骂人婆罗堕阇的弟弟。“愤怒”是说,他正是因为那件事而发怒。“而那就是他的胜利”意思是,那正是他的胜利,那就是胜利的意思。是谁的胜利呢?对于了知安忍功德的人来说,他的安忍与忍耐——也就是了知忍耐功德者的忍耐——这就是他的胜利。而愚人说出粗恶的话,只是认为“这是我的胜利”。第三。
189. Tatiye asurindakabhāradvājoti akkosakabhāradvājassa kaniṭṭho. Kupitoti teneva kāraṇena kuddho. Jayañcevassa taṃ hotīti asseva taṃ jayaṃ hoti, so jayo hotīti attho . Katamassāti? Yā titikkhā vijānato adhivāsanāya guṇaṃ vijānantassa titikkhā adhivāsanā, ayaṃ tassa vijānatova jayo. Bālo pana pharusaṃ bhaṇanto ‘‘mayhaṃ jayo’’ti kevalaṃ jayaṃ maññati. Tatiyaṃ.
第四:毕兰吉迦经的注释
4. Bilaṅgīkasuttavaṇṇanā
190190. 在第四经的注释中:“毕兰吉迦婆罗堕阇”——他就是那位婆罗堕阇。不过,他把各种纯净的以及掺了配料的酸粥做出来售卖,积攒了大量钱财,所以结集经典的老师们给他取了这个名字“毕兰吉迦婆罗堕阇”。“默然站立”——他心里想:“我的三位兄长都被这个人弄得出家了”,于是极度愤怒,却什么话也说不出来,就那样默然站着。相关的偈颂在《天神相应》中已经讲过了。第四。
190. Catutthe bilaṅgikabhāradvājoti bhāradvājova so, nānappakāraṃ pana suddhañca sambhārayuttañca kañjikaṃ kāretvā vikkiṇāpento bahudhanaṃ saṅkharīti ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Tuṇhībhūtoti ‘‘tayo me jeṭṭhakabhātaro iminā pabbājitā’’ti ativiya kuddho kiñci vattuṃ asakkonto tuṇhībhūto aṭṭhāsi. Gāthā pana devatāsaṃyutte kathitāva. Catutthaṃ.
第五:无害者经的注释
5. Ahiṃsakasuttavaṇṇanā
191191. 第五经中,“无害婆罗堕阇”是指他以婆罗堕阇为族姓。不过,他问的是关于无害的问题,因此结集者们给他取了这个名字。或者,他的名字就叫无害,族姓是婆罗堕阇。“我是无害的”——他说“我是无害者,愿乔达摩尊者这样知道我”。若他确实如此——意思是“假如你正是那样”。“不害”——就是不伤害、不使人痛苦。第五。
191. Pañcame ahiṃsakabhāradvājoti bhāradvājovesa, ahiṃsakapañhaṃ pana pucchi, tenassetaṃ saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Nāmena vā esa ahiṃsako, gottena bhāradvājo. Ahiṃsakāhanti ahiṃsako ahaṃ, iti me bhavaṃ gotamo jānātūti āha. Tathā cassāti tathā ce assa, bhaveyyāsīti attho. Na hiṃsatīti na viheṭheti na dukkhāpeti. Pañcamaṃ.
第六:结发经的注释
6. Jaṭāsuttavaṇṇanā
192第六经里的“结发婆罗堕阇”,是婆罗堕阇族的假名。因为他问的是关于结发的问题,结集者就用了这个称呼。其余内容在《天神相应》里已经讲过。第六。
192. Chaṭṭhe jaṭābhāradvājoti bhāradvājovesa, jaṭāpañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto. Sesaṃ devatāsaṃyutte kathitameva. Chaṭṭhaṃ.
第七:清净经的注释
7. Suddhikasuttavaṇṇanā
193第七偈。“清净婆罗堕阇”:这位也是婆罗堕阇族人,因为问的是清净的问题,结集者们就如此称呼他。“具戒者亦修苦行”:即使具足戒行,也仍在修苦行。“明行具足”:这里“明”指三部吠陀,“行”指家族传承的行仪。他说:只有这位具足三明的婆罗门是清净的,其他众生都不能清净。他喋喋不休地讲大量废话,甚至说“只有婆罗门才清净”这样的话上千遍。“内生”:指内在被烦恼的腐臭本质所腐坏。“染污者”:指具有染污的身业等。第七偈。
193. Sattame suddhikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova, suddhikapañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto. Sīlavāpi tapokaranti sīlasampannopi tapokammaṃ karonto. Vijjācaraṇasampannoti ettha vijjāti tayo vedā. Caraṇanti gottacaraṇaṃ. So sujjhati na aññā itarā pajāti so tevijjo brāhmaṇo sujjhati, ayaṃ pana aññā nāmikā pajā na sujjhatīti vadati. Bahumpi palapaṃ jappanti bahumpi palapaṃ jappanto, ‘‘brāhmaṇova sujjhatī’’ti evaṃ vacanasahassampi bhaṇantoti attho. Antokasambūti anto kilesapūtisabhāvena pūtiko. Saṃkiliṭṭhoti kiliṭṭhehi kāyakammādīhi samannāgato. Sattamaṃ.
第八《火祀经》的注释
8. Aggikasuttavaṇṇanā
194第八偈。“火供婆罗堕阇”:这位也是婆罗堕阇族人,只因为侍奉祭火的缘故,结集经典的诸位长老才给他取了这个名字。“被安置”就是被联结、被系属的意思。他为什么站在那里?据说世尊在破晓时分观察世间,看见这位婆罗门后心想:“这位婆罗门拿着这样最上等的乳糜,念着‘我要供养大梵天’,把它投进火里烧掉,这样做毫无果报,反而走上恶趣之路。如果他不能舍弃这种见解,就会一直填满恶趣。我要去为他说法,破除他的邪见,让他出家,赐给他四道和四果。”因此,世尊在午前进入王舍城,就站在那里。
194. Aṭṭhame aggikabhāradvājoti ayampi bhāradvājova, aggi paricaraṇavasena panassa saṅgītikārehi etaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Sannihito hotīti saṃyojito hoti. Aṭṭhāsīti kasmā tattha aṭṭhāsi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘mahābrahmānaṃ bhojemī’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti apāyamaggaṃ okkamati, imaṃ laddhiṃ avissajjanto apāyapūrakova bhavissati, gacchāmissa dhammadesanāya, micchādiṭṭhiṃ bhinditvā pabbājetvā cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demī’’ti, tasmā pubbaṇhasamaye rājagahaṃ pavisitvā tattha aṭṭhāsi.
“以三明”是指精通三部吠陀。“出身具足”是指往上数到第七代祖父,血统完全清净。“多闻”是指读过许多不同种类的典籍。“他可以吃这乳糜”是说:这样的三明婆罗门才适合吃这份乳糜,而你们这份乳糜是不适合的。
Tīhi vijjāhīti tīhi vedehi. Jātimāti yāva sattamā pitāmahayugā parisuddhāya jātiyā samannāgato. Sutavā bahūti bahu nānappakāre ganthe sutavā. Somaṃ bhuñjeyyāti so tevijjo brāhmaṇo imaṃ pāyāsaṃ bhuñjituṃ yutto, tumhākaṃ panesa pāyāso ayuttoti vadati.
“了知者”是指以宿住随念智了知、通达。“天趣与恶趣”是指以天眼看见天界和恶趣。“尽生”就是阿罗汉果。“以神通达到究竟”是指已经了知而达到究竟。“尊者才是婆罗门”:从无间地狱直到有顶天,没有任何一位漏尽婆罗门在出身方面能与乔达摩尊者相比,您本身就是这样的婆罗门。
Vedīti pubbenivāsañāṇena jāni paṭivijjhi. Saggāpāyanti dibbena cakkhunā saggampi apāyampi passati. Jātikkhayanti arahattaṃ. Abhiññāvositoti jānitvā vositavosāno. Brāhmaṇobhavanti avīcito yāva bhavaggā bhotā gotamena sadiso jātisampanno khīṇāsavabrāhmaṇo natthi, bhavaṃyeva brāhmaṇoti.
他这样说完,就把金钵盛满乳糜,端到十力世尊面前。导师为了说明事情的原委,拒绝接受这份食物,便说出“以偈颂吟唱所得”等话。其中,“以偈颂吟唱所得”就是通过偈颂唱念而得到的。“不应食”就是不该吃。这里说的是:婆罗门啊,我以乞食的行仪安住那么长时间,你连一勺的量都没能布施给我;可现在,我为了你,像把芝麻摊开一样,把佛陀的一切功德都详细揭示了出来。这样一来,这份食物就像是靠唱念换来的一样。所以,这份以偈颂吟唱所得的食物,对我来说不该吃。婆罗门啊,“有正见者,此非正法”:婆罗门,对于如实观察义与法的人来说,认为“这样的食物可以吃”,这不是正法。即使是以偈颂吟唱所得的清净食物,诸佛也摒弃——诸佛会把靠偈颂唱念得来的东西拿出去。婆罗门啊,“法存在时,这才是活命之道”:婆罗门,对于依止法、以法为准则而维持生活的人来说,这才是他们的活命方式、他们的谋生之道——要把这样的东西拿出去,只吃依法得来的食物。
Evañca pana vatvā suvaṇṇapātiṃ pūretvā dasabalassa pāyāsaṃ upanāmesi. Satthā uppattiṃ dīpetvā bhojanaṃ paṭikkhipanto gāthābhigītaṃ metiādimāha. Tattha gāthābhigītanti gāthāhi abhigītaṃ. Abhojaneyyanti abhuñjitabbaṃ . Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ, brāhmaṇa, mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ bhikkhācāravattena ṭhitassa kaṭacchumattampi dātuṃ nāsakkhi, idāni pana mayā tuyhaṃ kilañjamhi tile vitthārentena viya sabbe buddhaguṇā pakāsitā, iti gāyanena gāyitvā laddhaṃ viya idaṃ bhojanaṃ hoti, tasmā idaṃ gāthābhigītaṃ me abhojaneyyanti. Sampassataṃ, brāhmaṇa, nesa dhammoti, brāhmaṇa, atthañca dhammañca sampassantānaṃ ‘‘evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjitabba’’nti esa dhammo na hoti. Sudhābhojanampi gāthābhigītaṃ panudanti buddhā, gāthāhi gāyitvā laddhaṃ buddhā nīharantiyeva. Dhamme sati, brāhmaṇa, vuttiresāti, brāhmaṇa, dhamme sati dhammaṃ apekkhitvā dhamme patiṭṭhāya jīvitaṃ kappentānaṃ esā vutti ayaṃ ājīvo – evarūpaṃ nīharitvā dhammaladdhameva bhuñjitabbanti.
这时婆罗门心想:我以前并不了解沙门乔达摩有什么功德或过失。现在我知道了他的功德,就想把家里大约八亿的财富散布到他的教法里,可他却说我供养的东西不如法。看来我是不被沙门乔达摩接受了。于是世尊运用一切知智,观察他的心念活动:这个人把自己供养的一切东西都看成不如法。其实只有那次引起谈话的食物才真的不能用,其余的都没问题。世尊便向婆罗门指出以四种资具供养的途径,说出“以其他……”等话。其中,“悔恨已平息”是指由手等引起的悔恨已经平息。“以食物、饮品”只是举例而已。这里的意思是:你可以用你曾想“我要布施”的其他衣等资具来供养。因为“那正是求福者的福田”——如来的教法,对于像你这样求福的人来说,就像为求福者准备好的一块良田,即使只播下少量种子,也能带来丰盛的收成。第八。
Atha brāhmaṇo cintesi – ahaṃ pubbe samaṇassa gotamassa guṇe vā aguṇe vā na jānāmi. Idāni panassāhaṃ guṇe ñatvā mama gehe asītikoṭimattaṃ dhanaṃ sāsane vippakiritukāmo jāto, ayañca ‘‘mayā dinnapaccayā akappiyā’’ti vadati. Appaṭiggayho ahaṃ samaṇena gotamenāti. Atha bhagavā sabbaññutaññāṇaṃ pesetvā tassa cittācāraṃ vīmaṃsanto, ‘‘ayaṃ sabbepi attanā dinnapaccaye ‘akappiyā’ti sallakkheti. Yaṃ hi bhojanaṃ ārabbha kathā uppannā, etadeva na vaṭṭati, sesā niddosā’’ti brāhmaṇassa catunnaṃ paccayānaṃ dānadvāraṃ dassento aññena cātiādimāha. Tattha kukkuccavūpasantanti hatthakukkuccādīnaṃ vasena vūpasantakukkuccaṃ. Annena pānenāti desanāmattametaṃ . Ayaṃ panattho – aññehi tayā ‘‘pariccajissāmī’’ti sallakkhitehi cīvarādīhi paccayehi upaṭṭhahassu. Khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotīti etaṃ tathāgatasāsanaṃ nāma puññapekkhassa puññatthikassa tuyhaṃ appepi bīje bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyattaṃ hoti. Aṭṭhamaṃ.
《孙德利咖经》的注释
9. Sundarikasuttavaṇṇanā
195第九偈中说的“孙陀利迦婆罗堕阇”,是因为在孙陀利迦河边烧火祭祀才得到这个名字。“在孙陀利迦河边”,就是指在一条名叫孙陀利迦的河边。“向火中投供”,是指把供品投进去点燃。“侍奉火供”,是指用清扫、涂抹火坛、献祭等做法来供养火神。所谓“谁能吃这剩下的祭品呢”,据说那位婆罗门看到火里烧剩的乳粥,心里想:“投进火里的乳粥已经被大梵天吃了,这里还剩下这些。要是把它布施给从梵天口中出生的婆罗门,那我父亲和儿子就都能得到满足,他通往梵天界的路也会变得非常清净。”于是他从座位上站起来,朝四个方向张望,想找到一位婆罗门:“谁能吃这剩下的祭品呢?”
195. Navame sundarikabhāradvājoti sundarikāya nadiyā tīre aggijuhaṇena evaṃladdhanāmo. Sundarikāyāti evaṃnāmikāya nadiyā. Aggiṃjuhatīti āhutiṃ pakkhipanena jāleti . Aggihuttaṃ paricaratīti agyāyatanaṃ sammajjanupalepanabalikammādinā payirupāsati. Ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyāti so kira brāhmaṇo aggimhi hutāvasesaṃ pāyāsaṃ disvā cintesi – ‘‘aggimhi tāva pakkhittapāyāso mahābrahmunā bhutto, ayaṃ pana avaseso atthi, taṃ yadi brahmuno mukhato jātassa brāhmaṇassa dadeyyaṃ, evaṃ me pitarā saha puttopi santappito bhaveyya, suvisodhito cassa brahmalokagāmimaggo’’ti. So brāhmaṇassa dassanatthaṃ uṭṭhāyāsanā catuddisā anuvilokesi, ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti?
在树下,指的是在那片树林中最大的一棵树下。连头裹覆而坐,是指用衣把身体连同头部一起裹住坐着。世尊为什么坐在那里呢?据说,世尊在破晓时分观察世间,看见这位婆罗门后心想:“这位婆罗门拿着最上等的乳糜,口称‘我要供养大梵天’而投入火中,这是在白费功夫……我要赐给他四道和四果。”于是他一大早就起身,整理好身体,拿了钵和袈裟,去到那里,按前面说的方式坐在那棵树下。那又为什么连头一起裹住呢?是为了挡住霜降和冷风。如来当然忍得住,但如果他不裹头坐在那里,婆罗门从远处就会认出来而转身离开,那样的话对话就没法展开了。所以世尊想:“等婆罗门走过来,我就露出头来,那时他看到我,就会跟我交谈,我就顺着他的话头为他说法。”为了让对话能够展开,他这样做了。
Rukkhamūleti tasmiṃ vanasaṇḍe jeṭṭhakarukkhassa mūle. Sasīsaṃ pārutaṃ nisinnanti saha sīsena pārutakāyaṃ nisinnaṃ. Kasmā pana bhagavā tattha nisīdi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘‘mahābrahmānaṃ bhojemī’’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti…pe… cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demīti. Tasmā kālasseva vuṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā pattacīvaraṃ ādāya gantvā vuttanayena tasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kasmā sasīsaṃ pārupīti? Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhaṇatthaṃ, paṭibalova etaṃ tathāgato adhivāsetuṃ. Sace pana apārupitvā nisīdeyya, brāhmaṇo dūratova sañjānitvā nivatteyya, evaṃ sati kathā nappavatteyya. Iti bhagavā – ‘‘brāhmaṇe āgate sīsaṃ vivarissāmi, atha maṃ so disvā kathaṃ pavattessati, tassāhaṃ kathānusārena dhammaṃ desessāmī’’ti kathāpavattanatthaṃ evamakāsi.
婆罗门走上前去,心里想:“这个人连头一起裹着,整夜都在精进修行。我先给他献上净水,再把剩下的祭品布施给他。”他以为对方是婆罗门,就走了过去。等对方头巾一揭开,他刚看到那低垂的发际,就说:“这位尊者是光头,这位尊者是光头佬。”再仔细一看,连一根发髻都看不到,便轻蔑地说:“光头佬。”即从那里:就是他从站着看见的那个地方。即使是光头们:有些人也会因为某种原因而剃光头发。
Upasaṅkamīti brāhmaṇo – ‘‘ayaṃ sasīsaṃ pārupitvā sabbarattiṃ padhānamanuyutto. Imassa dakkhiṇodakaṃ datvā imaṃ habyasesaṃ dassāmī’’ti, brāhmaṇasaññī hutvā upasaṅkami. Muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhavanti sīse vivaritamatte nīcakesantaṃ disvā ‘‘muṇḍo’’ti āha. Tato suṭṭhutaraṃ olokento pavattamattampi sikhaṃ adisvā hīḷento ‘‘muṇḍako’’ti āha. Tatovāti yattha ṭhito addasa, tamhāva padesā. Muṇḍāpi hīti kenaci kāraṇena muṇḍitasīsāpi honti.
不要问出身,意思是:如果你希望布施能带来大果报,那就别问出身。因为出身并不是成为应受供养者的原因。还应当问戒行,意思是:更要问的是戒律等功德的差别,也就是戒行。这才是成为应受供养者的原因。现在为了说明这个道理,他引用了“火确实从柴薪中生出”等话。这里的意思是:在这个世间,火从柴薪中生出。并不是只有从沙罗树等木材中生出的火才能做火该做的事,从藤蔓、木桶等木材中生出的火就不能;只要它自身具备火焰、光明等功德,无论从哪里生出,它都能做火该做的事。同样,并不是只有出生在婆罗门家庭的人才能成为应受供养者,出生在旃陀罗家庭的人就不能;相反,即使出身低贱或出身高贵,只要是漏尽牟尼、具足坚毅、以惭制止恶行的良马,就能凭这种坚毅和惭愧以及功德的圆满,成为最上的应受供养者。因为他以坚毅保持功德,以惭制止过失。这里,牟尼指具备寂默法的人。具坚毅者指有精进力的人。良马指能分辨有因无因的人。以惭制止恶行者指以惭制止恶行而安住的人。
Mājātiṃ pucchāti yadi dānassa mahapphalataṃ paccāsīsasi, jātiṃ mā puccha. Akāraṇaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa jāti. Caraṇañca pucchāti apica kho sīlādiguṇabhedaṃ caraṇaṃ puccha. Etaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ. Idānissa tamatthaṃ vibhāvento kaṭṭhā have jāyati jātavedotiādimāha . Tatrāyaṃ adhippāyo – idha kaṭṭhā aggi jāyati, na ca so sālādikaṭṭhā jātova aggikiccaṃ karoti, sāpāna-doṇiādikaṭṭhā jāto na karoti, attano pana acciyādiguṇasampattiyā yato vā tato vā jāto karotiyeva. Evaṃ na brāhmaṇakulādīsu jātova dakkhiṇeyyo hoti, caṇḍālakulādīsu jāto na hoti, apica kho nīcakulinopi uccakulinopi khīṇāsava-muni dhitimā hirīnisedho ājānīyo hoti. Imāya dhitihiripamokkhāya guṇasampattiyā jātimā uttamadakkhiṇeyyo hoti. So hi dhitiyā guṇe dhāreti, hiriyā dose nisedhetīti. Apicettha munīti monadhammena samannāgato. Dhitimāti vīriyavā. Ājānīyoti kāraṇākāraṇajānanako. Hirīnisedhoti hiriyā pāpāni nisedhetvā ṭhito.
