第8章巴利
8. Aṭṭhamo paricchedo
杂项解说注释巴利
Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā
现在,所有这些的心,由我。
为了对比丘们明了,宣说这杂论。巴利
Idānipana sabbesaṃ, etesaṃ mānasaṃ mayā; Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, kathīyati pakiṇṇakaṃ.
现在此时,为使比丘们熟练、为使比丘们成为善巧者,由我讲述并宣说这一切三因、二因、无因补特伽罗的杂心。巴利
Idāni pana kāle etesaṃ tihetukadvihetukaahetukānaṃ sabbesaṃ puggalānaṃ pakiṇṇakaṃ mānasaṃ bhikkhūnaṃpāṭavatthāya bhikkhūnaṃ chekabhāvatthāya mayā kathīyate uccate.
476-85 路蛛,名为路蛛的蜘蛛,在五个方向铺开丝网后,躺在网中央。当第一方向的丝被小生物、毛虫或苍蝇触碰时,那只蜘蛛稍微动一下、颤动一下,就从躺着的地方沿着丝爬过去,顺着丝追踪,吸食那只小生物的血——也就是所谓的汁液。然后再回来,就在那网中央,自在地躺着。就像在第一方向做出移动等动作一样,在第二等其余四个方向也同样做出移动等动作。如此,智者应当看待五个方向的丝如同五种净色,应当看待中央的蜘蛛如同心。应当看待小生物等微小动物对丝的触碰,如同所缘对净色的触碰。所谓净色被触碰,就是“净色触碰”,那是什么?就是所缘。在那里,于三条路中把握净色所缘之后,意界唯作心转向有分,这就是世尊所说的“有分转向”。智者应当看待路心的生起,如同那只路蛛沿着丝、顺着丝爬行。应当看待速行心在所缘上运转,如同那只蜘蛛刺穿猎物的头部后吸食它的汁液。智者应当看待心再回来,依止那心所依处而转起,如同再回到丝网中央躺下。巴利
476-85.Panthamakkaṭako uṇṇanābhi panthamakkaṭako nāma pañcasu disāsu tassa suttaṃ pasāretvā jālamajjhe nipajjati. Paṭhamāya disāyettha ettha etāsu disāsu paṭhamāya disāya pasārite sutte pāṇakena paṭaṅgena vā makkhikāya vā ghaṭṭite sati sā uṇṇanābhi kiñci calitvā phandanaṃ katvā nipannaṭṭhānato suttānusārena suttaṃ anusāretvā tassa pāṇakassa yūsaṃ yūsasaṅkhātaṃ soṇitaṃ pivati. Punāgantvā tattheva tasmiṃ jālamajjheyeva yathāsukhaṃ nipajjati, yathā paṭhamāya disāya calanādikaṃ kiriyaṃ karoti, evameva dutiyādīsu catūsu disāsu calanādikaṃ kiriyaṃ karoti, evaṃ pañcasu disāsu suttaṃ viya pañca pasādā paṇḍitena daṭṭhabbā, majjhe makkaṭako viya ca cittaṃ pana paṇḍitena daṭṭhabbaṃ. Pāṇakādīhi khuddakatiracchānehi tassa saṅghaṭṭanā viya ārammaṇe pana pasādānaṃ saṅghaṭṭanā paṇḍitena daṭṭhabbā. Jālamajjhe nipannāya uṇṇanābhiyā taṃ calanaṃ viya pasāde ghaṭṭetīti pasādaghaṭṭanaṃ, kiṃ taṃ? Ārammaṇaṃ. Tattha tissaṃ vīthiyaṃ pasādaghaṭṭanaṃ ārammaṇaṃ gahetvā manodhātukiriyācittaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭetīti bhavaṅgāvaṭṭanaṃ mataṃ bhagavatā. Tassa panthamakkaṭakassa suttānusāraṃva suttaṃ anugamanaṃ viya vīthicittappavattanaṃ paṇḍitena daṭṭhabbaṃ. Sīse pana vijjhitvā assa makkaṭassa yūsapānaṃ viya javanassa cittassa ārammaṇesu pavattanaṃ paṇḍitena daṭṭhabbaṃ. Puna āgantvā suttajālamajjhe nipajjanaṃ yathā vatthuṃyeva hadayavatthuṃ eva nissāya cittassa parivattanaṃ paṇḍitena daṭṭhabbaṃ.
486-93 这个比喻说明的是什么义理呢?它到底开示、显示的是什么义理?当所缘最初触碰净色时,从净色这个所依处——净色是它的所依,所以叫净色所依,也就是心——最初就生起依于所依处、称为有分的心。这个义理也是由这个比喻来说明的。同一个所缘在二门、二门中完全以一切方式呈现于境,这个义理也由这个比喻说明,即“在二门、二门中”。意思是:一个色所缘在同一刹那,在眼门和意门这二门中呈现于境。在耳门等处也应当同样理解。色触碰眼净色之后,就在那同一刹那,也同样在意门中呈现于境,成为有分震动的缘,这就是它的义理。这件事没有疑问,在这个说法中没有疑问。就像鸟,就像禽鸟一样。确实,我所说的是真实语。就像鸟栖息在树顶、树梢时,触碰树枝,它的影子便在地面、大地上映现。这里“于此”是介词。树枝被鸟触碰和影子在地面映现,并不是一先一后,而是在同一刹那发生。同样,色与净色的触碰,以及依此义理作为有分震动的缘、以缘的状态在意门中呈现于境,也不是一先一后,而是在同一刹那发生。巴利
486-93.Idaṃtu pana opammaṃ, atthaṃ dīpeti kiṃ tu hi idaṃ opammaṃ kaṃ atthaṃ dīpeti pakāseti? Paṭhamaṃ pasāde ārammaṇena ghaṭṭite sati pasādavatthuto pasādo vatthu nissayo etassāti pasādavatthu, cittaṃ, tato pasādavatthuto, paṭhamaṃ eva vatthusannissitaṃ bhavaṅgasaṅkhātaṃ mano jāyati, itipi attho tena opammena dīpito. Ekekārammaṇaṃ dvīsu dvīsu dvāresu sabbaso sabbappakārena pana āpāthaṃ āgacchati, ayamatthopi tena opammena dīpito ‘‘dvīsu dvīsu dvāresū’’ti, ekaṃ rūpārammaṇaṃ ekasmiṃyeva khaṇe cakkhudvāre, manodvāre cāti dvīsu dvāresu āpāthaṃ āgacchatīti attho. Sotadvārādīsupi eseva nayo ñeyyo. Rūpaṃ cakkhupasādamhi ghaṭṭetvā taṅkhaṇe pana tassa khaṇe pana tathā manodvāre pana āpāthaṃ āgacchati, bhavaṅgacalanassa paccayo hotīti attho. Na saṃsayo etasmiṃ vacane saṃsayo natthi. Yathā khago yathā sakuṇo. Hi saccaṃ mayā vuttaṃ vacanaṃ. Rukkhagge rukkhakoṭiyaṃ nilīyantova sākhino sākhaṃ ghaṭṭeti, tassa chāyā bhūmiyaṃ pathaviyaṃ pharati paṭihaññati. Idhāti nipāto. Sākhāya sakuṇena ghaṭṭanaṃ bhūmiyaṃ chāyāpharaṇāpi ca apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇasmiṃyeva jāyare jāyanti. Evameva pana rūpassa, pasādassa ca ghaṭṭanaṃ, tatheva atthato atthavasena bhavaṅgacalanassāpi paccayattena paccayabhāvena manodvāre āpāthaṃ āgamanaṃ apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇeyeva hoti.
494-7 在这之后,有分流被截断,在眼门、眼净色那里,依次在转向生起时、看见生起时、领受生起时、推度生起时、确定生起时,善的速行心就速行;同样,不善心也速行。在耳门等处,对于声音等所缘的触碰,智者也是这样毫无差别地以同样的方式了知。为了说明这个道理,智者应当从这部论中引出并取出“守门人喻”等说法,在这里讲路心的部分中展示出来。巴利
494-7. Tato paraṃ bhavaṅgasotaṃ chinditvā cakkhudvāre cakkhupasāde yathākkamaṃ āvajjane samuppanne, dassane samuppanne, sampaṭicchane samuppanne, santīraṇe samuppanne, tathā voṭṭhabbane ca samuppanne kusalaṃ javanacittaṃ javati, tathā akusalameva cittaṃ javati. Sotadvārādīsupi saddādīnaṃ ārammaṇānaṃ ghaṭṭane eseva nayo avisesena viññunā viññeyyo. Etassa atthassa dīpane dovārikopamādīni vacanāni uddharitvā tato pakaraṇato nīharitvā ettha etasmiṃ vīthiyādhikāre viññunā dassetabbāni.
498-9 所谓“眼不坏”,就是说这个眼本身没有损坏。如果命根已经断绝,或者被胆汁、痰、血堵塞,无法再作为眼识生起的条件,那就叫“坏”;如果还能作为条件,就叫“不坏”。以眼净色不坏、色境进入视野、依靠光明,这三种条件,再加上作意因和五门转向这个条件,一起运作。当这四种条件齐备、共同生起、汇聚、合为一体时,那个依靠眼净色的眼识,就与相应的心所一同生起。巴利
498-9.Asambhedena cakkhussāti tassāpi cakkhu asambhinnaṃ hoti. Jīvitā niruddhampi pittena vā semhena vā ruhirena vā palibuddhaṃ cakkhuviññāṇassa paccayo bhavituṃ asakkontaṃ sambhinnaṃ nāma, sakkontaṃ asambhinnaṃ nāma hoti. Tena cakkhupasādassa asambhinnena rūpāpāthagamanena ālokasannissayenāpi. Tena tividhena paccayena samanakkārahetunā pañcadvārāvajjanapaccayena saha pavattanena. Etehi pana catūhi paccayehi saṃ ekato inti pavattantīti sametā, sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi, taṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhupasādanissitaṃ viññāṇaṃ sampayuttehi cetasikehi saha jāyate.
500-1 耳净色不被破坏,声音进入听觉范围不被破坏,再加上以虚空为依托——即使耳孔被堵住,耳识也不会生起。这是三种条件。再加上作意这个因,以及五门转向这个条件,一起运作。当这四种条件和合、俱起、汇聚、融为一体时,那个耳识就与相应的心所一同生起。巴利
500-1.Asambhedena sotassa sotapasādassa asambhinnena saddāpāthagamena ca saddassa āpāthagamanena ca. Ākāsanissayenāpi pihitakaṇṇacchiddassa sotaviññāṇaṃ nuppajjati. Tena tividhena paccayena. Samanakkārahetunā pañcadvārāvajjanapaccayena saha pavattena. Etehi pana catūhi paccayehi sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi taṃ sotaviññāṇaṃ sampayuttehi saha jāyati.
502-3 鼻根不坏,也就是鼻净色没有损坏,加上香境进入鼻根的范围、出现在鼻根面前,还有依靠风界——这里的意思是,进入鼻腔的气流。以这三种缘,连同作意因即与前三缘俱转的五门转向缘一起运作。当这四种缘和合、俱起、汇聚、合为一体时,那个鼻识就与相应的心所一同生起。巴利
502-3.Asambhedena ghānassa ghānapasādassa asambhinnena gandhāpāthagamena ca gandhassa āpāthagamanena ca. Vāyosannissayenāpīti ghānabilamhi pavisantena vāyunāti attho. Tena tividhena paccayena. Samanakkārahetunā pañcadvārāvajjanapaccayena saha pavattena. Etehi pana catūhi paccayehi sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi taṃ ghānaviññāṇaṃ sampayuttehi saha jāyati.
504-5 以舌净色不坏、舌净色不被破坏,以及味境进入其范围、味到达其范围。又说“依止于水界”:舌中的水得到之后,舌识才生起;没有水的话,即使咀嚼干硬的食物,用舌去尝,舌识也不会生起,这就是这段话的意思。以这三种缘,再加上作意因——也就是五门转向缘——一起运作。当这四种缘和合、俱起、会集、成为一体时,那舌识就与相应的心所一同生起。巴利
504-5.Asambhedena jivhāya jivhāya asambhinnena rasāpāthagamena ca rasassa āpāthagamanena ca. Āposannissayenāpīti jivhātemanaṃ āpaṃ laddhā ca uppajjati, tena vinā sukkhakhādanīye jivhāya sāyitepi jivhāviññāṇaṃ nuppajjatīti attho. Tena tividhena paccayena. Samanakkārahetunā pañcadvārāvajjanapaccayena saha pavattena. Etehi pana catūhi paccayehi sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi taṃ jivhāviññāṇaṃ sampayuttehi saha jāyati.
506-7 身识的生起,靠的是身净色没有损坏、触境进入感知范围,以及依托地界。所谓“依托地界”,就是说:如果没有地界,当外在的四大所缘撞击内在的身净色时,就无法在作为净色之缘的四大上产生撞击反应,身门也就不能运作。由这三种缘,再加上等无间缘——也就是五门转向——一起运作。当这四种缘和合、俱起、会集、成为一体时,身识就与相应的心所一同生起。巴利
506-7. Kāyapasādassa asambhedena phoṭṭhabbassa āpāthagamanena ca. Pathavīnissayenāpīti tena vinā kāyadvārampīti bahiddhā mahābhūtārammaṇaṃ ajjhattikaṃ kāyapasādaṃ ghaṭṭetvā pasādapaccayesu mahābhūtesu paṭihaññati. Tena tividhena paccayena. Samanakkārahetunā pañcadvārāvajjanapaccayena saha pavattena. Etehi pana catūhi paccayehi sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi taṃ kāyaviññāṇaṃ sampayuttehi saha jāyati.
508-9 “意无破坏”里的“意”,指的是有分心。有分心即使已经灭去,也不能成为转向心的缘;只有变得软弱无力时,即使正在现行,也叫作“破坏”。能够成为转向心之缘的,就叫作“无破坏”。这是依于意的无破坏、法境进入行处范围,以及依止于所依处——也就是心所依处。由这三种缘,再加上等无间缘——也就是意门转向——一起运作。当这四种缘和合、俱起、会集、成为一体时,那称为意识的心,也就是速行心,就与相应的心所一同生起。巴利
508-9.Asambhedāmanassāpīti mananti bhavaṅgacittaṃ. Taṃ niruddhampi āvajjanacittassa paccayo bhavituṃ asamatthaṃ mandatamagatameva vattamānampi sambhinnaṃ nāma hoti. Āvajjanassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ asambhinnaṃ nāma. Manassa asambhedena dhammassa āpāthagamanena ca vatthusannissayena hadayavatthusannissayena. Tena tividhena paccayena. Samanakkārahetunā manodvārāvajjanena saha pavattena. Etehi pana catūhi paccayehi sametehi sahagatehi samāgamaṃ ekībhāvaṃ āgatehi taṃ manoviññāṇaṃ taṃ manoviññāṇasaṅkhātaṃ javanacittaṃ sampayuttehi saha jāyate.
510-11 有分心应当被智者理解为“意”。两种转向唯作心应当被智者理解为“等无间缘”。“依止于所依处”这一说法,并不是在一切情况下、一切有中都适用。我以五蕴有为例,才说了“依止于所依处”这句话。所谓五蕴有,就是欲界有和色界有;无色界有叫四蕴有;无想有情有叫一蕴有。这句话不是针对四蕴的无色界有说的。意思是:所依处是色法,在无色界有里,怎么会有“依止于所依处”呢?巴利
510-11. Mano bhavaṅgacittaṃ nāma vibhāvinā veditabbaṃ. Āvajjanakriyācittaṃ āvajjanakiriyācittadvayaṃ samanakkāro nāma vibhāvinā saññitaṃ. Vatthusannissayena iti ayaṃ pāṭho sabbattha sabbesu bhavesu na gacchati. Pañcahi khandhehi vokāro vokiṇṇoti pañcavokāro, pañcavokārabhavaṃ sandhāya kāraṇaṃ katvā ‘‘vatthusannissayenā’’ti ayaṃ pāṭho pana kathito mayā, pañcavokārabhavo nāma kāmarūpabhavo, arūpabhavo catuvokārabhavo nāma, asaññībhavo ekavokārabhavo nāma. Ayaṃ pāṭho catuvokāraarūpabhavaṃ sandhāya na kathitoti attho. Vatthussa rūpattā arūpabhave kathaṃ vatthusannissayo bhaveyyāti attho.
512-4 结生等心一共有十九种:欲界有十种,色界有五种,无色界有四种。所以,一切结生心合计十九种。所谓“业”,就是善或不善的思。所谓“业相”,就是色等五种所缘、概念法以及广大心。所谓“趣相”,则是如意树之类(善趣的征兆),而在不善这一边,则是铁锅之类以色等为所缘的景象。以上就是我所说的、世尊开示的这些结生等心的三种所缘。欲界结生心的所缘,世尊认为是欲界所缘,也就是有限的所缘。现在的色等五种所缘,以及趣相中的五种所缘,都是现在(现前)的所缘。过去的业——善或不善的思——只属于过去,不是现在。未来的所缘并不存在。巴利
512-4.Paṭisandhādicittāni, sabbānekūnavīsati honti, kāmāvacaresu dasa, rūpesu pañca, arūpīsu cattāri, sabbāni paṭisandhicittāni ekūnavīsati honti. Kammaṃ nāma kusalākusalacetanā. Kammanimittaṃ nāma rūpāni pañcārammaṇāni paññatti ca mahaggatacittañca. Tathā gatinimittakaṃ nāma kapparukkhādayo, akusalapakkhe rūpādiārammaṇabhūtā lohakumbhādayo ca. Iti evaṃ iminā mayā vuttappakārena tesaṃ paṭisandhādicittānaṃ ārammaṇaṃ tividhaṃ bhagavatā udīritaṃ. Kāmāvacarasandhīnaṃ parittārammaṇaṃ kāmāvacarārammaṇaṃ bhagavatā mataṃ. Paccuppannaṃ rūpādipañcārammaṇaṃ, gatinimittaṃ pañcārammaṇañca paccuppannañca hoti. Atītaṃ vā kammaṃ kusalākusalacetanā atītāyeva, na paccuppannā. Anāgataṃ ārammaṇaṃ natthi.
515-26 八种大异熟心,加上三种推度心,这十一种心就叫作彼所缘心。在这十一种彼所缘心里,属于福异熟的善异熟心有十种,属于非福的不善异熟心则只有一种。大异熟心不会在色界和无色界这两种存在界里生起;在欲界与色界存在里,则有三种推度心。胜者导师所说的那些彼所缘心当中,没有一种彼所缘心会在色界和无色界这两种存在界里作为彼所缘而生起。这是什么原因呢?如果有人质疑说“在色界无色界里没有彼所缘”这个说法,回答是:因为没有种子。对于不是欲界所缘的、不是欲界法的对象,这种彼所缘心根本不会跟随。为什么呢?因为彼所缘心必定以有限的事物为所缘,必定以欲界为所缘,而且由于不熟悉,所以任何时候都不会跟随。就像一个年幼的孩子,虽然会跟着父亲或像父亲一样的亲戚,但只在熟悉的地方——比如家门口、巷子里、十字路口等——才跟着,不会跑到森林或战场上去;同样,彼所缘心虽然跟随欲界法,但对于以广大法和出世间法为所缘而生起的情况,就不会跟随。再者,一切欲界异熟、唯作意界、唯作无因意识界以及悦俱的唯作无因意识界,这些法都是以有限的事物为所缘,所以说它们绝对只以有限的事物为所缘。因此应当知道,这个彼所缘心,即使对于以广大法和出世间法为所缘的欲界法,也不会跟随。巴利
515-26. Aṭṭheva ca mahāvipākā, tīṇi santīraṇāni cāti ekādasavidhaṃ cittaṃ tadārammaṇasaññitaṃ. Ekādasavidhe citte tadārammaṇasaññite puññavipākāni kusalavipākā dasa honti, apuññajaṃ akusalavipākaṃ pana ekaṃ hoti. Mahāvipākā rūpārūpabhavadvaye na jāyanti, kāmarūpabhave santīraṇattayaṃ hoti. Yāni tadārammaṇacittāni satthunā jinena vuttāni, tesu tadārammaṇacittesu ekampi tadārammaṇacittaṃ rūpārūpabhavadvaye tadārammaṇaṃ hutvā kadācipi nappavattati. Kasmā kāraṇā? Tattha tasmiṃ rūpārūpabhavadvaye ‘‘tadārammaṇaṃ na hotī’’ti vacanaṃ codako bhaveyya, bījassābhāvato pana na hotīti parihāro. Akāmāvacarārammaṇe akāmāvacaradhamme idaṃ tadārammaṇamānasaṃ neva anubandhati. Hi kasmā kāraṇā? Parittārammaṇattā ca ekantena avassaṃ tadārammaṇamānasassa kāmāvacarārammaṇattā ca tathā aparicitattā ca sabbadā nānubandhati. Tañhi yathā pitaraṃ vā pitusadisaṃ vā ñātiṃ anubandhantopi taruṇadārako gharadvārantaravīthicatukkādimhi pariciteyeva dese anubandhati, na araññaṃ vā yuddhabhūmiṃ vā gacchati, evaṃ kāmāvacare dhamme anubandhantampi mahaggatalokuttaradhammamārabbha pavattamāne dhamme nānubandhati. Yasmā cassa sabbo kāmāvacarapāko ca kiriyāmanodhātu kiriyāahetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā ime dhammā parittārammaṇāti evaṃ accantaṃ parittameva ārammaṇaṃ vuttaṃ, tasmā cetaṃ mahaggatalokuttarārammaṇe kāmāvacaradhammepi nānubandhatīti veditabbaṃ.
527-32 “何必用那种理论之说?”注释书里确实用“janakaṃ tena tulyaṃ”等语句作了理论之说。所谓理论之说,就是与理相应的言论。用“janakaṃ tena tulyaṃ”等理论之说,到底有什么用处?注释书里确实有“何必用那种理论之说”这句话;本来该说“atthakathāsu”,但在复合词中把ttha变成了ṭṭha,所以说成“aṭṭhakathāsu”。导师说,这是缘取欲界诸法而说明彼所缘性的语句。十一种彼所缘心,在任何情况下都完全不执取名称与族姓,也就是不缘取诸如Tissa这样的名称施设,不缘取诸如Kaccāyanagotta、Kassapagotta这样的族姓施设;在速行之后也不执取彼所缘;在色界、无色界的生存中也不执取彼所缘。当缘取施设时,或者在速行之后,如果缘取我所说的施设而进一步缘取其余施设,或者在速行之后,导师认为不得彼所缘;同样,在以苦相、无常相、无我相为所缘的观智中,导师认为不得彼所缘。在邪定性者中也不得彼所缘——所谓邪定性,就是在邪性、邪本质中,以“无布施”等方式决定的四种与见相应的速行;在这样的邪定性者中,导师认为不得彼所缘。即使以出世间法为所缘而速行,导师也认为不得彼所缘。同样,以广大法为所缘而速行,导师也认为不得彼所缘。以无碍解智为所缘而速行,导师也认为不得彼所缘。在意门中,一切速行之后,次第都有彼所缘心生起。巴利
527-32.Kiṃ tena yuttivādena, vuttaṃ aṭṭhakathāsu hi ‘‘janakaṃ tena tulya’’ntiādikena tena, yuttiyā vādo yuttivādo, ‘‘janakaṃ tena tulya’’ntiādikāya yuttikathāya kiṃ payojanaṃ vuttaṃ? Aṭṭhakathāsu hi saccaṃ ‘‘kiṃ tena yuttivādenā’’ti vacanaṃ, ‘‘atthakathāsū’’ti vattabbe samāse hi ttha-ssa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘aṭṭhakathāsū’’ti vuttaṃ . Kāmāvacare dhamme paṭicca tadārammaṇabhāvadīpakaṃ vacanaṃ ācariyena vuttaṃ. Tadārammaṇacittāni, ekādasapi sabbaso sabbappakārenapi tadārammaṇacittāni nāmagottaṃ panārabbha tissādikaṃ nāmapaññattiṃ paṭicca kaccāyanagottakassapagottādikaṃ gottapaññattiṃ paṭicca javane javitepi ca tadārammaṇaṃ na gaṇhanti, rūpārūpabhavesu vā tadārammaṇaṃ na gaṇhanti. Yadā paññattimārabbha, javane javitepi vā yadā mayā vuttāya paññattiyā sesapaññattiṃ paṭicca javane javitepi vā tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena, tathā dukkhaaniccaanattalakkhaṇārammaṇikāya vipassanāya tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena. Tadārammaṇā na labbhanti, micchattaniyatesupi micchatte micchāsabhāve ‘‘natthi dinna’’ntyādivasena niyatāni cattāri diṭṭhiyuttajavanāni micchattaniyatāni, micchattaniyatesupi tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena, lokuttaradhamme ārabbha javane gatepi tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena. Tathā mahaggate dhamme ārabbha javane javitepi tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena, paṭisambhidāñāṇaṃ ārabbha javane javitepi tadārammaṇaṃ na labbhate ācariyena. Manodvārepi sabbesaṃ javanānaṃ anantaraṃ anupubbato tadārammaṇacittāni bhavanti.
533-4 在意门那里,并没有所缘的撞击。那么,心从有分状态出来而转起为路心,是怎样、以什么方式发生的呢?因为在意门那里,即使没有撞击,所缘也能避开撞击而呈现出来,正是由于这个原因,路心才得以生起。巴利
533-4. Manodvāre ārammaṇaghaṭṭanā na vijjati. Bhavaṅgato cetaso vīthicittassa vuṭṭhānaṃ kathaṃ kena pakārena hoti? Manodvārepi ghaṭṭanāya vinā ghaṭṭanaṃ vajjetvā āpāthaṃ āgacchanteva yasmā kāraṇā, tasmā vīthicittānaṃ sambhavo hoti.
535-6 十二种福心与十二种不善心的果报,在生命流转中分别有八十四种和七十七种。其中,一个与喜俱、与邪见相应的不善心,能生起眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、领受心,以及与舍俱的推度心,这样一共是七种不善果报。同样地,其余十一种不善心也各有七种果报。至于十一种结生,则是除去掉举心之后,其余十一种不善心各有十一种结生。巴利
535-6.Dvādasāpuññacittānaṃ dvādasaakusalacittānaṃ vipākā sattasattati pāpapākā dvādasapāpacittānaṃ vipākā caturāsīti pavattiyaṃ honti. Ekassa somanassayuttadiṭṭhisampayuttākusalassa cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇāni, sampaṭicchanaṃ, upekkhāyuttasantīraṇāni cāti satta akusalapākā honti. Tathā sesānaṃ ekādasannaṃ akusalānampi satta vipākā honti. Ekādasavidhānaṃ tu, hitvā uddhaccamānasaṃ uddhaccamānasaṃ hitvā ekādasavidhānaṃ paṭisandhiyo ekādasavidhā ceva bhavanti.
537-8 在一切唯作心里,那两种转向都不是速行,因为它们只是纯粹的执行动作,只是纯粹的作为,所以世尊说它们像风中的花,和风花一样。这里的意思是:当这两种转向在漏尽者心中生起时,它们成为唯作心是合理的。如果有人问:在一切凡夫心中生起时,怎么算是唯作呢?因为那只是执行动作,不产生果报,就像风花不结果一样,所以这种唯作心应当理解为不结果报的,但它仍然是唯作。正如一切唯作心,从完成作用的角度来说,由于完成速行的作用而达到速行的性质、具备速行的状态;就像一棵被砍断根的树,它的花不结果,同样地,对于已断除无明和渴爱之根的离贪者,那一切唯作心都是无果的,不伴随异熟。巴利
537-8.Kriyacittesu sabbesu yaṃ āvajjanadvayaṃ javanaṃ na ca hoti, taṃ āvajjanadvayaṃ karaṇamattattā kiriyāmattattā vātapupphasamaṃ vātapupphena sadisaṃ mataṃ bhagavatā. Ayametthādhippāyo – khīṇāsave uppannakāle vā taṃ āvajjanadvayaṃ kiriyacittaṃ bhavituṃ yuttaṃ. Sabbesu puthujjanesu uppannakāle kathaṃ kiriyā hotīti ce? Karaṇamattattā aphaladāyakaṃ vātapupphaṃ viya aphaladāyakaṃ kiriyacittaṃ bhavituṃ yuttihāro kiriyā pana hoti. Yaṃ sabbaṃ kiriyacittaṃ kiccasādhanato javanakiccasādhanavasena javanattaṃ javanabhāvaṃ pattaṃ chinnamūlassa rukkhassa pupphaṃ aphalaṃ hoti yathā, evaṃ chinnāvijjātaṇhāmūlassa vītarāgassa taṃ sabbaṃ kiriyacittaṃ aphalaṃ vipākavirahitaṃ siyā bhaveyya.
539-40 依靠这个法,果从这法生起、运转,所以叫“缘”。一个法对另一个法的持续存在或生起确实有帮助,这个法就被智者说为那个法的缘。世尊把生起、来源、因、原因都认定为缘。这段话是在别处所作的显明说明。巴利
539-40.Paṭicca pana etasmā, phalametīti paccayo ekaṃ dhammaṃ paṭicca etasmā dhammato phalaṃ eti pavattati tasmā paccayo, yo dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā uppattiyāpi upakāro nāma hoti, so dhammo tassa dhammassa paccayoti paccayo nāma paṇḍitena pavuccate. Sambhavo pabhavo hetu kāraṇaṃ paccayo mato bhagavatā. Idaṃ vacanaṃ aññattha dīpanavacanaṃ.
541 贪等法以“根”的意义对果法起辅助作用,这些贪等法就是果法的因,智者应当知道它们叫作因。巴利
541.Lobhādi pana yo dhammo, mūlaṭṭhenupakārako yo lobhādi pana dhammo mūlabhāvena phaladhammassa upakārako, so lobhādidhammo phaladhammassa hetūti hetu nāma vibhāvinā viññātabbo.
542 贪、嗔、痴,以及无贪、无嗔、无痴这三类,合起来正好是六种因。从种类上分,按善、不善、无记这三种类别来区分,就可以分成九种,也就是九个部分。巴利
542.Lobho doso ca moho ca tathā alobhādayo tayo hetū, te cha eva hetuyo honti, jātito jātivasena kusalajātiakusalajātiabyākatajātivasena navadhā navahi koṭṭhāsehi siyuṃ.
543-4 有些老师这样说:对于善等诸法,能成就它们的善等性、让它们成为善等的那个法,就叫作“根义”。如果真是这样,那么当这些心在生起色法时,贪等烦恼也与相应的心一同生起,因此同样能生起色法。照他们的看法,这些心生色法就应该有善等性。可是,色法从来不被说成是善等。所以,为了说明心生色法并没有善等性,就应该说:贪等并不是那些心生色法的因缘。但这样一来,心生色法就变成任何时候都脱离因而生起,于是能成就善等性的“根义”也就不能成立了。巴利
543-4.Dhammānaṃ kusalādīnaṃ, kusalādittasādhako yo dhammo kusalādīnaṃ dhammānaṃ kusalādittasādhako kusalādibhāvasādhako, so dhammo mūlaṭṭho nāma. Evaṃ vacanaṃ eke ekacce ācariyā vadanti. Evaṃ sante kusalākusalādīnaṃ dhammānaṃ kusalādittasādhakavasena mūlaṭṭhe sante taṃsamuṭṭhānarūpīsu tehi cittehi samuṭṭhānarūpesu tehi cittehi samuṭṭhitesu cittajarūpesu hetūnaṃ lobhādihetūnaṃ hetupaccayatā kadācipi neva sampajjati. Ayametthādhippāyo – yadi cittesu rūpāni samuṭṭhāpentesu te lobhādayopi cittānaṃ sampayuttacittānaṃ ekuppādattā ca rūpāni samuṭṭhāpentiyeva. Tadā tesaṃ mate tesaṃ cittajarūpānaṃ kusalādittaṃ siyā. Na ca kadāci rūpāni kusalādināmakāni dissanti yasmā, tasmā cittajarūpānaṃ kusalādibhāvañāpanatthaṃ tesaṃ cittajarūpānaṃ te lobhādayo hetupaccayā na honti, iti vacanaṃ vattabbaṃ siyā. Evañca sati cittajarūpāni nāma kadācipi viyuttāni caranti, tasmā kusalādittasādhako mūlaṭṭho na hoti.
545-6 确实,这正是“若如此,然诸因……”等话的真正用意。那些贪等因,并不能成就、也不能产生那些色法的善等性和善等状态。然而,这些因并非不是那些色法的缘。因此,对于善等诸法,能成就其善等性的法,就是所谓的“根”,也就是“根的自性”,这是通达时宜、具有了知时宜之智慧的智者所应了知、所应知道的。巴利
545-6.Hi saccaṃ ‘‘evaṃ sante tu hetūna’’ntiādikaṃ vacanaṃ. Te lobhādayo hetū tesaṃ rūpānaṃ kusalāditaṃ kusalādibhāvaṃ na sādhenti na nipphādenti. Te hetū tesaṃ pana rūpānaṃ paccayā na ca na hontiyeva, tasmā kāraṇā kusalādīnaṃ dhammānaṃ kusalādittasādhako yo dhammo, so dhammo mūlaṭṭhoti mūlasabhāvo nāma samayaññunā samayavijānanasīlena viññunā gantabbo jānitabbo.
547 对于“善安住性”,能通过成就善安住性而起助成作用的那个意义,应当由具有辨明能力的人理解为:这就是诸因(贪等)的根本义、根本自性,并这样来把握。巴利
547.Suppatiṭṭhitabhāvassa, sādhanenupakārako suppatiṭṭhitabhāvaṃ sādhanena upakārako yo attho, so attho hetūnaṃ lobhādīnaṃ mūlaṭṭho mūlasabhāvo iti ca gahaṇaṃ vibhāvinā viññātabbaṃ.
548-9 善因与不善因——也就是善因、不善因和无记因——在五蕴有地中,以一切方式、毫无遗漏地,对与它们相应的诸法,通过互相为缘的方式,达到了因缘的状态、进入了因缘的状态。它们对由它们所等起的心生色法,也达到了因缘的状态、进入了因缘的状态。这些因在四蕴有地中,则只对与它们相应的诸法达到了因缘的状态、进入了因缘的状态。巴利
548-9.Kusalākusalā hetū kusalā hetū, akusalā hetū, kriyāhetū sabbaso sabbappakārena sabbe kiriyāhetuyo ca sampayuttānaṃ pañcavokārabhūmiyaṃ sampayuttānaṃ dhammānaṃ aññamaññapaccayabhāvena hetupaccayataṃ yātā gatā. Taṃsamuṭṭhānānaṃ cittajarūpānañca hetupaccayataṃ yātā gatā, ete hetū catuvokārabhūmiyaṃ sampayuttānaṃ eva dhammānaṃ hetupaccayataṃ yātā gatā.
550-1 在欲界,异熟因对自己相应诸法来说,已经达到作为因缘的状态;在结生刹那,对由过去已造之业所生的业生色来说,也已经达到作为因缘的状态。因此,业生色正是在结生心生起的那一刹那生起,因为异熟因在转起阶段对心生色也已经达到作为因缘的状态。巴利
550-1. Kāme vipākahetūpi attanā sampayuttānaṃ hetupaccayataṃ yātā, paṭisandhikkhaṇepi kaṭattārūpajātānaṃ kammajarūpānaṃ hetupaccayataṃ yātā, tasmā paṭisandhicittuppādakkhaṇeyeva kammajarūpānaṃ uppādo hoti, yasmā kāraṇā pavattiyaṃ cittajānañca rūpānaṃ hetupaccayataṃ gatā.
552-5 在色界,异熟因就像欲界地的因一样,成为因缘;在五蕴有地,出世间异熟因对心生色和相应法,在五蕴有地成为因缘。在四蕴有地,出世间异熟因只对相应法,在四蕴有地成为因缘。其余在四蕴有、无色有的异熟因,只对相应法,在同地、自地、无色地成为因缘。因之义就是诸因之义,既是因也是因缘,因缘的生起就是因缘的产生,同样,正是以这种方式。其乐因已生起者,就是已生乐因,应以此了知。巴利
552-5. Rūpe vipākahetū kāmāvacarabhūmiyaṃ hetuyo viya hetupaccayā honti, pañcavokāre lokuttaravipākahetavo cittajānaṃ rūpānañca sampayuttānañca pañcavokārabhūmiyaṃ hetupaccayā honti. Catuvokāre lokuttaravipākajā hetavo sampayuttānaṃ eva catuvokārabhūmiyaṃ hetupaccayā bhavanti. Itare catuvokāre arūpabhave vipākajā hetavo sampayuttānaṃ eva sabhūmiyaṃ attano bhūmiyaṃ arūpabhūmiyaṃ hetupaccayā honti. Hetuttho hetūnaṃ attho hetuyo ceva hetupaccayo ceva hetupaccayasambhavo hetupaccayuppatti, evameva evaṃ iminā pakārena. Sañjāto sukhahetu yassāti sañjātasukhahetu, tena viññeyyo.
556-8 欲、心、精进、观这四种增上,是世间之主——师——所宣说的。以欲为最上,于心生起之时,那个欲就叫做欲增上;以欲为首而能生等持之心,这个道理在其余三种增上中也是一样。正如我所说,从欲增上到其余诸增上,凡是法以最上之义而助成,彼法即增上,故“增上”乃世尊所指示。巴利
556-8.Chando cittañca vīriyaṃ vīmaṃsā cāti catudhādhipatī lokādhipatinā satthunā vuttā. Chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittassa uppattikālasmiṃ yo chando, so chandādhipati nāma, chandaṃ dhuraṃ katvā samādhikaraṇacittassa eseva nayo sesesupi ca tīsu mayā vuttato chandādhipatito sesesupi ca adhipatīsu. Yo dhammo jeṭṭhaṭṭhena upakārako, so dhammo adhipatīti adhipati nāma bhagavatā niddiṭṭho.
善慧智彻底觉悟,种种庄严。
以恶慧为柴薪燃烧的火焰,是最胜的火焰。
无论谁,只要了知了这极其甜美的
他完全了知了胜者的一切教法。巴利
Sumatimativibodhanaṃvicittaṃ, Kumatimatindhanapāvakaṃ padhānaṃ; Imamatimadhuraṃ avedi yo yo, Jinavacanaṃ sakalaṃ avedi so so.
无论哪个人,只要他知道了这部《阿毗达摩入门》——它能让善慧的人、善慧者中慧更优美的人、智者以慧觉悟,它微妙多彩,是烧尽恶慧者、卑劣慧者和愚者之慧薪的最胜之火,极为甘甜——那么这个人就是知道、了知全部胜者之教。巴利
Yo yo jano imaṃ abhidhammāvatāraṃ sumatimativibodhanaṃ sumatīnaṃ sundaramatīnaṃ paṇḍitānaṃ matiyā vibodhanakaraṃ vicittaṃ kumatīnaṃ kucchitamatīnaṃ bālānaṃ matiindhane padhānaṃ pāvakaṃ atimadhurakaraṃ avedi jāni, so so jano sakalaṃ jinavacanaṃ avedi jāni.