第十 夜叉相应
10. Yakkhasaṃyuttaṃ
《因达迦经》的注释
1. Indakasuttavaṇṇanā
235235. 在《夜叉相应》的第一经里,“因达迦”是指住在因达迦峰的夜叉。他因为山峰而得名,山峰也因为他而得名。“诸佛不说色是命者”的意思是:如果诸佛不说色是命者,如果诸佛不这样说——色是众生、是补特伽罗——就是这个意思。“怎么会这样呢?”就是“这个怎么会这样呢?”“此众生的骨骸团块从何处来?”就是:这个众生的骨骸团块从哪里来?这里用“骨”代表三百块骨头,用“肝团块”代表九百片肉。如果色不是命者,那么这些骨头和这些肉片又从哪里来呢?他这样问。“此众生怎么会黏着在胎中?”就是:这个众生以什么原因黏着、附着、安住在母胎中?据说这个夜叉是补特伽罗论者,他执取“众生是一次性地在母胎中产生”的见解,认为安住在胎中的众生,母亲所吃的鱼、肉等食物,经过一夜的烹煮,全都像泡沫一样溶解。如果色不是众生,那也会同样溶解。出于这种见解,他这样说。于是,世尊为了开示“并不是一次性地在母胎中产生,而是逐渐增长的”,便说了“最初是羯罗蓝”等话。其中,“最初”是指与第一结生识同时的,还没有叫做提婆或补沙的名字,那时由三根生起之毛所成的、像线端上停留的油滴那么大的,就是羯罗蓝。针对这个,才说了——
235. Yakkhasaṃyuttassa paṭhame indakassāti indakūṭanivāsino yakkhassa. Yakkhato hi kūṭena, kūṭato ca yakkhena nāmaṃ laddhaṃ. Rūpaṃ na jīvanti vadantīti yadi buddhā rūpaṃ jīvanti na vadanti, yadi rūpaṃ satto puggaloti evaṃ na vadantīti attho. Kathaṃ nvayanti kathaṃ nu ayaṃ? Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍametīti assa sattassa aṭṭhiyakapiṇḍañca kuto āgacchati? Ettha ca aṭṭhiggahaṇena tīṇi aṭṭhisatāni, yakapiṇḍaggahaṇena nava maṃsapesisatāni gahitāni. Yadi rūpaṃ na jīvo, athassa imāni ca aṭṭhīni imā ca maṃsapesiyo kuto āgacchantīti pucchati. Kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasminti kena nu kāraṇena ayaṃ satto mātukucchismiṃ sajjati laggati, tiṭṭhatīti? Puggalavādī kiresa yakkho, ‘‘ekappahāreneva satto mātukucchismiṃ nibbattatī’’ti gahetvā gabbhaseyyakasattassa mātā macchamaṃsādīni khādati, sabbāni ekarattivāsena pacitvā pheṇaṃ viya vilīyanti. Yadi rūpaṃ satto na bhaveyya, evameva vilīyeyyāti laddhiyā evamāha. Athassa bhagavā – ‘‘na mātukucchismiṃ ekappahāreneva nibbattati, anupubbena pana vaḍḍhatī’’ti dassento paṭhamaṃ kalalaṃ hotītiādimāha. Tattha paṭhamanti paṭhamena paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ tissoti vā phussoti vā nāmaṃ natthi, atha kho tīhi jātiuṇṇaṃsūhi katasuttagge saṇṭhitatelabinduppamāṇaṃ kalalaṃ hoti, yaṃ sandhāya vuttaṃ –
就像芝麻油滴,或是清澈无浊的熟酥;
像这样,颜色相似的,就叫做羯罗蓝。
‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo; Evaṃ vaṇṇappaṭibhāgaṃ, kalalaṃ sampavuccatī’’ti.
“羯罗蓝成为阿浮陀”:所以,羯罗蓝经过七天,就变成像洗肉水那样的颜色,叫做阿浮陀,而“羯罗蓝”这个名称就消失了。关于这一点也有这样的说法:
Kalalāhoti abbudanti tasmā kalalā sattāhaccayena maṃsadhovanaudakavaṇṇaṃ abbudaṃ nāma hoti, kalalanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –
羯罗蓝状态持续整整七天,成熟之后就被破坏掉。
正在转变的那种状态,就叫做“阿浮陀”。
‘‘Sattāhaṃ kalalaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ; Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, abbudaṃ nāma jāyatī’’ti.
从阿浮陀生起闭尸:也就是说,经过七天之后,从那个阿浮陀生起一种像融化的锡一样的闭尸。这可以用胡椒糖来打比方:村里的女孩子们取来熟透的胡椒,用衣角包成一个小团,压挤出汁液,取汁放进钵里,放在太阳下晒。它逐渐变干时,就从各个部分散脱开来。这样的状态就是闭尸,而“阿浮陀”这个名称就消失了。关于这一点也曾说过:
Abbudājāyate pesīti tasmāpi abbudā sattāhaccayena vilīnatipusadisā pesi nāma sañjāyati. Sā maricaphāṇitena dīpetabbā. Gāmadārikā hi supakkāni maricāni gahetvā sāṭakante bhaṇḍikaṃ katvā pīḷetvā maṇḍaṃ ādāya kapāle pakkhipitvā ātape ṭhapenti, taṃ sukkhamānaṃ sabbabhāgehi muccati. Evarūpā pesi hoti, abbudanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –
经过整整七天,成为阿浮陀;成熟之后,便消散灭去。
当那个状态转变时,就出现了叫做“闭尸”的东西。
‘‘Sattāhaṃ abbudaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ; Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, pesi nāma pajāyatī’’ti.
闭尸转变成凝肉:从那个闭尸经过七天之后,一个形状像鸡蛋、名为凝肉的肉团就产生了,而“闭尸”这个名称也就消失了。关于这一点也有这样的说法:
Pesi nibbattatī ghanoti tato pesito sattāhaccayena kukkuṭaṇḍasaṇṭhāno ghano nāma maṃsapiṇḍo nibbattati, pesīti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –
肉片状态持续整整七天,成熟后就被清除;
正在转变的那种状态,就生起叫做“凝肉”的东西。
就像母鸡的蛋,四周圆圆满满;
凝肉的形态也是这样,由业缘而生起。
‘‘Sattāhaṃ pesi bhavati, paripakkaṃ samūhataṃ; Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, ghanoti nāma jāyati. ‘‘Yathā kukkuṭiyā aṇḍaṃ, samantā parimaṇḍalaṃ; Evaṃ ghanassa saṇṭhānaṃ, nibbattaṃ kammapaccayā’’ti.
“从凝肉生出肢节”,在第五个七日,为了形成两只手、两只脚和头,会生出五个疖子。针对这一点,才有这样的说法:比丘们,在第五个七日,五个疖子依业而成立。
Ghanā pasākhā jāyantīti pañcame sattāhe dvinnaṃ hatthapādānaṃ sīsassa catthāya pañca pīḷakā jāyanti, yaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘pañcame, bhikkhave, sattāhe pañca pīḷakā saṇṭhahanti kammato’’ti.
从此以后,越过第六个、第七个等七日,把说法省略之后,到第四十二个七日、时间成熟的时候,为了说明,就说了以“头发”开头的那段话。其中,头发、体毛、指甲等,就是在第四十二个七日时生起的。
Ito paraṃ chaṭṭhasattamādīni sattāhāni atikkamma desanaṃ saṅkhipitvā dvācattālīse sattāhe pariṇatakālaṃ gahetvā dassento kesātiādimāha. Tattha kesā lomā nakhāpi cāti dvācattālīse sattāhe etāni jāyanti.
“因此他在那里维持生命”:因为从脐部长出的一条管道,与母亲的腹膜连在一起,这条管道像青莲花梗一样中间是空的,食物的营养通过它流过去,从而促成由食物所生的色法生起。他就这样维持生命十个月。“处于母胎中的人”,是指进入母亲腹腔之内,也就是位于子宫里面,这是这句话的意思。世尊这样开示:“夜叉啊,这个有情就是这样在母胎中一步步长大的,不是一下子顿时就生出来的。”第一。
Tena so tattha yāpetīti tassa hi nābhito uṭṭhito nāḷo mātu udarapaṭalena ekābaddho hoti, so uppaladaṇḍako viya chiddo, tena āhāraraso saṃsaritvā āhārasamuṭṭhānarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ so dasa māse yāpeti. Mātukucchigato naroti mātuyā tirokucchigato, kucchiyā abbhantaragatoti attho. Iti bhagavā ‘‘evaṃ kho, yakkha, ayaṃ satto anupubbena mātukucchiyaṃ vaḍḍhati, na ekappahāreneva nibbattatī’’ti dasseti. Paṭhamaṃ.
第2篇 萨咖名经的注释
2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā
236236. 第二经中,“名为萨咖”是指一个叫这个名字的亚卡,据说他是魔罗一方的亚卡。“已解脱者”指从三有中解脱出来的。“其他任何”就是别的什么。“以容貌”意思是根据原因。“共住”就是住在一起,指的是共证之法、朋友之法。“具慧者”指具有殊胜智慧的正自觉者。第二。
236. Dutiye sakkanāmakoti evaṃ nāmako eko yakkho, so kira mārapakkhikayakkho. Vippamuttassāti tīhi bhavehi vippamuttassa. Yadaññanti yaṃ aññaṃ. Vaṇṇenāti kāraṇena. Saṃvāsoti ekato vāso, sakkhidhammo mittadhammoti attho. Sappaññoti supañño sambuddho. Dutiyaṃ.
3. 《针毛经》注释
3. Sūcilomasuttavaṇṇanā
237237. 第三偈中,“在伽耶”是指在伽耶村,意思是依止伽耶附近的一个村庄而住。“翻转床”是指在长床的床脚中间穿孔、插入横木做成的床。这种床没有“这是上面、这是下面”的区分,翻转过来也还是一样的,人们把它安放在天祠里。在四块石头上铺一块石板盖成的屋子,也叫“翻转床”。“针毛”是指他的毛像粗针一样。据说他在迦叶世尊的教法中出家后,从很远的地方赶来,身上沾满汗垢,毫不恭敬地没有铺好自己的坐具,就躺在僧团铺设整齐的床座上。他当时戒行清净,这个行为却像在干净布上落了一个黑点。他在那一生没能证得殊胜的成就,死后投生在伽耶村门口的垃圾堆里,成了夜叉。刚投生时,他的整个身体就像被粗针扎遍一样。
237. Tatiye gayāyanti gayāgāme, gayāya avidūre niviṭṭhagāmaṃ upanissāyāti attho. Ṭaṅkitamañceti dīghamañce pādamajjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā katamañce. Tassa ‘‘idaṃ upari, idaṃ heṭṭhā’’ti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ devaṭṭhāne ṭhapenti. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā katagehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati. Sūcilomassāti kathinasūcisadisalomassa. So kira kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā dūraṭṭhānato āgato sedamalaggahitena gattena supaññattaṃ saṅghikamañcaṃ anādarena apaccattharitvā nipajji, tassa parisuddhasīlassa taṃ kammaṃ suddhavatthe kāḷakaṃ viya ahosi. So tasmiṃ attabhāve visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto kālaṃkatvā gayāgāmadvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattasseva cassa sakalasarīraṃ kathinasūcīhi gavicchivijjhitaṃ viya jātaṃ.
有一天,世尊在黎明时分观察世间,那位夜叉在他刚起念作意时就出现在他视野中。世尊看见后想:“他经历了一整段没有佛出世的漫长痛苦。如今遇到我,能不能得到救护呢?”这样作意时,世尊看到他具有证得初道的助缘。于是世尊想摄受他,便系好下裙,披上善逝的大衣,离开宛如天宫般的香室,来到满是象、牛、马、人、狗等尸体恶臭的垃圾堆,在那里就像在大香室中一样坐了下来。经中所说的“在针毛夜叉的住处”,指的就是这件事。
Athekadivasaṃ bhagavā paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ yakkhaṃ paṭhamāvajjanasseva āpāthaṃ āgataṃ disvā – ‘‘ayaṃ ekaṃ buddhantaraṃ mahādukkhaṃ anubhavi. Kiṃ nu khvāssa maṃ āgamma sotthikāraṇaṃ bhaveyyā’’ti? Āvajjento paṭhamamaggassa upanissayaṃ addasa. Athassa saṅgahaṃ kātukāmo surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā sugatamahācīvaraṃ pārupitvā devavimānakappaṃ gandhakuṭiṃ pahāya hatthigavāssamanussakukkurādikuṇapaduggandhaṃ saṅkāraṭṭhānaṃ gantvā tattha mahāgandhakuṭiyaṃ viya nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sūcilomassa yakkhassa bhavane’’ti.
他的身体粗糙,就像鳄鱼背一样,又像铺着凹凸不平瓦片的屋顶。据说,在迦叶正自觉者住世的时代,他曾是一位持戒清净的在家居士。有一天,他在精舍里,因为僧团的地面上铺着彩色敷具等物,他没有把自己的上衣铺开,就直接躺了上去。也有一种说法是:他没有把僧团的油分配好,就用自己的手涂抹身体。因为这件事,他没能投生到天界,而是投生在那个村门口的垃圾堆里,成了亚卡。刚一投生,他全身就已经是前面说的那种粗糙样子。这两个亚卡成了同伴。这样,就该知道“粗毛”之所以是粗毛的由来。
Kharoti suṃsumārapiṭṭhi viya chadaniṭṭhakāhi visamacchadanapiṭṭhi viya ca kharasarīro. So kira kassapasammāsambuddhakāle sīlasampanno upāsako ekadivase vihāre cittattharaṇādīhi atthatāya bhūmiyā saṅghike attharaṇe attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano hatthehi sarīraṃ makkhesītipi vadanti. So tena kammena sagge nibbattituṃ asakkonto tasseva gāmassa dvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattassa cassa sakalasarīraṃ vuttappakāraṃ ahosi. Te ubhopi sahāyā jātā. Iti kharassa kharabhāvo veditabbo.
他们正在寻找食物,或者正走向会合的地方,走到近处时经过。在他们两个当中,针毛没有看见世尊,粗毛先看见了,就对针毛夜叉说:“那是沙门!”——朋友,有个沙门进了你的住处,坐在那里。针毛说:“那不是沙门,是个沙门仔!”据说,他把见到自己就吓得逃跑的人叫作“沙门仔”,不害怕的才叫“沙门”。所以,他以为“这个人见到我,一定会吓得逃跑”,才这样说。
Avidūre atikkamantīti gocaraṃ pariyesantā samāgamaṭṭhānaṃ vā gacchantā āsanne ṭhāne gacchanti. Tesu sūcilomo satthāraṃ na passati, kharalomo paṭhamataraṃ disvā sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti, samma, esa tava bhavanaṃ pavisitvā nisinno eko samaṇoti. Neso samaṇo, samaṇako esoti so kira yo maṃ passitvā bhīto palāyati, taṃ samaṇakoti vadati. Yo na bhāyati, taṃ samaṇoti. Tasmā ‘‘ayaṃ maṃ disvā bhīto palāyissatī’’ti maññamāno evamāha.
他把身体凑过去,意思是:他变出一个恐怖的形象,张开大嘴,让全身的毛都竖起来,然后把身体凑过去。把身体移开,意思是:他像把百宝金像稍稍移开一样,把身体稍微挪开了一点。卑劣,就是低劣、不可爱。它像粪便、像火、像黑蛇一样应该避开,不该用这金色的身体去接受它。这样说之后,针毛心想“我的碰触竟然被说成卑劣”,就生气了,于是说出“沙门,我问你……”等话。或者把你的心抛散,意思是:有些非人想抛散别人的心时,会变出白脸、蓝腹、鲜红的手脚、大头、双眼燃烧的恐怖身形给人看,或者发出恐怖的声音,或者就在对方说话时把手伸进他嘴里挤压心脏,那些众生因此发疯,心识散乱。就是针对这种情况才这么说。扔到恒河对岸,意思是:抓住他的双脚,把他旋转着扔到对岸,让你再也回不来。连同天界……等话的意思前面已经说过。有疑问就问吧,意思是:你想问什么,全都问,我为你全部解答——他这样作出了如一切智者般的允诺。
Kāyaṃ upanāmesīti bheravarūpaṃ nimminitvā mahāmukhaṃ vivaritvā sakalasarīre lomāni uṭṭhāpetvā kāyaṃ upanāmesi. Apanāmesīti ratanasatikaṃ suvaṇṇagghanikaṃ viya thokaṃ apanāmesi. Pāpakoti lāmako amanuñño. So gūthaṃ viya aggi viya kaṇhasappo viya ca parivajjetabbo, na iminā suvaṇṇavaṇṇena sarīrena sampaṭicchitabbo. Evaṃ vutte pana sūcilomo ‘‘pāpako kira me samphasso’’ti kuddho pañhaṃ taṃ, samaṇātiādimāha. Cittaṃ vā te khipissāmīti yesañhi amanussā cittaṃ khipitukāmā honti, tesaṃ setamukhaṃ nīlodaraṃ surattahatthapādaṃ mahāsīsaṃ pajjalitanettaṃ bheravaṃ vā attabhāvaṃ nimminitvā dassenti, bheravaṃ vā saddaṃ sāventi, kathentānaṃyeva vā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā hadayaṃ maddanti, tena te sattā ummattakā honti khittacittā. Taṃ sandhāyevamāha. Pāragaṅgāyāti dvīsu pādesu gahetvā taṃ āviñchetvā yathā na punāgacchasi, evaṃ pāraṃ vā gaṅgāya khipissāmīti vadati. Sadevaketiādi vuttatthameva. Puccha yadākaṅkhasīti yaṃkiñci ākaṅkhasi, taṃ sabbaṃ puccha, asesaṃ te byākarissāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāreti.
“从何处生起”就是问:以什么为因、以什么为缘?就像童子们放飞乌鸦那样——童子们抓住乌鸦后把它放开、抛出去;同样地,他问:恶寻是从哪里生起,然后把心抛出去的?
Kutonidānāti kiṃnidānā, kiṃpaccayāti attho? Kumārakā dhaṅkamivossajantīti yathā kumārakā kākaṃ gahetvā ossajanti khipanti, evaṃ pāpavitakkā kuto samuṭṭhāya cittaṃ ossajantīti pucchati?
“以此为因”是说:这个身体就是它们的因,所以叫“以此为因”。“从此生”是说:从这个身体生出来的。“从此生起后,意寻”——就像男孩子们用长线绑住乌鸦的脚,把线头缠在手指上再放开,乌鸦就算飞得很远,最后还是会落回他们脚边;同样地,恶寻从这个身体生起后,就抛掷心。
Itonidānāti ayaṃ attabhāvo nidānaṃ etesanti ito nidānā. Itojāti ito attabhāvato jātā. Ito samuṭṭhāya manovitakkāti yathā dīghasuttakena pāde baddhaṃ kākaṃ kumārakā tassa suttapariyantaṃ aṅguliyaṃ veṭhetvā ossajanti, so dūraṃ gantvāpi puna tesaṃ pādamūleyeva patati, evameva ito attabhāvato samuṭṭhāya pāpavitakkā cittaṃ ossajanti.