以真谛调伏:就是被胜义真谛所调伏。具足调御:就是具足对诸根的调御。达吠陀之终极:就是到达四种圣道智的终点,或者以四种道智到达烦恼的尽头。梵行已立:就是已安住圆满于圣道梵行。祭祀已备:就是祭品已献上、祭祀已备办。应当邀请他:谁备办了祭祀,就该邀请那位胜义婆罗门。至于“我们邀请因陀罗,我们邀请苏摩,我们邀请伐楼那,我们邀请伊沙那,我们邀请夜摩”这样的呼唤,是没有意义的。适时:邀请的时候,应在正午之前,饭食备办妥当之时,到漏尽者跟前说:“尊者,时间到了,饭食已备好。”他就在应供者中奉献:如果有人这样适时地邀请漏尽者,并把四资具的供养安立在那里,这就叫在应供者中奉献,而不是把祭品投进没有意识的火里。
Saccena dantoti paramatthasaccena danto. Damasā upetoti indriyadamena upeto. Vedantagūti catunnaṃ maggavedānaṃ antaṃ, catūhi vā maggavedehi kilesānaṃ antaṃ gato. Vusitabrahmacariyoti maggabrahmacariyavāsaṃ vuttho. Yaññopanītoti upanītayañño paṭiyāditayañño ca. Tamupavhayethāti yena yañño paṭiyādito, so taṃ paramatthabrāhmaṇaṃ avhayeyya. ‘‘Indamavhayāma, somamavhayāma, varuṇamavhayāma, īsānamavhayāma, yāmamavhayāmā’’ti idaṃ pana avhānaṃ niratthakaṃ. Kālenāti avhayanto ca ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti antomajjhanhikakāleyeva taṃ upavhayeyya. So juhati dakkhiṇeyyeti yo evaṃ kāle khīṇāsavaṃ āmantetvā tattha catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapeti, so dakkhiṇeyye juhati nāma, na acetane aggimhi pakkhipanto.
婆罗门这样听闻世尊的说法,生起净信,现在为了表明自己的净信,便说“确实善祭……”等话。这段话的意思是:如今我这份祭品,确实将成为善祭、善供;而从前投入火中焚烧的,则毫无意义。“其他人”,就是指那些口口声声“我是婆罗门,我是婆罗门”的愚痴凡夫。“残余的祭品”,即祭祀所剩之物。“请享用”等语,应按照前面那部经中所说的方式来理解。
Iti brāhmaṇo bhagavato kathaṃ suṇanto pasīditvā idāni attano pasādaṃ āvikaronto addhā suyiṭṭhantiādimāha. Tassattho – addhā mama yidaṃ idāni suyiṭṭhañca suhutañca bhavissati, pubbe pana aggimhi jhāpitaṃ niratthakaṃ ahosīti. Añño janoti ‘‘ahaṃ brāhmaṇo, ahaṃ brāhmaṇo’’ti vadanto andhabālaputhujjano. Habyasesanti hutasesaṃ. Bhuñjatu bhavantiādi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ.
“我确实不……”意思就是“我确实不”。那世尊为什么这样说呢?据说,那些食物刚一献上来,四大洲和两千小岛上的天神们一听说“导师要吃了”,就带着天界的花、果、酥油、生酥、油、蜜、糖浆等,像挤蜂巢取蜜那样,用天界的神力只把食物里最精华的部分取出来,直接注入食物中。这样一来,那食物就变得极其细微。而人的身体是粗重的,所以对他们来说,这食物没法正常消化。可是如果把芝麻掺进牛奶粥里煮,煮出来就是粗重混杂的东西;天人的身体是细微的,所以对他们来说,这粗重食物也没法正常消化。就算是纯观行者、已漏尽的阿罗汉,这食物进了肚子也不会消化。不过,证得八等至的漏尽者,可以靠定力把它消化掉。至于世尊,只凭自身本有的业生火界,就能自然消化。
Na khvāhanti na kho ahaṃ. Kasmā panevamāhāti? Tasmiṃ kira bhojane upahaṭamatteva ‘‘satthā bhuñjissatī’’ti saññāya catūsu mahādīpesu dvīsu parittadīpasahassesu devatā pupphaphalādīni ceva sappinavanītatelamadhuphāṇitādīni ca ādāya madhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhantiyo viya dibbānubhāvena nibbattitojameva gahetvā pakkhipiṃsu. Tena taṃ sukhumattaṃ gataṃ, manussānañca oḷārikaṃ vatthūti tesaṃ tāva oḷārikavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Goyūse pana tilabījāni pakkhipitvā pakkattā oḷārikamissakaṃ jātaṃ, devānañca sukhumaṃ vatthūti tesaṃ sukhumavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Sukkhavipassakakhīṇāsavassāpi kucchiyaṃ na pariṇamati. Aṭṭhasamāpattilābhīkhīṇāsavassa pana samāpattibalena pariṇāmeyya. Bhagavato pana pākatikeneva kammajatejena pariṇāmeyya.
“没有草的地方”,就是没有草。因为如果把粥倒在有草的地方,那滑腻的乳粥会让草烂掉。佛陀不会违反坏生草学处,所以世尊才这样说。但如果是在长着高到人喉咙那么大的草的地方,那种地方是可以倒的。“没有生命的地方”,因为如果倒进有小虫的少量水里,小虫会死,所以世尊才这样说。但如果是又深又大的水域,就算倒进一百钵、一千钵,水面也不会搅动,那样的水里是可以倒的。“使沉下去”,就是让粥连同金钵一起沉入水中。“咝咝作响”,就是发出这样的声音。那么,这到底是乳粥本身的威力,还是如来的威力?是如来的威力。因为如果这位婆罗门把乳粥沉入水中后,就绕路离开,不到世尊跟前来,那么世尊就会以决意之力让粥发出声响,心想:“他看到这样的稀有事,就会来到我跟前。那时我就为他说法,打破他执持邪见的心,引导他进入正法,让他饮下不死甘露。”
Appahariteti aharite. Sace hi haritesu tiṇesu pakkhipeyya, siniddhapāyāsena tiṇāni pūtīni bhaveyyuṃ. Buddhā ca bhūtagāmasikkhāpadaṃ na vītikkamanti, tasmā evamāha. Yattha pana galappamāṇāni mahātiṇāni, tādise ṭhāne pakkhipituṃ vaṭṭati. Appāṇaketi sappāṇakasmiṃ hi parittake udake pakkhitte pāṇakā maranti, tasmā evamāha. Yaṃ pana gambhīraṃ mahāudakaṃ hoti, pātisatepi pātisahassepi pakkhitte na āluḷati, tathārūpe udake vaṭṭati. Opilāpesīti suvaṇṇapātiyā saddhiṃyeva nimujjāpesi. Cicciṭāyati ciṭiciṭāyatīti evarūpaṃ saddaṃ karoti. Kiṃ panesa pāyāsassa ānubhāvo, udāhu tathāgatassāti? Tathāgatassa. Ayaṃ hi brāhmaṇo taṃ pāyāsaṃ opilāpetvā ummaggaṃ āruyha satthu santikaṃ anāgantvāva gaccheyya, atha bhagavā – ‘‘ettakaṃ acchariyaṃ disvā mama santikaṃ āgamissati. Athassāhaṃ dhammadesanāya micchādiṭṭhigahaṇaṃ bhinditvā sāsane otāretvā amatapānaṃ pāyessāmī’’ti adhiṭṭhānabalena evamakāsi.
烧木柴的人,指的是正在烧木柴的人。这种烧木柴的祭祀,确实是在圣法之外的。如果靠这个就能得到清净,那些烧林开荒、焚烧大量木柴的人,早就该最先清净了。善巧者,是指对蕴等诸法善巧通达。我只在自己内心点燃智慧之光,就是在自己身心的相续中点燃智慧之火。常火,是指与转向相应的一切知智,是永远燃烧的火。常安住定者,是指心始终正确地安立。我行梵行,是就他在菩提树下所修的梵行而这样说的。
Dārusamādahānoti dāruṃ jhāpayamāno. Bahiddhā hi etanti etaṃ dārujjhāpanaṃ nāma ariyadhammato bahiddhā. Yadi etena suddhi bhaveyya, ye davaḍāhakādayo bahūni dārūni jhāpenti, te paṭhamataraṃ sujjheyyuṃ. Kusalāti khandhādīsu kusalā. Ajjhattamevujjalayāmi jotinti niyakajjhatte attano santānasmiṃyeva ñāṇajotiṃ jālemi. Niccagginīti āvajjanapaṭibaddhena sabbaññutaññāṇena niccaṃ pajjalitaggi. Niccasamāhitattoti niccaṃ sammā ṭhapitacitto. Brahmacariyaṃ carāmīti bodhimaṇḍe caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā evaṃ vadati.
婆罗门,慢确实是你的重担。就像一个人用肩膀挑着扁担上的重物,无论走到哪里,脚踩到的地方,大地都好像跟着一起承受那份重量。同样,依靠种姓、血统、家族这些让慢心生起的依据,被高高抬起的慢心会在各处引发嫉妒,最终让人沉陷在四种恶道里。所以他说:婆罗门,慢确实是你的重担。
忿怒是烟。对你的智慧之火来说,忿怒就是烟,因为它属于染污。正因为被它染污,你的智慧之火才不再明亮。
虚诳语是灰。从没有活力、没有营养的意义上说,虚诳语就叫灰。就像被灰覆盖的火不会发光,同样,他显示你的智慧被虚诳语覆盖。舌是祭勺。就像你的舌是金、银、铜、木、土等某一种材料所做,用来献祭粥食,同样,我的舌广大,用来献祭法祭,所以说舌是祭勺。心是火处。就像你的火处在河岸边,同样,我的以献祭法祭为意义的心,是众生的火处。自己指心。
Mānohi te, brāhmaṇa, khāribhāroti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upari ṭhitopi akkantakkantaṭṭhāne pathaviyā saddhiṃ phuseti, evameva jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya ussāpito mānopi tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti. Tenāha ‘‘māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro’’ti . Kodho dhūmoti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhumo. Tena hi te upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati. Bhasmani mosavajjanti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma. Yathā hi chārikāya paṭicchanno aggi na joteti, evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti. Jivhā sujāti yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti, evaṃ mayhaṃ dhammayāgaṃ yajanatthāya pahūtajivhā sujāti vadati. Hadayaṃ jotiṭṭhānanti yathā tuyhaṃ nadītīre jotiṭṭhānaṃ, evaṃ mayhaṃ dhammayāgassa yajanaṭṭhānatthena sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ. Attāti cittaṃ.
“法是湖”:就像你侍奉火之后,身体被烟、灰、汗垢弄脏,于是走进孙陀利迦河沐浴;同样,我不需要像孙陀利迦河那样外在的湖,八支圣道之法才是我的湖。在那里,我能让一百个生命、一千个生命,甚至八万四千个生命一下子都得到沐浴。“戒是渡口”:这是说,我的法湖以四遍净戒作为渡口。“无浊”:就像你的孙陀利迦河,四五个人一起下去沐浴时,底下的沙石就被搅浑了;我的湖不是这样,即使几百、几千、几十万个生命下去沐浴,它仍然无浊、清净。“为诸善士所称叹”:被智者称叹。或者从胜义上说,它被称为善士,因为被智者称叹,所以说为诸善士所称叹。“度越彼岸”:到达涅槃彼岸。
Dhammo rahadoti yathā tvaṃ aggiṃ paricaritvā dhūmachārikasedakiliṭṭhasarīro sundarikaṃ nadiṃ otaritvā nhāyasi, evaṃ mayhaṃ sundarikāsadisena bāhirena rahadena attho natthi, aṭṭhaṅgikamaggadhammo pana mayhaṃ rahado, tatrāhaṃ pāṇasatampi pāṇasahassampi caturāsītipāṇasahassānipi ekappahārena nhāpemi. Sīlatitthoti tassa pana me dhammarahadassa catupārisuddhisīlaṃ titthanti dasseti. Anāviloti yathā tuyhaṃ sundarikā nadī catūhi pañcahi ekato nhāyantehi heṭṭhupariyavālikā āluḷā hoti , na evaṃ mayhaṃ rahado, anekasatasahassesupi pāṇesu otaritvā nhāyantesu so anāvilo vippasannova hoti. Sabbhi sataṃ pasatthoti paṇḍitehi paṇḍitānaṃ pasaṭṭho. Uttamatthena vā so sabbhīti vuccati, paṇḍitehi pasatthattā sataṃ pasattho. Taranti pāranti nibbānapāraṃ gacchanti.
现在,为了显示圣道湖的各个支分,他接着说了“谛、法……”等话。其中,“谛”指的是言语上的真实。“法”这个词,是用来说明正见、正思惟、正精进、正念、正定。“律仪”这个词,是用来说明正业和正命。或者也可以说,“谛”在这里指的是道谛,它的实质就是正见。正如经中所说:“正见既是道,也是因。”(《法集论》1039)而一旦把握了正见,由于正思惟与它同趣同行,也就自然被包含在内了。“法”这个词,是用来说明正精进、正念、正定。“律仪”这个词,是用来说明正语、正业、正命。这样也就显示了八支圣道。另一种说法是:“谛”指胜义谛,它的实质就是涅槃。“法”这个词,包含了正见、正思惟、正精进、正念、正定这五支。“律仪”则包含了正语、正业、正命这三支。这样也同样显示了八支圣道。“梵行”,指的就是这种梵行。“住于中”,意思是远离常见和断见,安住于中道。“至梵”,意思是达到最殊胜的境地。“你应礼敬那些正直的人”,这里的“ta”是连音词,意思是:你应当礼敬那些正直的漏尽者。“我称那样的人为行法者”,意思是:如果有人这样修行,我就称这个人为“行法者,他因法行而隐蔽”,或者说“他以善法调伏不善法而安住”。第九。
Idāni ariyamaggarahadassa aṅgāni uddharitvā dassento saccaṃ dhammotiādimāha. Tattha saccanti vacīsaccaṃ. Dhammoti iminā diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhayo dasseti. Saṃyamoti iminā kammantājīvā gahitā. Saccanti vā iminā maggasaccaṃ gahitaṃ. Sā atthato sammādiṭṭhi. Vuttañhetaṃ – ‘‘sammādiṭṭhi maggo ceva hetu cā’’ti (dha. sa. 1039). Sammādiṭṭhiyā pana gahitāya taggatikattā sammāsaṅkappo gahitova hoti. Dhammoti iminā vāyāmasatisamādhayo. Saṃyamoti iminā vācākammantājīvā. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti. Atha vā saccanti paramatthasaccaṃ , taṃ atthato nibbānaṃ. Dhammotipadena diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti pañcaṅgāni gahitāni. Saṃyamoti vācā kammanto ājīvoti tīṇi. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti. Brahmacariyanti etaṃ brahmacariyaṃ nāma. Majjhe sitāti sassatucchede vajjetvā majjhe nissitā. Brahmapattīti seṭṭhapatti. Sa tujjubhūtesu namo karohīti ettha ta-kāro padasandhikaro, sa tvaṃ ujubhūtesu khīṇāsavesu namo karohīti attho. Tamahaṃ naraṃ dhammasārīti brūmīti yo evaṃ paṭipajjati, tamahaṃ puggalaṃ ‘‘dhammasārī eso dhammasāriyā paṭicchanno’’ti ca ‘‘kusaladhammehi akusaladhamme sāretvā ṭhito’’ti vāti vadāmīti. Navamaṃ.
10. 《多女经》的注释
10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā
196第十经。“在某一处林丛”:清晨时分,世尊观察世间,看见那位婆罗门证得阿罗汉果的近因,心想“我要去帮助他”,于是前往,住在那片林丛中。“牛消失了”:它们耕完田后被放开,朝森林方向走去,婆罗门去吃饭时,牛都跑掉了。“结跏趺坐”:指从四周用大腿盘结而成的坐姿。“交叠而坐”:就是把腿绑好盘起来。“让身体正直”:把上半身挺直,让十八节脊椎骨一节对一节地摆正。“在面前建立念”:把念建立起来,朝向禅修所缘,或者放在鼻子附近。所以《分别论》中说:“这念已建立、善建立于鼻端或面容相,因此称为‘在面前建立念’”(vibha. 537)。或者,按照《无碍解道》所说:“‘pari’是摄持的意思,‘mukha’是出离的意思,‘sati’是建立的意思,因此称为‘在面前建立念’”,这里也应这样理解其含义。这里简要来说就是“作摄持出离之念”。他这样坐着的时候,放出六色浓密的佛陀光芒而坐。“(婆罗门)走过来”:他被忧恼压倒,四处游荡,心想“这位沙门坐得真是安适”,于是走了过来。
196. Dasame aññatarasmiṃ vanasaṇḍeti paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa brāhmaṇassa arahattassa upanissayaṃ disvā ‘‘gacchāmissa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gantvā tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Naṭṭhā hontīti kasitvā vissaṭṭhā aṭavimukhā caramānā brāhmaṇe bhuñjituṃ gate palātā honti. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā . Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Atha vā ‘‘parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti. Evaṃ nisīdanto ca pana chabbaṇṇā ghanabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. Upasaṅkamīti domanassābhibhūto āhiṇḍanto, ‘‘sukhena vatāyaṃ samaṇo nisinno’’ti cintetvā upasaṅkami.
