第9章 业处品
9. Kammaṭṭhānaparicchedo
1从此以后,止与观的修习。
1. Samathavipassanānaṃ, bhāvanānamito paraṃ.
Kammaṭṭhānaṃ pavakkhāmi, duvidhampi yathākkamaṃ.
止的修行法门
Samathakammaṭṭhānaṃ
2在这其中,先就止的类别来说,有十种遍处、十种不净、十种随念、四种无量、一种想、一种差别、四种无色,这样分成七类,就是止业处的分类。
2. Tattha samathasaṅgahe tāva dasa kasiṇāni, dasa asubhā, dasa anussatiyo, catasso appamaññāyo, ekā saññā, ekaṃ vavatthānaṃ, cattāro āruppā ceti sattavidhena samathakammaṭṭhānasaṅgaho.
3贪行者、嗔行者、痴行者、信行者、慧行者、寻行者,这六种就是性行的分类。
3. Rāgacaritā dosacaritā mohacaritā saddhācaritā buddhicaritā vitakkacaritā ceti chabbidhena caritasaṅgaho.
4遍作修习、近行修习、安止修习,这就是三种修习。
4. Parikammabhāvanā upacārabhāvanā appanābhāvanā ceti tisso bhāvanā.
5应当知道有三种相:遍作相、取相和似相。
5. Parikammanimittaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittañceti tīṇi nimittāni ca veditabbāni.
6怎样?地遍、水遍、火遍、风遍、青遍、黄遍、赤遍、白遍、虚空遍和光明遍,这十种被称为十遍。
6. Kathaṃ? Pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ ālokakasiṇañceti imāni dasa kasiṇāni nāma.
7膨胀相、青瘀相、脓烂相、断坏相、食残相、散乱相、斩斫离散相、血涂相、虫聚相、骸骨相,这十种就叫十不净。
7. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikañceti ime dasa asubhā nāma.
8佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念、寂止随念、死随念、身至念、入出息念,这十种就叫十随念。
8. Buddhānussati dhammānussati saṃghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati upasamānussati maraṇānussati kāyagatāsati ānāpānassati ceti imā dasa anussatiyo nāma.
9慈、悲、喜、舍,这四种被称为四无量,也叫作梵住。
9. Mettā karuṇā muditā upekkhā ceti imā catasso appamaññāyo nāma, brahmavihāroti ca pavuccati.
10食厌恶想,就是一种想。
10. Āhārepaṭikūlasaññā ekā saññā nāma.
11四界确定,称为一种确定。
11. Catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānaṃ nāma.
12空无边处等四种,称为四无色。这样,在止的解说中,总共就有四十种业处。
12. Ākāsānañcāyatanādayo cattāro āruppā nāmāti sabbathāpi samathaniddese cattālīsa kammaṭṭhānāni bhavanti.
13另外,对于贪行者来说,十种不净以及被称为身至念的身分修习都是适合的。
13. Caritāsu pana dasa asubhā kāyagatāsatisaṅkhātā koṭṭhāsabhāvanā ca rāgacaritassa sappāyā.
14四种无量心以及青遍等四种遍,适合嗔行者。
14. Catasso appamaññāyo nīlādīni ca cattāri kasiṇāni dosacaritassa.
15入出息念,适合痴行者和寻行者。
15. Ānāpānaṃ mohacaritassa vitakkacaritassa ca,
16佛随念等六种,适合信行者。
16. Buddhānussatiādayo cha saddhācaritassa.
17死亡寂止之想的建立,适合觉行者。
17. Maraṇaupasamasaññāvavatthānāni buddhicaritassa.
18至于其余的一切业处,也都适合所有类型的行者。其中,在遍业处里,大的遍适合痴行者,小的遍适合寻行者。
18. Sesāni pana sabbānipi kammaṭṭhānāni sabbesampi sappāyāni, tatthāpi kasiṇesu puthulaṃ mohacaritassa, khuddakaṃ vitakkacaritassevāti.
19在各类修习中,遍作修习在一切情况下都能获得;而在佛随念等八种,以及想与差别这十种业处中,只成就近行修习,没有安止。
19.Bhāvanāsu sabbatthāpi parikammabhāvanā labbhateva, buddhānussatiādīsu aṭṭhasu saññāvavatthānesu cāti dasasukammaṭṭhānesu upacārabhāvanāva sampajjati, natthi appanā.
20不过,在其余三十种业处中,也能成就安止修习。
20. Sesesu pana samatiṃsakammaṭṭhānesu appanābhāvanāpi sampajjati.
21在那里,十种遍处和入出息念也属于能证得五禅那的业处。
21. Tatthāpi dasa kasiṇāni ānāpānañca pañcakajjhānikāni.
22十种不净观和身至念,属于初禅。
22. Dasa asubhā kāyagatāsati ca paṭhamajjhānikā.
23慈等三类属于四禅。
23. Mettādayo tayo catukkajjhānikā.
24舍属于第五禅。这样,共有二十六种色界禅那的业处。
24. Upekkhā pañcamajjhānikāti chabbīsati rūpāvacarajjhānikāni kammaṭṭhānāni.
25另外,四种无色定属于无色禅那。
25. Cattāro pana āruppā āruppajjhānikāti.
26至于诸相,遍作相和取相在一切处都按适当的方式依次获得。
26.Nimittesu pana parikammanimittaṃ uggahanimittañca sabbatthāpi yathārahaṃ pariyāyena labbhanteva.
27不过,似相只在遍处、不净、身分和入出息这些修法里才能得到。因为在那些修法里,以似相为所缘,近行定和安止定才能生起。
27. Paṭibhāganimittaṃ pana kasiṇāsubhakoṭṭhāsaānāpānesveva labbhati, tattha hi paṭibhāganimittamārabbha upacārasamādhi appanāsamādhi ca pavattanti.
28怎样呢?对于刚开始修行的人,在取地遍圆相等所缘的相时,那个所缘就叫做遍作相,而这种修习就叫做遍作修习。
28. Kathaṃ? Ādikammikassa hi pathavīmaṇḍalādīsu nimittaṃ uggaṇhantassa tamārammaṇaṃ parikammanimittanti pavuccati, sā ca bhāvanā parikammabhāvanā nāma.