从爱而生:是从渴爱的滋润中生出来的。从自己而生:是从自身当中生出来的。就像尼拘律树从树干生出:像尼拘律树树干上长出的气生根一样。众多:是指许多、各种各样的恶寻,以及和它们相应的烦恼。系着:就是黏着、执着。于诸欲:是指对感官对象之欲。如蔓藤遍布林中:就像林中蔓藤依附某棵树生长,从根到顶、从顶到根,反复缠绕覆盖,密密层层地铺展开来。同样地,对感官对象之欲,众多烦恼欲黏着在上面;或者说,众多众生被那些烦恼欲黏着于感官对象之欲。那些了知它的人:是指了知这里所说的“从自己而生”之自身的人。
Snehajāti taṇhāsinehato jātā. Attasambhūtāti attani sambhūtā. Nigrodhasseva khandhajāti nigrodhakhandhe jātā pārohā viya. Puthūti bahū anekappakārā pāpavitakkā taṃsampayuttakilesā ca. Visattāti laggā laggitā. Kāmesūti vatthukāmesu. Māluvāva vitatā vaneti yathā vane māluvā latā yaṃ rukkhaṃ nissāya jāyati, taṃ mūlato yāva aggā, aggato yāva mūlā punappunaṃ saṃsibbitvā ajjhottharitvā otatavitatā tiṭṭhati. Evaṃ vatthukāmesu puthū kilesakāmā visattā, puthū vā sattā tehi kilesakāmehi vatthukāmesu visattā. Ye naṃ pajānantīti ye ‘‘attasambhūtā’’ti ettha vuttaṃ attabhāvaṃ jānanti.
“从何因缘而来”:他们知道这个有身的因缘,也知道那个有身。“他们灭除它”:他们用道谛灭除那被称为有身的苦谛的因,也就是集谛。“他们渡越难渡的”:他们去除那集谛,渡越这难渡的烦恼洪流。“往昔未曾渡越”:在无始轮回中,即使在梦里也从未渡越过。“为了不再有后有”:为了那被称为不再有后有的灭谛。这样,通过这首偈颂阐明四圣谛,并以阿罗汉果为顶点结束了开示。开示结束时,针毛夜叉还站在原来的地方,随着开示引导智慧,安立在入流果中。而所谓入流者,不会停留在染污的有身状态:在他证得果位的同时,身上因白癣而生的针状疹疱全都脱落了。他穿上天衣,披上殊胜的天丝上衣,缠上天头巾,佩戴天饰和香花鬘,身现金色,受到地居天神的围绕敬奉。第三。
Yatonidānanti yaṃ nidānamassa attabhāvassa tañca jānanti. Te naṃ vinodentīti te evaṃ attabhāvasaṅkhātassa dukkhasaccassa nidānabhūtaṃ samudayasaccaṃ maggasaccena vinodenti. Te duttaranti te samudayasaccaṃ nīharantā idaṃ duttaraṃ kilesoghaṃ taranti. Atiṇṇapubbanti anamatagge saṃsāre supinantepi na tiṇṇapubbaṃ. Apunabbhavāyāti apunabbhavasaṅkhātassa nirodhasaccassatthāya. Iti imāya gāthāya cattāri saccāni pakāsento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Desanāvasāne sūcilomo tasmiṃyeva padese ṭhito desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Sotāpannā ca nāma na kiliṭṭhattabhāve tiṭṭhantīti saha phalapaṭilābhenassa sarīre setakaṇḍupīḷakasūciyo sabbā patitā. So dibbavatthanivattho dibbavaradukūluttarāsaṅgo dibbaveṭhanaveṭhito dibbābharaṇagandhamāladharo suvaṇṇavaṇṇo hutvā bhummadevatāparihāraṃ paṭilabhīti. Tatiyaṃ.
4. 《摩尼宝经》的注释
4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā
238238. 在第四首偈中,“得安乐”的意思是获得安乐。“日日更善”是指一天比一天更好,也就是永远都在变得更好。“不脱怨恨”是说,仅仅凭“我是具念者”这一点,并不能从怨恨中解脱出来。“彼”指那位阿拉汉。“无害”是指悲悯以及悲悯的前行准备。“以慈为分”是说,他修习慈以及慈的前行准备。或者,“分”是部分的意思。慈是他的一个部分,所以叫“以慈为分”。这段话的意思是:那位阿拉汉,他的心一切时都乐于无害,而且对一切众生都有一分慈心;夜叉啊,对这样的人来说,与任何众生之间都没有怨恨。第四。
238. Catutthe sukhamedhatīti, sukhaṃ paṭilabhati. Suve seyyoti suve suve seyyo, niccameva seyyoti attho. Verā na parimuccatīti ahaṃ satimāti ettakena verato na muccati. Yassāti yassa arahato. Ahiṃsāyāti karuṇāya ceva karuṇāpubbabhāge ca. Mettaṃsoti so mettañceva mettāpubbabhāgañca bhāveti. Atha vā aṃsoti koṭṭhāso vuccati. Mettā aṃso etassāti mettaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti – yassa arahato sabbakālaṃ ahiṃsāya rato mano, yassa ca sabbabhūtesu mettākoṭṭhāso atthi, tassa kenaci puggalena saddhiṃ veraṃ nāma natthi yakkhāti. Catutthaṃ.
《萨努经》的注释
5. Sānusuttavaṇṇanā
239239. 第五种情况“被夜叉附身”:据说,他是那位女施主的独生子。她在他年纪还小的时候就让他出家了。他从出家那天起就具足戒行,圆满行仪,对阿阇梨、亲教师、客比丘等人该尽的义务都一一做到。每到每月的初八等日子,他清早起来,在水房里备好水,打扫说法堂,点亮灯,用甜美的声音唱诵说法。比丘们知道他有这个本事,就请求说:“沙弥,诵护卫经吧。”他从不拿“我心脏疼”或“咳嗽难受”之类的话推托,而是直接登上法座,像把天上的恒河水倾泻下来一样诵出护卫经。下座时他说:“愿我诵这部护卫经的功德,也回向给我的父母。”人们并不知道他的父母已经得到了这份回向的功德。而他前一生中的母亲,已经转生为女夜叉。她和众天神一起来到,听完法后说:“沙弥回向给我的功德,我随喜,孩子。”具足戒行的比丘们,连天神在内的世间都喜爱他们。所以对这位沙弥,众天神既敬畏又恭敬,把他看作大梵天一样,看作熊熊燃烧的火堆一样。出于对沙弥的敬重,他们也敬重那位女夜叉。在说法会、夜叉聚会等场合,他们都说“这是萨努的母亲,萨努的母亲”,把上座、最好的水、最好的食物先给那位女夜叉。即使有大威力的夜叉看见她,也会让路,从座位上站起来。
239. Pañcame yakkhena gahito hotīti so kira tassā upāsikāya ekaputtako. Atha naṃ sā daharakāleyeva pabbājesi. So pabbajitakālato paṭṭhāya sīlavā ahosi vattasampanno, ācariyupajjhāyaāgantukādīnaṃ vattaṃ katameva hoti, māsassa aṭṭhamīdivase pāto vuṭṭhāya udakamāḷake udakaṃ upaṭṭhāpetvā dhammassavanaggaṃ sammajjitvā dīpaṃ jāletvā madhurassarena dhammassavanaṃ ghoseti. Bhikkhū tassa thāmaṃ ñatvā ‘‘sarabhāṇaṃ bhaṇa, sāmaṇerā’’ti ajjhesanti. So ‘‘mayhaṃ hadayavāto rujati, kāso vā bādhatī’’ti kiñci paccāhāraṃ akatvā dhammāsanaṃ abhiruhitvā ākāsagaṅgaṃ otārento viya sarabhāṇaṃ vatvā otaranto – ‘‘mayhaṃ mātāpitūnampi imasmiṃ sarabhaññe pattī’’ti vadati. Tassa manussā mātāpitaro pattiyā dinnabhāvaṃ na jānanti. Anantarattabhāve panassa mātā yakkhinī jātā. Sā devatāhi saddhiṃ āgatā , dhammaṃ sutvā – ‘‘sāmaṇerena dinnapattiṃ anumodāmi, tātā’’ti vadati. Sīlasampannā ca nāma bhikkhū sadevakassa lokassa piyā hontīti tasmiṃ sāmaṇere devatā salajjā sagāravā mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya ca naṃ maññanti. Sāmaṇere gāravena taṃ yakkhiniṃ garuṃ katvā passanti. Dhammassavanayakkhasamāgamādīsu ‘‘sānumātā sānumātā’’ti yakkhiniyā aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ denti. Mahesakkhāpi yakkhā taṃ disvā maggā okkamanti, āsanā vuṭṭhahanti.
那时,那位沙弥随着年纪增长,诸根成熟,被厌离感压迫着,又没办法排解这种厌离。他的头发和指甲都长得很长,穿的衣服又脏又旧,没有告诉任何人,就自己拿了钵和袈裟,独自回到母亲家里。近事女看见儿子,向他行礼后说:“孩子,你以前都是跟阿阇梨、亲教师或者年轻的沙弥们一起来的,今天怎么一个人来了?”他就把自己心生厌离的事告诉了她。这位有信心的近事女用种种方式给他讲居家生活的过患,劝诫教导他,但还是没法让他回心转意。她想:“也许他自己会慢慢想明白吧。”于是就不再追着劝,只对他说:“孩子,你先坐着,等我把粥和饭准备好。你喝了粥,吃完饭,我就把你喜欢的衣服拿出来给你。”说完铺好座位让他坐下。沙弥就坐下了。近事女很快把粥和点心准备好递给他,然后说“我去做饭”,就在不远处坐下来淘米。就在那时,那位女夜叉心里想:“沙弥在哪里?他有没有得到些吃的?”她这样一观察,就知道他坐在那里是想还俗。她心想:“可别让我在众天神面前丢脸,我得去阻止他还俗。”于是她过来,附在他身上,把他的脖子一扭,让他摔倒在地。他双眼翻白,口吐白沫,在地上挣扎。因此才说“被夜叉附身了”。
Atha kho sāmaṇero vuḍḍhimanvāya paripakkindriyo anabhiratipīḷito anabhiratiṃ vinodetuṃ asakkonto parūḷhakesanakho kiliṭṭhanivāsanapārupano kassaci anārocetvā pattacīvaramādāya ekakova mātu gharaṃ gato. Upāsikā puttaṃ disvā, vanditvā āha – ‘‘tāta, tvaṃ pubbe ācariyupajjhāyehi vā daharasāmaṇerehi vā saddhiṃ idhāgacchasi. Kasmā ekakova ajja āgato’’ti? So ukkaṇṭhitabhāvaṃ ārocesi. Saddhā upāsikā nānappakārena gharāvāse ādīnavaṃ dassetvā puttaṃ ovadamānāpi taṃ saññāpetuṃ asakkontī, ‘‘appeva nāma attano dhammatāyapi sallakkhessatī’’ti anuyojetvāva – ‘‘tiṭṭha, tāta, yāva te yāgubhattaṃ sampādemi, yāguṃ pivitvā katabhattakiccassa te manāpāni vatthāni nīharitvā dassāmī’’ti vatvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi sāmaṇero. Upāsikā muhutteneva yāgukhajjakaṃ sampādetvā adāsi. Tato ‘‘bhattaṃ sampādessāmī’’ti avidūre nisinnā taṇḍule dhovati. Tasmiṃ samaye sā yakkhinī ‘‘kahaṃ nu kho sāmaṇero? Kiñci bhikkhāhāraṃ labhati , udāhu no’’ti? Āvajjamānā tassa vibbhamitukāmatāya nisinnabhāvaṃ ñatvā, ‘‘mā heva kho me devatānaṃ antare lajjaṃ uppādeyya, gacchāmissa vibbhamane antarāyaṃ karomī’’ti āgantvā sarīre adhimuccitvā gīvaṃ parivattetvā bhūmiyaṃ pātesi. So akkhīhi viparivattehi kheḷena paggharantena bhūmiyaṃ vipphandati. Tena vuttaṃ ‘‘yakkhena gahito hotī’’ti.
近事女看见儿子那副惨状,急忙赶过去,抱住儿子,让他躺到自己腿上。全村的人都赶来,做驱邪祭祀等事。近事女一边悲叹哭泣,一边说出这些偈颂。
Abhāsīti upāsikā puttassa taṃ vippakāraṃ disvā vegena gantvā puttaṃ āliṅgetvā ūrūsu nipajjāpesi. Sakalagāmavāsino āgantvā balikammādīni karonti. Upāsikā paridevamānā imā gāthāyo abhāsi.
“神变半月”是指:人们心想“我们要迎接和送别初八的布萨”,于是在初七和初九也受持布萨八戒;心想“我们要迎接和送别十四日、十五日的布萨”,于是在十三日和初一也受持;心想“我们要送别雨安居”,于是在两次自恣之间的半个月里,成为定期持守布萨的人。就是针对这种情况,才说“神变半月”。“具足八支”:好好具备八支,意思是与八支相应。“梵行”:最殊胜的行为。“夜叉们不戏弄他们”:夜叉抓住他们后不会折磨他们。
Pāṭihāriyapakkhañcāti manussā ‘‘aṭṭhamīuposathassa paccuggamanañca anuggamanañca karissāmā’’ti sattamiyāpi navamiyāpi uposathaṅgāni samādiyanti, cātuddasīpannarasīnaṃ paccuggamanānuggamanaṃ karontā terasiyāpi pāṭipadepi samādiyanti, ‘‘vassāvāsassa anuggamanaṃ karissāmā’’ti dvinnaṃ pavāraṇānaṃ antare aḍḍhamāsaṃ nibaddhuposathikā bhavanti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pāṭihāriyapakkhañcā’’ti. Aṭṭhaṅgasusamāgatanti aṭṭhaṅgehi suṭṭhu samāgataṃ, sampayuttanti attho. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Na te hi yakkhā kīḷantīti na te gahetvā yakkhā kilamenti.
接着,以“十四”这首偈颂,附在沙弥身上的女夜叉说道:“无论公开还是暗中”,意思是不管在谁面前,还是在谁背后。“有解脱”,就是确实有解脱。“即使飞起”,意思是纵然像鸟一样飞起来逃走,你也还是没有解脱。她这样说完,就放开了沙弥。沙弥睁开眼睛,看见母亲披散着头发,一边喘气一边盯着他哭。他并不知道自己是被非人附身了。他四处张望,心想:“我刚才明明坐在凳子上,母亲就在不远处坐着淘米。现在我却坐在地上,母亲也喘着气盯着我哭,全村的人都聚过来了。这到底是怎么回事?”他就那样躺着,说出“死了”那首偈颂。
Puna cātuddasinti imāya gāthāya sāmaṇerassa kāye adhimuttā yakkhinī āha. Āvi vā yadi vā rahoti kassaci sammukhe vā parammukhe vā. Pamutyatthīti pamutti atthi. Uppaccāpīti uppatitvāpi. Sacepi sakuṇo viya uppatitvā palāyasi, tathāpi te mokkho natthīti vadati. Evañca pana vatvā sāmaṇeraṃ muñci. Sāmaṇero akkhīni ummīlesi, mātā kese pakiriya assasantī passasantī rodati. So ‘‘amanussena gahitomhī’’ti na jānāti. Olokento pana ‘‘ahaṃ pubbe pīṭhe nisinno. Mātā me avidūre nisīditvā taṇḍule dhovati. Idāni panamhi bhūmiyaṃ nisinno, mātāpi me assasantī passasantī rodati, sakalagāmavāsinopi sannipatitā. Kiṃ nu kho eta’’nti? Nipannakova mataṃ vā ammāti gāthamāha.
“舍弃了诸欲之后”:指两种欲都已舍弃。“又再回来”:指以还俗的方式回来。还俗之后,即使他还活着,也跟死人一样,所以偈颂说“她们也为他哭泣”。
Kāmecajitvānāti duvidhepi kāme pahāya. Punarāgacchateti vibbhamanavasena āgacchati. Puna jīvaṃ mato hi soti uppabbajitvā puna jīvantopi so matakova, tasmā tampi rodantīti vadati.
这时,为了说明在家生活的过患,她说了“火坑”等话。其中,“火坑”:据说在家生活因为具有炽热的性质,所以叫做火坑。“向谁倾诉委屈呢?”——她说了“你们快过来,愿你们吉祥!”之后,又这样说:“你想要还俗,被夜叉迷住了心,弄成这副样子,我们要向谁倾诉、让谁明白、向谁报告呢?”“又想被烧”:意思是说,就像从着火的房子里被抢救出来的东西一样,他离开家,在佛陀的教法中出家,现在却又想回到像大火堆一样的在家生活里去被烧。他听母亲一遍又一遍地这样说,仔细思量之后,生起了惭愧心,说道:“在家人的身份对我来说已经没有任何意义了。”于是母亲满意地说:“好啊,儿子!”给他吃了精美的食物,然后问:“儿子,你几岁了?”他说:“近事女,我已经满二十岁了。”母亲说:“那么,儿子,你去受具足戒吧。”说完就把做袈裟的布交给了他。他让人做好了三衣,受了具足戒,学习佛陀的教法,成为精通三藏的比丘,在戒律等各方面逐步修习圆满,不久就证得了阿罗汉果,成为一位大法讲师,住世一百二十岁,震动了整个赡部洲之后,般涅槃了。第五。
Idānissa gharāvāse ādīnavaṃ dassentī kukkuḷātiādimāha. Tattha kukkuḷāti gharāvāso kira uṇhaṭṭhena kukkuḷā nāma hoti. Kassa ujjhāpayāmaseti – ‘‘abhidhāvatha, bhaddaṃ te hotū’’ti evaṃ vatvā – ‘‘yaṃ tvaṃ vibbhamitukāmo yakkhena pāpito, imaṃ vippakāraṃ kassa mayaṃ ujjhāpayāma nijjhāpayāma ārocayāmā’’ti vadati. Puna ḍayhitumicchasītiādittagharato nīhaṭabhaṇḍaṃ viya gharā nīharitvā buddhasāsane pabbajito puna mahāḍāhasadise gharāvāse ḍayhituṃ icchasīti attho. So mātari kathentiyā kathentiyā sallakkhetvā hirottappaṃ paṭilabhitvā, ‘‘natthi mayhaṃ gihibhāvena attho’’ti āha. Athassa mātā ‘‘sādhu, tātā’’ti tuṭṭhā paṇītabhojanaṃ bhojetvā, ‘‘kati vassosi, tātā’’ti pucchi. Paripuṇṇavassomhi upāsiketi. ‘‘Tena hi, tāta, upasampadaṃ karohī’’ti cīvarasāṭake adāsi. So ticīvaraṃ kārāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggaṇhanto tepiṭako hutvā sīlādīnaṃ āgataṭṭhāne taṃ taṃ pūrento nacirasseva arahattaṃ patvā mahādhammakathiko hutvā vīsavassasataṃ ṭhatvā sakalajambudīpaṃ khobhetvā parinibbāyi. Pañcamaṃ.
《毕央咖拉经》的注释
6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā
240240. 第六品。“在祇园”:在祇园的边上,有一间叫憍赏弥的小屋,他就住在那里。“法句”:这里指的是按类别编集而成的二十六品。那时,长老坐在寺院内,用甜美的声音唱诵,诵出了不放逸品。“她这样安抚”:据说她把儿子皮央迦罗抱在腰间,从祇园西边开始寻找食物,渐渐朝城市方向走去。她一路寻找粪便、尿、唾沫、鼻涕之类粗劣的东西吃,来到长老住的地方,听到了那甜美的声音。那声音穿透她的皮肤,直达骨髓,打动了她的心,她就那样站住了。这时,她连找食物的念头都生不起来了,只是侧耳站着,专心听法。可是那个夜叉小孩因为年纪太小,根本没有心思听法。他被饥饿折磨着,一次又一次地催母亲:“妈妈,你为什么到了一个地方就像木桩一样站着不动?你也不给我找点嚼的、吃的东西吗?”她心想“这孩子妨碍我听法”,就安抚幼子说:“皮央迦罗,别出声。”这里“别出声”就是不要发出声音。
240. Chaṭṭhe jetavaneti jetavanassa paccante kosambakakuṭi nāma atthi, tattha viharati. Dhammapadānīti idha pāṭiyekkaṃ saṅgahaṃ āruḷhā chabbīsativaggā tanti adhippetā . Tatra thero tasmiṃ samaye antovihāre nisinno madhurassarena sarabhaññaṃ katvā appamādavaggaṃ bhāsati. Evaṃ tosesīti sā kira puttaṃ piyaṅkaraṃ aṅkenādāya jetavanassa pacchimabhāgato paṭṭhāya gocaraṃ pariyesantī anupubbena nagarābhimukhī hutvā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikadubbhojanāni pariyesamānā therassa vasanaṭṭhānaṃ patvā madhurassaraṃ assosi. Tassā so saddo chaviādīni chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca hadayaṅgamanīyo hutvā aṭṭhāsi. Athassā gocarapariyesane cittampi na uppajji, ohitasotā dhammameva suṇantī ṭhitā. Yakkhadārakassa pana daharatāya dhammassavane cittaṃ natthi. So jighacchāya pīḷitattā, ‘‘kasmā ammā gatagataṭṭhāne khāṇuko viya tiṭṭhasi? Na mayhaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā pariyesasī’’ti punappunaṃ mātaraṃ codeti. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karotī’’ti puttakaṃ ‘‘mā saddaṃ kari, piyaṅkarā’’ti evaṃ tosesi. Tattha mā saddaṃ karīti saddaṃ mā kari.