今天已经第六天看不见了,就是说从今天算起整整六天以来都看不见。低劣的,是指那些又矮又小的芝麻秆。据说他把芝麻种到田里后,当天就下了雨,雨水把芝麻种子冲陷进泥里,既没能开花,也没能结果。那些勉强长起来的,上面又落了虫子,把叶子都吃掉了,只剩下长着一两片叶子的光秆。婆罗门去田里查看,看到这副景象,心想:“我的芝麻好不容易长起来,结果也全毁了”,心里非常难过,就为此说了这首偈。
Ajjasaṭṭhiṃna dissantīti ajja chadivasamattakā paṭṭhāya na dissanti. Pāpakāti lāmakā tilakhāṇukā. Tena kira tilakhette vapite tadaheva devo vassitvā tile paṃsumhi osīdāpesi , pupphaṃ vā phalaṃ vā gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Yepi vaḍḍhiṃsu, tesaṃ upari pāṇakā patitvā paṇṇāni khādiṃsu, ekapaṇṇadupaṇṇā khāṇukā avasissiṃsu. Brāhmaṇo khettaṃ oloketuṃ gato te disvā – ‘‘vaḍḍhiyā me tilā gahitā, tepi naṭṭhā’’ti domanassajāto ahosi, taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
“兴奋地”:它们一时兴起,竖起耳朵、翘起尾巴,四处跑动跳跃。据说,随着他的财富渐渐耗尽,再也没有东西可往里放,那些仓库就都空了。从这边那边七户人家来的老鼠钻进空仓库里,像在花园里玩耍一样跳起舞来。他抓住这件事,说了下面的话。
Ussoḷhikāyāti ussāhena kaṇṇanaṅguṭṭhādīni ukkhipitvā vicarantā uppatanti. Tassa kira anupubbena bhogesu parikkhīṇesu pakkhipitabbassa abhāvena tucchakoṭṭhā ahesuṃ. Tassa ito cito ca sattahi gharehi āgatā mūsikā te tucchakoṭṭhe pavisitvā uyyānakīḷaṃ kīḷantā viya naccanti, taṃ gahetvā evamāha.
被蠹虫覆盖:就是被蠹虫这种小虫盖满了全身。据说,那位婆罗门没有人替他打理睡觉用的草叶铺盖。他白天在树林里干活,傍晚回来就躺在那上面。于是蠹虫爬满他全身,不停地咬他。为此,他说了这句话。
Uppāṭakehi sañchannoti uppāṭakapāṇakehi sañchanno. Tassa kira brāhmaṇassa sayanatthāya santhataṃ tiṇapaṇṇasanthāraṃ koci antarantarā paṭijagganto natthi. So divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā tasmiṃ nipajjati. Athassa uppāṭakapāṇakā sarīraṃ ekacchannaṃ karontā khādanti, taṃ gahetvā evamāha.
“寡妇”是指死了丈夫的女人。据说,当初这位婆罗门家里还有财产的时候,这些寡妇还能在夫家待下去。可等到他变得一贫如洗,她们就被婆婆、公公等人赶走,说“回你们娘家去吧”。于是她们又回到他家里住。每到婆罗门吃饭的时候,她们就打发孩子过去,说:“去跟爷爷一起吃饭。”孩子们把手伸进钵里,婆罗门连放手的地方都没有了。因为这件事,他说了下面这首偈。
Vidhavāti matapatikā. Yāva kira tassa brāhmaṇassa gehe vibhavamattā ahosi, tāva tā vidhavāpi hutvā patikulesu vasituṃ labhiṃsu. Yadā pana so niddhano jāto, tadā tā ‘‘pitugharaṃ gacchathā’’ti sassusasurādīhi nikkaḍḍhitā tato tasseva gharaṃ āgantvā vasantiyo brāhmaṇassa bhojanakāle ‘‘gacchatha ayyakena saddhiṃ bhuñjathā’’ti putte pesenti, tehi pātiyaṃ hatthesu otāritesu brāhmaṇo hatthassa okāsaṃ na labhati. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
黄褐色:就是黑黄褐色的肤色。身上布满斑点:是说身体上布满了黑色、白色等各种颜色的斑点。用脚把睡着的人弄醒:就是用脚踢醒已经睡着的人。据说,这位婆罗门整夜被老鼠的声音吵得不得安宁,又被蠹虫啃咬,一整夜都睡不着,到天快亮时才睡着。于是,她在他刚闭上眼睛的时候就说:“婆罗门,你在干什么?前后欠下的债怎么办?利息已经堆到头顶了,还有七个女儿要养。现在债主们就要来围住房子了,快去干活吧!”说着就用脚踢醒他。因为这件事,说了这首偈。
Piṅgalāti kaḷārapiṅgalā. Tilakāhatāti kāḷasetādivaṇṇehi tilakehi āhatagattā. Sottaṃ pādena bodhetīti niddaṃ okkantaṃ pādena paharitvā pabodheti. Ayaṃ kira brāhmaṇo mūsikasaddena ubbāḷho uppāṭakehi ca khajjamāno sabbarattiṃ niddaṃ alabhitvā paccūsakāle niddāyati. Atha naṃ akkhīsu nimmilitamattesveva – ‘‘kiṃ karosi, brāhmaṇa, pacchā ca pubbe ca gahitassa iṇassa? Vaḍḍhi matthakaṃ pattā, satta dhītaro posetabbā. Idāni iṇāyikā āgantvā gehaṃ parivāressanti, gaccha kammaṃ karohī’’ti pādena paharitvā pabodheti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
“债主们”是指那些他亲手向他们借过钱的人。据说,他从这个人手里借了一个迦哈巴那,从那个人手里借了两个,从另一个人手里借了十个……甚至从某人手里借了一百个,就这样向很多人借了债。那些人白天见不到这位婆罗门,就想:“等他一走出家门,我们就抓住他。”于是天刚蒙蒙亮就赶去逼债。针对这件事,说了下面这首偈。
Iṇāyikāti yesaṃ anena hatthato iṇaṃ gahitaṃ. So kira kassaci hatthato ekaṃ kahāpaṇaṃ kassaci dve kassaci dasa…pe… kassaci satanti evaṃ bahūnaṃ hatthato iṇaṃ aggahesi. Te divā brāhmaṇaṃ apassantā ‘‘gehato taṃ nikkhantameva gaṇhissāmā’’ti balavapaccūse gantvā codenti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.
世尊听那位婆罗门用这七首偈颂诉说了种种苦之后,为了向他表明“婆罗门,凡是你所说的苦,这一切我都没有”,便用回应偈颂的方式,进一步为婆罗门说法。婆罗门听了那些偈颂,对世尊生起了净信,安住在三皈依中出家,最终证得了阿罗汉果。为了说明这件事,经文才说“那位婆罗堕阇种姓者……”等等。其中“alattha”就是“得到了”的意思。
Bhagavā tena brāhmaṇena imāhi sattahi gāthāhi dukkhe kathite ‘‘yaṃ yaṃ, brāhmaṇa, tayā dukkhaṃ kathitaṃ, sabbametaṃ mayhaṃ natthī’’ti dassento paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Brāhmaṇo tā gāthā sutvā bhagavati pasanno saraṇesu patiṭṭhāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ dassetuṃ evaṃ vutte bhāradvājagottotiādi vuttaṃ. Tattha alatthāti labhi.
世尊让那位婆罗门出家后,就带着他前往祇园。第二天,世尊和那位长老——长老跟在世尊身后——一起来到憍萨罗国王的宫门前。国王听说“导师来了”,就从高楼上下来,顶礼世尊,从世尊手中接过钵,把如来请上高楼,请他坐在上等的座位上,用香水给世尊洗脚,涂上百煎油,然后叫人端来粥,自己拿着银杖和金匙,把粥奉给导师。导师却把钵盖上。国王伏在如来脚前,说:“尊者,如果我有过失,请您原谅。”世尊说:“没有,大王。”国王又问:“那为什么不吃粥呢?”世尊说:“有障碍,大王。”国王说:“尊者,就算您不吃粥,这障碍也是可以解决的。我有能力解除这个障碍,请您接受吧。”世尊这才接受了。那位大长老已经饿了很久,就尽情地喝了粥。国王又供养了嚼食和啖食,饭食结束后,顶礼世尊,说:“世尊,您从世代相传的甘蔗王族中出世,舍弃转轮王的荣耀而出家,成为世间最上者。尊者,您有什么障碍呢?”世尊说:“大王,这位大长老的障碍,就是我们的障碍。”
Tañca pana brāhmaṇaṃ bhagavā pabbājetvā ādāya jetavanaṃ gantvā punadivase tena therena pacchāsamaṇena kosalarañño gehadvāraṃ agamāsi . Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pāsādā oruyha vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā tathāgataṃ uparipāsādaṃ āropetvā varāsane nisīdāpetvā gandhodakena pāde dhovitvā satapākatelena makkhetvā yāguṃ āharāpetvā rajatadaṇḍaṃ suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā satthu upanāmesi. Satthā pattaṃ pidahi. Rājā tathāgatassa pādesu patitvā, ‘‘sace me, bhante, doso atthi, khamathā’’ti āha. Natthi, mahārājāti. Atha kasmā yāguṃ na gaṇhathāti? Palibodho atthi, mahārājāti. Kiṃ pana, bhante, yāguṃ agaṇhanteheva labhitabbo esa palibodho, paṭibalo ahaṃ palibodhaṃ dātuṃ, gaṇhatha, bhanteti. Satthā aggahesi. Mahallakattheropi dīgharattaṃ chāto yāvadatthaṃ yāguṃ pivi. Rājā khādanīyabhojanīyaṃ datvā bhattakiccāvasāne bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘bhagavā tumhe paveṇiyā āgate okkākavaṃse uppajjitvā cakkavattisiriṃ pahāya pabbajitvā loke aggataṃ patto, ko nāma, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti? Mahārāja, etassa mahallakattherassa palibodho amhākaṃ palibodhasadisovāti.
国王向长老顶礼后问道:“尊者,您的障碍是什么?”长老回答:“是债务的障碍,大王。”国王又问:“有多少呢,尊者?”长老说:“多得要用数字来算,大王。”国王便数起来:“一、二、一百、一千”,数到手指都不够用了。于是国王叫来一个人,吩咐道:“去,在城里击鼓宣告:‘凡是多女儿婆罗门的债主,都到王宫广场集合。’”人们听到鼓声,纷纷聚集而来。国王让人从他们手中取来借据,把所有人被欠的钱一分不少地还清了。其中光是黄金就值十万。国王又问:“尊者,还有别的障碍吗?”长老说:“债务这种东西,大王,还了钱就能摆脱。可是这七个女儿才是大障碍,是我的大麻烦。”国王派车把长老的女儿们接来,认作自己的女儿,分别嫁到合适的家族去。接着又问:“尊者,还有别的障碍吗?”长老说:“那个婆罗门女,大王。”国王派车把那位婆罗门女接来,安置在祖母的位置上,然后又问:“尊者,还有别的障碍吗?”长老说:“没有了,大王。”听到这话,国王供养了做袈裟的布,说道:“尊者,凡是我的东西,您就当是自己作为比丘的资具,请知道这一点。”长老说:“是的,大王。”于是国王对他说:“尊者,袈裟、饮食等一切生活所需,都由我们来供养。您只要领会如来的心意,专心修行沙门之法就好。”长老便依教奉行,不放逸地修行沙门之法,不久就证得了漏尽。第十。
Rājā theraṃ vanditvā – ‘‘ko, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti pucchi? Iṇapalibodho, mahārājāti. Kittako, bhanteti? Gaṇehi, mahārājāti. Rañño ‘‘ekaṃ dve sataṃ sahassa’’nti gaṇentassa aṅguliyo nappahonti. Athekaṃ purisaṃ pakkositvā, ‘‘gaccha, bhaṇe, nagare bheriṃ carāpehi ‘sabbe bahudhītikabrāhmaṇassa iṇāyikā rājaṅgaṇe sannipatantū’’ti. Manussā bheriṃ sutvā sannipatiṃsu. Rājā tesaṃ hatthato paṇṇāni āharāpetvā sabbesaṃ anūnaṃ dhanamadāsi. Tattha suvaṇṇameva satasahassagghanakaṃ ahosi. Puna rājā pucchi – ‘‘aññopi atthi, bhante, palibodho’’ti. Iṇaṃ nāma, mahārāja, datvā muccituṃ sakkā, etā pana satta dārikā mahāpalibodhā mayhanti. Rājā yānāni pesetvā tassa dhītaro āharāpetvā attano dhītaro katvā taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā, ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti pucchi? Brāhmaṇī, mahārājāti. Rājā yānaṃ pesetvā, tassa brāhmaṇiṃ āharāpetvā, ayyikaṭṭhāne ṭhapetvā puna pucchi – ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti? Natthi , mahārājāti vutte rājāpi cīvaradussāni dāpetvā, ‘‘bhante, mama santakaṃ tumhākaṃ bhikkhubhāvaṃ jānāthā’’ti āha. Āma, mahārājāti. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, cīvarapiṇḍapātādayopi sabbe paccayā amhākaṃ santakā bhavissanti. Tumhe tathāgatassa manaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti. Thero tatheva appamatto samaṇadhammaṃ karonto nacirasseva āsavakkhayaṃ pattoti. Dasamaṃ.
耕田婆罗堕阇经的注释
1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā
197197. 第二品第一经中,“在摩揭陀”:在一个叫这个名字的国土。“在南山”:围绕王舍城而立的那座山的南边有一个地区,在那个地区,那里的寺院也叫这个名字。“在一轭婆罗门村”:“一轭”是那个村子的名字。不过那里住着很多婆罗门,或者那个村子本来就是婆罗门的封地,所以叫“婆罗门村”。
197. Dutiyavaggassa paṭhame magadhesūti evaṃnāmake janapade. Dakkhiṇāgirisminti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado atthi, tasmiṃ janapade, tattha vihārassāpi tadeva nāmaṃ. Ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāmeti ekanāḷāti tassa gāmassa nāmaṃ. Brāhmaṇā panettha sambahulā paṭivasanti, brāhmaṇabhogo eva vā so. Tasmā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti vuccati.
当时,世尊住在摩揭陀国,依靠一轭婆罗门村,在南山大精舍里,等着那位婆罗门的根机成熟。就在那个时候。耕田婆罗堕阇:这位婆罗门靠耕田为生,婆罗堕阇是他的种姓。约五百:就是五百这个数目,不多不少,整整五百张犁。已系套:就是已经套好了,把轭和绳索安放在牛的肩峰上,并且系好了。
Tena kho pana samayenāti yaṃ samayaṃ bhagavā magadharaṭṭhe ekanāḷaṃ brāhmaṇagāmaṃ upanissāya dakkhiṇagirimahāvihāre brāhmaṇassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno viharati, tena samayena. Kasibhāradvājassāti so brāhmaṇo kasiṃ nissāya jīvati, bhāradvājoti cassa gottaṃ. Pañcamattānīti pañca pamāṇāni, anūnāni anadhikāni pañcanaṅgalasatānīti vuttaṃ hoti. Payuttānīti yojitāni, balībaddānaṃ khandhesu ṭhapetvā yuge yottehi yojitānīti attho.
在播种时节,也就是下种的时候。播种有两种:泥播和土播。这里指的是土播,而且是第一天的吉祥耕作。当时器具配备是这样的:准备了三千头牛,所有牛都套上了金制的角套,蹄铁是银制的,全都用白色花环和五指香装饰,五肢俱全,种种相好圆满。有些牛黑得像眼药,有些白得像水晶,有些红得像珊瑚,有些花斑得像猫眼石。同样,五百个农夫全都穿着崭新的白衣,用香花装饰,右肩上放着花垫,身上涂着雌黄、雄黄和眼药,光彩照人,每十张犁为一组,一组一组地前进。犁头、牛轭和刺棒都镶了金。第一张犁套了八头牛,其余各套四头,多出来的牛是带来替换疲乏的。每一组有一辆运种子的车,一人犁地,一人播种。
Vappakāleti vappanakāle bījanikkhepasamaye. Tattha dve vappāni kalalavappañca paṃsuvappañca. Paṃsuvappaṃ idha adhippetaṃ, tañca kho paṭhamadivase maṅgalavappaṃ. Tatthāyaṃ upakaraṇasampadā – tīṇi balibaddasahassāni upaṭṭhāpitāni honti, sabbesaṃ suvaṇṇamayāni siṅgāni paṭimukkāni, rajatamayā khurā, sabbe setamālāhi ceva gandhapañcaṅgulīhi ca alaṅkatā paripuṇṇapañcaṅgā sabbalakkhaṇasampannā, ekacce kāḷā añjanavaṇṇā, ekacce setā phalikavaṇṇā, ekacce rattā pavāḷavaṇṇā, ekacce kammāsā masāragallavaṇṇā. Evaṃ pañcasatā kassakā sabbe ahatasetavatthā gandhamālālaṅkatā dakkhiṇaaṃsakūṭesu patiṭṭhitapupphacumbaṭakā haritālamanosilālañjanujjalagattā dasa dasa naṅgalā ekekagumbā hutvā gacchanti. Naṅgalānaṃ sīsañca yugañca patodā ca suvaṇṇakhacitā . Paṭhamanaṅgale aṭṭha balībaddā yuttā, sesesu cattāro cattāro, avasesā kilantaparivattanatthaṃ ānītā. Ekekagumbe ekekabījasakaṭaṃ ekeko kasati, ekeko vappati.
那位婆罗门更是天还没亮就让人给他剃须修面,洗完澡,涂上各种名贵香料,穿上价值五百钱的衣服,把价值一千钱的上衣搭在一边肩上,每根手指各戴两枚戒指,一共戴了二十枚戒指,耳朵上挂着狮子形的耳环,头上缠着梵天式的头巾,脖子上戴着金项链,在一群婆罗门的簇拥下来到田里发号施令。他的妻子则让人在几百口锅里煮好乳粥,再搬上大车。她用香水沐浴过,佩戴着全套装饰,在一群婆罗门妇女的围绕下来到田里。他家的房子也涂上了新鲜的牛粪,撒了爆米花,用装满水的水罐、芭蕉树、旗帜和彩幡装饰起来,还用香花等物把祭祀该准备的都备好了。田里各处也都竖起了旗帜和彩幡。随从和做工的人加起来一共两千五百人,个个都穿着新衣服,给他们准备的食物也全都是乳粥。
Brāhmaṇo pana pageva massukammaṃ kārāpetvā nhāyitvā sugandhagandhehi vilitto pañcasatagghanakaṃ vatthaṃ nivāsetvā sahassagghanakaṃ ekaṃsaṃ karitvā ekekissā aṅguliyā dve dveti vīsati aṅgulimuddikāyo kaṇṇesu sīhakuṇḍalāni sīse brahmaveṭhanaṃ paṭimuñcitvā suvaṇṇamālaṃ kaṇṭhe katvā brāhmaṇagaṇaparivuto kammantaṃ vosāsati. Athassa brāhmaṇī anekasatabhājanesu pāyāsaṃ pacāpetvā mahāsakaṭesu āropetvā gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā brāhmaṇīgaṇaparivutā kammantaṃ agamāsi. Gehampissa haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ puṇṇaghaṭakadalidhajapaṭākāhi alaṅkataṃ gandhapupphādīhi sukatabalikammaṃ, khettañca tesu tesu ṭhānesu samussitaddhajapaṭākaṃ ahosi. Parijanakammakārehi saddhiṃ osaṭaparisā aḍḍhateyyasahassā ahosi, sabbe ahatavatthā, sabbesaṃ pāyāsabhojanameva paṭiyattaṃ.
