第7章
7. Sattamo paricchedo
果报心生起的解说注释
Vipākacittappavattiniddesavaṇṇanā
以无尽之智、无垢染的
那位具足悲悯、追求功德的他,
当果报被宣说时,为了智慧明晰的根据,
请听果报心所生起的(内容)。
Anantañāṇenaniraṅgaṇena, Guṇesinā kāruṇikena tena; Vutte vipāke matipāṭavatthaṃ, Vipākacittappabhavaṃ suṇātha.
你们要听我宣说:那位胜者——具有无量智慧、远离一切烦恼、寻求功德、满怀悲悯的世尊——所开示的果报之中,为了让智慧锐利、善巧,由果报心所生起的,也就是果报心的运作。
Yena jinena anantañāṇena nikkilesena guṇesinā kāruṇikena tena jinena vutte vipākasmiṃ matipāṭavatthaṃ matichekabhāvatthāya vipākacittappabhavaṃ mayā bhaṇamānaṃ vipākacittappavattiṃ tumhe suṇātha.
377世尊开示了二十九种业、三十二种果报。业在三门中显现,果报在六门中显现。
377.Ekūnatiṃsa kammāni, pākā dvattiṃsa bhagavatā dassitā, kammāni tīsu dvāresu dissare, vipākā chasu dvāresu dissanti.
378-9善业在欲界中,在欲界的转起和结生时,都是依各自的缘、缘取各自的缘。那个缘就是各自的缘,本来应该说“彼缘”,但为了加上随韵而说成“各各缘”。这是别业持业释复合词。它给出种种果报。世尊说,由一种思,有一种结生。由种种业,也有种种结生。
378-9.Kusalaṃ kāmalokasmiṃ kāmalokamhi kusalaṃ pavatte, paṭisandhiyañca taṃtaṃpaccayamāgamma taṃtaṃpaccayaṃ paṭicca. So so paccayo taṃtaṃpaccayo, ‘‘tatapaccayo’’ti vattabbe niggahītāgamavasena ‘‘taṃtaṃpaccayo’’ti vuttaṃ. Vicchākammadhārayasamāsoyaṃ. Vividhaṃ phalaṃ dadāti. Ekāya cetanāya ekā paṭisandhi bhagavatā pakāsitā. Nānākammehi nānā paṭisandhiyo ca bhavanti.
380-1三因业,就是那种三因的、属于欲界的业,它能给出三因的果报、二因的果报和无因的果报。二因业,就是那种二因的业,它不给出三因的果报,只给出属于自己的二因果报和无因果报。
380-1.Tihetukaṃ tu yaṃ kammaṃ tihetukaṃ yaṃ kammaṃ pana kāmāvacarasaññitaṃ tihetukaṃ vipākaṃ duhetuñca vipākaṃ ahetuñca vipākaṃ deti. Duhetukaṃ tu yaṃ kammaṃ duhetukaṃ yaṃ kammaṃ pana, taṃ kammaṃ tihetukaṃ vipākaṃ na deti, attano vipākaṃ duhetuñca ahetuñca deti.
382-3由三因业,结生是三因的;二因的结生也会有;无因的结生则不会有。意思是:由殊胜的三因业,结生是三因的;由低劣的三因业,结生是二因的。由二因业,结生是二因的;无因的结生也会有;三因的结生则不会有。意思是:由殊胜的二因业,结生是二因的;由低劣的二因业,结生是无因的。
382-3.Tihetukenakammena, paṭisandhi tihetukā hoti, duhetukāpi paṭisandhi hoteva, ahetukā paṭisandhi neva hoti, ukkaṭṭhatihetukakammena tihetukā paṭisandhi, omakatihetukakammena duhetukā paṭisandhi hotīti adhippāyo. Duhetukena kammena duhetukā paṭisandhi, ahetukāpi paṭisandhi hoteva, tihetukā paṭisandhi neva hoti. Ukkaṭṭhaduhetukakammena duhetukā paṭisandhi, omakaduhetukakammena ahetukā paṭisandhi hotīti adhippāyo.
384无行业能带来无行果报,也能带来有行果报;有行业能带来有行果报,同样也能带来无行果报。
384. Asaṅkhārakammaṃ asaṅkhāravipākaṃ deti, sasaṅkhāravipākampi deti, sasaṅkhārakammaṃ sasaṅkhāraphalaṃ, tathā asaṅkhāraphalaṃ deti.
385在这里,在这些思当中,由一种思——也就是一种善思——生起十六种果报心。胜者是这样宣说的。
385.Ekāya cetanāyettha ettha etāsu cetanāsu ekāya kusalāya cetanāya soḷasavidhā vipākacittāni bhavanti. Iti vacanaṃ jino pakāsaye.
386-92受的转变确实依靠所缘而发生;彼所缘心也是由速行决定的。当与喜相应的善速行运行时,彼所缘也唯是与喜相应的,这就是它的含义。与舍相应的善也是如此,道理相同。以欲界善心等最初的善,与同类的果报心相等同。第三项简别。如果有某个有情的结生是由某种有情所取的,当可爱、强力、可意、极大的所缘出现在那个有情的眼——眼净色的范围内、变得明显时,意界被转向,有分被截断,有分流被切断,眼识等路心生起时,最初的善——欲界意——作为速行生起。速行七次之后,当最初的广大善过去时,取那同一个可爱所缘,由与那最初广大善相似的彼所缘果报心生起。因为与结生相同,以与结生等同的缘故,被称为根本有分,世尊如此宣说。而那个彼所缘心、与喜相应的推度、见、领受——在这路心中,被计入的心,即所计入的心,只有四种。
386-92. Vedanāparivattanaṃ ārammaṇena hoteva, tadārammaṇacittampi javanena niyāmitaṃ, somanassayutte kusale javane javite tadārammaṇampi somanassayuttameva hotīti attho. Upekkhāyuttakusalepi eseva nayo. Kāmāvacaracittena kusalenādinā paṭhamena kusalena tulyena vipākacittena. Tatiyāvisesanaṃ. Yena sattena gahitā paṭisandhi ce yadi, iṭṭhe balavārammaṇe manāpe atimahantārammaṇe tassa sattassa cakkhussa cakkhupasādassa āpāthaṃ pākaṭabhāvaṃ āgate sati manodhātuyā tāya bhavaṅgasmiṃ āvaṭṭite bhavaṅgasote chindite sati cakkhuviññāṇakādīsu vīthicittesu jātesu paṭhamaṃ kusalaṃ kāmamānasaṃ javanaṃ hutvā jāyate. Sattakkhattuvārāni javitvāna paṭhame mahākusale gate tadeva taṃ eva iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva paṭhamamahākusalena sadisaṃ tadārammaṇavipākacittaṃ. Sandhiyā tulyato paṭisandhiyā tulyabhāvena mūlabhavaṅganti mūlabhavaṅgaṃ nāma bhagavatā pavuccate. Tañca tadārammaṇacittaṃ santīraṇaṃ somanassayuttaṃ santīraṇaṃ dassanaṃ sampaṭicchanaṃ ettha etasmiṃ vīthicitte gaṇanūpagacittāni gaṇanaṃ upagatāni cittāni cattāri eva bhavanti.
393-4当第二善速行心生起时,也就是那位具有喜俱三因的人,在那一刻生起第二善速行心的时候,那时由这个速行引生与它同等果报的彼所缘心。由于这个彼所缘心与结生心不相似,这个果报心就得到两个名称:叫作外来有分,也叫作彼所缘,这样得到两个名称。
393-4.Yadā hi dutiyaṃ cittaṃ, kusalaṃ javanaṃ yadā yasmiṃ kāle tasseva somanassatihetuno puggalassa dutiyaṃ kusalaṃ cittaṃ javanaṃ hoti, tadā tasmiṃ kāle tena javanena tulyavipākaṃ tadārammaṇaṃ. Tassa sandhiyā asamānattā tassa tadārammaṇacittassa sandhiyā asamānattā dve nāmāni assa vipākacittassa anena vipākacittena labbhare labbhanti, ‘‘āgantukabhavaṅga’’nti nāmaṃ ‘‘tadārammaṇaka’’nti ca nāmaṃ iti dve nāmāni labbhanti.
395-6当同一个人的第三善速行心生起时,那时就会有一个与那速行相似的第三果报彼所缘心。这个果报心,世尊称为“外来有分”。前面五种果报心,加上这第三果报心,一共就是六种心。
395-6. Yadā tasseva puggalassa tatiyaṃ puññaṃ javanaṃ hoti, tadā tena javanena sadisaṃ tatiyaṃ pākaṃ tadārammaṇikaṃ siyā. Idaṃ vipākacittaṃ āgantukabhavaṅganti āgantubhavaṅgaṃ nāma bhagavatā vuccate, purimāni ca pañca vipākacittāni iminā pana tatiyavipākena pana saddhiṃ cha cittāni honti.
397-8当第四种善速行心生起时,与那个速行同等的第四果报,就会成为彼所缘。这第四果报称为外来有分,也叫彼所缘。前面六种果报心加上这第四果报,一共就是七种心。
397-8.Yadā catutthaṃ kusalaṃ javanaṃ hoti, tadā tena javanena tulyaṃ catutthavipākaṃ tadārammaṇabhāvaṃ vaje gaccheyya. Catutthavipākaṃ āgantukabhavaṅgaṃ tadārammaṇanāmakaṃ hoti, purimāni cha pākāni iminā saha catutthapākena satta cittāni honti.
399-403当某个时候,在眼门,可喜或中等的所缘这样来到面前,按照前面所说的方式,转向心、见心、领受心生起之后,在这里这个中等所缘上,受随所缘而转变,所以推度心是舍俱的意。在唯与舍俱的四速行之后,生起与那些速行相等的四果报心。因为完全、唯独与舍受相应,与前面的喜俱心不相等,这四心从名称上称为“后有分”,也就是喜果报之后的有分,这就是意思。这五个舍俱果报加上前面的七个果报,成为十二个果报。智者如是分别宣说。
399-403.Yadā yasmiṃ kāle tasmiṃ cakkhudvāre iṭṭhamajjhattārammaṇaṃ pana tathā āpāthaṃ āgacchati ca, tadā vuttanayena āvajjanadassanasampaṭicchanacittesu jātesu idha imasmiṃ majjhattārammaṇe ārammaṇavasena vedanā parivattati, tasmā upekkhāsahagataṃ santīraṇaṃ mano hoti. Upekkhāsahagatesu eva catūsupi javanesu javitesu tehi javanehi tulyāni cattāri vipākacittāni jāyare. Accantaṃ ekantena vedanāya upekkhāvedanāya purimehi somanassasahagatehi cittehi asamānattā cattāri cittāni nāmato piṭṭhibhavaṅgāni nāma honti, piṭṭhibhavaṅgāni somanassavipākānaṃ pacchābhāge bhavaṅgānīti attho. Imāni upekkhāsahagatāni pañca vipākāni purimehi sattahi vipākehi saddhiṃ dvādasa vipākāni bhavanti. Iti vacanaṃ dhīro viniddise.
404-6就像在眼门有十二种果报一样,在耳门等诸门中也各有十二种果报。智者如此说明:我所说的这些果报加起来共有六十种。这样一来,按照我所说的方式,当一种思积集、转起业时,会生起六十种果报,对此说法没有疑问。在这里,通过“取与不取”的区分,也就是在这些果报中,由于不取已取的果报,眼门有十二种果报,加上耳识等四种,一共就是十六种果报。
404-6. Yathā cakkhudvāre dvādasa vipākāni honti, tathā evaṃ sotādīsu dvāresupi dvādasa pākāni honti. Iti vacanaṃ dhīro niddise, ime mayā vuttā vipākā samasaṭṭhi bhavanti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena ekāya cetanāya kamme āyūhite pavattite samasaṭṭhi vipākāni uppajjanti, imasmiṃ vacane saṃsayo natthi. Gahitāggahaṇenettha ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre dvādasa pākā, sotaviññāṇakādīni cattāri cāti soḷasa pākāni honti.
407-11由一种三因、无行的善业所积集的情形是怎样的,同样地,由有行三因善业,以及由无行与有行的舍俱诸善业所积集、推动时,对于这三种善业的果报,由这三种果报所给予的结生,智者应当以同样的方式了知。在这里,对于这舍俱的两种,先依可喜与中舍所缘来说明果报心的生起,之后才加以说明。然而,在可喜所缘中,依我随后所说的心生起方式,对于这可喜所缘中的每一种,智者应当显示各有十二种果报。在这里,以取与不取的方式,即在这些果报中,以不取已取果报的方式,便有十六种果报心。先前我所说的一切言说,智者应当依先前所说的方法,毫无遗漏地、完整地了知。
407-11. Ekena tihetukakusalena asaṅkhārikena kammena āyūhite yathā, evameva sasaṅkhāratihetukakusalenāpi asaṅkhārasasaṅkhāraupekkhāsahagatehipi kusalehi kamme āyūhite pavattite tesaṃ tiṇṇaṃ kusalānaṃ vipākehi tīhipi dinnāya paṭisandhiyā eseva nayo paṇḍitena jānitabbo. Idha imasmiṃ upekkhāsahagatadvaye iṭṭhamajjhattagocarassa vasena vipākacittappavattiṃ paṭhamaṃ dassetvā dassetabbātha pacchā tu, iṭṭhasmiṃ gocare idha atha pacchā mayā vuttacittappavattito pacchākāle pana idha imasmiṃ iṭṭhagocare ekekasmiṃ pana dvādasa dvādasa pākā paṇḍitena dassetabbā. Gahitāggahaṇenettha ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena soḷasa pākacittāni honti. Pubbe kāle mayā vuttanayeneva sabbaṃ vacanaṃ asesato asesabhāvena paṇḍitena ñeyyaṃ.
412-4由三因业,结生也是三因的。到此为止,这个部分我已经用这些话说完了。一种业在一个有中只生起一个结生,从那一个结生之后,不会再另外生起第二个结生;但在转起阶段,它会产生许多果报。确实,“一种业”等说法是真实的。从一粒种子、从同一粒种子,生出一株芽;而这粒种子由于因缘的转起,由于水等因缘的作用,会有许多果实。
412-4.Tihetukena kammena, paṭisandhi tihetukā bhavati, iti ayaṃ vāro ettāvatā ettakena vacanena mayā vutto. Ekaṃ kammaṃ ekasmiṃ bhave ekaṃ paṭisandhiṃ janeti, tato paṭisandhito aparaṃ aññaṃ dutiyaṃ paṭisandhiṃ na janeti, pavattiyaṃ anekāni vipākāni sañjaneti. Hi saccaṃ ‘‘ekaṃ kamma’’ntiādikaṃ vacanaṃ. Ekasmā bījā ekato bījato ekaṃ aṅkuraṃ jāyati, assa bījassa bahūni phalāni hetuppavattito salilādihetuppattiyā honti.
415-21由二因业结生为二因,这一说法是依次第顺序而来的。在这个论题中,当人以二因、与喜相应、无行的善心造作福业之后,如果某个有情以与二因喜相应善业同等的果报取了结生,那么当可喜的所缘出现在该有情的眼门时,在喜相应、缺乏智慧的善心于那个二因中七次速行之后,以那个所缘为对象,紧接那速行之后,生起一个与那速行相似、和那速行一样、完全无行的心。那个心叫做“根本有分”,也叫做“彼所缘”,这两个名称都只是那个心的名称。世尊就是以这样的方式阐明的。在二因有行的善速行中,速行之后,也会生起一个与那心相似的、称为“来客”的彼所缘心。
415-21.Duhetukena kammena, paṭisandhi duhetukā hoti, iti vacanaṃ ayaṃ vāro anupubbena anupaṭipāṭiyā āgato. Idha imasmiṃ adhikāre duhetukena puññena somanassayuttena asaṅkhārikena cittena kamme āyūhite pana duhetukena somanassayuttakusalena tulyena pākena yena sattena gahitā paṭisandhi ce, iṭṭhe ārammaṇe tassa sattassa cakkhudvāre āpāthaṃ āgate somanassayutte ñāṇahīne kusalamānase tasmiṃ duhetuke sattakkhattuṃ javitvāna gate taṃ eva ārammaṇaṃ katvā tadanantaraṃ tassa javanassa anantaraṃ taṃsarikkhakaṃ tena javanena sadisaṃ ekantaṃ asaṅkhārikamānasaṃ jāyati. Tanti taṃ cittaṃ mūlabhavaṅganti mūlabhavaṅgaṃ nāma tadārammaṇamiccapi tadārammaṇaṃ nāma ubhayampi nāmaṃ tasseva nāmaṃ tassa cittassa eva nāmaṃ. Iti evaṃ iminā pakārena bhagavatā paridīpitaṃ. Duhetuke sasaṅkhāre kusale javane javitepi ca taṃsamaṃ tena cittena sadisaṃ āgantukasaṅkhātaṃ tadārammaṇamānasaṃ hoti.
422-9同样地,在可喜和中舍的所缘中,两种二因舍俱速行之后,会紧接着生起两个与那些速行相似的彼所缘心。这些彼所缘心名为“后有分”,也叫“来客有分”。两种推度心、见心、领受心,再加上这两种有分心,这样在眼门就有八种果报。按照我所说的这种方式,在五门中各有八种果报,在转起中总共就有四十种果报。这里以“已取和未取”来说,在眼门中,从这些果报里除去已取的果报,眼门有八种果报,再加上耳、鼻等门的果报,就只有十二种果报。当一种思以这种方式累积、推动业时,就只有十二种果报。这个说法是由战胜善战者所开示、所宣说的。对于以二因等类似果报取结生的有情,以二因等类似成熟的方式,其法则已由无垢者宣说。由二因业,结生为二因。这一节到这里,就以这些话语由我宣说完毕。
422-9.Tatheva ca tathā eva ca iṭṭhamajjhattagocare duhetūnaṃ dvinnaṃ upekkhāyuttānaṃ javanānaṃ anantaraṃ tādisāni tehi javanehi sadisāni dve tadārammaṇamānasāni jāyante, tesaṃ tadārammaṇamānasānaṃ ‘‘piṭṭhibhavaṅga’’nti nāmaṃ, ‘‘āgantukabhavaṅga’’nti ca nāmaṃ hoti. Santīraṇadvayañceva dassanaṃ sampaṭicchanaṃ imāni dve bhavaṅgāni cāti aṭṭha vipākā cakkhudvāre honti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pañcasu dvāresupi ca aṭṭha aṭṭha vipāke katvā pavattiyaṃ cattālīsa vipākāni bhavanti. Gahitāggahaṇenettha, cakkhudvāre panaṭṭha ca ettha etesu vipākesu gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre aṭṭha ca vipākā sotaghānādinā vipākena saddhiṃ dvādasa eva vipākāni bhavanti. Ekāya cetanāyevaṃ evaṃ iminā mayā vuttappakārena ekāya cetanāya kamme āyūhite pavattite pana sati dvādaseva vipākāni bhavanti. Iti vacanaṃ vijitakusalayuddhasaṅgāmena pakāsitaṃ desitaṃ. Duhetukattayenāpi, sesena sadisena tu mayā vuttato duhetuto sesena duhetukattayenāpi sadisena pākena ādinnasandhino gahitapaṭisandhikassa sattassa evaṃ nayo mato kathito niraṅgaṇena. Duhetukena kammena duhetukā paṭisandhi hoti. Iti ayaṃ vāro ca ettāvatā ettakena vacanena mayā vutto.
430-8由二因的业,结生是无因的——这一节是依次第顺序讲下来的。在四种二因善心当中,只要以其中任何一种有因的业已经造作、已经推动,那么,对于以这二因善速行的果报——即舍俱的无因意识界——而结生的有情来说,他的结生不能被智者说成“与业相似”。确实有“结生不可说”等这样的话。业是二因的,结生却是无因的。这个有身体的有情,在成长、长大后,当眼门出现可爱或中等的所缘时,在四种福善速行中任何一种速行的末尾,这个无因的心就以彼所缘的方式生起。在这一点上,没有疑惑,没有犹豫:那个无因心既是根本有分,也是彼所缘。在眼识等路心生起时,也只有舍俱的推度。在这里,推度和彼所缘这两种果报作用中,除去一个,以取一个而舍其余的方式,在这个可爱、中等的所缘上,可以计入的心只有三种。
430-8.Duhetukena kammena ahetukā paṭisandhi hoti, iti ayaṃ vāro anupubbena paṭipāṭiyā āgato. Tesu catūsupi duhetukesu kusalesu cittesu aññatareneva hetukena kamme āyūhite pavattite sati tasseva duhetukassa kusalajavanassa pākabhūtāya upekkhāsahagatāhetukāya manoviññāṇadhātuyā ādinnapaṭisandhino sattassa sā paṭisandhi kammasadisā nāma na vattabbā paṇḍitehi. Hi saccaṃ ‘‘paṭisandhi na vattabbā’’tiādikaṃ vacanaṃ. Kammaṃ duhetukaṃ hoti, paṭisandhi ahetukā hoti. Tassa dehino sattassa vuḍḍhimupetassa vuḍḍhiṃ upagatassa cakkhudvāre pana iṭṭhamajjhattagocare āpāthamāgate sati duhetukānaṃ catunnaṃ puññānaṃ yassa kassaci javanassa avasānamhi idaṃ ahetukaṃ mano tadārammaṇabhāvena jāyati. Ettha etasmiṃ vacane saṃsayo sandeho natthi, taṃ ahetukacittaṃ mūlabhavaṅgañca tadārammaṇameva ca hoti. Cakkhuviññāṇakādīsupi vīthicittesu jātesu upekkhāsahagataṃyeva santīraṇampi ca hoti. Tesu ekaṃ ṭhapetvāna, gahitāggahaṇenidha tesu dvīsu santīraṇatadārammaṇakiccesu vipākesu ekaṃ santīraṇakiccaṃ tadārammaṇakiccaṃ taṃ cittaṃ ṭhapetvā gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena idha iṭṭhamajjhattārammaṇe gaṇanūpagacittāni tīṇiyeva bhavanti.
439-41在可爱的所缘出现在眼门时,那时候的推度只与喜俱,彼所缘心也只与喜俱。在推度和彼所缘这两种果报作用里,各取一种——或者是推度作用的心,或者是彼所缘作用的心——再加上前面的三或四种,就成了四种果报。像这样,按照我所说的方式,在五门中各有四种果报心,所以在转起中一共有二十种果报心。
439-41.Iṭṭhe ārammaṇe cakkhu-dvāre āpāthamāgate tadā santīraṇañceva somanassayuttaṃyeva hoti, tadārammaṇamānasañca somanassayuttaṃyeva hoti, tesu santīraṇatadārammaṇakiccesu vipākesu ekekaṃ santīraṇakiccaṃ, tadārammaṇakiccaṃ vā cittaṃ gahetvā purimāni ca tīṇi cattāri eva vipākāni bhavanti. Evaṃ iminā mayā vuttappakārena pañcasu dvāresupi cattāri cattāri vipākacittānīti pavattiyaṃ vipākāni vīsati cittāni honti.
442-8在眼门这里,取与不取的方式是:对于已取的果报,以不取其余的方式来说,在眼门确实有四种果报。在这里,面对这个可爱所缘时,与耳识、鼻识等果报一起,无因八法就是这样成立的。对于无因结生的众生,二因或三因的彼所缘不会生起;对于二因结生的众生,三因的彼所缘不会生起。在善趣中,以什么果报结生,就以那个果报相等或更低的彼所缘生起。关于人间,我说无因八法时,是依善趣和人间为缘而说的。然而在四恶趣中——所谓恶趣,就是远离善法、无所依怙之处——在转起中,无因八法也为恶趣众生所得。然而长老为地狱众生说法、降雨:所谓长老,就是具足稳固之相者,即具有稳固行相之意;作为第二上首弟子、具足神通的目犍连长老,为生于地狱中的地狱众生说法、降雨,犹如“坐在我膝上”等语中那样,令天降雨,此为其义。当他化现香气和风时,那些地狱众生看见长老、听闻正法、嗅到香气、饮用净水、触到柔软的风,那些地狱众生的眼识等五种识都是福所生,都是善果报;两种推度心都是福所生,都是善果报;福所生的一种意界,这样就是八法。
442-8.Cakkhudvāre tu cattāri, gahitāggahaṇenidha gahitānaṃ vipākānaṃ aggahaṇena cakkhudvāre pana cattāri vipākāni idha imasmiṃ iṭṭhārammaṇe sotaghānādinā vipākena saddhiṃ ahetukaṃ aṭṭhakaṃ hoti eva. Ahetukapaṭisandhissa sattassa duhetukaṃ, tihetukaṃ vā tadārammaṇaṃ na bhave na bhaveyya, duhetupaṭisandhino sattassa tihetukaṃ tadārammaṇaṃ na bhave. Jātā sugatiyaṃ yena, pākena paṭisandhi tu sugatiyaṃ yena pākena paṭisandhi jātā, tena vipākena tulyampi, hīnaṃ vā tesaṃ tadārammaṇaṃ bhaveyya. Manussalokaṃ sandhāya, vuttañcāhetukaṭṭhakaṃ sugatiyaṃ ahetukaṭṭhakañca manussalokañca sandhāya paṭicca kāraṇaṃ katvā mayā vuttaṃ. Catūsupi apāyesu pana apeto ayo patiṭṭhā etehīti apāyo, tesu. Pavatte ahetukaṃ aṭṭhakaṃ āpāyikehi labbhati. Thero nerayikānaṃ tu, dhammaṃ deseti vassati thiro thirakāradhammo yasmiṃ atthīti thero, dutiyaaggasāvakabhūto iddhimā moggallānatthero nerayikānaṃ niraye jātānaṃ sattānaṃ dhammaṃ deseti vassati, ‘‘ucchaṅge maṃ nisīditvā’’tiādīsu viya devaṃ vassāpetīti attho. Gandhaṃ vāyuñca māpeti yadā, tadā pana tesaṃ nerayikānaṃ sattānaṃ tehi nerayikasattehi theraṃ disvā, dhammañca sutvā, gandhañca ghāyitvā jalaṃ udakañca pivataṃ pivantānaṃ muduṃ vāyuñca tehi phusataṃ phusantānaṃ tesaṃ nerayikasattānaṃ cakkhuviññāṇakādīni pañcapi puññajāni eva kusalavipākāni eva santīraṇadvayaṃ puññajaṃ eva kusalavipākaṃ eva puññajā eva ekā manodhātu iti aṭṭhakaṃ hoti.
449-50这段“眼识等唯是福生”的说法,是我依据欲界善速行在可爱、悦意、平庸所缘上的情况而说的。我以“彼所缘心由速行限定”等话所说的彼所缘心的限定性,是就善心而言的。当喜俱的欲界善速行生起时,彼所缘也是喜俱的;当舍俱的欲界善速行生起时,彼所缘也是舍俱的。这不是指在不善的舍俱速行中,当疑等不善速行生起时,彼所缘也可以是喜俱的,这是这里的意旨。这个说法也是阿阇梨所阐明的。
449-50.Ayaṃ tāva kathā ‘‘cakkhuviññāṇakādīni puññajānevā’’tiādikā ayaṃ kathā iṭṭhaiṭṭhamajjhattagocare kāmāvacare puññānaṃ javanānaṃ vasena mayā vuttā. Tadārammaṇacetaso tadārammaṇacittassa yaṃ niyamattaṃ ‘‘tadārammaṇamānasaṃ javanena niyāmita’’ntiādivacanena mayā vuttaṃ, taṃ niyamattaṃ kusalaṃ sandhāya vuttaṃ. Somanassayutte kāmāvacarakusale javite tadārammaṇampi somanassayuttameva hoti, upekkhāyutte kāmāvacarakusale javite tadārammaṇampi upekkhāyuttameva hoti, netaṃ akusale upekkhāyutte vicikicchādike akusale javane pana javite somanassayuttampi tadārammaṇaṃ hotīti adhippāyo. Itipi vacanaṃ ācariyena dīpitaṃ.
451-7在这里,针对这个意旨:当四种喜俱的不善心在可爱所缘上速行时,紧接着那些心之后,喜俱的无因意识界就以彼所缘的方式生起。当六种舍俱的不善心在可爱或中容所缘上速行时,紧接着那六种舍俱的不善速行之后,福生的舍俱无因意识界就以彼所缘的方式生起。在可爱所缘的情况下,比如以佛像等可爱所缘为对象,一个心存疑惑的人——疑惑“是佛吗?不是佛吗?”——或者一个掉举的人,他的彼所缘心是喜俱的无因果报心,成为有分的末端。当喜俱心速行时,智者应当知道有五种喜俱的彼所缘心;当舍俱心速行时,智者应当知道有六种舍俱的彼所缘心。
451-7.Idha imasmiṃ adhippāye akusalacittesu somanassayuttesu catūsupi iṭṭhe ārammaṇe tesu cittesu javitesu somanassayuttā ahetumanoviññāṇadhātu tadanantaraṃ tesaṃ akusalajavanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇabhāvena jāyati. Upekkhāyuttesu chasu akusalacittesu iṭṭhamajjhatte gocare javitesu puññajā upekkhāsahagatā ahetumanoviññāṇadhātu eva tadanantaraṃ vā tesaṃ upekkhāsahagatānaṃ channaṃ akusalajavanānaṃ anantaraṃ tadārammaṇabhāvena jāyati. Iṭṭhārammaṇayogasmiṃ buddharūpādiiṭṭhārammaṇayogasmiṃ kaṅkhato ‘‘buddho nu kho, no buddho’’ti kaṅkhantassa sattassa uddhatassa vā sattassa tadārammaṇamānasaṃ somanassayuttaṃ ahetukaṃ vipākaṃ hoti piṭṭhibhavaṅgaṃ. Somanassayute citte, javane javite pana somanassayuttā eva pañca tadārammaṇamānasā paṇḍitena gavesitabbā. Upekkhāsahagate citte javane pana javite sati upekkhāsahagatā cha ca tadārammaṇamānasā paṇḍitena gavesitabbā.
458-63以三因喜俱心结生、又从禅那退失而懊悔的有情,在省察那个禅那时,会有与忧俱的心生起。在他那忧俱速行之后,生起什么心?请你说明、讲出那忧俱速行之后的心。因为在《发趣论》里,世尊已经否定并遮止了忧之后生起喜;在《发趣论》里,世尊也已经否定并遮止了喜之后生起忧。再者,以广大心为所缘、依广大心,在速行与速行之间,彼所缘心在那地方、在那缘法上,也同样被世尊否定并遮止。因此,既没有有分的落,也没有彼所缘生起。那么,在它们——有分与彼所缘——都不存在时,原因是什么?该怎么做?我们要问的那个原因究竟是什么?请你以阿毗达摩师的立场,说出、讲明那个原因。舍俱的无因意识界,可以作为善与不善果报的彼所缘心。
458-63.Tihetusomanassena, ādinnapaṭisandhino sattassa jhānato parihīnassa vippaṭisārino taṃ jhānaṃ paccavekkhato paccavekkhantassa domanassayuttaṃ cittaṃ hoti. Tassa domanassassa anantaraṃ kiṃ mānasaṃ jāyate, tvaṃ domanassayuttajavanassa anantaramānasaṃ brūhi kathehi. Paṭṭhāne paṭisiddhā hi domanassassānantaraṃ somanassassa uppatti paṭṭhāne paṭisiddhā paṭṭhānappakaraṇe bhagavatā nivāritā, assa somanassassa vā anantaraṃ domanassassa uppatti paṭṭhāne paṭṭhānappakaraṇe paṭisiddhā bhagavatā nivāritā. Mahaggataṃ panārabbha mahaggataṃ paṭicca javane javitepi ca tadārammaṇamānasaṃ tattheva tasmiṃ paṭṭhāne eva paṭisiddhaṃ bhagavatā nivāritaṃ. Tasmā kāraṇā bhavaṅgapāto vā tadārammaṇameva vā na hoti. Kiṃ nu kātabbaṃ tesaṃ bhavaṅgatadārammaṇānaṃ abhāve kāraṇaṃ yaṃ kātabbaṃ, amhehi taṃ kāraṇaṃ kiṃ nu pucchāma, taṃ tadatthaṃ ābhidhammikabhāvena ābhidhammika taṃ kāraṇaṃ vada vadāhi. Upekkhāsahagatāhetumanoviññāṇadhātu puññāpuññavipākā tadārammaṇikā siyā bhaveyya.
464-7这个彼所缘真的没有转向吗?那个彼所缘心是怎样、以什么方式生起的?有分心和转向心,仅仅只是转向而已吗?道心和紧接着的果心也没有转向吗?我曾听说,从灭尽定出定的比丘,其果心(亦然),如此以我所说的方式并无转向。就算没有转向,心还是可以生起吧!抛开转向不谈,让心在没有转向的情况下生起吧!贤者,那个彼所缘心的所缘是什么?如果你知道它的所缘,就请告诉我、讲给我听。没有所缘的话,这个心就不能生起——离开所缘、抛开所缘,它是不可能生起的。确实,“没有所缘”这类说法是成立的。当与忧相应的速行取广大所缘而运行时,彼所缘心就在那个速行心的刹那,取欲界所缘当中某一个有限的所缘,依它、缘它而生起。
464-7.Imassa tadārammaṇassa āvajjanaṃ kiṃ natthi? Taṃ tadārammaṇamānasaṃ kathaṃ kena pakārena jāyate? Bhavaṅgaāvajjanānaṃ cittānaṃ kiṃ āvajjanamattaṃ? Maggassa anantarassa ca phalassāpi kiṃ āvajjanaṃ natthi? Nirodhā ca nirodhato vuṭṭhahantassa bhikkhuno phalacittassa vāti mayā sutaṃ, evaṃ iminā mayā vuttappakārena āvajjanaṃ natthi. Vinā āvajjanenāpi, hotu jāyatu mānasaṃ cittaṃ āvajjanena vinā āvajjanaṃ vajjetvā hotu jāyatu, kimassārammaṇaṃ assa tadārammaṇamānasassa kiṃ ārammaṇaṃ, paṇḍita, tvaṃ ārammaṇaṃ yadi jānāsi, taṃ ārammaṇaṃ brūhi mayhaṃ kathehi. Vinā ārammaṇenetaṃ etaṃ mānasaṃ ārammaṇena vinā ārammaṇaṃ vajjetvā na jāyati. Hi saccaṃ ‘‘vinā ārammaṇeneta’’ntiādikaṃ vacanaṃ, tadārammaṇamānasaṃ yadā domanassayuttaṃ javanaṃ mahaggatārammaṇaṃ javati, tadā tasmiṃyeva javanacittakkhaṇe parittesu kāmāvacarārammaṇesu yaṃ kiñci parittārammaṇaṃ ārabbha paṭicca jāyati.
468-73智者应当知道有五种定则:时节与种子的定则、业的法与业的定则、戒等波罗蜜法的定则,以及心的定则。其中,在这五种定则里,一切树木能一次性同时开花结果,这是时节,就是时节的定则。而各种种子各自生出与自身同类的果实,也就是从那些种子长出同类谷物的果实,这就是种子的定则。椰子果顶端有孔洞,这是从种子生出的定则。三因的业带来三因的果报、二因的果报和无因的果报,业该给什么果就给什么果,这就是业的定则。菩萨出生时、胜者之芽出生那一刻,大地震动等各种殊胜现象,这就是戒等波罗蜜法的定则。当所缘境触动净色根时,在心路过程中,转向等心生起,这就是心的定则。
468-73.Utubījaniyāmo ca utuniyāmo bījaniyāmo ca kammadhammaniyāmatā ca kammaniyāmatā ca sīlādipāramīdhammaniyāmatā ca cittassa niyāmo cāti pañca niyāmatā paṇḍitena ñeyyā. Tattha tesu pañcasu niyāmesu sabbesaṃ pana rukkhānaṃ ekappahārena phalapupphādidhāraṇaṃ utu, ayaṃ utuniyāmatā. Tesaṃ tesaṃ tu bījānaṃ, taṃtaṃtulyaphalubbhavo tesaṃ tesaṃ bījānaṃ pana tehi tehi bījehi tulyānampi sassānaṃ phalānaṃ uppatti, ayaṃ bījaniyāmatā . Matthake nāḷikerassa nāḷikeraphalassa matthake chiddattaṃ chiddabhāvo, ayaṃ bījajo bījato jāto niyāmo. Tihetukakammaṃ tihetukañca vipākaṃ duhetukañca vipākaṃ ahetukañca vipākaṃ yato yaṃ kammaṃ deti, ayaṃ kammaniyāmatā. Bodhisattassa jātiyaṃ jinaṅkurassa jātikkhaṇe medanīkampanādikaṃ anekavisesattaṃ, ayaṃ sīlādipāramīdhammaniyāmatā. Tena gocarena pasādasmiṃ ghaṭṭite sati idha imasmiṃ cittavīthiyaṃ āvajjanādīnaṃ cittānaṃ uppatti, ayaṃ cittaniyāmatā.
474如果有一个人,是智者、具足智慧、具足功德、恶已散尽,想要舍离愚痴黑暗、脱离无明,那么这位智者就能摧毁这部阿毗达摩入门论书所针对的愚昧大众、像盲人一样的愚人内心的黑暗,摧毁那依止黑暗之心的黑暗,如一盏燃烧的灯、一盏燃亮的灯。所谓“努力者”,就是以各种方式精进、付出心力,所以叫努力者;他应当持续不断地学习,通过读诵、记持和思惟来学习。
474. Yo puggalo dhīro dhīrasampanno guṇasampanno vikkhittapāpo mohandhakārāpagamaṃ andhakāramanissāya avijjānissaraṇaṃ yadicche sace iccheyya, so dhīro imaṃ abhidhammāvatārappakaraṇaṃ andhajjanānaṃ andhasadisabālajanānaṃ hadayandhakāraṃ viddhaṃsanaṃ andhakārasannissitassa yassa hadayassa viddhaṃsanakaraṃ jalantaṃ dīpaṃ jalamānaṃ dīpaṃ. Payattoti pakārena yatati vīriyaṃ karotīti payatto, satataṃ sabbadā sikkhetha sajjhāyanadhāraṇacintanavasena sikkheyya.