第13章
13. Terasamo paricchedo
关于作者通达的解说
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā
“受者”指感受苦乐的人。“依附而转起者”指那些依附、系属于某些果报的人,他们就是依附而转起者,这里说的就是他们。在这个地方,阿阇梨给出一个回答。你那种随顺是从哪里来的呢?在那里,即使没有另一个作者,而被称为众生的自我本身存在,你这种随顺、迎合是从哪里来的?以什么理由?在这里,在没有作者的情况下,善等法存在时,业的矛盾又是从哪里来的?以什么理由?“Athāpi”是另一种理路。“Kiñcetthāti”的意思是:在此诘问中,还有话要说,你且说完剩下的,你的诘问尚未圆满。“Tassāti attano.”的意思是“他的”是指自我的。“Kārakavedakattābhāvoti”的意思是:作者与受者的状态可能不存在。
Vedakassāti sukhadukkhavedakassa. Tadāyattavuttīnanti tesaṃ āyattā paṭibaddhā yesaṃ vipākānaṃ te tadāyattavuttino, tesaṃ. Atra imasmiṃ ṭhāne ācariyena parihāro vuccate. Kutoyaṃ tava tatthānurodhoti tattha tasmiṃ aññassa attakārakassa abhāvepi sattusaṅkhātassa attano bhāvepi ayaṃ tava anurodho anunayo kuto kena kāraṇena idha imasmiṃ asati kattari kusalādīnaṃ atthibhāve kammavirodho kuto kena kāraṇena. Athāpīti aparo nayopi. Kiñcetthāti ettha etissaṃ codanāyaṃ kiñci vattabbaṃ atthi, avasiṭṭhaṃ tāva brūhi, aparisamattā te codanā. Tassāti attano. Kārakavedakattābhāvoti kārakavedakattassa abhāvo siyā.
如果“自我灭尽时,思也灭尽”这个说法不成立,那么“思之外没有别的自我”这个主张就是低劣的。“依所说的方式”是指依照“自我灭尽时,思不灭”这种说法。“颠倒”是指可能把“自我灭尽时,思也灭尽”颠倒地执取。应该是“让自我灭尽,让思留着”,但实际上并没有这样的执取。你要舍弃“思之外没有别的自我”这个不异的主张。谁持有这个低劣的主张,谁就是主张低劣的人。
Atha na bhavatīti attano anāse cetanāpi anāso yadi na bhavati. Paṭiññā hīnāti ‘‘cetanāya anañño attā’’ti paṭiññā hīnā. Vuttappakāratoti ‘‘attano anāse cetanāya nāso na bhavati’’iti vuttappakārato . Viparītanti ‘‘attano anāse cetanāya anāso’’iti viparītaggahaṇaṃ siyā. Attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu, atha pana evaṃ na bhavatīti attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu, evaṃ gahaṇaṃ pana na bhavati. Anaññattapakkhaṃ pariccaja pariccajāhi ‘‘cetanāya anañño attā’’ti. Paṭiññā hīnā yassa so paṭiññāhīno.
两种思都有自我,所以不存在某一部分相同、某一部分共通的情况。如果事情是这样,那么当两者没有任何部分共通时,你有什么过失可指责呢?如果你这样问的话。至于你所说的“就像色、味、香等,虽然存在于某个部分上,但从特征上看是不同的”——你这句话是不对的、不恰当的,这就是它的意思。你的主张站不住脚,意思是“存在于某个部分上的诸思我,从特征上看是不同的”这个主张是站不住脚的。
Ubhinnaṃ cetanattānaṃ ekadesatā ekadesabhāvo natthi. Evañca satīti evaṃ ubhinnaṃ ekadesassa abhāve sati ko doso iti tvaṃ ce vadeyyāsi. Yaṃ pana tayā vuttaṃ yathā rūparasagandhādīnaṃ ekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattanti yaṃ vacanaṃ pana tayā vuttaṃ, taṃ vacanaṃ ayuttaṃ, nānurūpanti attho. Tava paṭiññā hīnāti ‘‘ekadese vattamānānaṃ cetanattānaṃ lakkhaṇato aññatta’’nti paṭiññā hīnā.
如果尊者这样说:“既然如此,在思与自我是别异的情况下,有什么过失呢?”那么“自我是无思的”这句话,就有前面说过的过失,也就是前面说过的“可能像墙壁、树木、石头、草叶一样”的过失。
Evañca satīti etaṃ cetanāya aññabhāve sati ko doso iti ce bhavaṃ vadeyya. ‘‘Acetanoattā’’ti vacanaṃ, pubbe vuttadosatoti ‘‘pākāratarupāsāṇatiṇasadiso siyā’’ti pubbe vuttadosato.
780化生众生是存在的。
780.Atthi sattopapātikoti opapātikā sattā atthi.
781取担,就是执取负担。舍担,就是卸下负担。
781.Bhārādānanti bhāraggahaṇaṃ. Bhāranikkhepananti bhāroropanaṃ.
783一个人的骨骸如果一堆堆积起来,经过一劫那么长的时间,堆成的骨堆就会像山一样高。
783. Ekassa puggalassa aṭṭhisañcayo aṭṭhisamūho ekena kappena pabbatasamo rāsi siyā.
785魔罗啊,你认定有个“众生”,你到底信的是什么?“众生”这种执取,就是你的邪见。这只是一堆纯粹的行蕴积聚罢了,在这个世间里,根本找不到所谓的“众生”。
785. Bho māra, tvaṃ satto iti paccesi, kaṃ saddahasi, ‘‘satto’’ti gahaṇaṃ te tava diṭṭhigataṃ, suddhasaṅkhārapuñjo ayaṃ, idha loke satto na upalabbhati.
787如果有比丘一直不断地思考这部论典,他的至高智慧就会变得广大、广阔。
787.Yo bhikkhu imaṃ ganthaṃ accantaṃ satatampi cinteti, tassa bhikkhuno paramā paññā vepulaṃ vipulabhāvaṃ gacchati.
788如果有比丘经常读诵、听闻这部《阿毗达摩入门》——它极为殊胜、最为上等、能生起证智、能灭除疑惑、能切断犹豫、能让人喜爱、能让人生起深情——那么这位比丘的智慧,就在这教法住世之时,不断增长、盛开。
788. Yo bhikkhu imaṃ abhidhammāvatāraṃ atimatikaraṃ uttamaṃ abhiññāṇakaraṃ vimativināsakaraṃ kaṅkhacchedakaraṃ piyakkaraṃ pemakaraṃ sadā paṭhati, suṇāti, tassa bhikkhuno mati idha sāsane ṭhite vikasati paṭiphullati.