这时,婆罗门让人把金钵洗干净,装满乳粥,再拌上酥油、蜂蜜和糖,准备好之后,就让人举行犁祭的仪式。婆罗门女则让人把金、银、铜、锡做成的器皿分给五百位农夫,自己拿着金勺,一边走一边分送乳粥。婆罗门做完祭祀仪式后,穿上红带鞋,拿起镶金的红杖,四处走动,一边下令:“这里给乳粥,这里给酥油,这里给糖!”这就是当时农场上发生的情形。
Atha brāhmaṇo suvaṇṇapātiṃ dhovāpetvā pāyāsassa pūretvā sappimadhuphāṇitehi abhisaṅkharitvā naṅgalabalikammaṃ kārāpesi. Brāhmaṇī pañcannaṃ kassakasatānaṃ suvaṇṇarajatakaṃsatambalohamayāni bhājanāni dāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā pāyāsena parivisantī gacchati. Brāhmaṇo pana balikammaṃ kāretvā rattabandhikāyo upāhanāyo ārohitvā rattasuvaṇṇadaṇḍakaṃ gahetvā, ‘‘idha pāyāsaṃ detha, idha sappiṃ detha, idha sakkharaṃ dethā’’ti vosāsamāno vicarati. Ayaṃ tāva kammante pavatti.
在精舍里,凡是佛陀们居住的地方,他们每天都有五件事要做,就是:饭前的事、饭后的事、初夜的事、中夜的事、后夜的事。
Vihāre pana yattha yattha buddhā vasanti, tattha tattha nesaṃ devasikaṃ pañca kiccāni bhavanti, seyyathidaṃ – purebhattakiccaṃ pacchābhattakiccaṃ purimayāmakiccaṃ majjhimayāmakiccaṃ pacchimayāmakiccanti.
这里说的是午前要做的事:世尊清早起来,为了照顾侍者、也让身体舒服些,先洗脸漱口等,做好这些准备工作。然后在乞食时间到来之前,一直待在安静的地方。到了乞食的时候,他穿好下衣,系上腰带,披上袈裟,拿着钵,有时一个人,有时被比丘僧团围绕着,进入村庄或城镇乞食。有时是平常的方式,有时则伴随着种种神通变化。
比如说:世间怙主进村乞食时,柔和的风先一步吹过,把道路清扫干净;雨云洒下细细的水珠,压住尘土,又在上面化作华盖;另一些风带来花朵,撒在路上。高的地方会低下去,低的地方会高起来。他每抬脚落地时,大地都变得平坦,柔软的莲花承接他的双脚。他的右脚刚踏进村口,身上就放出六色光芒,像倾洒的黄金水,又像被绚丽的锦缎围绕,把殿堂楼阁等照得流光溢彩。象、马、鸟等动物都站在原地,发出悦耳的叫声;鼓、琴等乐器,以及人们身上佩戴的璎珞首饰,也同样发出美妙的声音。人们看到这些瑞相,就知道:“今天世尊来这里乞食了。”于是他们穿戴整齐,拿着香花等物,从家里出来,走到路中间,恭敬地用香花等供养世尊,顶礼之后请求说:“尊者,请给我们十位比丘,给我们二十位,给我们一百位比丘。”然后接过世尊的钵,铺好座位,恭敬地等着用食物供养。
Tatridaṃ purebhattakiccaṃ – bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādiparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā, tāva vivittāsane vītināmetvā bhikkhācāravelāya nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako kadāci bhikkhusaṅghaparivuto gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi. Seyyathidaṃ – piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatiyo vātā pathaviṃ sodhenti, valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti, apare vātā pupphāni upaharitvā magge okiranti. Unnatā bhūmippadesā onamanti, onatā unnamanti. Pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti, sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti. Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasasiñcanāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni karontiyo ito cito ca vidhāvanti. Hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti , tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni. Tena saññāṇena manussā jānanti ‘‘ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho’’ti. Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – ‘‘amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, amhākaṃ bhikkhusataṃ dethā’’ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññāpetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti.
世尊吃完饭、做完该做的事,就观察那些人的心性,然后相应地为他们说法,使得有些人安住在皈依三宝上,有些人安住在五戒上,有些人证得入流果、一来果、不还果中的某一种,有些人则出家后证得最高的阿罗汉果。就这样摄受大众之后,世尊从座位上起身,回到精舍。到了那里,他坐在香堂中铺设好的殊胜佛座上,等比丘们吃完饭。等比丘们吃完饭,侍者就禀告世尊。于是世尊进入香室。以上就是午前应做的事。
Bhagavā katabhattakicco tesaṃ santānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti, yathā keci saraṇagamane patiṭṭhahanti, keci pañcasu sīlesu, keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ, keci pabbajitvā aggaphale arahatteti . Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati. Tattha gandhamaṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno. Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti. Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati. Idaṃ tāva purebhattakiccaṃ.
那时,世尊完成了午前该做的事,在香室旁的侍者处坐下,洗完双脚,站在洗足凳上,对比丘僧团教诫说:“比丘们,你们要以不放逸来努力成就。佛陀出现在世间很难得,获得人身很难得,具足信心很难得,出家很难得,听闻正法很难得。”在那里,有些比丘向世尊请教禅修业处。世尊就根据他们各自的性格倾向,给予相应的禅修业处。然后,所有比丘都顶礼世尊,各自回到自己白天和夜里的住处:有的去森林,有的去树下,有的去山中或其他地方,有的去四大王天……有的去他化自在天。之后,世尊进入香室,如果想休息,就右侧而卧,保持正念正知,作狮子卧片刻。然后身体恢复过来,起身,在第二时分观察世间。到第三时分,无论他依止哪个村庄或城镇而住,那里的大众在午前布施供养后,午后穿好衣服、整理装束,带着香花等物,来到精舍聚集。于是世尊以适合到来大众的神通方式前往,坐在法堂中铺设好的殊胜佛座上,应时应机地说法。然后知道时间到了,就遣散大众。人们顶礼世尊后离去。这是午后该做的事。
Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – ‘‘bhikkhave, appamādena sampādetha, dullabho buddhuppādo lokasmiṃ, dullabho manussattapaṭilābho, dullabhā saddhāsampatti, dullabhā pabbajjā, dullabhaṃ saddhammassavana’’nti. Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti. Bhagavā tesaṃ attano cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti. Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti, keci araññaṃ, keci rukkhamūlaṃ, keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ, keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti. Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti. Atha samassāsitakāyo uṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi. Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati. Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ. Atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti. Idaṃ pacchābhattakiccaṃ.
他这样完成午后的日常事务后,如果想冲洗身体,就从佛座起身,走进浴室,用侍者准备好的水让身体适应冷热。侍者则把佛座搬来,拂拭干净,安放在香室的庭院里。世尊穿上深红色的衣料,系好腰带,披上上衣,回到那里坐下,独自静坐片刻。然后,比丘们从各处前来,到世尊跟前侍奉。其中有些人提问,有些人请教学业处,有些人请求听法。世尊满足他们的心愿,度过了初夜分。这就是初夜分的事务。
So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gāhāpeti . Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā papphoṭetvā gandhakuṭipariveṇe paññāpeti. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ katvā tattha āgantvā nisīdati ekakova muhuttaṃ paṭisallīno. Atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchanti. Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti. Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ purimayāmakiccaṃ.
初夜分的事务结束后,比丘们礼敬世尊,各自离去。这时,整个十千世界的天众得到机会,来到世尊面前提问,哪怕是最简短、只有四个音节的问题也问。世尊一一为每位天众解答他们所问,就这样度过了中夜分。这就是中夜分的事务。
Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkamantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi. Bhagavā tāsaṃ tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ majjhimayāmakiccaṃ.
后夜分则分成三个时段。从食前开始,因为久坐而身体疲劳,为了消除这种疲劳,他用一个时段来经行。第二个时段,他进入香室,右胁而卧,保持正念和正知,作狮子卧。第三个时段,他起身端坐,为了以佛眼观察世间,看看那些曾在过去诸佛面前以布施、持戒等积累功德的众生。这就是后夜分要做的事。
Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāpīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti. Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti. Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ oloketi. Idaṃ pacchimayāmakiccaṃ.
那时,世尊也这样观察,看到耕田婆罗堕阇婆罗门具备了证得阿罗汉果的远因条件,便知道:“我到了那里,就会有一番对话;对话结束时,这位婆罗门和妻子儿女听了说法,会安立于三皈依,在我的教法里散尽八亿财富,后来出家修行,证得阿罗汉果。”于是世尊就去了那里,引出对话,为他说法。为了说明这个意思,经文才说“那时,世尊……”等等。
Tadāpi evaṃ olokento kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ arahattassa upanissayasampannaṃ disvā – ‘‘tattha mayi gate kathā pavattissati, kathāvasāne dhammadesanaṃ sutvā eso brāhmaṇo saputtadāro tīsu saraṇesu patiṭṭhāya asītikoṭidhanaṃ mama sāsane vippakiritvā aparabhāge nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā tattha gantvā kathaṃ samuṭṭhāpetvā dhammaṃ desesi. Etamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ.
这里,“上午时分”是处格当作业格来用,意思是“在上午的时候”。“穿好”就是穿上、披好。这是就他在寺院中换袈裟的情形来说的。“持钵与衣”的意思是:用手拿钵,用身体披持袈裟,也就是接过来、拿好、持住。据说,世尊想进村乞食时,钵就像蜜蜂飞入两朵盛开的莲花中间一样,来到他双手之间;那钵是蓝宝石色的石钵。他这样接住自然来到的钵,用手拿好,同时身体披着整齐圆满的袈裟,这就叫“持钵与衣”。“他就前往”:他沿着通往劳作处的路,独自一人走去。那为什么比丘们没有跟着去呢?因为世尊想独自去某个地方时,会在临近乞食的时候关上香室的门,坐在里面。比丘们凭这个迹象就知道:“今天世尊想独自去乞食,一定是见到了某个应当调伏的人。”于是他们各自拿起自己的钵和衣,右绕香室,顶礼之后,就去乞食了。当时世尊正是这样做的,所以比丘们没有跟着去。
Tattha pubbaṇhasamayanti bhummatthe upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho. Nivāsetvāti paridahitvā. Vihāracīvaraparivattanavasenetaṃ vuttaṃ. Pattacīvaramādāyāti pattaṃ hatthehi, cīvaraṃ kāyena ādiyitvā, sampaṭicchitvā dhāretvāti attho. Bhagavato kira piṇḍāya pavisitukāmassa bhamaro viya vikasitapadumadvayamajjhaṃ, indanīlamaṇivaṇṇaselamayapatto hatthadvayamajjhaṃ āgacchati. Taṃ evamāgataṃ pattaṃ hatthehi sampaṭicchitvā cīvarañca parimaṇḍalaṃ pārutaṃ kāyena dhāretvāti vuttaṃ hoti. Tenupasaṅkamīti yena maggena kammanto gantabbo, tena ekakova upasaṅkami. Kasmā pana naṃ bhikkhū nānubandhiṃsūti? Yadā hi bhagavā ekakova katthaci gantukāmo hoti, yāva bhikkhācāravelā dvāraṃ pidahitvā antogandhakuṭiyaṃ nisīdati. Bhikkhū tāya saññāya jānanti ‘‘ajja bhagavā ekakova piṇḍāya caritukāmo, addhā kañci eva vinetabbapuggalaṃ addasā’’ti. Te attano pattacīvaraṃ gahetvā gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā bhikkhācāraṃ gacchanti. Tadā ca bhagavā evamakāsi, tasmā bhikkhū nānubandhiṃsūti.
供食正在进行中:意思是,那五百个农夫拿着金钵等器具坐在那里,供食还没结束。站在一边:他站在一个婆罗门能看见他、视野合适、又方便听到说话的高处。站定之后,他周身放出白、黄、红交织的光,比日月的光还要明亮,身体四面都放射出光辉。因为被这光笼罩,婆罗门的工坊墙壁、树木、刚耕过的土块等,都变得像是金制的一样。于是,正在吃饭和耕作的人们都放下一切活计,看见正等正觉者站在一边——他具足八十种随形好,以三十二种大人相庄严,被一丈光环绕装饰,双臂像一座会行走的莲花池,光网闪耀如同虚空中群星汇聚,又像闪电缠绕的金色山峰,光彩夺目。他们洗净手脚,合掌高举,围在世尊四周站着。耕田婆罗堕阇婆罗门看见世尊被众人围绕,站在那里乞食,就对世尊这样说:沙门,我耕田,也播种。
Parivesanā vattatīti tesaṃ suvaṇṇabhājanādīni gahetvā nisinnānaṃ pañcasatānaṃ kassakānaṃ parivisanā vippakatā hoti. Ekamantaṃ aṭṭhāsīti yattha ṭhitaṃ brāhmaṇo passati, tathārūpe dassanūpacāre kathāsavanaphāsuke uccaṭṭhāne aṭṭhāsi. Ṭhatvā ca rajatasuvaṇṇarasapiñjaraṃ candimasūriyānaṃ pabhaṃ atirocamānaṃ samantato sarīrappabhaṃ muñci, yāya ajjhotthaṭattā brāhmaṇassa kammantasālābhittirukkhakasitamattikapiṇḍādayo suvaṇṇamayā viya ahesuṃ. Atha manussā bhuñjantā ca kasantā ca sabbakiccāni pahāya asītianubyañjanaparivāraṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ sarīraṃ byāmappabhāparikkhepavibhūsitaṃ bāhuyugalaṃ jaṅgamaṃ viya padumasaraṃ, rasmijālasamujjalitatārāgaṇamiva gaganatalaṃ, vijjulatāvinaddhamiva ca kanakasikharaṃ siriyā jalamānaṃ sammāsambuddhaṃ ekamantaṃ ṭhitaṃ disvā hatthapāde dhovitvā añjaliṃ paggayha samparivāretvā aṭṭhaṃsu. Evaṃ tehi samparivāritaṃ addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi cāti.
他为什么这样说呢?是因为对这位在一切方面都清净可敬、已经证得无上调御与寂静的如来缺乏净信吗?还是因为他备办了两千五百人的乳粥,却连一勺饭都吝啬不肯布施?两种都不是。其实是他看到人们一见世尊就放下手头的活计,心里不高兴,想:“他是来坏我营生的。”所以才这么说。又看到世尊相好圆满,心想:“如果这个人肯干活,早就能成为整个赡部洲所有人头顶上的宝珠了,还有什么办不成的事?可他却这么懒散,不干活,到了播种祭典之类的时候就去乞食。”于是心里不快。因此说道:“沙门,我是又耕田又播种,耕了田、播了种才吃饭的。”
Kasmā panāyaṃ evamāha, kiṃ samantapāsādike pasādanīye uttamadamathasamathamanuppattepi tathāgate appasādena, udāhu aḍḍhatiyānaṃ janasahassānaṃ pāyāsaṃ paṭiyādetvāpi kaṭacchubhikkhāya maccherenāti? Ubhayathāpi no, bhagavato panassa dassanena atittaṃ nikkhittakammantaṃ janaṃ disvā ‘‘kammabhaṅgaṃ me kātuṃ āgato’’ti anattamanatā ahosi, tasmā evamāha. Bhagavato ca lakkhaṇasampattiṃ disvā – ‘‘sacāyaṃ kammante appayojayissa, sakalajambudīpe manussānaṃ sīse cūḷāmaṇi viya abhavissa, ko nāmassa attho na sampajjissati, evamevaṃ alasatāya kammante appayojetvā vappamaṅgalādīsu piṇḍāya caratī’’tipissa anattamanatā ahosi. Tenāha – ‘‘ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’ti.
这位婆罗门心里其实是这么想的:我的农活暂时还算顺利,我也不像你那样具足相好。你也该耕了田、播了种再吃,像你这样相好具足的人,还有什么愿望不能实现呢?而且他还听说过:释迦王族里出生了一位王子,他舍弃转轮王位出家了。所以现在他认出这就是那个人,便带着责难的语气说:你舍弃转轮王位之后,是不是觉得累了?不过,这位婆罗门是利根之人,他说这话并不是要贬低世尊,而是看到世尊色身殊胜,推想他一定福德深厚,为了引出话题才这样说。于是世尊为了度化他,也向包括天人在内的世间显示自己才是最殊胜的耕作者和播种者,便说出了以“婆罗门,我也是……”开头的那番话。
Ayaṃ kirassa adhippāyo – mayhampi tāva kammantā na byāpajjanti, na camhi yathā tvaṃ evaṃ lakkhaṇasampanno, tvampi kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassu, ko te attho na sampajjeyya evaṃ lakkhaṇasampannassāti. Apicāyaṃ assosi – ‘‘sakyarājakule kira kumāro uppanno, so cakkavattirajjaṃ pahāya pabbajito’’ti. Tasmā idāni ‘‘ayaṃ so’’ti ñatvā ‘‘cakkavattirajjaṃ pahāya kilantosī’’ti upārambhaṃ āropento evamāha. Apica tikkhapañño esa brāhmaṇo, na bhagavantaṃ apasādento bhaṇati, bhagavato pana rūpasampattiṃ disvā puññasampattiṃ sambhāvayamāno kathāpavattanatthampi evamāha. Atha bhagavā veneyyavasena sadevake loke aggakassakavappakabhāvaṃ attano dassento ahampi kho brāhmaṇotiādimāha.
这时,婆罗门心想:“这位沙门说‘我也耕田播种’,可我并没看见他有轭、犁之类的粗重农具,他莫非是在说假话?”于是他从脚底到发梢仔细打量世尊,由于精通相术,看出世尊具足三十二种殊胜的大人相,便想:“像这样具足相好的人,绝不可能说假话。”于是对世尊生起极大的敬意,不再称他为“沙门”,而改用族姓来称呼世尊,说道:“不过,乔达摩尊者,我们并没有看到……”等等。而世尊——因为诸佛有一种力量,能使说法与先前的法义自然相应,所以为了显示这种佛力,便说出以“信为种子”开头的那段话。
Atha brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇo’’ ‘ahampi kasāmi ca vapāmi cā’ti bhaṇati. Na cassa oḷārikāni yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni passāmi, kiṃ nu kho musā bhaṇatī’’ti? Bhagavantaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesaggā olokayamāno, aṅgavijjāya katādhikārattā dvattiṃsavaralakkhaṇasampattimassa ñatvā, ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ evarūpo musā bhaṇeyyā’’ti sañjātabahumāno bhagavati samaṇavādaṃ pahāya gottena bhagavantaṃ samudācaramāno na kho pana mayaṃ passāma bhoto gotamassātiādimāha. Bhagavā pana yasmā pubbadhammasabhāgatāya kathanaṃ nāma buddhānaṃ ānubhāvo, tasmā buddhānubhāvaṃ dīpento saddhā bījantiādimāha.
