第9章
9. Navamo paricchedo
福德果报缘的解说注释
Puññavipākapaccayaniddesavaṇṇanā
三十二种果报心,确实都只是世间的。
这些异熟心,在结生和转起的时候。
Bāttiṃsapākacittāni, lokikāneva yāni hi; Etesaṃ pākacittānaṃ, paṭisandhipavattisu.
世间层面的三十二种异熟心,这些异熟心的福行、非福行等诸行,在诸有、诸生门、诸趣、诸识住、诸有情居之中,于结生和转起时,以什么方式成为缘,这些异熟心的那些行,在诸有、诸生门、诸趣、诸识住、诸有情居之中,于结生和转起时,也应当以那种方式,被有智慧的智者如实了知。
三有和四生门:按欲有、色有、无色有分为三有;按卵生、胎生、湿生、化生分为四生门。地狱趣、畜生趣、饿鬼趣、人趣、天趣,合为五趣。
由于结生想的差别和转起想的差别而各有不同,由于身体和色身的差别而各有不同:欲界善趣是种种身、种种想;初禅地和四恶趣地是种种身、一想;第二禅地是一身、种种想;第三禅地、广果地、净居地是一身、一想。
在下地,与色法共同存在的七识住——识在这些地方安住,所以叫“住”;识的安住之处,就叫识住。因为无想地没有识,所以不纳入识住;因为第四无色地没有根本识,所以也不纳入识住。但若按有情居来算,则把无想地和第四无色地也算进去,这样有情居一共就是九种。
Yāni lokikāni eva bāttiṃsa pākacittāni honti, etesaṃ pākacittānaṃ puññāpuññādisaṅkhārā bhavādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhipavattīsu yathā yena pakārena paccayā honti eva, imesaṃ vipākacittānaṃ tepi saṅkhārā bhavādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhipavattīsu tathā tena pakārena vibhāvinā paṇḍitena viññātabbā. Tayo bhavā catasso ca yoniyo kāmabhavarūpabhavaarūpabhavavasena tayo bhavā, aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena catasso ca yoniyo, nirayagatitiracchānagatipetagatimanussagatidevagativasena gatipañcakaṃ, sandhisaññāya paṭisandhisaññāya nānattā nānābhāvato, kāyassāpi ca rūpakāyassāpi ca nānattā nānābhāvato kāmasugatiyo, nānā attā sabhāvo etassāti nānattā, nānatto rūpakāyo etesanti nānattakāyā, nānā sabhāvo etassāti nānattā, nānattāyeva saññā nānattasaññā, sā etesaṃ atthīti nānattasaññī nāma, paṭhamajjhānabhūmi ca caturāpāyabhūmiyo ca nānattakāyaekattasaññī nāma, dutiyajjhānabhūmi ekattakāyanānattasaññī nāma, tatiyajjhānabhūmivehapphalabhūmisuddhāvāsabhūmiyo ekattakāyaekattasaññī nāma, heṭṭhā ṭhitā rūpehi saddhiṃ sattaviññāṇaṭṭhitiyo, tiṭṭhanti viññāṇāni etthāti ṭhitiyo, viññāṇānaṃ ṭhitiyo viññāṇaṭṭhitiyo, viññāṇassa abhāvato asaññībhūmi na gayhate, catutthāruppabhūmi ca paṭuviññāṇābhāvato na gayhate. Sattāvāsavasena asaññībhūmiṃ, catutthāruppabhūmiñca pana gahetvā te sattāvāsā nava eva honti.
563-8在欲界,被称为福行的八种思,能使作者圆满,也能使自己的意乐和应受供养的有生起,所以叫福;它们能造作异熟和业生色,所以叫行;福本身就是行,所以叫福行;这些被称为福行的,就是欲界中被称为福行的八种思。对于九种果报心,即与舍俱的无因大异熟心所摄的九种果报心,在欲界善趣中,从能造作的思那一刹那之后,有它的刹那,所以叫异刹那;那本身就是异刹那业;那业就是异刹那业;意思是:从能造作的思之后,属于过去的思。强力的依止缘就是亲依止缘,这里前缀upa表示强力,意思是强力缘,也就是依异刹那业缘和强力缘的意思。它们以两种方式在结生时成为那些心的缘:这八种欲界大善思,除了与舍俱的无因意识界之外,对与舍俱的无因意识界之外的有限异熟,即眼、耳、鼻、舌、身、领受、与喜俱的无因善异熟,在转起时,以异刹那业和亲依止缘两种方式成为缘。这八种欲界大善思,在色界有中,对五种果报心,即善异熟的眼识、耳识、领受、与喜俱的推度、与舍俱的推度,在转起时,以异刹那业和亲依止缘两种方式成为缘。然而,在欲界恶趣中,对八种有限的善异熟,即眼、耳、鼻、舌、身、领受以及两种推度,在转起时成为缘,但在结生时则不成缘。如前所说,在欲界善趣中,这八种欲界大善思,对十六种善异熟,在转起时,以异刹那业和亲依止缘两种方式成为缘;在转起时,对七种善异熟成为缘;在结生时,对九种善异熟心成为缘。
563-8.Kāme puññābhisaṅkhārasaññitā aṭṭha cetanā pūrenti attano kārakaṃ pūrenti ca, ajjhāsayaṃ pujjañca bhavaṃ nibbattentīti puññāni, abhisaṅkharonti vipākaṃ, kammajarūpañcāti abhisaṅkhārā, puññāni eva abhisaṅkhārā puññābhisaṅkhārā, teyeva saññitā puññābhisaṅkhārasaññitā, kāme puññābhisaṅkhārasaññitā aṭṭha cetanā. Navannaṃ pākacittānaṃ upekkhāyuttāhetukamahāvipākavasena navannaṃ pākacittānaṃ kāmasugatiyaṃ pana nānā vattamānacetanākhaṇato paraṃ khaṇaṃ etassāti nānākhaṇaṃ, taṃ eva nānakkhaṇikaṃ, tameva kammaṃ nānakkhaṇikakammaṃ, vattamānacetanāto parā atītacetanāti attho. Balavā nissayapaccayo upanissayapaccayo, balavattho cettha upa-saddo, balavapaccayoti attho, nānakkhaṇikakammapaccayavasena balavapaccayavasena cāti attho. Dvedhā dvīhi pakārehi tesaṃ paṭisandhiyaṃ paccayā bhavanti, tā aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā upekkhāsahitāhetumanoviññāṇadhātuyā vinā upekkhāsahagatāhetumanoviññāṇadhātuṃ vajjetvā parittapākānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanasomanassayuttāhetukakusalavipākānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavattiyaṃ paccayā honti. Tāyeva cetanā tā eva aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā rūpabhave pañcannaṃ pākacittānaṃ kusalavipākacittānaṃ cakkhusotasampaṭicchanasomanassayuttaupekkhāyuttasantīraṇānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavattiyaṃ paccayā honti. Aṭṭhannaṃ tu parittānaṃ, kāme duggatiyaṃ tathā aṭṭhannaṃ parittānaṃ kusalavipākānaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanānaṃ, dvinnaṃ santīraṇānañca pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe pana paccayā na honti. Vuttappakārāva kāme sugatiyaṃ yathāvuttappakārāva aṭṭha kāmāvacaramahākusalacetanā kāmasugatiyaṃ tathā soḷasannaṃ kusalavipākānaṃ pavatte pavattikkhaṇe dvedhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti, pavatte pavattikkhaṇe sattannaṃ kusalavipākānaṃ paccayā honti. Paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe navannaṃ kusalavipākacittānaṃ paccayā honti.
569-74在色界,福行对色界地的五种果报心,在结生时、结生刹那成为缘。非福行在欲界恶趣中有两种。这些非福行,也就是除了掉举之外的十一种思,与善相违,在欲界恶趣中对一种结生识,在结生时、结生刹那,以异刹那业亲依止缘这两种方式成为缘。十二种不善思在转起时、转起刹那,成为眼、耳、鼻、舌、身、领受这六种不善果报的缘,但在结生时、结生刹那不成缘。七种不善果报心在转起时、转起刹那,也在结生时、结生刹那,成为眼、耳、鼻、舌、身、领受、推度这七种不善果报的缘。同样地,在欲界善趣中,十二种不善思在转起时、转起刹那,成为那七种不善果报的缘,但在结生时、结生刹那不成缘。同样地,在色界有中,这十二种不善思在转起时、转起刹那,成为那四种不善果报识——也就是眼识、耳识、领受、推度——的缘,但在结生时、结生刹那不成缘。而且,在欲界有中获得不可意色等、不可喜色等所缘时,那非福行就成为那四种非福所生识的缘。确实,所谓“在欲界有中获得不可意色等时”等说法是成立的。所谓不可意色等境,在梵天界中不存在,根本不存在。
569-74.Rūpe puññābhisaṅkhārā, rūpāvacarabhūmiyaṃ pañcannaṃ pākacittānaṃ paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā hontimāpuññasaṅkhārā, kāme duggatiyaṃ dvidhā ime apuññābhisaṅkhārā, imā kusalapaṭipakkhā uddhaccavajjā ekādasa cetanā kāmaduggatiyaṃ ekassa paṭisandhiviññāṇassa paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti. Dvādasa akusalacetanā pavatte pavattikkhaṇe eva channaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanānaṃ akusalavipākānaṃ paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā no honti. Sattannampi bhavanteva pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe akusalavipākāni sattannaṃ cakkhusotaghānajivhākāyasampaṭicchanasantīraṇānaṃ paccayā bhavanti. Kāme sugatiyaṃ tesaṃ, sattannampi tatheva ca dvādasākusalacetanā kāme sugatiyaṃ tatheva ca tesaṃ sattannaṃ akusalavipākānaṃ pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā na honti. Viññāṇānaṃ catunnampi, tesaṃ rūpabhave tathā tāyeva dvādasākusalacetanā rūpabhave tesaṃ catunnaṃ akusalavipākānaṃ cakkhusotasampaṭicchanasantīraṇasaṅkhātānaṃ viññāṇānaṃ tathā pavatte pavattikkhaṇe paccayā honti, paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayā na honti. So ca kāmabhaveniṭṭharūpādiupaladdhiyaṃ so ca apuññābhisaṅkhāro kāmabhave aniṭṭharūpādiupaladdhiyaṃ amanāparūpādīni ārammaṇāni upaladdhiyaṃ tesaṃ catunnaṃ apuññajānaṃ viññāṇānaṃ paccayo hoti. Hi saccaṃ ‘‘so ca kāmabhaveniṭṭha-rūpādiupaladdhiya’’ntiādikaṃ vacanaṃ. Aniṭṭharūpādayo nāma visayā brahmaloke na vijjare na vijjanti.
575-6同样地,不动行不摇动、不颤动、不移动,所以叫“不动”;它既是不动,又是行,所以叫“不动行”。同样地,不动行在无色界地,对四种果报心在转起时、转起刹那,以及在结生时、结生刹那,成为缘。在这些有中,上述这些缘,以所说的方式,在结生和转起时,以何种方式、由何种方式通过异刹那业亲依止缘而成为缘,这些缘就应以那种方式、由那种方式,为能辨别、能了知的智者所了知。
575-6.Tathevāneñjasaṅkhāro na iñjati na phandati na calatīti āneñjaṃ, āneñjañca taṃ saṅkhāro cāti āneñjasaṅkhāro, tathā eva āneñjasaṅkhāro arūpāvacarabhūmiyaṃ catunnaṃ pākacittānaṃ pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe paccayo hoti. Bhavesvete bhavesu ete vuttappakārā paccayā vuttappakārena paṭisandhipavattīsu yathā ca yena yena ca pakārena nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi paccayā honti, tena paccayā tathā tena tena pakārena vibhāvinā vijānantena paṇḍitena ñeyyā.
577这个道理同样应该知道:在生处等当中,也就是在生处、趣、识住、有情居这些地方,我在诸有中所说的这个道理,智者应当了解。在这里,关于诸有,从一开始就说过的这些话,只是显示一个大概的轮廓,只是指出一个方法而已。
577.Eseva ca nayo ñeyyo, yoniādīsu yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu eseva ca nayo bhavesu mayā vutto eva nayo paṇḍitena ñeyyo. Tatridaṃ tatra bhavesu ādito paṭṭhāya vuttaṃ idaṃ vacanaṃ mukhamattanidassanaṃ upāyamattadīpanaṃ hoti.
578-81总的来说,福行在两种有中,都依欲界福行和色界福行这两种方式,平等地在欲有和色有这两种有中给出结生,然后这个行就产生并引生一切果报。同样,在四种生处中也应当了知;就像福行在两种有中那样,在卵生等四种生处中,智者同样应当了知这个福行。说到“卵生等”,这是针对莲花独觉佛等人的人类身份而说的。依众多天和人的情况,在两种趣中,智者同样应当了知这个福行。同样,在种种身等识住中,依种种身种种想、种种身同一想、同一种身种种想、同一种身同一想这四种识住,智者应当了知这个福行。依种种身种种想、种种身同一想、同一种身种种想、同一种身同一想,在所说的四种有情居中,智者同样应当了知这个福行。这样,按照我所说的方式,福行在有、生处、趣、识住、有情居中,相应地成为二十一种果报的缘,也就是十六种欲界善果报和五种色界果报,以欲界与色界两种方式,通过异刹那业亲依止缘。
578-81.Avisesena puññābhi-saṅkhāro dvibhavesupi kāmapuññābhisaṅkhāravasena, rūpapuññābhisaṅkhāravasena ca puññābhisaṅkhāro avisesena samānabhāvena dvīsu bhavesu kāmarūpabhavesu paṭisandhiṃ datvā so saṅkhāro sabbapākaṃ janeti nibbatteti. Tathā catūsu viññeyyo, aṇḍajādīsu yonisu dvibhavesu puññābhisaṅkhāro viya tathā catūsu aṇḍajādīsu so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. ‘‘Aṇḍajādīsū’’ti vacanaṃ padumapaccekabuddhānaṃ manussattaṃ sandhāya vuttaṃ. Bahudevamanussānaṃ vasena dvīsu gatīsu eva ca tathā so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Tathā nānattakāyādi-viññāṇānaṃ ṭhitīsupi nānattakāyanānattasaññīnānattakaāyaekattasaññī ekattakāyanānattasaññī ekattakāyaekattasaññīnaṃ vasena catūsu viññāṇaṭṭhitīsu so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Nānattakāyanānattasaññīnānattakāyaekattasaññīekattakāyanānattasaññīekattakāyaekattasaññīnaṃ vasena vuttappakārasmiṃ catubbidhe sattāvāse tathā so puññābhisaṅkhāro paṇḍitena ñeyyo. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena puññābhisaṅkhāro bhavādīsu bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu yathārahaṃ soḷasannaṃ kāmakusalapākānaṃ, pañcannaṃ rūpapākānañcāti ekavīsatipākānaṃ dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayena paccayo hoti.
582-3非福行在欲界有中,按卵生、胎生、湿生、化生这四种生处来说,就是在卵生等各类生处里;按地狱趣、饿鬼趣、畜生趣这三趣来说,就是在三趣里;按种种身同一想来说,就是在一种识住里;又按种种身同一想来说,就是在一种有情居里。另外,在一种有情居里,以两种方式——即异刹那业亲依止缘——在转起时和转起刹那,以及在结生时和结生刹那,那非福行成为缘。
582-3.Kāme apuññasaṅkhāro kāmabhave aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikayonivasena aṇḍajādīsu yonīsu nirayagatipetagatitiracchānagativasena tīsu gatīsu nānattakāyaekattasaññīvasena ekissā viññāṇaṭṭhitiyā nānattakāyaekattasaññīvasena ca ekasmiṃ pana sattāvāse dvidhā nānakkhaṇikakammūpanissayapaccayehi pavatte pavattikkhaṇe paṭisandhiyaṃ paṭisandhikkhaṇe so apuññābhisaṅkhāro paccayo hoti.
584-6同样地,不动行也是这样。在一种无色界有中,依据一种化生趣和一种天趣,再依据空无边处地、识无边处地、无所有处地这三类心住;依据四种无色地,在四类众生住处中,以异刹那业亲依止缘这两种方式,成为四种无色果报心的缘。依照结生与转起的方式,在有等之中,正如那些行成为这些果报心的缘,同样,智者应当依照我所说的这种方式,如此了知那些行。
584-6.Tathevāneñjasaṅkhāro tathā eva āneñjasaṅkhāro, ekārūpabhave ekasmiṃ arūpabhave ekissā opapātikayoniyā ceva ekissā devagatiyāpi ca ākāsānañcāyatanabhūmi viññāṇañcāyatanabhūmi ākiñcaññāyatanabhūmivasena tīsu eva cittaṭṭhitīsu catunnaṃ arūpabhūmīnaṃ vasena catubbidhe sattāvāse catunnaṃ arūpapākacittānaṃ dvedhā nānakkhaṇikakammopanissayapaccayehi so āneñjābhisaṅkhāro paccayo hoti. Paṭisandhipavattīnaṃ, vasenevaṃ bhavādīsu evaṃ iminā mayā vuttappakārena paṭisandhipavattīnaṃ vasena bhavādīsu yathā ye saṅkhārā esaṃ pākacittānaṃ paccayā honti, tathā te saṅkhārā evaṃ iminā mayā vuttappakārena paṇḍitena vijānitabbā.
587-90色法与无色法并没有转移,色法也没有转移;由心和心所构成的名法也没有转移,可是并没有一个在转移的东西。既然没有转移这回事,过去世存在的色法迁移到今生这个存在里就说不通,那么结生心又怎么可能、以什么方式在这里生起呢?心没有转移,从过去世到今生这个存在里,心的转移、迁移并不存在;所以,若没有过去世的过去因,排除过去因之后,心在今生这个存在里就根本不会显现。当各种条件都圆满具备时,只是色法与无色法、只是色法与名法就生起了。就像这样,按照我所说的方式,得到条件后生起的,只是色法与无色法、只是色法与名法就生起了。就像这样,按照我所说的方式,得到条件后生起的,只是色法与无色法,它趣向、进入另一个存在、另一个生命、结生。这种说法只是依照世俗的约定和世间的习惯来表达,实际上并没有一个“有情”,“有情”与“命者”只是同义语,更找不到一个“我”。
587-90.Na rūpārūpadhammānaṃ, saṅkanti pana vijjati rūpadhammānaṃ, cittacetasikasaṅkhātānaṃ nāmadhammānañca saṅkanti pana saṅkamanaṃ pana na vijjati. Saṅkantibhāve asati atītabhavato idha imasmiṃ bhave rūpadhammānaṃ saṅkamanabhāve asati paṭisandhicittaṃ kathaṃ kena pakārena siyā bhaveyya? Natthi cittassa saṅkanti, atītabhavato idha imasmiṃ bhave cittassa saṅkanti saṅkamanaṃ natthi, tato atītabhavato atītaṃ hetuṃ vinā vajjetvā idha imasmiṃ bhave cittassa pātubhāvo na vijjati. Suladdhapaccayaṃ rūpārūpamattaṃ suṭṭhu laddhapaccayaṃ rūpanāmamattaṃ jāyati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena paccayaṃ labhitvā uppajjamānaṃ rūpārūpamattaṃ rūpanāmamattaṃ jāyati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena paccayaṃ labhitvā uppajjamānaṃ rūpārūpamattaṃ bhavantaraṃ aññabhavaṃ paṭisandhiṃ upeti upagacchati. Iti vacanaṃ samaññāya lokiyavohārena pavuccate, satto vā natthi, satto jīvoti vevacanaṃ, attā vāpi na vijjati.
591-9把这一点说明清楚之后,我再来讲这个有情的结生过程。这个结生过程极难被看清、极难被了解,我把它讲明白给你们看。你们要好好地、仔细地领会这个结生过程,好好地、仔细地作意。意思是:心在面对各种所缘时,不被贪牵着走,就像把无价的摩尼宝珠放进金刚匣里一样,把心安放在那里。
在过去那一世,临近死亡的时候,他的身体像被太阳晒过的青棕叶一样枯萎,眼根等诸根已经坏灭,只剩下心所依处还在。那时,依靠所依处、依靠心所依处而住的身表识……这里说的“心”,要理解为有分、意门转向和速行。
“先前所随转”的意思是:从那时之前,由他所随转、所惯习的福业或非福业,或者业相、趣相,作为业果呈现在诸门。执取那个所缘之后,以意门转向和速行的方式,随转心就生起。这样,以我所说的方式生起的那个识、那个速行心,就是已得缘、已得所缘缘。
“被无明所覆等过患”:当不善速行生起时,那个速行被无明所覆的过患遮住;当善速行生起时,从那个心路过程之前生起的无明所覆的过患,遮住那个业等所缘。“渴爱”,就是与不善速行俱生的贪;或者在不善速行生起之后,从那个心路过程之前生起的贪,就是渴爱。“令倾向”,意思是不执取别的所缘,而以坚固执取的力量,让他执取那个被称为业相或趣相的所缘。俱生行,就是与那个心俱生的思,在同一所缘上投入、生起。
在现在这一世,被同一相续中生起的渴爱所牵引,那个识就像一个人从这一岸抓着绳子越过沟一样,舍弃这个先前作为依靠的心所依处,死心生起后就灭去,这就是它的意思。得到另一个由业所生的依靠,或者得到另一个由别的业所生的、作为依靠的心所依处,或者即使没有得到,以所缘等诸缘,那个被称为结生的心就生起。“得到”这句话,是针对欲界和色界说的;“没有得到”这句话,是针对无色界说的。在这里,对于这些心,智者应当知道:前者以“舍弃”这句话所说的心,是死心;后者以“以所缘等诸缘而生起”这句话所说的心,是结生心。
591-9.Tassidaṃ pākaṭaṃ katvā, paṭisandhikkamaṃ pana tassa sattassa idaṃ paṭisandhikkamaṃ sudubbudhaṃ atidubbijānaṃ pākaṭaṃ katvā ahaṃ dassayissāmi, tametaṃ paṭisandhikkamaṃ sādhu sādhukaṃ nibodhatha, sādhu sādhukaṃ manasi karotha, vividhesu ārammaṇesu lobhavasena cittaṃ anāmetvā vajiramañjūsāya anagghamaṇiratanaṃ pakkhipanto viya citte ṭhapetvāti attho. Atītasmiṃ bhave tassa, āsannamaraṇassa hiito bhavato atītasmiṃ bhave āsannamaraṇassa tassa sarīrasmiṃ ātape pakkhittaṃ haritaṃ tālapaṇṇaṃ viya sussamāne sati cakkhundriyādike indriye naṭṭhe hadayavatthumattasmiṃ ṭhite kāyappasādike viññāṇe tasmiṃ khaṇe vatthusannissitaṃ hadayavatthunissitaṃ. ‘‘Citta’’nti vacanaṃ bhavaṅgamanodvārāvajjanajavanaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Pubbānusevitanti ito kālā pubbakāle tena pana anusevitaṃ anuciṇṇaṃ puññaṃ kammaṃ vā apuññaṃ eva vā kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā kammaphalena dvāresu paccupaṭṭhitaṃ ālambitvā manodvārāvajjanajavanavasena sevitacittaṃ pavattati. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pavattamānaṃ taṃ viññāṇaṃ taṃ javanacittaṃ laddhapaccayaṃ laddhārammaṇapaccayaṃ. Avijjāya paṭicchannādīnave visayeti akusalajavane javite tassa javanassa avijjāya appaṭicchannadose tasmiṃ kammādike ārammaṇe kusalajavane javite tato cittavīthito pubbabhāge pavattāya avijjāya paṭicchannadose tasmiṃ kammādike ārammaṇe. Taṇhāti akusalajavanena sahajo lobho, akusalajavane vā javite tato vīthicittato pubbabhāge pavatto lobho taṇhā. Nametīti aññaṃ ārammaṇaṃ aggāhāpetvā daḷhaggāhavasena taṃ eva kammanimittagatinimittasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ gaṇhāpetīti attho. Sahajā saṅkhārā pana tassa cittassa sahajā ekato jātā cetanā pana tasmiṃ yevārammaṇe khipanti pavattanti. Imasmiṃ paccuppannabhave ekasantativasā pavattāya taṇhāya namīyamānaṃ taṃ viññāṇaṃ orimā tīramhā rajjukaṃ ālambitvā mātikātikkamo puriso viya etaṃ purimaṃ nissayabhūtaṃ hadayavatthuṃ jahati chaḍḍeti, cuticittaṃ uppajjitvā nirujjhatīti attho. Aparaṃ kammasambhūtaṃ nissayaṃ aparaṃ aññakammato sambhūtaṃ nissayabhūtaṃ hadayavatthuṃ labhitvā vā alabhitvāpi vā ārammaṇādīhi paccayehi taṃ paṭisandhisaṅkhātaṃ mānasaṃ pavattati. ‘‘Labhitvā’’ti vacanaṃ kāmarūpabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Alabhitvā’’ti vacanaṃ arūpabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha etesu cittesu purimaṃ ‘‘jahatī’’ti vacanena vuttañceva cittaṃ, cuticittaṃ pacchimaṃ ‘‘ārammaṇādīhi paccayehi pavattatī’’ti vacanena vuttañceva cittaṃ paṭisandhicittaṃ paṇḍitena veditabbaṃ.
600-6这个结生心并不是从过去世来到这里的这一世,也不是离开业等因缘而现起的。这句话的意思是:这个结生心不是从过去世来到现在这一世,而是依靠过去世的业等因缘才生起的。在这里,回声、灯、印章等事物可以作为例子,说明这个结生心虽然不是从过去世来的,却是依靠过去世的因缘而生起的。就像在别的地方出现回声、灯影、印迹等,是以声音等为因、以声音等为缘才产生的。也就是说:在这里由人们发出的声音、点亮的灯、盖下的印章等,成为在山间等其他地方出现的回声、灯影、印迹等的因。当那些声音等缘存在时,那些回声等就存在;当那些缘不存在时,它们就不存在。同样地,应当这样理解:识从过去世以现在世识的方式生起。从相续连接的角度来说,以过去世和现在世识的方式生起的识,既不是同一的,也不是别异的,也不是各自独立的。如果相续连接存在,那么这种识就应当成为绝对同一;如果相续连接存在,这种识就应当成为绝对同一。就像从牛奶的液态流动状态中产生的凝乳状态,如果完全同一,那么凝乳状态在任何时候都不可能产生,而将永远只是流动性的牛奶。再者,如果另一种方式认为这种识是完全别异的,这种识成为完全别异,那么牛奶的主人就不会成为凝乳的主人。在牛奶阶段是牛奶的主人,当舍弃流动状态而生起凝乳时,他不会成为凝乳的主人;这样一来,牛奶的主人就成了另一个人,而不是凝乳的主人。因此,在这个结生过程的抉择中,智者不应执取绝对同一性,也不应执取绝对别异性。
600-6.Tadetaṃ taṃ etaṃ paṭisandhicittaṃ purimā bhavato idha imasmiṃ pacchimabhave nāpi āgataṃ, kammādiñca hetuṃ vinā vajjetvā paṭisandhicittaṃ pātubhūtaṃ na ceva taṃ ettha etasmiṃ vacane etassa paṭisandhicittassa purimā bhavato idha imasmiṃ paccuppannabhave anāgamane atītabhavahetūhi atītabhave kammādipaccayehi etassa paṭisandhicittassa sambhave. Paṭighosadīpamuddādī, bhavantettha nidassanā ettha etasmiṃ tassa paṭisandhicittassa atītabhavato anāgamane atītabhave hetūhi sambhave paṭighosadīpamuddādiatthanidassanā upamā bhavanti. Aññatra aññasmiṃ paṭighosādīnaṃ atthānaṃ pavattiṭṭhāne āgantvā saddādihetukā saddādayo paccayā honti yathā. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ ṭhāne janehi pavattāpitā saddadīpamuddādayo atthā pabbatantarādīsu aññesu ṭhānesu pavattānaṃ paṭighosadīpamuddādīnaṃ atthānaṃ hetukā honti. Tesu saddādīsu paccayesu santesu ye te paṭighosādayo honti, asantesu na honti yathā, evameva ca viññāṇaṃ atītabhavato paccuppannabhavaviññāṇavasena pavattaṃ viññāṇaṃ vibhāvinā veditabbaṃ. Santānabandhato santānabandhavasena ekatā atītabhavapaccuppannabhavaviññāṇavasena pavattassa viññāṇassa ekībhāvo natthi, nānatāpi tassa viññāṇassa nānābhāvopi paccekabhāvo api. Sati santānabandhe tu, ekantenekatā siyā santānabandhe sati ekantena tassa viññāṇassa ekatā ekībhāvo siyā bhaveyya, khīrasabhāvato paggharaṇasabhāvato khīrato sambhūtaṃ ghanasabhāvaṃ kadācipi kismiñcipi kāle na bhaveyya, sabbadā paggharaṇasabhāvakhīrameva bhaveyyāti attho. Athāpi aparo nayopi sā ekantanānatā tassa viññāṇassa so ekantanānābhāvo yadi bhaveyya, khīrasāmiko so puggalo dadhisāmi na bhaveyya. Khīrakāle khīrassa issarabhūto sāmiko paggharaṇasabhāvaṃ jahitvā dadhissa uppajjamānakāle tassa dadhissa issaro na bhaveyya, tato khīrasāmiko añño puggalo tassa dadhissa anissaro asāmiko bhaveyyāti attho. Yasmā kāraṇā ettha etasmiṃ paṭisandhikkamavinicchaye ekantaekatāpi vā ekantanānatāpi vā samayaññunā viññunā na ceva upagantabbā.
607-10像这样,按照我所说的这种方式,当无迁转显现、有远离迁转显现的有存在时,在这个人身当中,诸蕴等的等同性得以成立。那些蕴因为在这个人身当中已经灭尽,如果说此世之人所作的业的果报之因,其果报作为果之缘,要在他处、在另一世界到来,以及如此由另一个众生、从另一个业而来——由“另一个众生”这句话,就说明外道众生的业也能给另一个众生带来果报。因此,你们所说的这一切方式并不好。在这里,问难者站在这个立场上说:那么,“当无迁转显现、有存在时”等这些话难道是确定的吗?回答说:在一相续中,这个果报在一相续中转起,它不是另一个众生的,也不是从另一个业而生。种子的加行,就是成就、实现“在一相续中”等这个意思的。
607-10.Evaṃ iminā mayā vuttappakārena asaṅkantipātubhāve saṅkantipātubhāvarahite bhave sati imasmiṃ manussattabhāve khandhādisamatā abhisambhūtā ye khandhā honti, etesaṃ idha imasmiṃ manussattabhāve niruddhattā idha imasmiṃ manussattabhāve janehi katassa tassa kammassa phalahetuno phalassa paccayabhūtassa parattha parasmiṃ loke āgamato ceva evaṃ aññassa sattassa aññato kammato hi tato sattato aññena sattena katato aññato ceva kammato taṃ phalaṃ siyā bhaveyya, ‘‘aññassa sattassā’’ti vacanena titthiyasattassapi kammaṃ aññassa ca phalaṃ dadeyyāti attho, tasmā kāraṇā etaṃ sabbaṃ eva ca tumhehi vuttavidhānaṃ na sundaraṃ. Etthāhāti etasmiṃ ṭhāne ṭhatvā codako āha – nanu evaṃ ‘‘asaṅkantipātubhāve bhave satī’’tiādikaṃ vacanaṃ niyatīti? Vuccate – santāne yaṃ phalaṃ etaṃ ekasmiṃ santāne pavattamānaṃ yaṃ etaṃ phalaṃ aññassa sattassa na hoti, aññato kammato na ca hoti, bījānaṃ abhisaṅkhāro etassatthassa ‘‘ekasmiṃ santāne’’tiādikassa etassa atthassa sādhako nipphādako hoti.
611-5不过,在同一个相续中现起的果报,不会属于另一个众生,这个果报也不是从别人的业产生的。种子的加行能成立“在同一个相续中”等这一层意思:当人们用蜂蜜等东西对种子作加行时,在那颗种子的相续中,最初得到蜂蜜等缘的种子,后来它的果实因为蜂蜜等对种子的加行,在另一个时候就变甜了。确实,“种子的加行”等说法是真实的。因为那些最初被人们用蜂蜜等种下的种子,由于加行,在后来的时间才获得甜的性质,并不是当时就得到了果实或果位。像这样,我所说的“在同一个相续中”等话,智者应当以这种方式来理解。另外还有一种道理:一个人在幼年、年轻时所修的明咒、技艺、医药等业,到了年老时具有能结果的性质,这个“在同一个相续中”等含义,也应当由智者来说明。
611-5.Ekasmiṃpana santāne, vattamānaṃ phalaṃ pana aññassa sattassāpi vā na hoti, taṃ phalaṃ aññato kammato na hoti. Bījānaṃ abhisaṅkhāro etassatthassa ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādikassa etassa atthassa sādhako nipphādako hoti, bījānaṃ abhisaṅkhāre madhuādinā vatthunā janehi kate tassa bījassa santāne paṭhamaṃ laddhapaccayo paṭhamaṃ laddhamadhuādipaccayo tassa bījassa phalaṃ kālantare madhuādinā bījābhisaṅkharaṇato aññasmiṃ kāle madhuro hoti. Hi saccaṃ ‘‘bījānaṃ abhisaṅkhāre’’tiādikaṃ vacanaṃ. Tāni hi tāni eva paṭhamaṃ madhuādinā janehi ropitāni bījāni abhisaṅkharaṇato kālantare madhurabhāvaṃ phalampi vā phalaṭṭhaṃ vā na pāpuṇanti. Evaṃ iminā pakārena idaṃ mayā vuttaṃ ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādikaṃ vacanaṃ paṇḍitena ñeyyaṃ. Api ca aparo nayo. Bālakāle taruṇakāle tena taruṇena payuttena vijjāsipposadhādinā kammenāpi tassa vuddhakālasmiṃ phaladānasīlena ayaṃ ‘‘ekasmiṃ pana santāne’’tiādiko attho paṇḍitena dīpetabbo.
616-20问难者又说:即使这样,那业即使像我所说的这样存在、确实存在,那业也正是在当下这一刹那存在时,就成为果的缘。或者说,不存在的业就不可能成为缘。也正是在当下这一刹那,不存在的业可以成为果的缘。如果存在的业是果的缘,那么在它生起的刹那,在业生起的刹那,在业存在的时候,果就必须和作为因的业一起成熟。或者还有另一种说法:如果已灭去的、曾经存在的业是异熟的缘,那么果就应当在业生起的刹那之前,或者在业生起的刹那之后,也就是在业不存在的时候生起,这就是它的意思。这样一来,果就会是恒常的,也就是说,果就会永远没有业的缘。阿阇梨说:在“诸比丘,应断贪欲,我为证得入流果作保证”等经文中,业应当看得像保证人一样;从业所生的果,应当看得像入流果一样。正因为是已作,正因为是众人所造,那业才成为果的缘,既不是因为它是存在的,也不是因为那个不存在的业具有存在性。
616-20. Codako punāha – evaṃ santepi taṃ kammaṃ evaṃ iminā mayā vuttappakārena kamme santepi saṃvijjamānepi taṃ kammaṃ etasmiṃyeva khaṇe vijjamānampi vā phalassa paccayo hoti. Atha vāvijjamānakaṃ paccayo na bhaveyya. Etasmiṃyeva khaṇe avijjamānakaṃ kammaṃ vā phalassa paccayo hoti. Sace yadi vijjamānaṃ phalassa paccayo hoti, tappavattikkhaṇepana tassa kammassa pavattikkhaṇe tassa kammassa vijjamānakāle pana hetunā kammeneva saddhiṃ pākena bhavitabbaṃ. Atha vā aparo nayo. Vijjamānaṃ niruddhaṃ kammaṃ vipākassa paccayo yadi bhaveyya, pavattikkhaṇato tassa kammassa pavattikkhaṇato pubbe vā kāle, tassa kammassa pavattikkhaṇato pacchā vā avijjamānakāleti attho. Niccaphalaṃ siyāti sabbadā kammapaccayavirahitaṃ phalaṃ siyāti attho. Ācariyena vuccate – ‘‘lobhaṃ, bhikkhave, pajahatha, sotāpattipaṭilābhāya ahameva pāṭibhogo’’tiādīsu pāṭhesu pāṭibhogo viya kammaṃ daṭṭhabbaṃ. Sotāpattiphalaṃ viya kammato sambhūtaṃ phalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kaṭattāyeva janehi kaṭattāyeva taṃ kammaṃ phalassa paccayo hoti, assa vijjamānattaṃ na ca hoti, tassa avijjamānassa kammassa vijjamānatā vā na ca neva hoti.
621这部《阿毗达摩入门》阐明胜义,显示真实之义,能让听闻的人喜悦和智慧都增长。有智慧的人不该把心转向各种所缘,而应当以恭敬专注的心来听闻。
621.Abhidhammāvatāroyaṃ abhidhammāvatāro ayaṃ paramatthappakāsano bhūtatthadīpano sotūnaṃ puggalānaṃ pītibuddhivivaḍḍhano paṇḍitehi vividhesu ārammaṇesu cittaṃ anāmetvā sakkaccena manasikārena sotabbo.