在“对于众生等”这一偈颂中,她显示了自己依照本性受持的五戒。其中,“我们自制”意思是:我们应当自制,应当保持克制。这一句摄取了离杀生,第二句摄取了离妄语,第三句摄取了其余三种远离。“愿我们从夜叉胎中解脱”:她说道:“孩子,若能舍弃投生在夜叉界所起的五种怨结,如理修行,我们就能从这因饥饿和恶劣食物而投生的母夜叉胎中解脱出来。”第六。
Pāṇesu cāti gāthāya sā attano dhammatāya samādiṇṇaṃ pañcasīlaṃ dasseti. Tattha saṃyamāmaseti saṃyamāma saṃyatā homa. Iminā pāṇātipātā virati gahitā, dutiyapadena musāvādā virati, tatiyapadena sesā tisso viratiyo. Api muccema pisācayoniyāti api nāma yakkhaloke uppannāni pañca verāni pahāya, yoniso paṭipajjitvā imāya chātakadubbhikkhāya pisācayakkhayoniyā muccema, tātāti vadati. Chaṭṭhaṃ.
《再苏经》注释
7. Punabbasusuttavaṇṇanā
241第七品。“那时”:是什么时候呢?是太阳落山的时候。据说,当时世尊午后为大众说法,遣散大众之后,在沐浴处沐浴完毕,坐在香室旁廊中铺设好的殊胜佛座上,面向东方世界,凝望而坐。那时,一些常行一处或两处等头陀支的粪扫衣比丘、常乞食比丘等,从各自的住处出来,来到十力世尊面前礼敬后坐下,那情形就像被红毡围裹起来一样。于是,导师了知他们的意向后,为他们讲说了与涅槃相关的法语。
241. Sattame tena kho pana samayenāti katarasamayena? Sūriyassa atthaṅgamanasamayena. Tadā kira bhagavā pacchābhatte mahājanassa dhammaṃ desetvā mahājanaṃ uyyojetvā nhānakoṭṭhake nhatvā gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane puratthimalokadhātuṃ olokayamāno nisīdi. Athekacārikadvicārikādayo paṃsukūlikapiṇḍapātikabhikkhū attano attano vasanaṭṭhānehi nikkhamitvā āgamma dasabalaṃ vanditvā rattasāṇiyā parikkhipamānā viya nisīdiṃsu. Atha nesaṃ ajjhāsayaṃ viditvā satthā nibbānapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ kathesi.
她这样哄着孩子。据说,她把女儿抱在怀里,又用手牵着儿子,在祇园后方的围墙附近到处寻找粪便、小便、唾沫和鼻涕,一路走着,渐渐来到了祇园的门楼前。那时,世尊正说:“阿难,把钵拿来,把衣拿来,把剩饭布施出去。”他平常说话的声音只传得到周围十二肘左右;但说法的时候,即使大众一直坐到轮围世界的边缘,声音也只传到会众所在之处,不会超出会众之外哪怕一个指节的距离,为的是不让这甘美的声音白白消失。当时那个女夜叉站在会众外面,听不到声音;可当她站在门楼那里时,正对着宽阔的佛道,香室就出现在她眼前。她看见会众像无风处的灯焰一样,因为对佛陀的恭敬,没有抓耳挠腮之类的动作,安安静静一动不动,心想:“这里一定有什么要分发的东西,哪怕我能从钵里或手上得到一点滴落的油、蜜、糖浆,或者掉在地上的一点也好。”于是她走进了寺院里面。守在门楼那里、负责阻挡外人闯入的守护神,看出这个女夜叉有得度的因缘,就没有拦她。当她融入会众之中时,那甜美的声音穿透了她的皮肤,直入骨髓,她一下子站住不动了。她为了听法,一动不动地站着,孩子们又像先前那样催促她。她心想“他们这是在妨碍我听法”,就对孩子们说:“安静,别出声。”她这样哄住了他们。
Evaṃ tosesīti sā kira dhītaraṃ aṅkenādāya puttaṃ aṅguliyā gahetvā jetavanapiṭṭhiyaṃ pākāraparikkhepasamīpe uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikaṃ pariyesamānā anupubbena jetavanadvārakoṭṭhakaṃ sampattā. Bhagavato ca, ‘‘ānanda, pattaṃ āhara, cīvaraṃ āhara, vighāsādānaṃ dānaṃ dehī’’ti kathentassa saddo samantā dvādasahatthamattameva gaṇhāti. Dhammaṃ desentassa sacepi cakkavāḷapariyantaṃ katvā parisā nisīdati, yathā parisaṃ gacchati, bahiparisāya ekaṅgulimattampi na niggacchati, ‘‘mā akāraṇā madhurasaddo nassī’’ti. Tatrāyaṃ yakkhinī bahiparisāya ṭhitā saddaṃ na suṇāti, dvārakoṭṭhake ṭhitāya panassā mahatiyā buddhavīthiyā abhimukhe ṭhitā gandhakuṭi paññāyi. Sā nivāte dīpasikhā viya buddhagāravena hatthakukkuccādirahitaṃ niccalaṃ parisaṃ disvā – ‘‘nūna mettha kiñci bhājanīyabhaṇḍaṃ bhavissati, yato ahaṃ sappitelamadhuphāṇitādīsu kiñcideva pattato vā hatthato vā paggharantaṃ bhūmiyaṃ vā pana patitaṃ labhissāmī’’ti antovihāraṃ pāvisi. Dvārakoṭṭhake avaruddhakānaṃ nivāraṇatthāya ṭhitā ārakkhadevatā yakkhiniyā upanissayaṃ disvā na nivāresi. Tassā saha parisāya ekībhāvagamanena madhurassaro chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Taṃ dhammassavanatthāya niccalaṃ ṭhitaṃ purimanayeneva puttakā codayiṃsu. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karontī’’ti puttake tuṇhī uttarike hohīti evaṃ tosesi.
这里,“只要”的意思是:只要我还在听法,你就保持安静。“能解脱一切结缚”:因为依止涅槃,一切结缚都能解开,所以涅槃被称为“能解脱一切结缚”。“过度”:就是超过了适当的时限,超出了分寸。“珍爱”:是指寻求、渴望。“比那更亲爱”:意思是,我对这法的这种寻求与渴望,对我来说,比那更亲爱。也可读作“更亲爱者”。“对众生”:意思是,如同让众生从痛苦中解脱。“让谁解脱?”应理解为:“让众生解脱。”“我已正觉的法”:指世尊所彻悟的法。“这位优多罗也沉默”:她说,不光是我一个人沉默,我的这位妹妹优多罗也保持沉默。“因为不了知正法”:妈妈,我们过去正是因为不了知这正法,如今才遭受着饥渴等痛苦,过着痛苦的生活。
Tattha yāvāti yāva dhammaṃ suṇāmi, tāva tuṇhī hohīti attho. Sabbaganthappamocananti nibbānaṃ āgamma sabbe ganthā pamuccanti, tasmā taṃ sabbaganthappamocananti vuccati. Ativelāti velātikkantā pamāṇātikkantā. Piyāyanāti magganā patthanā. Tato piyataranti yā ayaṃ assa dhammassa magganā patthanā, idaṃ mayhaṃ tato piyataranti attho. Piyatarāti vā pāṭho. Pāṇinanti yathā pāṇīnaṃ dukkhā moceti. Ke mocetīti? Pāṇineti āharitvā vattabbaṃ. Yaṃ dhammaṃ abhisambuddhanti, yaṃ dhammaṃ bhagavā abhisambuddho. Tuṇhībhūtāyamuttarāti na kevalaṃ ahameva, ayaṃ me bhaginī uttarāpi tuṇhībhūtāti vadati. Saddhammassa anaññāyāti, amma, mayaṃ pubbepi imaṃ saddhammameva ajānitvā idāni idaṃ khuppipāsādidukkhaṃ anubhavantā dukkhaṃ carāma viharāma.
具眼者,就是具足五种眼。世尊在说法时,一边观察在场的大众,看到那位女夜叉和夜叉男孩具有证得入流果的潜质,于是把说法转向,开示四圣谛。他们听完之后,就在那个地方,女夜叉和儿子一起证得了入流果。她的女儿也有这种潜质,但因为年纪太小,还无法接受教法。
Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Dhammaṃ desentoyeva bhagavā parisaṃ sallakkhayamāno tassā yakkhiniyā ceva yakkhadārakassa ca sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā desanaṃ vinivaṭṭetvā catusaccakathaṃ dīpeti, taṃ sutvā tasmiṃyeva dese ṭhitā yakkhinī saddhiṃ puttena sotāpattiphale patiṭṭhitā. Dhītuyāpi panassā upanissayo atthi, atidaharattā pana desanaṃ sampaṭicchituṃ nāsakkhi.
这时,那个女夜叉为儿子随喜,说了“善哉,确实,有智慧的人就叫智者”等等的话。她说“今日我已完全超升”,意思是:“今日我已从轮回中超脱出来,完全超升了;或者说,在佛法中高高超升、彻底超升了。愿你也得到安乐。”她说“已见”,意思是“我和你都已经见到了四圣谛”。她又说“让优多罗也听听吧”,意思是:“我们证悟四圣谛这件事,让我的女儿优多罗也来听听吧。”就在她现证真理的同时,她也像针毛夜叉一样,舍弃了白癜风、痒疹等一切皮肤病的状态,和儿子一起获得了天界的福报。至于她的女儿,就像世间父母得到权势时,子女也会跟着享有一样,她凭母亲的威德力也得到了福报。从那时起,她就带着孩子们,在香室附近的一棵树上找到了住处,早晚都能见佛、闻法,在那里长久地住了下来。第七。
Idāni sā yakkhinī puttassa anumodanaṃ karontī sādhu kho paṇḍito nāmātiādimāha. Ajjāhamhi samuggatāti ahamhi ajja vaṭṭato uggatā samuggatā sāsane vā uggatā samuggatā, tvampi sukhī hohīti. Diṭṭhānīti mayā ca tayā ca diṭṭhāni. Uttarāpi suṇātu meti, ‘‘amhākaṃ catusaccapaṭivedhabhāvaṃ, dhītā me uttarāpi, suṇātū’’ti vadati. Saha saccapaṭivedheneva sāpi sūcilomo viya sabbaṃ setakaṇḍukacchuādibhāvaṃ pahāya dibbasampattiṃ paṭilabhati saddhiṃ puttena. Dhītā panassā yathā nāma loke mātāpitūhi issariye laddhe puttānampi taṃ hoti, evaṃ mātu-ānubhāveneva sampattiṃ labhi. Tato paṭṭhāya ca sā saddhiṃ puttakehi gandhakuṭisamīparukkheyeva nivāsarukkhaṃ labhitvā sāyaṃ pātaṃ buddhadassanaṃ labhamānā dhammaṃ suṇamānā dīgharattaṃ tattheva vasi. Sattamaṃ.
第八《给孤独长者经》的注释
8. Sudattasuttavaṇṇanā
242第八段中,“因为有些事情要办”指的是做买卖这件事。给孤独长者和王舍城长者互为姻亲,彼此娶了对方的姐妹。每当王舍城有贵重货物要运出时,王舍城长者就带着五百辆车前往舍卫城,在离城大约一由旬的地方停下来,让人知道自己已经到了。给孤独长者便出城迎接,给他极为隆重的礼遇,请他同乘一辆车进入舍卫城。如果货物容易卖出,就卖掉;如果不好卖,就寄放在姐妹家里,然后离开。给孤独长者对他也是这样。这一次,他也是因为同样的买卖之事才去的。就是针对这件事才这样说。
242. Aṭṭhame kenacideva karaṇīyenāti vāṇijjakammaṃ adhippetaṃ. Anāthapiṇḍiko ca rājagahaseṭṭhi ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Yadā rājagahe uṭṭhānakabhaṇḍakaṃ mahagghaṃ hoti, tadā rājagahaseṭṭhi taṃ gahetvā pañcasakaṭasatehi sāvatthiṃ gantvā yojanamatte ṭhito attano āgatabhāvaṃ jānāpeti. Anāthapiṇḍiko paccuggantvā tassa mahāsakkāraṃ katvā ekayānaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavisati. So sace bhaṇḍaṃ lahukaṃ vikkīyati, vikkiṇāti. No ce, bhaginighare ṭhapetvā pakkamati. Anāthapiṇḍikopi tatheva karoti. Svāyaṃ tadāpi teneva karaṇīyena agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
那天,王舍城的长者因为去精舍听法,所以没有听到给孤独长者在约一由旬处派人送来的报信。他听完法后,邀请以佛陀为首的比丘僧团第二天到自己家里应供,然后就在家中安排人挖灶、劈柴等事。给孤独长者心想:“现在他该来迎接我了,现在该来了。”可是到了门口也没人迎接,进屋后也没受到多少招待,只得到一句:“大长者,孩子们都还好吧?路上不累吧?”就只寒暄了这么一点。给孤独长者见他这么忙碌,就问:“居士,你这是要办什么大事?是要娶亲还是嫁女?”接着就按《犍度》(《律藏·小品》第304段)里记载的方式交谈下去。从对方口中听到“佛陀”这个词,他顿时生起五种喜悦。这喜悦从头顶升到脚底,又从脚底升到头顶,从两边升到中间,又从中间升到两边,周遍全身,一刻不停地触动着他。他被喜悦充满,再三地问:“居士,你说的是佛陀吗?”“居士,我说的正是佛陀。”这样问了三次之后,他又说:“在这世间,连‘佛陀’这个声音都极为难得啊。”正是针对这件事,才说:“给孤独居士听说:佛陀出现在世间了。”
Taṃ divasaṃ pana rājagahaseṭṭhi yojanamatte ṭhitena anāthapiṇḍikena āgatabhāvajānanatthaṃ pesitaṃ paṇṇaṃ na suṇi, dhammassavanatthāya vihāraṃ agamāsi. So dhammakathaṃ sutvā svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ghare uddhanakhaṇāpanadāruphālanādīni kāresi. Anāthapiṇḍikopi ‘‘idāni mayhaṃ paccuggamanaṃ karissati, idāni karissatī’’ti gharadvārepi paccuggamanaṃ alabhitvā antogharaṃ paviṭṭho paṭisanthārampi na bahuṃ alattha. ‘‘Kiṃ, mahāseṭṭhi, kusalaṃ dārakarūpānaṃ? Nasi magge kilanto’’ti? Ettakova paṭisanthāro ahosi. So tassa mahābyāpāraṃ disvā, ‘‘kiṃ nu te, gahapati, āvāho vā bhavissatī’’ti? Khandhake (cūḷava. 304) āgatanayeneva kathaṃ pavattetvā tassa mukhato buddhasaddaṃ sutvā pañcavaṇṇaṃ pītiṃ paṭilabhi. Sā tassa sīsena uṭṭhāya yāva pādapiṭṭhiyā, pādapiṭṭhiyā uṭṭhāya yāva sīsā gacchati, ubhato uṭṭhāya majjhe osarati, majjhe uṭṭhāya ubhato gacchati. So pītiyā nirantaraṃ phuṭṭho, ‘‘buddhoti tvaṃ, gahapati, vadesi? Buddho tāhaṃ, gahapati, vadāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ pucchitvā, ‘‘ghosopi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddho’’ti āha. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘assosi kho anāthapiṇḍiko, gahapati, buddho kira loke uppanno’’ti.
他这样想:“今天不是时候。”据说他问那位长者:“居士,导师现在住在哪里?”长者告诉他:“佛陀这类人很难接近,就像毒蛇一样。导师住在弃尸林,像你们这样的人这个时间没法去那里。”于是他生起这样的念头。他便带着忆念佛陀的心躺下。据说那天他对货物、车辆、仆人都没起一点心念,连晚饭也没吃,就登上七层楼阁,在铺好、装饰华丽的大床上,念着“佛陀、佛陀”躺下入睡了。因此说“带着佛随念入睡”。
Etadahosi akālo kho ajjāti so kira taṃ seṭṭhiṃ pucchi, ‘‘kuhiṃ gahapati satthā viharatī’’ti? Athassa so – ‘‘buddhā nāma durāsadā āsīvisasadisā honti, satthā sivathikāya vasati, na sakkā tattha tumhādisehi imāya velāya gantu’’nti ācikkhi. Athassa etadahosi. Buddhagatāya satiyā nipajjīti taṃdivasaṃ kirassa bhaṇḍasakaṭesu vā upaṭṭhākesu vā cittampi na uppajji, sāyamāsampi na akāsi, sattabhūmikaṃ pana pāsādaṃ āruyha supaññattālaṅkatavarasayane ‘‘buddho buddho’’ti sajjhāyaṃ karontova nipajjitvā niddaṃ okkami. Tena vuttaṃ ‘‘buddhagatāya satiyā nipajjī’’ti.
夜里他三次起身,都以为天已经亮了。初夜刚过,他就起来忆念佛陀,这时生起了很强的净信,喜悦的光明出现了,一切黑暗都消散了,就像千盏灯同时点亮,又像月亮升起、太阳升起一样。他心想:“糟糕,太阳出来了!”于是起身望向天空,看见月亮还挂在那里,才知道初夜才刚过去,还剩两更,便又回去躺下。用同样的方式,在中夜结束和后夜结束时,他也这样起来了三次。到了后夜将尽、天快亮的时候,他起身来到露台上,正对着大门,七层楼阁的门就自己打开了。他走下高楼,来到街道上。
Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ uṭṭhāsi pabhātanti maññamānoti paṭhamayāme tāva vītivatte uṭṭhāya buddhaṃ anussari, athassa balavappasādo udapādi, pītiāloko ahosi, sabbatamaṃ vigacchi, dīpasahassujjalaṃ viya canduṭṭhānaṃ sūriyuṭṭhānaṃ viya ca jātaṃ. So ‘‘papādaṃ āpanno vatamhi, sūriyo uggato’’ti uṭṭhāya ākāsatale ṭhitaṃ candaṃ ulloketvā ‘‘ekova yāmo gato, aññe dve atthī’’ti puna pavisitvā nipajji. Etenupāyena majjhimayāmāvasānepi pacchimayāmāvasānepīti tikkhattuṃ uṭṭhāsi. Pacchimayāmāvasāne pana balavapaccūseyeva uṭṭhāya ākāsatalaṃ āgantvā mahādvārābhimukhova ahosi, sattabhūmikadvāraṃ sayameva vivaṭaṃ ahosi. So pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajji.