那么,这里所说的“与先前之法有共通性”到底是什么意思呢?婆罗门本来是问轭、犁等耕作所需器具的搭配,世尊却回答了对方没有问到的“种子”的共通性,说“信是种子”。这样一来,谈话不就没有连结了吗?并非如此。因为诸佛绝不会有前后不连贯的谈话,也不会以先前之法没有共通性而说法。然而,此处应当这样理解其连结:婆罗门以轭、犁等耕作所需器具问耕作,世尊出于对他的悲悯,不将其搁置为“这是他没有问的”,为了从根本开始宣说具备根本、具足利益、具足器具、具足果实的耕作,便说“信是种子”等。其中,种子是耕作的根本,因为有它才应作,没有它就不应作,并且应依其量而作。因为有种子才耕作,没有则不耕作。善巧的农夫依种子之量而耕田,不会少耕,想“愿我的庄稼不要减产”;也不会多耕,想“愿我的努力不要徒劳”。又因为种子正是根本,所以世尊从根本开始宣说耕作所需器具,为那位婆罗门依耕作先前之法——种子的共通性,宣说自身耕作的先前之法,说“信是种子”。如此,此处“与先前之法有共通性”也应如是理解。
Kā panettha pubbadhammasabhāgatā? Nanu brāhmaṇena bhagavā naṅgalādikasisambhārasamāyogaṃ puṭṭho apucchitassa bījassa sabhāgatāya āha ‘‘saddhā bīja’’nti, evañca sati kathāpi ananusandhikā hoti? Na hi buddhānaṃ ananusandhikakathā nāma atthi, napi pubbadhammassa asabhāgatāya kathenti. Evaṃ panettha anusandhi veditabbā – brāhmaṇena hi bhagavā yuganaṅgalādikasisambhāravasena kasiṃ pucchito. So tassa anukampāya ‘‘idaṃ apucchita’’nti aparihāpetvā samūlaṃ saupakāraṃ sasambhāraṃ saphalaṃ kasiṃ paññāpetuṃ mūlato paṭṭhāya dassento ‘‘saddhā bīja’’ntiādimāha. Tattha bījaṃ kasiyā mūlaṃ, tasmiṃ sati kattabbato, asati akattabbato, tappamāṇena ca kattabbato. Bīje hi sati kasiṃ karonti, na asati. Bījappamāṇena ca kusalā kassakā khettaṃ kasanti, na ūnaṃ ‘‘mā no sassaṃ parihāyī’’ti, na adhikaṃ ‘‘mā no mogho vāyāmo ahosī’’ti. Yasmā ca bījameva mūlaṃ, tasmā bhagavā mūlato paṭṭhāya kasisambhāraṃ dassento tassa brāhmaṇassa kasiyā pubbadhammassa bījassa sabhāgatāya attano kasiyā pubbadhammaṃ dassento āha ‘‘saddhā bīja’’nti. Evamettha pubbadhammasabhāgatāpi veditabbā.
有人问:既然已经回答了他所问的,为什么后面才说他没有问到的内容呢?因为那内容对他有帮助,也有能力把法义前后连贯起来。这位婆罗门有智慧,但因为出生在邪见之家,所以缺少信;缺少信的有智慧的人,不肯依靠别人的信去涉入自己不了解的领域,因此得不到殊胜的成就。而且,他的信被烦恼污浊所覆盖,本身很微弱,被强大的智慧压着走,不能带来真正的成果,就像一头牛被跟大象套在同一副轭上一样。所以,为了让这位婆罗门建立信,知道信对他有帮助,这个内容即使放在后面也应当说;而佛陀善于说法,就把它提前在前面说了。另外,对种子有帮助的是雨,紧接着种子之后就说雨,正好能接得上。这样,因为有能力把法义连贯起来,这个内容即使放在后面说也可以;还应当知道,像轭、绳子等其他类似的内容,也都是先在前面说了的。
Pucchitaṃyeva vatvā apucchitaṃ pacchā kiṃ na vuttanti ce? Tassa upakārabhāvato ca dhammasambandhasamatthabhāvato ca. Ayaṃ hi brāhmaṇo paññavā, micchādiṭṭhikule pana jātattā saddhārahito, saddhārahito ca paññavā paresaṃ saddhāya attano avisaye apaṭipajjamāno visesaṃ nādhigacchati, kilesakālussiyaparāmaṭṭhāpi cassa dubbalā saddhā balavatiyā paññāya sahasā vattamānā atthasiddhiṃ na karoti hatthinā saddhiṃ ekadhure yutto goṇo viya. Itissa saddhā upakārikāti taṃ brāhmaṇaṃ saddhāya patiṭṭhāpentena pacchāpi vattabbo ayamattho desanākusalatāya pubbe vutto. Bījassa ca upakārikā vuṭṭhi, sā tadanantaraṃyeva vuccamānā samatthā hoti. Evaṃ dhammasambandhasamatthabhāvato pacchāpi vattabbo ayamattho, añño ca evarūpo īsāyottādi pubbe vuttoti veditabbo.
在这里,信的特征是澄净,或者说,它的特征是确信。种子有五种:根种子、茎种子、节种子、芽种子,第五种就是种子之种子。所有这些,因为都具有能生长的意义,所以统统称为种子。
Tattha sampasādalakkhaṇā saddhā, okappanalakkhaṇā vā. Bījanti pañcavidhaṃ bījaṃ mūlabījaṃ khandhabījaṃ phalubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamanti. Taṃ sabbampi viruhaṇaṭṭhena bījanteva saṅkhaṃ gacchati.
在这里,就像农夫耕作时,作为根本的种子起两种作用:向下靠根扎稳,向上长出嫩芽;同样,世尊的耕作中,作为根本的信,向下以戒为根而站稳,向上长出止与观的嫩芽。又像那粒种子靠根吸收土壤的养分和水分,通过茎秆成长,最终让谷物饱满成熟;同样,这个信以戒为根,吸收止与观的养分,通过圣道这根茎秆成长,最终让圣果的谷物饱满成熟。又像那粒种子落在好田里扎根后,凭借根、芽、叶、茎、秆、节等不断增长、发育、茂盛,产生浆汁,最终结出一穗挂满各种稻谷的稻穗;同样,这个信在心的相续中安住后,凭借六种清净不断增长、发育、茂盛,产生智见清净的浆汁,最终成就充满种种无碍解与神通的阿拉汉果。因此才说“信是种子”。
Tattha yathā brāhmaṇassa kasiyā mūlabhūtaṃ bījaṃ dve kiccāni karoti, heṭṭhā mūlena patiṭṭhāti, upari aṅkuraṃ uṭṭhāpeti, evaṃ bhagavato kasiyā mūlabhūtā saddhā heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhāti , upari samathavipassanaṅkuraṃ uṭṭhāpeti. Yathā ca taṃ mūlena pathavirasaṃ āporasaṃ gahetvā nāḷena dhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati, evamayaṃ sīlamūlena samathavipassanārasaṃ gahetvā ariyamagganāḷena ariyaphaladhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati. Yathā ca taṃ subhūmiyaṃ patiṭṭhahitvā mūlaṅkurapaṇṇanāḷakaṇḍapasavehi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā khīraṃ janetvā anekasāliphalabharitaṃ sālisīsaṃ nipphādeti, evamesā cittasantāne patiṭṭhahitvā chahi visuddhīhi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā ñāṇadassanavisuddhikhīraṃ janetvā anekapaṭisambhidābhiññābharitaṃ arahattaphalaṃ nipphādeti. Tena vuttaṃ ‘‘saddhā bīja’’nti.
那为什么在其余五十多种善法同时生起时,只有“信”被称为种子呢?因为它承担了种子的功能。就像在那些善法里,只有“识”在履行认知的作用,同样,“信”履行的是种子的作用。而且,这信是一切善法的根基。正如经中所说:“由信而生起的人,会去亲近;亲近之后,会恭敬侍奉……最终以智慧彻底看透、亲见。”
Kasmā pana aññesu paropaññāsāya kusaladhammesu ekato uppajjamānesu saddhāva ‘‘bīja’’nti vuttāti ce? Bījakiccakaraṇato. Yathā hi tesu viññāṇaṃyeva vijānanakiccaṃ karoti, evaṃ saddhā bījakiccaṃ. Sā ca sabbakusalānaṃ mūlabhūtā. Yathāha – ‘‘saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati…pe… paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti (ma. ni. 2.183).
不善法以及身体都被它烧灼,所以叫苦行。这是对根律仪、精进、头陀支、难行苦行等的称呼,但在这里特指根律仪。雨有多种,比如降雨、风暴雨等等,但在这里特指降雨。就像婆罗门的种子得到降雨的护持,依种子而生的庄稼就能生长,不枯萎,最终成熟;同样,世尊的信得到根律仪的护持,以信为根本的戒等诸法就能生长,不枯萎,最终成熟。因此说“苦行是雨”。
Akusaladhamme ceva kāyañca tapatīti tapo. Indriyasaṃvaravīriyadhutaṅgadukkarakārikānaṃ etaṃ adhivacanaṃ, idha pana indriyasaṃvaro adhippeto. Vuṭṭhīti vassavuṭṭhi vātavuṭṭhītiādi anekavidhā, idha vassavuṭṭhi adhippetā. Yathā hi brāhmaṇassa vassavuṭṭhisamanuggahitaṃ bījaṃ bījamūlakañca sassaṃ viruhati na milāyati nipphattiṃ gacchati, evaṃ bhagavato indriyasaṃvarasamanuggahitā saddhā, saddhāmūlā ca sīlādayo dhammā viruhanti, na milāyanti nipphattiṃ gacchanti. Tenāha ‘‘tapo vuṭṭhī’’ti.
“慧是我的……”这里说的“我的”这个词,也要和前面的句子连起来理解,也就是“信是我的种子,苦行是我的雨”。这要说明什么呢?婆罗门,就像你播了种的田,如果有雨水,那当然好;如果没有雨水,至少也得浇水。同样,我以惭为辕、以慧为轭和犁、以意为绳索,把它们连成一体,再套上精进力这头牛,用念作刺棒来驱策,在自己心相续的田地里播下信的种子,雨水是绝不会缺的——而我这恒常不断的根律仪之苦行,就是那场雨。
Paññā meti ettha vutto me-saddo purimapadesupi yojetabbo ‘‘saddhā me bījaṃ, tapo me vuṭṭhī’’ti tena kiṃ dīpeti? Yathā, brāhmaṇa, tayā vapite khette sace vuṭṭhi atthi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce atthi, udakampi tāva dātabbaṃ hoti. Tathā mayā hiriīse paññāyuganaṅgale manoyottena ekābaddhe kate vīriyabalībadde yojetvā satipācanena vijjhitvā attano cittasantānakhettamhi saddhābīje vapite vuṭṭhiyā abhāvo nāma natthi, ayaṃ pana me niccakālaṃ indriyasaṃvaratapo vuṭṭhīti.
慧:按欲界等区别,有很多种。但在这里,指的是与观一起生起的道慧。轭犁:轭和犁合在一起就是轭犁。就像婆罗门有轭和犁一样,世尊也有观和慧这两样。其中,就像轭是辕的依靠,又在前面连着辕,是绳索的依靠,还能让几头牛一起行走;同样,慧是以惭为首的那些法的依靠。正如经上说:“一切善法以慧为最上”,又说:“善人们说慧最殊胜,就像月亮是星星之王,胜过众星。”又因为慧是善法的前导,所以它在前面。正如经上说:“戒、吉祥和真实者的法,都跟随有慧的人。”不过,如果慧和惭分开,就达不到目的,所以慧就像连接在辕上一样。对于叫作“意”的定这根绳索,慧作为依止缘,成为绳索的依靠。通过遮止过度精进和过度懈怠这两种状态,慧让精进这头牛保持平衡地行走。又像装上犁头的犁在耕田时能破开坚硬的土块,切断草等的根系;同样,与念相应的慧在修观时,能破除把诸法看成相续、聚合、作用、所缘的密集,摧毁一切烦恼的根源和相续。而这种慧只有出世间慧才能做到,世间慧也可以有类似的作用。因此说:“慧是我的轭犁。”
Paññāti kāmāvacarādibhedato anekavidhā. Idha pana saha vipassanāya maggapaññā adhippetā. Yuganaṅgalanti yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa yuganaṅgalaṃ, evaṃ bhagavato duvidhāpi vipassanā paññā ca. Tattha yathā yugaṃ īsāya upanissayaṃ hoti, purato ca īsābaddhaṃ hoti, yottānaṃ nissayaṃ hoti, balībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, evaṃ paññā hirippamukhānaṃ dhammānaṃ upanissayā hoti. Yathāha – ‘‘paññuttarā sabbe kusalā dhammā’’ti (a. ni. 8.83; 10.58) ca, ‘‘paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakāna’’nti (jā. 2.17.81) ca. Kusalānaṃ dhammānaṃ pubbaṅgamaṭṭhena purato ca hoti. Yathāha – ‘‘sīlaṃ sirī cāpi satañca dhammo, anvāyikā paññavato bhavantī’’ti hirivippayogena anuppattito pana īsābaddho hoti. Manosaṅkhātassa samādhiyottassa nissayapaccayato yottānaṃ nissayo hoti. Accāraddhātilīnabhāvapaṭisedhanato vīriyabalībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, yathā ca naṅgalaṃ phālayuttaṃ kasanakāle pathavighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni padāleti, evaṃ satiyuttā paññā vipassanākāle dhammānaṃ santatisamūhakiccārammaṇaghanaṃ bhindati, sabbakilesamūlasantānakāni padāleti. Sā ca kho lokuttarāva, itarā pana lokikāpi siyā. Tenāha ‘‘paññā me yuganaṅgala’’nti.
对恶法感到羞耻,所以叫“惭”。提到惭的时候,与它不相离的愧也就一并被包含了。“辕”是指连接轭和犁的那根木杆。就像婆罗门的辕支撑着轭和犁一样,世尊的惭也支撑着被称为世间慧和出世间慧的轭和犁,因为如果没有惭,慧也就不存在了。又像系在辕上的轭和犁能正常运作,不摇晃、不松脱一样,系于惭的慧也能正常运作,不摇晃、不松脱,不会被无惭者所混杂。因此说“惭是辕”。“意”因为能了知,所以叫意,这是心的一个名称。但这里以意为主来代表,实际指的是与心相应的定。“索”就是绳索。它有三种:把辕和轭绑在一起的索、把轭和牛绑在一起的索、以及驭者把牛统一系在一起的索。其中,就像婆罗门的绳索把辕、轭、牛绑在一起,让它们各自完成自己的任务一样,世尊的定也以单一所缘、不散乱的特性,把惭、慧、精进这一切法绑在一起,让它们各自完成自己的任务。因此说“意是索”。
Hirīyati pāpakehi dhammehīti hirī. Taggahaṇena tāya avippayuttaṃ ottappampi gahitameva hoti. Īsāti yuganaṅgalasandhārikā rukkhalaṭṭhi. Yathā hi brāhmaṇassa īsā yuganaṅgalaṃ dhāreti, evaṃ bhagavatopi hirī lokiyalokuttarapaññāsaṅkhātaṃ yuganaṅgalaṃ dhāreti hiriabhāve paññāya abhāvato. Yathā ca īsāpaṭibaddhayuganaṅgalaṃ kiccakaraṃ hoti acalaṃ asithilaṃ, evaṃ hiripaṭibaddhā ca paññā kiccakārī hoti acalā asithilā abbokiṇṇā ahirikena. Tenāha ‘‘hirī īsā’’ti. Munātīti mano, cittassetaṃ nāmaṃ. Idha pana manosīsena taṃsampayutto samādhi adhippeto. Yottanti rajjubandhanaṃ. Taṃ tividhaṃ īsāya saha yugassa bandhanaṃ, yugena saha balībaddānaṃ bandhanaṃ, sārathinā saha balībaddānaṃ ekābandhananti. Tattha yathā brāhmaṇassa yottaṃ īsāyugabalībadde ekābaddhe katvā sakakicce paṭipādeti, evaṃ bhagavato samādhi sabbeva te hiripaññāvīriyadhamme ekārammaṇe avikkhepasabhāvena bandhitvā sakakicce paṭipādeti. Tenāha ‘‘mano yotta’’nti.
念能忆持久远所作等事,所以叫念。犁铧能破土,所以叫犁铧。用来驱策牛的工具,叫驱策杖,这里说成“pācana”,这是刺棒的另一个名称。犁铧和驱策杖合在一起,就是犁铧刺棒。就像婆罗门的犁铧刺棒那样,世尊与观相应、与道相应的念也是如此。其中,就像犁铧保护犁、走在犁的前面,念也探寻善法与不善法的去向,或者把所缘呈现出来,从而守护慧犁。正因如此,在“以守护的心而住”等经文里,念被称为守护。又因为不忘失的作用,念处在前面;对于念所熏习的法,慧才能了知,对于忘失的法就不能。又像驱策杖向牛群显示鞭打的威胁,使它们不陷落下去,阻挡它们走偏路;念也向精进牛群显示恶趣的威胁,使它们不陷入懈怠的沉堕,阻挡它们在叫作五欲对象的非行境中游走,而把它们系在业处上,阻挡它们走偏路。所以说“念是我的犁铧刺棒”。
Cirakatādimatthaṃ saratīti sati. Phāletīti phālo. Pājenti etenāti pājanaṃ. Taṃ idha ‘‘pācana’’nti vuttaṃ. Patodassetaṃ nāmaṃ. Phālo ca pācanañca phālapācanaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa phālapācanaṃ, evaṃ bhagavato vipassanāsampayuttā maggasampayuttā ca sati. Tattha yathā phālo naṅgalaṃ anurakkhati, purato cassa gacchati, evaṃ sati kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesamānā ārammaṇe vā upaṭṭhāpayamānā paññānaṅgalaṃ rakkhati. Tenevesā ‘‘satārakkhena cetasā viharatī’’tiādīsu (a. ni. 10.20) viya ārakkhāti vuttā. Appamussanavasena cassā purato hoti. Satiparicite hi dhamme paññā pajānāti, no pamuṭṭhe. Yathā ca pācanaṃ balībaddānaṃ vijjhanabhayaṃ dassentaṃ saṃsīdituṃ na deti, uppathagamanaṃ vāreti, evaṃ sati vīriyabalībaddānaṃ apāyabhayaṃ dassentī kosajjasaṃsīdanaṃ na deti, kāmaguṇasaṅkhāte agocare cāraṃ nivāretvā kammaṭṭhāne niyojentī uppathagamanaṃ vāreti. Tenāha ‘‘sati me phālapācana’’nti.
身善护,就是以三种身善行来守护。语善护,就是以四种语善行来守护。到这里为止,说的是巴帝摩卡防护戒。于食、于腹能调御这一句里,因为以食为入口,已经涵盖了一切资具,所以意思是:对四种资具都能调御、能节制、远离杂染。这说的是活命遍净戒。于腹能调御,就是对于腹部能调御、能节制、适量而食,也就是于食知量。以此食知量为开端,宣说了资具受用戒。这是要表明什么意思呢?就像你婆罗门,播下种子后,为了保护庄稼,便设立荆棘篱笆、树木栅栏或围墙,使牛、水牛、鹿群无法进入,不毁坏庄稼;同样地,我也播下信心的种子后,为了保护种种善法庄稼,而构筑了以身、口、食防护所成的三重围墙。这样,那些由贪等不善法构成的牛群、水牛群、鹿群便无法进入,不会毁坏种种善法庄稼。
Kāyaguttoti tividhena kāyasucaritena gutto. Vacīguttoti catubbidhena vacīsucaritena gutto. Ettāvatā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ. Āhāre udare yatoti ettha āhāramukhena sabbapaccayānaṃ gahitattā catubbidhepi paccaye yato saṃyato nirupakkilesoti attho. Iminā ājīvapārisuddhisīlaṃ vuttaṃ. Udare yatoti udare yato saṃyato mitabhojī, āhāre mattaññūti vuttaṃ hoti. Iminā bhojane mattaññutāmukhena paccayapaṭisevanasīlaṃ vuttaṃ. Tena kiṃ dīpeti? Yathā tvaṃ, brāhmaṇa, bījaṃ vapitvā sassaparipālanatthaṃ kaṇṭakavatiṃ vā rukkhavatiṃ vā pākāraparikkhepaṃ vā karosi, tena te gomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā sassaṃ na vilumpanti, evamahampi taṃ saddhābījaṃ vapitvā nānappakārakusalasassaparipālanatthaṃ kāyavacīāhāraguttimayaṃ tividhaṃ parikkhepaṃ karomi , tena me rāgādiakusaladhammagomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā nānappakārakaṃ kusalasassaṃ na vilumpantīti.
“我以真实作割断”这句话里,从两方面来说没有虚诳,就是真实。“割断”的意思是切断、刈除、拔除。这里应当理解为表示动作对象的宾格用法。此处意思是“以真实作割断”。这话说的是什么呢?就是说:“就像你从事外在的耕作时,用手或者镰刀去割断那些损害庄稼的杂草;同样,我也从事内在的耕作,以真实去割断那些损害善法庄稼的虚诳杂草。”或者,这里的“真实”应当理解为如实知,由此表示“我以此割断‘我想’等杂草”。又或者,“割断”是指能割断者、能刈除者、能拔除者,意思是说:“就像你让奴仆或佣人去割断,说‘把草割掉’,让他们成为割草、刈草、拔草的人;同样,我让真实来作割断。”又或者,“真实”是指邪见之谛,我把它作为应当断除、应当刈除、应当拔除的割断对象。这样,在这两种解释中,都应当以动作义来理解。
Saccaṃ karomi niddānanti ettha dvīhākārehi avisaṃvādanaṃ saccaṃ. Niddānanti chedanaṃ lunanaṃ uppāṭanaṃ . Karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ hettha attho ‘‘saccena karomi niddāna’’nti. Kiṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yathā tvaṃ bāhiraṃ kasiṃ katvā sassadūsakānaṃ tiṇānaṃ hatthena vā asitena vā niddānaṃ karosi, evaṃ ahampi ajjhattikaṃ kasiṃ katvā kusalasassadūsakānaṃ visaṃvādanatiṇānaṃ saccena niddānaṃ karomī’’ti. Yathābhūtañāṇaṃ vā ettha saccanti veditabbaṃ. Tena attasaññādīnaṃ tiṇānaṃ niddānaṃ karomīti dasseti. Atha vā niddānanti chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakanti attho. Yathā tvaṃ dāsaṃ vā kammakaraṃ vā niddānaṃ karosi, ‘‘niddehi tiṇānī’’ti tiṇānaṃ chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakaṃ karosi, evamahaṃ saccaṃ karomīti dasseti, atha vā saccanti diṭṭhisaccaṃ. Tamahaṃ niddānaṃ karomi, chinditabbaṃ lunitabbaṃ uppāṭetabbaṃ karomīti. Iti imesu dvīsu vikappesu upayogenevattho yujjati.
“妙善为我解轭”这句话里,那种“身不逾越、口不逾越”的戒虽然也被称为“妙善”,但这里指的不是它,因为它在“身善护”等句里已经说过了。这里真正指的是阿拉汉果。因为阿拉汉果乐于殊胜的涅槃,所以称为“妙善”。“解轭”就是卸下轭担。这里说的是:你的解轭,可能到了傍晚、第二天或者明年又要重新套上,所以并不是真正的解轭;我可不是这样。我的解轭从来不是中途暂时的解脱。因为从燃灯佛(十力尊)那时候起,我就把慧犁套在精进牛上,经过四不可数劫又百千劫的辛勤耕作,直到现证正自觉为止,一直没有解开过。当我度过那全部时间,坐在菩提树下的不败座上,具足一切功德的阿拉汉果生起时,一切劳苦都止息了,我才真正解开了这个轭,如今再也不会重新套上。正是针对这个意义,我才说“妙善为我解轭”。
Soraccaṃ me pamocananti ettha yaṃ taṃ ‘‘kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo’’ti sīlameva ‘‘soracca’’nti vuttaṃ, na taṃ adhippetaṃ. ‘‘Kāyagutto’’tiādinā hi taṃ vuttameva. Arahattaphalaṃ pana adhippetaṃ. Taṃ hi sundare nibbāne ratattā ‘‘soracca’’nti vuccati. Pamocananti yogavissajjanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava pamocanaṃ punapi sāyanhe vā dutiyadivase vā anāgatasaṃvacchare vā yojetabbato appamocanameva hoti, na mama evaṃ. Na hi mama antarā mocanaṃ nāma atthi. Ahaṃ hi dīpaṅkaradasabalakālato paṭṭhāya paññānaṅgale vīriyabalībadde yojetvā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni mahākasiṃ kasanto tāva na muñciṃ, yāva na sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃ. Yadā ca me sabbaṃ taṃ kālaṃ khepetvā bodhimūle aparājitapallaṅke nisinnassa sabbaguṇaparivāraṃ arahattaphalaṃ udapādi, tadā mayā taṃ sabbussukkapaṭippassaddhiyā pamuttaṃ, na dāni puna yojetabbaṃ bhavissatīti. Etamatthaṃ sandhāyāha ‘‘soraccaṃ me pamocana’’nti.
“精进是我的负轭之牛。”这里,“精进”指的是身体和心方面的精勤努力。“负轭之牛”是指在轭上负重的牛,也就是拉轭载重的意思。就像婆罗门的负轭之牛拉着犁,能破开坚硬的土块,也能斩断根蔓;同样,世尊的精进所拉动的慧犁,能破开前面所说的坚硬之物,也能斩断烦恼的相续。因此说“精进是我的负轭之牛”。另一种解释是:因为在前面的轭上负重,所以叫“轭”;因为在根本的轭上负重,所以叫“负轭之牛”;轭和负轭之牛合起来,就是“负轭之牛”。就像婆罗门的每一张犁,都有由四头牛绑在一起组成的负轭之牛在拉,每次拉动时,都能摧毁不断生起的草根,并成就庄稼;同样,世尊由四正勤精进组成的负轭之牛在拉,每次拉动时,也能摧毁不断生起的不善法,并成就善法。因此说“精进是我的负轭之牛”。
Vīriyaṃme dhuradhorayhanti ettha vīriyanti kāyikacetasiko vīriyārambho. Dhuradhorayhanti dhurāyaṃ dhorayhaṃ, dhurāvahanti attho. Yathā hi brāhmaṇassa dhurāyaṃ dhorayhākaḍḍhitaṃ naṅgalaṃ bhūmighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni ca padāleti, evaṃ bhagavato vīriyākaḍḍhitaṃ paññānaṅgalaṃ yathā vuttaṃ ghanaṃ bhindati, kilesasantānakāni ca padāleti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti. Atha vā purimadhurāvahattā dhurā, mūladhurāvahattā dhorayhā, dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhā. Iti yathā brāhmaṇassa ekekasmiṃ naṅgale catubalībaddapabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ tiṇamūlaghātañceva sassasampattiñca sādheti, evaṃ bhagavato catusammappadhānavīriyabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ akusalaghātañceva kusalasampattiñca sādheti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti.
“为趣向轭安稳而运载”这句话里,因为能从诸轭中得到安稳,所以涅槃就叫作“轭安稳”。以它为目标而运载,或者朝着它运载,就叫“趣向”;轭安稳的趣向,就是“为趣向轭安稳”。这里说的是:就像你的轭担被拉向东方等某个方向,我的轭担则被拉向涅槃。这样被运载时,它一直前进,不会退转。你的拉犁轭担到了田边就会折返,而我的轭担从燃灯佛那时起就一直前进,从不退转。或者说,因为通过每一种道所断除的烦恼,不需要再反复断除——不像你用犁割断的草,以后某个时候还得再割——所以它也是这样前进不退:以初道断除已见的烦恼,以第二道断除粗重的烦恼,以第三道断除细微的烦恼,以第四道断除一切烦恼,一直前进,从不退转。或者,“行进不退”的意思就是以没有退转的方式前进。这里的“它”,指的就是那个轭担。应当这样理解这里的含义。这样前进时,它不像你的轭担那样,会去到某个地方后,农夫在那里变得无忧、无染、不再忧愁;而我的这个轭担,去的是一个到达之后就不再忧愁的地方。当念的驱策杖鞭策着这个精进轭担,行进到那里之后,像我这样的农夫便无忧、无染、不再忧愁,它就这样到达那个地方——那就是拔除一切忧箭的涅槃,名为无为的境界。
Yogakkhemādhivāhananti ettha yogehi khemattā nibbānaṃ yogakkhemaṃ nāma, taṃ adhikicca vāhīyati, abhimukhaṃ vā vāhīyatīti adhivāhanaṃ, yogakkhemassa adhivāhanaṃ yogakkhemādhivāhananti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava dhuradhorayhaṃ puratthimādīsu aññataradisābhimukhaṃ vāhīyati, tathā mama dhuradhorayhaṃ nibbānābhimukhaṃ vāhīyatīti. Evaṃ vāhīyamānaṃva gacchati anivattantaṃ. Yathā tava naṅgalaṃ vahantaṃ dhuradhorayhaṃ khettakoṭiṃ patvā puna nivattati, evaṃ anivattantaṃ dīpaṅkarakālato paṭṭhāya gacchateva. Yasmā vā tena tena maggena pahīnā kilesā na punappunaṃ pahātabbā honti, yathā tava naṅgalena chinnāni tiṇāni puna aparasmiṃ samaye chinditabbāni honti, tasmāpi evaṃ paṭhamamaggavasena diṭṭhekaṭṭhe kilese, dutiyavasena oḷārike, tatiyavasena aṇusahagate, catutthavasena sabbakilese pajahantaṃ gacchati anivattantaṃ. Atha vā gacchati anivattanti nivattanarahitaṃ hutvā gacchatīti attho. Tanti taṃ dhuradhorayhaṃ. Evamettha attho veditabbo. Evaṃ gacchantañca yathā tava dhuradhorayhaṃ na taṃ ṭhānaṃ gacchati, yattha gantvā kassako asoko virajo hutvā na socati. Etaṃ pana taṃ ṭhānaṃ gacchati yattha gantvā na socati. Yattha satipācanena etaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ codento gantvā mādiso kassako asoko virajo hutvā na socati, taṃ sabbasokasallasamugghātabhūtaṃ nibbānaṃ nāma asaṅkhataṃ ṭhānaṃ gacchatīti.
现在,世尊为了作总结,说了“这就是那样的耕作”这首偈颂。它的简要含义是这样的:婆罗门,如果有人以信为种子,以苦行作为雨水来滋润,把由智慧所成的轭和犁、由惭所成的辕,用由心所成的绳索绑在一起,用智慧之犁铧去敲击念之犁铧,拿起念的赶牛棒,通过守护身、语和饮食来保护它,以真实作为割断,以柔和忍让作为解轭,以精进作为拉车的轭牛,朝着安稳离轭的方向前进,不退转地拉着走,那么他的这种耕作就能达到最终目标——四种沙门果。这样的耕作结出不死的果实,这种耕作就是有不死果实的。所谓不死,指的就是涅槃,意思是以涅槃为果利。而且这种耕作不是只有我才能结出不死的果实,而是无论什么人——刹帝利也好,婆罗门也好,吠舍也好,首陀罗也好,在家人也好,出家人也好——只要耕耘这种耕作,他就能通过这种耕作从一切苦中解脱出来。
Idāni nigamanaṃ karonto evamesā kasīti gāthamāha. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yassa, brāhmaṇa, esā saddhābījā tapovuṭṭhiyā anuggahitā kasī paññāmayaṃ yuganaṅgalaṃ hirimayañca īsaṃ manomayena yottena ekābaddhaṃ katvā paññānaṅgalena satiphālaṃ ākoṭetvā satipācanaṃ gahetvā kāyavacīāhāraguttiyā gopetvā saccaṃ niddānaṃ katvā soraccapamocanaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ yogakkhemābhimukhaṃ anivattantaṃ vāhantena kaṭṭhā kasī kammapariyosānaṃ catubbidhaṃ sāmaññaphalaṃ pāpitā, sā hoti amatapphalā, sā esā kasī amatapphalā hoti. Amataṃ vuccati nibbānaṃ, nibbānānisaṃsā hotīti attho. Sā kho panesā kasī na mamevekassa amatapphalā hoti, atha kho yo koci khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā etaṃ kasiṃ kasati, so sabbopi etaṃ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.
世尊就这样以阿罗汉果为顶峰、以涅槃为最终归宿,把这次开示讲完。接着,那位婆罗门听了这甚深的法义,心里明白:“我吃自己耕种的果实,第二天照样会饿;而他这种耕作结的是不死之果,吃了那果实,就能从一切苦中解脱。”于是他生起净信,做出表达净信的样子,说道:“请乔达摩尊者享用……”等等。这些内容以及后面所说的,都和前面讲过的意思一样。第一。
Evaṃ bhagavā brāhmaṇassa arahattanikūṭena nibbānapariyosānaṃ katvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Tato brāhmaṇo gambhīratthaṃ desanaṃ sutvā – ‘‘mama kasiphalaṃ bhuñjitvā punapi divaseyeva chāto hoti, imassa pana kasī amatapphalā, tassa phalaṃ bhuñjitvā sabbadukkhā pamuccatī’’ti ñatvā pasanno pasannākāraṃ karonto bhuñjatu bhavaṃ gotamotiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca vuttatthamevāti. Paṭhamaṃ.
《优陀耶经》注释
2. Udayasuttavaṇṇanā
198第二则:“以饭食填满”是指:用为自己准备、配有汤和菜肴的饭食填满后布施出去。据说,世尊在破晓时分观察世间时看见了那位婆罗门。清晨,他整理好身体,进入香室,关上门坐下,看见有人正把食物送来给他,便独自把钵挂在肩头,从香室出来,到城门口取出钵,进入城内,挨家挨户次第而行,停在婆罗门的门楼前。婆罗门见到世尊,就把自己准备好的食物布施给他。这段话就是针对这件事说的。“第二日”指第二天,“第三日”指第三天。据说,在那连续三天里,世尊前往婆罗门家门口时,中途没有任何人能够起身接过他的钵,大众只是站着观看。
198. Dutiye odanena pūresīti attano atthāya sampāditena sūpabyañjanena odanena pūretvā adāsi. Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokentova taṃ brāhmaṇaṃ disvā, pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, gandhakuṭiṃ pavisitvā, dvāraṃ pidhāya, nisinno tassa bhojanaṃ upasaṃhariyamānaṃ disvā, ekakova pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā, gandhakuṭito nikkhamma, nagaradvāre pattaṃ nīharitvā, antonagaraṃ pavisitvā, paṭipāṭiyā gacchanto brāhmaṇassa dvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Brāhmaṇo bhagavantaṃ disvā, attano sajjitaṃ bhojanaṃ adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dutiyampīti dutiyadivasepi. Tatiyampīti tatiyadivasepi. Tāni kira tīṇi divasāni nirantaraṃ brāhmaṇassa gharadvāraṃ gacchantassa bhagavato antarā añño koci uṭṭhāya pattaṃ gahetuṃ samattho nāma nāhosi, mahājano olokentova aṭṭhāsi.
他这样说:那位婆罗门在三天里把钵装满,布施的时候并不是出于信心,而是因为怕被人指责说“出家人站在家门口,连一小团饭都不给,就自己吃起来”,所以才给了。头两天布施完,他什么也没说就回去了,世尊也什么没说就离开了。到了第三天,他实在忍不住了,才说出“贪味者”这些话。世尊正是为了让他把这些话说出来,才一直去到第三天。这里说的“贪味者”,就是指贪著味道的人。
Etadavocāti brāhmaṇo tīṇi divasāni pattaṃ pūretvā dentopi na saddhāya adāsi, ‘‘gharadvāraṃ āgantvā ṭhitassa pabbajitassa bhikkhāmattampi adatvā bhuñjatī’’ti upārambhabhayena adāsi. Dadanto ca dve divasāni datvā kiñci avatvāva nivatto. Bhagavāpi kiñci avatvāva pakkanto. Tatiyadivase pana adhivāsetuṃ asakkonto etaṃ ‘‘pakaṭṭhako’’tiādivacanaṃ avoca. Bhagavāpi etaṃ vacanaṃ nicchārāpanatthameva yāva tatiyamagamāsi. Tattha pakaṭṭhakoti rasagiddho.
导师听了婆罗门的话之后,说:“婆罗门,你布施了三天团食就退缩了。世间有十六种法,是需要一再去做才行的。”说完这番话,为了给他开示那些法,便开始了这段教导。
其中,“他们一再地播种”的意思是:在同一个耕作季节里,不会因为心想“这样已经够了”就停下来,而是在一个又一个耕作季节里都继续播种。“一再地下雨”的意思是:不是下一天雨就停了,而是一天又一天、一年又一年地一直下;这样一来,地方才能繁荣富足。按照这个道理,在一切处都应如此理解。
Punappunaṃ ceva vapanti bījanti satthā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā, ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ tīṇi divasāni piṇḍapātaṃ datvā osakkasi, punappunaṃ kātabbā nāma lokasmiṃ soḷasa dhammā’’ti vatvā te dhamme dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha punappunaṃ ceva vapantīti ekasmiṃ sassavāre vuttaṃ ‘‘alamettāvatā’’ti anosakkitvā aparāparesupi sassavāresu ca vapantiyeva. Punappunaṃ vassatīti na ekadivasaṃ vassitvā tiṭṭhati, punappunadivasesupi punappunasaṃvaccharesupi vassatiyeva, evaṃ janapadā iddhā honti. Etenupāyena sabbattha nayo veditabbo.
“乞求者”这个词里,导师因为擅长说法,把自己也放了进去,以此开示。“挤奶妇”就是做奶、挤奶的女人。她们不是只拉一次乳房,而是一次又一次地拉,给母牛挤奶,这就是意思。“他疲劳、颤动”:这个众生以那种姿势,既疲劳又颤动。“胎”:狗、豺狼等畜生的肚子。“墓地”:就是坟场,意思是人们把一具又一具死去的众生一再带到那里。“以及获得了不再有后有的道路”:不再有后有的道路就是涅槃,获得了那涅槃,这就是意思。
Yācakāti imasmiṃ pade satthā desanākusalatāya attānampi pakkhipitvā dasseti. Khīranikāti khīrakārakā godohakā. Na hi te ekavārameva thanaṃ añchanti, punappunaṃ añchantā dhenuṃ duhantīti attho. Kilamati phandati cāti ayaṃ satto tena iriyāpathena kilamati ceva phandati ca. Gabbhanti soṇasiṅgālādīnampi tiracchānagatānaṃ kucchiṃ. Sivathikanti susānaṃ, mataṃ mataṃ sattaṃ tattha punappunaṃ harantīti attho. Maggañca laddhā apunabbhavāyāti apunabbhavāya maggo nāma nibbānaṃ, taṃ labhitvāti attho.
“像这样说”是指:世尊当时就站在街道中间,反复开示那十六种法,这段话就是在这时说的。“他说了这番话”是指:开示结束时,他生起了净信,带着儿子、妻子、朋友和亲戚们一起顶礼世尊的双足,然后说出“太殊胜了,贤者们”等这番话。第二。
Evaṃ vutteti evaṃ bhagavatā antaravīthiyaṃ ṭhatvāva soḷasa punappunadhamme desentena vutte. Etadavocāti desanāpariyosāne pasanno saddhiṃ puttadāramittañātivaggena bhagavato pāde vanditvā etaṃ ‘‘abhikkantaṃ bho’’tiādivacanaṃ avoca. Dutiyaṃ.