29当那个相被心摄取时,它就像用眼睛看东西一样出现在意门面前,这时这个所缘就叫作取相,而这种修习就达到了定。
29. Yadā pana taṃ nimittaṃ cittena samuggahitaṃ hoti, cakkhunā passantasseva manodvārassa āpāthamāgataṃ, tadā tamevārammaṇaṃ uggahanimittaṃ nāma, sā ca bhāvanā samādhiyati.
3030. 同样,当这位已得定的人此后以遍作定专注于修习那个取相时,当那个与取相相似、脱离所依色法、被称为施设的修习所缘,在心中妥善安住、妥善投入时,那时就说那个似相已经生起。
30. Tathā samāhitassa panetassa tato paraṃ tasmiṃ uggahanimitte parikammasamādhinā bhāvanamanuyuñjantassa yadā tappaṭibhāgaṃ vatthudhammavimuccitaṃ paññattisaṅkhātaṃ bhāvanāmayamārammaṇaṃ citte sannisannaṃ samappitaṃ hoti, tadā taṃ paṭibhāganimittaṃ samuppannanti pavuccati.
31从那时起,障碍已经断除,被称为欲界定的近行修习就算完成了。
31. Tato paṭṭhāya paripanthavippahīnā kāmāvacarasamādhisaṅkhātā upacārabhāvanā nipphannā nāma hoti.
32从那以后,他持续以近行定反复修习那个似相,就证入色界初禅。
32. Tato paraṃ tameva paribhāganimittaṃ upacārasamādhinā samāsevantassa rūpāvacarapaṭhamajjhānamappeti.
3333. 此后,他通过转向、入定、住定、出定、观察这五种自在,使那初禅变得纯熟自在。为了断除寻等粗支、证得伺等细支而精勤修行的人,就会依次相应地证入第二禅等。
33. Tato paraṃ tameva paṭhamajjhānaṃ āvajjanaṃ samāpajjanaṃ adhiṭṭhānaṃ vuṭṭhānaṃ paccavekkhaṇā ceti imāhi pañcahi vasitāhi vasībhūtaṃ katvā vitakkādikamoḷārikaṅgaṃ pahānāya vicārādisukhumaṅgupattiyā padahato yathākkamaṃ dutiyajjhānādayo yathārahamappenti.
34就这样,在地遍等二十二种业处中,可以出现似相。
34. Iccevaṃ pathavīkasiṇādīsu dvāvīsatikammaṭṭhānesu paṭibhāganimittamupalabbhati.
35不过在其余的情况下,无量心所缘于有情的施设而生起。
35. Avasesesu pana appamaññā sattapaññattiyaṃ pavattanti.
36在除去虚空遍之外的其他诸遍中,把任何一种遍的相除去之后,对由此得到的虚空作“无边”的加行修习,就能证入第一无色定。
36. Ākāsavajjitakasiṇesu pana yaṃ kiñci kasiṇaṃ ugghāṭetvā laddhamākāsaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa paṭhamāruppamappeti.
37把那个第一无色界的识当作“无限”来作准备修行的人,就证入第二无色界。
37. Tameva paṭhamāruppaviññāṇaṃ anantavasena parikammaṃ karontassa dutiyāruppamappeti.
38对于那同一个第一无色识的消失,他作意“什么都没有”,就证入第三无色定。
38. Tameva paṭhamāruppaviññāṇābhāvaṃ pana ‘‘natthi kiñcī’’ti parikammaṃ karontassa tatiyāruppamappeti.
39对第三无色定作“这是寂静的,这是殊胜的”这样的加行修行时,就证入第四无色定。
39. Tatiyāruppaṃ ‘‘santametaṃ, paṇītameta’’nti parikammaṃ karontassa catutthāruppamappeti.
40在其余十种业处中,以佛功德等为所缘而作遍作;当那个相被好好把握之后,就在那里,遍作心得定,近行定也成就。
40. Avasesesu ca dasasu kammaṭṭhānesu buddhaguṇādikamārammaṇamārabbha parikammaṃ katvā tasmiṃ nimitte sādhukamuggahite tattheva parikammañca samādhiyati, upacāro ca sampajjati.
41不过,依神通力而转起的色界第五禅,是从神通基础的第五禅出定后,转向决意等,作遍作(预备)时,在色等所缘中随其所应而安止。
41. Abhiññāvasena pavattamānaṃ pana rūpāvacarapañcamajjhānaṃ abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvā adhiṭṭheyyādikamāvajjetvā parikammaṃ karontassa rūpādīsu ārammaṇesu yathārahamappeti.
42另外,所谓“神通”——
42. Abhiññā ca nāma –
神变通、天耳通、他心通;
宿命通和天眼通,如是五种。
Iddhividhaṃ dibbasotaṃ, paracittavijānanā; Pubbenivāsānussati, dibbacakkhūti pañcadhā.
观禅业处
Vipassanākammaṭṭhānaṃ
43在观业处中,清净可以按七种来归纳:戒清净、心清净、见清净、度疑清净、道非道智见清净、行道智见清净、智见清净。
43.Vipassanākammaṭṭhāne pana sīlavisuddhi cittavisuddhi diṭṭhivisuddhi kaṅkhāvitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassanavisuddhi ceti sattavidhena visuddhisaṅgaho.
44无常的特征、苦的特征、无我的特征,这就是三种特征。
44. Aniccalakkhaṇaṃ dukkhalakkhaṇaṃ anattalakkhaṇañceti tīṇi lakkhaṇāni.
45无常随观、苦随观、无我随观,这就是三种随观。
45. Aniccānupassanā dukkhānupassanā anattānupassanā ceti tisso anupassanā.
4646. 思惟智、生灭智、坏灭智、怖畏智、过患智、厌离智、欲解脱智、审察智、行舍智、随顺智,这就是十种观智。
46. Sammasanañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ bhayañāṇaṃ ādīnavañāṇaṃ nibbidāñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ anulomañāṇañceti dasa vipassanāñāṇāni.
47空解脱、无相解脱、无愿解脱,这就是三种解脱。
47. Suññato vimokkho, animitto vimokkho, appaṇihito vimokkho ceti tayo vimokkhā.
48空随观、无相随观、无愿随观,这三种应当被了解为解脱门。
48. Suññatānupassanā animittānupassanā appaṇihitānupassānā ceti tīṇi vimokkhamukhāni ca veditabbāni.
49如何?波罗提木叉律仪戒、根律仪戒、活命遍净戒、资具依止戒,这四种遍净戒,就叫作戒清净。
49. Kathaṃ ? Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ paccayasannissitasīlañceti catupārisuddhisīlaṃ sīlavisuddhi nāma.
50近行定和安止定这两种定,就叫做心清净。
50. Upacārasamādhi appanāsamādhi ceti duvidhopi samādhi cittavisuddhi nāma.
51按照特相、作用、现起和近因来把握名色,这叫做见清净。
51. Lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena nāmarūpa pariggaho diṭṭhivisuddhi nāma.
52对这些名色的缘的把握,就叫度疑清净。
52. Tesameva ca nāmarūpānaṃ paccayapariggaho kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma.
53此后,对于这样已被把握的、有因缘的、属于三地的诸行,按过去等类别区分,以蕴等理路、按组合来概括,以坏灭义为无常、以怖畏义为苦、以无坚实义为无我,或者按长时间、按相续、按刹那,用思惟智观照三相;对同样的这些行,按缘、按刹那,用生灭智随观生灭——
53. Tato paraṃ pana tathāpariggahitesu sappaccayesu tebhūmakasaṅkhāresu atītādibhedabhinnesu khandhādinayamārabbha kalāpavasena saṅkhipitvā ‘‘aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenā’’ti addhānavasena santativasena khaṇavasena vā sammasanañāṇena lakkhaṇattayaṃ sammasantassa tesveva paccayavasena khaṇavasena ca udayabbayañāṇena udayabbayaṃ samanupassantassa ca –
光明、喜、轻安、胜解、策励
乐、智、现起、舍与欲。
‘‘Obhāso pīti passaddhi, adhimokkho ca paggaho; Sukhaṃ ñāṇamupaṭṭhānamupekkhā ca nikanti ce’’ti. –
通过把握光明等观随烦恼造成的障碍,来判定道与非道的特征,这就叫作道非道智见清净。
Obhāsādivipassanupakkilesaparipanthapariggahavasena maggāmaggalakkhaṇavavatthānaṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma.
54同样地,对于已经脱离障碍的修行者,从生灭智开始,直到随顺智,当他以观智的次第修习三相时,这九种观智就叫做行道智见清净。
54. Tathā paripanthavimuttassa pana tassa udayabbayañāṇato paṭṭhāya yā vānulomā tilakkhaṇaṃ vipassanāparamparāya paṭipajjantassa nava vipassanāñāṇāni paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma.
5555. 当一个人这样修行时,随着观智逐渐成熟,他心里想“现在安止就要生起了”,于是有分就被截断;在意门转向生起之后,紧接着有两三个观心,缘取任何一种无常等的相,以遍作、近行、随顺的名义运转起来。
55. Tassevaṃ paṭipajjantassa pana vipassanāparipākamāgamma ‘‘idāni appanā uppajjissatī’’ti bhavaṅgaṃ vocchijjitvā uppannamanodvārāvajjanānantaraṃ dve tīṇi vipassanācittāni yaṃ kiñci aniccādilakkhaṇamārabbha parikammopacārānulomanāmena pavattanti.
56已达顶点的那个行舍,被称为随顺的行舍,也被称为导向出起的观。
56. Yā sikhāppattā, sā sānulomā saṅkhārupekkhā vuṭṭhānagāminivipassanāti ca pavuccati.
57从那之后,种姓心以涅槃为所缘生起,它超越凡夫种姓,并使圣者种姓生起。
57. Tato paraṃ gotrabhucittaṃ nibbānamālambitvā puthujjanagottamabhibhavantaṃ, ariyagottamabhisambhontañca pavattati.
58就在那之后,圣道立刻遍知苦谛、断除集谛、证得灭谛、以修习道谛的力量进入安止路。
58. Tassānantarameva maggo dukkhasaccaṃ parijānanto samudayasaccaṃ pajahanto, nirodhasaccaṃ sacchikaronto, maggasaccaṃ bhāvanāvasena appanāvīthimotarati.
59这之后,两个或三个果心生起后,就又落入有分;然后再截断有分,省察智接着生起。
59. Tato paraṃ dve tīṇi phalacittāni pavattitvā bhavaṅgapātova hoti, puna bhavaṅgaṃ vocchinditvā paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti.
60智者会审察道、果和涅槃。
60. Maggaṃ phalañca nibbānaṃ, paccavekkhati paṇḍito.
他要么省察已断除的烦恼和残余的烦恼,要么不省察。
按照六清净的次第,应当修习这四种。
被称为智见清净的道。
Hīne kilese sese ca, paccavekkhati vāna vā. Chabbisuddhikamenevaṃ, bhāvetabbo catubbidho; Ñāṇadassanavisuddhi, nāma maggo pavuccati.
61在这里,无我随观舍弃我执,就叫作空随观,是解脱门。
61. Tattha anattānupassanā attābhinivesaṃ muñcantī suññatānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ hoti.
62无常随观舍弃颠倒相,这叫作无相随观。
62. Aniccānupassanā vipallāsanimittaṃ muñcantī animittānupassanā nāma.
63苦随观舍弃渴爱的愿求,这叫作无愿随观。
63. Dukkhānupassanā taṇhāpaṇidhiṃ muñcantī appaṇihitānupassanā nāma.
64因此,如果以出起观的方式观照无我,这条道就叫作空解脱。
64. Tasmā yadi vuṭṭhānagāminivipassanā anattato vipassati, suññato vimokkho nāma hoti maggo.
65如果以无常来观察,就叫作无相解脱。
65. Yadi aniccato vipassati, animitto vimokkho nāma.
66如果以苦来观察,它就叫做无愿解脱;同样,道也依观之到来而获得这三个名称,果则依道之到来而在道的心路中同样获得这三个名称。
66. Yadi dukkhato vipassati, appaṇihito vimokkho nāmāti ca maggo vipassanāgamanavasena tīṇi nāmāni labhati, tathā phalañca maggāgamanavasena maggavīthiyaṃ.
67在果等至的心路中,对于按前面所说方法修观的人,他们各自的果生起时,也仅从观的角度被称为空等解脱;但若从所缘和自性来看,这三类名称在一切处、对一切人都是相同的。
67. Phalasamāpattivīthiyaṃ pana yathāvuttanayena vipassantānaṃ yathāsakaphalamuppajjamānampi vipassanāgamanavaseneva suññatādivimokkhoti ca pavuccati, ārammaṇavasena pana sarasavasena ca nāmattayaṃ sabbattha sabbesampi samameva ca.
68在这里,修习了预流道之后,通过断除见和疑,已经断除了堕入恶趣的可能,这样的人最多再经历七次投生,就叫做预流者。
68. Ettha pana sotāpattimaggaṃ bhāvetvā diṭṭhivicikicchāpahānena pahīnāpāyagamano sattakkhattuparamo sotāpanno nāma hoti.
69修习一来道之后,因为贪、嗔、痴变得很微薄,所以称为一来者,他只返回这个世间一次。
69. Sakadāgāmimaggaṃ bhāvetvā rāgadosamohānaṃ tanukarattā sakadāgāmī nāma hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā.
70修习不来道之后,因为彻底断除了欲贪和嗔恚,没有任何剩余,就成为不来者,不再回到这个世间。
70. Anāgāmimaggaṃ bhāvetvā kāmarāgabyāpādānamanavasesappahānena anāgāmī nāma hoti anāgantvā itthattaṃ.
71修习阿罗汉道,以无余断除一切烦恼,就成为阿罗汉、漏已尽者,是世间最上应受供养的人。
71. Arahattamaggaṃ bhāvetvā anavasesakilesappahānena arahā nāma hoti khīṇāsavo loke aggadakkhiṇeyyoti.
72不过在果等至的进程中,对一切圣者来说,都是依各自的果而共通的。
72.Phalasamāpattivīthiyaṃ panettha sabbesampi yathāsakaphalavasena sādhāraṇāva.
73证入灭尽定,只有不来者和阿罗汉才能获得。在那里,依次证入初禅等广大定之后出定,就在那里随观那里的行法,一直到无所有处;此后,作决意等准备工作,证入非想非非想处。在他两个安止速行心之后,心相续就断绝了,这时就叫做入灭尽定者。
73.Nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ pana anāgāmīnañceva arahantānañca labbhati, tattha yathākkamaṃ paṭhamajjhānādimahaggatasamāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha gate saṅkhāradhamme tattha tattheva vipassanto yāva ākiñcaññāyatanaṃ gantvā tato paraṃ adhiṭṭheyyādikaṃ pubbakiccaṃ katvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, tassa dvinnaṃ appanājavanānaṃ parato vocchijjati cittasantati, tato nirodhasamāpanno nāma hoti.
7474. 然而在出定的时候,不来者的不来果心、阿罗汉的阿罗汉果心,只生起一次之后就落入有分;从那以后,省察智才生起。
74. Vuṭṭhānakāle pana anāgāmino anāgāmiphalacittaṃ, arahato arahattaphalacittaṃ ekavārameva pavattitvā bhavaṅgapāto hoti, tato paraṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ pavattati.
75应当这样修习这两种最殊胜的修行。
75. Bhāvetabbaṃ paniccevaṃ, bhāvanādvayamuttamaṃ.
想要追求修行实践带来的滋味,就得依照教法去做。
Paṭipattirasassādaṃ, patthayantena sāsaneti.
以上是《阿毗达摩义摄》中名为“业处摄分别”的部分。
Iti abhidhammatthasaṅgahe kammaṭṭhānasaṅgahavibhāgo nāma
以行为所庄严的广大族姓之出身,
因为信心增长,清净功德随之显现。
以南巴之名,决意指向对他人之悲悯,
这部所期盼的著作已经完成了。
确实,凭借那广大的福德,木拉索玛(为宾语);
以丰足居所喜悦而升起的他的寿命
智慧清净、德行庄严、具惭愧的比丘们,
愿他们把这福德的兴盛当作吉祥。
(Ka) cārittasobhitavisālakulodayena , Saddhābhivuḍḍhaparisuddhaguṇodayena; Nampavhayena paṇidhāya parānukampaṃ, Yaṃ patthitaṃ pakaraṇaṃ pariniṭṭhitaṃ taṃ. (Kha) puññena tena vipulena tu mūlasomaṃ; Dhaññādhivāsamuditoditamāyukantaṃ; Paññāvadātaguṇasobhitalajjibhikkhū, Maññantu puññavibhavodayamaṅgalāya.
《阿毗达摩义阐明复注》
Abhidhammatthavibhāvinīṭīkā
论书的开篇引言
Ganthārambhakathā
以清净的悲与智,礼敬那位被诸正觉者所敬奉的佛陀;
礼敬由正法而生的法和无垢的僧团。
我礼敬舍利弗大长老,他是精通教理的智者。
以头顶礼那位坚稳的智者、令人敬重的尊者。
我将简要地解说《阿毗达摩义摄》。
阿毗达摩比丘们喜悦的进一步增长。
过去那些古德虽然已经作了很多注释,
那些注释并不能在一切处都阐明这里的义理。
因此,在这里,对于文义隐晦、意趣具足而不省略之处,
我要用简略的方式阐明它的含义,来撰写这部注释。
(Ka) visuddhakaruṇāñāṇaṃ , buddhaṃ sambuddhapūjitaṃ; Dhammaṃ saddhammasambhūtaṃ, natvā saṃghaṃ niraṅgaṇaṃ. (Kha) sāriputtaṃ mahātheraṃ, pariyattivisāradaṃ; Vanditvā sirasā dhīraṃ, garuṃ gāravabhājanaṃ. (Ga) vaṇṇayissaṃ samāsena, abhidhammatthasaṅgahaṃ; Ābhidhammikabhikkhūnaṃ, paraṃ pītivivaḍḍhanaṃ. (Gha) porāṇehi anekāpi, katā yā pana vaṇṇanā; Na tāhi sakkā sabbattha, attho viññātave idha. (Ṅa) tasmā līnapadānettha, sādhippāyamahāpayaṃ; Vibhāvento samāsena, racayissāmi vaṇṇananti.
造论开篇语的解说
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
1这位阿阇梨在开始撰写这部论书时——它具备最殊胜的理趣,能够透彻理解自宗和他宗的主张,能让人产生极其清净广大的智慧与明辨力——首先为了说明礼敬三宝、所诠之义、造论方式、论名以及造论目的,于是说出了“正自觉者”等语句。
1. Paramavicittanayasamannāgataṃ sakasamayasamayantaragahanaviggāhaṇasamatthaṃ suvimalavipulapaññāveyyattiyajananaṃ pakaraṇamidamārabhantoyamācariyo paṭhamaṃ tāva ratanattayapaṇāmābhidheyya karaṇappakārapakaraṇābhidhānapayojanāni dassetuṃ ‘‘sammāsambuddha’’ntyādimāha.
在这里,以“正自觉者……中略……礼敬”这句话,说的是礼敬三宝;以“阿毗达摩义摄”这句话,则通过显示阿毗达摩之义在此应当被摄集,表明这些义理要由这部论合集来阐明,也显示了把它们摄集在一处来讲述的方式,并说明了随顺其义的名称。至于目的,则由“摄”这个词依其功能已经显示出来:把阿毗达摩之义摄集在一处时,通过受持、提问等方式认清它们的自相,并以此为基础,使现世与来世的利益顺利达成,毫无困难地圆满。
Ettha hi ‘‘sammāsambuddha…pe… abhivādiyā’’ti iminā ratanattayapaṇāmo vutto, abhidhammatthasaṅgaha’’nti etena abhidheyyakaraṇappakārapakaraṇābhidhānāni abhidhammatthānaṃ idha saṅgahetabbabhāvadassanena tesaṃ iminā samuditena paṭipādetabbabhāvadīpanato, ekattha saṅgayha kathanākāradīpanato, atthānugatasamaññāparidīpanato ca. Payojanaṃ pana saṅgahapadena sāmatthiyato dassitameva abhidhammatthānaṃ ekattha saṅgahe sati taduggahaparipucchādivasena tesaṃ sarūpāvabodhassa, tammūlikāya ca diṭṭhadhammikasamparāyikatthasiddhiyā anāyāsena saṃsijjhanato.
在这件事上,老师们对礼敬三宝的目的作了许多种说明,不过他们特别期待的是防止障碍。就像编纂者所说的那样:“靠他的威力,障碍已被消除。”礼敬三宝,从实质上说,就是能促成礼敬行为的善的意志。这种善的意志,因为所礼敬的对象和能礼敬的人各自具足福田和意乐的圆满,所以成为现世就能感受果报的;它通过给已经获得的善业增添力量,挡住那些会障碍其果报相续的压迫性和断绝性业力,从而使疾病等障碍不再生起,让所期望的成就得以实现。因此,在开始造论时礼敬三宝,是为了让已经开始的论典没有障碍地圆满完成,也是为了让听众通过以礼敬为先的修行,没有障碍地完成学习、受持等。宣说所诠内容,是因为有智慧的人只有了解了所诠,才能通过学习等方式去实践;显示造论的方式和目的,是为了激发听众的热情;说出名称,则是为了方便称呼。这就是这里的总体含义。至于各部分的含义则是:礼敬了具足正法的无与伦比的最上正觉者之后,我将宣说《阿毗达摩义摄》——这就是连接关系。
Tattha ratanattayapaṇāmappayojanaṃ tāva bahudhā papañcenti ācariyā, visesato pana antarāyanivāraṇaṃ paccāsīsanti. Tathā hi vuttaṃ saṅgahakārehi ‘‘tassānubhāvena hatantarāyo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā). Ratanattayapaṇāmo hi atthato paṇāmakiriyābhinipphādikā kusalacetanā, sā ca vandaneyyavandakānaṃ khettajjhāsayasampadāhi diṭṭhadhammavedanīyabhūtā yathāladdhasampattinimittakassa kammassa anubalappadānavasena tannibbattitavipākasantatiyā antarāyakarāni upapīḷakaupacchedakakammāni paṭibāhitvā tannidānānaṃ yathādhippetasiddhivibandhakānaṃ rogādiantarāyānamappavattiṃ sādheti. Tasmā pakaraṇārambhe ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ yathāraddhapakaraṇassa anantarāyena parisamāpanatthañceva sotūnañca vandanāpubbaṅgamāya paṭipattiyā anantarāyena uggahaṇadhāraṇādisaṃsijjhanatthañca. Abhidheyyakathanaṃ pana viditābhidheyyasseva ganthassa viññūhi uggahaṇādivasena paṭipajjitabbabhāvato. Karaṇappakārappayojanasandassanāni ca sotujanasamussāhajananatthaṃ. Abhidhānakathanaṃ pana vohārasukhatthanti ayamettha samudāyattho. Ayaṃ pana avayavattho – sasaddhammagaṇuttamaṃ atulaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādiya abhidhammatthasaṅgahaṃ bhāsissanti sambandho.
在这里,“正自觉者”的意思是:自己正确地、彻底地觉悟了一切法,所以称为正自觉者,也就是世尊。因为他以如实通达有为法与无为法这一切法的自相和共相的方式,用从自己累世圆满诸波罗蜜所生的自生智,自己正确地觉悟、了知了一切法。正如经中所说:“自己证知之后,还能指示谁呢?”或者,“觉”也有觉醒、绽放的意思,因此他是自己正确地觉醒,不是靠别人使他觉悟,而是自己彻底脱离了连同习气在内的一切愚痴沉睡;就像莲花遇到阳光而达到最美妙的庄严,他遇到最上道智而获得以无量功德庄严的一切知智,自己正确地绽放,达到绽放的境地——这就是这个词的含义。虽然按照上面所说的词义,“正自觉者”这个称呼也可以用在世尊身上,但这里用“无等者”来特别区分。用秤来衡量的是“等”,也就是“同等”,因为省略了“耶”音,“同等”本身就成了“等”。或者,按照表示衡量意义的后缀“阿”,用秤衡量的是“等”,不是“等”就是“无等”,意思是在戒等功德上,没有任何人跟他相似;或者说,他没有等同者或相似者,所以是“无等者”,因为在天、人、梵天等一切世间中,他是最上的人。正如经中所说:“诸比丘,凡是有情,无论无足、二足、四足……如来在他们当中被称为最上。”
Tattha sammā sāmañca sabbadhamme abhisambuddhoti sammā sambuddho, bhagavā. So hi saṅkhatāsaṅkhatabhedaṃ sakalampi dhammajātaṃ yāthāvasarasalakkhaṇapaṭivedhavasena sammā sayaṃ vicitopacitapāramitāsambhūtena sayambhūñāṇena sāmaṃ bujjhi aññāsi. Yathāha ‘‘sayaṃ abhiññāya kamuddiseyya’’nti (mahāva. 11; ma. ni. 1.285; 2.341; dha. pa. 353), atha vā budhadhātussa jāgaraṇavikasanatthesupi pavattanato sammā sāmañca paṭibuddho anaññapaṭibodhito hutvā sayameva savāsanasammohaniddāya accantaṃ vigato, dinakarakiraṇasamāgamena paramarucirasirisobhaggappattiyā vikasitamiva padumaṃ aggamaggañāṇasamāgamena aparimitaguṇagaṇālaṅkatasabbaññutaññāṇappattiyā sammā sayameva vikasito vikāsamanuppattotyattho. Yathāvuttavacanatthayogepi sammāsambuddhasaddassa bhagavati samaññāvasena pavattattā ‘‘atula’’nti iminā viseseti. Tulāya sammito tulyo, soyeva tulo yakāralopavasena. Atha vā sammitatthe akārapaccayavasena tulāya sammito tulo, na tulo atulo, sīlādīhi guṇehi kenaci asadiso, natthi etassa vā tulo sadisoti atulo sadevake loke aggapuggalabhāvato. Yathāha ‘‘yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādi (a. ni. 4.34; 5.32; itivu. 90).
到这里为止,通过因圆满、果圆满和利益众生圆满这三种方式,对世尊的赞叹就算完成了。其中,因圆满指的是与大悲相应,以及积累菩提资粮。果圆满则依据智圆满、断圆满、威力圆满和色身圆满分为四种。其中,作为一切知智之直接基础的道智,以及以它为根的十力等诸智,是智圆满。让一切烦恼连同习气彻底达到不再生起的状态,是断圆满。在如愿成办事情上拥有自在支配力,是威力圆满。而作为一切世间眼目、受过灌顶般尊贵的、以相和随相庄严的自身成就,就叫色身圆满。利益众生则依据意乐和加行分为两种。其中,对提婆达多等敌对众生也始终怀有利益之心,以及等待根器尚未成熟者的根器成熟时机,这叫意乐。对其他众生,以不求利养恭敬之心,通过三乘之门宣说能令一切苦解脱的法,这叫加行。
Ettāvatā ca hetuphalasattūpakārasampadāvasena tīhākārehi bhagavato thomanā katā hoti. Tattha hetusampadā nāma mahākaruṇāsamāyogo bodhisambhārasambharaṇañca . Phalasampadā pana ñāṇapahānaānubhāvarūpakāyasampadāvasena catubbidhā. Tattha sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ maggañāṇaṃ, tammūlakāni ca dasabalādiñāṇāni ñāṇasampadā. Savāsanasakalasaṃkilesānamaccantamanuppādadhammatāpādanaṃ pahānasampadā. Yathicchitanipphādane ādhipaccaṃ ānubhāvasampadā. Sakalalokanayanābhisekabhūtā pana lakkhaṇānubyañjanappaṭimaṇḍitā attabhāvasampatti rūpakāyasampadā nāma. Sattūpakāro pana āsayapayogavasena duvidho. Tattha devadattādīsu virodhisattesupi niccaṃ hitajjhāsayatā, aparipākagatindriyānaṃ indriyaparipākakālāgamanañca āsayo nāma. Tadaññasattānaṃ pana lābhasakkārādinirapekkhacittassa yānattayamukhena sabbadukkhaniyyānikadhammadesanā payogo nāma.
在这里,前两种果圆满由“正自觉者”这个词显示出来;另外两种果圆满以及利益有情的圆满,则由“无等者”这个词显示出来;而作为这两种圆满之因的因圆满,则通过这两个词本身的力量显示出来,因为如果没有这样的因,那两种圆满就不可能存在;如果完全没有因,那么这些圆满就会在任何地方都能出现。
Tattha purimā dve phalasampadā ‘‘sammāsambuddha’’nti iminā dassitā, itarā pana dve, tathā sattūpakārasampadā ca ‘‘atula’’nti etena, tadupāyabhūtā pana hetusampadā dvīhipi sāmatthiyato dassitā tathāvidhahetubyatirekena tadubhayasampattīnamasambhavato, ahetukatte ca sabbattha tāsaṃ sambhavappasaṅgato.
礼敬了那以三种方式所含摄的赞叹为先导的佛宝之后,现在为了开始礼敬其余二宝,他说“与正法及最上僧伽俱”。因为,即便是处于辅助地位的法与僧,他们应当受到礼敬这一点,也是通过连带关系而被了知的,就像说“与妻子儿女一起来”时,妻子儿女的到来也同样被了知一样。
Tadevaṃ tividhāvatthāsaṅgahitathomanāpubbaṅgamaṃ buddharatanaṃ vanditvā idāni sesaratanānampi paṇāmamārabhanto āha ‘‘sasaddhammagaṇuttama’’nti. Guṇībhūtānampi hi dhammasaṃghānaṃ abhivādetabbabhāvo sahayogena viññāyati yathā ‘‘saputtadāro āgatoti puttadārassāpi āgamana’’nti.
在这里,法能护持那些执持自己的人,使他不堕入四恶趣和轮回之苦,所以叫做法。按四道、四果和涅槃来分,法有九种;再加上教法,就有十种。而所谓护持,就是摧毁那些会导致堕入恶趣等的烦恼。从圣道能断除烦恼来说,以及从涅槃作为所缘境、成为达成此一目的的因来说,这种护持是直接成立的;但从果能通过止息烦恼而随顺圣道生起来说,以及从教法是证得它的因来说,这两者应当理解为间接的方式。法是善士、圣者的法;或者说,它是真实存在的——不像外道所设想的神我那样在胜义上根本不存在;或者说,它是值得称赞的——因为具备善说等功德,不像外道法那样完全应受呵责,所以称为正法。僧伽,因为是八种圣者的集合体,所以称为僧伽;又因为具备善行道等殊胜功德,所以称为最上;在各类群体中,或在天、人等众中,依上述功德而成为最上,所以叫最上僧伽。与正法和最上僧伽同在,就是与正法和最上僧伽俱。
Tattha attānaṃ dhārente catūsu apāyesu, vaṭṭadukkhesu ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo, catumaggaphalanibbānavasena navavidho, pariyattiyā saha dasavidho vā dhammo. Dhāraṇañca panetassa apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanaṃ, taṃ ariyamaggassa kilesasamucchedakabhāvato, nibbānassa ca ārammaṇabhāvena tassa tadatthasiddhihetutāya nippariyāyato labbhati, phalassa pana kilesānaṃ paṭippassambhanavasena maggānukūlappavattito, pariyattiyā ca tadadhigamahetutāyāti ubhinnampi pariyāyatoti daṭṭhabbaṃ. Sataṃ sappurisānaṃ ariyapuggalānaṃ, santo vā saṃvijjamāno na titthiyaparikappito attā viya paramatthato avijjamāno santo vā pasattho svākkhātatādiguṇayogato na bāhirakadhammo viya ekantanindito dhammoti saddhammo, gaṇo ca so aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhabhāvato uttamo ca suppaṭipannatādiguṇavisesayogato, gaṇānaṃ, gaṇesu vā devamanussādi samūhesu uttamo yathāvuttaguṇavasenāti gaṇuttamo, saha saddhammena, gaṇuttamena cāti sasaddhammagaṇuttamo, taṃ sasaddhammagaṇuttamaṃ.
“敬礼已”的意思是:特别地礼敬之后,远离怖畏、求利、族姓习俗等,以恭敬尊重之心,通过身、语、意三门礼敬之后,这就是它的含义。“我将说”就是我将要讲述。“阿毗达摩”:因为已生起的胜义法在此中具有殊胜性,所以称为阿毗达摩;也就是《法集论》等七部论,这就是阿毗达摩藏;其中所宣说的义理,就是阿毗达摩义;那些义理被收摄在此中,或者借此收摄那些义理,所以称为《阿毗达摩义摄》。
Abhivādiyāti visesato vanditvā, bhayalābhakulācārādivirahena sakkaccaṃ ādarena kāyavacīmanodvārehi vanditvātyattho. Bhāsissanti kathessāmi. Nibbattitaparamatthabhāvena abhi visiṭṭhā dhammā etthātiādinā abhidhammo, dhammasaṅgaṇīādisattapakaraṇaṃ abhidhammapiṭakaṃ, tattha vuttā atthā abhidhammatthā, te saṅgayhanti ettha, etenāti vā abhidhammatthasaṅgahaṃ.
胜义法解说
Paramatthadhammavaṇṇanā
2先按所希望的目的和理由,完成礼敬三宝等事之后,现在,为了从摄要的角度收摄那些阿毗达摩义而建立这部论,在简要列举它们时,说了“其中所说”等话。其中,在那阿毗达摩里,以善等、蕴等一切方式所说的阿毗达摩义,从胜义上说,是除开世俗概念、依已生起的胜义法而安立的,即:心是识蕴,心所是受等三蕴,色是由四大种及所造色区分的色蕴,涅槃是作为道与果之所缘的无为法。这样,它们就以四种方式、四种形态而安立。这是这里的连接。其中,胜义就是最上、无颠倒之义;或者,胜义就是最上智的境界。
2. Evaṃ tāva yathādhippetappayojananimittaṃ ratanattayapaṇāmādikaṃ vidhāya idāni yesaṃ abhidhammatthānaṃ saṅgahaṇavasena idaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhapīyati, te tāva saṅkhepato uddisanto āha ‘‘tattha vuttā’’tyādi. Tattha tasmiṃ abhidhamme sabbathā kusalādivasena, khandhādivasena ca vuttā abhidhammatthā paramatthato sammutiṃ ṭhapetvā nibbattitaparamatthavasena cittaṃ viññāṇakkhandho, cetasikaṃ vedanādikkhandhattayaṃ, rūpaṃ bhūtupādāyabhedabhinno rūpakkhandho, nibbānaṃ maggaphalānamārammaṇabhūto asaṅkhatadhammoti evaṃ catudhā catūhākārehi ṭhitāti yojanā. Tattha paramo uttamo aviparīto attho, paramassa vā uttamassa ñāṇassa attho gocaroti paramattho.
“思虑”所以叫心,意思是了知所缘。正如《法集论注》里说的:“心以了知境域为特相。”即使依靠依止、无间等缘,没有所缘心也能生起,但仍说那是它的特相,这就否定了认为心可以没有所缘的主张。或者说,与心相应的诸法以心为工具去思虑,所以叫心。又或者说,纯粹只是思虑本身就是心。因为所谓自性法,其实就只是随顺各种缘而现起而已。这样说来,一切胜义法都只能从“有”这个意义上成立,而按作者、工具等方式所作的解释,应当看作是一种方便说法。要知道,把诸法在各自的作用中说成是自主的,从而安立为“作者”;以及把应当说明的法,借着随顺俱生法聚这一点,把俱生法聚安立为“作者”,从而把那法安立为“工具”,这些都只是方便说。这样说明,是为了表明:离开了法的自性,并没有作者等存在。他们又从“种种造作”等方面来展开“心”这个词的含义。这里,其要点如下——
Cintetīti cittaṃ, ārammaṇaṃ vijānātīti attho. Yathāha ‘‘visayavijānanalakkhaṇaṃ citta’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammudesavāraphassapañcamakarāsivaṇṇanā). Satipi hi nissayasamanantarādipaccayena vinā ārammaṇena cittamuppajjatīti tassa taṃlakkhaṇatā vuttā, etena nirārammaṇavādimataṃ paṭikkhittaṃ hoti. Cintenti vā etena karaṇabhūtena sampayuttadhammāti cittaṃ. Atha vā cintanamattaṃ cittaṃ. Yathāpaccayaṃ hi pavattimattameva yadidaṃ sabhāvadhammo nāma. Evañca katvā sabbesampi paramatthadhammānaṃ bhāvasādhanameva nippariyāyato labbhati, kattukaraṇavasena pana nibbacanaṃ pariyāyakathāti daṭṭhabbaṃ. Sakasakakiccesu hi dhammānaṃ attappadhānatāsamāropanena kattubhāvo ca, tadanukūlabhāvena sahajātadhammasamūhe kattubhāvasamāropanena paṭipādetabbadhammassa karaṇattañca pariyāyatova labbhati, tathānidassanaṃ pana dhammasabhāvavinimuttassa kattādino abhāvaparidīpanatthanti veditabbaṃ. Vicittakaraṇāditopi cittasaddatthaṃ papañcenti. Ayaṃ panettha saṅgaho –
因为能作出种种多样的造作,或者因为它是自己本有的心性;
心被业与烦恼所积聚,或者如此守护那被积聚的心;
它积聚自己的相续,并且以种种为所缘。
‘‘Vicittakaraṇā cittaṃ, attano cittatāya vā; Citaṃ kammakilesehi, citaṃ tāyati vā tathā; Cinoti attasantānaṃ, vicittārammaṇanti cā’’ti.
心所之所以叫“心所”,是因为它存在于心中,而且它的运作依赖于心。它确实不能离开心而执取所缘,因为心完全不存在时,它根本就不会生起;但心即使没有某些心所,也仍然能面对所缘运作。所以,只有心所才叫作依心而运作。因此世尊说:“诸法以意为前导。”这样说,也就否定了认为乐等感受无心、常等错误见解。或者说,与心相应,就是心所。
Cetasi bhavaṃ tadāyattavuttitāyāti cetasikaṃ. Na hi taṃ cittena vinā ārammaṇaggahaṇasamatthaṃ asati citte sabbena sabbaṃ anuppajjanato, cittaṃ pana kenaci cetasikena vināpi ārammaṇe pavattatīti taṃ cetasikameva cittāyattavuttikaṃ nāma. Tenāha bhagavā ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2), etena sukhādīnaṃ acetanattaniccattādayo vippaṭipattiyopi paṭikkhittā honti. Cetasi niyuttaṃ vā cetasikaṃ.
色被称为“色”,是因为它会被破坏:当冷、热等相违的缘出现时,它就发生变异;或者也可以理解为“被引生”。因此世尊说:“被冷所破坏,被热所破坏”等等。这里所说的“破坏”,就是指在冷等相违之缘聚合时,生起不同的状态。如果这样的话,无色法岂不是也可以称为色了吗?不会。因为举出“冷”等,正是为了表明这里指的是更为明显的破坏。否则,单说“被破坏”这种不加区分的话就已经够了,何必还要举出“冷”等呢?然而,被冷等所触的破坏更为明显,所以举出“冷”等,就是为了让人知道这里指的正是那种明显的破坏。如果这样的话,梵天界为什么还有“色”这个说法呢?那里并没有能造成损害的冷等啊。虽然那里没有能损害的东西,却有能资益的东西,因此依着那种资益,那里也可能有“破坏”之义。或者也可以说,因为那里并没有超出色的自性,所以那里也有“色”这个说法。不必再过多繁琐解释了。
Ruppatīti rūpaṃ, sītuṇhādivirodhipaccayehi vikāramāpajjati, āpādīyatīti vā attho. Tenāha bhagavā ‘‘sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppatī’’tyādi (saṃ. ni. 3.79), ruppanañcettha sītādivirodhipaccayasamavāye visadisuppattiyeva. Yadi evaṃ arūpadhammānampi rūpavohāro āpajjatīti? Nāpajjati sītādiggahaṇasāmatthiyato vibhūtatarasseva ruppanassādhippetattā. Itarathā hi ‘‘ruppatī’’ti avisesavacaneneva pariyattanti kiṃ sītādiggahaṇena, taṃ pana sītādinā phuṭṭhassa ruppanaṃ vibhūtataraṃ, tasmā tadevetthādhippetanti ñāpanatthaṃ sītādiggahaṇaṃ kataṃ. Yadi evaṃ kathaṃ brahmaloke rūpavohāro, na hi tattha upaghātakā sītādayo atthīti? Kiñcāpi upaghātakā natthi, anuggāhakā pana atthi, tasmā taṃvasenettha ruppanaṃ sambhavatīti, atha vā taṃsabhāvānativattanato tattha rūpavohāroti alamatippapañcena.
从“有”和“无有”的编织与缝合中脱离出来,也就是从被称为“编织”的渴爱中出离;或者通过它,贪火等得以熄灭,所以称为涅槃。
Bhavābhavaṃ vinanato saṃsibbanato vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantaṃ, nibbāti vā etena rāgaggiādikoti nibbānaṃ.