门自动打开了。他们心想:“这位大长者是为了‘我要去侍奉佛陀’才出门的,他会在第一次见到佛陀时就证入入流果,成为三宝最上等的护持者,建起无与伦比的僧园,为四方圣众敞开不闭之门,所以不该给他关门。”于是就把门打开了。光明消失了。据说王舍城人口稠密,内城有九千万人,外城也有九千万人,依靠这座城生活的共有十八千万人。人们没法在非时把死人运出城外,就站在高台上把尸体扔到城门外。大长者刚出城,一脚就踩在湿漉漉的尸体上,另一只脚的脚背又碰到了尸体。苍蝇飞起来围着他乱转,恶臭直冲鼻孔。他对佛陀的净信因此变弱了,光明随之消失,黑暗显现出来。非人发出人声。他们为了激发长者的勇气,用如同敲击金铃般甜美的声音发出了声响。
Vivariṃsūti ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhi ‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’ti nikkhanto, paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ aggupaṭṭhāko hutvā asadisaṃ saṅghārāmaṃ katvā cātuddisassa ariyagaṇassa anāvaṭadvāro bhavissati, na yuttamassa dvāraṃ pidahitu’’nti cintetvā vivariṃsu. Antaradhāyīti rājagahaṃ kira ākiṇṇamanussaṃ antonagare nava koṭiyo, bahinagare navāti taṃ upanissāya aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Avelāya matamanusse bahi nīharituṃ asakkontā aṭṭālake ṭhatvā bahidvāre khipanti. Mahāseṭṭhi nagarato bahinikkhantamattova allasarīraṃ pādena akkami, aparampi piṭṭhipādena pahari. Makkhikā uppatitvā parikiriṃsu. Duggandho nāsapuṭaṃ abhihani. Buddhappasādo tanuttaṃ gato. Tenassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi. Saddamanussāvesīti ‘‘seṭṭhissa ussāhaṃ janessāmī’’ti suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ ghaṭṭento viya madhurassarena saddaṃ anussāvesi.
“百千少女”这里的“百”等前面的词,也都要和这个“千”字连在一起理解。就像说“百千少女、百千象、百千马、百千车”,这就是这里的意思。也就是说,每一项都是“百千”,已经说明了。
“步距”是指:在两人相遇时,两脚之间相隔约一搩手的距离。
“不值十六分之一”是说:把那一个步距分成十六份,取其中一份再分成十六份,再取其中一份再分成十六份,这样分十六次之后得到的那一份,就叫一个“十六分之一”。这四个百千——百千象、百千马、百千车、百千少女,而且这些少女还是戴着摩尼珠耳环的整个南赡部洲国王的女儿们——这么多的大利益,都比不上一个正前往寺院的人,在那仅仅相当于一个“十六分之一”那么小的地方所生起的那一念思心所。这话的意思是:百千头象、百千匹马、百千辆车、百千位少女,而且这些少女还是戴着摩尼珠耳环的整个南赡部洲国王的女儿们,就算得到这么大的利益,也比不上一个正前往寺院的人,在那仅仅相当于一个“十六分之一”那么小的地方所生起的那一念思心所。
那么,这里说的“前往寺院”,是以什么样的人为标准呢?是以那些前往寺院后,能毫无障碍地安住在入流果上的人为标准。如果是为了“我要用香花等作供养、我要去礼敬佛塔、我要去听法、我要作灯供、我要邀请僧团来接受布施、我要在学处或皈依上建立起来”而前往寺院的人,这个道理也同样适用。
Sataṃ kaññāsahassānīti purimapadānipi imināva sahassapadena saddhiṃ sambandhanīyāni. Yatheva hi sataṃ kaññāsahassāni, sataṃ sahassāni hatthī, sataṃ sahassāni assā, sataṃ sahassāni rathāti ayamettha attho. Iti ekekasatasahassameva dīpitaṃ. Padavītihārassāti padavītihāro nāma samagamane dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. Kalaṃ nāgghanti soḷasinti taṃ ekaṃ padavītihāraṃ soḷasabhāge katvā tato eko koṭṭhāso puna soḷasadhā, tato eko soḷasadhāti evaṃ soḷasa vāre soḷasadhā bhinnassa eko koṭṭhāso soḷasikalā nāma, taṃ soḷasikalaṃ etāni cattāri satasahassāni na agghanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sataṃ hatthisahassāni sataṃ assasahassāni sataṃ rathasahassāni sataṃ kaññāsahassāni, tā ca kho āmukkamaṇikuṇḍalā sakalajambudīparājadhītaro vāti imasmā ettakā lābhā vihāraṃ gacchantassa tasmiṃ soḷasikalasaṅkhāte padese pavattacetanāva uttaritarāti. Idaṃ pana vihāragamanaṃ kassa vasena gahitanti? Vihāraṃ gantvā anantarāyena sotāpattiphale patiṭṭhahantassa. ‘‘Gandhamālādīhi pūjaṃ karissāmi , cetiyaṃ vandissāmi, dhammaṃ sossāmi, dīpapūjaṃ karissāmi, saṅghaṃ nimantetvā dānaṃ dassāmi, sikkhāpadesu vā saraṇesu vā patiṭṭhahissāmī’’ti gacchatopi vasena vaṭṭatiyeva.
“黑暗消失了”——据说他当时这样想:“我以为只有自己一个人,其实还有随从跟着我,我为什么要害怕呢?”于是他有了勇气。接着,他心中生起了对佛陀强烈的净信。正因为这样,黑暗才消失了。其余几件事也是同样的道理。而且,他一路往前走,在那阴森可怕的坟场小路上,看到了像骨锁一样连着血肉的骸骨等种种不同的尸体,又听到了野狗、豺狼等的叫声。对于这一切危险,他都一次又一次地增长对佛陀的净信,把它们压伏下去,继续向前走。
Andhakāro antaradhāyīti so kira cintesi – ‘‘ahaṃ ekakoti saññaṃ karomi, anuyuttāpi me atthi, kasmā bhāyāmī’’ti sūro ahosi. Athassa balavā buddhappasādo udapādi. Tasmā andhakāro antaradhāyīti. Sesavāresupi eseva nayo. Apica purato purato gacchanto bhiṃsanake susānamagge aṭṭhikasaṅkhalikasamaṃsalohitantiādīni anekavidhāni kuṇapāni addasa . Soṇasiṅgālādīnaṃ saddaṃ assosi. Taṃ sabbaṃ parissayaṃ punappunaṃ buddhagataṃ pasādaṃ vaḍḍhetvā maddanto agamāsiyeva.
“来,须达多!”据说那位长者一边走一边想:“在这个世界上,富兰那迦叶等许多外道都声称‘我们是佛,我们是佛’,我到底要怎么才能知道世尊是不是真正的佛呢?”接着他又想:“我因为布施等功德而得到的名字,大家都知道;可是我的族姓名字须达多,除了我自己,没人知道。如果他真的是佛,就会用我的族姓名字来叫我。”世尊知道了他心里的想法,就这样说了。
Ehi sudattāti so kira seṭṭhi gacchamānova cintesi – ‘‘imasmiṃ loke bahū pūraṇakassapādayo titthiyā ‘mayaṃ buddhā mayaṃ buddhā’ti vadanti, kathaṃ nu kho ahaṃ satthu buddhabhāvaṃ jāneyya’’nti? Athassa etadahosi – ‘‘mayhaṃ guṇavasena uppannaṃ nāmaṃ mahājano jānāti, kuladattiyaṃ pana me nāmaṃ aññatra mayā na koci jānāti. Sace buddho bhavissati, kuladattikanāmena maṃ ālapissatī’’ti. Satthā tassa cittaṃ ñatvā evamāha.
“已般涅槃”是指通过烦恼的般涅槃而般涅槃。“贪著”是指渴爱。“寂静”是指烦恼的止息。“达到”是指证得。世尊说完这些之后,为他次第说法,最后开示了四圣谛。长者听完说法,安立于入流果,随即邀请以佛陀为首的比丘僧团,从第二天起开始做大布施。频婆娑罗王等人派人给长者传话:“你是外来人,有什么不够的,就从我们这里取来用。”他回答“诸位事务繁忙,不必了”,一一谢绝,只用五百辆车运来的财物,做了七天大布施。布施结束时,他请世尊答应在舍卫城结雨安居,又在王舍城和舍卫城之间,每一由旬布施十万,建了四十五座寺院。到了舍卫城后,建起祇园大寺,奉献给以佛陀为首的比丘僧团。第八。
Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Āsattiyoti taṇhāyo. Santinti kilesavūpasamaṃ. Pappuyyāti patvā. Idañca pana vatvā satthā tassa anupubbikathaṃ kathetvā matthake cattāri saccāni pakāsesi. Seṭṭhi dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā punadivasato paṭṭhāya mahādānaṃ dātuṃ ārabhi. Bimbisārādayo seṭṭhissa sāsanaṃ pesenti – ‘‘tvaṃ āgantuko, yaṃ nappahoti, taṃ ito āharāpehī’’ti. So ‘‘alaṃ tumhe bahukiccā’’ti sabbe paṭikkhipitvā pañcahi sakaṭasatehi ānītavibhavena sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Dānapariyosāne ca bhagavantaṃ sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ paṭijānāpetvā rājagahassa ca sāvatthiyā ca antare yojane yojane satasahassaṃ datvā pañcacattālīsa vihāre kārento sāvatthiṃ gantvā jetavanamahāvihāraṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesīti. Aṭṭhamaṃ.
第九篇 第一须咖经的注释
9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā
243243. 第九个比喻中,“从一条街到另一条街”是指:沿着一条街走,再从那里走到另一条街,这样从一条街走到另一条街,就叫作“从一条街到另一条街”。“十字路口”也是同样的说法。这里,“街”指的是大路。“十字路口”指的是四条路交汇的地方。“他们对我做了什么”意思是:这些人做了什么?他们在干什么?这就是这句话的意思。“像喝了蜜一样躺着”:他们就像喝了花蜜酒一样躺着。据说喝了花蜜酒的人连头都抬不起来,像失去知觉一样就那么躺着。所以世尊才这样说。
243. Navame rathikāya rathikanti ekaṃ rathikaṃ gahetvā tato aparaṃ gacchanto rathikāya rathikaṃ upasaṅkamanto nāma hoti. Siṅghāṭakepi eseva nayo. Ettha ca rathikāti racchā. Siṅghāṭakanti catukkaṃ. Kiṃ me katāti kiṃ ime katā? Kiṃ karontīti attho. Madhupītāvaseyareti gandhamadhupānaṃ pītā viya sayanti. Gandhamadhupānaṃ pīto kira sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoti, asaññī hutvā sayateva. Tasmā evamāha.
而那个法是不令人厌倦的:他宣说的那个法,是不令人厌倦的。因为世间的食物即使非常甜美,反复吃也会不喜欢,人们会说“拿走,要这个干什么?”那是会让人厌倦、该拿走的东西,但这个法不是这样。因为这个法,智者即使听一百年、一千年,也不会满足。因此说“不令人厌倦的”。纯粹而有滋养的:就是没有掺杂而有滋养。就像世间的清粥等,只有加入酥油、蜂蜜和糖调配后才会变得甜美有营养,但这个法不是这样。这个法以自己的法性就是甜美的、有滋养的,不是靠别的东西掺进去的。因此说“纯粹而有滋养的”。有智慧的人好像在畅饮:就像智者在畅饮一样。如同雨云对于旅人:就像从雨云中降下的水,对于被酷热折磨的旅人一样。第九。
Tañca pana appaṭivānīyanti tañca pana dhammaṃ appaṭivānīyaṃ deseti. Bāhirakañhi sumadhurampi bhojanaṃ punappunaṃ bhuñjantassa na ruccati, ‘‘apanetha, kiṃ iminā’’ti? Paṭivānetabbaṃ apanetabbaṃ hoti, na evamayaṃ dhammo. Imaṃ hi dhammaṃ paṇḍitā vassasatampi vassasahassampi suṇantā tittiṃ na gacchanti. Tenāha ‘‘appaṭivānīya’’nti. Asecanakamojavanti anāsittakaṃ ojavantaṃ. Yathā hi bāhirāni asambhinnapāyāsādīnipi sappimadhusakkharāhi āsittāni yojitāneva madhurāni ojavantāni honti, na evamayaṃ dhammo. Ayaṃ hi attano dhammatāya madhuro ceva ojavā ca, na aññena upasitto. Tenāha ‘‘asecanakamojava’’nti. Pivanti maññe sappaññāti paṇḍitapurisā pivanti viya. Valāhakameva panthagūti valāhakantarato nikkhantaudakaṃ ghammābhitattā pathikā viya. Navamaṃ.
第十至十一 第二苏咖经等的注释
10-11. Dutiyasukkāsuttādivaṇṇanā
244244. 第十经。“确实生起了众多福德”,意思是:确实生起了众多的福德。第十。
244. Dasame puññaṃ vata pasavi bahunti bahuṃ vata puññaṃ pasavatīti. Dasamaṃ.
245第十一经,只是字面意思而已。第十一经。
245. Ekādasamaṃ uttānameva. Ekādasamaṃ.
第十二部《阿罗毗夜叉经》的注释。
12. Āḷavakasuttavaṇṇanā
246246. 第十二经。关于“在阿罗毗”:阿罗毗既是那个地区的名字,也是那座城市的名字。而那座宫殿坐落在离城不远的地方,大约一俱卢舍远。世尊住在那里,依靠那座城市而住,所以说“在阿罗毗居住”。至于“在阿罗毗夜叉的宫殿”,这里有一段背景故事——据说,阿罗毗王舍弃了各种戏剧娱乐,为了防范盗贼、抵御敌国、锻炼身体,每隔七天就出去打猎。有一天,他和军队约定:“猎物从谁那边逃走,就算谁的责任。”结果猎物正好从他那边逃走了。国王脚力很好,拿着弓徒步追赶那只鹿,追了三由旬。黑羚羊的极限速度也正是三由旬。后来那只鹿跑不动了,像水渗入地下一样站在那里不动,国王追上把它杀死,劈成两半。他虽然并不需要鹿肉,但为了避免被人指责“没能抓到鹿”,还是用扁担挑着鹿肉回来了。走到离城不远的地方,看见一棵枝叶茂密的大榕树,就走到树下去休息解乏。那棵榕树上住着阿罗毗夜叉,他从四大王天那里得到了这处住所,凡是正午时分进入树荫覆盖范围的有情众生,他都会吃掉。夜叉看见国王,就上前要吃他。国王和他约定:“放了我,我每天送一个人和一钵饭给你。”夜叉说:“你会因为沉迷王权享乐而忘记的。而且,对于没有进入我住所、没有经过我允许的人,我是不能吃的。这样我也会被你害了。”所以不肯放。国王又自己许诺:“如果哪天我没送,那天你就抓住我吃掉。”于是夜叉放了他,国王便朝城市方向走去。
246. Dvādasame āḷaviyanti āḷavīti taṃ raṭṭhampi nagarampi. Tañca bhavanaṃ nagarassa avidūre gāvutamatte ṭhitaṃ. Bhagavā tattha viharanto taṃ nagaraṃ upanissāya āḷaviyaṃ viharatīti vutto. Āḷavakassa yakkhassa bhavaneti ettha pana ayamanupubbikathā – āḷavako kira rājā vividhanāṭakūpabhogaṃ chaḍḍetvā corapaṭibāhanatthaṃ paṭirājanisedhanatthaṃ byāyāmakaraṇatthañca sattame sattame divase migavaṃ gacchanto ekadivasaṃ balakāyena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘yassa passena migo palāyati, tasseva so bhāro’’ti. Atha tasseva passena migo palāyi, javasampanno rājā dhanuṃ gahetvā pattikova tiyojanaṃ taṃ migaṃ anubandhi. Eṇimigā ca tiyojanavegā eva honti. Atha parikkhīṇajavaṃ taṃ udakaṃ viya pavisitvā ṭhitaṃ vadhitvā dvidhā chetvā anatthikopi maṃsena ‘‘nāsakkhi migaṃ gahetu’’nti apavādamocanatthaṃ kājenādāya āgacchanto nagarassāvidūre bahalapattapalāsaṃ mahānigrodhaṃ disvā parissamavinodanatthaṃ tassa mūlamupagato. Tasmiñca nigrodhe āḷavako yakkho mahārājasantikā bhavanaṃ labhitvā majjhanhikasamaye tassa rukkhassa chāyāya phuṭṭhokāsaṃ paviṭṭhe pāṇino khādanto paṭivasati. So taṃ disvā khādituṃ upagato. Rājā tena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘muñca maṃ, ahaṃ te divase divase manussañca thālipākañca pesessāmī’’ti. Yakkho – ‘‘tvaṃ rājūpabhogena pamatto na sarissasi, ahaṃ pana bhavanaṃ anupagatañca ananuññātañca khādituṃ na labhāmi, svāhaṃ bhavantampi jīyeyya’’nti na muñci. Rājā ‘‘yaṃ divasaṃ na pesemi, taṃ divasaṃ maṃ gahetvā khādā’’ti attānaṃ anujānitvā tena mutto nagarābhimukho agamāsi.
军队在路上扎好营阵等着,看见国王来了,就上前迎接,说:“大王,您怎么累成这样,像是受了天大的苦?”国王没有把这件事说出来,回到城里,吃过早饭,把守城官叫来,把这件事告诉了他。守城官问:“陛下,有没有定下期限?”国王说:“没有定。”守城官说:“陛下,这事办得不好。因为非人只对已经限定范围的东西才肯接受,要是没限定,整个地方都会遭殃。不过陛下,就算这样,您也不用操心,安心享受王位之乐吧,这件事我来办。”于是守城官一大早就起来,站在牢房门口,对那些死囚说:“想活命的,就出来!”第一个出来的人,被带回他家,给他洗澡、吃饱,然后派他送饭,说:“把这钵饭送给夜叉。”那人刚一走进那棵树下,夜叉就变出可怕的身形,像嚼块根一样把他吃了。据说,因为夜叉的威力,人的头发乃至整个身体都变得像一团奶油。那些被派去送饭的人看到后,吓得告诉了各自的朋友。从此以后,人们都说“国王抓了小偷去喂夜叉”,于是人们都不敢再偷东西了。后来,因为没有新贼,旧贼也用尽了,牢房就空了。
Balakāyo magge khandhāvāraṃ bandhitvā ṭhito rājānaṃ disvā, ‘‘kiṃ, mahārāja, ayasamattabhayā evaṃ kilantosī’’ti? Vadanto paccuggantvā paṭiggahesi. Rājā taṃ pavattiṃ anārocetvā nagaraṃ gantvā katapātarāso nagaraguttikaṃ āmantetvā etamatthaṃ ārocesi. Nagaraguttiko – ‘‘kiṃ, deva , kālaparicchedo kato’’ti āha? Na kato bhaṇeti. Duṭṭhu kataṃ, deva, amanussā hi paricchinnamattameva labhanti, aparicchinne pana janapadassābādho bhavissati, hotu deva, kiñcāpi evamakāsi, appossukko tvaṃ rajjasukhamanubhohi, ahamettha kātabbaṃ karissāmīti. So kālasseva vuṭṭhāya bandhanāgāradvāre ṭhatvā ye ye vajjhā honti, te te sandhāya ‘‘yo jīvitatthiko, so nikkhamatū’’ti bhaṇati. Yo paṭhamaṃ nikkhamati, taṃ gehaṃ netvā nhāpetvā bhojetvā ca ‘‘imaṃ thālipākaṃ yakkhassa dehī’’ti peseti. Taṃ rukkhamūlaṃ paviṭṭhamattaṃyeva yakkho bheravaṃ attabhāvaṃ nimminitvā mūlakandaṃ viya khādi. Yakkhānubhāvena kira manussānaṃ kesādīni upādāya sakalasarīraṃ navanītapiṇḍaṃ viya hoti, yakkhassa bhattaṃ gāhāpetuṃ gatapurisā taṃ disvā bhītā yathāmittaṃ ārocesuṃ. Tato pabhuti ‘‘rājā core gahetvā yakkhassa detī’’ti manussā corakammato paṭiviratā. Tato aparena samayena navacorānaṃ abhāvena purāṇacorānañca parikkhayena bandhanāgārāni suññāni ahesuṃ.
这时,守城官向国王禀报。国王命人把自己的财物丢在城中各条街道上,心想:“也许有人会因为贪心去拿。”可是连用脚碰一下的人都没有。国王抓不到盗贼,就把这事告诉大臣们。大臣们说:“那就按家族顺序,一家送一个老人出去吧,反正他们本来也走在死亡路上了。”国王阻止说:“人们会闹起来,说‘国王要把我们的父亲、我们的祖父送出去’。你们别再提这个主意了。”大臣们又说:“那么,大王,就送婴儿吧,还只会仰面躺着的那些。这样的孩子心里还没有‘我母亲’‘我父亲’的牵挂。”国王同意了。他们就照办了。城里的母亲们抱着婴儿,怀孕的女人也逃到别的国家去,把孩子养大后才带回来。就这样过了十二年。
Atha nagaraguttiko rañño ārocesi. Rājā attano dhanaṃ nagararacchāsu chaḍḍāpesi ‘‘appeva nāma koci lobhena gaṇheyyā’’ti. Taṃ pādenapi koci nacchupi. So core alabhanto amaccānaṃ ārocesi. Amaccā ‘‘kulapaṭipāṭiyā ekamekaṃ jiṇṇakaṃ pesema, so pakatiyāpi maccupathe vattatī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘amhākaṃ pitaraṃ amhākaṃ pitāmahaṃ pesetīti manussā khobhaṃ karissanti, mā vo etaṃ ruccī’’ti vāresi. ‘‘Tena hi, deva, dārakaṃ pesema uttānaseyyakaṃ, tathāvidhassa hi ‘mātā me’ti ‘pitā me’ti sineho natthī’’ti āhaṃsu. Rājā anujāni. Te tathā akaṃsu. Nagare dārakamātaro ca dārake gahetvā gabbhiniyo ca palāyitvā parajanapade dārake saṃvaḍḍhetvā ānenti. Evaṃ dvādasa vassāni gatāni.
后来有一天,大臣们搜遍了整座城,也没找到一个男孩,就向国王禀报:“大王,城里除了王宫里您的儿子旷野童子,再没有别的男孩了。”国王说:“我的儿子我自己疼爱,天下人也都一样疼爱自己的孩子;可是没有谁比自己更值得疼爱。你们去吧,把他交出去,保住我的命。”那时候,旷野童子的母亲刚给儿子洗完澡、打扮好,用细布襁褓裹着,抱在怀里坐着。国王的差役奉王命赶到那里,在她哭喊挣扎的时候,连同她和一万六千名王妃以及乳母一起,把孩子夺走了,心里想着:“明天他就要被夜叉吃掉了。”就在那一天,世尊破晓时分起身,在祇园精舍的香室里进入大悲定,用佛眼观察世间,看到旷野童子有证得不来果的助缘,那个夜叉有证得入流果的助缘,还看到说法结束时会有八万四千众生获得法眼。天亮后,世尊做完午前的事,午后的修行也圆满完成,正值黑分布萨日,太阳西沉时,他独自一人,没有同伴,拿着衣钵,只靠步行,从舍卫城走了三十由旬,进入那个夜叉的住处。所以经里说“在旷野夜叉的住处”。
Tato ekadivasaṃ sakalanagaraṃ vicinitvā ekampi dārakaṃ alabhitvā amaccā rañño ārocesuṃ – ‘‘natthi, deva, nagare dārako ṭhapetvā antepure tava puttaṃ āḷavakakumāra’’nti. Rājā ‘‘yathā mama putto piyo, evaṃ sabbalokassa, attanā pana piyataraṃ natthi, gacchatha tampi datvā mama jīvitaṃ rakkhathā’’ti. Tena ca samayena āḷavakassa mātā puttaṃ nhāpetvā maṇḍetvā dukūlacumbaṭake katvā aṅke sayāpetvā nisinnā hoti. Rājapurisā rañño āṇāya tattha gantvā vippalapantiyā tassā soḷasannañca devisahassānaṃ saddhiṃ dhātiyā taṃ ādāya pakkamiṃsu, ‘‘sve yakkhabhakkho bhavissatī’’ti. Taṃdivasañca bhagavā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya jetavanavihāre gandhakuṭiyaṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa āḷavakassa kumārassa anāgāmiphaluppattiyā upanissayaṃ yakkhassa ca sotāpattiphaluppattiyā, desanāpariyosāne ca caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammacakkhupaṭilābhassāti. So vibhātāya rattiyā purimabhattakiccaṃ katvā suniṭṭhitapacchābhattakicco kāḷapakkhūposathadivase vattamāne oggate sūriye eko adutiyo pattacīvaramādāya pādamaggeneva sāvatthito tiṃsa yojanāni gantvā tassa yakkhassa bhavanaṃ pāvisi. Tena vuttaṃ ‘‘āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.
那么,世尊是住在旷野夜叉住处所在的那棵榕树下,还是就在他的住处里面呢?是在住处里面。因为就像夜叉们能看见自己的住处一样,世尊也能看见。他到了那里,就站在住处门口。当时,旷野已经前往雪山参加夜叉集会。于是,旷野的守门夜叉——那个名叫“驴”的夜叉——来到世尊跟前,顶礼之后说道:“尊者,世尊怎么在非时的时候来了?” “是的,驴,我来了。如果你不介意,我想在旷野的住处住一夜。” “尊者,不是我介意,只是那个夜叉非常粗暴凶恶,连对父母都不行礼问安,请世尊不要乐意住在这里。” “驴,我知道他的性情,没有人能妨碍我。如果你不介意,我就住一夜。”
Kiṃ pana bhagavā yasmiṃ nigrodhe āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūle vihāsi, udāhu bhavaneyevāti? Bhavaneyeva. Yatheva hi yakkhā attano bhavanaṃ passanti, tathā bhagavāpi. So tattha gantvā bhavanadvāre aṭṭhāsi. Tadā āḷavako himavante yakkhasamāgamaṃ gato hoti. Tato āḷavakassa dvārapālo gadrabho nāma yakkho bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā, ‘‘kiṃ, bhante, bhagavā vikāle āgato’’ti āha. Āma, gadrabha, āgatomhi, sace te agaru, vihareyyāmekarattaṃ āḷavakassa bhavaneti . Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho kakkhaḷo pharuso, mātāpitūnampi abhivādanādīni na karoti, mā rucci bhagavato idha vāsoti. Jānāmi, gadrabha, tassa sabhāvaṃ, na koci mamantarāyo bhavissati. Sace te agaru, vihareyyāmekarattanti.
驴夜叉第二次对世尊说:世尊,旷野夜叉就像一块烧得通红的陶片。他不知道什么是父母,什么是沙门、婆罗门,什么是法。凡是来到这里的人,他都会让人心神狂乱,撕裂心脏,或者抓住双脚,扔到对面的海或者对面的轮围山去。世尊第二次说:驴,我知道。就算你不介意,我也要住一夜。世尊,我不是介意,只是那个夜叉如果知道我没有先向他禀报就允许您住下,他会连我的命都夺走。世尊,我去向他禀报。驴,你尽管去禀报吧。那么,世尊,您自己多留心。他顶礼世尊后,就朝雪山方向离开了。住处的门也自动为世尊打开了。世尊走进住处里面,就在那张天界宝物制成的卧榻上坐了下来——平时旷野夜叉在吉祥日等日子里就是坐在这里享受荣耀的——全身放出金色的光芒。夜叉的女眷们看见后,都过来顶礼世尊,围绕着他坐下。世尊便以这样的话为她们作随机的法义开示:你们过去正是因为行布施、受持戒律、供养应受供养者,才得到如今的成就。现在也要照样去做,不要互相被嫉妒和悭吝支配而生活。她们听了世尊甘美低沉的法音后,发出千百声善哉,继续围绕世尊坐着。驴夜叉也去了雪山,向旷野夜叉禀报:先生,您可知道,世尊正坐在您的宫殿里。旷野夜叉对驴夜叉示意说:别出声,我去去就回。据说他是因为以人的标准来看感到羞愧,所以才这样做,意思是“别让任何人在众人中间听见”。
Dutiyampi gadrabho yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aggitattakapālasadiso, bhante, āḷavako, mātāpitaroti vā samaṇabrāhmaṇāti vā dhammoti vā na jānāti, idhāgatānaṃ pana cittakkhepampi karoti, hadayampi phāleti, pādepi gahetvā parasamuddaṃ vā paracakkavāḷaṃ vā khipatī’’ti. Dutiyampi bhagavā āha – ‘‘jānāmi, gadrabha, sacepi te agaru, vihareyyāmekaratta’’nti. Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho attano anārocetvā anujānantaṃ maṃ jīvitāpi voropeyya, ārocemi, bhante, tassāti. Yathāsukhaṃ , gadrabha, ārocehīti. ‘‘Tena hi, bhante, tvameva jānāhī’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā himavantābhimukho pakkāmi. Bhavanadvārampi sayameva bhagavato vivaramadāsi. Bhagavā antobhavanaṃ pavisitvā yattha abhilakkhitesu maṅgaladivasādīsu nisīditvā āḷavako siriṃ anubhoti, tasmiṃyeva dibbaratanamaye pallaṅke nisīditvā suvaṇṇābhaṃ muñci. Taṃ disvā yakkhassa itthiyo āgantvā bhagavantaṃ vanditvā samparivāretvā nisīdiṃsu. Bhagavā ‘‘pubbe tumhe dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā pūjaneyyaṃ pūjetvā imaṃ sampattiṃ pattā, idānipi tatheva karotha, mā aññamaññaṃ issāmacchariyābhibhūtā viharathā’’tiādinā nayena tāsaṃ pakiṇṇakadhammakathaṃ kathesi. Tā bhagavato madhuranigghosaṃ sutvā sādhukārasahassāni datvā bhagavantaṃ samparivāretvā nisīdiṃsuyeva. Gadrabhopi himavantaṃ gantvā āḷavakassārocesi – ‘‘yagghe , mārisa, jāneyyāsi vimāne te bhagavā nisinno’’ti. So gadrabhassa saññaṃ akāsi ‘‘tuṇhī hohi, gantvā kattabbaṃ karissāmī’’ti. Purisamānena kira lajjito ahosi, tasmā ‘‘mā koci parisamajjhe suṇeyyā’’ti evamakāsi.
那时,沙陀和喜瓦两位夜叉在祇园精舍顶礼世尊后,心想“我们要去参加夜叉集会了”,便带着各自的随从,乘着各种车乘从空中前往。可是在虚空中,夜叉并不是到处都有路可走的:他们得绕开那些悬在空中的宫殿,只有宫殿之间的空隙才是路。而旷野夜叉的宫殿坐落在地面上,守卫严密,有城墙环绕,城门、塔楼、门楼都布置得妥妥当当,上面还罩着铜网,像一只宝匣,高达三由旬,路正好就在它的上方。他们到了那个地方,却怎么也过不去。因为凡是诸佛端坐之处,从它的上方一直到有顶天,谁都无法通过。他们心想“这是怎么回事?”,便以心观察,看见了世尊,于是像空中掷下的土块一样迅速降落,顶礼、闻法、右绕之后,说道:“世尊,我们去参加夜叉集会了。”随后赞叹了三件事,便前往夜叉集会。旷野看见他们,便退后让出座位,说:“请坐这里。”他们却对旷野说:“旷野,你真是有大福报啊,世尊竟然住在你的宫殿里。朋友,快前去亲近侍奉世尊吧。”正因如此,世尊是在那宫殿里安住,而不是在旷野夜叉宫殿所在的那棵榕树下。因此才说:“一时,世尊住在阿罗维的旷野夜叉的宫殿中。”
Tadā sātāgirahemavatā bhagavantaṃ jetavaneyeva vanditvā ‘‘yakkhasamāgamaṃ gamissāmā’’ti saparivārā nānāyānehi ākāsena gacchanti. Ākāse ca yakkhānaṃ sabbattha maggo natthi, ākāsaṭṭhāni vimānāni pariharitvā maggaṭṭhāneneva maggo hoti. Āḷavakassa pana vimānaṃ bhūmaṭṭhaṃ suguttaṃ pākāraparikkhittaṃ susaṃvihitadvāraaṭṭālakagopuraṃ upari kaṃsajālasañchannaṃ mañjūsasadisaṃ tiyojanaṃ ubbedhena, tassa upari maggo hoti. Te taṃ padesamāgamma gantuṃ nāsakkhiṃsu. Buddhānaṃ hi nisinnokāsassa uparibhāgena yāva bhavaggā koci gantuṃ na sakkoti. Te ‘‘kimida’’nti? Āvajjetvā bhagavantaṃ disvā ākāse khittaleḍḍu viya oruyha vanditvā dhammaṃ sutvā padakkhiṇaṃ katvā, ‘‘yakkhasamāgamaṃ gacchāma bhagavā’’ti tīṇi vatthūni pasaṃsantā yakkhasamāgamaṃ agamaṃsu. Āḷavako te disvā, ‘‘idha nisīdathā’’ti paṭikkamma okāsamadāsi. Te āḷavakassa nivedesuṃ – ‘‘lābhā te, āḷavaka, yassa te bhavane bhagavā viharati, gacchāvuso, bhagavantaṃ payirupāsassū’’ti. Evaṃ bhagavā bhavaneyeva vihāsi, na yasmiṃ nigrodhe āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūleti. Tena vuttaṃ – ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.
这时,旷野夜叉……乃至……这样说道:“沙门,出来!”他为什么这样说呢?是因为想激怒对方。这里应当这样理解从头到尾的关联:对没有信心的人谈信心,就像对破戒的人谈戒律一样,是听不进去的话。所以那些夜叉从同伴那里听到对世尊的赞叹后,内心就像往火里撒了盐一样,被愤怒烧得噼啪作响,心想:“那个叫世尊的到底是谁,竟敢闯进我的住处?”就开口问了。那些夜叉回答说:“朋友,你难道不认识我们的导师世尊吗?他住在兜率天时,观察了五种大预兆……”他们就这样一直讲到转法轮,又举出从入胎开始的三十二种前兆,然后反问:“朋友,这些希有的事你也没见过吗?”他虽然见过,却因为怒火中烧,硬说“没见过”。那些夜叉就说:“朋友旷野,你见也好,不见也好,见或不见跟你有什么关系?你能拿我们的导师怎么样?跟他一比,你就像刚出生的小牛犊站在一头敏捷的大公牛旁边,像刚出窝的雏鸟站在三处发情、正值壮年的大象旁边,像一只老豺狼站在鬃毛光亮、身长一百五十由旬的狮子王旁边,像一只断了翅膀的小乌鸦站在大鹏金翅鸟王旁边,你就像这样。走吧,该干什么干什么去。”听了这话,凶恶的旷野夜叉站起来,左脚踩在红宝石地面上,说:“你们现在看看,到底是你们的导师有大神通,还是我?”他右脚一踩,那高达六十由旬的须弥山一样的山峰,像被铁槌砸中一样迸出火星。他站在上面,高声喊道:“我是旷野夜叉!”声音传遍了整个赡部洲。
Atha kho āḷavako…pe… etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti kasmā panāyaṃ etadavoca? Rosetukāmatāya. Tatrevaṃ ādito pabhuti sambandho veditabbo – ayaṃ hi yasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā hoti dussīlādīnaṃ sīlādikathā viya, tasmā tesaṃ yakkhānaṃ santikā bhagavato pasaṃsaṃ sutvāyeva aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya abbhantare kopena taṭataṭāyamānahadayo hutvā ‘‘ko so bhagavā nāma, yo mama bhavanaṃ paviṭṭho’’ti āha. Te ahaṃsu – ‘‘na tvaṃ, āvuso, jānāsi bhagavantaṃ amhākaṃ satthāraṃ, yo tusitabhavane ṭhito pañcamahāvilokitaṃ viloketvā’’tiādinā nayena yāva dhammacakkapavattanā kathentā paṭisandhiādīsu dvattiṃsa pubbanimittāni vatvā, ‘‘imānipi tvaṃ, āvuso, acchariyāni nāddasā’’ti? Codesuṃ. So disvāpi kodhavasena ‘‘nāddasa’’nti āha. Āvuso āḷavaka, passeyyāsi vā tvaṃ, na vā, ko tayā attho passatā vā apassatā vā? Kiṃ tvaṃ karissasi amhākaṃ satthuno, yo tvaṃ taṃ upanidhāya calakkakudha-mahāusabhasamīpe tadahujātavacchako viya, tidhā pabhinnamattavāraṇasamīpe bhiṅkapotako viya, bhāsuravilambitakesarasobhitakkhandhassa migarañño samīpe jarasiṅgālo viya, diyaḍḍhayojanasatapavaḍḍhakāyasupaṇṇarājasamīpe chinnapakkhakākapotako viya khāyasi, gaccha yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohīti. Evaṃ vutte duṭṭho āḷavako uṭṭhahitvā manosilātale vāmapādena ṭhatvā – ‘‘passatha dāni tumhākaṃ vā satthā mahānubhāvo, ahaṃ vā’’ti dakkhiṇapādena saṭṭhiyojanamattaṃ kelāsapabbatakūṭaṃ akkami. Taṃ ayokūṭapahaṭo viya niddhantaayopiṇḍo papaṭikāyo muñci, so tatra ṭhatvā, ‘‘ahaṃ āḷavako’’ti ugghosesi. Sakalajambudīpaṃ saddo phari.
据说,整个赡部洲曾响起四种声音:一是夜叉将军富楼那在赌局中赢了达那阇耶俱卢王之后,拍手高喊“我赢了”;二是帝释天王在迦叶世尊的教法衰败时,让毗首羯磨天子变成一条狗,高声宣布“我要吃掉那些恶比丘、恶比丘尼、近事男、近事女,以及所有宣扬非法的人”;三是在古萨本生故事里,那位大士为了波婆婆提王妃,被七位国王围困城中时,把王妃和自己一起送上象背,冲出城去,高喊“我是发出狮子吼的大古萨王”;四是站在吉罗娑山顶上高喊“我是旷野”。那时,整个赡部洲听起来,就像有人在自家门口喊叫一样清楚。而那宽达三千由旬的雪山,也因这夜叉的神力而震动起来。
Cattāro kira saddā sakalajambudīpe sūyiṃsu – yañca puṇṇako yakkhasenāpati dhanañjayakorabyarājānaṃ jūtaṃ jinitvā apphoṭetvā ‘‘ahaṃ jini’’nti ugghosesi; yañca sakko devānamindo kassapabhagavato sāsane osakkante vissakammadevaputtaṃ sunakhaṃ karitvā – ‘‘ahaṃ pāpabhikkhū ca pāpabhikkhuniyo ca upāsake ca upāsikāyo ca sabbeva ca adhammavādino khādāmī’’ti ugghosāpesi; yañca kusajātake pabhāvatihetu sattahi rājūhi nagare uparuddhe pabhāvatiṃ attanā saha hatthikkhandhe āropetvā nagarā nikkhamma – ‘‘ahaṃ sīhassaramahākusarājā’’ti mahāpuriso ugghosesi; yañca kelāsamuddhani ṭhatvā āḷavakoti. Tadā hi sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositasadisaṃ ahosi. Tiyojanasahassavitthato ca himavāpi saṅkampi yakkhassānubhāvena.