3. 《天利经》注释
3. Devahitasuttavaṇṇanā
199199. 第三,“由风”指由腹内的风。据说世尊在六年苦行期间,吃少量绿豆汤等食物,因为饮食粗劣、睡卧艰苦,腹内的风病发作了。后来证得正觉,即使享用精致食物,那种病还是时不时地显现出来。这段话就是针对这件事说的。“成为侍者”:在最初成觉、还没有固定侍者的时期,他充当侍者。据说那时,在导师的八十位大长老中,没有不曾做过侍者的。不过圣典里提到的侍者有龙萨马拉、优波婆那、善星、准陀沙弥、娑竭陀、菩提等。而在这一时期,是优波婆那长老清早起来打扫住处、递送齿木、备好沐浴用水,拿着钵和衣随行,包办了一切侍奉世尊的事务。“前往”:据说在最初成觉的二十年里,那里只是无烟的山林,世尊也没有允许比丘僧团烧热水。那位婆罗门砌了炉灶,把大陶罐架在灶上烧好温水,连同沐浴粉等一起贩卖为生。想沐浴的人就到那里付钱洗浴,涂抹香料、戴上花环后离开。因此长老就去了那里。
199. Tatiye vātehīti udaravātehi. Bhagavato kira chabbassāni dukkarakārikaṃ karontassa pasatamuggayūsādīni āhārayato dubbhojanena ceva dukkhaseyyāya ca udaravāto kuppi. Aparabhāge sambodhiṃ patvā paṇītabhojanaṃ bhuñjantassāpi antarantarā so ābādho attānaṃ dassetiyeva. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Upaṭṭhāko hotīti paṭhamabodhiyaṃ anibaddhupaṭṭhākakāle upaṭṭhāko hoti. Tasmiṃ kira kāle satthuasītimahātheresu upaṭṭhāko abhūtapubbo nāma natthi. Nāgasamālo upavāno sunakkhatto cundo samaṇuddeso sāgato bodhi meghiyoti ime pana pāḷiyaṃ āgatupaṭṭhākā. Imasmiṃ pana kāle upavānatthero pātova uṭṭhāya pariveṇasammajjanaṃ dantakaṭṭhadānaṃ nhānodakapariyādanaṃ pattacīvaraṃ gahetvā anugamananti sabbaṃ bhagavato upaṭṭhānamakāsi. Upasaṅkamīti paṭhamabodhiyaṃ kira vīsati vassāni niddhūmaṃ araññameva hoti, bhikkhusaṅghassa udakatāpanampi na bhagavatā anuññātaṃ. So ca brāhmaṇo uddhanapāḷiṃ bandhāpetvā mahācāṭiyo uddhanamāropetvā uṇhodakaṃ kāretvā, nhānīyacuṇṇādīhi saddhiṃ taṃ vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. Nhāyitukāmā tattha gantvā mūlaṃ datvā nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā pakkamanti. Tasmā thero tattha upasaṅkami.
“期望什么”就是想要什么。“寻求什么”就是寻找什么。“受供养的应受供养者”:长老从这里开始讲述十力者的功德。据说,为病人求药的人应当讲述病人的功德,这是规矩。因为人们听了功德之后,就会觉得应当恭敬地施药。病人得到合适的药,很快就能康复。而讲述的时候,不应该涉及禅那、解脱、等至、道、果来讲,而应该这样讲:“他是具戒者、有惭耻心、有愧心、多闻、通达教法、守护传承。”只应当讲述这种能让人生起亲近之心的修行品行。“应受供养者”:八十位大长老是天界与世间都应供养的,所以叫应受供养者;他们应当被恭敬,所以叫应受恭敬者;他们应当被尊重,所以叫应受尊重者。世尊正是他们当中被供养、被恭敬、被尊重的那一位。长老为了彰显世尊的这一功德,才这样说。“拿去”:就是带走。
Kiṃ patthayānoti kiṃ icchanto. Kiṃ esanti kiṃ gavesanto. Pūjito pūjaneyyānanti idaṃ thero dasabalassa vaṇṇaṃ kathetumārabhi. Gilānabhesajjatthaṃ gatena kira gilānassa vaṇṇo kathetabboti vattametaṃ. Vaṇṇaṃ hi sutvā manussā sakkaccaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ maññanti. Sappāyabhesajjaṃ laddhā gilāno khippameva vuṭṭhāti. Kathentena ca jhānavimokkhasamāpattimaggaphalāni ārabbha kathetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Sīlavā lajjī kukkuccako bahussuto āgamadharo vaṃsānurakkhako’’ti evaṃ pana āgamanīyapaṭipadaṃyeva kathetuṃ vaṭṭati. Pūjaneyyānanti asītimahātherā sadevakena lokena pūjetabbāti pūjaneyyā. Teyeva sakkātabbāti sakkareyyā. Tesaṃyeva apaciti kattabbāti apaceyyā. Bhagavā tesaṃ pūjito sakkato apacito ca, iccassa taṃ guṇaṃ pakāsento thero evamāha. Hātaveti harituṃ.
还有一大块没去净杂质的粗糖团。据说他先问:“沙门乔达摩哪里不舒服?”听说“是肚子胀气”后,就说:“那我们知道治这个的药方。从这里取一点水,把这粗糖化开,等他洗完澡时给他喝。这样用温水从外面能让他出汗,喝下这个又能通肚子,沙门乔达摩就会舒服了。”说完,就把粗糖放进长老的钵里给了他。
Phāṇitassa ca puṭanti mahantaṃ nicchārikaṃ guḷapiṇḍaṃ. So kira ‘‘kiṃ samaṇassa gotamassa aphāsuka’’nti? Pucchitvā, ‘‘udaravāto’’ti sutvā, ‘‘tena hi mayamettha bhesajjaṃ jānāma, ito thokena udakena idaṃ phāṇitaṃ āloḷetvā nhānapariyosāne pātuṃ detha, iti uṇhodakena bahi parisedo bhavissati, iminā antoti evaṃ samaṇassa gotamassa phāsukaṃ bhavissatī’’ti vatvā therassa patte pakkhipitvā adāsi.
听说那场病好转之后,大家就纷纷议论起来:“天臂婆罗门给如来供养了药,病因此就好了。哎呀,这真是婆罗门最殊胜的布施啊!”那位婆罗门一心想出名,听了这些话,心里很高兴,想:“光凭这么一点事,我的名声就已经传开了。”他想让人知道这是自己做的,就凭着这件事对十力者生起了信任,于是前去拜访。
Upasaṅkamīti tasmiṃ kira ābādhe paṭippassaddhe ‘‘devahitena tathāgatassa bhesajjaṃ dinnaṃ, teneva rogo vūpasanto, aho dānaṃ paramadānaṃ brāhmaṇassā’’ti kathā vitthāritā jātā. Taṃ sutvā kittikāmo brāhmaṇo ‘‘ettakenapi tāva me ayaṃ kittisaddo abbhuggato’’ti somanassajāto attanā katabhāvaṃ jānāpetukāmo tāvatakeneva dasabale vissāsaṃ āpajjitvā upasaṅkami.
“应施与”就是应当布施。“如何对祭祀者”是说:由于什么原因,对祭祀的人。“成功”就是圆满成就,有大果报。“知者”是指他知道了、明了了,使事情变得清楚明白;也有读作“yovetī”的,意思同样是知道、了知。“见”是指用天眼看见。“生尽”是指阿拉汉果。“已了知之究竟”是指已经证知,到达终点,完成了应做之事。“如是祭祀者”是指这样以供养诸漏尽者的方式来祭祀的。第三。
Dajjāti dadeyya. Kathaṃ hi yajamānassāti kena kāraṇena yajantassa. Ijjhatīti samijjhati mahapphalo hoti. Yovedīti yo avedi aññāsi, viditaṃ pākaṭamakāsi ‘‘yovetī’’tipi pāṭho, yo aveti jānātīti attho. Passatīti dibbacakkhunā passati. Jātikkhayanti arahattaṃ. Abhiññāvositoti jānitvā vosito vosānaṃ katakiccataṃ patto. Evaṃ hi yajamānassāti iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassa. Tatiyaṃ.
4. 《大沙罗经》的注释
4. Mahāsālasuttavaṇṇanā
200第四问中,“粗衣”是指破旧的衣服。“他前往”:他为什么前往呢?据说他家里有八十万财产。他给四个儿子娶了妻,花掉了四十万。后来他的婆罗门妻子去世了,儿子们商量说:“如果父亲再娶一个婆罗门女子,她生的孩子会分掉家产。不如我们来照顾他吧。”于是四个儿子都用精美的饮食、衣服等来供养他,给他按摩手脚,悉心照料。有一天,他白天睡醒起来,儿子们一边给他按摩手脚,一边各自讲说在家生活的过患,然后请求说:“我们就以这样的方式终身侍奉您,剩下的财产也请分给我们吧。”婆罗门于是又给每个儿子各十万,只留下自己身上穿的衣服,其余一切受用财物分成四份,全都交给了他们。长子照顾了他一些日子。
200. Catutthe lūkho lūkhapāvuraṇoti jiṇṇo jiṇṇapāvuraṇo. Upasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? Tassa kira ghare aṭṭhasatasahassadhanaṃ ahosi. So catunnaṃ puttānaṃ āvāhaṃ katvā cattāri satasahassāni adāsi . Athassa brāhmaṇiyā kālaṅkatāya puttā sammantayiṃsu – ‘‘sace aññaṃ brāhmaṇiṃ ānessati, tassā kucchiyaṃ nibbattavasena kulaṃ bhijjissati. Handa naṃ mayaṃ saṅgaṇhāmā’’ti. Te cattāropi paṇītehi ghāsacchādanādīhi upaṭṭhahantā hatthapādasambāhanādīni karontā saṅgaṇhitvā ekadivasaṃ divā niddāyitvā vuṭṭhitassa hatthapāde sambāhamānā pāṭiyekkaṃ gharāvāse ādīnavaṃ vatvā – ‘‘mayaṃ tumhe iminā nīhārena yāvajīvaṃ upaṭṭhahissāma, sesadhanampi no dethā’’ti yāciṃsu. Brāhmaṇo puna ekekassa satasahassaṃ satasahassaṃ datvā attano nivatthapārupanamattaṃ ṭhapetvā sabbaṃ upabhogaparibhogaṃ cattāro koṭṭhāse katvā niyyādesi. Taṃ jeṭṭhaputto katipāhaṃ upaṭṭhahi.
有一天,他洗完澡回来,走到门口时,儿媳妇对他说:“你是不是额外多给了大儿子一百或一千?不是给每个人都分了二十万吗?你怎么就不知道去其他儿子家的路呢?”他气得骂道:“你这个贱女人!”然后去了另一个儿子家。在那里过了几天,又被同样的手段赶走,再去了另一家。就这样,他在任何一家都进不了门,于是出家做了白衣外道,靠乞食过活。随着时间流逝,他年老体衰,加上吃得差、睡不好,身体变得枯槁。有一次他从乞食的地方回来,躺在椅子上睡着了,醒来后坐在那里打量自己,发现儿子们那里已经没有自己的立足之地,心想:“听说沙门乔达摩不皱眉头,和颜悦色,善于交谈,善于待人接物,也许我去亲近沙门乔达摩,能得到好的接待。”于是他整理好下衣和上衣,拿起钵,朝世尊所在的地方走去。
Atha naṃ ekadivasaṃ nhatvā āgacchantaṃ dvārakoṭṭhake ṭhatvā suṇhā evamāha – ‘‘kiṃ tayā jeṭṭhaputtassa sataṃ vā sahassaṃ vā atirekaṃ dinnamatthi? Nanu sabbesaṃ dve dve satasahassāni dinnāni, kiṃ sesaputtānaṃ gharassa maggaṃ na jānāsī’’ti? So ‘‘nassa vasalī’’ti kujjhitvā aññassa gharaṃ agamāsi, tatopi katipāhaccayena imināva upāyena palāpito aññassāti evaṃ ekagharepi pavesanaṃ alabhamāno paṇḍaraṅgapabbajjaṃ pabbajitvā bhikkhāya caranto kālānamaccayena jarājiṇṇo dubbhojanadukkhaseyyāhi milātasarīro bhikkhācārato āgamma, pīṭhakāya nipanno niddaṃ okkamitvā vuṭṭhāya nisinno attānaṃ oloketvā puttesu patiṭṭhaṃ apassanto cintesi – ‘‘samaṇo kira gotamo abbhākuṭiko uttānamukho sukhasambhāso paṭisanthārakusalo, sakkā samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ labhitu’’nti nivāsanapāvuraṇaṃ saṇṭhapetvā bhikkhābhājanamādāya yena bhagavā tenupasaṅkami.
他们抢走我所有财产,知道我变得一无所有后,就跟自己的妻子们商量,把我赶出家门。
Dārehisaṃpuccha gharā nikkhāmentīti sabbaṃ mama santakaṃ gahetvā mayhaṃ niddhanabhāvaṃ ñatvā attano bhariyāhi saddhiṃ mantayitvā maṃ gharā nikkaḍḍhāpenti.
我生起了欢喜,满心喜悦,高兴极了。我曾渴望存在,盼望增长。就像一群狗结成帮派,一边狂吠一边驱赶猪,让猪一次又一次地大声嚎叫;同样,他们和妻子们一起,对我百般辱骂、吵嚷着把我赶走,就是这个意思。
Nandissanti nandijāto tuṭṭho pamudito ahosiṃ. Bhavamicchisanti vuḍḍhiṃ patthayiṃ. Sāva vārenti sūkaranti yathā sunakhā vaggavaggā hutvā bhussantā bhussantā sūkaraṃ vārenti, punappunaṃ mahāravaṃ ravāpenti, evaṃ dārehi saddhiṃ maṃ bahuṃ vatvā viravantaṃ palāpentīti attho.
“非善人”就是不善之人。“卑鄙的”就是低劣的。“说”就是他们说。“以儿子模样”就是以儿子的姿态。“已至老年”就是我已经走过人生的三个阶段,正处在最后一个阶段。“舍弃”就是抛弃。
Asantāti asappurisā. Jammāti lāmakā. Bhāsareti bhāsanti. Puttarūpenāti puttavesena. Vayogatanti tayo vaye gataṃ atikkantaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ maṃ. Jahantīti pariccajanti.
“无受用”就是完全没有用处。所谓“饲料被拿走”,是说:一匹马只有在年轻、跑得快的时候,人们才会给它各种好吃的饲料;等它老了、没用了,就把它从那里牵走。到了生命的最后阶段,它再也得不到那样的待遇,只能和母牛一起在树林里啃干草。就像那匹马一样,到了年老时,一切财物都被夺走,毫无用处,像我这样愚人的父亲、这位长老,如今也只能在别人家里乞食。
Nibbhogoti nipparibhogo. Khādanā apanīyatīti asso hi yāvadeva taruṇo hoti javasampanno, tāvassa nānārasaṃ khādanaṃ dadanti, jiṇṇaṃ nibbhogaṃ tato apanenti, antimavaye taṃ vattaṃ na labhati, gāvīhi saddhiṃ aṭaviyaṃ sukkhatiṇāni khādanto carati. Yathā so asso, evaṃ jiṇṇakāle viluttasabbadhanattā nibbhogo mādisopi bālakānaṃ pitā thero paragharesu bhikkhati.
“而”(yañca)是一个小品词。这里说的是:我那些不听话、不恭敬、不服管教的儿子们,比起他们,据说棍棒反而更好、更管用。接下来为了说明这种“更好”,就讲了“凶猛的公牛”等内容。
Yañceti nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye mama puttā anassavā appatissā avasavattino, tehi daṇḍova kira seyyo sundarataroti. Idānissa seyyabhāvaṃ dassetuṃ caṇḍampi goṇantiādi vuttaṃ.
“在前面”是指放在前头,意思是把它放在前面再走,就会很轻松。“得到立足处”是指入水的时候,即使在深水里也能踩到实地。
Pure hotīti aggato hoti, taṃ purato katvā gantuṃ sukhaṃ hotīti attho . Gādhamedhatīti udakaṃ otaraṇakāle gambhīre udake patiṭṭhaṃ labhati.
“Pariyāpuṇitvā”是学下来,或者背得滚瓜烂熟。“Sannisinnesū”是说,在婆罗门聚会的日子,儿子们戴满各种首饰、打扮得漂漂亮亮,进入会堂,在众婆罗门中间坐在最尊贵的座位上。“Abhāsī”是说,他心想“这正是我的时机”,就走到会堂中央,举起手说:“贤者们,我想说你们那首偈颂,我说的时候请你们听。”众人说“请说吧,婆罗门,我们听着”,他就站着说了。当时人们的规矩是:谁吃着父母的东西却不赡养父母,就该被杀掉。于是那些婆罗门儿子扑倒在父亲脚下,哀求说:“父亲啊,请饶我们一命!”他因为父亲对儿子们心肠柔软,就说:“贤者们,别杀这些孩子,他们会养我的。”
Pariyāpuṇitvāti uggaṇhitvā vā vācuggatā katvā. Sannisinnesūti tathārūpe brāhmaṇānaṃ samāgamadivase sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu puttesu taṃ sabhaṃ ogāhetvā brāhmaṇānaṃ majjhe mahārahe āsane nisinnesu. Abhāsīti ‘ayaṃ me kālo’ti sabhāya majjhe pavisitvā hatthaṃ ukkhipitvā , ‘‘bho ahaṃ tumhākaṃ gāthā bhāsitukāmo, bhāsite suṇissathā’’ti vatvā – ‘‘bhāsa, brāhmaṇa, suṇomā’’ti vutto ṭhitakova abhāsi. ‘‘Tena ca samayena manussānaṃ vattaṃ hoti yo mātāpitūnaṃ santakaṃ khādanto mātāpitaro na poseti, so māretabbo’’ti. Tasmā te brāhmaṇaputtā pitupādesu nipatitvā ‘‘jīvitaṃ no tāta, dehī’’ti yāciṃsu. So pituhadayassa puttānaṃ muduttā ‘‘mā me, bho, bālake vināsayittha, posissanti ma’’nti āha.
于是,人们便对婆罗门的儿子们说:“喂,从今天起,你们要是不好好照顾父亲,我们就把你们杀掉。”儿子们害怕了,就把父亲接回家中照料。为了说明这件事,经文才说“随后,这位大财主婆罗门……”等等。其中,“接回家”是指让父亲坐在椅子上,儿子们自己抬起椅子把他带回去。“为他沐浴”是指先用油涂抹身体、揉搓,再用香粉等为他洗浴。人们还把婆罗门的妻子们叫来,吩咐道:“从今天起,你们要好好照顾我们的父亲。要是有所疏忽,我们就把你们赶出家门。”交代完之后,又让父亲享用精美的食物。
Athassa putte manussā āhaṃsu – ‘‘sace, bho, ajja paṭṭhāya pitaraṃ na sammā paṭijaggissatha, ghātessāma vo’’ti. Te bhītā gharaṃ netvā paṭijaggiṃsu. Taṃ dassetuṃ atha kho naṃ brāhmaṇamahāsālantiādi vuttaṃ. Tattha netvāti pīṭhe nisīdāpetvā sayaṃ ukkhipitvā nayiṃsu. Nhāpetvāti sarīraṃ telena abbhañjitvā ubbaṭṭetvā gandhacuṇṇādīhi nhāpesuṃ. Brāhmaṇiyopi pakkosāpetvā, ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ pitaraṃ sammā paṭijaggatha. Sace pamādaṃ āpajjissatha, gharato vo nikkaḍḍhissāmā’’ti vatvā, paṇītabhojanaṃ bhojesuṃ.
婆罗门靠美食和安稳的睡眠,过了几天体力就恢复了,诸根也饱满润泽起来。他打量自己的身体,心想:“我这份福报,全是靠着沙门乔达摩才得到的。”于是带着礼物,来到世尊面前。为了说明这件事,经文才说“随后……”等等。其中“etadavoca”的意思是:他把一对布铺在世尊脚前,然后说了这番话。皈依仪式结束时,他又这样对世尊说:“乔达摩尊者,我的儿子们给了我四份日常供养的食物,我从里面拿出两份给您,两份我自己享用。”世尊说:“善哉,婆罗门,不过别专门为我单独准备,我们只去觉得合适的地方。”婆罗门应道:“好的,尊者。”便礼敬世尊,回家后对儿子们说:“孩子们,沙门乔达摩是我的朋友,我已经把两份日常供养的食物分给他了。他来了,你们可别怠慢。”他们回答:“好的,父亲。”第二天早晨,世尊持钵执衣,来到大儿子的家门口。大儿子一见到导师,就从世尊手里接过钵,迎进屋里,请他坐在极尊贵的座位上,供养了精美的食物。导师第二天去了二儿子家,第三天又去了三儿子家,就这样依次走遍了所有儿子的家,他们都同样恭敬供养。
Brāhmaṇo subhojanañca sukhaseyyañca āgamma katipāhaccayena sañjātabalo pīṇitindriyo attabhāvaṃ oloketvā, ‘‘ayaṃ me sampatti samaṇaṃ gotamaṃ nissāya laddhā’’ti paṇṇākāraṃ ādāya bhagavato santikaṃ agamāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho sotiādi vuttaṃ. Tattha etadavocāti dussayugaṃ pādamūle ṭhapetvā etaṃ avoca. Saraṇagamanāvasāne cāpi bhagavantaṃ evamāha – ‘‘bho gotama, mayhaṃ puttehi cattāri dhurabhattāni dinnāni , tato ahaṃ dve tumhākaṃ dammi, dve sayaṃ paribhuñjissāmī’’ti. Kalyāṇaṃ, brāhmaṇa, pāṭiyekkaṃ pana mā niyyādehi, amhākaṃ ruccanaṭṭhānameva gamissāmāti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho brāhmaṇo bhagavantaṃ vanditvā gharaṃ gantvā putte āmantesi ‘‘tātā, samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyo, tassa dve dhurabhattāni dinnāni, tumhe tasmiṃ sampatte mā pamajjathā’’ti. Sādhu, tātāti. Punadivase bhagavā pubbaṇhasamaye pattacīvaraṃ ādāya jeṭṭhaputtassa nivesanadvāraṃ gato. So satthāraṃ disvāva hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavesetvā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā paṇītabhojanamadāsi. Satthā punadivase itarassa, punadivase itarassāti paṭipāṭiyā sabbesaṃ gharāni agamāsi. Sabbe tatheva sakkāraṃ akaṃsu.
有一天,大儿子家里要办一场吉祥庆典。他问父亲:“父亲,我们为谁办这场庆典呢?”父亲说:“我们难道还不认识别人吗?沙门乔达摩不是我的朋友吗?既然如此,你们就邀请沙门乔达摩,带着五百位比丘明天来应供吧。”婆罗门就照办了。世尊默然答应了。第二天,世尊在比丘僧团的围绕下来到他家门口。大儿子把铺了青草、装饰着种种饰物的房子请导师进去,让以佛陀为首的比丘僧团在准备好的座位上坐下,供养了乳粥和种种嚼食。还在应供的时候,婆罗门的四个儿子坐在导师身边,说:“乔达摩尊者,我们悉心照顾父亲,从不懈怠,请看看他的身体。”导师说:“你们做得很好。赡养父母,本来就是古时候智者们的习惯。”然后讲了《大象本生》,阐明四圣谛,宣说佛法。开示结束时,婆罗门和他的四个儿子、四个儿媳,都随顺开示修起观智,证得了入流果。从那时起,导师就不再一直去他们家了。第四。
Athekadivasaṃ jeṭṭhaputtassa ghare maṅgalaṃ paccupaṭṭhitaṃ. So pitaraṃ āha – ‘‘tāta, kassa maṅgalaṃ demā’’ti. Amhe aññaṃ na jānāma? Nanu samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyoti? Tena hi tumhe pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ svātanāya samaṇaṃ gotamaṃ nimantethāti. Brāhmaṇo tathā akāsi . Bhagavā adhivāsetvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto tassa gehadvāraṃ agamāsi. So haritupalittaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ gehaṃ satthāraṃ pavesetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paññattāsanesu nisīdāpetvā appodakapāyāsañceva khajjakavikatiñca adāsi. Antarabhattasmiṃyeva brāhmaṇassa cattāropi puttā satthu santike nisīditvā āhaṃsu – ‘‘bho gotama, mayaṃ amhākaṃ pitaraṃ paṭijaggāma nappamajjāma, passathassa attabhāva’’nti. Satthā ‘‘kalyāṇaṃ vo kataṃ, mātāpituposakaṃ nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ āciṇṇamevā’’ti vatvā mahānāgajātakaṃ (jā. 1.11.1 ādayo; cariyā. 2.1 ādayo) nāma kathetvā, cattāri saccāni dīpetvā dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne brāhmaṇo saddhiṃ catūhi puttehi catūhi ca suṇhāhi desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Tato paṭṭhāya satthā na sabbakālaṃ tesaṃ gehaṃ agamāsīti. Catutthaṃ.
《慢傲经》的注释
5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā
201201. 第五经。“因骄慢而僵硬”:就像被风灌满的皮囊一样,因为骄慢而变得僵硬。关于“老师”:在学技艺的时候,如果学生不向老师礼敬,老师就不教他技艺;但在其他时候,这个人既不向老师礼敬,甚至不知道老师的存在。“这不是沙门”:他这样想:“这个沙门对我这样出身高贵的婆罗门来了,连最起码的问候接待都不做,所以他什么都不懂。”
201. Pañcame mānatthaddhoti vātabharitabhastā viya mānena thaddho. Ācariyanti sippuggahaṇakāle ācariyo anabhivādentassa sippaṃ na deti, aññasmiṃ pana kāle taṃ na abhivādeti, atthibhāvampissa na jānāti. Nāyaṃ samaṇoti evaṃ kirassa ahosi – ‘‘yasmā ayaṃ samaṇo mādise jātisampannabrāhmaṇe sampatte paṭisanthāramattampi na karoti, tasmā na kiñci jānātī’’ti.
「前所未有过的欢喜」是指感受到了以前从未有过的满足感。问「在哪些人当中会有这个」,就是问在哪些人那里会有。问「是谁的」,就是问是哪一个补特伽罗的。「应当被恭敬」是说,应当以恭敬来对待他们。说到「阿罗汉」时,因为这部偈颂是善巧的说法,所以把世尊自己也包含进去,指出应当受到供养的人。第五。
Abbhutavittajātāti abhūtapubbāya tuṭṭhiyā samannāgatā. Kesu cassāti kesu bhaveyya. Kyassāti ke assa puggalassa. Apacitā assūti apacitiṃ dassetuṃ yuttā bhaveyyuṃ. Arahanteti imāya gāthāya desanākusalattā attānaṃ antokatvā pūjaneyyaṃ dasseti. Pañcamaṃ.
第六经《对立者经》的注释
6. Paccanīkasuttavaṇṇanā
202第六经。当对方说“一切都是白的”时,如果有人用“一切都是黑的”这类方式故意跟他唱反调,那么这种对立本身对他来说就是舒服、快乐的,所以叫“乐于唱反调的人”。至于“调伏了忿怒之后”,意思是:先把那种带有好斗特质的忿怒调伏下来,然后再来听法。第六经终。
202. Chaṭṭhe ‘‘sabbaṃ seta’’nti vutte ‘‘sabbaṃ kaṇha’’ntiādinā nayena paccanīkaṃ karontassevassa sātaṃ sukhaṃ hotīti paccanīkasāto. Yoca vineyya sārambhanti yo karaṇuttariyalakkhaṇaṃ sārambhaṃ vinetvā suṇātīti attho. Chaṭṭhaṃ.
7. 《新业经》的注释
7. Navakammikasuttavaṇṇanā
203203. 第七首偈颂。“新业婆罗堕阇”:据说他让人在树林里砍树,就地搭建宫殿、尖顶楼阁等,再运到城里去卖。他就这样靠新造的工程过活,所以叫“新业者”;他的族姓是婆罗堕阇,因此叫“新业婆罗堕阇”。“他见到后,心里生起这个念头”:是说见到放出六色光芒、坐在那里的世尊之后,他心里生起了这样的念头。“在这林中”:在这片丛林里。“我的林已被连根斩断”:我那烦恼之林已经被连根拔除。“成为无林者”:就是没有烦恼之林的人。“我独自享乐”:我一个人感到快乐。“舍离不乐”:在偏僻的住处和修行中,舍弃了厌倦。第七。
203. Sattame navakammikabhāradvājoti so kira araññe rukkhaṃ chindāpetvā tattheva pāsādakūṭāgārādīni yojetvā nagaraṃ āharitvā vikkiṇāti, iti navakammaṃ nissāya jīvatīti navakammiko, gottena bhāradvājoti navakammikabhāradvājo. Disvānassa etadahosīti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ bhagavantaṃ disvāna assa etaṃ ahosi. Vanasminti imasmiṃ vanasaṇḍe. Ucchinnamūlaṃ me vananti mayhaṃ kilesavanaṃ ucchinnamūlaṃ. Nibbanathoti nikkilesavano. Eko rameti ekako abhiramāmi. Aratiṃ vippahāyāti pantasenāsanesu ceva bhāvanāya ca ukkaṇṭhitaṃ jahitvā. Sattamaṃ.
第8篇 拾薪经的注释
8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā
204204. 第八首偈颂里说的“门下弟子”,是指通过服侍做事来学习技艺的随法弟子。“坐着”,是指放出六色光芒之后坐着的样子。“深妙之相”,是指具有甚深的自性。
204. Aṭṭhame antevāsikāti veyyāvaccaṃ katvā sippuggaṇhanakā dhammantevāsikā. Nisinnanti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ. Gambhīrarūpeti gambhīrasabhāve.
“有很多可怕的东西”:那里有有识和无识的可怕事物,所以叫“有很多可怕的东西”。“深入”:就是进去之后。“以不摇动之身”等,是对身体特征的描述,意思是“以这样的身体”。“这真是极好的相貌”:他说“真是极其美妙,你在修禅那啊”。
Bahubheraveti tatraṭṭhakasaviññāṇakaaviññāṇakabheravehi bahubherave. Vigāhiyāti anupavisitvā. Aniñjamānenātiādīni kāyavisesanāni, evarūpena kāyenāti attho. Sucārurūpaṃ vatāti atisundaraṃ vata jhānaṃ jhāyasīti vadati.
被称为“居于林的牟尼”,意思是依止森林的佛陀牟尼。“此”指的是:您这样坐在林中的情形,在我看来极为稀有。“心中欢喜”就是内心满足、喜悦。“林中居住”就是在林中安住。
Vanavassito munīti vanaṃ avassito buddhamuni. Idanti idaṃ tumhākaṃ evaṃ vane nisinnakāraṇaṃ mayhaṃ accherarūpaṃ paṭibhāti. Pītimanoti tuṭṭhacitto. Vane vaseti vanamhi vasi.
“我这样想”:就是我心里想。“与世间主共住”:就是和世间之主大梵天住在一起。“渴望”:就是想要。“无上的天界”:这里指的就是梵天世界。“尊者为什么依止荒僻的森林?”我是这样想的:您是想要梵天世界。如果不是这样,那就请您告诉我,您到底是为了什么?他这样问。“为了达到梵天”:就是为了达到最殊胜的成就。他又用另一种方式问:您为什么在这里做这种苦行?
Maññāmahanti maññāmi ahaṃ. Lokādhipatisahabyatanti lokādhipatimahābrahmunā sahabhāvaṃ. Ākaṅkhamānoti icchamāno. Tidivaṃ anuttaranti idaṃ brahmalokameva sandhāyāha. Kasmā bhavaṃ vijanamaraññamassitoti ahaṃ tāva brahmalokaṃ ākaṅkhamānoti maññāmi. Yadi evaṃ na hoti, atha me ācikkha, kasmā bhavanti? Pucchati. Brahmapattiyāti seṭṭhapattiyā . Idha idaṃ tapo kasmā karosīti aparenapi ākārena pucchati.
疑是渴爱。欢喜也是就欢喜的作用而说的渴爱。在种种界中,就是在种种不同自性的所缘中。众多,是指种种不同的渴爱,或者其余的烦恼。常依附,是指恒常时依附。以无明为根本而生起,是指以无明为根而生起。被渴求,是指渴爱以“这是我的,这也是我的”这种渴求的作用,被称为被渴求。一切已被我灭尽,是指一切渴爱已被我用最上道灭尽无余。连同根一起,是指连同无明之根一起。
Kaṅkhāti taṇhā. Abhinandanāti abhinandanavasena taṇhāva vuttā. Anekadhātūsūti anekasabhāvesu ārammaṇesu. Puthūti nānappakārā taṇhā sesakilesā vā. Sadāsitāti niccakālaṃ avassitā. Aññāṇamūlappabhavāti avijjāmūlā hutvā jātā. Pajappitāti taṇhāva ‘‘idampi mayhaṃ, idampi mayha’’nti pajappāpanavasena pajappitā nāmāti vuttā. Sabbā mayā byantikatāti sabbā taṇhā mayā aggamaggena vigatantā nirantā katā. Samūlikāti saddhiṃ aññāṇamūlena.
“不接近”就是不靠近。以“于一切法中见清净”,这里是在显示一切知智。“无上正觉”是就阿罗汉果而说的。“安稳”指最殊胜的。“我修禅”是说以两种禅那而修禅。“无所畏”就是已离怯畏。第八。
Anūpayoti anupagamano. Sabbesu dhammesu visuddhadassanoti iminā sabbaññutaññāṇaṃ dīpeti. Sambodhimanuttaranti arahattaṃ sandhāyāha. Sivanti seṭṭhaṃ . Jhāyāmīti dvīhi jhānehi jhāyāmi. Visāradoti vigatasārajjo. Aṭṭhamaṃ.
第九部《奉养母亲经》的注释
9. Mātuposakasuttavaṇṇanā
205205. 第九首偈颂中,“pecca”是指离开这里之后。第九首终。
205. Navame peccāti ito paṭigantvā. Navamaṃ.
第10篇 乞食经的注释
10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā
206206. 第十首偈中,“此处”指的是这个比丘的身份状态。“恶臭之法”指的是有恶臭的不善法。“已舍弃”指的是以最高之道舍弃。“以慧”指的是以智慧。“他确实才是比丘”——他被称为比丘,是因为已经断除了烦恼,所以确实被称为比丘。第十首终。
206. Dasame idhāti imasmiṃ bhikkhubhāve. Vissaṃ dhammanti duggandhaṃ akusaladhammaṃ. Bāhitvāti aggamaggena jahitvā. Saṅkhāyāti ñāṇena. Sa ve bhikkhūti vuccatīti so ve bhinnakilesattā bhikkhu nāma vuccati. Dasamaṃ.
11. 《伤歌逻经》注疏
11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā
207207. 在第十一经中,“pacceti”的意思是想要、渴望。“善哉,尊者”是恳求时说的话。据说这位长老在家时有个朋友,所以长老恳求说:“这个可怜人就算得到了我这样的朋友,如果还是执取邪见,别让他变成填满恶趣的众生。”另外,这人有很多随从,长老心想:“如果他生起信心,五百户人家也会跟着效仿。”因此也恳求。“Atthavasa”指的是利益、好处、有利益的事。“恶”指的是杀生等不善行。“我冲走”指的是下到齐脖深的水中,我冲走、冲散。“法”指的是如偈颂所阐释的道理。第十一经。
207. Ekādasame paccetīti icchati pattheti. Sādhu, bhanteti āyācamāno āha. Therassa kiresa gihisahāyo, tasmā thero ‘‘ayaṃ varāko maṃ sahāyaṃ labhitvāpi micchādiṭṭhiṃ gahetvā mā apāyapūrako ahosī’’ti āyācati. Apicesa mahāparivāro, tasmiṃ pasanne pañcakulasatāni anuvattissantīti maññamānopi āyācati. Atthavasanti atthānisaṃsaṃ atthakāraṇaṃ. Pāpanti pāṇātipātādiakusalaṃ. Pavāhemīti galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā pavāhemi palāpemi. Dhammoti gāthā vuttatthāva. Ekādasamaṃ.
《麻布经》的注释
12. Khomadussasuttavaṇṇanā
208208. 第十二经中,“名为麻布”是因为当地盛产麻布,所以得了这个名字。“集会厅”就是指大厅。“滴落”是指释放水滴、降下雨来。据说,导师想要前往那个集会厅,心想:“我如果就这样走过去,会让人感到不适。我应当借一个缘由再过去。”于是以决意之力让天降下大雨。“集会法”据说是指:他们安坐舒适时,不惊动大众、从一侧静静进入,这叫作他们的集会法,而不是惊动大众后径直进入。可世尊偏偏就是径直走来的,所以他们很生气,辱骂世尊说:“这些秃头沙门算什么,他们怎么会懂得集会法?” “寂静者”是指智者、善人。“舍弃”是指他们舍弃了贪等烦恼,为了调伏贪等而说法,因此他们被称为寂静者。第十二经。
208. Dvādasame khomadussaṃ nāmāti khomadussānaṃ ussannattā evaṃladdhanāmaṃ. Sabhāyanti sālāyaṃ. Phusāyatīti phusitāni muñcati vassati. Satthā kira taṃ sabhaṃ upasaṅkamitukāmo – ‘‘mayi evamevaṃ upasaṅkamante aphāsukadhātukaṃ hoti, ekaṃ kāraṇaṃ paṭicca upasaṅkamissāmī’’ti adhiṭṭhānavasena vuṭṭhiṃ uppādesi. Sabhādhammanti sukhanisinne kira asañcāletvā ekapassena pavisanaṃ tesaṃ sabhādhammo nāma, na mahājanaṃ cāletvā ujukameva pavisanaṃ. Bhagavā ca ujukameva āgacchati, tena te kupitā bhagavantaṃ hīḷentā ‘‘ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṃ jānissantī’’ti āhaṃsu. Santoti paṇḍitā sappurisā. Pahāyāti ete rāgādayo jahitvā rāgādivinayāya dhammaṃ bhaṇanti, tasmā te santo nāmāti. Dvādasamaṃ.
《相应部》的义注
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya