18. 第十八章解释(古复注)
19 段
第18章
18. Aṭṭhārasamo paricchedo
见清净的详细解释
Diṭṭhivisuddhiniddesavaṇṇanā
1175想只是单纯地认知,比如认知青色等;而那个想,就是依着青色等来单纯地认知。“通达相”,是指觉悟到无常等相。
1175.Yāsañjānanamattaṃva, saññā nīlādito panāti sā saññā nīlādivasena sañjānanamattaṃva karoti. Lakkhaṇappaṭivedhanti aniccādilakkhaṇapaṭibujjhanaṃ.
1177那个识即使向上跃升、升到高处,也无法让众生到达道。
1177.Taṃ viññāṇaṃ ussakkitvā uddhaṃ sakkaṃ katvā satte maggaṃ pāpetuṃ na sakkoti.
1178-9智慧的特相,是以不颠倒的方式,通达并了悟一切法的自性。
1178-9. Sabbesaṃ pana dhammānaṃ sabhāvapaṭivedhanaṃ aviparītavasena paṭibujjhanaṃ paññāya lakkhaṇaṃ.
1180定是它们的近因,所以叫“以定为近因者”。
1180. Samādhi āsannakāraṇaṃ etāyāti samādhāsannakāraṇā.
1181以“特相为一”来说:一切法以了悟的特相,而智慧被说为一种。
1181.Lakkhaṇenekadhāti sabbadhammaṃ paṭibujjhanalakkhaṇena paññāva ekadhā vuttā.
1183“以广慧”:喜欢真实、不颠倒的义理,所以称为“广”;此人具有广慧,所以名为“广慧者”,依此而说。
1183.Bhūripaññenāti bhūte atthe aviparīte atthe ramatīti bhūri, bhūri paññā etassāti bhūripañño, tena.
1186-91在义、法、词三种无碍解当中,当义无碍解、法无碍解、词无碍解生起时,相应的智也生起。凡是依缘而生的果法,就是法生。所说义,就是圣典的义理。这五种法称为义,以义为名。能产生果的因,就是能生的缘。所说,指圣典。称为法,就是以法为名。自性词,是不颠倒的说法。教法,是学习。由听闻和证得,依靠之前的加行,在先前生起。
1186-91. Tīsu atthadhammaniruttīsu ca ñāṇesu atthadhammaniruttīsu jātesu ñāṇesu ca ñāṇaṃ. Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ phalaṃ dhammajātaṃ. Bhāsitatthoti pāḷiyā attho. Ete pañca dhammā atthasaññitā atthanāmakā. Phalanibbattako hetūti jananako paccayo. Bhāsitanti pāḷi. Dhammasaññitāti dhammanāmakā. Sabhāvaniruttīti aviparītavohāro. Pariyattīti sikkhanaṃ. Savanādhigamehi pubbayogena pubbe pavattanāya.
1192对于已成为观禅基础的事物
1192.Bhūmibhūtesūti vipassanāya bhūmibhūtesu.
1194对生等心怀恐惧者,应当修习慧。
1194.Jananāditoti jātiādito bhītena paññā bhāvetabbā.
1203以八十一心:指排除出世间心之后、作为观禅基础的八十一心。
1203.Ekāsītiyā cittenāti lokuttaracittavajjitena vipassanābhūmibhūtena ekāsītiyā cittena.
1208“为了断除七种愚痴”:这里的“七”是指愚痴被断除。
1208.Sattasammohaghātatthanti sattoti sammohassa vināsitatthaṃ.
1211没有希求、没有造作,就像木头和绳子结合在一起那样。
1211.Nirīhakanti īhavirahitaṃ byāpāravirahitaṃ, dārurajjusamāyoge.
1215两者都会坏灭,因为它们是互为缘的条件。
1215.Ubho bhijjanti paccayāti aññamaññapaccayakāraṇā.
1225“二边”是指沉溺欲乐和折磨自己这两种极端。“应当修习”是指应当增长见清净。
1225.Antadvayanti kāmasukhallikānuyogaattakilamathānuyogadvayaṃ. Bhāvayeti diṭṭhivisuddhiṃ vaḍḍheyya.
于《入阿毗达摩疏》中。
《见清净释》的解说到此结束。
第18章