他掀起一阵狂风,心想:“我就用这风把那沙门赶跑。”于是,从东方等各个方向刮起的大风,把半由旬、一由旬、两由旬、三由旬大的山峰劈开,把树林、灌木、大树等连根拔起,直扑阿罗维城,碾碎破旧的大象棚等建筑,把屋顶和砖瓦吹得满天飞散。世尊决意:“不要让任何人受到伤害。”那些风来到十力世尊面前,连袈裟的衣角都吹不动。
接着,他又掀起一场大暴雨,心想:“我要用水把那沙门淹没杀死。”凭借他的神力,天空中涌起百层、千层等层层叠叠的雨云,降下倾盆大雨。雨柱的冲力之大,把大地都冲出了窟窿。洪水漫过树林等物,来到十力世尊面前,却连他袈裟上的一个露珠点都沾不湿。
接着,他又掀起一场石雨。巨大巨大的山峰冒着烟、燃着火,从空中飞来,到了十力世尊面前,全都变成了天界的花环。
接着,他又掀起一场武器雨。单刃的、双刃的、剑、矛、箭等等,冒着烟、燃着火,从空中飞来,到了十力世尊面前,全都变成了天界的花朵。
接着,他又掀起一场炭火雨。像鸡冠花一样颜色的炭块从空中飞来,到了十力世尊脚下,变成天界的花朵散落一地。
接着,他又掀起一场热灰雨。极烫的热灰从空中飞来,到了十力世尊脚下,变成栴檀香粉落了下来。
接着,他又掀起一场沙雨。极细的沙粒冒着烟、燃着火,从空中飞来,到了十力世尊脚下,变成天界的花朵落了下来。
接着,他又掀起一场泥雨。那泥雨冒着烟、燃着火,从空中飞来,到了十力世尊脚下,变成天界的香气落了下来。
接着,他又掀起一片黑暗,心想:“我要吓唬那沙门,把他赶跑。”那具足四种要素、如同黑暗一般的东西,来到十力世尊面前,就像被太阳光驱散的黑暗一样,消失不见了。
So vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi – ‘‘eteneva samaṇaṃ palāpessāmī’’ti . Te puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūlaṃ katvā, āḷavinagaraṃ pakkhantā jiṇṇahatthisālādīni cuṇṇentā chadaniṭṭhakā ākāse vidhamentā. Bhagavā ‘‘mā kassaci uparodho hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Te vātā dasabalaṃ patvā cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi. ‘‘Udakena ajjhottharitvā samaṇaṃ māressāmī’’ti. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā pavassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ upari mahogho āgantvā dasabalassa cīvare ussāvabindumattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbamālāguḷāni sampajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārāubhatodhārāasisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbapupphāni ahesuṃ. Tato aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi. Kiṃsuka vaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikīrayiṃsu. Tato kukkulavassaṃ samuṭṭhāpesi. Accuṇhā kukkulā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipatiṃsu. Tato vālikavassaṃ samuṭṭhāpesi. Atisukhumavālikā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ kalalavassaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbagandhaṃ hutvā nipati. Tato andhakāraṃ samuṭṭhāpesi ‘‘bhiṃsetvā samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Taṃ caturaṅgasamannāgataṃ andhakārasadisaṃ hutvā dasabalaṃ patvā sūriyappabhāvihatamiva andhakāraṃ antaradhāyi.
旷野夜叉用这九种方式——风、雨、石、武器、炭火、热灰、沙、泥、暗雨——都没能把世尊赶走,于是就亲自带着一支四支具足的军队,直扑世尊面前。那支军队里挤满了各式各样的鬼神众,手里拿着种种武器。那些鬼神众做出种种变化,喊着“抓住他!杀了他!”,像是要扑到世尊身上一样。可是它们就像苍蝇想贴到已经烧得通红的铁块上一样,根本靠近不了世尊。即便如此,旷野夜叉也不像当年菩提道场上的魔罗那样,一交手就退回去;他没有退,反而闹腾了将近半个夜晚。就这样,用半个夜晚的时间,以种种恐怖的景象也没能动摇世尊,旷野夜叉心想:“不如我把那无人能敌的不净衣武器放出去吧。”
Evaṃ yakkho imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkulavālikakalalandhakāravuṭṭhīhi bhagavantaṃ palāpetuṃ asakkonto nānāvidhapaharaṇahatthāya anekappakārarūpabhūtagaṇasamākulāya caturaṅginiyā senāya sayameva bhagavantaṃ abhigato. Te bhūtagaṇā anekappakāre vikāre katvā ‘‘gaṇhatha hanathā’’ti bhagavato upari āgacchantā viya honti. Apica kho niddhantalohapiṇḍaṃ viya makkhikā, bhagavantaṃ allīyituṃ asamatthāva ahesuṃ. Evaṃ santepi yathā bodhimaṇḍe māro āgatavelāyameva nivatto, tathā anivattetvā upaḍḍharattimattaṃ byākulamakaṃsu. Evaṃ upaḍḍharattimattaṃ anekappakāravibhiṃsanakadassanenapi bhagavantaṃ cāletuṃ asakkonto āḷavako cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kenaci ajeyyaṃ dussāvudhaṃ muñceyya’’nti.
据说世间有四种最厉害的武器:帝释天的金刚杵、多闻天王的天杖、阎摩的目光、旷野夜叉的不净衣。如果帝释天动了怒,拿金刚杵往须弥山顶一砸,它能穿透十六万八千由旬,一路穿到最底下。多闻天王发怒时扔出的天杖,能打掉成千上万夜叉的脑袋,然后又回到他手边停住。阎摩一发怒,只用目光武器看一眼,成千上万的鸠槃荼就像热锅里的芝麻一样爆裂毁灭。旷野夜叉要是动了怒,把不净衣武器抛向空中,天就十二年不下雨;抛到地上,所有树木草被都会枯死,十二年内再也长不出来;抛到海里,整片海水就像热锅上的一滴水,全部干涸;就算抛向须弥山那样的大山,山也会碎成一块块散落开来。旷野夜叉拿起威力这么大的不净衣武器——就是他的上衣,正要扔出去的时候,大约一万个世界的地居天神飞快地聚了过来,心想:“今天世尊要降伏旷野夜叉了,我们要去那里听法。”那些想看打仗的天神也纷纷赶来聚集。就这样,整个天空都挤满了天神。
Cattāri kira āvudhāni loke seṭṭhāni – sakkassa vajirāvudhaṃ, vessavaṇassa gadāvudhaṃ, yamassa nayanāvudhaṃ, āḷavakassa dussāvudhanti. Yadi hi sakko duṭṭho vajirāvudhaṃ sinerumatthake pahareyya, aṭṭhasaṭṭhisahassādhikayojanasatasahassaṃ vinivijjhitvā heṭṭhato gaccheyya. Vessavaṇena kujjhanakāle vissajjitaṃ gadāvudhaṃ bahūnaṃ yakkhasahassānaṃ sīsaṃ pātetvā puna hatthapāsaṃ āgantvā tiṭṭhati. Yamena duṭṭhena nayanāvudhena olokitamatte anekāni kumbhaṇḍasahassāni tattakapāle tilā viya pharantāni vinassanti. Āḷavako duṭṭho sace ākāse dussāvudhaṃ muñceyya, dvādasa vassāni devo na vasseyya. Sace pathaviyaṃ muñceyya. Sabbarukkhatiṇādīni sussitvā dvādasavassantare na puna viruheyyuṃ. Sace samudde muñceyya, tattakapāle udakabindu viya sabbamudakaṃ susseyya. Sace sinerusadisepi pabbate muñceyya, khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā vikireyya. So evaṃ mahānubhāvaṃ dussāvudhaṃ uttarisāṭakaṃ muñcitvā aggahesi. Yebhuyyena dasasahassīlokadhātudevatā vegena sannipatiṃsu ‘‘ajja bhagavā āḷavakaṃ damessati, tattha dhammaṃ sossāmā’’ti yuddhadassanakāmāpi devatā sannipatiṃsu. Evaṃ sakalampi ākāsaṃ devatāhi paripuṇṇamahosi.
这时,旷野夜叉在世尊身边来回盘旋,从上到下、从下到上地转了几圈,然后抛出了那件布衣武器。它像带着霹雳的轮子一样,在空中发出可怕的声响,冒着烟、燃着火焰,飞到世尊跟前,为了摧伏夜叉的傲慢,变成了一块擦脚布,落在世尊脚边。旷野夜叉看到这一幕,就像被折断了角的公牛,又像被拔掉了毒牙的蛇,威风尽失,骄横全无,傲慢的旗帜倒了下来。他心里想:“连我的布衣武器都没能胜过那个沙门,这到底是什么原因?”接着又想:“原因就是,那个沙门安住在慈心里。好,我来激怒他,让他从慈心中脱离出来。”由于这个关联,经中这样说道:“那时,旷野夜叉对世尊……中略……沙门,出来!”这里的意思是:“为什么你没经过我允许,就进入我的住处,像一家之主一样坐在我内室的中央?对沙门来说,这是不合适的,这不就等于未经允许而享用,还有与女人接触吗?所以,沙门,如果你还安住在沙门的法里,那就出来!”不过有些论师说:“他是先说了这些和其他粗恶的话之后,才说了这番话的。”
Atha āḷavako bhagavato samīpe uparūpari vicaritvā vatthāvudhaṃ muñci. Taṃ asanivicakkaṃ viya ākāse bheravasaddaṃ karontaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ bhagavantaṃ patvā yakkhamānamaddanatthaṃ pādapuñchanacoḷaṃ hutvā pādamūle nipati. Āḷavako taṃ disvā chinnavisāṇo viya usabho uddhatadāṭho viya sappo nittejo nimmado nipatitamānaddhajo hutvā cintesi – ‘‘dussāvudhampi me samaṇaṃ nābhibhosi. Kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Idaṃ kāraṇaṃ, mettāvihārayutto samaṇo, handa naṃ rosetvā mettāya viyojemī’’ti iminā sambandhenetaṃ vuttaṃ – atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā…pe… nikkhama samaṇāti. Tatthāyamadhippāyo – kasmā mayā ananuññāto mama bhavanaṃ pavisitvā gharasāmiko viya itthāgārassa majjhe nisinnosi? Ananuyuttametaṃ samaṇassa yadidaṃ adinnaparibhogo itthisaṃsaggo ca? Tasmā yadi tvaṃ samaṇadhamme ṭhito, nikkhama samaṇāti. Eke pana – ‘‘etāni aññāni ca pharusavacanāni vatvā evāyaṃ etadavocā’’ti bhaṇanti.
这时,世尊心里明白:“这个夜叉性情刚硬,没法用强硬的方式调伏。因为对他来硬的,就像往一条凶狗的鼻子里灌胆汁,只会让它更加暴怒,他也会变得更加顽固;但如果用柔和的方式,就能调伏他。”于是世尊用“善哉,贤友”这句亲切的话接受了他的话,然后走了出去。因此经中说:“善哉,贤友”,世尊便出去了。
Atha bhagavā – ‘‘yasmā thaddho paṭithaddhabhāvena vinetuṃ na sakkā, so hi paṭithaddhabhāve kayiramāne, seyyathāpi caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyya, so bhiyyosomattāya caṇḍataro assa, evaṃ thaddhataro hoti, mudunā pana so sakkā vinetu’’nti ñatvā, sādhāvusoti piyavacanena tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā nikkhami. Tena vuttaṃ sādhāvusoti bhagavā nikkhamīti.
这时,旷野夜叉心想:“这个沙门真是好说话,只说一句‘出去’就出去了。他这么容易就出去,那我整夜跟他打斗,岂不是白费力气?”这么一想,他的心就软了下来。但他又想:“现在还不知道,他到底是因为好说话才出去的,还是因为生气?让我试探一下。”于是他说:“进来,沙门。”世尊为了表明自己确实心性柔软,又用亲切的语气说“善哉,贤友”,就走了进去。旷野夜叉为了反复试探他是不是真的好说话,第二次、第三次又说:“出去!进来!”世尊也都照做了。如果世尊不照做,这个本来就顽固的夜叉,心会变得更加顽固,就无法成为接受佛法的器皿了。所以,就像母亲为了哄哭闹的小孩,孩子想要什么就给他什么、想怎样就顺着他怎样;同样,世尊为了安抚被烦恼所哭闹的夜叉,他要求什么,世尊就照做。又像奶妈为了让不肯喝奶的婴儿吃奶,先拿别的东西哄他,然后再喂;同样,世尊为了给夜叉喂上出世间法的奶,就顺着他的要求来哄他,如此而行。又像有人想往葫芦里装满四种甜药,先要把葫芦里面清理干净;同样,世尊想把出世间法的四种甜药装进夜叉的心里,为了清除他内心的愤怒污垢,才一直做到第三次出去、进来。
Tato āḷavako – ‘‘subbaco vatāyaṃ samaṇo ekavacaneneva nikkhanto, evaṃ nāma nikkhametuṃ sukhaṃ samaṇaṃ akāraṇenevāhaṃ sakalarattiṃ yuddhena abbhuyyāsi’’nti muducitto hutvā puna cintesi – ‘‘idānipi na sakkā jānituṃ, kiṃ nu kho subbacatāya nikkhanto udāhu kodhano . Handāhaṃ vīmaṃsāmī’’ti. Tato pavisa, samaṇāti āha. Atha subbacoti mudubhūtacittavavatthānakaraṇatthaṃ puna piyavacanaṃ vadanto sādhāvusoti bhagavā pāvisi. Āḷavako punappunaṃ tameva subbacabhāvaṃ vīmaṃsanto dutiyampi tatiyampi nikkhama pavisāti āha. Bhagavāpi tathā akāsi. Yadi na kareyya, pakatiyāpi thaddhayakkhassa cittaṃ thaddhataraṃ hutvā dhammakathāya bhājanaṃ na bhaveyya. Tasmā yathā nāma mātā rodantaṃ puttakaṃ yaṃ so icchati, taṃ datvā vā katvā vā saññāpesi tathā bhagavā kilesarodanena rodantaṃ yakkhaṃ saññāpetuṃ yaṃ so bhaṇati, taṃ akāsi. Yathā ca dhātī thaññaṃ apivantaṃ dārakaṃ kiñci datvā upalāḷetvā pāyeti, tathā bhagavā yakkhaṃ lokuttaradhammakhīraṃ pāyetuṃ tassa patthitavacanakaraṇena upalāḷento evamakāsi. Yathā ca puriso lābumhi catumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantaraṃ sodheti, evaṃ bhagavā yakkhassa citte lokuttaracatumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantare kodhamalaṃ sodhetuṃ yāva tatiyaṃ nikkhamanapavisanaṃ akāsi.
这时,旷野夜叉生起了一个恶念:“这个沙门真好说话,叫他‘出去’他就出去,叫他‘进来’他就进来。不如我就这样折腾他一整夜,让他累得够呛,然后抓住他的双脚,把他扔到恒河对岸去!”他生起这样的恶念后,第四次说道:“出去,沙门!”世尊知道他的心思,便说:“我不出去了,贤友。”世尊这样说时,夜叉就会想去找下一步该做什么,会认为应该提问。世尊知道这会成为讲说佛法的契机,便说:“我不出去了,贤友。”这里,“不”是否定词,“确实”是强调词,“我”是指自己,“因此”是表原因的词。所以这里应该这样理解:“因为你这样想,所以,贤友,我绝不出去。你有什么该做的,就去做吧。”
Atha āḷavako ‘‘subbaco ayaṃ samaṇo ‘nikkhamā’ti vutto nikkhamati, ‘pavisā’ti vutto pavisati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ evameva sakalarattiṃ kilametvā pāde gahetvā pāragaṅgāya khipeyya’’nti? Pāpakaṃ cittaṃ uppādetvā catutthavāraṃ āha nikkhama, samaṇāti. Taṃ ñatvā bhagavā na khvāhaṃ tanti āha. Evaṃ vā vutte taduttarikaraṇīyaṃ pariyesamāno pañhaṃ pucchitabbaṃ maññissati. Taṃ dhammakathāya mukhaṃ bhavissatīti ñatvā, na khvāhaṃ tanti āha. Tattha na-iti paṭikkhepe. Khoti avadhāraṇe. Ahanti attanidassanaṃ. Tanti hetuvacanaṃ. Tenevettha ‘‘yasmā tvaṃ evaṃ cintesi, tasmā ahaṃ, āvuso, neva nikkhamissāmi, yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti evamattho daṭṭhabbo.
阿罗婆迦之所以这样想:以前有具足神通的苦行者和游方者在空中飞行的时候,来到他的宫殿,他会问他们:“这到底是什么?是金宫殿,还是银宫殿或宝石宫殿中的哪一种?让我去看看。”他向他们提问,对方答不出来时,他就用扰乱心神等手段折磨他们。因此,他觉得自己也能这样折磨世尊,于是提出了那个问题。
Tato āḷavako yasmā pubbepi ākāsena gamanavelāya – ‘‘kiṃ nu kho etaṃ suvaṇṇavimānaṃ, udāhu rajatamaṇivimānānaṃ aññataraṃ, handa naṃ passāmā’’ti evaṃ attano vimānaṃ āgate iddhimante tāpasaparibbājake pañhaṃ pucchitvā vissajjetuṃ asakkonte cittakkhepādīhi viheṭheti, tasmā bhagavantampi tathā viheṭhessāmīti maññamāno pañhaṃ tantiādimāha.
他的问题又是从哪里来的呢?据说,他的父母曾经亲近迦叶世尊,把八个问题连同答案一起学会了。在旷野夜叉还小的时候,父母就教他学这些;后来时间一久,他把答案忘掉了。于是他们想:“别让这些问题失传了”,就用朱砂把问题写在金箔上,存放在宫殿里。所以,这些被问的问题本来就只有佛的境界才能了知。世尊听了之后,因为对诸佛来说,无论是被人夺走利养、被夺走性命,还是有人想障碍一切知智和身光等,任何人都做不到,所以为了向世间显示诸佛不共的威神力,便说了“贤友,在包括天神的世间里,我不见有任何人……”这样开头的话。
Kuto panassa pañhāti ? Tassa kira mātāpitaro kassapaṃ bhagavantaṃ payirupāsitvā aṭṭha pañhe saha vissajjanena uggahesuṃ. Te daharakāle āḷavakaṃ pariyāpuṇāpesuṃ; so kālaccayena vissajjanaṃ sammussi. Tato ‘‘ime pañhāpi mā vinassantū’’ti suvaṇṇapaṭṭhe jātihiṅgulakena lekhāpetvā vimāne nikkhipi. Evamete puṭṭhapañhā buddhavisayāva honti. Bhagavā taṃ sutvā yasmā buddhānaṃ pariccattalābhantarāyo vā jīvitantarāyo vā sabbaññutaññāṇabyāmappabhādipaṭighāto vā na sakkā kenaci kātuṃ, tasmā naṃ loke asādhāraṇaṃ buddhānubhāvaṃ dassento na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loketiādimāha.
世尊这样制止了他那想要伤害的心,并激发他提问的勇气,说道:那么,贤友,你想问就问吧。这句话的意思是:你问吧,只要你想问,我解答问题并没有负担。或者也可以说:问你想问的,我全都为你解答。世尊就这样发出了邀请,邀请他问任何问题——这是诸佛独有的,独觉佛、上首弟子和大声闻弟子都没有的。世尊发出这个一切知者的邀请之后,旷野夜叉便以偈颂向世尊发问。
Evaṃ bhagavā tassa bādhanacittaṃ paṭisedhetvā pañhāpucchane ussāhaṃ janento āha apica tvaṃ, āvuso, puccha, yadākaṅkhasīti. Tassattho – puccha, yadi ākāṅkhasi, na me pañhāvissajjane bhāro atthi. Atha vā puccha, yaṃ ākaṅkhasi. Sabbaṃ te vissajjessāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi asādhāraṇaṃ paccekabuddhaaggasāvakamahāsāvakehi. Evaṃ bhagavato sabbaññupavāraṇāya pavāritāya atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
在这里,“什么才是这里的财富?”意思是:什么是此处的财富?“财富”就是钱财。因为它能产生被称为喜悦的“vitti”,所以被称为“vitta”。“善修”就是善作。“乐”指身体和心的舒适。“带来”就是带来、引来、给予、注入。“确实”是一个表示强调的词。“最甘甜”意思是极其甘甜;也有读作“sādhutaraṃ”的。“诸味中”指那些被称为味的法。“如何”是以什么方式。“如何活者的命”就是怎样的生活;不过为了偈颂的顺畅,加了鼻音。或者读作“kathaṃjīviṃ jīvataṃ”,意思是“活着的众生怎样活命”。他用这个偈颂问:“在这世间,什么才是人最上等的财富?什么善行能带来安乐?诸味中什么最甘甜?怎样的生活才被称为最上等的生活?”他提出了这四个问题。
Tattha kiṃ sūdha vittanti, kiṃ su idha vittaṃ. Vittanti dhanaṃ. Taṃ hi pītisaṅkhātaṃ vittiṃ karoti, tasmā ‘‘vitta’’nti vuccati. Suciṇṇanti sukataṃ. Sukhanti kāyikacetasikaṃ sātaṃ. Āvahātīti āvahati āneti deti appeti. Have-iti daḷhatthe nipāto. Sādutaranti atisayena sādu. ‘‘Sādhutara’’ntipi pāṭho. Rasānanti rasasaññitānaṃ dhammānaṃ. Kathanti kena pakārena. Kathaṃjīvino jīvitaṃ kathaṃjīviṃjīvitaṃ. Gāthābandhasukhatthaṃ pana sānunāsikaṃ vuccati. Kathaṃjīviṃ jīvatanti vā pāṭho, tassa ‘‘jīvantānaṃ kathaṃjīvi’’nti attho. Evaṃ imāya gāthāya ‘‘kiṃ su idha loke purisassa vittaṃ seṭṭhaṃ? Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti? Kiṃ rasānaṃ sādutaraṃ? Kathaṃjīviṃ jīvitaṃ seṭṭhamāhū’’ti? Ime cattāro pañhe pucchi.
这时,世尊用跟迦叶佛以十力所解答的同样方式,来解答这个问题,说出这首偈颂:“此处信为财富。”在这当中,就像金银等财物能带来享用和快乐,能挡开饥饿、口渴等痛苦,能消除贫穷,能成为获得珍珠等宝物的原因,还能带来世间的延续;同样地,世间和出世间的信,也随各自的情况带来世间和出世间的快乐果报,能挡开那些以信为首要而修行之人的生老等痛苦,能消除德行上的贫乏,能成为获得念觉支等宝物的原因。
Athassa bhagavā kassapadasabalena vissajjitanayeneva vissajjento imaṃ gāthamāha saddhīdha vittanti. Tattha yathā hiraññasuvaṇṇādi vittaṃ upabhogasukhaṃ āvahati, khuppipāsādidukkhaṃ paṭibāhati, dāliddiyaṃ vūpasameti, muttādiratanapaṭilābhahetu hoti, lokasantatiñca āvahati, evaṃ lokiyalokuttarā saddhāpi yathāsambhavaṃ lokiyalokuttaraṃ vipākaṃ sukhamāvahati, saddhādhurena paṭipannānaṃ jātijarādidukkhaṃ paṭibāhati, guṇadāliddiyaṃ vūpasameti, satisambojjhaṅgādiratanapaṭilābhahetu hoti.
有信仰、具足戒行,名声和财富也都圆满。
无论他亲近哪个地方,他就在那里受到敬奉。
‘‘Saddho sīlena sampanno, yaso bhogasamappito; Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito’’ti. (dha. pa. 303) –
从“说”的角度来看,因为它能带来世间的延续,所以称为“财富”。不过,他们的信财是随顺自身的、不与别人共有的,是一切成就的原因,也是世间金银等财富的根本。确实,只有有信仰的人,通过布施等善行才能获得财富;没有信仰的人,财富只会带来祸害,因此说信财最上。说“男子的”,是以最殊胜的方式来限定开示。因此应当知道,不只是男子,女人等也一样,唯有信财才是最上。
Vacanato lokasantatiñca āvahatīti katvā ‘‘vitta’’nti vuttaṃ. Yasmā pana tesaṃ saddhāvittaṃ anugāmikaṃ anaññasādhāraṇaṃ sabbasampattihetu, lokiyassa hiraññasuvaṇṇādivittassāpi nidānaṃ. Saddhoyeva hi dānādīni puññāni katvā vittaṃ adhigacchati, assaddhassa pana vittaṃ yāvadeva anatthāya hoti, tasmā seṭṭhanti vuttaṃ. Purisassāti ukkaṭṭhaparicchedadesanā. Tasmā na kevalaṃ purisassa, itthiādīnampi saddhāvittameva seṭṭhanti veditabbaṃ.
“法”是指十善法,或者是指布施、持戒、修习这些法。“善行”是指做得好、行得善。“带来乐”是指:就像给须那长者之子、赖吒和罗等人带来人间的快乐,像给帝释天等带来天界的快乐,最终则像给大莲花色等人带来涅槃的快乐。
Dhammoti dasakusaladhammo, dānasīlabhāvanādhammo vā. Suciṇṇoti sukato sucarito. Sukhamāvahatīti soṇaseṭṭhiputtaraṭṭhapālādīnaṃ viya manussasukhaṃ, sakkādīnaṃ viya dibbasukhaṃ, pariyosāne mahāpadumādīnaṃ viya nibbānasukhañca āvahati.
“谛”这个词,出现在很多不同的意思里。比如在“应说真话,不要发怒”这类句子里,指的是言语上的真实;在“安住于谛的沙门婆罗门”这类句子里,指的是离妄的真实;在“为什么他们各说不同的谛,那些善于辩论、自称能说的人?”这类句子里,指的是见解上的谛;在“比丘们,有这四种婆罗门谛”这类句子里,指的是婆罗门谛;在“谛只有一个,没有第二个”这类句子里,指的是胜义谛;在“四谛之中,哪些是善?”这类句子里,指的是圣谛。但在这里,是把胜义谛——也就是涅槃——以及离妄的真实都包括在内,然后特别指言语上的真实。靠着这种真实的力量,人们能调伏水等事物,能渡过生老死。正如所说:
Saccanti ayaṃ saccasaddo anekesu atthesu dissati. Seyyathidaṃ – ‘‘saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā ’’ tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. ‘‘Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā’’tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. ‘‘Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalā vadānā’’tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, brāhmaṇasaccānī’’tiādīsu (a. ni. 4.185) brāhmaṇasacce. ‘‘Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthī’’tiādīsu (su. ni. 890; mahāni. 119) paramatthasacce. ‘‘Catunnaṃ saccānaṃ kati kusalā’’tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Idha pana paramatthasaccaṃ nibbānaṃ viratisaccañca abbhantaraṃ katvā vācāsaccaṃ adhippetaṃ, yassānubhāvena udakādīni vase vattenti, jātijarāmaraṇapāraṃ taranti. Yathāha –
他凭着说真话,在水面上行走,
智者甚至能用真话杀死毒物。
凭真实语,天就雷鸣降雨,
在真谛中安住者渴望涅槃。
大地上存在的这一切味道,
在那些诸味之中,真实最为甘甜。
沙门和婆罗门立足于真理,
他们渡越了生死的彼岸。
‘‘Saccena vācenudakamhi dhāvati, Visampi saccena hananti paṇḍitā; Saccena devo thanayaṃ pavassati, Sace ṭhitā nibbutiṃ patthayanti. ‘‘Ye kecime atthi rasā pathabyā, Saccaṃ tesaṃ sādutaraṃ rasānaṃ; Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca, Taranti jātimaraṇassa pāra’’nti. (jā. 2.21.433);
“更甜”是指更甜美、更殊胜。所谓“诸味”,就是按照“根味、蕴味”等(《法集论》628-630)这种方式所说的各种可品尝之法;还有按照“诸比丘,我允许一切果味”(《大品》300)、“乔达摩尊者是离味者”、“婆罗门,那些色味、声味”(《波罗夷》3;《增支部》8.11)、“于味味无犯”(《波逸提》605-611)、“此法与律唯有一味,即解脱味”(《小品》385;《增支部》8.19)、“世尊是义味与法味的分有者”(《大义释》149)等方式,除去色行味等之后,其余的文句等就称为“法味”。在这些味当中,真实确实最为甜美,真实本身就是最甜美的。或者说更殊胜、最胜、最上。因为根味等能滋养身体,却带来有杂染的快乐;而在真实味中,离之谛与语之谛的味,通过止、观等滋养心,并带来无杂染的快乐。解脱味因为被究竟谛味所培育,所以甜美;义味与法味则是依靠作为证得它们之方法的义与法而生起的。
Sādutaranti madhurataraṃ paṇītataraṃ. Rasānanti ye ime ‘‘mūlaraso khandharaso’’tiādinā (dha. sa. 628-630) nayena sāyanīyadhammā, yecime ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ (mahāva. 300), arasarūpo bhavaṃ gotamo, ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā (pārā. 3; a. ni. 8.11), anāpatti rasarase (pāci. 605-611), ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso (cūḷava. 385; a. ni. 8.19), bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassā’’tiādinā (mahāni. 149) nayena rūpācārarasupavajjā avasesā byañjanādayo ‘‘dhammarasā’’ti vuccanti . Tesaṃ rasānaṃ saccaṃ have sādutaraṃ saccameva sādutaraṃ. Sādhutaraṃ vā, seṭṭhataraṃ, uttamataraṃ. Mūlarasādayo hi sarīramupabrūhenti, saṃkilesikañca sukhamāvahanti. Saccarase viratisaccavācāsaccarasā samathavipassanādīhi cittaṃ upabrūheti, asaṃkilesikañca sukhamāvahati. Vimuttiraso paramatthasaccarasaparibhāvitattā sādu, attharasadhammarasā ca tadadhigamūpāyabhūtaṃ atthañca dhammañca nissāya pavattitoti.
“以智慧活命者的活命”这句话,应该这样理解:在盲人、独眼人和双眼人当中,双眼人就是指在家人或出家人。在家人通过经营生计、皈依、布施、分享、受持戒律、持守布萨等在家人的修行方式,以智慧达成并维持生活;出家人则通过以无悔为特质的戒律,以及在此基础上更进一步的心清净等种种出家修行方式,以智慧达成并维持生活。这个以智慧活命的人的活命,或者说这种以智慧活命的方式,被称为最殊胜的。应当这样理解其含义。
Paññājīviṃjīvitanti ettha pana yvāyaṃ andhekacakkhudvicakkhukesu dvicakkhupuggalo gahaṭṭho vā kammantānuṭṭhāna-saraṇagamanadāna-saṃvibhāga-sīlasamādānuposathakammādi gahaṭṭhapaṭipadaṃ, pabbajito vā avippaṭisārakarasīlasaṅkhātaṃ taduttaricittavisuddhiādibhedampi pabbajitapaṭipadaṃ paññāya ārādhetvā jīvati, tassa paññāya jīvino jīvitaṃ, taṃ vā paññājīvitaṃ seṭṭhamāhūti evamattho daṭṭhabbo.
世尊这样解答了四个问题之后,亚卡听了很满意,接着又问剩下的四个问题,说出“怎样渡越瀑流”这首偈颂。于是世尊按照前面同样的方式解答,说出“凭信渡越瀑流”这首偈颂。在这里,虽然渡越四种瀑流的人,也能渡越轮回大海,也能超越流转之苦,也能净化烦恼之垢,但尽管如此,因为无信的人不信能渡越瀑流,所以不会投入其中;放逸的人把心沉溺在五种欲乐里,执著于那里,所以渡越不了轮回大海;懈怠的人被不善法搅得乱七八糟,活在苦里;劣慧的人不知道清净之道,所以得不到净化。因此,世尊为了显示与这些相反的一面,说出了这首偈颂。
Evaṃ bhagavatā vissajjite cattāropi pañhe sutvā attamano yakkho avasesepi cattāro pañhe pucchanto kathaṃsu tarati oghanti gāthamāha. Athassa bhagavā purimanayeneva vissajjento saddhāya taratīti gāthamāha. Tattha kiñcāpi yo catubbidhamoghaṃ tarati, so saṃsāraṇṇavampi tarati, vaṭṭadukkhampi acceti, kilesamalāpi parisujjhati, evaṃ santepi pana yasmā assaddho oghataraṇaṃ asaddahanto na pakkhandati, pañcasu kāmaguṇesu cittavossaggena pamatto tattheva visattattā saṃsāraṇṇavaṃ na tarati, kusīto dukkhaṃ viharati vokiṇṇo akusalehi dhammehi, appañño suddhimaggaṃ ajānanto na parisujjhati, tasmā tappaṭipakkhaṃ dassentena bhagavatā ayaṃ gāthā vuttā.
世尊这样说了之后,因为入流支的立足处就是信根,所以用“凭信渡越瀑流”这句话,开示了渡越见流——入流道和入流者。又因为入流者具备不放逸,也就是持续不断地修习善法,证得第二道之后,除了那一次再来此世间的道以外,渡越了入流道尚未渡越的其余有流——轮回大海,所以用“凭不放逸渡越海洋”这句话,开示了渡越有流——一来道和一来者。又因为一来者以精进证得第三道之后,超越了一来道尚未渡越的欲流之事以及被称为欲流的欲苦,所以用“凭精进超越苦”这句话,开示了渡越欲流——不来道和不来者。又因为不来者以离欲想所生的清净慧,证得完全清净的第四道慧之后,舍断了不来道尚未断除的、被称为无明的至上污垢,所以用“凭慧得净化”这句话,开示了渡越无明流——阿拉汉道和阿拉汉果。而在这首以阿拉汉为顶点的偈颂说完时,那位亚卡便证得了入流果。
Evaṃ vuttāya cetāya yasmā sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānaṃ saddhindriyaṃ, tasmā saddhāya tarati oghanti iminā padena diṭṭhoghataraṇaṃ sotāpattimaggaṃ sotāpannañca pakāseti. Yasmā pana sotāpanno kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sātaccakiriyasaṅkhatena appamādena samannāgato dutiyamaggaṃ ārādhetvā ṭhapetvā sakidevimaṃ lokaṃ āgamanamaggaṃ avasesaṃ sotāpattimaggena atiṇṇaṃ bhavoghavatthuṃ saṃsāraṇṇavaṃ tarati, tasmā appamādena aṇṇavanti iminā padena bhavoghataraṇaṃ sakadāgāmimaggaṃ sakadāgāmiñca pakāseti. Yasmā ca sakadāgāmī vīriyena tatiyamaggaṃ ārādhetvā sakadāgāmimaggena anatītaṃ kāmoghavatthuṃ kāmoghasaññitañca kāmadukkhamacceti, tasmā vīriyena dukkhamaccetīti iminā padena kāmoghataraṇaṃ anāgāmimaggaṃ anāgāmiñca pakāseti. Yasmā pana anāgāmī vigatakāmasaññāya parisuddhāya paññāya ekantaparisuddhaṃ catutthamaggapaññaṃ ārādhetvā anāgāmimaggena appahīnaṃ avijjāsaṅkhātaṃ paramamalaṃ pajahati, tasmā paññāya parisujjhatīti, iminā padena avijjoghataraṇaṃ arahattamaggañca arahattañca pakāseti. Imāya ca arahattanikūṭena kathitāya gāthāya pariyosāne yakkho sotāpattiphale patiṭṭhāsi.
现在,他抓住刚才“凭慧得清净”这句话里所说的“慧”这个词,凭自己的辩才,提出一个世间与出世间混杂的问题,说出“如何获得慧”等六句偈颂。其中,“如何”在所有这些地方都是对道理关联的追问。因为他已经知道了慧等的含义,接着就追问它的道理关联:“怎样、以什么道理、因为什么原因才能获得慧?”对财富等问题的追问,也是同样的方式。
Idāni tameva ‘‘paññāya parisujjhatī’’ti ettha vuttaṃ paññāpadaṃ gahetvā attano paṭibhānena lokiyalokuttaramissakaṃ pañhaṃ pucchanto kathaṃsu labhate paññanti imaṃ chappadaṃ gāthamāha. Tattha kathaṃsūti sabbattheva atthayuttipucchā honti. Ayaṃ hi paññādiatthaṃ ñatvā tassa yuttiṃ pucchati – ‘‘kathaṃ, kāya yuttiyā, kena kāraṇena paññaṃ labhatī’’ti? Esa nayo dhanādīsu.
这时,世尊用四种原因来说明慧的获得,说了“信乐……”等话。它的意思是:在前一阶段,以身体善行等各类善法;在后一阶段,以三十七菩提分法——阿罗汉、佛、独觉佛和声闻弟子们就是靠这样的法证得涅槃的。对这样的阿罗汉之法生起信乐,为了证得涅槃而获得世间与出世间的慧,但这并不只是单凭信仰就能做到。因为由信而生起的人会去亲近,亲近的人会去侍奉,侍奉的人会倾耳,倾耳的人就会闻法,所以从亲近开始,一直到闻法,就获得了“善听”。这话说的是什么呢?即使已经信受了那法,也要适时亲近轨范师和依止师,通过履行义务来侍奉;当以侍奉令师心满意足后,师若想开示什么,那时便以已生起的听闻欲,倾耳谛听,这样听闻就获得了善听。同样,以念不远离而成为不放逸者,以能了知善说与不善说而成为明辨者,这样才获得善听,而不是其他方式。因此说:“不放逸、明辨。”
Athassa bhagavā catūhi kāraṇehi paññālābhaṃ dassento saddahānotiādimāha. Tassattho – yena pubbabhāge kāyasucaritādibhedena aparabhāge ca sattatiṃsabodhipakkhiyabhedena dhammena arahanto buddhapaccekabuddhasāvakā nibbānaṃ pattā, taṃ saddahāno arahataṃ dhammaṃ nibbānapattiyā lokiyalokuttarapaññaṃ labhati, tañca kho na saddhāmattakeneva. Yasmā pana saddhājāto upasaṅkamati , upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, tasmā upasaṅkamanato pabhuti yāva dhammassavanena sussūsaṃ labhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ dhammaṃ saddahitvāpi ācariyupajjhāye kālena upasaṅkamitvā vattakaraṇena payirupāsitvā yadā payirupāsanāya ārādhitacittā kiñci vattukāmā honti. Atha adhigatāya sotukāmatāya sotaṃ odahitvā suṇanto labhatīti. Evaṃ sussūsampi ca satiavippavāsena appamatto subhāsitadubbhāsitaññutāya vicakkhaṇo eva labhati, na itaro. Tenāha ‘‘appamatto vicakkhaṇo’’ti.
因为这样,他带着信心走上能获得慧的修行道路;通过专心听闻,恭敬地听法,这是证得慧的方法;由于不放逸,所掌握的法不会忘失。由于明辨,他把握法义时不增不减、不颠倒,并且把它广泛传播。或者,通过专心听闻而倾耳听法,听闻作为获得慧之因的法;由于不放逸,受持所听闻的法;由于明辨,审察所持法的义理;然后依次第亲证究竟真理。因此,当被问“怎样获得慧”时,世尊为了显示这四种原因,说了这首偈颂。
Evaṃ yasmā saddhāya paññalābhasaṃvattanikaṃ paṭipadaṃ paṭipajjati, sussūsāya sakkaccaṃ paññādhigamūpāyaṃ suṇāti, appamādena gahitaṃ na pamussati. Vicakkhaṇatāya anūnādhikaṃ aviparītañca gahetvā vitthārikaṃ karoti. Sussūsāya vā ohitasoto paññāpaṭilābhahetuṃ dhammaṃ suṇāti, appamādena sutadhammaṃ dhāreti, vicakkhaṇatāya dhatānaṃ dhammānaṃ atthamupaparikkhati, athānupubbena paramatthasaccaṃ sacchikaroti, tasmāssa bhagavā ‘‘kathaṃsu labhate pañña’’nti puṭṭho imāni cattāri kāraṇāni dassento imaṃ gāthamāha.
现在,为了解答接下来那三个问题,说出“作适合者”这一颂。其中,“作适合者”是指:不丢掉时间、地点等条件,去做能恰当地获得世间财富或出世间财富的方法。“荷担者”是指:以心所层面的精进力而不放下担子。“奋起者”是指:像“无论冷热,都不把草看得比(自己)更重要”等(《长老偈》232)的方式,以身体层面的精进力而具足奋起、不懈怠的精勤。获得财富是指:就像小弟子不久便以一只老鼠获得价值四万(钱)的世间财富一样,也像大长老摩诃帝须一样获得出世间财富。他立下“我只以三种威仪而住”的誓言后,在昏沉睡眠到来之时,把稻草束浸湿放在头上,进入齐颈深的水中,抵御昏沉睡眠,经十年证得阿罗汉果。以真实是指:以言语真实,即“真实语者、如实语者”,也以胜义真实,即“佛、辟支佛、圣弟子”,如此获得名声。布施任何所欲所求之物者,系结朋友,成就、造作,这是意思。难施之物若施,则系结那(朋友)。或者,通过布施之门,也应知四种摄事皆已摄受,以那些(摄事)结交朋友,这是所说的意思。
Idāni tato pare tayo pañhe vissajjento patirūpakārīti imaṃ gāthamāha. Tattha desakālādīni ahāpetvā lokiyassa lokuttarassa vā dhanassa patirūpaṃ adhigamūpāyaṃ karotīti patirūpakārī. Dhuravāti cetasikavīriyavasena anikkhittadhuro. Uṭṭhātāti, ‘‘yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññatī’’tiādinā (theragā. 232) nayena kāyikavīrīyavasena uṭṭhānasampanno asithilaparakkamo. Vindate dhananti ekamūsikāya nacirasseva catusatasahassasaṅkhaṃ cūḷantevāsī viya lokiyadhanañca, mahallakamahātissatthero viya lokuttaradhanañca labhati. So ‘‘tīhiyeva iriyāpathehi viharissāmī’’ti vattaṃ katvā thinamiddhāgamanavelāya palālacumbaṭakaṃ temetvā sīse katvā galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā thinamiddhaṃ paṭibāhanto dasahi vassehi arahattaṃ pāpuṇi. Saccenāti vacīsaccenāpi ‘‘saccavādī bhūtavādī’’ti, paramatthasaccenāpi ‘‘buddho paccekabuddho ariyasāvako’’ti evaṃ kittiṃ pappoti. Dadanti yaṃkiñci icchitapatthitaṃ dadanto mittāni ganthati, sampādeti karotīti attho. Duddadaṃ vā dadaṃ taṃ ganthati. Dānamukhena vā cattāripi saṅgahavatthūni gahitānīti veditabbāni, tehi mittāni karotīti vuttaṃ hoti.
这样,先用在家众和出家众共同适用的、世间与出世间相混杂的方式回答了四个问题,现在为了回答“怎样死后不忧愁”这第五个问题,就从在家人的角度,说出“某人……”等话。它的意思是:某人因为具备了前面“信乐阿拉汉”那里所说的、能生起一切善法的信,所以是“有信的人”;“求家”是指追求、寻求在家五种欲乐享受的在家人的欲乐;还有“以真实得名声”这里所说的那种真实;“善听得慧”这里以善听和慧的名义所说的调御;“荷担者、奋起者”这里以荷担和奋起的名义所说的精勤;“施与结交友”这里所说的那种舍——这四种法存在。他死后确实不忧愁,就是从这个世界去往另一个世界后,确实不忧愁。
Evaṃ gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇena lokiyalokuttaramissakena nayena cattāro pañhe vissajjetvā idāni ‘‘kathaṃ pecca na socatī’’ti imaṃ pañcamaṃ pañhaṃ gahaṭṭhavasena vissajjento yassetetiādīmāha. Tassattho – yassa ‘‘saddahāno arahata’’nti ettha vuttāya sabbakalyāṇadhammuppādikāya saddhāya samannāgatattā saddhassa, gharamesinoti gharāvāsaṃ pañca vā kāmaguṇe esantassa gavesantassa kāmabhogino gahaṭṭhassa ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakāraṃ saccaṃ. ‘‘Sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsapaññānāmena vuttova damo. ‘‘Dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttā dhiti. ‘‘Dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakāro cāgo cāti ete caturo dhammā santi. Sa ve pecca na socatīti idhalokā paralokaṃ gantvā sa ve na socatīti.
世尊这样解答完第五个问题后,又督促那个夜叉说:“来吧,再去问别的……”等等。其中,“来吧”是表示督促的语气词。“再去问别的”意思是:再去向其他众多沙门、婆罗门问种种法;或者再去问富楼那等自称一切智者、形形色色的沙门、婆罗门其他问题。如果在我们所说的“依真谛得名声”之外,还有别的能得名声的真谛;或者在“听闻教法获得智慧”中,以听闻为名所说的教法之外,还有别的能获得世间与出世间智慧的因;或者在“布施能结交朋友”所说的布施之外,还有别的能结交朋友的因;或者在“能担重担、奋发精进”中,以担重担、奋发之名所说的、能忍受大负担而达到勇猛状态的堪忍——也就是精进——之外,还有别的能获得世间与出世间财富的因;又或者,除了“真谛、调御、堪忍、舍”这样所说的这四种法之外,还有别的能让人从此世到来世、死后不忧愁的因——这里就存在这样的道理。这是此处结合简要义理的义注解释。若详细展开,则应当依照逐词释义、逐句释义、逐词解释的方法,对每一个词加以分析理解。
Evaṃ bhagavā pañcamampi pañhaṃ vissajjetvā taṃ yakkhaṃ codento iṅgha aññepītiādimāha. Tattha iṅghāti codanatthe nipāto. Aññepīti aññepi dhamme puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Aññepi vā pūraṇādayo sabbaññupaṭiññe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Yadi amhehi ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakārā saccā bhiyyo kittippattikāraṇaṃ vā, ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsāti paññāpadesena vuttā dammā bhiyyo lokiyalokuttarapaññāpaṭilābhakāraṇaṃ vā, ‘‘dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakārā cāgā bhiyyo mittaganthanakāraṇaṃ vā, ‘‘dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha taṃ taṃ atthavasaṃ paṭicca dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttāya mahābhārasahanatthena ussoḷhibhāvappattāya vīriyasaṅkhātāya khantyā bhiyyo lokiyalokuttaradhanavindanakāraṇaṃ vā, ‘‘saccaṃ dammo dhiti cāgo’’ti evaṃ vuttehi imeheva catūhi dhammehi bhiyyo asmā lokā paraṃ lokaṃ pecca asocanakāraṇaṃ vā idha vijjatīti ayamettha saddhiṃ saṅkhepayojanāya atthavaṇṇanā. Vitthārato pana ekamekaṃ padaṃ atthuddhārapaduddhārapadavaṇṇanānayehi vibhajitvā veditabbā.
听到这话后,那个夜叉因为已经断除了会去问别人的疑惑,所以心想:如今我何必再去问那些众多的沙门、婆罗门呢?他这样说了之后,为了让那些不知道他为什么不问的人也能明白,就说:我自己如今了知,什么是来世的因。其中,“如今”的意思是从今天开始。“了知”是指,我按照前面所说的方式而知道。“来世的因”这个词,通过“具此四法者”等所说,指出了死后没有忧愁的原因,也就是来世的因。而这里的“因”是“原因”的同义词。因为“因”这个词,在“有义有文”等诸如此类(的用法)中,是用于“文句之义”的。在“居士,我有金银之利”等(的用法)中,是用于“明智者”。在“具戒者有利”等(的用法)中,是用于“增长”。在“众人亲近是为利之因”等(的用法)中,是用于“财富”。在“行两者之利”等(的用法)中,是用于“利益”。在“事已发生,智者……”等(的用法)中,是用于“原因”。这里则是在“原因”的意义上。因此,凡是智慧等获得等等的现世原因,以及死后无愁的来世原因,那一切我如今都依照世尊所说的方式亲自了知,我何必再去问那些众多的沙门、婆罗门呢?应当如是了知此处简要之义。
Evaṃ vutte yakkho yena saṃsayena aññe puccheyya, tassa pahīnattā kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇeti vatvā yepissa apucchanakāraṇaṃ na jānanti, tepi jānāpento yohaṃ ajjapajānāmi, yo attho samparāyikoti āha. Tattha ajjāti ajjādiṃ katvāti adhippāyo. Pajānāmīti yathāvuttena pakārena jānāmi. Yo atthoti ettāvatā ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’ntiādinā nayena vuttaṃ diṭṭhadhammikaṃ dasseti. Samparāyikoti iminā ‘‘yassete caturo dhammā’’ti vuttaṃ pecca sokābhāvakāraṇaṃ samparāyikaṃ. Atthoti ca kāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ hi atthasaddo ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’nti evamādīsu (pārā. 1; dī. ni. 1.255) pāṭhatthe vattati. ‘‘Attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’’tiādīsu (dī. ni. 2.250; ma. ni. 3.258) vicakkhaṇe. ‘‘Hoti sīlavataṃ attho’’tiādīsu (jā. 1.1.11) vuḍḍhimhi. ‘‘Bahujano bhajate atthahetū’’tiādīsu dhane. ‘‘Ubhinnamatthaṃ caratī’’tiādīsu (jā. 1.7.66; saṃ. ni. 1.250; theragā. 443) hite . ‘‘Atthe jāte ca paṇḍita’’ntiādīsu (jā. 1.1.92) kāraṇe. Idha pana kāraṇe. Tasmā yaṃ paññādilābhādīnaṃ kāraṇaṃ diṭṭhadhammikaṃ, yañca pecca sokābhāvassa kāraṇaṃ samparāyikaṃ, taṃ yohaṃ ajja bhagavatā vuttanayena sāmaṃyeva pajānāmi, so kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ puthū samaṇabrāhmaṇeti evamettha saṅkhepato attho veditabbo.
夜叉这样说完“我了知什么是来世的利益”之后,为了说明这种知见是以世尊为根源,便说:“佛陀确实是为了我的利益。”其中,“为了利益”是指为了好处和增长。“布施在哪里有大果报”的意思是:按照“具备这四种法”那里所说的布施,在哪里布施能得大果报,我了知那最上的应供者就是佛陀。不过有些人说:“这是针对僧团说的。”
Evaṃ yakkho ‘‘pajānāmi yo attho samparāyiko’’ti vatvā tassa ñāṇassa bhagavaṃmūlakattaṃ dassento atthāya vata me buddhoti āha. Tattha atthāyāti hitāya vuḍḍhiyā ca. Yattha dinnaṃ mahapphalanti ‘‘yassete caturo dhammā’’ti ettha vuttacāgena yattha dinnaṃ mahapphalaṃ, taṃ aggadakkhiṇeyyaṃ buddhaṃ pajānāmīti attho. Keci pana ‘‘saṅghaṃ sandhāya evamāhā’’ti bhaṇanti.
他这样用这首偈颂说明自己得到了利益,接着为了显示自利利他的修行,就说“我将游方……”等等。其中,“从村到村”是指从一个天村到另一个天村;“从城到城”是指从一座天城到另一座天城。“恭敬正自觉者,以及法的善法性”意思是:通过“世尊确实是正自觉者,世尊的法确实是善说”等说法,赞叹佛陀的正自觉和法的善法性;又用“ca”这个字一并涵盖“世尊的声闻僧团确实是善行道者”等,赞叹僧团的善行道;他心怀恭敬,成为宣说法音的人,将这样去游方。
Evaṃ imāya gāthāya attano hitādhigamaṃ dassetvā idāni sahitapaṭipattiṃ dīpento so ahaṃ vicarissāmītiādimāha. Tattha gāmā gāmanti devagāmā devagāmaṃ. Purā puranti devanagarato devanagaraṃ. Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammatanti ‘‘sammāsambuddho vata bhagavā, svākkhāto vata bhagavato dhammo’’tiādinā nayena buddhasubodhitañca dhammasudhammatañca ca-saddena ‘‘suppaṭipanno vata bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā saṅghasuppaṭipattiñca abhitthavitvā namassamāno dhammaghosako hutvā vicarissāmīti vuttaṃ hoti.
就这样,这首偈颂的结束、黑夜的消退、善哉欢呼声的响起,以及旷野王子被带到旷野夜叉的住处,全都在同一刹那发生。国王的随从们听到善哉的欢呼声,心想:“这样的善哉欢呼声,除了对佛陀,不会对其他人发出。难道世尊已经来了?”他们这样思惟着,看见世尊的身光,不再像之前那样留在外面,便毫无疑虑地直接走进去,看见世尊坐在旷野夜叉的住处内,旷野夜叉则合掌站立。看见之后,他们对旷野夜叉说:“大夜叉,这位王子被带来给你作祭品了。来吧,你吃掉他,或者享用他,随你怎么处置。”旷野夜叉因为已是入流者,感到羞惭,尤其当着世尊的面被这样说,于是双手接过那位王子,奉献给世尊,说:“尊者,这个男孩被送到我这里来,我把他献给世尊。佛陀是利益与悲悯者,请世尊接受这个男孩,为了他的利益与安乐。”接着说了如下偈颂:
Evamimāya gāthāya pariyosānañca rattivibhāvanañca sādhukārasadduṭṭhānañca āḷavakakumārassa yakkhabhavanaṃ ānayanañca ekakkhaṇeyeva ahosi. Rājapurisā sādhukārasaddaṃ sutvā – ‘‘evarūpo sādhukārasaddo ṭhapetvā buddhe na aññesaṃ abbhuggacchati, āgato nu kho bhagavā’’ti āvajjentā bhagavato sarīrappabhaṃ disvā pubbe viya bahi aṭṭhatvā nibbisaṅkā antoyeva pavisitvā addasaṃsu bhagavantaṃ yakkhassa bhavane nisinnaṃ, yakkhañca añjaliṃ paggahetvā ṭhitaṃ. Disvāna yakkhaṃ āhaṃsu – ‘‘ayaṃ te, mahāyakkha, rājakumāro balikammāya ānīto, handa naṃ khāda vā bhuñja vā, yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti. So sotāpannattā lajjito visesena ca bhagavato purato evaṃ vuccamāno atha taṃ kumāraṃ ubhohi hatthehi paṭiggahetvā bhagavato upanāmesi ‘‘ayaṃ, bhante, kumāro mayhaṃ pesito, imāhaṃ bhagavato dammi, hitānukampakā buddhā, paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā imaṃ dārakaṃ imassa hitatthāya sukhatthāyā’’ti imañca gāthamāha –
这个男孩具备百种福德的相好,
四肢齐全,诸相圆满。
我满心欢喜、心情愉悦地把它献给您。
具眼者啊,为了世间的利益,请您纳受。
‘‘Imaṃ kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ, Sabbaṅgupetaṃ paripuṇṇabyañjanaṃ; Udaggacitto sumano dadāmi te, Paṭiggaha lokahitāya cakkhumā’’ti.
世尊接受了那个男孩。接受的时候,为了给亚卡和男孩带来吉祥,世尊诵出了缺一句的偈颂。那个亚卡为了让男孩皈依,把第四句重复了三遍。也就是:
Paṭiggahesi bhagavā kumāraṃ. Paṭiggaṇhanto ca yakkhassa ca kumārassa ca maṅgalakaraṇatthaṃ pādūnagāthaṃ abhāsi. Taṃ yakkho kumāraṃ saraṇaṃ gamento tikkhattuṃ catutthapādena pūresi. Seyyathidaṃ –
愿这个孩子长寿,
夜叉,也愿你快乐安康。
愿你们健康无病,为了世间的利益而安住。
这位童子皈依佛陀;
这位童子皈依法;
这位少年皈依了僧团。
‘‘Dīghāyuko hotu ayaṃ kumāro, Tuvañca yakkha sukhito bhavāhi; Abyādhitā lokahitāya tiṭṭhatha, Ayaṃ kumāro saraṇamupeti buddhaṃ; Ayaṃ kumāro saraṇamupeti dhammaṃ; Ayaṃ kumāro saraṇamupeti saṅgha’’nti.
于是世尊把男孩交给了国王的侍从们,说:“把他养大之后,再交还给我。”就这样,这个男孩从国王侍从的手中转到夜叉的手中,从夜叉的手中转到世尊的手中,又从世尊的手中回到国王侍从的手中,因此得名“手·旷野者”。那些国王侍从带着他返回时,农夫、樵夫等人看见了,惊恐地问:“难道夜叉嫌这男孩太小,不肯要吗?”国王的侍从说:“别怕,世尊已经让他安稳了。”然后把一切都告诉了他们。于是,在一片“善哉!善哉!”的欢呼声中,整个旷野城都轰动了,众人一齐朝夜叉那边涌去。而那个夜叉呢,在世尊托钵的时候到来时,接过衣钵,送行到半路,就回去了。
Atha bhagavā kumāraṃ rājapurisānaṃ adāsi – ‘‘imaṃ vaḍḍhetvā puna mameva dethā’’ti. Evaṃ so kumāro rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ, bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato ‘‘hatthako āḷavako’’ti jāto. Taṃ ādāya paṭinivatte rājapurise disvā kassakavanakammikādayo ‘‘kiṃ yakkho kumāraṃ atidaharattā na icchī’’ti? Bhītā pucchiṃsu. Rājapurisā ‘‘mā bhāyatha. Khemaṃ kataṃ bhagavatā’’ti sabbamārocesuṃ . Tato ‘‘sādhu sādhū’’ti sakalaṃ āḷavinagaraṃ ekakolāhalena yakkhābhimukhaṃ ahosi. Yakkhopi bhagavato bhikkhācārakāle anuppatte pattacīvaraṃ gahetvā upaḍḍhamaggaṃ anugantvā nivatti.
那时,世尊在城里托钵乞食,吃完饭后,在城门附近一处僻静的树下,坐在为佛陀铺设的座位上。随后,国王和城里的人们与大众聚集在一起,来到世尊面前,礼敬后围坐一旁,问道:“尊者,您是怎么调伏这么凶暴的夜叉的?”世尊便从交战等事讲起,告诉他们:“他这样降了九种雨,做了这样恐怖的事,这样问了问题。我这样回答了他。”所说的正是那部《旷野经》。说法结束时,八万四千众生现证了法。之后,国王和城里的人们在多闻天王宫殿附近为夜叉建了宫殿,用花、香等供养,设立了常供。等那个男孩成年后,他们把他送出去,说:“你是依靠世尊才活下来的,去亲近侍奉世尊和比丘僧团吧。”他亲近侍奉世尊和比丘僧团,不久就证得不来果,学通了一切佛语,成为拥有五百位近事男随众的居士。世尊把他列为第一,说:“比丘们,在我的近事男弟子中,以四摄事摄受大众的,就是这位旷野的手长者,最为第一。”第十二事。
Atha bhagavā nagare piṇḍāya caritvā katabhattakicco nagaradvāre aññatarasmiṃ vivitte rukkhamūle paññattabuddhāsane nisīdi. Tato mahājanakāyena saddhiṃ rājā ca nāgarā ca ekato sampiṇḍitvā bhagavantaṃ upasaṅkamma vanditvā parivāretvā nisinnā – ‘‘kathaṃ, bhante, evaṃ dāruṇaṃ yakkhaṃ damayitthā’’ti pucchiṃsu. Tesaṃ bhagavā yuddhamādiṃ katvā ‘‘evaṃ navavidhaṃ vassaṃ vassetvā evaṃ vibhiṃsanakaṃ akāsi, evaṃ pañhaṃ pucchi. Tassāhaṃ evaṃ vissajjesi’’nti tamevāḷavakasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tato rājā ceva nāgarā ca vessavaṇamahārājassa bhavanasamīpe yakkhassa bhavanaṃ katvā pupphagandhādisakkārupetaṃ niccabaliṃ pavattesuṃ. Tañca kumāraṃ viññutaṃ pattaṃ ‘‘tvaṃ bhagavantaṃ nissāya jīvitaṃ labhi, gaccha bhagavantaṃyeva payirupāsassu bhikkhusaṅghañcā’’ti vissajjesuṃ. So bhagavantañca bhikkhusaṅghañca payirupāsamāno nacirasseva anāgāmiphale patiṭṭhāya sabbaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā pañcasataupāsakaparivāro ahosi. Bhagavā ca naṃ etadagge niddisi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ saṅgaṇhantānaṃ yadidaṃ hatthako āḷavako’’ti (a. ni. 1.251). Dvādasamaṃ.
《相应部注》中
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya